Līvānu novada teritorijas plānojums

Līvānu novada teritorijas plānojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Līvānu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 7 Līvānos 2026. gada 30. aprīlī Līvānu novada teritorijas plānojums APSTIPRINĀTS ar Līvānu novada pašvaldības domes 2026. gada 30. aprīļa sēdes prot. Nr. 6 lēmumu Nr. 6-8 Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33691) izstrādātie Līvānu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kas satur funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 2. Ar Līvānu novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.1. Līvānu novada pašvaldības domes 2012. gada 31. augusta saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Līvānu novada teritorijas plānojumu 2012.-2024. gadam"; 2.2. Līvānu novada pašvaldības domes 2023. gada 27. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 3 "Lokālplānojums Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem - Līvānu pilsētas centra teritorijai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa."; 2.3. Līvānu novada domes 2005. gada 23. februāra saistošos noteikumus Nr. 3 "Detālplānojums Līvānu pilsētā teritorijai starp Domes ielu un Dubnas upi". Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Rubens 1. pielikums Līvānu novada pašvaldības domes 2026. gada 30. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 7 Līvānu novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000065595 Rīgas iela 77, Līvāni, Līvānu nov., LV-5316 pasts@livani.lv http://www.livani.lv Līvānu novada teritorijas plānojums Redakcija 2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Zemes vienību veidošana 2.4. Piekļūšana zemes vienībām 2.5. Piekļūšana publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 2.6. Derīgo izrakteņu ieguve 2.7. Dīķu ierīkošana 2.8. Reljefa un augsnes aizsardzība un prasības apmežošanai 2.9. Kultūras pieminekļi 2.10. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 2.11. Meža zemes un aizsargājamie biotopi 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums 2. pielikums 3. pielikums 4. pielikums 5. pielikums 6. pielikums 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Līvānu novada (turpmāk - Novads) teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka: 1.1. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Novada administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā; 1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem saskaņā ar grafisko daļu; 1.3. aizsargjoslu teritorijas, kuru noteikšana ir Līvānu novada pašvaldības (turpmāk - Pašvaldība) kompetencē, saskaņā ar grafisko daļu. 2. Lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Spēkā esošie lokālplānojumi un detālplānojumi ir pieejami portālā ĢeoLatvija. 3. Apbūves noteikumu ievērošanu kontrolē Līvānu novada pašvaldības iestāde "Līvānu novada būvvalde" (turpmāk - Būvvalde). 4. Mainoties zemes vienības vai būves kadastra apzīmējumam, zemes vienību sadalot, apvienojot vai citādi pārveidojot, vai mainoties adresācijai, Teritorijas plānojumā noteiktās prasības un īpašos noteikumus, ja tādi ir, piemēro arī jaunajā situācijā. 1.2. DEFINĪCIJAS 5. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini: 5.1. aizsargstādījumi - apstādījumi, lai mazinātu potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz dzīves kvalitāti un vides piesārņojumu; 5.2. cietais segums - ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts), vai bruģa, vai no irdeniem materiāliem ar virsmas apstrādi; 5.3. elektrouzlādes infrastruktūra - uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienai vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem; 5.4. fronte - zemes vienības projektētā robeža gar ielu; 5.5. mobilitātes punkta infrastruktūra - auto stāvlaukums, velonovietne, īslaicīgas apstāšanās autostāvvietas, piebraucamie ceļi, nojumes, pasažieru apkalpošanai domātās publiskās būves, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objekti, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (apgaismojums, informatīvas norādes, āra mēbeles u.tml.), kas izbūvēta pie dzelzceļa un autobusu stacijas (pieturas); 5.6. piebraucamais ceļš, piebrauktuve - māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un citām būvēm vai to grupām, tostarp lai nodrošinātu piekļuvi līdz inženierbūvēm to īpašniekiem vai valdītājiem Aizsargjoslu likuma izpratnē; 5.7. priekšpagalms (priekšdārzs) - zemes vienības daļa no sarkanās līnijas līdz galvenās būves fasādes sienai; 5.8. sānpagalms - zemes vienības daļa no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu sienai. Ārējais sānpagalms robežojas ar ielu. Iekšējais sānpagalms robežojas ar blakus zemes vienības robežu; 5.9. saules parks - saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot uz ēkas balstītie saules paneļi un jumta vai sienu materiālos integrētie elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi. 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 6. Lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, ir atļauta Ministru kabineta vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - Vispārīgie apbūves noteikumi) noteiktā visās teritorijās atļautā izmantošana, kā arī: 6.1. objektam nepieciešamo palīgēku būvniecība; 6.2. mākslīgu ūdensobjektu (dīķu, dekoratīvu ūdens baseinu, noteku) izveide labiekārtošanas, rekreācijas, ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas, ugunsdzēsības u.c. vajadzībām bez līmeņa regulēšanas būvēm un ievērojot normatīvos aktus, tostarp par derīgo izrakteņu ieguvi; 6.3. citu objektu izvietošana vai būvniecība, kas nodrošina normatīvo aktu par cilvēku drošības un veselības aizsardzības, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas, vides aizsardzības, sakaru un inženiertehnisko būvju ekspluatācijas drošuma un valsts aizsardzības prasību ievērošanu. 2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 7. Visā Novada teritorijā aizliegtā izmantošana ir: 7.1. atkritumu, nolietotas tehnikas, metāllūžņu un būvgružu vākšana un uzkrāšana, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai būvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.); 7.2. derīgo izrakteņu ieguve, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves teritorija; 7.3. teritorijas, tostarp ceļa uzbēršana, izmantojot nepārstrādātus būvniecības atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus, ražošanas atkritumus un tamlīdzīgus materiālus; 7.4. kā arī jebkura cita izmantošana un būvniecība, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai, vides kvalitātei, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, dabas un kultūras pieminekļiem, publisko inženierbūvju ekspluatācijas drošumam un valsts aizsardzībai. 2.3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA 8. Zemes vienības sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu veic, ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteikto minimālo zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā. 9. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un apkārtējo zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus (grāvji, ceļi u.tml.), pieļaujama atkāpe no jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības, bet ne vairāk kā par 5 %. 10. Jaunai apbūves zemes vienības konfigurācijai jābūt tādai, lai apbūvi varētu racionāli izvietot zemes vienībā un tiktu ievērota zemes vienības minimālā fronte gar ielu vai ceļu: 10.1. Vispārīgā gadījumā jaunas zemes vienības, kurā atļauta apbūve ar ēkām, minimālā fronte ir 20 m un dzīvojamās mājas daļai (sekcijai) - 12 m; 10.2. Ņemot vērā dabiskās robežas (ūdensnotekas, ceļus, dabiskās brauktuves), apvidum vai kvartālam raksturīgo zemes vienību struktūru un jaunās zemes vienības lietderīgas izmantošanas iespējas, atsevišķos gadījumos minimālo zemes vienības fronti var samazināt, bet ne mazāku kā 6 m; 10.3. Prasības par zemes vienības minimālo fronti neattiecas uz dabas teritorijām, kurās nav plānots būvēt būves, un uz teritorijām, kurās izvieto ceļus vai inženiertīklus; 10.4. Apbūves noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto inženierbūvju zemes vienības fronti nosaka atbilstoši attiecīgo inženierbūvju turētāju tehniskajiem noteikumiem, ņemot vērā tehnikai nepieciešamos piekļūšanas ceļa parametrus. 11. Jaunu apbūves zemes vienību, kas tieši robežojas ar valsts autoceļu (arī pilsētā un ciemā) un kurai paredzēts veidot piekļuvi no valsts autoceļa, atļauts veidot tikai pēc ceļa pievienojuma saskaņošanas ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju) Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem noteiktajā kārtībā. 12. Zemes vienības sadalīšanu katrai bloķētas dzīvojamajās mājas sekcijai veic pēc ēkas vai pēc attiecīgās ēkas daļas nodošanas ekspluatācijā. 13. Aizliegts sadalīt vai apvienot zemes vienību, uz kuras atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana vai pieejamība. 14. Prasības par jaunas zemes vienības minimālo platību neattiecas uz daudzdzīvokļu mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu sadalīšanu, lai izbeigtu dalītās īpašuma tiesības. 15. Sadalot vai apvienojot zemes vienības, aizliegts slēgt Novada vienotajā transporta tīkla sastāvā esošos ceļus un ielas. Ja jaunu zemes vienību veidošanas procesā tiek mainīta piekļūšana kādai zemes vienībai, risinājumu saskaņo ar īpašnieku un Pašvaldību. 16. Šīs Apbūves noteikumu nodaļas prasības neattiecas uz zemes vienību robežu pārkārtošanu un starpgabalu likvidēšanu. 2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM 17. Piekļūšanu zemes vienībai uzskata par nodrošinātu, ja: 17.1. zemes vienība robežojas ar ielu vai autoceļu vai līdz zemes vienībai ir iespējams izbūvēt piebraucamo ceļu; 17.2. zemes vienībai ir izbūvēts ceļa pievienojums pie ielas vai autoceļa vai to ir iespējams izbūvēt atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem un apkalpes dienestu transportam. 18. Jaunu piekļuvi (pievienojumu) pie C kategorijas ielas veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, pie D un E kategorijas ielas - ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tās paredzētas izvērtējumā, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā. 19. Jaunu pievienojumu pie B kategorijas ielas veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma līdz krustojumam vai līdz citam ceļa pievienojumam ir 50 m. 20. Nobrauktuves uz zemes vienībām no pašvaldības autoceļa veido ne tuvāk kā 20 m attālumā vienu no otras. 21. Šīs nodaļas prasības neattiecas uz piebraucamo ceļu, kas nodrošina piekļuvi inženierbūvju apkalpošanai Aizsargjoslu likuma izpratnē. 2.5. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM 22. Piekļūšanai līdz publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām būvē gājēju un velosipēdu ceļu. 23. Ceļu ierīko Pašvaldība, vienojoties ar zemju īpašniekiem par ceļa trasējumu. 24. Piekļuves ceļa trasei mežā pēc iespējas izvēlas dabiskās brauktuves un takas, izvieto ārpus Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem un ņemot vērā upju krastu dabisko veģetāciju un applūstošās teritorijas, kā arī gājēju kustības intensitāti. 25. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstošu operatīvo dienestu transporta slodzei. 2.6. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE 26. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), Mežu teritorijā (M), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū), ciktāl to neierobežo citi normatīvie akti un Apbūves noteikumi. 27. Derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta pilsētas un ciemu teritorijā. 28. Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas (izņemot pazemes ūdeņu ieguvei) Pašvaldībā iesniedz derīgo izrakteņu ieguves projektu un, ja nepieciešams, papildus informāciju, kas norāda: 28.1. derīgo izrakteņu ieguves vietas piebraucamos ceļus, kas tiks izmantoti derīgo izrakteņu transportēšanai, kā arī šo ceļu pievienojumus pie valsts un pašvaldību un pašvaldības nozīmes autoceļiem; 28.2. plānotos būvdarbus un citus pasākumus, lai nodrošinātu valsts, pašvaldības, pašvaldības nozīmes vai citu īpašnieku autoceļu kvalitātes nepasliktināšanos; 28.3. dzīvojamo un publisko ēku attālumu no derīgo izrakteņu ieguves zonas un derīgo izrakteņu transportēšanas ceļiem, kā arī pasākumus, kas nodrošina derīgo izrakteņu ieguves un transportēšanas ietekmes mazināšanu uz esošo dzīvojamo un publisko apbūvi; 28.4. energoapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas risinājumus; 28.5. ietekmētos meliorācijas grāvjus un pasākumus ietekmes uz gruntsūdeņiem mazināšanai; 28.6. kā arī citus jautājumus, lai mazinātu derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz vidi un uz ainavu un nepasliktinātu skarto nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļus. 29. Pēc Apbūves noteikumu 29. punktā saņemtās informācijas Pašvaldība var lemt par nepieciešamību izstrādāt detālplānojumu. Pašvaldība nepiemēro detālplānojumu, ja ir noslēgtas rakstiskas vienošanās ar personām, kuru intereses tiks skartas derīgo izrakteņu ieguves un transportēšanas rezultātā. 30. Rakstiskajās vienošanās ar personām, kuru intereses tiks skartas derīgo izrakteņu ieguves rezultātā, derīgo izrakteņu ieguvējs var slēgt vienošanos, lai vienotos par: 30.1. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamiem ceļiem un to izmantošanas un uzturēšanas kārtību; 30.2. par derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanu un drošības pasākumiem nepiederošām personām vietas izstrādes un rekultivācijas laikā; 30.3. par citiem jautājumiem, kas derīgo izrakteņu ieguves laikā rada ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem, piemēram, ūdensapgādes urbumu ierīkošanu apkārtējās viensētās. 31. Par derīgo izrakteņu ieguvei noslēgto vienošanos ievērošanu atbild derīgo izrakteņu ieguvējs, tostarp arī gadījumos, kad derīgo izrakteņu ieguvējs ir piesaistījis apakšuzņēmējus vai nodevis darbu veikšanu trešajai pusei. 32. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1), Lauksaimniecības teritorijā (L), Mežu teritorijā (M) un Ūdeņu teritorijā (Ū) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem. 2.7. DĪĶU IERĪKOŠANA 33. Pilsētā un ciemos dzīvojamās apbūves zonās dīķa platība nedrīkst pārsniegt 25 % no kopējās zemes vienības platības un tā platība nedrīkst pārsniegt 0,5 ha. 34. Dīķa minimālais attālums no kaimiņu zemes vienības robežas - 10 m. Gadījumos, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana, dīķi var izvietot tuvāk. 35. Gadījumos, kad dīķa ierīkošana var skart koplietošanas meliorācijas būves vai ietekmēt hidroloģisko stāvokli apvidū, Būvvalde var pieprasīt pievienot sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista slēdzienu. 36. Dīķa attālumu no dabiskajām ūdenskrātuvēm paredz atbilstoši grunts stiprībai, bet ne tuvāk kā 50 m. 2.8. RELJEFA UN AUGSNES AIZSARDZĪBA UN PRASĪBAS APMEŽOŠANAI 37. Apbūvējot vai labiekārtojot zemes vienību, saglabā augsni un atjauno dabīgo reljefu, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā ietvertā teritorijas vertikālajā plānojumā ir paredzētas izmaiņas. 38. Lauksaimniecības zemju apmežošana (sējot vai stādot) ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no šādiem kritērijiem: 38.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 30 balles un augstāka; neattiecas uz kūdrājiem un valsts meža zemju apsaimniekotāja valdījumā esošajām lauksaimniecības zemēm; 38.2. lauksaimniecības zemes atrodas poldera teritorijā. 39. Pirms lauksaimniecības zemju apmežošanas nepieciešams saņemt par valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atbildīgās institūcijas tehniskos noteikumus. 2.9. KULTŪRAS PIEMINEKĻI 40. Arheoloģisko pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi, ja tie ir saistīti ar iejaukšanos kultūras piemineklī. 41. Mežsaimniecisku, lauksaimniecisku un citu saimniecisko darbību veic tā, lai tā neatstātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz arheoloģisko pieminekli. 42. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.). 43. Valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) esoša nekustamā īpašuma izmantošanu un apbūvi veic, saglabājot apkārtnei raksturīgo ainavu, ko veido tās elementi - ceļu tīkls, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskās inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa. 44. Būvniecības dokumentācijai pievieno plānotās apbūves vizualizācijas no raksturīgajiem skatiem uz kultūras pieminekli. 2.10. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI 45. Aizsargjoslas un citas apgrūtinātās teritorijas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir attēlotas vai noteiktas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē ar mēroga noteiktību 1: 10 000, precizē plānos ar mēroga noteiktību 1: 500 vai augstākā detalizācijā, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības vai būvniecības dokumentāciju. 46. Uz augstākas detalizācijas topogrāfiskā plāna pamatnēm izstrādājamu lokālplānojumu, detālplānojumu un būvprojekta grafiskajās daļās ir jāattēlo valsts ģeodēziskā tīkla punkti un to aizsargjoslas. 47. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1: 500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā. 2.11. MEŽA ZEMES UN AIZSARGĀJAMIE BIOTOPI 48. Meža zemes atmežošanu zem ēkām, pagalmiem un inženierbūvēm veic atbilstoši normatīvajiem aktiem, pēc iespējas pārējā zemes vienības daļā saglabājot mežu un nodrošinot tā attīstības stadijām netraucētus apstākļus. 49. Jauna apbūve, izņemot publiskā infrastruktūra, izvietojama ārpus Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem. Publiskajai infrastruktūrai (valsts un pašvaldības autoceļiem un inženiertehniskajiem tīkliem u.tml.) novietojumu nosaka atkarībā no ekonomiskā un tehniskā pamatojuma. 3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūras būvniecībai 50. Lokālplānojumā vai detālplānojumā plānojot jaunas apbūves teritorijas, plāno vienotu ielu tīklu ar blakus esošajām zemes vienībām, kas samazina nepieciešamību veidot strupceļus un veidot jaunus pievienojumus pie valsts autoceļiem gan lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā, gan apkārtējos īpašumos. 51. Jauno apbūves teritoriju ceļu un ielu sasaisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz ievērojot "pakāpeniskuma" principu, tas ir, ielu un ceļu pievienojumus jāparedz pie pašvaldības, pašvaldības nozīmes vai citiem ceļiem, orientējoties uz valsts autoceļu pievienojumu kopīgā skaita un konfliktpunktu samazināšanu, savstarpēju attālināšanu un satiksmes drošības apstākļu uzlabošanu. 52. Jaunu ceļa pievienojumu plānošana valsts autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas nosacījumiem. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā, izvērtējot katra ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa pievienojumu pievieno citam - zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un ceļa pievienojumu pievieno tuvumā esošam ceļa pievienojumam. 53. Jaunu autoceļu un ielu būvniecību, esošo autoceļu un ielu pārbūvi veic, ievērojot autoceļa zemes nodalījuma joslas minimālo platumu vai minimālo attālumu starp sarkanajām līnijām un atbilstošo ielas vai autoceļa kategoriju (Apbūve noteikumu 1. pielikums). 54. Ielas kategoriju atļauts mainīt lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā, izmaiņas pamatojot ar precizētu satiksmes intensitāti. 55. Atkāpes no Apbūves noteikumu 1. pielikumā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām vai autoceļa zemes nodalījuma joslas minimālā platuma ir pieļaujamas izvērtējot konkrētās ielas vai autoceļa platumu ierobežojošos apstākļus (esošā apbūve, zemes vienību robežu konfigurācija, inženierbūves, apgrūtinājumi, reljefs u.tml.), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību. 56. Pilsētā jaunas ielas būvniecības vai ielas pārbūves gadījumā brauktuvi un ietves iesedz ar cieto segumu. Ciemā ielām un ceļiem ir atļauti dažādi segumi. 3.1.2. Automašīnu un velosipēdu stāvvietas 57. Autostāvvietu un velostāvvietu skaitu aprēķina atbilstoši Apbūves noteikumu 2. pielikumam. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu stāvvietu skaita ir pieļaujamas, ņemot vērā autostāvvietu pieejamību 500 m rādiusā, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus. 58. Esošām būvēm autostāvvietu skaita nodrošinājumu pārskata gadījumos, ja: 58.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana; 58.2. ēkas pārbūves gadījumā tiek mainīta stāvu platība, kas ir saistīta ar nodarbināto vai apmeklētāju, vai dzīvokļu skaita izmaiņām. 59. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tās ir nepieciešamas. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai daļu stāvvietu ir atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. 60. Ja pie publiskās būves īslaicīgās apstāšanās stāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt arī blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja ielas telpa ir pietiekama apstāšanās stāvvietu izvietošanai un risinājums ir saskaņots ar Pašvaldību. 61. Publiskajai būvei, kurā tiek paredzēti atsevišķi (epizodiski, sezonāli) publiskie pasākumi, šo pasākumu apmeklētāju skaitu neieskaita autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā, bet ņem vērā publiskos stāvlaukumus 500 m rādiusā ap objektu vai Pašvaldībā saskaņo pagaidu stāvvietas, iesniedzot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. 62. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai teritorijas izmantošanas veidu ar atšķirīgu nodrošināmo autostāvvietu skaitu, tad kopējo autostāvvietu skaitu aprēķina katram objektam atsevišķi un summē. 63. Publiskajos stāvlaukumos, stāvvietās ielu brauktuvju malās un stāvlaukumos pie publiskajām ēkām un teritorijām (publisko pakalpojumu iestādes, tirdzniecības centri, biroji, dzelzceļa stacija, parki, tūrismu objekti u.tml.), kā arī daudzstāvu dzīvojamo māju pagalmos izvieto elektrotransporta uzlādes iekārtas. 64. Elektrotransporta uzlādes iekārtas atļauts ierīkot arī stāvlaukumu vai ielu, vai dzīvojamo māju pagalmu apgaismojuma balstos. 65. Publiskas ēkas un daudzdzīvokļu ēkas ieejas tiešā tuvumā projektē operatīvā transporta un apkalpes dienestu transporta novietošanai atbilstošu izmēru stāvvietas. 66. Būvējot un ierīkojot transportlīdzekļu novietni ar 30 un vairāk auto stāvvietām, ievēro šādas prasības: 66.1. Nodrošina, ka gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekristu uz dzīvojamo māju, aprūpes iestāžu, ārstniecības iestāžu stacionāru un viesnīcu logiem, vai paredz alternatīvus risinājumus - ekrānus, apstādījumus u.c.; 66.2. Nodrošina piebraucamos ceļus un pievienojumu ielai; piebraucamā ceļa minimālais platums ir 3,5 metri, ja plāno vienvirziena brauktuvi, un vismaz 5,5 metri, ja plāno divvirzienu brauktuvi; 66.3. Laukumu un piebraucamos ceļus iesedz ar cieto segumu; Pieļaujams cita veida segums, ja risinājums nodrošina seguma kvalitāti un piesārņojuma nenokļūšanu vidē; Pieļaujamie segumi ir blietēta grants, šķembas, ģeotekstils, bruģis kombinācijā ar zālāju vai citiem ūdenscaurlaidīgiem materiāliem; 66.4. Atklātās autonovietnēs pilsētā nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmā; 66.5. Lai stāvlaukuma tīrīšana, atkritumu izvešana vai cita saimnieciskā darbība netiktu veikta uz pārējās zemes vienības rēķina vai izmantojot ielu, autonovietnes ietvaros paredz nepieciešamo platību teritoriju saimnieciskiem mērķiem; 66.6. Ja autonovietne robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, gar tām paredz blīvu krūmu vai koku stādījumus (dzīvžogu); 66.7. Ierīko stāvlaukuma un piebraucamo ceļu apgaismojumu, tostarp paredzot apgaismojuma sistēmu, kuru iespējams piemērot diennakts tumšā laika režīmam, ja nepieciešams apkārtējās apbūves teritorijas pasargāt no gaismas piesārņojuma; 66.8. Slēgtās autonovietnēs ierīko ventilāciju; 66.9. Nepieciešamo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru skaitu stāvvietu būvniecībā nosaka atbilstoši Ministru kabineta prasībām elektromobilitātei noteikumos par ēku iekšējo elektroinstalāciju; 66.10. Autonovietņu minimālais attālums līdz dzīvojamām mājām - 50 m. 67. Velosipēdu stāvvietu skaitu nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteiktajam aprēķinam. 3.1.3. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra 68. Pilsētā un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai autoceļa paredzamā satiksmes vidējā diennakts intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai autoceļa pusē jābūvē ietve vai gājēju ceļš. 69. Ietvju būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālie ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumi saskaņā ar Apbūves noteikumu 3. pielikumu. Vietās, kur esošās apbūves vai dabas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot optimālo platumu, atļauts veidot lokālu sašaurinājumu. 70. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi. 71. Gājēju un velosipēdistu ceļa trasējumam mežā jāizvēlas dabiskās brauktuves. Ceļa klātne var būt ar grants, grants - šķembu, smilts - grants segumu vai bez ieseguma. 72. Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un seguma konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei. 3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 73. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves būvē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot vides kvalitātes prasību ievērošanu. 74. Jaunus inženiertīklus pilsētā un ciemos būvē starp ielas sarkanajām līnijām vai autoceļa nodalījuma joslā. 75. Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots, un, ja nav citas pieņemamas alternatīvas, pieļaujama inženiertīklu izvietošana ārpus ielu vai autoceļu teritorijām inženiertīklu koridoros, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisku piekrišanu. 76. Elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 110 un 330 kilovoltu balstus neiekļauj teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām. 77. Nosacījumus un atļauju inženiertīklu būvniecībai līdz savam nekustamajam īpašumam, izmantojot teritoriju starp ielas sarkanajām līnijām, īpašniekam izsniedz Pašvaldība. Pēc būvdarbu pabeigšanas ir jāsakārto ielas teritorija un jāatjauno segums. 3.2.2. Centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija 78. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, publiskās apbūves teritorijās un jauktas centra apbūves teritorijās un Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļā noteiktajā teritorijā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, jāpievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļas noteikumus. 79. Pārējās pilsētas un ciemu teritorijās līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdensapgādes ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.3. apakšnodaļas un 3.2.4. apakšnodaļas noteikumiem, ēku būvprojektā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju ierīkot pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem. 3.2.3. Vietējā ūdensapgāde 80. Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās ūdens apgādes tīkli, atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni ir atļautas grodu akas vai ūdens ieguves urbumi. Akas vai urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu. 81. Pilsētā un ciemos un teritorijās, kurās apbūve tiek veikta par 2 ha mazākās zemes vienībās, vietējo ūdens ieguves vietu jāierīko vismaz 10 m attālumā no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot, ja blakus zemes vienības īpašnieks ir informēts par ūdens ieguves vietas ierīkošanu. Ap vietējo ūdens ieguves vietu 10 m zonā nedrīkst atrasties potenciālie piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.). 3.2.4. Decentralizētā kanalizācijas sistēma 82. Pilsētā un ciemos, kur nav centralizētās kanalizācijas tīkli, atsevišķu objektu ar kanalizācijas ūdeņu daudzumu līdz 5 m3 diennaktī notekūdeņu savākšanai kā pagaidu risinājums ir atļauta šādu decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana: 82.1. vietējas notekūdeņu savākšanas ietaises ar hermētiskām krājtvertnēm, no kurām uzkrātie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm; 82.2. individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (attiecīgi sertificētas). 83. Decentralizētas kanalizācijas ietaisi pilsētā un ciemā novieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana. 3.2.5. Ugunsdzēsības ūdensapgāde 84. Ārpus centralizētās ūdensapgādes tīklu teritorijām piekļūšanai pie atklāta ūdensobjekta, kuru izmanto ugunsdzēsības ūdens ņemšanai, paredz piebraucamo ceļu, kā arī laukumu ugunsdzēsības transportam un citai tehnikai atbilstoši Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumos noteiktajiem izmēriem. 85. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju izmērus jāparedz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina to manuālu atvēršanu. 3.2.6. Lietus ūdens kanalizācija un meliorācija 86. Būvējot jaunas ēkas un inženierbūves paredz risinājumu nokrišņu savākšanai un novadīšanai, tā lai netiktu applūdinātas apkārtējās zemes vienības un ņemot vērā arī apkārtējo zemes vienību nosusināšanas iespēju. Ja zemes vienībā atrodas meliorācijas būves, - risinājumu saskaņo ar meliorācijas būves īpašnieku (tiesisko valdītāju). 87. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu. 88. Izstrādājot lietus ūdens novadīšanas risinājumu, plāno dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēma ir atdalīta no lietus ūdens novadīšanas sistēmas. 89. Teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, veic inženiertehnisko izpēti un inženiertehnisko sagatavošanu gruntsūdens līmeņa saglabāšanai vai pazemināšanai ar meliorācijas būvēm, virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai ar ilgtspējīgiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem. 90. Pilsētā un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas un šai teritorijai ir jābūt brīvai no nožogojumiem. 3.2.7. Elektroapgādes un elektropārvades būves 91. Jaunu transformatoru apakšstaciju izvieto ielu sarkano līniju robežās vai, ja tas tehniski nav iespējams, - to izvieto zemes vienībā, ēkā vai būvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī ir iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam. 92. Pilsētā un ciemā dzīvojamās, publiskās un jauktas centra apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) būvniecību paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu būvniecība ar gaisvadu līnijām ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots. 3.2.8. Alternatīvā energoapgāde 93. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir 20 kW vai lielāka, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus no dzīvojamām un publiskām ēkām, nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām un ņemot vērā noteiktos ierobežojumus Apbūves noteikumu 5.1.3. apakšnodaļā un 5.5. apakšnodaļā. 94. Vēja elektrostaciju balstus izvieto: 94.1. ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu; 94.2. ārpus kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām. 95. Saules paneļus pilsētā un ciemos izvieto ne tuvāk kā 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas, bet tādā attālumā, kas nodrošina insolācijas prasības (Apbūves noteikumu 3.3.3. apakšnodaļa) un nerada žilbināšanu blakus zemes vienības dzīvojamo un publisko ēku logos. 96. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums, atļauts izbūvēt ne tuvāk kā 500 m līdz dzīvojamai vai publiskai ēkai. 3.2.9. Elektroniskie sakari 97. Visās teritorijās atļauts būvēt jaunus, pārbūvēt vai atjaunot elektronisko sakaru tīklus, elektronisko sakaru mastus, torņus, mobilo sakaru bāzes stacijas, lai nodrošinātu sakaru pārklājumu un plašu sakaru pakalpojumu klāstu Līvānu novadā. 98. Līvānu pilsētas sabiedriskajā centrā (Apbūves noteikumu 5.1.1. apakšnodaļa) un gar Rīgas ielu sakaru būves izvieto tā, lai tās pēc iespējas mazāk eksponētos pilsētvidē; sakaru mastu izvietošanu saskaņo Būvvaldē. 99. Izstrādājot lokālplānojumu uz augstas detalizācijas topogrāfiskajām kartēm, izstrādājot detālplānojumu un būvniecības dokumentāciju, jāievēro, ka: 99.1. projektējamie elektronisko sakaru tīkli ir jāparedz zaļajā zonā vai zem gājēju ietves; 99.2. uz visām projektējamajām ēkām ir jāparedz ievadi no projektējamiem elektronisko sakaru tīkliem; 99.3. pie projektējamajām sakaru trasēm ekspluatācijai piemērotā vietā ir jāparedz vieta(as) sakaru sadales punktu ierīkošanai; 99.4. esošie elektronisko sakaru tīkli un ar to saistītie elementi plānojamā teritorijā un pieguļošajā teritorijā ir jāsaglabā. 3.3. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Vispārīgās prasības teritoriju apbūvei 100. Zemes vienību apbūvē ievēro Apbūves noteikumu 4. nodaļas attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus. Ja funkcionālajā zonā kāds no apbūves parametriem nav noteikts, ievēro būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības. 101. Zemes vienībai, kas atrodas vairākās funkcionālās zonās, apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katram plānotajam teritorijas izmantošanas veidam. 102. Apbūve ar ēkām vai dīķu ierīkošana iepriekš neapbūvētā zemes vienībā uzsākama pēc piekļuves ceļa (ielas) un ceļa pievienojuma pirmās kārtas (šķembu u.c. minerālmateriālu seguma) izbūves. 103. Būves atļauto augstumu nosaka virszemes stāvos, neņemot vērā būves arhitektonisko akcentu un inženierbūvju tehnisko risinājumu. 104. Viena stāva augstumu pieņem 3,5 m. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m un rezultātam pieskaitot 1,5 m (1,5 m papildinājums neattiecas uz savrupmāju apbūvi). 105. Piemērojot Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktos maksimālos apbūves augstuma parametrus, ievēro, ka jaunas ēkas augstums nevienā ēkas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus zemes vienību. Noteikumu nepiemēro esošajās blīvas apbūves teritorijās pilsētā un ciemos. 106. Reliģisko organizāciju kulta celtnēm, ražošanas ēkām un tehniskām ēkām ar specifiskām tehnoloģiskā prasībām augstumu pieļaujams palielināt atbilstoši būves specifikai, neatkarīgi no funkcionālā zonā noteiktā maksimālā apbūves augstuma. 107. Brīvajās zaļajās teritorijās ieskaita ceļu, laukumu, stāvvietu u.tml. teritorijas ar ūdenscaurlaidīgu minerālmateriālu segtās vai dabīgās zemsedzes platības, vispārīgajā gadījumā piemērojot koeficientu 0,5, ko būvprojektā var precizēt atbilstoši zemsedzes ūdenscaurlaidīgo materiālu aprēķinam. 108. Brīvās zaļās teritorijas platībā neiekļauj apzaļumotas konstrukcijas būvē vai uz būves. 3.3.2. Būvju novietojums zemes vienībā un būvlaides 109. Pilsētā un ciemos plānojot apbūvi zemes vienībā, ievēro insolācijas, ugunsdrošības prasības, Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus starp ēkām, inženierbūvēm un līdz zemes vienības robežām. 110. Pilsētā un ciemos ielai vai autoceļam tuvāk novieto galveno ēku. Tā ir dzīvojamā ēka, publiskā ēka vai rūpnieciskās vai tehniskās apbūves administratīvā ēka. Ja zemes vienība atrodas starp vairākām ielām vai autoceļiem, galveno ēku izvieto pret augstākas kategorijas ielu vai autoceļu. 111. Būvlaide pilsētā un ciemos ir 6 m no sarkanās līnijas vai iedibinātā būvlaide. Jaunās apbūves teritorijās gar valsts autoceļiem pilsētā un ciemos ievēro Apbūves noteikumu 1. pielikumā noteiktos minimālos attālumus no valsts autoceļu sarkanajām līnijām. 112. Pilsētā vai ciemā būvlaide no vietējas nozīmes ielas, kurai nav sarkano līniju, vai no piebraucamā ceļa ir 6 m no ielas vai ceļa ass. 113. Lauku teritorijā būvlaide gar pašvaldības autoceļiem - 15 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, gar pārējiem ceļiem - 10 m no autoceļa ass, izņemot iedibināto būvlaidi. 114. Atkāpes no minimālās būvlaides ir pieļaujamas izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot inženiertīklu turētāju saskaņojumu, ja teritorijā atrodas inženiertīkli, un valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) saskaņojumu, ja teritorija atrodas pie valsts autoceļiem. 115. Dzīvojamās apbūves teritorijās pilsētā viena kvartāla robežās ievēro vienādu būvlaidi visām gar ielu novietotām ēkām. 116. Būvlaidē neieskaita arhitektoniskas detaļas (sliekšņus, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt.), funkcionālas un dekoratīvas būves (nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus), no ārsienas izvirzītas kāpnes, erkerus, balkonus, terases, fasādes siltinājumu, būves un konstrukcijas vides pieejamības nodrošināšanai u.tml. 117. Zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāizvieto ievērojot savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm. 118. No publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes līdz jaunai dzīvojamai ēkai ir jāievēro 50 m minimālais attālums. 119. Ēkas zemes vienībās gar upēm novieto ārpus applūstošām teritorijām, bet ne tuvāk kā 3 m no tauvas joslas. 120. Ēkas un inženierbūves zemes vienībā jāizvieto, respektējot meža, atsevišķi augošu koku un Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu saglabāšanas iespējas. 3.3.3. Insolācijas prasības 121. Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu - istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no 22. marta līdz 22. septembrim. 122. Pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās skolas, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no 22. marta līdz 22. septembrim. 123. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, ņem vērā pieauguša koka prognozēto vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas platību. 124. Uz zemes novietoti saules paneļi nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. 3.3.4. Redzamības brīvlauki 125. Stūra zemes vienībās pie ielu un autoceļu krustojumiem nodrošina redzamības brīvlaukus (Apbūves noteikumu 4. pielikums) atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām. 126. Būvniecību un stādījumu ierīkošanu redzamības trīsstūra robežās nodrošina atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām, kā arī ierobežo esošo krūmu stādījumu augstumu līdz 0.8 m. 127. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm. 128. Būvi pie ielas un dzelzceļa pārbrauktuves aizliegts izvietot tā, ka tiek ierobežota redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos. 3.3.5. Pagalmu noteikumi 129. Apbūves zemes vienības priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar būvlaides platumu, izņemot perimetrālās apbūves gadījumos. 130. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu aizliegts izmantot būvmateriālu, kurināmā, citu materiālu un priekšmetu atklātai uzglabāšanai, ja zemes vienība pret ielu nav nožogota ar blīvu žogu. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu aizliegts apbūvēt ar ēkām. 131. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (komposta) novietnes nedrīkst izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, un bez kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanas tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas. 132. Izņēmumu gadījumā priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļautas palīgēkas un palīgbūves, ja zemes vienība robežojas ar E kategorijas ielu un būvniecības dokumentācijā pamatots, ka pārējā zemes vienībā esošās apbūves, apgrūtinājumu, reljefa vai zemes vienības konfigurācijas dēļ palīgēku vai palīgbūvi nav iespējams izvietot. 133. Daudzstāvu dzīvojamo māju iekšpagalmi ir jānodrošina ar saimniecisko vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem piebraucamiem ceļiem, stāvvietām, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnēm u.tml. 134. Pilsētā dzīvojamā un publiskajā apbūvē atklāta uzglabāšana nedrīkst pārsniegt 10% no kopējās zemes vienības platības. 3.3.6. Žogi 135. Zemes vienības pilsētā un ciemā iežogo pa instrumentāli ar globālās pozicionēšanas metodi uzmērītām zemes vienību robežām un lauku teritorijā - pa viensētas pagalma robežām, papildus ievērojot šādus noteikumus: 135.1. Žogu novieto pa zemes vienības robežu, bet ne tuvāk par sarkano līniju un 0,5 m no valsts autoceļa zemes nodalījuma joslas robežas; 135.2. Žogu novieto pa redzamības brīvlauka robežu; 135.3. Žogu novieto pa tauvas joslu un ievērojot Aizsargjoslu likumā noteikto; 135.4. Žogu novieto servitūta ceļa pusē - atbilstoši vienošanās noteikumiem par ceļa servitūta nodibināšanu, bet ne tuvāk kā 3,5 m no ceļa ass; 135.5. Ja nepieciešams, ir atļauta funkcionālu žogu būvēšana zemes vienības iekšpusē. 136. Žogu novieto dziļāk zemes vienībā aiz inženierbūvēm, gadījumos, ja ir nepieciešams nodrošināt brīvu piekļuvi inženierbūvju apkalpošanai. 137. Aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņemot speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, ganības, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības, militārus objektus u.c. ierobežotas pieejamības objektus. 138. Žogus ielas vienā pusē, vismaz viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas. 139. Vispārīgā gadījumā žoga augstums nedrīkst pārsniegt 2 m, dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 3 m, izņemot gadījumus, ja žogs tiek būvēts funkcionāli nepieciešamai rūpnieciskās un tehniskās apbūves norobežošanai kā prettrokšņu siena, valsts drošības un aizsardzības būvju un teritoriju norobežošanai. 140. Būvējot žogu, ir jāņem vērā ielas apbūvē dominējošais žogu augstums. Žoga materiālus un arhitektūru stilistiski saskaņo ar galveno ēku. 141. Žoga augstuma prasības neattiecas uz būvlaukumu žogiem, izņemot, ja būvdarbi ir paredzēti pilsētas vai ciema centrā, plaši apmeklētu publisku objektu tuvumā u.tml. sabiedriski nozīmīgās vietās, būvžoga, kā arī fasādes sieta vizuālo risinājumu iekļauj būvprojekta dokumentācijā. 142. Ārpus pilsētas un ciemiem jaunus kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, drīkst ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas robežas. 143. Dzīvžogu, atsevišķus kokus un krūmus no ielas sarkanās līnijas stāda proporcionāli to potenciālajam augstumam, kuplumam un sakņu sistēmas izplatībai. 144. Dzīvžogs, koku un krūmu stādījumi nedrīkst atrasties ielas vai autoceļa, tostarp gājēju satiksmes telpā. Stādījumu zari virs ietvēm jāapgriež vismaz 2,5 m augstumā, bet virs braucamās daļas - 5,5 m augstumā. 145. Dzīvžogu starp rūpniecisko vai tehnisko apbūvi, vai dzelzceļu un publisko vai dzīvojamo apbūvi veido kā aizsargstādījumus. 146. Zemes vienības nožogošana nedrīkst kavēt atbildīgajiem dienestiem piekļūt viņu īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošajiem ārējiem inženiertīkliem un citām inženierbūvēm, lai veiktu to apkalpošanu. 147. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai autoceļa teritorijā, ja nepieciešams, atvirza žogu un nodrošina priekšlaukumu. 148. Žogu vārtu platumu un augstumu paredz atbilstošu operatīvo dienestu transporta gabarītiem. 3.3.7. Fasādes, jumti 149. Daudzdzīvokļu ēkas lodžijas aizstiklo, ievērojot šādus nosacījumus: 149.1. Tipveida (sērijveida) daudzdzīvokļu māju dzīvokļu lodžiju aizstiklošanai piemēro Apbūves noteikumu 5. pielikumā ietvertos paraugus. Izvēlētais tipveida risinājums ir uzskatāms par attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skici saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem ēku būvnoteikumiem. 149.2. Citu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumu izstrādā, izmantojot bezrāmja aizstiklojumu vai atbilstoši ēkas būvniecības dokumentācijā saskaņotajam risinājumam. 150. Ēkas ielas fasādē pilsētā un ciemos nav atļauta dūmvadu, ventilācijas vai kondicionieru cauruļvadu izvadīšana, izņemot, ja tie veidoti saskanīgā dizainā ar ēkas arhitektūru un nepasliktina tās arhitektonisko veidolu. 151. Fasādes krāsošanu veic saskaņā ar Būvvaldē saskaņotu krāsu pasi. 152. Daudzstāvu dzīvojamām mājām aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādos krāsu toņos, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir paredzēta ēkas projektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis. 153. Daudzdzīvokļu māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma un krāsojuma logiem veic saskaņā ar būvniecības dokumentāciju, kas izstrādāta visas ēkas fasādes atjaunošanai. 154. Pilsētā un ciemos pie ēku galvenajām fasādēm izbūvējamiem sauljumiem (markīzēm) jāatrodas vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa un vismaz 1,2 m attālumā no ielas brauktuves. 155. Gaismas šahtas pie fasādes pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5 m. Minimālais ietves platums pēc pagrabstāva izbūves ir 1,2 m. 156. Jumtus izbūvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu nekustamiem īpašumiem. 3.3.8. Palīgēkas 157. Palīgēku maksimālais stāvu skaits - 2 stāvi, bet ne augstākas kā 8 m. 158. Kūtis, šķūnīši u.tml. palīgēkas pie daudzdzīvokļu mājām atļautas tikai vēsturiski veidojušajās teritorijās. Jauni malkas šķūnīši pilsētā un ciemā ir atļauti tikai pie dzīvojamām mājām, kurām ir funkcionālā nepieciešamība (malkas apkure), veidojot vienotu arhitektonisko risinājumu ar galveno ēku. 159. Ja jaunu palīgēku plānots būvēt lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pilsētā vai ciemā, jāievēro 3.3.9. apakšnodaļas noteikumi. 3.3.9. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem 160. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļauts būvēt Lauksaimniecības teritorijās (L) un Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1) un ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus līdz esošai dzīvojamai un publiskai apbūvei. 161. Pilsētā ir atļautas palīgēkas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai ar kopējo apbūves laukumu līdz 25 m2 un pie nosacījuma, ka lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem. 162. Ciemos funkcionālajās zonās, kurās ir atļauta savrupmāju apbūve, ir atļautas palīgēkas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai ar kopējo apbūves laukumu līdz 60 m2 un pie nosacījuma, ka lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Citās funkcionālajās zonās ciemos ir atļautas ēkas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai ar kopējo apbūves laukumu līdz 150 m2. 3.3.10. Atkritumu apsaimniekošana 163. Pilsētā un ciemos atkritumu savākšanas un šķirošanas konteineru (tvertņu) novietni ierīko kā segtu vai slēgtu būvi vai atklātu laukumu. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni jāierīko tā, lai nodrošinātu nepieciešamo pilsētvides kvalitāti un sanitāro prasību ievērošanu, tostarp Ministru kabineta noteikumus par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām un pašvaldības saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Līvānu novadā. 3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Publiskās ārtelpas labiekārtojums 164. Labiekārtojuma elementu funkcijas, izvietojumu, vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo apbūves vidi, apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu. 165. Minimālais labiekārtojums publiskajā ārtelpā ir soli, gājēju un velosipēdu ceļi, teritorijas apgaismojums, informatīvās norādes, atkritumu urnas. Labiekārtojuma elementu skaitu un izvietojumu nosaka, ņemot vērā prognozējamo apmeklētāju skaitu un galvenās gājēju plūsmas, ko ietver būvniecības dokumentācijā, vai, ja nepieciešams, - detālplānojumā vai lokālplānojumā. 166. Publiskās ārtelpas labiekārtojumā var ietvert velo stāvvietas, publiskās tualetes, vieglas konstrukcijas būves u.c. būves brīvdabas pasākumiem, dzeramā ūdens brīvkrānus atbilstoši teritorijas specifikai un labiekārtojuma izveides mērķiem. 167. Ja teritorijas labiekārtojuma projekta sastāvā tiek plānota piemiņas vietas, vides, mākslas u.tml., kur ārtelpas objekta aizņemtais laukums ir 10 m2 vai augstums lielāks par 1,5 m, būvniecības dokumentācijā iekļauj objekta telpisko (3D) vizualizāciju. 168. Gadījumos, kad tiek veikta būvniecība, kas skar esošos ārtelpas labiekārtojuma elementus, jānodrošina labiekārtojuma elementu aizsardzība vai to atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas. 3.4.2. Prasības ārtelpas apgaismes ķermeņiem 169. Ielu un citu publiskās ārtelpas teritoriju apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus vai iekārtus apgaismes ķermeņus. 170. Ielā vai ceļā, kura platums ir 10 m un šaurāks, apgaismes ķermeņus ir atļauts stiprināt pie ēkām, tostarp pie ēku fasādēm. 171. Apgaismes ķermeņu un to stiprinājumu arhitektoniskajam risinājumam ir jābūt saskaņotam ar vizuāli uztveramu ielas vai ceļa posmu, laukumu vai parku. 172. Ar ārtelpas apgaismojumu nodrošina publisko ēku un daudzdzīvokļu ēku ieejas, pagalmus un citas ar šīm ēkām saistītas koplietošanas vai publiski pieejamas teritorijas. 173. Apgaismes ķermeņu novietojums nedrīkst traucēt satiksmes kustības drošību un pasliktināt iedzīvotāju sadzīves apstākļus. 3.4.3. Apstādījumi un koki 174. Veicot būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, primāri saglabā esošos kokus, ja tas nav pretrunā ar būvniecības ieceri, neapdraud būvju konstrukcijas vai gājēju un transporta kustības drošību, vai nerada aizēnojumu atbilstoši Apbūves noteikumu 3.3.3. apakšnodaļā insolācijas prasībām. 175. Koka ciršana ārpus meža atļauta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un Pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikto kārtību. 176. Ja ir paredzēts nocirst koku, kuram nepieciešama Pašvaldības atļauja, būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā paredz līdzvērtīgu koka stādījumu. 3.4.4. Sezonas izmantošanas būves publiskajā ārtelpā 177. Sezonas kiosku, paviljonu, nojumi un līdzīgu objektu atbilstoši kārtībai, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība publiskās vietās Līvānu novadā, plāno izvietot teritorijā starp sarkanajām līnijām vai Dabas un apstādījumu teritorijās (DA, DA1, DA2), vai pie šo teritoriju robežām, tā novietojumu un vizuālo risinājumu saskaņo Būvvaldē un ar ielas vai autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju). 178. Tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecības dokumentācijā iekļauj vismaz šādus labiekārtojuma elementus: piebraucamais ceļš, atkritumu urnas, apgaismes ķermeņi. 3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.1. Potenciāli piesārņotās teritorijas 179. Pirms jaunas būvniecības potenciāli piesārņotajās vietās, kas grafiskās daļas kartē ir norādītas saskaņā ar Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas datiem, ir jānovērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis likumā par piesārņojumu noteiktajā kārtībā. 180. Atbilstoši izpētē konstatētajam teritorijas augsnes, grunts un pazemes ūdens piesārņojuma līmenim, ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, pirms būvniecības veic augsnes vai grunts, vai pazemes ūdeņu sanāciju vai uzsāk monitoringu kārtībā, kādā to nosaka normatīvie akti. 181. Piesārņotajā teritorijā atļauts būvēt nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, tostarp piekļuves ceļus, laukumus u.c. būves, kas nepieciešamas sanācijas projekta ieviešanai. 182. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības dokumentācijā vai sanācijas programmā. 183. Izpētē noteiktajā zemes vienības daļā, kurā nav konstatēts piesārņojums, būvniecību ir atļauts veikt. 184. Ja nav iespējams noteikt pazemes ūdeņu piesārņojuma areālu vai netiek uzsākta teritorijas sanācija, līdz sanācijas uzsākšanai teritorijā ir pieļaujama tikai elektroapgādes inženierbūves un transportlīdzekļu novietošana, nodrošinot, ka šāda pagaidu izmantošana neradīs piesārņojuma tālāku izplatīšanos. 3.5.2. Prasības trokšņa piesārņojuma mazināšanai 185. Plānojot jaunus rūpnieciskās, tehniskās un komercdarbības objektus vai paplašinot esošos objektus, kas potenciāli var saturēt trokšņu avotus, būvniecības dokumentācijā jāiekļauj vērtējums par to izvietojumu attiecībā pret dzīvojamo un publisko apbūvi un jāparedz teritorija vides aizsardzības pasākumiem. 186. Pirms darbības uzsākšanas, vides trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu). 187. Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un teritorijas ir jāizvieto tādā attālumā no autoceļa un dzelzceļa, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa transport …