📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 651
Rīgā 2018. gada 23. oktobrī (prot. Nr. 49 25.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos
Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas
noteikumi"
Izdoti saskaņā ar
Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.1 panta pirmās daļas 3. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija
noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību
novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012,
120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.; 2016,
161. nr.; 2018, 157. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai
katalogā:
8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:
8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, - trīs gadi;
8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, - divi gadi;
8.2. lopbarības augiem:
8.2.1. sējas zirņu, lauka pupu, baltās lupīnas, šaurlapu
lupīnas, dzeltenās lupīnas, sējas vīķu (vasaras vīķi), eļļas
rutku, facēlijas un viengadīgās (daudzziedu) airenes šķirnēm -
divi gadi;
8.2.2. smilts vīķu (ziemas vīķu) šķirnēm - trīs gadi;
8.2.3. pārējām daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm -
četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības
augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes - pirmajā un otrajā
izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:
8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī
pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;
8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī
pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;
8.3. kartupeļiem - divi gadi."
2. Papildināt noteikumus ar 8.1 punktu šādā
redakcijā:
"8.1 Viens izmēģinājuma gads ietver
sējuma ierīkošanu, sēju, kopšanu un novērojumus veģetācijas
periodā, ražas novākšanu, uzskaiti un ražas kvalitātes rādītāju
noteikšanu."
3. Papildināt I nodaļu ar 12.1 un
12.2 punktu šādā redakcijā:
"12.1 Zemkopības ministrija iesaka
nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu,
kurus var piemērot šo noteikumu 7.1 un
7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei (turpmāk
- piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija
savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem
standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un ko var
piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā
noteikto prasību izpildei.
12.2 Šķirnes novērtēšanai izmanto tādas
metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi
un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo
standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos
noteikumos minēto prasību izpildei."
4. Aizstāt 13.1 punktā vārdu "dienestā"
ar vārdiem "Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk -
dienests)".
5. Izteikt 27.1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas
nav vecāki par pieciem gadiem;".
6. Papildināt noteikumus ar 32.3.5. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"32.3.5. sojai - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas
sākums un novākšanas gatavība;".
7. Aizstāt 33. punktā skaitli un vārdu
"7. pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "7.,
7.1, 7.2, 7.3, 7.4 un
7.5 pielikumā".
8. Aizstāt 40. punktā skaitli "7." ar skaitli
"7.6".
9. Aizstāt 42. punktā skaitli "7." ar skaitļiem
"7.1, 7.2, 7.3,
7.4, 7.5, 7.6".
10. Papildināt 47.1., 47.2., 49.1. un 49.2. apakšpunktu
aiz vārda "kukurūzu" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem
"soju, kaņepes, linus" (attiecīgā locījumā).
11. Papildināt noteikumus ar 58. punktu šādā
redakcijā:
"58. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms
2018. gada 15. novembra, piemēro tās saimniecisko
īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma
iesniegšanas dienā."
12. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums).
13. Svītrot 2. pielikuma 7. punktā vārdus "(ja
tāds ir)".
14. Aizstāt 3. pielikuma 14. punktā vārdus
"vasaras vīķi, ziemas vīķi" ar vārdiem "sējas
vīķi, smilts vīķi".
15. Aizstāt 3. pielikuma 18. punktā vārdu
"Lini" ar vārdiem "Sējas lini".
16. Papildināt 3. pielikumu ar 21. punktu šādā
redakcijā:
"21.
Soja
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts""
17. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā
(2. pielikums).
18. Izteikt 4.1 pielikuma
14. punktu šādā redakcijā:
"14. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense
L.):
14.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;
14.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš."
19. Papildināt 4.1 pielikuma III sadaļu ar
20.1 punktu šādā redakcijā:
"20.1 Soja (Glycine max L.)".
20. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā
(3. pielikums).
21. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā
(4. pielikums).
22. Papildināt noteikumus ar 7.1 pielikumu
(5. pielikums).
23. Papildināt noteikumus ar 7.2 pielikumu
(6. pielikums).
24. Papildināt noteikumus ar 7.3 pielikumu
(7. pielikums).
25. Papildināt noteikumus ar 7.4 pielikumu
(8. pielikums).
26. Papildināt noteikumus ar 7.5 pielikumus
(9. pielikums).
27. Papildināt noteikumus ar 7.6 pielikumu
(10. pielikums).
28. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā
(11. pielikums).
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu
novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā
lauksaimniecībā
1. Labības
šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L.) un cieto
kviešu (Triticum durum Desf.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.1.1. ziemcietība (ziemas kviešiem), balles;
1.1.2. augu garums, cm*;
1.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.1.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.1.8. tilpummasa, g l-1;
1.1.9. proteīna saturs, %;
1.1.10. lipekļa saturs, %;
1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss),
cm3*;
1.1.12. krišanas skaitlis, s*;
1.1.13. cietes saturs, %;
1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);
1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).
1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.2.1. ziemcietība, balles;
1.2.2. izturība pret veldri, balles**;
1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.2.5. augu garums, cm*;
1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.2.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.2.8. tilpummasa, g l-1;
1.2.9. proteīna saturs, %;
1.2.10. krišanas skaitlis, s*;
1.2.11. cietes saturs, %.
1.3. Tritikāles (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus)
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;
1.3.2. izturība pret veldri, balles**;
1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.3.5. augu garums, cm*;
1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.3.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.3.8. tilpummasa, g l-1;
1.3.9. proteīna saturs, %;
1.3.10. krišanas skaitlis, s*;
1.3.11. cietes saturs, %.
1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;
1.4.2. izturība pret veldri, balles**;
1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.4.5. augu garums, cm*;
1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.4.7. 1000 graudu masa, g;
1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);
Kvalitātes rādītāji:
1.4.9. proteīna saturs, %;
1.4.10. tilpummasa, g l-1;
1.4.11. cietes saturs, %;
1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %,
iesala grupai);
1.4.13. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).
1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu
(Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā - auzas) šķirņu
novērtēšana
1.5.1. Graudu grupai:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.1.4. augu garums, cm*;
1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.1.7. tilpummasa, g l-1;
1.5.1.8. plēkšņainība, %;
1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);
1.5.1.10. proteīna saturs, %;
1.5.1.11. tauku saturs, %;
1.5.2. Zaļmasas grupai:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
1.5.2.2. augu garums, cm*;
1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.2.4. sausnas raža, t ha-1*;
15.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.2.7. sausnas saturs, %*;
1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.6.3. izturība pret veldri, balles;
1.6.4. augu garums, cm*;
1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.6.7. tilpummasa, g l-1;
1.6.8. plēkšņainība, %;
1.6.9. proteīna saturs, %;
1.6.10. cietes saturs, %.
1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana
(zaļmasas ieguvei)
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.7.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
1.7.2. augu garums, cm*;
1.7.3. izturība pret veldri, balles**;
1.7.4. vālīšu skaits, gab.*;
1.7.5. sausnas raža, t ha-1*;
1.7.6. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
1.7.7. sausnas saturs, %;
1.7.8. kopproteīna saturs sausnā, %;
1.7.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %,
sausnā;
1.7.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %,
sausnā.
2. Lopbarības
augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) un
lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.1.4. augu garums, cm*;
2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
2.1.7. proteīna saturs, %.
2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu
lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas
(Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana
2.2.1. Sēklu ieguvei:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.2.1.4. augu garums, cm*;
2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.1.7. proteīna saturs, %;
2.2.2. Zaļmasas ieguvei:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.2.2.2. augu garums, cm*;
2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;
2.2.2.4. sausnas raža, t ha-1*;
2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.2.7. sausnas saturs, %*;
2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).
2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni), balles;
2.3.2. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai),
dienas*;
2.3.4. augu garums, cm*;
2.3.5. izturība pret veldri, balles;
2.3.6. sausnas raža, t ha-1*;
2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
2.3.8. sausnas saturs, %*;
2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %,
sausnā*;
2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %,
sausnā*.
2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu
(Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus
L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia
tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.4.2. augu garums, cm*;
2.4.3. izturība pret veldri, balles**;
2.4.4. sausnas raža, t ha-1*;
2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;
Kvalitātes rādītāji:
2.4.8. sausnas saturs, %*;
2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam,
facēlijai);
2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem
bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.
2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae
(Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.5.1. ziemcietība, balles;
2.5.2. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas
sākumā), dienas*;
2.5.4. augu garums, cm*;
2.5.5. izturība pret veldri, balles;
2.5.6. sausnas raža, t ha-1*;
2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
2.5.8. sausnas saturs, %*;
2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %,
sausnā*;
2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %,
sausnā*.
3. Eļļas
augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas
rādītāji
3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un
ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.)
Briggs) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*;
3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim),
balles;
3.1.4. izturība pret veldri, balles*;
3.1.5. augu garums, cm*;
3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
3.1.8. tilpummasa, g l-1*;
3.1.9. eļļas saturs, %*.
3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu
novērtēšana
3.2.1. Šķiedras linu:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.2.1.1. stiebru raža, t ha-1*;
3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai),
dienas*;
3.2.1.5. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;
3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;
3.2.2. Eļļas linu:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.2.2.1. sēklu raža, t ha-1*;
3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības
sasniegšanai), dienas*;
3.2.2.5. augu garums, cm*;
3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
3.2.2.7. eļļas saturs, %.
3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu
novērtēšana
3.3.1. Šķiedras kaņepju:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.3.1.1. stiebru raža, t ha-1*;
3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas
fāzei), dienas*;
3.3.1.4. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;
3.3.2. Eļļas kaņepju:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.3.2.1. sēklu raža, t ha-1*;
3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības
sasniegšanai), dienas*;
3.3.2.4. augu garums, cm*;
3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
3.3.2.6. eļļas saturs, %.
3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
3.4.2. augu garums, cm*;
3.4.3. izturība pret veldri, balles**;
3.4.4. sausnas raža, t ha-1*;
3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
3.4.7. sausnas saturs, %*;
3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.5.3. izturība pret veldri, balles;
3.5.4. augu garums, cm*;
3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;
3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
3.5.8. proteīna saturs, %;
3.5.9. eļļas saturs, %.
4. Kartupeļu
šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.)
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk - preču bumbuļi)
raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*;
4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc
sadīgšanas);
4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc
sadīgšanas);
4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā
ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, %
(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo
rādītāju);
4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas
sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;
4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;
4.1.13. garšas īpašības, balles*;
4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;
4.1.15. izturība pret slimībām:
4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību
(Alternaria solani), %;
4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi
(Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium
spp.), %;
4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium
spp. un Phoma foveata), %.
4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu
(Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā
ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, %
(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo
rādītāju);
4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas
sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai),
dienas*;
4.2.6. garšas īpašības, balles*;
4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;
4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;
4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirnu vidējo rādītāju)*;
4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;
4.2.11. izturība pret slimībām:
4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību
(Alternaria solani), %;
4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi
(Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium
spp.), %;
4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium
spp. un Phoma foveata), %.
Piezīmes.
1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet
neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar
Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu
Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību
novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.
2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes
piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā."
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu
novērtēšanas izcenojums
Nr.
p. k.
Suga
Vienas šķirnes novērtēšana
vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu
(euro)*
kopā
tajā skaitā
lauka izmēģinājumiem
kvalitātes analīzēm un
administratīvajiem izdevumiem
I.
Labība
1.
Mīkstie kvieši (Triticum
aestivum L.) un cietie kvieši (Triticum durum
Desf.)
282
205
77
2.
Rudzi (Secale cereale
L.)
282
205
77
3.
Tritikāle (xTriticosecale
Wittm. ex A. Camus)
282
205
77
4.
Mieži (Hordeum vulgare
L.), izņemot 5. punktā minētos
282
205
77
5.
Mieži (Hordeum vulgare
L.) - iesala grupa
332
205
127
6.
Auzas (Avena sativa L.),
kailgraudu auzas (Avena nuda L.)
282
205
77
7.
Griķi (Fagopyrum esculentum
Moench), kukurūza (Zea mays L.)
256
185
71
II.
Lopbarības augi
8.
Sējas zirņi (Pisum
sativum L. (partim), lauka pupas (Vicia
faba L. (partim)
282
205
77
9.
Baltā lupīna (Lupinus
albus L.), šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius
L.), dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), sējas vīķi
(Vicia sativa L.), smilts vīķi (Vicia villosa
Roth), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var.
oleiformis Pers.), facēlija (Phacelia
tanacetifolia Benth.), viengadīgā (daudzziedu) airene
(Lolium multiflorum Lam.)
249
185
64
10.
Stiebrzāles (Poaceae
(Gramineae) (izņemot viengadīgo aireni), tauriņzieži
(iepriekš neminētās sugas) (Fabaceae
(Leguminosae)) - par izmēģinājuma ciklu
520
390
130
III.
Eļļas augi un šķiedraugi
11.
Rapsis (Brassica napus L.
(partim)), ripsis (Brassica rapa L. var.
silvestris (Lam.) Briggs), baltās sinepes (Sinapis
alba L.), soja (Glycine max)
282
205
77
12.
Sējas lini (Linum
usitatissimum L.) (šķiedras grupa), sējas kaņepes
(Cannabis sativa L.) (šķiedras grupa)
256
185
71
13.
Sējas lini (Linum
usitatissimum L.) (eļļas grupa), sējas kaņepes
(Cannabis sativa L.) (eļļas grupa)
249
185
64
IV.
Kartupeļi
14.
Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)
282
207
75
Piezīme. *
Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu."
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Ieteicamās
izsējas normas
Nr.
p. k.
Suga vai sugu grupa
Dīgtspējīgo sēklu skaits uz
m2
I.
Labība
1.
Mīkstie kvieši
(Triticum aestivum L.)
1.1.
ziemas kviešu līnijšķirnes
400-550
1.2.
ziemas kviešu hibrīdās
šķirnes
200-250
1.3.
vasaras kvieši
500-600
2.
Cietie kvieši (Triticum
durum Desf.) - vasaras forma
500-600
3.
Rudzi (Secale
cereale L.)
3.1.
ziemas rudzu līnijšķirnes
400-550
3.2.
ziemas rudzu hibrīdās
šķirnes
200-250
4.
Tritikāle (x
Triticosecale Wittm. ex A. Camus)
4.1.
ziemas tritikāle
400-550
4.2.
vasaras tritikāle
500-550
5.
Mieži (Hordeum
vulgare L.)
5.1.
ziemas mieži
350-400
5.2.
vasaras mieži: kailgraudu mieži,
graudu grupa, iesala grupa
400-450
6.
Auzas (Avena
sativa L.)
6.1.
graudu grupa
500-600
6.2.
zaļmasas grupa
530-630
7.
Kailgraudu auzas (Avena
nuda L.)
500-600
8.
Griķi (Fagopyrum
esculentum Moench)
250-300
9.
Kukurūza (Zea mays L.) -
zaļmasas ieguvei
8-10
II.
Lopbarības augi
a.
Stiebrzāles (Poaceae
(Gramineae))
1.
Baltā smilga (Agrostis
gigantea Roth)
6000-6200
2.
Ložņu smilga (Agrostis
stolonifera L.)
5000-7000
3.
Parastā smilga (Agrostis
capillaris L.)
5000-7000
4.
Pļavas lapsaste (Alopecurus
pratensis L.)
1300-1500
5.
Augstā dižauza (Arrhenatherum
elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)
600-800
6.
Kamolzāle (Dactylis
glomerata L.)
1400-1600
7.
Niedru auzene (Festuca
arundinacea Schreber)
1100-1400
8.
Aitu auzene (Festuca
ovina L.)
2200-2700
9.
Pļavas auzene (Festuca
pratensis Huds.)
1000-1200
10.
Sarkanā auzene (Festuca
rubra L.)
1500-1800
11.
Hibrīdā airene (Lolium x
hybridum Hausskn.)
1000-1300
12.
Auzeņairene (hibrīdi, kas
radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar
Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch.
& Graebn.)
1000-1300
13.
Daudzziedu airene, viengadīgā
(Lolium multiflorum Lam.)
1000-1200
14.
Ganību airene (Lolium
perenne L.)
1000-1300
15.
Pļavas timotiņš (Phleum
pratense L.)
1300 -1500
16.
Purva skarene (Poa
palustris L.)
4500-5000
17.
Pļavas skarene (Poa
pratensis L.)
3700-4000
18.
Parastā skarene (Poa
trivialis L.)
4500-5000
b.
Tauriņzieži (Fabaceae
(Leguminosae))
19.
Austrumu galega (Galega
orientalis Lam.)
300-500
20.
Ragainais vanagnadziņš (Lotus
corniculatus L.)
700-900
21.
Baltā lupīna (Lupinus
albus L.)
100-130
22.
Šaurlapu lupīna (Lupinus
angustifolius L.)
100-130
23.
Dzeltenā lupīna (Lupinus
luteus L.)
100-130
24.
Sējas lucerna (Medicago
sativa L.)
700-900
25.
Hibrīdā lucerna (Medicago
× varia T. Martyn)
600-800
26.
Sējas esparsete (Onobrychis
viciifolia Scop.)
300-400
27.
Sējas zirņi (Pisum
sativum L. (partim)) (baltziedu, sārtziedu)
100-120-150
28.
Bastarda āboliņš (Trifolium
hybridum L.)
800-1000
29.
Sarkanais āboliņš (Trifolium
pratense L.)
500-600
30.
Baltais āboliņš (Trifolium
repens L.)
800-1000
31.
Lauka pupas (Vicia faba
L. (partim))
50-60
32.
Sējas vīķi (Vicia sativa
L.)
120-150
33.
Smilts vīķi (Vicia
villosa Roth)
150-200
34.
Miežabrālis (Phalaris
arundinacea L.)
1200-1400
c.
Citas sugas
35.
Facēlija (Phacelia
tanacetifolia Benth.) - zaļmasas ieguvei
100-150
36.
Eļļas rutki (Raphanus
sativus L. var. oleiformis Pers.) - zaļmasas
ieguvei
80-120
III.
Eļļas augi un šķiedraugi
1.
Rapsis (Brassica
napus L. (partim))
1.1.
ziemas rapsis
1.1.1.
līnijšķirnes
80-100
1.1.2.
hibrīdās šķirnes
60-80
1.2.
vasaras rapsis
1.2.1.
līnijšķirnes
80-100-120
1.2.2.
hibrīdās šķirnes
60-80-100
2.
Ripsis (Brassica
rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs)
2.1.
ziemas ripsis
80-100
2.2.
vasaras ripsis
80-100-120
3.
Sējas lini (Linum
usitatissimum L.)
3.1.
šķiedras lini
1800-2000
3.2.
eļļas lini
600-700
4.
Sējas kaņepes
(Cannabis sativa L.)
4.1.
šķiedras kaņepes
350-450
4.2.
eļļas kaņepes
150-200
5.
Baltās sinepes (Sinapis
alba L.) - zaļmasas ieguvei
80-120
6.
Soja (Glycine max
L.)
50-100
IV.
Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) (agrīnās, vidēji
agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)
5-6"
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Labības,
lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu lauka
izmēģinājumu rādītāju noteikšanas metodes
1. Ziemcietības
novērtēšana
1.1.
Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim
1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma
lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas
izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5
m2 lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša
novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.
2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms
ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.
3. Katrā iezīmētajā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumus
saskaita un dala ar divi.
4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu
biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti)
(1. tabula).
1. tabula
Ripša un rapša
ziemcietības novērtējums
Nr.
p. k.
Novērtējums ballēs
Ziemcietības
novērtējums
(pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā
ar rudens augu skaitu)
1.
9
91-100 %
2.
8
81-90 %
3.
7
71-80 %
4.
6
61-70 %
5.
5
50-60 %
6.
4
36-49 %
7.
3
26-35 %
8.
2
16-25 %
9.
1
0-15 %
1.2.
Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām
5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē
sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī
pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma
2. tabulas rādītājiem.
2. tabula
Sējuma stāvokļa
novērtējums
Nr.
p. k.
Novērtējums ballēs
Sējuma stāvoklis (rudenī,
pavasarī)
1.
9
Ļoti labs, biezība normāla
(izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar
nedzīviem augiem), augi veseli
2.
8
3.
7
Labs, biezība nav mazāka par 75
% no normālas, augi veseli
4.
6
5.
5
Vidējs, biezība nav mazāka par
50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm
6.
4
7.
3
Slikts, biezība nav mazāka par
25 % no normālas, augi slimi
8.
2
Ļoti slikts, biezība mazāka par
25 %
9.
1
Augi pilnībā gājuši bojā
6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma
3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši
sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.
3. tabula
Ziemcietības
novērtējums
Sējuma
stāvoklis rudenī (balles)
1
-
2
1
9
3
1
8
9
Ziemcietība (balles)
4
1
7
8
9
5
1
6
7
8
9
6
1
5
6
7
8
9
7
1
4
5
6
7
8
9
8
1
3
4
5
6
7
8
9
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
Sējuma stāvoklis pavasarī
(balles)
7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala
vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus
saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo
lauciņa vērtējumu.
2. Izturības
pret veldri novērtēšana
8. Izturību pret veldri nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no
stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4.
tabulu.
4. tabula
Izturības pret
veldri novērtējums
Nr.
p. k.
Sējuma stāvoklis
Novērtējums ballēs
1.
Veldres nav, stiebri atrodas
vertikālā stāvoklī
9
2.
8
3.
Veldre neliela, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies
slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz
60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°
7
4.
6
5.
Veldre vidēja, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies
slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz
90°
5
6.
4
7.
Veldre stipra, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies
slīpumā līdz 90°
3
8.
2
9.
Veldre ļoti stipra, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 90°
1
9. Izturību pret veldri vērtē divos posmos:
9.1. tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi
un sējuma stāvokli saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu;
9.2. galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas.
10. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa
lauciņa daļām un aprēķina vidējo.
3. Augu garuma
noteikšana
11. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas
blakus.
12. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem
izmēra augu garumu šā pielikuma 15. punktā minētajā
kārtībā.
13. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas
centimetros.
14. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu,
noapaļojot līdz veselam skaitlim.
15. Augu garumu mēra šādā kārtībā:
15.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu
mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu
no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot
akotus);
15.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši
tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu
garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;
15.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas
fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;
15.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai,
šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka
ziedēšanas fāzes beigās - pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot
augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;
15.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka
pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz
stiebra vai stublāju galam;
15.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas
raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no
augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;
15.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu
garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes
līdz stiebra vai stublāju galam.
4. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana
4.1. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana labībai
16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
pilnās dīgstu fāzes līdz 89. augu attīstības fāzei
(pilngatavībai) pēc Federālā bioloģisko pētījumu centra, Federālā
augu šķirņu biroja un ķīmiskās rūpniecības industrijas
izstrādātās decimālās kodu skalas BBCH (turpmāk -
BBCH decimālā kodu skala).
17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu
dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 79. augu attīstības
fāzei (piengatavības) pēc BBCH decimālās kodu skalas.
18. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda
garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu
attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu
skalas. Papildus konstatē un norāda:
18.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas
perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā
diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas
rudziem - par 4 °C, bet, temperatūrai strauji
pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās
dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to
atzīmē;
18.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
19. Pārējai labībai veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka šādi:
19.1. graudu grupai - no 11. līdz 89. augu attīstības
fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas;
19.2. zaļmasas grupai - no 11. līdz 65. augu attīstības
fāzei (ziedēšanas vidum) pēc BBCH decimālās kodu
skalas.
4.2. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana lopbarības augiem
20. Veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu
fāzes līdz:
20.1. 87.-88. augu attīstības fāzei
(nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas - sējas
zirņiem;
20.2. 85.-88. augu attīstības fāzei
(nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas -
lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai
lupīnai sēklu ieguvei.
21. Smilts vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka no 1. janvāra līdz ziedēšanas fāzes sākumam pēc
BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un
norāda:
21.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas
atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata
pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav
augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties
zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija
ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;
21.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
22. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka
dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās
pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:
22.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam -
stiebrzālēm;
22.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam - tauriņziežiem;
22.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un
atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz
0 °C.
23. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē
zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas
sākumā.
4.3. Veģetācijas
perioda garuma noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem
24. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda
garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz
85.-89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc
BBCH decimālās kodu skalas.
25. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda
garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības
fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas.
Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:
25.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas
perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās
vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un
2 oC ripsim, bet, temperatūrai strauji
pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās
dienu;
25.2. veģetācijas atjaunošanos - sākoties lapu ataugšanai.
26. Sojai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
pilnas dīgstu fāzes līdz 81.-89. augu attīstības fāzei pēc
BBCH decimālās kodu skalas.
27. Sējas liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka
no pilnas dīgstu fāzes līdz:
27.1. 83. augu attīstības fāzei (agrajai
dzeltengatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas -
šķiedras liniem;
27.2. 89. augu attīstības fāzei
(brūngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - eļļas
liniem.
28. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:
28.1. 89. augu attīstības fāzei (novākšanas
gatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - eļļas
kaņepēm;
28.2. 65. augu attīstības fāzei (pilnai
ziedēšanai) pēc BBCH decimālās kodu skalas - šķiedras
kaņepēm.
29. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 61. augu attīstības fāzei
(ziedēšanas sākumam) pēc BBCH decimālās kodu
skalas."
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"7.1 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Labības,
lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana
1. Ražas
novākšana
1. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:
1.1. labību (izņemot griķus) - 89.-91. augu
attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;
1.2. griķus - 87.-88. augu attīstības fāzē pēc
BBCH decimālās kodu skalas;
1.3. sējas zirņus - 87.-88. augu attīstības fāzē pēc
BBCH decimālās kodu skalas;
1.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu un
dzelteno lupīnu - 85.-88. augu attīstības fāzē pēc
BBCH decimālās kodu skalas;
1.5. rapsi un ripsi - 85.-89. augu attīstības fāzē pēc
BBCH decimālās kodu skalas;
1.6. eļļas linus - 89. augu attīstības fāzē pēc
BBCH decimālās kodu skalas;
1.7. eļļas kaņepes - kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un
ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas;
1.8. soju - 81.-89. augu attīstības fāzē pēc
BBCH decimālās kodu skalas.
2. Raža novācama, kad sasniegta sugai noteiktā attiecīgā
augu attīstības fāze, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc šīs fāzes
iestāšanās.
3. Vispirms saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem
celiņiem, novāc apgriešanās un izolācijas joslas un
izslēgumus.
4. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to
lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.
5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm.
6. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai
šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam - visus
atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.
7. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms
novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad - nākamajā.
8. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes
darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos
kombaina mezglos.
9. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā
maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie
maisa.
10. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz
0,01 kg.
11. Ražu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs ir
vienāds ar standartmitrumu vai zemāks.
12. Standartmitrums:
12.1. labībai, sojai un sējas zirņiem, lauka pupām,
baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu
ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei) - 14,0 %;
12.2. rapsim - 8,0 %;
12.3. ripsim - 9,0 %;
12.4. liniem - 12,0 %;
12.5. kaņepēm - 12,0 %.
13. Sēklas žāvē pakāpeniski, un to temperatūra nedrīkst
pārsniegt 40 °C.
2. Ražas lieluma
aprēķināšana
2.1. Paraugu
iedalīšana
14. Raža jāsver un mitrums un tīrība jānosaka vienā sēklu
sagatavošanas procesa posmā katram šķirnes atkārtojumam
(lauciņam).
15. Svēršanas laikā no katra šķirnes atkārtojuma ņem
paraugus, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir
ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.
16. No šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas
katram šķirnes atkārtojumam sagatavo šādus darbu paraugus:
16.1. paraugu mitruma noteikšanai:
16.1.1. no šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu
masas ar lāpstiņu ņem 150 g parauga;
16.1.2. to ievieto gaisu necaurlaidīgā iepakojumā;
16.2. paraugu tīrības noteikšanai, izmantojot metodes,
kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi;
16.3. paraugu kuļamības noteikšanai (kailgraudu miežiem
un kailgraudu auzām):
16.3.1. parauga lielums - 100 g;
16.3.2. izdalīšanai tiek izmantotas metodes, kas
nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi.
2.2. Mitruma
noteikšana
17. Iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties)
nosaka sēklu mitruma saturu, izmantojot vienu no šādām
metodēm:
17.1. pārbaudītas ekspresiekārtas;
17.2. metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami,
reprezentatīvi un salīdzināmi;
17.3. citas kalibrētas iekārtas.
18. Ja sēklu mitrumu nosaka ar šā pielikuma
17.1. apakšpunktā minēto metodi, ievēro šādas prasības:
18.1. katram paraugam vienu pēc otra veic divus
noteikšanas atkārtojumus;
18.2. rezultātus nosaka ar precizitāti 0,01 %;
18.3. atšķirība starp mitruma parauga diviem
atkārtojumiem, nosakot ātri vienu pēc otra, nedrīkst būt lielāka
par 0,15 %. Ja tā ir lielāka, izdara vēl divus neatkarīgus
atkārtojumus;
18.4. parauga mitruma saturu izsaka kā divu atkārtojumu
vidējo aritmētisko rādītāju.
2.3. Tīrības un
1000 graudu masas noteikšana
19. Parauga tīrību nosaka, izmantojot metodes, kas
nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un
salīdzināmi.
20. Vienlaikus ar tīrību tīrai sēklu frakcijai nosaka
1000 graudu masu, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka
iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.
21. Tīro sēklu frakciju no visiem šķirnes atkārtojumiem
apvieno un izmanto kvalitātes analīzēm paredzētā parauga
veidošanai atbilstoši šā pielikuma 25. punktam.
2.4. Ražas
lieluma aprēķināšana
22. Ražu (t ha-1) aprēķina pie standartmitruma
un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu
formulu:
X =
A × (100 − B) × E
, kur
(100 − D) ×
10 C
X - graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t
ha-1);
A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg);
B - graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas
laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums (%);
E − tīrība (%).
23. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu
formulu:
X =
(A × 92) / 100) × B
, kur
100
X - eļļas raža (t ha-1);
A - sēklu raža pie standartmitruma (t
ha-1);
B - eļļas saturs sausnā (%).
24. Graudu (sēklu, eļļas) ražu (%) salīdzinājumā ar
standartšķirni vai standartšķirņu vidējo aprēķina, izmantojot
šādu formulu:
X =
A × 100
, kur
B
X - graudu vai sēklu, vai eļļas raža (%) salīdzinājumā
ar standartšķirni;
A - izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas
raža (t ha-1);
B - standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t
ha-1).
3. Apvienotā
parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai
25. Tīro sēklu frakciju no katra atkārtojuma apvieno,
izveidojot vienu apvienoto paraugu.
26. No izžāvētā un attīrītā šķirnes apvienotā parauga
sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes rādītāju
noteikšanai, kura(-u) masa ir:
26.1. 2,0 kg - sējas zirņiem, sojai, lauka pupām,
baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu
ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei);
26.2. 1,5 kg - kailgraudu miežiem un kailgraudu
auzām;
26.3. 0,5 kg - eļļas augiem, izņemot soju;
26.4. 1,0 kg - pārējām iepriekš neminētām
sugām.
27. Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala,
izmantojot vienu no šādām metodēm:
27.1. speciālu paraugu dalītāju - atbilstoši iekārtas
aprakstam;
27.2. krustveida dalīšanas paņēmienu.
28. Vidējā parauga iesaiņošana:
28.1. vidējo paraugu kvalitatīvo analīžu noteikšanai
iesaiņo jaunā papīra vai tīrā, izmazgātā auduma maisiņā;
28.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts
piešķirtais šķirnes kods. Etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu
nokrist vai pazust citādā veidā. Etiķetes dublikātu ievieto
parauga maisiņā.
29. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma
palielināšanās ne vairāk kā 2,0 % virs standartmitruma.
4. Kuļamības
noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām
30. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu
auzām:
30.1. katru kailgraudu miežu paraugu sadala divās daļās -
graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm
(ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi - plēkšņaino miežu graudi
-, tie jāatlasa atsevišķi);
30.2. katru kailgraudu auzu paraugu sadala divās daļās -
graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām
plēksnēm;
30.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu
graudiem ar neatdalītām plēksnēm un izrēķina vidējo no visiem
četriem paraugiem."
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"7.2 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Linu un kaņepju
šķiedras ražas novākšana un uzskaite
1. Ražas
novākšana, paraugkūļa sagatavošana
1. Šķiedras ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:
1.1. linus šķiedrai - agrā dzeltengatavībā;
1.2. kaņepes šķiedrai - pilnā ziedēšanas fāzē.
2. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to
lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.
3. Šķiedras linu ražas novākšana:
3.1. linu stiebrus plūc ar rokām;
3.2. linu stiebrus pēc noplūkšanas izklāj uz noplūktā
lauciņa;
3.3. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai
lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura
diametrs ir 15-17 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot
krāsainu marķējumu);
3.4. pārējos šķiedras linu stiebrus sasien kūļos;
3.5. šā pielikuma 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos
kūļus saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra
lauciņa ražu atsevišķi);
3.6. ne vēlāk kā pēc 10-12 dienām no visiem kūļiem izkuļ
sēklas;
3.7. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti
līdz 0,1 kg.
4. Šķiedras kaņepju ražas novākšana:
4.1. šķiedras kaņepju stiebrus nogriež 8-10 cm no augsnes
virskārtas;
4.2. nogriež ziedkopas;
4.3. stiebrus pēc ziedkopu nogriešanas izklāj uz attiecīgā
lauciņa;
4.4. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai
lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura
diametrs 15-20 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot
krāsainu marķējumu);
4.5. pārējos šķiedras kaņepju stiebrus sasien atsevišķos
kūļos (15-20 cm diametrā) un kopā ar paraugkūli saliek
statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu
atsevišķi);
4.6. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz
0,1 kg.
5. Standartmitrums linu un kaņepju stiebriem -
19,0 %.
2. Ražas lieluma
aprēķināšana
2.1. Linu
tīrības noteikšana
6. Katru atkārtojuma paraugkūli nosver ar precizitāti
līdz 0,1 kg.
7. Paraugkūļa saturu šķiro pamatsugā un piemaisījumos (citi
augi).
8. Tīrību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
E=
(a - b) × 100
, kur
a
E - tīrība (%);
a - paraugkūļa masa (g);
b - piemaisījumu masa (g).
2.2. Mitruma
noteikšana
9. No paraugkūļa atlasa:
9.1. 300 gramu - liniem;
9.2. 900 gramu - kaņepēm.
10. Atlasītos stiebrus sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos.
11. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus,
katru ar precizitāti līdz 0,01 g:
11.1. liniem - katru pa 50 g;
11.2. kaņepēm - katru pa 150 g.
12. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100-105 °C, līdz
sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz
0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt
0,02 g.
13. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
M =
(a - b) × 100
, kur
a
M - mitrums (%);
a - zaļās masas iesvars (g);
b - izžāvētā iesvara masa (g).
14. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu
paraugu vidējo rezultātu.
2.3. Ražas
lieluma aprēķināšana
15. Pārrēķina stiebru ražu (t ha-1) aprēķina
pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu
formulu:
X =
A × (100 − B) × E
, kur
(100 − D) ×
10C
X - stiebru raža pie standartmitruma (t
ha-1);
A - stiebru svars lauciņā (kg);
B - stiebru mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums (%);
E − tīrība (%).
16. Stiebru ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
X =
A × 100
, kur
B
X - stiebru raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju;
A - pārbaudāmās šķirnes stiebru raža (t
ha-1);
B - standartšķirnes stiebru raža (t
ha-1).
2.4. Apvienotā
parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai
17. No izžāvētajiem atkārtojumu paraugkūļiem sagatavo
šķirnes vidējo paraugu (1,5-1,6 kg) kvalitātes analīzēm.
18. Vidējo paraugu kvalitātes analīzēm:
18.1. iesaiņo jaunā papīra maisā;
18.2. parauga ārpusē piestiprina etiķeti, kurā norādīts
piešķirtais šķirnes kods;
18.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai
pazust citādā veidā. Parauga maisiņā ievieto etiķetes
dublikātu.
19. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma
palielināšanās ne vairāk kā par 2,0 % virs
standartmitruma."
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
7. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"7.3 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Stiebrzāļu un
daudzgadīgo tauriņziežu zaļās masas ražas novākšana un
uzskaite
1. Ražas
novākšana
1. Appļaujot daudzgadīgo stiebrzāļu un tauriņziežu
lauciņus sējas gadā, ražu neuzskaita.
2. Viengadīgajai airenei sējas gadā zaļās masas ražu novāc un
uzskaiti veic:
2.1. pirmajam pļāvumam - plaukšanas fāzes sākumā;
2.2. otrajam un trešajam pļāvumam - plaukšanas sākumā.
3. Pārējām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas
gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:
3.1. pirmajam pļāvumam - skarošanas vai plaukšanas fāzes
sākumā;
3.2. otrajam un trešajam pļāvumam (ja pēc ataugšanas
veido stiebrus) - plaukšanas sākumā.
4. Daudzgadīgajiem tauriņziežiem pirmajā un otrajā
izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:
4.1. pirmajam pļāvumam - ziedēšanas sākumā;
4.2. otrajam pļāvumam:
4.2.1. ziedēšanas sākumā - agrīnajam āboliņam, vidēji
agrīnajam āboliņam un lucernai;
4.2.2. apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne
agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu, - vidēji
vēlīnajam āboliņam un vēlīnajam āboliņam;
4.3. trešajam pļāvumam - apmēram 40 dienas pēc
iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm
garumu.
5. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.
6. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma
joslas.
7. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to
lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.
8. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas
gatavību.
9. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc
visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši
šķirnes nogatavošanās laikam - visus atkārtojumus katrai
nākamajai šķirnei.
10. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms
novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.
2. Ražas lieluma
aprēķināšana
2.1. Tīrības
noteikšana
11. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver (ar
precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņemot katra atkārtojuma
vidējo paraugu 1 kg.
12. Katra atkārtojuma vidējo paraugu nosver ar
precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro pamatsugā un piemaisījumos
(piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).
2.2. Mitruma
noteikšana
13. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai iesver
divus iesvarus ar precizitāti līdz 0,01 g:
13.1. tauriņziežiem un timotiņam - katru pa 100 g;
13.2. pārējām stiebrzālēm - katru pa 50 g.
14. Iesvērtos iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100-105
oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa,
t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu
svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.
15. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
M =
(a − b) × 100
, kur
a
M - mitrums (%);
a - zaļās masas iesvars (g);
b - izžāvētā iesvara masa (g).
16. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu
paraugu vidējo rezultātu.
2.3. Ražas
lieluma aprēķināšana
17. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu
aprēķina, izmantojot šādu formulu:
R =
P × M
× 10, kur
K × L
R - izmēģināmās šķirnes atkārtojuma pļāvuma zaļās masas
raža (t ha-1);
P - izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā
(pēc šķirošanas) (kg);
K - atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas
(kg);
M - no lauciņa novāktās zāles masa (kg);
L - lauciņa platība (m2).
18. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei atkārtojumam aprēķina
kā visu pļāvumu zaļās masas ražas summu atkārtojumā.
3. Apvienotā
parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai
19. Paraugus kvalitātes analīzēm ņem no šķirnes pirmā
pļāvuma katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas (ar
aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu
1 kg kvalitātes analīzēm) sausnas un kopproteīna
noteikšanai.
20. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties
sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos.
21. Sasmalcināto paraugu 20-30 minūtes karsē 80-90 °C
temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu
darbību.
22. Pēc karsēšanas turpina parauga žāvēšanu temperatūrā, kas
nav augstāka par 60-65 °C, līdz sasniegta nemainīga
masa.
23. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:
23.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma
maisiņā;
23.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts
piešķirtais šķirnes kods;
23.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai
pazust citādā veidā;
23.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.
4. Sausnas ražas
aprēķināšana
24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam
aprēķina, izmantojot šādu formulu:
X =
A × (100 - M)
, kur
100
X - sausnas raža (t ha-1);
A - zaļās masas raža (t ha-1);
M - zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).
25. Sausnas ražu šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu sausnas
ražas summu.
26. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
X =
A × 100
, kur
B
X - sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni
vai standartšķirņu vidējo rādītāju;
A - pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t
ha-1);
B - standartšķirnes sausnas raža (t
ha-1)."
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
8. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651
"7.4 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Eļļas rutku,
balto sinepju, facēlijas, auzu, sējas vīķu, smilts vīķu, baltās
lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas un kukurūzas zaļās
masas ražas novākšana un uzskaite
1. Ražas
novākšana
1. Zaļās masas ražas novākšanu un uzskaiti veic:
1.1. ziedēšanas sākumā - eļļas rutkiem, baltajām sinepēm,
facēlijai, sējas vīķiem, smilts vīķiem, baltajai lupīnai,
šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai;
1.2. iespējami vēlāk, bet pirms rudens salnām - kukurūzai;
1.3. ziedēšanas vidū - auzām.
2. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma
joslas.
3. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to
lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.
4. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas
gatavību.
5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc
visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši
šķirnes nogatavošanās laikam - visus atkārtojumus katrai
nākamajai šķirnei.
6. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms
novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.
2. Vālīšu skaita
noteikšana kukurūzai
7. Katrā atkārtojumā vienmērīgi no visa lauciņa platības
izvēlas piecus stiebrus.
8. Izvēlētajiem stiebriem nogriež un saskaita vālītes.
9. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katram atkārtojumam un pēc
tam - šķirnei.
3. Ražas lieluma
aprēķināšana
3.1. Tīrības
noteikšana
10. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver ar precizitāti
līdz 0,1 kg.
11. Pēc kopējās lauciņa ražas nosvēršanas paņem katra
atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg un nosver ar precizitāti
līdz 0,01 kg.
12. Paņemto paraugu šķiro šādās frakcijās:
12.1. pamatsugas augi;
12.2. piemaisījumi (piemēram, citi augi, pēcpļaujas
atliekas).
13. Šā pielikuma 12. punktā minētās izšķirotā
parauga frakcijas nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.
14. Aprēķina parauga tīrības procentuālo saturu,
attiecinot pamatsugas augu masu pret parauga kopējo masu.
15. Visu atkārtojumu atlasītos pamatsugas augus apvieno,
veidojot šā pielikuma 33. punktā minēto paraugu.
3.2. Mitruma
noteikšana
16. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai:
16.1. kukurūzai atlasa divus stiebrus;
16.2. pārējām sugām izmanto šā pielikuma
12.1. apakšpunktā minēto frakciju.
17. Šā pielikuma 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto paraugu
sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos.
18. Iesver divus iesvarus pa 250 g ar precizitāti līdz 0,01
g:
19. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī
100-105 oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga
masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo
divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.
20. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
M =
(a − b) × 100
, kur
a
M - mitrums (%);
a - zaļās masas iesvars (g);
b - izžāvētā iesvara masa (g).
21. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu
paraugu vidējo rezultātu.
3.3. Ražas
lieluma aprēķināšana
22. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu
aprēķina, izmantojot šādu formulu:
R =
P × M
× 10, kur
K × L
R - izmēģināmās šķirnes atkārtojuma zaļās masas raža (t
ha-1);
P - izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā
(pēc šķirošanas) (kg);
K - atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas
(kg);
M - no lauciņa novāktās zāles masa (kg);
L - lauciņa platība (m2).
23. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu
atkārtojumu zaļās masas ražas summu.
3.4. Sausnas
ražas aprēķināšana
24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
X =
A × (100 - M)
, kur
100
X - sausnas raža (t ha-1);
A - zaļās masas raža (t ha-1);
M - zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).
25. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai
standartšķirņu vidējo rādītāj …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.