Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu"

Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 8 Rīgā 2023. gada 10. janvārī (prot. Nr. 1 23. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) piedāvātā 2.A risinājuma ieviešanu no 2023. gada 1. jūlija. 2 2. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 3 3. Labklājības ministrijai sagatavot un iesniegt budžeta likumprojektu paketē likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanai, ja minētā pakalpojuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi atbilstoši šā rīkojuma 2. punktam. 4 4. Labklājības ministrijai mēneša laikā pēc šā rīkojuma 3. punktā minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā sagatavot un iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektus, kas izriet no minētajiem likumprojektiem. Minētos noteikumu projektus izskatīt Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu. 5 Ministru prezidents A. K. Kariņš Labklājības ministre E. Siliņa Pielikums Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra rīkojumam Nr. 8 Konceptuāls ziņojums "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" Rīga, 2022SATURSSaīsinājumiTerminu skaidrojums1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums2. Situācijas izklāsts2.1. Statistika par personām ar GRT Latvijā2.2. Starptautiskās saistības, kas nosaka nepieciešamību ieviest APLP pakalpojumu2.3. Citu valstu pieredze3. APLP pakalpojuma mērķis un tvērums4. APLP pakalpojuma izstrāde un aprobācija izmēģinājumprojektā5. Piedāvātie risinājumi APLP pakalpojuma ieviešanai1. risinājuma variants – APLP pakalpojums netiek ieviests2.A risinājuma variants – APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana no gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem valsts deleģētā uzdevuma pildīšanai2.B risinājuma variants – APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana iepirkuma ietvaros6. Priekšlikumi normatīvajiem aktiem7. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu1. Pielikums. APLP pakalpojuma groza aprēķins2. Pielikums. Personu skaita pieaugums, sasniedzot maksimālo APLP pakalpojuma saņēmēju skaitu septītajā pakalpojuma ieviešanas gadā3. Pielikums. APLP pakalpojuma finansējuma aprēķins septiņiem pakalpojuma ieviešanas gadiemSaīsinājumiANOApvienoto Nāciju OrganizācijaANO KonvencijaANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībāmANO KomitejaANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībāmAPLP pakalpojumsAtbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumsAtbalsta personaAtbalsta persona lēmumu pieņemšanāAPLP pakalpojuma izmēģinājumprojektsIzmēģinājumprojekts "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta īstenošana pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (personas ar I un II invaliditātes grupu)"LM Latvijas Republikas Labklājības ministrija MKMinistru kabinetsNVANodarbinātības valsts aģentūraPersona ar GRTPersona ar garīga rakstura traucējumiemProjekts "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.2. pasākuma "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" projekts Nr. 9.2.2.2/16/I/001 "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide"RC ZELDABiedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA""VDEĀVKVeselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaTerminu skaidrojumsAizvietotā lēmumu pieņemšana – lēmumus personas vietā pieņem kāds cits, piemēram, aizgādnis, tuvinieks, sociālo pakalpojumu sniedzējs u.c. Formāli aizvietotā lēmumu pieņemšana var izpausties gan kā pilna rīcībnespēja, gan arī kā tiesisks ierobežojums un kā daļējs rīcībspējas ierobežojums. Aizvietoto lēmumu pieņemšanu raksturo vairākas pazīmes: personai tiek atņemta rīcībspēja; aizvietoto lēmumu pieņēmēju var iecelt kāds cits, nevis pati persona, un tas var notikt bez personas piekrišanas; lēmumi tiek pieņemti personas "labākajās interesēs", nevis balstoties uz personas gribu un izvēli1. Aizvietotā lēmumu pieņemšana neatbilst ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO konvencija) 12. pantam.Atbalstītā lēmumu pieņemšana – atbalstītā lēmumu pieņemšana ir personisks lēmumu pieņemšanas process, kurā persona ar GRT, kurai ir grūtības lēmumu pieņemšanā, tiek atbalstīta, lai attīstītu savas spējas pašai pieņemt lēmumus, ciktāl tas ir iespējams. Lēmumu pieņemšanas procesā prioritāte tiek dota personas gribai un izvēlei. Tādējādi personai tiek sniegta nepieciešamā informācija un palīdzība, lai persona pati varētu pieņemt lēmumus par savu dzīvi, veselības un sociālo aprūpi, finansēm un īpašumiem. Atbalstītā lēmumu pieņemšana ir brīvprātīga un to nevar nevienam uzspiest, turklāt atbalsta personas un atbalstāmās personas attiecībās ir jāpastāv uzticībai. Atbalstītā lēmumu pieņemšana var būt pilnībā neformāla, kur atbalstu sniedz, tā saucamie dabiskie atbalsta sniedzēji (tuvinieki, draugi), vai formāla, kur atbalsta persona tiek iecelta ar attiecīgas institūcijas (piemēram, tiesas vai iestādes) starpniecību. Atbalstītā lēmumu pieņemšana atbilst ANO Konvencijas 12. pantam.Atbalstāmā persona – atbalsta personas pakalpojuma saņēmējs.Atbalsta personas pakalpojuma sniedzējs/atbalsta persona – ir persona, kas palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.Persona ar garīga rakstura traucējumiem – atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, tā ir persona ar psihisku saslimšanu vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumiem, kuri ir noteikti atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijai.Rīcībspēja – ir personas spēja patstāvīgi veikt tiesiski nozīmīgas darbības un uzņemties atbildību par to sekām.2Tiesībspēja – ir spēja būt par tiesību un pienākumu subjektu. Tā piemīt jebkuram indivīdam neatkarīgi no vecuma, garīgo spēju līmeņa, dzimuma, rases, izcelsmes, reliģiskās piederības un citām pazīmēm. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam kā dabisko tiesību izpausme. Tiesībspēja rada iespēju cilvēkam iegūt tiesības un uzņemties pienākumus tiesisko darījumu rezultātā vai uz likuma pamata. Tiesībspēja rodas ar cilvēka piedzimšanu un beidzas ar cilvēka nāvi.31. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumsLatvijā ANO Konvencija ir spēkā kopš 2010. gada 31. marta. ANO Konvencija kā starptautisks cilvēktiesību dokuments nosaka valstīm pienākumu nodrošināt, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības locekļiem var izmantot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības ikvienā dzīves jomā – veselība, izglītība, nodarbinātība, tiesas pieejamība, neatkarīga dzīve sabiedrībā, informācijas piekļūstamība u.c.Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma (turpmāk – APLP pakalpojums) mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT), kurām noteikta invaliditāte. To tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12. pants, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Tādējādi secināms, ka APLP pakalpojuma saņemšana vecina personu ar GRT spējas izmantot jebkuras citas ANO Konvencijā garantētās cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju.Lai īstenotu ANO Konvencijas 12. pantu un izpildītu Latvijas Republikas (turpmāk – LR) Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembra spriedumu,4 2012. gadā Latvijā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, kas noslēdzās ar LR Saeimas pieņemtiem grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tika mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju. Ja iepriekš (līdz 2012. gada 1. janvārim) personai, kurai trūka lielākās daļas vai visu garīgo spēju, rīcībspēju varēja ierobežot pilnībā, tad no 2013. gada 1. janvāra tiesa personai var daļēji ierobežot rīcībspēju tikai mantiskajās tiesībās, t.i., par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt mantu. Turklāt rīcībspēju personai var ierobežot tikai tad, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā to aizsargāt. Rīcībspējas ierobežošana ir galējais līdzeklis personas interešu un tiesību aizsardzībai. Realizējot minēto reformu, Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ne vien ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī tika ieviesti jauni tiesību institūti. Proti, pagaidu aizgādnība, kuru var izmantot, ja nepieciešams aizsargāt personas tiesības un intereses, bet saglabājot personai pilnu rīcībspēju visās dzīves jomās. Pagaidu aizgādnības gadījumā personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Šajā gadījumā persona paliek rīcībspējīga visu pagaidu aizgādnības laiku. Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses, tas steidzami nepieciešams personas interesēs; garīga rakstura vai citi veselības traucējumi ir pārejoši; persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu (Civillikuma 364.2 pants). Atšķirībā no aizgādnības nodibināšanas ar rīcībspējas ierobežošanu pagaidu aizgādnības gadījumā tiesa nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu. Tāpat no 2013. gada 1. jūlijā spēkā vēl viens jauns tiesību institūts – nākotnes pilnvarojums (Civillikuma 2317.1–2317.7 pants), ar kuru ikviena persona var uzdot citai personai pārzināt viņa lietas gadījumā, ja personas veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību. Civillikumā ir noteikts, ka atšķirībā no pilnvarojuma līguma nākotnes pilnvarojuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību ir pilnvarots uzsākt ar brīdi, kad speciālajos likumos noteiktajā kārtībā konstatēts5 un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridiskais fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību (Civillikuma 2317.3 pants). Ar minēto tiesību institūtu likumdevējs ir vēlējies dot iespēju ikvienai rīcībspējīgai personai jau savlaicīgi gādāt par savu tiesību un interešu aizsardzību gadījumā, ja tā kādu iemeslu dēļ vairs nespēs patstāvīgi pieņemt lēmumus un rīkoties, neierobežojot tās rīcībspēju. Līdz ar to nākotnes pilnvarojumu var uzskatīt kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai personai, kura uz nākotnes pilnvarojuma izsniegšanas brīdi ir rīcībspējīga, saprot savas darbības nozīmi un spēj vadīt savu darbību, bet kura vēlas aizsargāt savas nemantiskās un mantiskās intereses nākotnē brīdī, kad persona nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību. Tādā gadījumā pilnvarnieks varēs rīkoties, lai aizsargātu pilnvarotāja intereses un, iespējams, nebūs nepieciešams vērsties tiesā, lai tā ierobežotu personas rīcībspēju.Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra sēdē tika apstiprināts Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) izstrādātais "Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti"6, kurā pamatota nepieciešamība īstenot atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojektu, kas pēc tā īstenošanas izvērtēšanas ļautu izstrādāt Latvijai piemērotāko atbalstītās lemtspējas modeli. Vienlaicīgi ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu Ministru kabinets uzdeva LM veikt pasākumus, lai atbalsta mehānisma izstrādi personām ar invaliditāti un atbalsta pakalpojuma finansēšanu nodrošinātu no labklājības nozarei plānotā 2014.–2020. gada plānošanas periodā piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma, un pēc izmēģinājumprojekta īstenošanas pabeigšanas LM sadarbībā ar Tieslietu ministriju iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ANO Konvencijas 12. panta īstenošanai.7APLP pakalpojums tika izstrādāts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.2. pasākuma "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" projekta Nr. 9.2.2.2/16/I/001 "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" (turpmāk – projekts "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide") ietvaros, kā arī Eiropas Savienības stratēģijā "Eiropa 2020", Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam" izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai. APLP pakalpojuma izstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu veica biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"" (turpmāk – RC ZELDA). 2017. gada otrajā pusgadā projekta nodevumu ietvaros tika izveidots APLP pakalpojuma modelis, kuru iespējams izmantot kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. Laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim APLP pakalpojums tika aprobēts atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros. Izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT. Savukārt 2020.–2021. gada laikā, saskaņā ar projekta nosacījumiem, RC ZELDA izstrādāja un secīgi iesniedza LM tālākos nodevumus, kuros aprakstīja APLP pakalpojuma iespējamo organizēšanas un finansēšanas kārtību, pakalpojuma kvalitātes kontroles shēmu, kā arī sniedza priekšlikumus normatīvajiem aktiem APLP pakalpojuma ieviešanai. 2021. gada jūnijā norisinājās projekta "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" pēdējā aktivitāte, proti, tika organizēta konference un seminārs, lai veicinātu sabiedrības izpratni par APLP pakalpojumu, informācijas un pieredzes apmaiņu starp attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.Konceptuālajā ziņojumā tiek aprakstīti APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta secinājumi, kas pārliecinoši pierāda, ka izstrādātais pakalpojuma saturs visaptveroši ietekmē personu ar GRT dzīves kvalitātes uzlabošanos – personas ar GRT ir uzsākušas izglītību, atradušas darbu, attīstījušas prasmes, vairākām personām pārskatīti rīcībspējas ierobežojumi vai rīcībspēja pilnībā atjaunota, uzsākta dažādu valsts un pašvaldību atbalsta veidu saņemšana – apgādnieka zaudējuma pensija, invaliditātes pensija, iegūts trūcīgās personas statuss, saņemti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, atrisināti īpašumtiesību jautājumi, uzturlīdzekļu jautājumi, personām noteikts cietušā statuss, personas piereģistrējušās pie ģimenes ārsta, veiksmīgāk noritējusi personu komunikācija un iestāžu darbiniekiem – bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu u.c. Jāatzīmē, ka nereti personas ar GRT pašas kļūst par aizskāruma upuriem, un ar profesionālas atbalsta personas palīdzību ir sākušas saņemt palīdzību vardarbības vai tiesību aizskāruma gadījumā. RC Zelda pārstāvji snieguši informāciju, ka atbalsta personas klātbūtne un palīdzība bijusi īpaši nepieciešama arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, jo personām ar GRT, sevišķi personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, profesionāls pakalpojuma sniedzējs spēja izskaidrot Covid-19 testu veikšanas kārtību, saprotamā veidā izskaidrot vakcinēšanās nozīmi u.c. Tas uzskatāmi parāda, ka atbalsta personas klātbūtne personām ar GRT ir sevišķi nozīmīga lēmumu pieņemšanā ārkārtas situācijās, kad nepieciešams pielāgoties jauniem apstākļiem vai prasībām.Konceptuālais ziņojums "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 61 58. §) 4. punktā dotajam uzdevumam, kas noteic pienākumu LM sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavot un labklājības ministram iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par priekšlikumiem ANO Konvencijas 12. panta īstenošanai.2. Situācijas izklāstsTurpmākajās četrās apakšnodaļās sniegti statistikas dati par APLP pakalpojuma mērķa grupu – personām ar GRT, kā arī konspektīvi izklāstītas starptautiskās saistības, kas nosaka nepieciešamību ieviest APLP pakalpojumu, aprakstīts APLP pakalpojuma mērķis un tvērums, kā arī apkopota informācija par izmēģinājumprojektu, kurā APLP pakalpojums tika aprobēts.2.1. Statistika par personām ar GRT LatvijāAPLP pakalpojuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar GRT, kurām noteikta invaliditāte. Analizējot statistikas datus, vērojams, ka ik gadu palielinās gan kopējais personu ar invaliditāti skaits, gan arī APLP pakalpojuma specifiskās mērķa grupas – personu ar GRT (zemāk redzamajos attēlos un tabulās šis funkcionālo traucējumu veids atzīmēts kā "psihiskie un uzvedības") skaits. Jāatzīmē, ka informācija par pacientiem, kam diagnosticēti psihiski vai uzvedības traucējumi, tiek apkopota arī "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā"8. Tomēr šā konceptuālā ziņojuma kontekstā tiek analizēti dati tikai par to personu ar GRT daļu, kurām ir oficiāli noteikts invaliditātes statuss (atbilstoši APLP pakalpojuma mērķa grupai) un attiecīgi tiek paredzēts arī APLP pakalpojums. Attiecīgi analīzē iekļauti dati no Invaliditātes informatīvās sistēmas, ko administrē VDEĀVK.2021. gada decembrī Latvijā bija reģistrētas 25213 pilngadīgas personas ar GRT, no tām I invaliditātes grupa bija noteikta 5013 personām ar GRT, II invaliditātes grupa – 18492 personām ar GRT, savukārt III invaliditātes grupa – 1708 personām ar GRT (skatīt tabulu Nr. 1).Tabula Nr. 1Personas ar invaliditāti (sadalījumā pēc funkcionālo traucējumu veida) 20142015201620172018201920202021I invaliditātes grupa  Redze2 4102 5532 6152 6832 7362 7902 8332 653Dzirde11111222Kustību2 2022 3402 4512 4642 5682 6422 6672 524Psihiskie un uzvedības3 3313 6544 0034 2644 4954 6944 9995 013Vispārējā saslimšana15 10216 07716 67316 54817 01217 14117 66116 548II invaliditātes grupa Redze2 0902 1502 2772 3462 4372 5512 5472 530Dzirde5651525150485558Kustību10 09910 74511 04211 50812 14312 57013 13713 392Psihiskie un uzvedības17 13517 48217 60417 78317 97118 29618 56718 492Vispārējā saslimšana51 40352 22453 05353 23954 18154 44454 98453 507III invaliditātes grupa Redze3 7533 8764 0064 1134 1664 2544 3384 350Dzirde1 9081 9371 8631 9261 9752 0102 0412 063Kustību13 66414 84515 87116 71117 77918 61819 60320 617Psihiskie un uzvedības1 2911 3461 5371 6961 7091 6521 6711 708Vispārējā saslimšana40 73942 10143 47944 93347 22649 01951 03752 802Avots: VDEĀVK un LabIs datiKā redzams, lielākais personu ar GRT īpatsvars vērojams tieši I un II invaliditātes grupā.Savukārt attēlā Nr. 1 redzams, ka personu ar GRT īpatsvars kopējā personu ar invaliditāti skaitā I invaliditātes grupā pēdējo septiņu gadu laikā ir 14%–19%, savukārt īpatsvars II invaliditātes grupā stabili ir nemainīgs 21% (skatīt attēlu Nr. 1, kur personu ar GRT īpatsvars iezīmēts ar dzeltenu krāsu), personu ar GRT īpatsvars III invaliditātes grupā pastāvīgi ir salīdzinoši neliels – t.i. nedaudz virs 2%.Attēls Nr. 1Avots: VDEĀVK un LabIs datiMinēto tendenci apstiprina attēls Nr. 2, kurā redzams, ka personu ar GRT īpatsvars ik gadu pieaug un absolūtos skaitļos 2020. gadā un 2021. gadā I invaliditātes grupa ir jau ap 5000 personas ar GRT, savukārt II invaliditātes grupa ir ap 18000 personām ar GRT (skatīt attēlu Nr. 2).Attēls Nr. 2Avots: VDEĀVK un LabIs datiTā kā iespēju saņemt APLP pakalpojumu ir svarīgi nodrošināt ikvienai personai ar GRT, tomēr, ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, APLP pakalpojuma piešķiršana par valsts budžeta līdzekļiem prioritāri plānota personām ar I vai II invaliditātes grupu, t.i. divās smagākajās invaliditātes grupās, kurās vērojams vislielākais personu ar GRT īpatsvars. Savukārt pakāpeniski APLP pakalpojumu plānots nodrošināt arī personām ar mēreniem GRT (t.i., personām ar III invaliditātes grupu).Jāatzīmē, ka invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK personai veic pēc personas iesnieguma saņemšanas, kam pievienots ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta sagatavota veidlapa Nr. 088/u jeb "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju" un citi nepieciešamie dokumenti9. Tādējādi ģimenes ārsts vai ārstējošā ārsts jau primāri izvērtē, vai personas ar GRT funkcionēšanas spēju ierobežojuma līmenis varētu būt tik smags, ka veicama invaliditātes ekspertīze un izvērtējama personas atbilstība invaliditātes statusam. Attiecīgi arī APLP pakalpojums tiktu piešķirts nevis jebkurai personai ar GRT, bet tikai tai, kurai jau ir noteikts invaliditātes statuss, kas attiecīgi norāda uz pietiekami smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, lai personai sniegtu īpašu atbalstu invaliditātes sistēmas ietvaros, tai skaitā nodrošinot APLP pakalpojumu.Tādējādi APLP pakalpojuma piešķiršana ir vērtējama kontekstā ar personai noteikto invaliditātes statusu, tomēr pakalpojuma saņemšanai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai personai ir vai nav noteikts rīcībspējas ierobežojums. Tieši pretēji, APLP pakalpojuma saņemšana veicina personas pašnoteikšanos un lēmumu pieņemšanas spējas, lai tādējādi rīcībspēja personām netiktu ierobežota, kā to attiecīgi paredz ANO Konvencijas 12. pants. Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopto bāriņtiesu statistiku, salīdzinot datus četru gadu periodā secināms, ka personu skaits, kurām ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, turpina pieaugt10. 2018. gadā bāriņtiesu lietvedībā atradās aizgādnības lietas attiecībā uz 3404 personām ar ierobežotu rīcībspēju, 2019. gadā – attiecībā uz 3487 personām ar ierobežotu rīcībspēju, 2020.gadā – 3524 personām ar ierobežotu rīcībspēju un 2021. gadā – 3535 personām ar ierobežotu rīcībspēju.Savukārt APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā no 332 personām 33 personām bija ierobežota rīcībspēja (9.93% no kopējā pakalpojuma saņēmēju skaita), no tiem 21 sieviete (63.5%) un 12 vīrieši (36.5%). No 33 personām ar ierobežotu rīcībspēju 20 (60.6%) bija ar I invaliditātes grupu un 13 (39.4%) – ar II invaliditātes grupu. APLP pakalpojuma ietvaros personām ar ierobežoto rīcībspēju cita starpā tika sniegts arī atbalsts saistībā ar rīcībspējas jautājumiem:1. Vienai personai tiesā tika pārskatīti rīcībspējas ierobežojumi;2. Vienā gadījumā atbalsta persona atklāja, ka atbalstāmajai personai rīcībspēja ierobežota vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet līdz šim nebija iesniegts tiesā pieteikumu par rīcībspējas pārskatīšanu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija obligāti jāizdara ikvienai personai, kurai līdz 2012. gadam tiesa bija ierobežojusi rīcībspēju pilnā apjomā. Minētajā gadījumā ar atbalsta personas palīdzību tika sagatavots pieteikums tiesai un rīcībspējas ierobežojumi tika pārskatīti.3. Vienai personai tika sniegts atbalsts, lai pieņemtu lēmumu, vai pamēģināt atjaunot savu rīcībspēju vai nē;4. Vienai atbalstāmajai personai, kurai bija daļēji ierobežota rīcībspēja, tika panākts, ka ar bāriņtiesas lēmumu tiek iecelts aizgādnis, kas nebija iecelts vairāk kā trīs gadus.11Tas ļauj secināt, ka APLP pakalpojums ir noderīgs un nepieciešams arī risinot jautājumus par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu vai iespējamu atcelšanu, tādējādi sekmējot personu ar GRT pamattiesību ievērošanu. Vienlaikus APLP pakalpojums veicina pašas atbalstāmās personas spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus un dzīvot neatkarīgi, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai rīcībspēja netiktu ierobežota.Vienlaikus APLP pakalpojumam ir jāatbilst arī ANO Konvencijas 12. panta ceturtajai daļai, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka visi ar rīcībspējas īstenošanu saistītie pasākumi paredz atbilstošas un efektīvas garantijas, lai saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību aktiem nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādām garantijām ir jānodrošina, ka, veicot ar rīcībspējas īstenošanu saistītos pasākumus, tiek ievērotas attiecīgās personas tiesības, griba un izvēle, netiek pieļauti interešu konflikti un ietekmes ļaunprātīga izmantošana. Šādas garantijas attiecīgi jānodrošina arī APLP pakalpojumam.2.2. Starptautiskās saistības, kas nosaka nepieciešamību ieviest APLP pakalpojumuAPLP pakalpojuma kā stabila valsts budžeta finansēta sociālā pakalpojuma ieviešanas nepieciešamība izriet no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām – proti, no ANO Konvencijas, kuru Latvija ratificēja 2010. gada 1. martā. ANO Konvencijas 12. pants nosaka, ka personām ar invaliditāti visur ir tiesības uz viņu tiesībspējas atzīšanu, kā arī līdzvērtīgi ar citiem tām ir rīcībspēja visās dzīves jomās. Vienlaikus 12. pants nosaka ANO Konvencijas dalībvalstīm par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu tādu atbalstu, kas tām nepieciešams, lai īstenotu savu rīcībspēju.Tiesības uz rīcībspēju ir pamattiesības, kas jānodrošina, lai persona varētu izmantot visas pārējās ANO Konvencijā paredzētās tiesības, tostarp tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju (ANO Konvencijas 5. pants)12.Kā tika minēts iepriekš, lai virzītos uz ANO Konvencijas 12. panta izpildi, Latvija 2012. gadā Latvijā veica apjomīgu rīcībspējas institūta reformu, kas noslēdzās ar Saeimas pieņemtiem grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Tomēr ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Komiteja) 2017. gada 31. augustā pēc Latvijas pirmā nacionālā ziņojuma par ANO Konvencijas īstenošanu publicēja Noslēguma piezīmes, kurās secināja, ka 2012. gadā veiktie Civillikuma grozījumi attiecībā uz rīcībspēju saglabā diskriminējošus nosacījumus, tostarp pagaidu aizgādnību un daļēju rīcībspēju, aicinot Latviju "atcelt Civillikumā ietvertās tiesību normas par aizvietoto lēmumu pieņemšanu un atjaunot rīcībspēju pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti, izmantojot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli."13Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12. panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, atceļot aizvietoto lēmumu pieņemšanu un ieviešot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismus jeb nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu tā atbalsta pieejamību, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju, Latvijai vispirms ir jānodrošina stabila, no valsts budžeta finansēta APLP pakalpojuma pieejamība visā Latvijas teritorijā visiem, kuriem šāds pakalpojums ir nepieciešams.2.3. Citu valstu pieredzeANO Konvencijas saistības attiecas uz ikvienu konvencijas dalībvalsti, kura minēto konvenciju ir ratificējusi (šobrīd 190 valstis). Attiecīgi ikvienai ANO Konvencijas dalībvalstij ir pienākums arī izpildīt 12. panta saistības, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai personām ar GRT palīdzētu īstenot savu rīcībspēju.Tā kā katra ANO Konvencijas dalībvalsts var izšķirties, tieši kā konkrēto atbalstu visveiksmīgāk organizēt atbilstoši savas valsts tiesību sistēmai, tad valstu prakse un progress minētajā jautājumā ievērojami atšķiras. Vairākās valstīs ir veikti tiesību aktu grozījumi attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu un aizgādņa institūtu. Dažās valstīs, līdzīgi kā Latvijā, pēdējo gadu laikā ir īstenoti arī atbalstītās lēmumu pieņemšanas pilotprojekti. Atbalstītā lēmumu pieņemšana šobrīd tiek īstenota Kanādā, Zviedrijā, ASV, Itālijā, Čehijā, Izraēlā, Austrālijā, Dienvidamerikas valstīs u.c.Daudzu valstu prakse liecina, ka pāreja no personu rīcībspējas ierobežošanas uz atbalstītās lemtspējas modeli, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli, ir laikietilpīgs un sarežģīts process. Piemēram, Īrijā 2015. gadā tika pieņemts Likums par atbalstīto lēmumu pieņemšanu (angl. Assisted Decision-Making (Capacity) Act 2015), kas stājas spēkā tikai 2022. gadā, ņemot vērā, ka vairākus gadus Īrija veica plašu sagatavošanās darbu un informēšanas kampaņu gan veselības un sociālās aprūpes speciālistiem, juristiem un finanšu speciālistiem u.c., kā arī izveidoja Atbalstītās lemtspējas dienestu (angl. Decision Support Service).Izraēlas piemērs142016. gada pavasarī Izraēlas parlaments (Knesets) pieņēma grozījumus Rīcībspējas un aizgādnības likumā, iekļaujot šajā likumā jaunu alternatīvu rīcībspējas atņemšanai un ierobežošanai. Tādējādi saskaņā ar Rīcībspējas un aizgādnības likumu šobrīd Izraēlas tiesām ir trīs iespējas – iecelt personai aizgādni bez rīcībspējas ierobežošanas; iecelt personai atbalsta personu lēmumu pieņemšanā; kā arī atzīt personu par nespējīgu pieņemt lēmumus un iecelt tai aizgādni. Līdzīgi risinājumi, kur tiesa var iecelt aizgādni bez rīcībspējas ierobežošanas, darbojas Čehijā un Vācijā.15• Aizgādnis bez rīcībspējas ierobežošanasAizgādni bez rīcībspējas ierobežošanas tiesa var iecelt, ja persona nespēj rūpēties par sevi vai saviem darījumiem un ja nav neviena cita, kam būtu tiesības un vēlme rīkoties personas vietā. Personai, kurai tiesa ieceļ aizgādni, rīcībspēja netiek ierobežota un personas veiktie juridiskie darījumi ir spēkā, ja vien kādu citu iemeslu dēļ (piemēram, nav iespējams iegūt personas informētu piekrišanu) darījums nav spēkā vai to iespējams anulēt.16• Rīcībspējas ierobežošanaPersonas tiesības visvairāk ierobežojošais mehānisms – rīcībspējas ierobežošana un aizgādņa iecelšana, saskaņā ar jauno regulējumu piemērojama tikai tad, ja persona nespēj pati pieņemt lēmumus un attiecīgi var kaitēt sev vai savam īpašumam. Rīcībspējas un aizgādnības likumā ir uzsvērts vismazāk ierobežojošais princips – proti, tiesa var lemt par aizgādņa iecelšanu vai rīcībspējas ierobežošanu tikai tad, ja nav pieejamas citas, personu mazāk ierobežojošas atbalsta iespējas. Ieceļot aizgādni, tiesai jānorāda kādā jomā – medicīnisko jautājumu, personisko jautājumu vai īpašumu jomā, aizgādnis ir pilnvarots pieņemt lēmumus.Rīcībspējas un aizgādnības likumā arī ietvertas vadlīnijas un principi aizgādņa darbībai. Piemēram, aizgādnim ir pienākums personu informēt, veicināt personas patstāvību, ļaut personai pieņemt lēmumus par personiskiem jautājumiem, ņemt vērā personas spēju mainību, u.c.. Turklāt likumā uzsvērts, ka aizgādnis nevar uzspiest savu gribu personai nozīmīgos medicīniskos un personiskos jautājumos. Piemēram, aizgādnis nedrīkst personas vietā piekrist rīcībai, kas ierobežo personas pārvietošanās brīvību (piemēram, ievietošana psihiatriskajā slimnīcā bez personas piekrišanas).17• Atbalsta persona lēmumu pieņemšanāMinētajā Rīcībspējas un aizgādnības likumā ir definēts, ka atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (angl. "Supporter in decision-making") atbalstāmajai personai, kurai ir grūtības pieņemt lēmumus, bet, kura ir spējīga lēmumus pieņemt ar atbilstošu atbalstu, var iecelt tiesa. Atbalsta personas uzdevums ir palīdzēt atbalstāmajai personai pieņemt lēmumus saskaņā ar viņas vēlmēm, palīdzēt iegūt informāciju, izskaidrot saprotamā valodā iespējamās alternatīvas un lēmuma sekas, palīdzēt atbalstāmajai personai īstenot viņas pieņemto lēmumu un pilnībā īstenot viņas tiesības.18 Rīcībspējas un aizgādnības likumā uzsvērts arī atbalsta personas uzdevums palīdzēt paust atbalstāmās personas lēmumu trešajām pusēm.Lai atbalsta persona spētu īstenot tai Rīcībspējas un aizgādnības likumā noteiktos uzdevumus, tajā ir noteiktas atbalsta personas tiesības: vērsties jebkurā iestādē un iegūt informāciju atbalstāmās personas vārdā; palīdzēt atbalstāmajai personai paust viņas vēlmes un lēmumus trešajām pusēm; pēc atbalstāmās personas lūguma rīkoties atbalstāmās personas vārdā, lai īstenotu viņas lēmumus un pilnībā īstenotu viņas tiesības Rīcībspējas un aizgādnības likumā noteiktajā apjomā un veidā.19Turklāt Rīcībspējas un aizgādnības likums uzsver, ka atbalsta persona nedrīkst pieņemt lēmumus atbalstāmās personas vietā.Ieceļot atbalsta personu atbalstāmajai personai, tiesa savā lēmumā arī nosaka, kurās jomās atbalsta persona sniegs atbalstu un uz cik ilgu laiku atbalsta persona tiek iecelta, kā arī nosaka Rīcībspējas un aizgādnības likumā paredzētās atbalsta personas uzdevumus un pilnvaras (daļējā vai pilnā apjomā).20 Rīcībspējas un aizgādnības likums arī uzsver, ka tiesai ir pienākums, pirms lemt par aizgādņa iecelšanu vai rīcībspējas ierobežošanu, vērtēt, vai ir iespējams atbalstāmajai personai iecelt atbalsta personu lēmumu pieņemšanā.21Iepriekš minētie grozījumi Rīcībspējas un aizgādnības likumā par atbalsta personas mehānisma regulējumu Izraēlā stājās spēkā 2018. gadā. Papildus šiem Rīcībspējas un aizgādnības likuma grozījumiem tika izstrādāti un pieņemti detalizētāki noteikumi atbalsta personas mehānisma īstenošanai, nosakot: kas var būt atbalsta persona, kāda sagatavotība/apmācība tai nepieciešama; kādi ir atbalsta personas pienākumi, uzdevumi un tiesības; kad atbalsta sniegšana tiek izbeigta; kā noslēgt līgumu par atbalsta sniegšanu.22Čehijas piemērs23Čehija rīcībspējas institūta reformu īstenoja 2012. gadā24, pilnībā atsakoties no pilnās rīcībspējas ierobežošanas un paredzot, ka rīcībspēju var ierobežot tikai daļēji. Likums ietver arī vairākus alternatīvus mehānismus: iepriekš pausto gribu, tuvinieka īstenoto pārstāvību; aizgādnību bez rīcībspējas ierobežošanas; aizgādnības padomi un atbalstīto lemtspēju.Čehijas Civillikums ietver samērā vienkāršu atbalsta personas regulējumu kā alternatīvu mehānismu, ko tiesa var piemērot, vērtējot personas rīcībspēju. Par atbalsta personas iecelšanu lēmumu pieņem tiesa, kura arī apstiprina vienošanos25 starp personu un atbalsta sniedzēju. Ja tiek piemērots šis mehānisms, tad rīcībspēja tiek saglabāta pilnā apjomā.Atbalsta sniedzējs apņemas konsultēt personu juridiskos darījumos, nodrošinot nepieciešamo informāciju, veicot personas vietā komunikāciju un palīdzot personai ar padomu. Atbalsta sniedzējs veic savus pienākumus saskaņā ar atbalstāmās personas lēmumiem. Kad atbalstāmā persona veic rakstiskus juridiskus darījumus, tad atbalsta sniedzējs var pievienot savu parakstu un apliecināt savu lomu un to, ka personai ir sniegts atbalsts lēmuma pieņemšanā. Nepieciešamības gadījumā atbalsta sniedzējam ir arī tiesības iebilst pret atbalstāmās personas veikto juridisko darījumu pamatotību. Atbalsta sniedzējs nevar ietekmēt, viņaprāt, nepiemērotu lēmumu. Atbalsta sniedzējs personu nepārstāv, tomēr atsevišķās situācijās (ja persona, pieņemot lēmumu, nav konsultējusies ar atbalsta sniedzēju), viņam ir tiesības doties uz tiesu un lūgt lēmumu vai darījumu anulēt. Tiesa var atcelt atbalsta personu pēc atbalstāmās personas vai atbalsta personas lūguma, vai arī situācijās, ja atbalsta persona nepilda savus pienākumus.Čehijas Civillikumā ietverts arī cits alternatīvs mehānisms – t.s., tuvinieku īstenotā pārstāvība. Šo mehānismu var izmantot situācijās, ja persona garīgo traucējumu dēļ pati nav spējīga veikt juridiskus darījumus. Tad personu var pārstāvēt ģimenes loceklis vai partneris (kritērijs partnerim – jābūt kopīgai mājsaimniecībai vismaz 3 gadus).Tuvinieku īstenotā pārstāvība var notikt tikai ar pārstāvamās personas piekrišanu, un personai ir jāizskaidro pārstāvības būtība pietiekami saprotamā veidā. Pārstāvis darbojas, vadoties pēc personas labākajām interesēm, ņemot vērā personas idejas un vēlmes tiktāl, cik tām neviens pamatoti neiebilst. Pārstāvniecība attiecas uz ikdienas darījumiem, pārstāvim nav atļauts personas vietā dot piekrišanu jebkāda veida intervencei personas garīgajā un fiziskajā integritātē. Pārstāvis var rīkoties ar personas ienākumiem, lai veiktu ikdienas darījumus, taču darījumiem bankā ir noteikts ikmēneša limits. Personai var būt vairāki pārstāvji, bet ja tie nedarbojas saskaņā viens ar otru, tad abu rīcība netiek ņemta vērā.Tuvinieka īstenotā pārstāvība Čehijā tiek izbeigta divos gadījumos: Ja pārstāvamā persona pati vai tuvinieks vēlas to izbeigt; Ja spēkā stājas vienošanās par atbalstīto lemtspēju. Šajā gadījumā pārstāvība tiek izbeigta tajā apjomā (tiktāl), cik persona ir rīcībspējīga.3. APLP pakalpojuma mērķis un tvērumsAPLP pakalpojums palīdz sasniegt vispārējo sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķi – uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā. APLP pakalpojums tiek sniegts personas dzīvesvietā (sabiedrībā) un ir vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu iekļaušanos sabiedrībā, balstoties uz personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.APLP pakalpojuma specifiskais mērķis ir nodrošināt personu ar GRT cilvēktiesību ievērošanu, ieviešot rīcībspējas ierobežošanai alternatīvu tiesību un interešu aizsardzības mehānismu – atbalstīto lemtspēju. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā rīcībspēju ierobežo tikai mantiskos jautājumos, taču APLP nodrošinās atbalsta pieejamību personām arī personiskajās nemantiskajās tiesībās, jo šajā jomā rīcībspēju neierobežo. Tāpat ir jāņem vērā, ka atbilstoši Civillikumam var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežošanas, līdzīgi, kā konceptuālajā ziņojumā norādītajos Izraēlas un Čehijas piemēros. Tādējādi APLP ir vēl viens mehānisms, kas papildina jau esošos tiesību institūtus, t.sk. nākotnes pilnvarojumu.APLP pakalpojums nodrošina ANO Konvencijā ietvertās garantijas uz vienlīdzīgu tiesībspējas un rīcībspējas īstenošanu un patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Atbalsts lēmumu pieņemšanā ļauj atbalstāmajai personai pašai pieņemt sev nozīmīgus lēmumus par savu veselības un sociālo aprūpi, finansēm un īpašumiem, kā arī palīdz personai paplašināt savu dabisko atbalsta loku, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses, kā arī paplašina atbalstāmās personas zināšanas un izpratni par savām tiesībām.APLP pakalpojuma tvērumā ietilpst vairākas pakalpojuma sniegšanas jomas, kas tika aprobētas un precizētas APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros: tiesību un interešu aizstāvības joma; finanšu joma; ikdienas dzīves joma; veselības aprūpes joma; sociālās aprūpes joma; atbalsta loka veidošana.Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes ikvienā no atbalsta sniegšanas jomām, bet ne atbalsta personas vai citu speciālistu griba un vēlmes. Līdz ar to APLP pakalpojums atšķiras no citiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar GRT vietā, bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Tāpat APLP pakalpojums sekmē personas iekļaušanos darbā, izglītībā un veicina tās patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.Saskaņā ar ANO Komitejas vispārējo komentāru26, atbalstītā lēmumu pieņemšana raksturo tādu lēmumu pieņemšanas veidu, kur atbalstāmajai personai tiek sniegta nepieciešamā palīdzība un informācija lēmumu pieņemšanā, bet gala lēmuma pieņēmējs vienmēr ir pati atbalstāmā persona. Līdz ar to atbalstāmajai personai ir lielāka kontrole pār savu dzīvi, pati atbalstāmā persona ir izvēlējusies sev labākos risinājumus, kā rezultātā sniegtā palīdzība un atbalsts ir efektīvāks. Šie principi jāīsteno visos APLP pakalpojuma elementos, kas ietver uz personu vērstus un uz sadarbību balstītus izvērtējumus un plānus, attiecības ar atbalsta personu kā partneri lēmumu pieņemšanā, APLP pakalpojuma neatkarību no citām atbalsta sistēmām, stingrus noteikumus attiecībā uz sadarbību ar trešajām personām.Detalizēts pakalpojuma apraksts un tā organizēšanas kārtība ir pārbaudīta APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros un īsumā tiks atspoguļota nākamajā nodaļā.4. APLP pakalpojuma izstrāde un aprobācija izmēģinājumprojektāAPLP pakalpojums tika izstrādāts projekta "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" ietvaros.APLP pakalpojuma izstrāde, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar RC "ZELDA", tika veikta 3 posmos:• 1. posms – Atbalsta personas pakalpojuma apraksts, organizēšanas un finansēšanas kārtības izstrāde;• 2. posms – Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta īstenošana pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem GRT (personām ar I un II invaliditātes grupu);• 3. posms – Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšana.2017. gada otrajā pusgadā tika izveidots APLP pakalpojuma modelis, ko ir iespējams izmantot kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. Laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim APLP pakalpojums tika aprobēts atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros. Izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT. Savukārt 2020.–2021. gada laikā saskaņā ar līguma nosacījumiem RC ZELDA izstrādāja un secīgi iesniedza LM tālākos nodevumus, kuros aprakstīja APLP pakalpojuma iespējamo organizēšanas un finansēšanas kārtību, pakalpojuma kvalitātes kontroles shēmu, kā arī sniedza priekšlikumus normatīvajiem aktiem APLP pakalpojuma ieviešanai.Saskaņā ar nodevumā izdarītajiem secinājumiem APLP pakalpojums nav integrējams aizgādņa institūtā, jo aizgādnis nevis sniedz atbalstu personai lēmumu pieņemšanā ANO Konvencijas izpratnē, bet pieņem lēmumus un rīkojas cilvēka vietā. Saskaņā ar ANO Komitejas rekomendācijām aizgādņa institūts ir neatbilstošs ANO Konvencijas nosacījumiem, jo, pirmkārt, personai tiek atņemta tās rīcībspēja (kas saskaņā ar ANO Konvenciju nav pieļaujams), un lēmumus personas ar GRT vietā pieņem cita persona (aizgādnis). Tāpat būtiski atzīmēt, ka aizgādņa pienākums ir lēmumus pieņemt personas "objektīvi labākajās interesēs", taču ANO Konvencija par prioritāti uzsver personas gribu un izvēli (engl. will and preferences), kas ir izšķirošs nosacījums sekmīgai ANO Konvencijas īstenošanai. Tāpat jāatzīmē, ka ANO Komiteja Konvencijas dalībvalstīm ir vairākkārt norādījusi, ka aizgādnība nav atbilstoša ANO Konvencijai. Tika secināts, ka papildu priekšrocība jauna neatkarīga pakalpojuma ieviešanai saskaņā ar APLP izmēģinājumprojekta secinājumiem ir, ka šādi strukturēts pakalpojums arī ļaus piesaistīt, stiprināt un apmācīt personu ar GRT dabisko atbalsta loku (ģimenes un uzticības personas), kas ļaus taupīt publiskos resursus.Saskaņā ar izmēģinājumprojekta secinājumiem APLP pakalpojumu kā neatkarīgu pakalpojumu būtu jānodrošina juridiskai personai, kuras sniegtais sociālais pakalpojums – APLP pakalpojums, ir jāreģistrē valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs". Savukārt pakalpojuma sniedzējs – juridiskā persona algos un piesaistīts darbiniekus – atbalsta personas, kuras pirms darba uzsākšanas būs apguvušas īpašu apmācību programmu, kas paredzēta atbalsta personām (t.sk., apgūstot uz personu vērstās domāšanas un plānošanas metodes27). Atbalsta personu apmācību programmai vajadzētu būt ne mazāk kā 80 akadēmisko stundu apmērā.Pakalpojuma aprobācija izmēģinājumprojektāAtbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izstrādes mērķis bija pilnveidot atbalsta pasākumus personām ar GRT, izstrādājot un aprobējot atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismu, kā rezultātā personas ar GRT pilnvērtīgi izmantos savas juridiskās un sociālās tiesības, t.sk., ir motivētas pieņemt patstāvīgus lēmumus ikdienas dzīves prasmju apgūšanā, veselības aprūpes, izglītības, finanšu, juridiska rakstura jautājumu risināšanā, kā arī būs uzlabojusies personu motivācija iegūt izglītību un iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā atbilstoši savu spēju līmenim.Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros atbalsta personas pakalpojums divu gadu periodā tika nodrošināts 332 personām ar GRT, no kurām lielākā daļa par pakalpojumu uzzināja no sociālajiem darbiniekiem (135 personas) vai RC ZELDA (80 personas). Atbalstāmo personu vidū bija līdzīgs skaits sieviešu (173) un vīriešu (159), ar vidējo vecumu no 36–50 gadiem (123 personas). Lielākā daļa atbalstāmo personu bija ar pilnu rīcībspēju, t.i. personām nebija ar tiesas nolēmumu ierobežota rīcībspēja un nebija iecelts aizgādnis (299 personas) un II invaliditātes grupu (289 personas). Atbalsta personas pakalpojumu saņēmušas gan personas ar intelektuālās attīstības traucējumiem (103), gan psihiskām saslimšanām (159). Atbalstāmās personas pārsvarā nebija precējušās (253 personas) un dzīvoja kopā ar saviem ģimenes locekļiem (192), galvenokārt, vecākiem. Lielākā daļa atbalstāmo personu bija ieguvušas pamatizglītību (107) un, uzsākot saņemt pakalpojumu, nebija nodarbinātas (205 personas). Atbalstāmās personas sazinājās galvenokārt latviešu valodā (256 personas). Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā atbalstāmajām personām saskaņā ar projekta metodiku pārsvarā tika piešķirts 1. un 2. atbalsta intensitātes līmenis28 un lēmumu pieņemšanas process visbiežāk bija saistīts ar ikdienas dzīves prasmju apgūšanu un attīstību (44.94% no visiem pieņemtajiem lēmumiem).Atbalsta personas pakalpojums tika sniegts sekojošos atbalstītās lēmumu pieņemšanas posmos: atbalstāmās personas vēlmju/gribas noskaidrošana, informācijas iegūšana un sniegšana, iespēju apzināšana, lēmuma pieņemšana, īstenošana un novērtēšana. Kā atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā uzsvērušas gan atbalstāmās personas, gan atbalsta personas, būtiski, ka atbalsta personas sniegtais atbalsts personai ir pieejams ne tikai lēmuma pieņemšanā, bet arī lēmuma īstenošanas posmā, veicinot personas pašizaugsmi un motivējot īstenot savus lēmumus un reaģēt uz iespējamu diskrimināciju. Saskaņā ar Subjektīvās dzīves kvalitātes analīzi29, divu gadu laikā bija pieaudzis atbalstāmo personu pašvērtējums par savu dzīves kvalitāti. Ja uzsākot dalību atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojektā vidējais vērtējums, atbildot uz jautājumu: "Kāda šobrīd ir Jūsu pašreizējā dzīve kopumā?", bija 6.76 (10 ballu skalā), tad projekta noslēgumā šis vērtējums bija 7.2. Jomas, kurās vērojams lielākais uzlabojums, ir attiecības ar draugiem un citām personām, dzīves apstākļi mājoklī un finanšu stāvoklis.Atbalstāmo personu galvenie problēmjautājumi un ieguvumi no atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta (Atbalstāmo personu tipiskie lēmumi un to īstenošana):Tiesību un interešu aizstāvības joma:• Tiesību un interešu aizstāvības, un finanšu jomā viens no galvenajiem atbalstāmo personu problēmjautājumiem bija parādu piedziņa nebanku kredītu jomā un sadarbība ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, t.sk. kārtojot jautājumus, kas saistīti ar izlikšanu no mājokļa parādu dēļ. Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā daudzas atbalstāmās personas apzināja savu kredītu apjomu un vienojās ar kredītu piedziņas uzņēmumiem par jaunu un personas finanšu iespējām atbilstošu parādu atmaksas grafiku. Kopumā projekta ietvaros vismaz 18 personas uzsāka maksāt un pilnībā vai daļēji atmaksāja paņemtos kredītus.• Liela daļa sadarbības starp atbalstāmajām un atbalsta personām bija saistīta ar dažādām iestādēm (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VDEĀVK, pašvaldību iestādes (sociālais dienests, bāriņtiesa), Valsts zemes dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Uzņēmumu reģistrs, Būvvalde, notārs u.c.), kurās atbalstāmā persona tika atbalstīta gan sarunās ar iestāžu darbiniekiem, gan dažādu dokumentu projektu gatavošanā.• Aktuāls jautājums tiesību un interešu aizstāvības jomā bija bērnu aprūpes tiesību saglabāšana un atjaunošana, kā arī atbalsta sniegšana sadarbībā ar bāriņtiesām. Vienā gadījumā atbalstāmajai personai izdevās atjaunot aprūpes tiesības un bērns no audžuģimenes atgriezās ģimenē. Vairākos gadījumos atbalstāmās personas, kurām bija atņemtas aizgādības tiesības, atjaunoja saikni ar saviem bērniem un audžuģimenēm. Savukārt vienā gadījumā tika panākts, ka atbalstāmajai personai, kurai ir daļēji ierobežota rīcībspēja, ar bāriņtiesas lēmumu tiek iecelts aizgādnis, kas viņai netika iecelts vairāk kā trīs gadus.• Vairākām atbalstāmajām personām bija nepieciešams atbalsts sadarbībā ar policiju vai tiesu. Atbalsta rezultātā uzsākti vai atjaunoti vairāki kriminālprocesi, kuros atbalstāmās personas atzītas par cietušajiem, kā arī sniegts atbalsts vairākos vardarbības ģimenē gadījumos, t.sk. vienā gadījumā persona saņēma tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā divām atbalstāmajām personām tiesā izskatīts jautājums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu, no kuriem vienā gadījumā tiesa pieņēma lēmumu par ambulatorās piespiedu ārstēšanas atcelšanu, tādējādi nodrošinot personas ar GRT cilvēktiesības un īstenojot ANO Konvencijā paredzēto.3. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"30Finanšu joma:• Ņemot vērā atbalstāmo personu zemos ienākumus un naudas tērēšanas paradumus, viens no aktuālākajiem jautājumiem finanšu jomā bija budžeta plānošana. Atsevišķos gadījumos sadarbības rezultātā ar atbalsta personu, atbalstāmās personas apguvušas prasmi ne tikai labāk plānot savus ikmēneša izdevumus, bet arī veidot nelielus uzkrājumus.4. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"31Ikdienas dzīves joma• Uzsākot projektu, lielākā daļa atbalstāmo personu nestrādāja un nebija reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā. Projekta laikā 52 personas atrada darbu un sāka strādāt, savukārt 40 personas reģistrējās NVA. Tādējādi personas ar GRT spēja ne tikai labāk īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju dažādās dzīves jomās, bet arī kļuva ekonomiski patstāvīgākas. Ļoti bieži atbalstāmajām personām, ņemot vērā viņu veselības stāvokli, bija vēlme strādāt nepilna laika darbu un darbu, kas atrodas tuvu personas dzīvesvietai. Šie bija vieni no apstākļiem, kas būtiski apgrūtināja un ierobežoja darba atrašanu, jo realitātē šāda iespēja praktiski netiek piedāvāta. Sava loma ir arī darba devēju un kolēģu aizspriedumiem pret personām ar GRT. Kopumā atbalsta personas pakalpojuma rezultātā tomēr mazinājās sabiedrības, t.sk. darba devēju, aizspriedumi un veidojās labāka izpratne par personas ar GRT spējām (tādējādi atbalsta personas pakalpojums veicināja sabiedrības izpratni, kā tas noteikts ANO Konvencijas 8. pantā). Daudzām atbalstāmajām personām trūka motivācijas meklēt oficiālu algotu darbu, jo tad viņas zaudētu savu trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu, līdz ar to arī palīdzību un atbalstu no sociālā dienesta.• Lai pilnveidotu darbam nepieciešamās prasmes, 26 atbalstāmās personas izgāja profesionālās piemērotības noteikšanu SIVA, no tām 13 personas uzsāka un pabeidza mācības. Savukārt 10 personas pabeidza dažādus kursus, t.sk. 3 no tām ieguva profesionālo kvalifikāciju – mūrnieks, sociālais aprūpētājs, masieris. Vairākās atbalstāmās personas uzsāka mācības profesionālās izglītības iestādēs vai turpināja mācīties, lai iegūtu vidējo izglītību.• Vairākām projektā iesaistītajām atbalstāmajām personām viņu invaliditātes dēļ bija ļoti ierobežotas lasīšanas, rakstīšanas vai matemātiskās prasmes, kā arī ievērojami apgrūtināta komunikācija. Ņemot vērā, ka personām ar GRT speciālā pedagoga atbalsts nav pieejams vai pieejams tikai atsevišķu projektu ietvaros, atbalsta persona palīdzēja atbalstāmajām personām apgūt un pilnveidot iepriekšminētās prasmes.• Ikdienas dzīves jomā atbalstāmajām personām bieži bija nepieciešams atbalsts un motivācija apkārtējās vides sakopšanā un ēst gatavošanas prasmju pilnveidošanā. Lai arī atbalstu šo prasmju pilnveidošanā atbalstāmajām personām varētu sniegt aprūpētājs (pakalpojuma "Aprūpe mājās" ietvaros), lielai daļai atbalstāmo personu šis pakalpojums nebija pieejams.5. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"326. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"337. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"34Veselības aprūpes joma:• Veselības aprūpes jomā atbalstāmajām personām nācās saskarties ar komunikācijas problēmām ar veselības aprūpes speciālistiem, kā rezultātā atbalstāmās personas bieži vien neizprata savu saslimšanu un laikus neuzsāka ārstēšanos. Izmēģinājumprojekta laikā bija gadījumi, kad baiļu un naudas trūkuma dēļ atbalstāmās personas nebija apmeklējušas nepieciešamos speciālistus pat vairākus gadus. Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā vismaz 24 atbalstāmās personas apmeklēja nepieciešamos speciālistus, savukārt 14 personas apmeklēja stomatologu un salaboja zobus.• Vairākām atbalstāmajām personām, kas bija atstājušas ilgstošas sociālās aprūpes institūciju un uzsākušas patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, problēmas sagādāja atrast jaunu ģimenes ārstu un psihiatru. Dažos gadījumos, uzzinot, ka persona iepriekš dzīvojusi sociālās aprūpes institūcijā personām ar GRT, atbalstāmajām personām nācās saskarties ar atteikumu tikt reģistrētām pie ģimenes ārsta.• Vairākām atbalstāmajām personām atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā stabilizējās garīgā veselība, piemēram, mazinājās paškaitējumi, bet 4 personas atzina, ka saņemtā atbalsta personas pakalpojuma rezultātā vairs nav bijusi nepieciešamība pēc stacionāra vai samazinājies stacionēšanās biežums psihoneiroloģiskajā slimnīcā.8. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"35Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības joma:• Sociālās pakalpojumu jomā daudzas atbalstāmās personas līdz šim nebija sadarbojušās ar pašvaldības sociālo dienestu, līdz ar to tām sociālo pakalpojumu nebija vispār vai to bija ļoti maz, lai gan personai pienācās vairāki. Sadarbības ar atbalsta personu rezultātā 37 personas sāka saņemt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu, bet 12 personas tika novērtētas DI projekta ietvaros.• Vairākos gadījumos atbalstāmās personas nezināja par iespēju, vai nebija nokārtojušas formalitātes, lai saņemtu apgādnieka zaudējuma pensiju, sociālā nodrošinājuma vai mājokļa pabalstus pašvaldībā, kā arī maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu. Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta laikā 11 personas nokārtoja un sāka saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, 4 personas ieguva trūcīgās personas statusus, savukārt 1 persona ieguva maznodrošinātās personas statusu.9. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"36Atbalsta loka veidošana:• Lai arī atbalsta loks ir viens no svarīgākajiem resursiem personām ar GRT, liela daļa atbalstāmo personu dzīvoja ļoti noslēgti un viņu draugu un paziņu loku veidoja pārsvarā cilvēki ar invaliditāti. Tāpat daudziem no viņiem bija problēmas ar uzticēšanos, t.sk., saviem ģimenes locekļiem, un apgrūtinātas prasmes saziņā ar citiem cilvēkiem, bet daļa atbalstāmo personu baidījās iziet ārpus savas mājas. Atbalsta personas pakalpojuma rezultātā 37 personas iepazina daudz jaunus cilvēkus, 26 personas atrada hobijus, aktivitātes radošumam un pašizpausmei, 10 personas atjaunoja vai uzlaboja attiecības ar ģimeni, 6 personas atrada partneri (2 no tām apprecējās), savukārt 3 personas satika savus radiniekus, ar kuriem bija zaudēts kontakts.10. attēlsAvots: Gala ziņojums "Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējums"37Izmēģinājumprojekts pierādīja, ka atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums ir efektīvs atbalsta mehānisms sabiedrībā dzīvojošām personām ar GRT, ņemot vērā, ka tas ir veidots atbilstoši cilvēktiesību principiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma sniegšanā iesaistīto institūciju sadarbību, kā arī savlaicīgas informācijas sniegšanu un apriti, tādējādi sekmējot sabiedrības informētību un izpratnes veidošanos, kā arī lai veicinātu šī pakalpojuma mērķa grupas – personu ar GRT – aktīvu iesaistīšanos pakalpojuma saņemšanā, būtiski svarīgs ir sabiedrības informēšanas un komunikācijas plāns.Brīvprātīgais darbs pakalpojuma ietvaros: atbalsta personas no dabiskā atbalsta lokaIzmēģinājumprojekta ietvaros tika analizēta iespēja APLP pakalpojuma ietvaros paredzēt arī brīvprātīgo darbu, proti, kad atbalstu lēmumu pieņemšanā sniegtu personas no tās dabiskā atbalsta loka. Tika secināts, ka, ņemot vērā citu valsti praksi, kur atbalstu lēmumu pieņemšanā var sniegt arī personas no dabiskā atbalsta loka, un iespējamos finansiālos ieguvumus no šāda modeļa, kā arī izmēģinājumprojekta rezultātus38, ir svarīgi nodrošināt iespēju saņemt atbalstu lēmumu pieņemšanā arī no neprofesionālām atbalsta personām – dabiskā atbalsta loka. Tomēr arī šajā gadījumā atbalsta personai, kas pārstāv dabisko atbalsta loku, ir svarīgi izvirzīt konkrētas prasības, tādējādi samazinot iespējamos riskus.39Lai to nodrošinātu, tika izdarīts secinājums, ka pakalpojuma sniedzēja papildu pienākums būtu organizēt darbu ar brīvprātīgajā darba veicējiem, piedāvājot iespēju saņemt atbalstu no dabiskā atbalsta loka dalībnieka tām personām ar GRT, kuras labāk sadarbosies ar šādu brīvprātīgu atbalsta personu. Potenciālajai brīvprātīgajai atbalsta personai būtu jāiziet apmācība, kuru nodrošinās pakalpojuma sniedzējs (pakalpojuma koordinators, pakalpojuma sociālais darbinieks) ne mazāk kā 70 akadēmisko stundu apjomā un kura ietvertu vismaz šādas tēmas:• ievads saskarsmē ar personām ar GRT (t.sk., intelektuālās attīstības traucējumu un psihisko saslimšanu raksturīgākās izpausmes; personu ar GRT uztveres īpatnības; komunikācijas un vieglās valodas pamatprincipi; sabiedrības attieksme un integrācija sabiedrībā, u.c.);• personu ar invaliditāti tiesības (t.sk., ANO Konvencija; rīcībspējas jēdziena paradigmas maiņa; aizgādnība un tās alternatīvas; tiesības uz individuālu atbalstu lēmumu pieņemšanā un rīcībspējas īstenošanā; dzīve sabiedrībā – ko tas nozīmē; vides, pakalpojumu un informācijas pieejamība personām ar GRT; vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana; pašaizstāvība un tās līdzekļi; u.c.);• uz personu vērstās domāšanas un plānošanas metodes (t.sk., kas ir svarīgi cilvēkam/ kas ir svarīgi cilvēka interesēs; rīta rituāls; laba diena/ slikta diena; 2 minūšu treniņš; kas darbojas/ kas nedarbojas; piemērotas atbalsta personas atrašana; komunikācijas tabula; izziņas žurnāls; MAPS un PATH; u.c.);• citas atbalsta personas darbā izmantojamās metodes (t.sk., plānošanas resursu komplekts; uz risinājumu vērstā konsultēšana, u.c.);• atbalsta sniegšana lēmumu pieņemšanas procesā (t.sk., uzticības pilnu attiecību veidošana starp atbalstāmo personu un atbalsta personu (metodes un praktiski ieteikumi); lēmumu pieņemšanas jomas un posmi (griba un vēlmes, mērķu noteikšana, informācija, iespējas, izvēle, novērtējums); lēmumu pieņemšanas veidi (uzsverot atšķirības starp gadījumiem, kad persona dzīvo viena vai kopā ar ģimeni (vecākiem, dzīvesbiedru, bērniem); lēmumu pieņemšanas šķēršļi un to pārvarēšana (piemēram, ko darīt situācijās, kad personas mērķi neliekas pieņemami vai sasniedzami, vai tie apdraud atbalstāmo personu, u.c.);• atbalsta snie …