Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-85 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2010.gada 30.novembrī (prot. Nr.52, 2.§) Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr. P/09/06/5 Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "RIMI Latvia" darbībās 1. Konkurences padome (turpmāk tekstā - KP) ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu vidē uzraudzības ietvaros, izvērtējot SIA "RIMI Latvia" un AS "Valmieras piens" sadarbības līgumus, secināja, ka atsevišķi sadarbības nosacījumi, t.sk. SIA "RIMI Latvia" piemērotās atlaides, varētu būt neatbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrajai daļai. Ņemot vērā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu vidē tirgus uzraudzības gaitā iegūto informāciju un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu un 24.punktu, KP 29.04.2009 ierosināja lietu Nr.P/09/06/5 "Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "RIMI Latvia" darbībās". KP 2010.gada 30.septembrī pieņēma lēmumu Nr.70 (prot.Nr.42, 3.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā uz laiku līdz 2010.gada 30.novembrim. SIA "RIMI Latvia" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003053029, juridiskā adrese: A.Deglava iela 161, Rīga, LV - 1021. Izvērtējot lietas izpētes laikā iegūto informāciju, KP konstatēja: Lai pierādītu SIA "RIMI Latvia" dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā (turpmāk tekstā - DSM), KP sniedza DSM jēdziena skaidrojumu, kā arī interpretāciju konkrētajā lietā lēmuma 2.-6.punktā. Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus un konkrētais iepirkuma tirgus ir definēts lēmuma 7.-19.punktā. Lai mazumtirgotājs varētu ļaunprātīgi izmantot DSM, viens no priekšnosacījumiem ir iepirkuma vara konkrētajā tirgū. Lēmuma 20.-24.punktā KP ir sniegusi teorētisku iepirkuma varas pierādīšanas mehānismu, bet lēmuma 25.-30.punktā ‑ iepirkuma varas un iepirkuma tirgus pieprasījuma puses raksturojumu. Lai pierādītu SIA "RIMI Latvia" DSM ļaunprātīgu izmantošanu, KP ir izvērtējusi piegādātāju atkarību un piedāvājumu konkrētajā iepirkuma tirgū (konkrētā gadījumā - AS "Valmieras piens") un secinājusi, ka piena un piena produktu iepirkumu tirgū pastāv AS "Valmieras piens" atkarība no SIA "RIMI Latvia" iepirkuma pietiekami ilgā laika periodā. Līdz ar to konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" atrodas DSM ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā. Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums SIA "RIMI Latvia" darbībās izpaužas kā ekonomiski nepamatotas atlaides piemērošana AS "Valmieras piens" produktiem (lēmuma 36.-37.punkts).1 Naudas soda lietderības un apjoma, kā arī tiesiskā pienākuma konkrētā pārkāpuma gadījumā pamatojums dots lēmuma 38.un 39.punktā. I. Attiecību, kas norāda uz Konkurences likuma 13.panta otrās daļā iekļautā pārkāpuma esamību, apraksts 2. DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma mērķis ir vērsties pret konkurenci kavējošo ietekmi, kas rodas mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem piemērojot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus tiesiskajās attiecībās ar piegādātājiem. Konkurences likuma 13.panta otrā daļa paredz mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka rīcības brīvības ierobežošanu par labu piegādātājiem apjomā, kāds noteikts tās 1. līdz 6.punktā. 2.1. Konkurences likuma 13.panta otrā daļa paredz, ka DSM atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā. Nosakot, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. 2.2. Lai piemērotu minēto normu, ir nepieciešams noteikt konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, kurā tiek konstatēts DSM, un konkrēto iepirkumu tirgu, kurā DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā tiek negatīvi ietekmēta konkurence. Šāda tirgus varas novērtēšana mazumtirdzniecībā, izdalot divus saistītos tirgus, saskan arī ar KP2 un Eiropas Komisijas3 pieeju tirgus koncentrācijas ietekmes uz konkurenci novērtēšanai apvienošanās lietās mazumtirdzniecības nozarē. 3. Lai noskaidrotu DSM jēdziena jēgu, nepieciešams vērtēt normas rašanās vēsturiskos apstākļus, likumdevēja gribu, kā arī sistēmiski novērtēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu kopsakarā ar citām Konkurences likuma tiesību normām, Eiropas Savienības konkurences tiesību regulējumu. Ir analizējama arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze. 3.1. Konkurences likumā speciālais dominējošā stāvokļa regulējums mazumtirdzniecībā tika iekļauts, reaģējot uz vairāku gadu garumā nostiprinājušos praksi, lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem izvirzot piegādātājiem nesamērīgus noteikumus. 3.2. Lai arī DSM jēdziena nosaukumā iekļauta gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā, ka DSM jēdziens principiāli atšķiras no "klasiskā" dominējošā stāvokļa jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas apjoma ziņā. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 1.punktam, tirgus dalībnieks, kurš atrodas "klasiskā" dominējošā stāvoklī, ir lielā mērā imūns pret parastiem konkurences disciplinējošiem spēkiem4 un var rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Savukārt tirgus dalībniekam, kurš atrodas DSM, piemīt spēja uzspiest netaisnīgus darījuma noteikumus vai maksājumus piegādātājiem, tomēr tam nepiemīt spēja rīkoties pilnīgi neatkarīgi no saviem konkurentiem vai patērētājiem. Līdz ar to DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu apjomā, kas ir pietiekams, lai spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar piegādātājiem, vienlaicīgi nesasniedzot dominējošā stāvokļa tirgus varas pakāpi, kad būtu iespējams darboties neatkarīgi arī no patērētājiem un konkurentiem. 3.3. Likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu DSM un "klasiskā" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu klasifikāciju pēc to smaguma pakāpes. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 15.punktu DSM ļaunprātīga izmantošana ir viegls pārkāpums, savukārt klasiskā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir smags pārkāpums. Līdz ar to, ja mazumtirgotāja tirgus vara atbilst klasiskajam dominējošajam stāvoklim, tad atbilstoši Konkurences likuma 13.panta trešajai daļai uz to attiecas 13.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta smagāka atbildība.5 4. Šāda tirgus dalībnieka vienpusējas rīcības ierobežošanas izpratne ir nostiprināta arī Padomes 2002.gada 16.decembra regulā Nr. 1/2003 "Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [Eiropas Kopienas dibināšanas] līguma 81. un 82.pantā"6 (turpmāk - regula Nr. 1/2003). Regulas Nr. 1/2003 3.panta otrā daļa ļauj dalībvalstīm noteikt tirgus dalībnieku vienpusējai rīcībai stingrākus ierobežojumus par tiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - Līgums) 102.pantā. Tādējādi dalībvalstis savā teritorijā var noteikt gan zemāku dominējošā stāvokļa slieksni, gan aizliegt darbību, kura nav uzskatāma par aizliegtu saskaņā ar Līguma 102.pantu.7 Šādi dalībvalstu noteikumi var attiekties uz ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta pret ekonomiski atkarīgiem (vājākiem) tirgus dalībniekiem.8 Šādā aspektā, piemēram, Vācijas Konkurences likumā, papildus klasiskā dominējošā stāvokļa regulējumam, paredzēti stingrāki vienpusējas rīcības ierobežojumi tirgus dalībniekiem ar ievērojamu tirgus varu, kuri vēl nav sasnieguši dominances līmeni.9 Līdzīgi arī Francijas Komerckodekss paredz aizliegumu tirgus dalībniekiem, nesasniedzot klasisko dominējošo stāvokli, ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu pret ekonomiski atkarīgiem klientiem vai piegādātājiem.10 5. Ņemot vērā lēmuma 3.- 4.punktā minēto, Konkurences likuma 13.panta otrā daļa aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus dalībnieku - piegādātāju - tiesiskās intereses attiecībās ar mazumtirgotājiem. 6. Kaut arī par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas normas mērķi ir izvirzīta piegādātāju tiesisko interešu aizsardzība un negatīvās ietekmes uz konkurenci novēršana iepirkuma tirgū (lēmuma 13.punkts), DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju tiesisko interešu aizsardzību. Proti, uzlabojot makroekonomisko vidi, sekmējot godīgu konkurenci piegādātāju starpā, novēršot draudus, sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu darbībai, un kopumā sekmējot tautsaimniecības attīstību11, labklājības ieguvumi pastarpināti tiek nodoti arī galapatērētājiem Latvijas teritorijā. Praktiski tas var izpausties tādā veidā, ka, piemēram, DSM esošs mazumtirgotājs spēj ievērojami ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz galapatērētājam. Precēm, kuras neizvēlas DSM esošs mazumtirgotājs, ir krietni mazākas iespējas sasniegt galapatērētāju. Šādā veidā DSM esošs mazumtirgotājs lielā mērā nosaka arī produktu inovācijas veiksmi, izlemjot pirkt vai atsakoties no konkrēta produkta.12 II. Konkrētie tirgi 7. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības (Konkurences likuma 1.panta 5.punkts). Savukārt konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām (Konkurences likuma 1.panta 3.punkts). Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus 8. Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus tiek noteikts, lai identificētu vidi, kurā konstatējama mazumtirgotāja tirgus vara, kas atbilstu DSM. 9. Konkrētās preces tirgus 9.1. Nosakot konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, KP ņēma vērā iestādes un Eiropas Komisijas praksi.13 9.2. Vērtējot konkrētās preces tirgu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, KP secina, ka ir pamatoti kā atsevišķu tirgu izdalīt mazumtirdzniecību supermārketu, hipermārketu un zemo cenu veikalu ķēdes, neņemot vērā iepirkšanos mazos, specializētajos veikalos.14 Lielveikali no mazajiem veikaliem atšķiras ar to, ka tie spēj piedāvāt plašāku preču klāstu, ieskaitot preces mājsaimniecības vajadzībām. Patērētāji izvēlas lielveikalus tāpēc, ka to iepirkšanās modelis ir komplekss un sastāv no vairākiem komponentiem vai apgādes veidiem. Apvienojot šādu iepirkšanās pieredzi ar iespēju viegli novietot automašīnu15, lielveikali piedāvā iespēju vienuviet iegādāties visas nepieciešamās ikdienas patēriņa preces16. Šādos apstākļos iepirkšanās lielveikalos tiek identificēta kā galvenais apgādes veids, savukārt mazie pārtikas veikali vai specializētie veikali bieži vien pilda iepirkšanās papildinošo lomu.17 10. Ņemot vērā minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam par konkrēto preces tirgu tiek noteikts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē. 11. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 11.1. Vērtējot aizvietojamību no pieprasījuma puses, ģeogrāfiskā teritorija konkrētajam mazumtirdzniecības tirgum tiek noteikta robežās, kādās patērētājs var nokļūt 10-30 minūtēs, braucot ar automašīnu.18 Tādējādi valsts teritorijā var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, pilsētu rajoni, novadu centri u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt arī lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai pārklājas, tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionāla vai nacionāla mēroga).19 11.2. DSM lietās priekšroka ir dodama nacionāla tirgus teritorijas noteikšanai. Patērētāju intereses tiek ievērotas to kopumā (visā valsts teritorijā), neidentificējot nevienu īpašu lokālo tirgu. Turklāt noteicošais ir apstāklis, ka DSM lietās tiek kopumā vērtēts mazumtirdzniecības tirgus un tajā DSM esošā tirgus dalībnieka ietekme uz piegādātajiem konkrētajā iepirkumu tirgū. 11.3. Šādos apstākļos ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā ir svarīgi novērtēt mazumtirgotāja klātbūtni valsts mērogā un tā darbības organizāciju. SIA "RIMI Latvia" ir mazumtirdzniecības komercsabiedrība, kas darbojas visā Latvijas teritorijā, lielākoties centralizēti nosakot cenu politiku, preču klāstu, preču izplatīšanu pa veikalu formātiem, mārketinga aktivitātes.20 Tāpat arī vienošanos par preču piegādi SIA "RIMI Latvia" ar piegādātājiem slēdz centralizēti par piegādi mazumtirgotāja tīklam visā Latvijas teritorijā, turklāt SIA "RIMI Latvia" ir savs loģistikas centrs, kurā notiek iepirkto preču šķirošana un komplektēšana.21 12. Ievērojot minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija, un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas teritorijā. Konkrētais iepirkuma tirgus 13. Konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, lai identificētu vidi, kurā izpaužas piegādātāju tiesisko interešu aizskārums DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā (Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punktā noteikto aizliegumu pārkāpums). Iepirkuma tirgū saskaras mazumtirgotāja, kas veido pieprasījuma pusi, un piegādātāja, kas veido piedāvājuma pusi, komerciālās intereses. Tas ir cieši saistīts ar ekonomiskā ziņā pakārtotu mazumtirdzniecības tirgu. No piedāvājuma puses piegādātāja piegādātais un mazumtirgotāja iepirktais preču sortiments atspoguļo mazumtirgotāja stratēģiju un piedāvājuma veidošanu mazumtirdzniecības tirgū galapatērētājam. 14. Konkrētās preces tirgus 14.1. Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto iepirkuma tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši Eiropas Komisijas praksei konkrētais iepirkuma tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta kanālus.22 Ražotāji pārsvarā ražo vienu produktu vai vienotu produktu kategoriju (piemēram, piens un piena produkti, maize un maizes produkti), un tiem nav pilnībā vai ir ierobežotas iespējas bez būtiskām investīcijām, tirgus izpētes un papildu zinātības pārslēgties uz citu preču ražošanu.23 Arī mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem piedāvā plašu produktu klāstu, nevar visas nepieciešamās preces iegādāties no viena piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar pastāvēt vienots iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan atsevišķi iepirkuma tirgi atbilstoši preču kategorijām.24 14.2. Šādos apstākļos KP uzskata par nepieciešamu norādīt uz apsvērumiem, kas konkrētajā lietā papildus ņemami vērā, nosakot iepirkuma tirgus konkrēto preci. Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otro daļu, DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā jākonstatē negatīva ietekme uz konkurenci. Kā minēts iepriekš (lēmuma 13.punkts), ietekme uz konkurenci Konkurences likuma 13.panta otrās daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma tirgū. No konkurences kavēšanas jēdziena vērtēšanas skatu punkta, ietekme tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēts konkrētās preces tirgus. Ja tiek konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz šaurāku preču grupu, tad neatkarīgi no tā ietekme uz konkurenci starp piegādātājiem var tikt noteikta iepirkuma tirgū kopumā. Jāņem vērā, ka uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības jēdzienu25 tādā mērā, kādā atbildību paredz Konkurences likuma 13.panta otrā daļa. Tas tiešā veidā attiecas uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir Konkurences likuma 13.panta otrās daļas uzdevums. 15. Ņemot vērā minēto un turpmāk lēmumā ietvertos apsvērumus, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam par konkrēto iepirkuma preces tirgu lietā tiek noteikts piena un piena produktu iepirkuma tirgus. 16. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 16.1 Eiropas Komisija konsekventi iepirkumu tirgu ir vērtējusi nacionālās robežās26, lai gan neizslēdza iespēju iepirkuma ģeogrāfisko teritoriju noteikt arī plašākās robežās pastiprinātas iepirkuma tirgu internacionalizācijas27 dēļ. KP rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA "RIMI Latvia" iepērk pienu un piena produktus gan Latvijā, gan ārpus nacionālā tirgus robežām. Tas liecina par labu tādas konkrētā iepirkuma tirgus ģeogrāfiskās teritorijas noteikšanai, kas pārsniegtu nacionāla tirgus robežas. 16.2. Šādos apstākļos KP uzskata par nepieciešamu norādīt, ka konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas robežas, līdzīgi kā konkrētās preces noteikšanas gadījumā, ir vērtējamas kopsakarā ar DSM ļaunprātīgas izmantošanas potenciālo ietekmi uz konkurenci iepirkuma tirgū. Neatkarīgi no konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas robežām, ja konkurences kavēšana izpaužas šaurākā tirgū (plašāka tirgus sastāvdaļā), tad tas jebkurā gadījumā ietekmē piegādātāja konkurētspēju arī plašākā teritorijā. Ņemot vērā minēto, Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punkta piemērošanai ir pietiekami konstatēt, ka konkurence var tikt ietekmēta nacionālā līmenī, neatkarīgi no tā, vai iepirkuma tirgus faktiskā ģeogrāfiskā dimensija ir plašāka. 17. Arī piegādātāju atkarības novērtēšanai precīzi noteiktai konkrētā iepirkuma tirgus preces vai teritorijas dimensijai nav izšķirošas nozīmes, lai konstatētu, vai piegādātājs ir atkarīgs no mazumtirgotāja. Piegādātāju atkarības novērtēšanas pamatā ir mazumtirgotāja un piegādātāja savstarpējo tiesisko attiecību (piegādes līguma) analīze un abu tirgus dalībnieku ekonomiskās varas salīdzināšana. Iepirkuma tirgus šajā ziņā tiek noteikts, lai varētu identificēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma rezultātā ietekmēto vidi. 18. Ņemot vērā minēto un turpmāk lēmumā ietvertos apsvērumus, KP uzskata, ka konkrētās lietas izmeklēšanas vajadzībām un Konkurences likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai piena un piena produktu iepirkuma tirgus teritorijas noteikšanā Latvijas teritorija ir pietiekoša. Nosakot šādu teritorijas ierobežojumu, ir iespējams vērtēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu un negatīvo ietekmi uz konkurenci iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt, ņemot vērā, ka saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas teritoriju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas. 19. Līdz ar to atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam par konkrēto iepirkuma tirgu tiek noteikts piena un piena produktu iepirkuma tirgus Latvijas teritorijā. III. DSM ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā 20. Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ir ietverti DSM ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikumi - mazumtirgotāja iepirkuma vara pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarība. 20.1. Eiropas Komisija iepirkuma varas jēdzienu ir skaidrojusi ar "spirāles efektu". Mazumtirdzniecības tirgus ir nesaraujami saistīts ar iepirkuma tirgu. Mazumtirgotāja tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū nosaka tā iepirkuma apjomu: jo lielāka tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū, jo lielāki iepirkuma apjomi. Savukārt lielāks iepirkuma apjoms mazumtirgotājam nodrošina labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus no piegādātājiem. Labvēlīgāki iepirkuma nosacījumi dod iespēju mazumtirgotājam uzlabot tā stāvokli mazumtirdzniecības tirgū, kas tālāk veicina vēl labāku iepirkuma nosacījumu saņemšanu no piegādātājiem.28 No minētā izriet, ka iepirkuma varas pamata novērtēšanas kritērijs ir tirgus daļa mazumtirdzniecībā un no tā izrietošais iepirkuma apjoms. 20.2. Klasiskā dominējošā stāvokļa lietās spirāles efekta rezultātā arvien pieaugošā iepirkuma vara neizraisa konkurences kavēšanas bažas, ja mazumtirgotāja tirgus varu kopumā atsver konkurence par patērētāju un mazumtirgotājam nav nostiprinājies klasiskais dominējošais stāvoklis distribūcijas līmenī.29 Atšķirībā no minētā, DSM lietās uzmanība konkurences kavēšanai tiek pievērsta jau agrāk, pirms ir nostiprinājies klasiskais dominējošais stāvoklis distribūcijas līmenī. Kā tas tika norādīts iepriekš (lēmuma 3.2.punkts), DSM lietās tiek vērtēta iepirkumu varas rezultātā radītā konkurences kavēšana attiecībās ar piegādātājiem, nevērtējot konkurences kavēšanu attiecībās ar patērētājiem un konkurentiem. Līdz ar to DSM lietās ir pietiekami konstatēt tādu iepirkuma varas apjomu, kas mazumtirgotājam ļauj darboties neatkarīgi no piegādātājiem, tomēr vēl neļauj darboties neatkarīgi no patērētājiem un citiem mazumtirgotājiem. 21. Vērtējot piegādātāju atkarību, jāņem vērā, ka atšķiras arī piegādātāju kopējās atkarības apmērs, kas nepieciešams, lai varētu konstatēt atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī vai DSM. Pilnīgu atkarību, kad no mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai lielākā daļa piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās.30 Līdz ar to, ja izpildītos piegādātāju pilnīgas atkarības kritērijs visā konkrētajā iepirkuma tirgū, tad būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja atrašanos klasiskā dominējošā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas nav Konkurences likuma 13.panta otrās daļas mērķis. Savukārt DSM lietās, kad mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis ir zem klasiskās dominances līmeņa, piegādātāju atkarība per se nevar veidoties visā iepirkuma tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka Rewe/Meinl lietā noteiktais piegādes īpatsvars no piegādātāja apgrozījuma virs 22%31 tika izvēlēts, vērtējot klasiskā dominējošā stāvokļa veidošanās iespējas iepirkuma tirgū. Tas ļauj tālāk secināt, ka DSM lietās, kur tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt piegādātāju atkarības veidošanos jau pie zemāka piegādes īpatsvara. 22. Ņemot vērā lēmuma 20.-21.punktā minēto, secināms, ka, mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus kvantitatīvos rādītājus (tirgus daļa iepirkuma tirgū kopumā, tirgus daļa konkrētās produktu grupas iepirkuma tirgū u.c.), iepirkuma tirgū būs piegādātāji, kuriem veidosies atkarība un kuri ir aizsargājami atbilstoši normas 1. līdz 6.punktam. Līdz ar to iepirkuma tirgū jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek izmantota pret piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas (mazumtirgotāja vienpusēji tirgus varas izpausmes gadījumi), no gadījumiem, kad piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji tirgus varas izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj uzspiest netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu, starptautiska mēroga piegādātāju gadījumā. 22.1. Šādos apstākļos secināms, ka mazumtirgotāja iepirkuma vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma tirgū var veidoties piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot iepirkuma varu, piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū tiek prezumēta. Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai piegādātāju konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem. Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus varas izpausmes gadījumiem. 22.2. No minētā izriet secinājums, ka iepirkuma vara ir DSM konstituējošs elements, savukārt piegādātāju atkarība ir DSM ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikums, kas pārbaudāms konkrēta pārkāpuma ietvaros. 23. Par apstākli, ka DSM pamatā ir mazumtirgotāja iepirkuma varas apmērs, liecina arī citu Eiropas Savienības valstu pieņemtie mazumtirdzniecību regulējošie normatīvie akti. 23.1. Tā Ungārijas 2005.gada Tirdzniecības likumā32 paredzēts būtiskas ietekmes jēdziens. Atbilstoši likuma 2.panta "e" punktam, būtiska tirgus vara attiecas uz tādu tirgus stāvokli, kad mazumtirgotājs ir piegādātāja neizbēgams sadarbības partneris, lai piegādātājs varētu sasniegt gala patērētāju, un mazumtirgotājs savas mazumtirdzniecības tirgus daļas dēļ spēj ietekmēt produkta vai produktu grupas piekļuvi mazumtirdzniecības tirgum reģionālā vai nacionālā līmenī. Savukārt likuma 7.panta trešā daļa paredz, ka tirgus dalībniekam ir būtiska ietekme attiecībās ar piegādātājiem, ja tirgus dalībnieka, tā mātes un meitas uzņēmumu vai iepirkuma grupas gadījumā - to dalībnieku - iepriekšējā gada konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz 100 miljardus forintu, kas, pārrēķinot latos, ir aptuveni 250-280 milj. latu. (Atkarībā no tā, vai tiek izmantots aktuālais vai uz likuma pieņemšanas brīdi noteiktais valūtas kurss). 23.2. Līdzīgi arī Lietuvas Tirdzniecības likuma33 2.pantā noteikts, ka būtiska ietekme mazumtirdzniecībā34 ir gadījumā, ja mazumtirgotājam pieder vismaz 20 veikali, kuru komercplatība ir vismaz 400 m2, kā arī ja iepriekšējā gada apgrozījums Lietuvas Republikā ir 400 milj. litu, kas, pārrēķinot latos, ir aptuveni 82 milj. latu. 23.3. No minētā secināms, ka galvenais kritērijs būtiskas ietekmes konstatēšanai ir mazumtirgotāja iepirkuma vara, kas vērtējama, ņemot vērā mazumtirgotāja apgrozījumu atsevišķi vai kopsakarā ar veikalu skaitu. Konkrētajā gadījumā būtiskas ietekmes konstatēšanai nav obligāti vienlaicīgi konstatēt arī piegādātāju atkarību. Tas izriet arī no likumos noteiktajiem apgrozījumiem. Proti, praksē noteikti būs gadījumi, kad piegādātāja apgrozījums ievērojami pārsniegs likumā noteikto apgrozījumu būtiskās ietekmes konstatēšanai. Iepirkuma vara mazumtirgotājam tiek konstatēta, ņemot vērā likumos noteiktos gada apgrozījumus. 24. Ņemot vērā, ka gan būtiskās ietekmes jēdziens, gan DSM jēdziens atspoguļo tirgus dalībnieka tirgus varas apmēru zem klasiskās dominances līmeņa, turklāt abi jēdzieni attiecas uz vienu tautsaimniecības jomu - mazumtirdzniecību, tad augstāk minētos būtiskās ietekmes jēdziena novērtēšanas kritērijus ir pamats attiecināt uz DSM jēdziena saturu (lēmuma 22.punkts). Jāpiebilst, ka atšķirībā no augstāk minēto Eiropas Savienības dalībvalstu regulējuma, Latvijas gadījumā apsvērumi par mazumtirgotāja iepirkuma varas kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus sasniedzot konstatējams DSM, un par piegādātāju atkarības esamību, kad var izpausties un ir aizliedzama DSM ļaunprātīga izmantošana, ir atstāti iestādes ziņā. Iepirkuma varas un iepirkuma tirgus pieprasījuma puses raksturojums 25. Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrajai daļai DSM konstatēšanai nepieciešams konstatēt iepirkuma varu, kura pastāv pietiekami ilgu laiku. Likums nesniedz pietiekami ilga laika jēdziena tālāku skaidrojumu. KP ieskatā, iepirkuma vara pietiekami ilgā laika posmā raksturo tādu mazumtirgotāja tirgus varas stāvokli, kad nav gaidāms, ka esošie tirgus dalībnieki (gan konkurenti, gan piegādātāji) varētu krasi ietekmēt konkrētā mazumtirgotāja tirgus pozīciju mazumtirdzniecības vai iepirkuma tirgū un ievērojami mainīt tirgus sadalījumu.35 Par minēto var liecināt tirgus vēsturiskā attīstība. Ņemot vērā minēto, iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā raksturo divu pēdējo gadu dati, lai gan turpmāk izklāstītās tirgus tendences un kopsakarības mazumtirdzniecībā vērojamas gandrīz desmit gadu garumā36. 26. Vispārējais mazumtirdzniecības raksturojums Vispārējo situāciju mazumtirdzniecībā raksturo šādi fakti: 1) mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka (NACE kods 5211), kopējais apgrozījums 2008.gadā bija Ls 1 821 702 000, bet 2009.gadā - Ls 1 511 107 000. Lai gan 2009.gadā ekonomiskās krīzes ietekmē piedzīvots būtisks apgrozījuma kritums (par 17%), mazumtirdzniecības nozare ir tā, kurai beidzamajā desmitgadē Latvijas tautsaimniecībā vērojama dinamiska attīstība; 2) modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu vidi, skaits 2008.gadā bija 12, neskaitot BAF Ltd. apvienību un Baltstor37, un to mazumtirdzniecības apgrozījums - Ls 1 379 873 284, kas veidoja 76% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma nespecializētos veikalos (2009.gadā attiecīgi 80% un 73%); 3) kopējais ikdienas patēriņa preču apgrozījuma lielveikalu vidē īpatsvars attiecībā pret kopējo apgrozījumu vispārējā mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos ir ar augošu tendenci, proti, 2005.g. un 2006.g. - 51%, 2007.g. - 64%, 2008.g. - 69%, 2009.g. - 73%38. Līdz ar to šī tirdzniecības vide kļuvusi par neaizstājamu un būtiskāko tirdzniecības formu. Konkrētajā tirgū 2008.gadā koncentrācijas pakāpe CR (angļu val. - concentration ratio) četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem - SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "ELVI Grupa"39, SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija "Aibe"" - bija 79%, kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju, jo atlikušie astoņi dala 21% tirgus. CR diviem lielākajiem (SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija") - (*) (>60%). Trešais lielākais mazumtirdzniecības tīkls nodrošina (*) (<10%) noieta, kas ir vairāk nekā četras reizes mazāk kā tas, ko nodrošina katrs no pirmajiem diviem mazumtirgotājiem. Četru lielāko iepriekš minēto tirgus dalībnieku HHI (angļu val. - Herfindahl-Hirschman index) 2008.gadā bija 2158, diviem lielākajiem tirgus dalībniekiem HHI - (*) (>2000), kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju. 2009.gadā CR četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem (SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "Pārtikas tirdzniecības kooperācija "Aibe"", SIA "Iepirkumu grupa") - 79%, diviem lielākajiem (SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija") CR- (*) (>60%). Četru lielāko HHI - 2317, kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju, diviem lielākajiem koncentrācija konkrētajā tirgū ir palielinājusies līdz (*)(>2000). Minētie rādītāji liecina par augstu tirgus koncentrācijas līmeni lielveikalu vidē un atklāj divu lielāko mazumtirgotāju tirgus varas pakāpi konkrētajā tirgū. SIA "RIMI Latvia" tirgus pozīcija mazumtirdzniecībā 27.SIA "RIMI Latvia" saimniecisko darbību Latvijas teritorijā uzsākusi 1996.gadā. SIA "RIMI Latvia" ir Zviedrijas mazumtirdzniecības kompānijas ICA AB meitas uzņēmums. Baltijas valstīs RIMI zīmols pārstāvēts ar uzņēmumiem SIA "RIMI Latvia", RIMI Lietuva un RIMI Eesti Food. Vislielākais dažāda formāta veikalu kopskaits uzņēmumam ir Latvijā. 1.tabula SIA "RIMI Latvia" veikalu skaits Baltijā40 2010.gadā RIMI Baltic kopā: RIMI Latvia RIMI Lietuva RIMI Eesti Food Kopējais veikalu skaits 240 102 57 81 RIMI hipermārketi 39 15 14 10 RIMI supermārketi 67 30 25 12 Supernetto 134 57 18 59 Izplatīšanas centri 3 1 1 1 Tirdzniecības vietu izvietojuma stratēģija - lielākajās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās, kur ir pietiekami daudz ekonomiski aktīvu iedzīvotāju. SIA "RIMI Latvia" ir otrs plašākais veikalu tīklojums Latvijas teritorijā. Kopējās tirdzniecības platības ziņā SIA "RIMI Latvia" ir lielākais mazumtirdzniecības tīkls Latvijā. (*)41 Neviens no konkurentiem, izņemot SIA "MAXIMA Latvija", nav spējis pietuvoties šīs komercsabiedrības pozīcijām lietā definētajā konkrētajā tirgū.42 SIA "RIMI Latvia" apgrozījums, tirgus daļa, kopējais veikalu skaits un pārklājums Latvijas teritorijā kopumā norāda, ka SIA "RIMI Latvia" piesaista būtisku patērētāju daļu Latvijā un tā ir būtisks un neaizstājams sadarbības partneris ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai (tirdzniecībai) galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura vēlas izplatīt savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos veikalos vai lielākajā daļā no tiem. Ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietas ietvaros iegūtā informācija liecina, ka SIA "RIMI Latvia" vai tās saistītie uzņēmumi veic iepirkumus ārvalstīs, un šāda iepirkuma politika palielina iespēju bez lieliem zaudējumiem aizvietot piegādātāju. 28. SIA "RIMI Latvia" apgrozījums un tirgus daļa ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības apgrozījums 2008.gadā bija (*), taču 2009.gadā tās mazumtirdzniecības apgrozījums ir krities par (*)(<20%) un bija (*), tajā pašā laikā kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šajā periodā samazinājās par 17%. SIA "RIMI Latvia" tirgus daļas izmaiņas laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam atspoguļotas tabulā Nr.2. 2.tabula SIA "RIMI Latvia" tirgus daļa ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā 2004 2005 2006 2007 2008 2009 SIA "RIMI Latvia" apgrozījums Ls (*) (*) (*) (*) (*) (*) SIA "RIMI Latvia" tirgus daļa (*) (<30%) (*) (<40%) (*) (<40%) (*) (<40%) (*) (<40%) (*) (<40%) Atbilstoši SIA "RIMI Latvia" tirdzniecības specifikai - ikdienas patēriņa preču iepirkumu veido dažādas pārtikas un nepārtikas preču grupas. 3.tabula SIA "RIMI Latvia" apgrozījuma sadalījums 2008., 2009.gadā Pārtikas preču grupas Nepārtikas preču grupas Kopā 2008.gads: 2009.gads: Īpatsvars kopējā apgrozījumā: (*) (*) (*) (>80%) (*) (*) (*) (<20%) (*) (*) 100% No minētās informācijas secināms, ka ikdienai nepieciešamās pārtikas preces veido lielāko SIA "RIMI Latvia" apgrozījuma daļu, līdz ar to ikdienai nepieciešamo nepārtikas preču grupas šajā lietā netiks vērtēta. 29. SIA "RIMI Latvia" pozīcija pārtikas iepirkumā Vērtējot SIA "RIMI Latvia" iepirkuma tirgus daļu, KP apskata SIA "RIMI Latvia" tirgus daļu iepirkuma tirgū divās grupās: 1) tirgus daļa iepirkumā mazumtirdzniecībā. Šajā grupā tiek ņemta vērā kopējā mazumtirdzniecība nespecializētos veikalos, kur pārsvarā ir pārtika, dzērieni un tabaka (tai skaitā mazumtirdzniecības tīkli, kā arī mazie un neatkarīgie pārtikas veikali), kuru mazumtirdzniecības tirgus apjoms 2008.gadā bija Ls 1 821 702 000, 2009.gadā - Ls 1 511 107 000. Pieņemot, ka mazumtirdzniecībā realizētais produkcijas apjoms ir pietuvināts tā iepirkuma apjomam, konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" tirgus daļa pārtikas preču iepirkumā ir robežās no 20% līdz 30% 2008.-2009.gadā; 2) tirgus daļa iepirkumā mazumtirdzniecībā lielveikalu vidē. Šajā grupā tiek ņemts vērā lielāko mazumtirdzniecības tīklu ikdienas patēriņa preču iepirkuma apjoms un, lai gan SIA "RIMI Latvia" tirgus daļa atsevišķu preču grupu iepirkuma tirgū 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies, tomēr visās pārtikas preču grupās iepirkuma apjoms tai gan 2008., gan 2009.gadā ir viens no lielākajiem, attiecīgi (*)(>40%)43 un (*) (<40%). SIA "RIMI Latvia" iepirkuma īpatsvars kopējā pārtikas preču iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču iepirkumā lielveikalu vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām mazumtirgotāju ķēdēm) ir proporcionāls tās mazumtirdzniecības tirgus daļai lietā definētajā tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā. Pašreizējā konkrētā tirgus struktūra liecina, ka mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls. SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia" kopā konkrētajā tirgū aizņem no 50-60%. Secināms, ka lielākā daļa preču Latvijas tirgū tiek iepirktas atbilstoši nosacījumiem, kurus izvirza lielveikalu ķēdes atbilstoši to iepirkumu stratēģijām. Piegādātāji, kuriem nav līdzvērtīgu izplatīšanas kanālu, spiesti šos nosacījumus akceptēt, jo labi attīstīts un plaši sazarots mazumtirdzniecības kanāls ir būtisks priekšnosacījums, kā tam savu preci aizgādāt līdz galapatērētājam. Citi izplatīšanas kanāli līdzvērtīgu alternatīvu nenodrošina. Attiecībā uz sortimenta daudzveidību un piegādātāju skaitu konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" visā pārtikas grupā 2008.gadā bija (*) piegādātāji, 2009.gadā - (*), t.i., samazinājums par (*). Konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" piegādātāju skaits visā pārtikas produktu grupā gan 2008.gadā, gan 2009.gadā ir bijis lielākais starp mazumtirdzniecības tīkliem. Tajā pašā laikā pārtikas produktu sortimenta vienību skaits 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies par (*), proti, 44 (*). Tomēr lielveikalu vidē SIA "RIMI Latvia" ir viens no mazumtirdzniecības tīkliem ar plašāko sortimenta vienību skaitu. SIA "RIMI Latvia" piegādātāju skaits piena un piena produktu grupā 2009.gada beigās ir samazinājies par (*), salīdzinot ar 2008.gada beigām, t.i., samazinājums no (*) piegādātājiem uz (*). Turklāt gada laikā kopumā tas bijis vēl lielāks: (*) piegādātāji 2008.gadā un (*) piegādātāji 2009.gadā. Piena un piena produktu grupā SIA "RIMI Latvia" iepirkums 2008.gadā bija (*) un (*), 2009.gadā iepirkums vērtības izteiksmē (Ls) samazinājās par (*)(<20%) un bija (*), bet pēc apjoma (kg) 2009.gadā novērojams pieaugums (*)(<10%) apmērā, sasniedzot (*). Līdzīga tendence novērojama arī maizes un maizes produktu grupā, proti, iepirkums (Ls) 2009.gadā ir samazinājies par (*)(<10%), attiecīgi kritums no (*) uz (*), bet kg novērojams pieaugums par (*)(<10%), attiecīgi (*) 2008.gadā un (*) 2009.gadā. Kopumā izvērtējot SIA "RIMI Latvia" piegādātāju skaita dinamiku minētajās pārtikas grupās, konstatējams, ka piena produktu grupā SIA "RIMI Latvia", pielāgojoties būtiskam iedzīvotāju pirktspējas kritumam 2009.gadā45, ir samazinājusi piegādātāju skaitu, palielinājusi pašzīmola preču īpatsvaru un, piedāvājot lētāku produkciju, palielinājusi preču pārdošanas apjomu. Līdz ar to secināms, ka SIA "RIMI Latvia" ir būtiskas iepirkuma priekšrocības un komercsabiedrībai ir iespējams pārslēgties no viena piegādātāja uz citu. 30. Citi SIA "RIMI Latvia" veikalu tīkla ietekmes rādītāji 30.1. Lai salīdzinātu lielāko mazumtirdzniecības tīklu darbības produktivitāti un efektivitāti, izmantots viens no mazumtirdzniecības standarta rādītājiem - tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs (norāda, cik lielu apgrozījumu dod katrs tirdzniecības platības m2)46. Pamatojoties uz SIA "RIMI Latvia" sniegto informāciju47, konstatējams, ka (*). SIA "RIMI Latvia" tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs ir viens no augstākajiem mazumtirdzniecības tīklu vidū: 1) 2008.gadā (*); 2) 2009.gadā (*) Turklāt šā rādītāja samazinājums vispārējā patēriņa krituma ietekmē 2009.gadā SIA "RIMI Latvia" ir bijis būtiski mazāks nekā pārējiem lielajiem tirgus dalībniekiem, izņemot SIA "MAXIMA Latvija". 4.tabula Tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2008.g., Ls/m2 SIA "Iepirkumu Grupa" SIA "Stockman" SIA "Skai Baltija" SIA "Mego" SIA "Latvijas tirgotāju savienība" SIA "MAXIMA Latvija" SIA "Palink" SIA "RIMI Latvia" (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Vidēji Latvijā 2008.gadā - Ls 2996 /m2 5.tabula Tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2009.g., Ls/m2 SIA "Iepirkumu Grupa" SIA "Stockman" SIA "Skai Baltija" SIA "Mego" SIA "Latvijas tirgotāju savienība" SIA "MAXIMA Latvija" SIA "Palink" SIA "RIMI Latvia" (*) (*) n/d (*) n/d (*) (*) (*) n/d - nav datu Vidēji Latvijā 2009.gadā - Ls 2532 /m2 30.2. Fakts, kas palielina SIA "RIMI Latvia" kā mazumtirgotāja ietekmi attiecībā pret ražotājiem/piegādātājiem, ir tā pašzīmola preču esamība, kuras mazumtirgotājs ievieš, lai efektivizētu savu darbību, t.sk. samazinātu izmaksas, elastīgāk izmantotu savā rīcībā esošos resursus, arī mārketinga pakalpojumus, pašzīmola produkciju pozicionējot patērētājiem redzamākās plaukta vietās, utt. SIA "RIMI Latvia" pašzīmola preces ir tādās preču grupās (kategorijās) kā piens, kefīrs, biezpiens, saldējums, sulas, cepumi, tualetes papīrs, minerālūdens u.c. SIA "RIMI Latvia" par pašzīmola preču ražošanu ir noslēgusi līgumus gan ar Latvijas komercsabiedrībām, gan ārvalstu komercsabiedrībām. SIA "RIMI Latvia" hipermārketos un supermārketos ir pieejamas preces ar "RIMI" zīmolu (eļļas, konservi, saldētie produkti u.c.), bet kopā "RIMI Baltic" tirdzniecības veikalos sastopami vairāk kā 25 dažādi pašzīmolu veidi. No tiem Latvijas patērētājiem zināmākie ir "Old Farmer", "Alpenrose", "Tea Trader", "Poesia", "Gold Corn", "I love eco" "%" u.c. Atsevišķas pašzīmola preces ir pieejamas visos RIMI formāta veikalos, taču lielākais vairums tikai hipermārketos un supermārketos. Pašzīmola preces palielina SIA "RIMI Latvia" kā mazumtirgotāja iepirkuma varu attiecībās ar piegādātājiem. Mazumtirgotājam, pieņemot savus komerciālos lēmumus gan par pašzīmolu preču virzīšanu un reazliāciju, gan par ražotāja zīmola preču izvietošanu un realizācijas nosacījumiem, neizbēgami saglabājas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar ražotāju zīmolu precēm. SIA "RIMI Latvia" pašzīmola (vietējo un ārzemju) preču īpatsvars kopējā pārtikas preču grupā atspoguļots tabulā Nr.6. 6.tabula SIA "RIMI Latvia" pašzīmola preču īpatsvars kopējā pārtikas preču grupā kopā 2008. un 2009.gadā Pēc apjoma, kg Pēc apgrozījuma, LVL 2008 (*)(<10%) (*) (<10%) 2009 (*) (<30%) (*) (<20%) 2009.gadā trīs reizes palielinājies SIA "RIMI Latvia" pašzīmola preču kopapjoms kopējā pārtikas preču grupā (kg). Piena un piena produktu grupas pašzīmola preču īpatsvars kopējā piena un piena produktu grupā (kg) 2008.gadā bija (*)(<20%), bet 2009.gadā sasniedza (*)(<30%).48 Konstatējams, ka piena un piena produktu grupā SIA "RIMI Latvia" ir paplašinājusi pašzīmola preču daudzumu. Lielais pašzīmola preču apjoms dod iespēju SIA "RIMI Latvia" tirgū īstenot samērā neatkarīgu cenu veidošanas stratēģiju, jo patērētājiem un konkurentiem attiecībā uz šīm precēm lielākoties nav iespējams veikt tiešu cenu salīdzinājumu, kā tas ir zīmola preču gadījumā.49 Ražotājiem, kas piekrīt sadarbībai ar mazumtirdzniecības tīkliem attiecībā par pašzīmola preču ražošanu, noteiktu termiņu ir garantēts samērā stabils preču noiets konkrētajā mazumtirdzniecības tīklā, tai pašā laikā pašzīmola preču atrašanās tirdzniecības plauktos pastiprina šī mazumtirgotāja iepirkuma varu pret konkurējošo produktu piegādātājiem konkrētā preču grupā. 30.3. Saistībā ar mazumtirgotāja tirgus daļu un citiem tā ietekmes rādītājiem, papildus ir ņemtas vērā mazumtirgotāja organizētās lojalitātes programmas un akcijas, kas vērstas gan uz to, lai veicinātu esošo patērētāju uzticību, gan, lai piesaistītu jaunus patērētājus. Mazumtirgotājam ar nozīmīgu tirgus daļu, kā SIA "RIMI Latvia", lojalitātes programmu efekts, piesaistot un noturot patērētājus lielākā mērā nekā mazākie mazumtirgotāji, netieši pastiprina tā iepirkuma varu attiecībā uz piegādātājiem. 30.4. SIA "RIMI Latvia" kā juridiska persona ir izveidojusi divus dažāda formāta mazumtirdzniecības tīklus, katram no šo veikalu formātiem ir piemērojusi specifisku darbības stratēģiju, kas pamatā vērsta uz pašas SIA "RIMI Latvia" komercdarbības paplašināšanu, konkurējot ar citiem mazumtirgotājiem un cenšoties piesaistīt pēc iespējas vairāk patērētāju. Individuāla stratēģijas piemērošana dažāda formāta veikaliem nav aizliegta, ja vien tā tiek realizēta, izmantojot komercsabiedrības pašas resursus un nevis uzspiežot nelabvēlīgus papildu nosacījumus sadarbības partneriem, konkrēti, AS "Valmieras piens". SIA "RIMI Latvia" nosaka zemāku iepirkuma cenu Supernetto veikaliem, uzsverot, ka zemo cenu veikalu tīklu stratēģiju, kas iekļauj zemākas gala cenas patērētājiem, nav iespējams nodrošināt, tikai atsakoties no mazumtirgotāja peļņas daļas. Konstatējams, ka arī šādi tā spēj realizēt savu iepirkuma varu pret AS "Valmieras piens". Piegādātāju atkarība un iepirkuma tirgus piedāvājuma puses raksturojums 31. Piedāvājuma puses aizvietojamība Piedāvājuma (piegādes) puses aizvietojamība iepirkuma tirgū lietas izpētes gaitā tika izvērtēta pie nosacījuma, ka komercsabiedrība ir nokļuvusi situācijā, kad tā ir spiesta ciest zaudējumus nozīmīga nerealizētā apjoma dēļ. Lai noteiktu, vai šāda nosacījuma izpilde ir vērtējama kā pamatota, ir jānovērtē piegādātāja spēja pārorientēt/ties: 1) uz citu preču ražošanu, kas ir visgrūtākais ceļš; 2) preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā; 3) uz citiem realizācijas kanāliem. Turklāt piegādes puses izvērtēšanā būtu jāņem vērā tādi faktori kā ražotāju/piegādātāju struktūra, piegādātāju lielums, jo mazo un vidējo komercsabiedrību produkti visātrāk ir pakļauti izslēgšanas riskam no mazumtirgotāju sortimenta, ja vien tie nav patērētāju iecienīti nišas produkti, kā arī jāizvērtē attiecīgajā preču kategorijā patērētāju lojalitāte pret vietējiem produktiem. AS "Valmieras piens" neto apgrozījums 2008.gadā bija Ls 32 427 597, 2009.gadā - Ls 27 240 391. AS "Valmieras piens" tirgus daļa pēc pārdotā apjoma, ņemot vērā lielākos tirgus dalībniekus un to pārdošanas apjomus, 2008.gadā bija (*) (<20%), 2009.gadā (*) (<20%). (*). AS "Valmieras piens" 2009.gadā HoReCa sektoram realizēja (*) (<10%) no kopējā pārdošanas apjoma, bet eksportam (*) (<30%). Sabiedrības produktu portfelis sastāv no 13 produktu grupām, kas ir tradicionālie piena produkti: piens, kefīrs, tīrkultūra, sviests, saldais krējums, skābais krējums, biezpiens, biezpiena deserts, jogurts, paniņas, siers, saldējums, sausie produkti. AS "Valmieras piens" norāda50, ka tās ražotie produkti nav unikāli un ir aizvietojami ar citu līdzvērtīgu produktu klāstu. 31.1. Piegādātāja spēja pārorientēties uz citu preču ražošanu Vērtējot, vai piegādātājam ir iespējams pārorientēties no piena produktu ražošanas/piegādes uz cita veida preču/preču grupas ražošanu/piegādi, aizvietošanas iespēja īstermiņā ir vērtējama kritiski. AS "Valmieras piens" pamatdarbība ir piena un piena produktu ražošana, šim mērķim ir izveidota ražotne. Uzņēmuma īpašumā esošās ražošanas iekārtas paredzētas liela apjoma piena pārstrādei (*). Barjera pārorientēties uz citu preču ražošanu ir milzīgie ilgtermiņa ieguldījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu: (1) jaunus izejvielu piegādes kanālus; (2) jauno preču ražošanai nepieciešamās iekārtas un tehnoloģijas; (3) attiecīgi apmācītu un kvalificētu darba spēku; (4) mārketinga programmas, reklāmu jaunu preču atpazīstamībai patērētājam un gadījumā, ja pārorientācija notiek uz tādu preču ražošanu, kas tirgū jau pastāv, tas nozīmē, ka ražošanas uzņēmumam jānodrošina stratēģija, kā atņemt tirgus daļu konkurentam, kas jau līdz šim ir ražojis/piegādājis attiecīgo produktu. Turklāt iespēja pārorientēties uz citu preču ražošanu nenodrošina iespēju realizēt šīs preces un nemazina piegādātāja atkarību no mazumtirgotāja. 31.2. Piegādātāja spēja pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā Iespējas ienākt jaunā tirgū prasa papildu resursus, tās ir realizējamas ilgtermiņā un nav uzskatāmas par vērā ņemamu alternatīvu. Eksporta tirgum parasti tiek piegādāti produkti, kas ražošanas procesā tiek piemēroti šim nolūkam, kā arī nereti nacionālam tirgum pielāgotie produkti nevar tikt realizēti eksporta tirgū, jo tiem ir atšķirīgs iepakojuma apraksts, zīmola atpazīstamība un popularitāte. Vienlaikus aizvietojamība var tikt izvērtēta, ņemot vērā katra preču tirgus specifiku. Ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus, iepirkumam piena un piena produktu tirgū pastāv nelielas ģeogrāfiskas aizvietošanas iespējas. Turklāt, vērtējot, ka lielākie mazumtirdzniecības tīkli, kas darbojas Latvijā, ir pārstāvēti reģionāli Baltijas līmenī, tiek samazinātas iespējas īstermiņā aizvietot preces, ko nav iespējams realizēt Latvijas tirgū. AS "Valmieras piens" piens un piena produkcija galvenokārt tiek realizēta Latvijas teritorijā. Eksporta apjoms (kg) 2007.gadā bija (*) (<20%) no kopējā ražošanas apjoma (kg) un veidoja (*) (<40%) no kopējā apgrozījuma (Ls), 2008.gadā eksporta apjomi samazinājās un veidoja (*) (<20%) no apjoma (kg) un (*) (<30%) no apgrozījuma (Ls). 2009.gada I cet. eksporta apjomi veidoja (*) (<20%) no kopējā sabiedrības ražošanas apjoma (kg) un (*) (<20%) no apgrozījuma (Ls). Neraugoties uz to, ka eksporta apjomi uzņēmumam ir nozīmīgi, tomēr jāņem vērā, ka eksporta tirgus dinamika AS "Valmieras piens" ir nelabvēlīga - līdz ar to, samazinoties eksportam, AS "Valmieras piens" īpaši nozīmīgs kļūst vietējais tirgus, un tas pastiprina tā atkarību no esošajiem lielākajiem noieta kanāliem. 31.3. Piegādātāja spēja pārorientēties uz citiem realizācijas kanāliem Preču piegāde mazumtirdzniecībai ir nodalāma no citiem realizācijas kanāliem, jo šeit bieži ir citi piegādes noteikumi, piemēram, iepakojums un citi faktori. Attiecīgi piena un piena produktu piegādi mazumtirdzniecībai lielveikalu vidē ir iespējams nošķirt no citiem piegādes kanāliem (sabiedriskā ēdināšana, skolas u.c.), jo šajās piegādēs ir cita fasējuma produkti, kā arī ir atšķirīgs piegādes sortimenta portfelis, piegādes atšķirības. Vērtējot AS "Valmieras piens" realizācijas kanālus, konstatējams, ka HoReCa sektors, kurā tiek realizēts (*) (<10%) no AS "Valmieras piens" saražotās produkcijas, nevar tikt uzskatīts par alternatīvu noieta kanālu mazumtirdzniecības sektoram kopumā, kuram tiek realizēti (*) (>70%) no saražotās produkcijas, vai lielveikalu tīkliem, kuriem tiek realizēti (*) (>50%) no AS "Valmieras piens" saražotās produkcijas. (*) Līdz ar to mazie un neatkarīgie veikali nav uzskatāmi par alternatīvu piegādes apjomiem, kas tiek realizēti mazumtirdzniecības tīkliem. Konkrētajā gadījumā AS "Valmieras piens" pircējs ir (*) mazumtirdzniecības komercsabiedrība, kurai sortimenta nodrošināšanai ir nepieciešams plašs sortiments un dažādu zīmolu piens un piena produkti. AS "Valmieras piens" 15.03.2010 vēstulē Nr.37-1/172 norādīja, ka no visas AS "Valmieras piens" saražotās produkcijas (kg) 2008.gadā SIA "RIMI Latvia" tika realizēts (*) (<30%), bet 2009.gadā (*) (<30%). AS "Valmieras piens", ja to izslēdz no SIA "RIMI Latvia" piegādātāju saraksta, varētu būt salīdzinoši grūti un pat neiespējami šo preču apjomu realizēt citam mazumtirgotājam, kuram var būt maza komerciāla interese vai iespējas iekļaut sortimentā papildu preces, jo tam jau ir noslēgti līgumi ar piegādātājiem, tā plaukti ir aizpildīti. Papildu preču iekļaušana sortimentā var radīt papildu izmaksas, nepalielinot kopējo sortimenta apgrozījumu, bet pārdalot to starp jau esošajiem mazumtirgotāja sortimenta produktiem. Līdz ar to, lai iekļūtu jaunā tīklā, ražotājam/piegādātājam ir jāpiedāvā mazumtirgotājam nosacījumus, kas dod lielāku labumu konkrētajam mazumtirgotājam, nekā sadarbība ar citiem ražotājiem vai piegādātājiem. To apliecinājusi arī AS "Valmieras piens" 15.03.2010 vēstulē Nr.37-1/172. Tāpat piegādātājam, ja pret viņu tiek vērsti netaisnīgi nosacījumi no mazumtirgotāja puses, ir liegta iespēja investēt tālākā attīstībā, jaunu produktu ieviešanā, var tikt apdraudēta tā atrašanās konkrētajā tirgū. Vēl ir jāņem vērā fakts, ka konkrētajā tirgū vienmēr pastāvēs sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri nekavējoties būs gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos veikala plauktus.51 Mazumtirgotājs diezgan ātri un bez nozīmīgiem zaudējumiem var aizstāt viena piegādātāja sortimentu ar citu. Izņēmums ir tie piegādātāji, kuriem var prezumēt tirgus varu attiecīgo produktu piegādē mazumtirdzniecībā. (*) 32. Piegādātāju un SIA "RIMI Latvia" apgrozījumu salīdzināšana Vērtējot piegādātāja atkarību, vērā tiek ņemts arī abu sadarbības partneru apgrozījuma salīdzinājums. Mazumtirgotāju un piegādātāju apgrozījuma salīdzinājums netieši norāda, kurā pusē ir vara līguma slēgšanas procesā. Minētais kritērijs vērtējams kopā ar piegādes tirgus struktūru, jo arī piegādātājs ar samērā nelielu apgrozījumu var būt dominējošā stāvoklī attiecīgā produkta piegādē. SIA "RIMI Latvia" kopējais apgrozījums 2008.gadā bija Ls 464 988 787, 2009.gadā - Ls 404 386 242. Savukārt AS "Valmieras piens" apgrozījums 2008.gadā bija Ls 32 427 597, bet 2009.gadā Ls 27 240 391. Tas norāda uz spēka samēru, t.i., SIA "RIMI Latvia" apgrozījums 2008.gadā bija 14 reizes lielāks kā AS "Valmieras piens" apgrozījums, bet 2009.gadā 15 reizes lielāks. Lai gan AS "Valmieras piens" ir viens no (*) lielākajiem piena un piena produktu piegādātājiem (*), tā nav lielākais piena produktu piegādātājs SIA "RIMI Latvia". (*) 33. Piena un piena produktu iepirkuma tirgus SIA "RIMI Latvia" ir sniegusi informāciju, ka kopā piena un piena produktu grupā tai 2009.gadā bija (*) piegādātāji. Šajā pārtikas produktu grupā produktus piegādā gan vietējie piegādātāji, gan ārvalstu, turklāt salīdzinoši liels īpatsvars ir arī pašzīmola precēm, t.i., 2008.gadā - (*)(<20%), bet 2009.gadā novērojams pašzīmola preču īpatsvara pieaugums (*)52 (<20%) no kopējā piena un piena produktu grupas apgrozījuma latos. (*) Piena un piena produktu grupā piegādātāju skaits 2009.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada 4.ceturksni, ir samazinājies par 10%.53 Sortimenta vienību skaita samazinājums 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 19%, kas ir būtiski vairāk nekā vidējais samazinājums pārtikas preču grupā kopumā - 8%.54 Kopējais iepirkuma apjoms (kg) 2009.gadā palielinājies, tai paša laikā samazinoties iepirkuma kopējai vērtībai (LVL). Vidēji uz vienu piegādātāju:(*). (*) Tā kā SIA "RIMI Latvia" piena un piena produktu grupā piegādātāju skaits pēdējos divus gadus ir visai ievērojams, t.i., robežās no 60-80, tad, konstatējams, ka piena produktu grupā SIA "RIMI Latvia" ir plašas pārorientēšanās iespējas. 34. AS "Valmieras piens" kā piena un piena produktu piegādātājas iespējamā atkarība AS "Valmieras piens" produkcijas apgrozījums kopējā SIA "RIMI Latvia" piena un piena produktu grupas apgrozījumā 2008.gadā veidoja (*) (<10%), tādu pašu īpatsvaru saglabājot arī 2009.gadā. Vienlaicīgi konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījums SIA "RIMI Latvia" kopējā piena produktu grupas apgrozījumā 2009.gadā ir samazinājies par 11%, t.i., no (*) uz (*). Tajā pašā laikā AS "Vamieras piens" piegāžu apjoms uz SIA "RIMI Latvia" no tās kopējā pārdošanas apjoma (kg) 2007.gadā bija (*)(<30%) 2008.gadā veidoja (*)(<30%), bet 2009.gadā (*)(<30%)55. Ņemot vērā iepriekš konstatēto (lēmuma 21.-22.punkts), šāds apgrozījuma apmērs ir uzskatāms par būtisku un tā pilnīga aizvietošana ar jaunu pircēju/pircējiem nevar notikt bez ievērojamiem zaudējumiem ražotājam/piegādātājam. AS "Valmieras piens" ir viena no lielākajām un produkcijas klāsta ziņā atpazīstamākajām piena pārstrādes komercsabiedrībām Latvijas teritorijā. Lai gan AS "Valmieras piens" apjoms piegādēm SIA "RIMI Latvia" jau netieši liecina par tā kā ražotāja nozīmīgumu, KP salīdzināja tā saimnieciskās darbības rādītājus ar pārējiem piena ražotājiem, lai secinātu, cik efektīva ir uzņēmuma saimnieciskā darbība pēc šādiem 2008.-2009.gada rādītājiem: - apgrozījuma dinamika 2008.-2009.gadā. Kā norādīts iepriekš, apgrozījums AS "Valmieras piens" ir samazinājies un tā kritums bijis 16%. Tajā pašā laikā AS "Rīgas piena kombināts" apgrozījums krities par 31%, SIA "Rīgas piensaimnieks" apgrozījums krities par 26%, bet AS "Tukuma piens" apgrozījums krities par 22%. Konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījuma samazinājums ir bijis mazāks salīdzinājumā ar pārējiem lielākiem konkrētā tirgus dalībniekiem; - ražošanas jaudu noslodzes koeficients. Lai gan AS "Valmieras piens" reālais ražošanas jaudu noslodzes koeficients gan 2008., gan 2009.gadā ir (*) (noslodze zem optimālā līmeņa, 80-90%, liecina par nepilnīgi izmantotām ražošanas iespējām (pārdošanas stratēģijas, noieta trūkuma vai citu iemeslu dēļ) un samērā augstu netiešo ražošanas izmaksu īpatsvaru pašizmaksā), uzņēmuma pārstāvji norādījuši, "ka ražošanas jaudas netiek darbinātas ar pilnu atdevi nevienā no ražošanas uzņēmumiem un savā ziņā tā ir neefektīva izmaksu izmantošana" (salīdzinājumam, piemēram, AS "Tukuma piens" noslodze (*), AS "Rīgas piena kombināts" noslodze (*), AS "Smiltenes piens" noslodze (*); - aktīvu rentabilitāte (rāda, cik efektīvi uzņēmums izmanto aktīvus apgrozījuma veidošanā, t.i., cik ieņēmumu gūst uz vienu ieguldīto kapitāla latu; jābūt virs viens) 2008.-2009.gadā ir nozares vidējā līmenī, turklāt, neraugoties uz apgrozījuma kritumu, tā nav būtiski samazinājusies, bet ir (*) (salīdzinājumam, piemēram, AS "Tukuma piens" - (*), AS "Rīgas piena kombināts" ‑ (*), AS "Smiltenes piens" - (*)); - apgrozījums uz vienu nodarbināto 2008. un 2009.gadā (rāda, cik produktīvi tiek izmantots darbaspēks, uzņēmuma automatizācijas līmenis) ir vidējā nozares līmenī, t.i., (*) (AS "Tukuma piens" - (*), AS "Rīgas piena kombināts" - (*), AS "Smiltenes piens" - (*)), tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka 2009.gadā krītoša apgrozījuma (Ls) apstākļos uzņēmums veicis pasākumus ražošanas, t.sk. darbaspēka izmaksu efektivizēšanai, un par (*) palielinājis šo rādītāju; - bruto peļņas rentabilitāte (rāda, cik lielu bruto peļņu gūst uz 1 apgrozījuma latu un kā apgrozījuma izmaiņas ietekmē brutopeļņas lielumu) ir nozares vidējā līmenī, 2008.gadā - (*)(<20%), 2009.gadā palielinājusies līdz (*)(<30%) 2008. un attiecīgi 2009.gadā - AS "Tukuma piens" (*)(<30%), AS "Rīgas piena kombināts" (*)(<20%), AS "Smiltenes piens" (*)(<30%)). Secināms, ka AS "Valmieras piens" efektivitātes rādītāji kopumā (tabula Nr.7) ir vidējā nozares līmenī Latvijas lielāko piena pārstrādes komercsabiedrību vidū. Lai nepazeminātu ražošanas jaudu noslodzi un līdz ar to nekāpinātu ražošanas izmaksas, šim ražotājam ir nepieciešamas liela apjoma piegādes, pretējā gadījumā realizētā apjoma samazinājums neizbēgami pasliktinātu uzņēmuma efektivitātes rādītājus. 7.tabula AS "Valmieras piens" efektivitātes rādītāji 2008. un 2009.gadā56 Reālais ražošanas jaudu noslodzes koeficients Optimālais ražošanas jaudu noslodzes koeficients Aktīvu rentabilitāte Apgrozījums uz 1 nodarbināto Brutopeļņas rentabilitāte 2008 2009 2008 2009 2008 2009 2008 2009 2008 2009 AS "Valmieras piens" (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) 35. Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka piena un piena produktu iepirkumu tirgū AS "Valmieras piens" pastāv atkarība no SIA "RIMI Latvia" pietiekami ilgā laika periodā. Līdz ar to konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" atrodas DSM ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā. Saskaņā ar minēto ir pamats vērtēt SIA "RIMI …