Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Kredītiestāžu likumā Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23. nr.; 1996, 9., 14., 23. nr.; 1997, 23. nr.; 1998, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 10., 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 2., 12., 23. nr.; 2005, 13., 14. nr.; 2006, 15. nr.; 2007, 7., 12. nr.; 2008, 14., 23. nr.; 2009, 6., 7., 17., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51./52., 160. nr.; 2011, 4. nr.; 2012, 50., 56., 92. nr.; 2013, 61., 106., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 29., 97., 124., 140., 248., 251. nr.; 2016, 117., 241. nr.; 2017, 152., 222. nr.; 2018, 45., 225. nr.; 2019, 52., 129., 259.A nr.; 2020, 123., 138. nr.; 2021, 22. nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapā internetā" ar vārdu "tīmekļvietnē". 2. 1. pantā: papildināt pirmo daļu ar 68., 69. un 70. punktu šādā redakcijā: "68) ārpakalpojums - jebkura līgumiska vienošanās starp kredītiestādi un ārpakalpojuma sniedzēju, kas paredz šim ārpakalpojuma sniedzējam pienākumu veikt noteiktu procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi veiktu pati kredītiestāde; 69) ārvalsts grupa - grupa, kuras mātes sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī; 70) dzimumneitrāla atalgojuma politika - atalgojuma politika, kas balstīta uz vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu."; papildināt otro daļu ar 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā: "15) Eiropas Savienības mātes iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē; 16) grupa - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138. apakšpunkta izpratnē; 17) pirmā līmeņa kapitāls - ES regulas Nr. 575/2013 25. panta izpratnē; 18) globāla sistēmiski nozīmīga iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133. apakšpunkta izpratnē; 19) ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134. apakšpunkta izpratnē."; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Likumā lietotais termins "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajam terminam." 3. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā: "4.1 pants. Šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās prasības vai pasākumus, kurus konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar šo likumu vai minēto regulu piemēro kredītiestādei, dalībvalsts mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes kredītiestādei un mātes sabiedrībai, turpmākajos punktos minētajos gadījumos piemēro arī šādām sabiedrībām: 1) finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.3 panta otro daļu; 2) iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kura ir atbildīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām un kuru kontrolē Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja attiecīgajai mātes sabiedrībai atbilstoši šā likuma 33.3 panta trešajai daļai nav nepieciešams saņemt šā likuma 33.3 panta otrajā daļā noteikto atļauju; 3) finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, kuru konsolidētās uzraudzības institūcija ir norīkojusi kā pagaidu atbildīgo iestādi par konsolidēto prasību izpildi." 4. 6. pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "27. panta pirmās daļas 5. punktu, 34.3" ar skaitļiem un vārdiem "27. panta 1.1 daļas 2. punktu, 34.3 panta ceturto un piekto daļu"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 34.2 panta pirmās daļas regulējums kredītriska pārvaldīšanas jomā attiecībā uz aizņēmējiem vērstu instrumentu piemērošanu fizisko personu kredītspējas vērtēšanā, 12.1, 37. panta, V nodaļas, 95., 96., 108.1 panta un XVI nodaļas prasības." 5. Izteikt 10.1 pantu šādā redakcijā: "10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē. (2) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk arī - zvērināts revidents), kas vienlaikus neveic kredītiestādes gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai kredītiestādes mātes sabiedrībai - dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei. (3) Ja kredītiestāde deleģē ārpakalpojumu sniedzējam ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska šā pakalpojuma elementa sniegšanu, tā papildus šajā likumā noteiktajām prasībām ievēro Finanšu instrumentu tirgus likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības ārpakalpojumu deleģēšanai. (4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. (5) Kredītiestāde, kura plāno saņemt ārpakalpojumu, izstrādā ārpakalpojumu politiku un procedūras, kurās nosaka ārpakalpojumu izmantošanas kārtību un pušu pienākumus attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu. Politikā un procedūrās iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem. (6) Kredītiestādes un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus norāda rakstveidā noslēgtā ārpakalpojuma līgumā. Nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem. (7) Pirms nozīmīga ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos noteiktos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu saņemamā ārpakalpojuma atbilstību šā likuma prasībām. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā pieprasīt jebkādu dokumentu iesniegšanu un iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas vai izrakstus, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja vai tā pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus un informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai, kā arī iztaujāt jebkuru trešo personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par ārpakalpojumu sniedzēju. (9) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt kredītiestādei nozīmīgu ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 darbdienu laikā no šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā panta septītajā daļā norādītajiem dokumentiem. Pieprasot papildu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā līdz vērtēšanas perioda piecpadsmitajai darbdienai ir tiesības vienu reizi apturēt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. (10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga aizliegt kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti. (11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo. (12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu. (13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka: 1) kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi; 4) iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem. (14) Ja kredītiestāde konstatē, ka nozīmīga ārpakalpojuma sniedzējs neievēro nozīmīga ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. (16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un procedūrā, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. (17) Par būtiskiem grozījumiem, kurus plāno izdarīt noslēgtajā līgumā attiecībā uz nozīmīgu ārpakalpojumu, kredītiestāde informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vismaz 30 darbdienas pirms to spēkā stāšanās. (18) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nozīmīga ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms nozīmīga ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi. (19) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (20) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības ārpakalpojuma izmantošanai, tostarp ārpakalpojumu politikā un procedūrās un nozīmīgu ārpakalpojumu līgumos iekļaujamās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamos dokumentus un informāciju nozīmīgu ārpakalpojumu saņemšanai, darījumus, kas nav uzskatāmi par ārpakalpojumiem, kārtību, kādā kredītiestāde informē par ārpakalpojumu tālāku deleģēšanu, kā arī kārtību, kādā kredītiestāde identificē nozīmīgus ārpakalpojumus un ziņo par to grozījumiem." 6. Papildināt 14. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā: "8) kredītiestādes izveidotā iekšējās kontroles sistēma nenodrošina visaptverošu un efektīvu kredītiestādes risku pārvaldību." 7. Papildināt 20. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(3) Ārvalstu kredītiestādes filiāle sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par savu darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajā apmērā un termiņā. (4) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti." 8. Papildināt 24. panta trešo daļu pēc vārdiem "ir pienākums" ar vārdiem "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma". 9. Papildināt 25. panta otro daļu pēc vārdiem "pienākums ir" ar vārdiem "pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma". 10. 27. pantā: izslēgt pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu; izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā: "8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, izņemot ES regulas Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības;"; papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā: "10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai vienotā noregulējuma valde, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk - ES regula Nr. 806/2014) 42. pantu, pieņēmusi lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību."; papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Kredītiestādes licence (atļauja) zaudē spēku, ja: 1) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju sākt pašlikvidācijas procesu; 2) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju tās reorganizācijai un tādēļ tai vairs nav nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai; 3) tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu."; papildināt otro daļu pēc vārda "Anulētā" ar vārdiem "vai spēku zaudējusī". 11. 27.1 pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda "izsniegt" ar vārdiem "kredītiestādei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "kredītiestādes darbībai" ar vārdiem "vai licence (atļauja) zaudējusi spēku"; izslēgt ceturtās daļas 3. punktu; papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: "(41) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par: 1) izmaiņām ārvalsts kredītiestādes filiālei izsniegtajā licencē (atļaujā) kredītiestādes darbībai; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu un saistību apmēru; 3) tās ārvalsts kredītiestādes grupas nosaukumu, pie kuras pieder filiāle." 12. 29. pantā: aizstāt piektās daļas 2. punktā vārdus "padomes, valdes un augstākās vadības" ar vārdiem "padomes un valdes"; izslēgt piektās daļas trešo teikumu; papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: "(51) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta sesto un 6.1 daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita."; papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā: "(61) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 33.3 pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz atļaujas piešķiršanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu." 13. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā: "III1 nodaļa Atļauja pārvaldītājsabiedrībai un licence (atļauja) ārvalsts grupā ietilpstošai kredītiestādei 33.3 pants. (1) Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā - pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu informāciju: 1) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības, mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības atrašanās vietu un darbības veidu; 2) ziņas par vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem un to atbilstību šā likuma 24. un 25. panta prasībām; 3) informāciju par pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstību šā likuma 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām; 4) informāciju par iekšējās kontroles sistēmas izveidi - vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, interešu konfliktu novēršanu grupā un iekšējo procedūru un politiku piemērošanu grupas pārvaldībā. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību, ja: 1) iekšējās kontroles sistēma grupā atbilst nolūkam konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013; 2) tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatoriskā struktūra neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības attiecībā uz individuālām, konsolidētām vai subkonsolidētām saistībām; 3) ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļu un pārvaldītājsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilstība šā likuma 24. un 25. panta prasībām un 16. pantā dibinātājam izvirzītajām prasībām, kā arī 29. panta prasībām. (3) Pārvaldītājsabiedrībai nav nepieciešama šā panta otrajā daļā minētā atļauja, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana meitas sabiedrībās; 2) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē; 3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu; 4) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību, darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde; 5) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai uzraudzībai. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētā izvērtējuma veikšanai. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minēto atļauju vai trešajā daļā minētā izņēmuma piemērošanu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija lēmuma pieņemšanai, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas. (6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās un trešās daļas nosacījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību vai par izņēmuma piemērošanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties domstarpību izšķiršanai attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010). 33.4 pants. (1) Kredītiestāde, kas ietilpst ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci (atļauju), veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) kredītiestāde ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā; 2) kredītiestādei ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas Savienībā; 3) kredītiestāde ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. (2) Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā veido šāda summa: 1) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā, pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav pieejami konsolidēti dati, - pamatojoties uz individuālo finanšu pārskatu datiem; 2) katras tādas ārvalsts grupas filiāles, kura ir saņēmusi atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu vērtības kopsumma. (3) Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, tad ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes sabiedrību Eiropas Savienībā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā veic kredītiestādes konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma 112.2 pantam un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 1) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts noteikumi vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā ārvalsts grupas mātes uzņēmuma vadība; 2) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu uzraudzības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divas mātes sabiedrības Eiropas Savienībā. (4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā kredītiestādes mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā likuma 33.3 panta otrajai daļai. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz Eiropas Banku iestādei šādu informāciju attiecībā uz ārvalsts grupu, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā: 1) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura pieder pie kādas ārvalsts grupas, - nosaukumu un kopējo aktīvu vērtību; 2) par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, - nosaukumu, kopējo aktīvu vērtību un darbības veidu; 3) par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, kura reģistrēta Latvijas Republikā, - nosaukumu un tās ārvalsts grupas nosaukumu, pie kuras tā pieder." 14. Izteikt 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) atalgojuma sistēmu, tai skaitā dzimumneitrālu atalgojuma politiku." 15. Izteikt 34.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Kredītiestāde izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un uzraudzīt kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, koncentrācijas risku, vērtspapīrošanas risku, tirgus risku, operacionālo risku, tai skaitā modeļa risku, riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas dēļ, un notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, atlikušo risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus." 16. Aizstāt 34.3 panta septītajā daļā vārdus "praksei attiecībā uz" ar vārdiem "praksei, tostarp". 17. Izslēgt 35.3 panta otro daļu. 18. Izslēgt 35.4 panta otro daļu. 19. 35.5 pantā: izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Finanšu un kapitāla tirgus komisija reizi ceturksnī novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem."; izteikt devīto daļu šādā redakcijā: "(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai par katrām noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas izmaiņām, sniedzot šā panta septītajā daļā minēto informāciju." 20. Aizstāt 35.7 panta trešajā daļā vārdus un skaitļus "ES regulu Nr. 575/2013" ar vārdiem un skaitļiem "ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu". 21. Aizstāt 35.9 pantā vārdu "globāli" ar vārdu "globālas". 22. Izteikt 35.10 pantu šādā redakcijā: "35.10 pants. Par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kas nav Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība." 23. 35.11 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu: 1) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas lielums; 2) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu; 3) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra; 4) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sarežģītība; 5) konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs."; papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā: "(21) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izvērtējumam veic papildu novērtējumu, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu: 1) šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktie kritēriji; 2) kredītiestādes vai konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes, izņemot kredītiestādes vai konsolidācijas grupas aktivitātes iesaistītajās dalībvalstīs ES regulas Nr. 806/2014 4. panta izpratnē. (22) Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Šā panta 2.1 daļas 1. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam izmanto tos pašus rādītājus, kuri tiek izmantoti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam. (23) Pamatojoties uz papildu novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā panta 2.1 un 2.2 daļai, katrai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas tiek izvērtēta atzīšanai par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek noteikts papildu kopējais vērtējums."; izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā atbilstoši šā panta pirmajai daļai noteiktās globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupas un šā likuma 35.12 panta pirmajā daļā noteiktos apakšgrupu iedalījuma nosacījumus, kā arī pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga: 1) iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins; 2) atzīt par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ir zemāks par minimālo vērtējumu, pēc kura kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu; 3) ņemot vērā vienotā noregulējuma mehānisma darbību, iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst zemākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins, pamatojoties uz atbilstoši šā panta 2.3 daļai noteikto papildu kopējo vērtējumu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, sniedz pilnīgu pamatojumu šā panta trešajā daļā paredzētā uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas."; izslēgt sesto daļu; izteikt septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā noteikto metodoloģiju." 24. 35.12 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas nav mazāka par 1 procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.11 pantu. Šā likuma 35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu, ne mazāku par 0,5 procentiem. Visām apakšgrupām, izņemot piekto vai augstākas apakšgrupas (ja tādas ir noteiktas), globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globālas sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem."; izslēgt trešo daļu. 25. Izteikt 35.13 panta otro teikumu šādā redakcijā: "Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikā reģistrētas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu." 26. Izteikt 35.15, 35.16 un 35.17 pantu šādā redakcijā: "35.15 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (2) Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta sesto daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saņemot Eiropas Komisijas atļauju, Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 3 procentus. (3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. (4) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz mazāko no šādiem rādītājiem: 1) 1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un lielākā no šādām kapitāla rezervēm: konsolidācijas grupai noteiktās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā panta otrās daļas prasības; 2) 3 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru Eiropas Komisija atļāvusi piemērot mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā panta otro daļu. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu. (7) Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā līdz 3 procentiem, kā noteikts šā panta pirmajā daļā, vai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad plānots publiskot lēmumu par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā, kas pārsniedz 3 procentus, kā noteikts šā panta otrajā daļā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai paziņojumu, kurā: 1) detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai; 2) detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 3) norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt. 35.16 pants. (1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību un kuri netiek segti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 un šā likuma 35.5, 35.12 un 35.15 panta nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem. (2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir šādu lielumu kopsumma: 1) saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz kopējo riska darījumu vērtību attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto kopējo riska darījumu vērtību; 2) saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz riska darījumu veidu attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto šā riska darījumu veida riska darījumu vērtību. (3) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka, pamatojoties uz riska darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013. (4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. (5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113. pantā noteiktās darbības. 35.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz: 1) visiem riska darījumiem Latvijas Republikā; 2) šādiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem Latvijas Republikā: a) visiem riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskajām personām), kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku, b) visiem riska darījumiem ar fiziskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku, c) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai, d) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai; 3) visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot šā likuma 35.18 panta piektās daļas un 35.20 panta prasības; 4) šīs daļas 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem citās dalībvalstīs, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu; 5) riska darījumiem ārvalstīs. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām un riska darījumu veidiem un apakšveidiem. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vismaz reizi divos gados pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu." 27. 35.18 pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "(1) Pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu Finanšu un kapitāla tirgus komisija par to paziņo: 1) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai; 2) ja noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, - šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijām un atbildīgajām iestādēm. (2) Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver: 1) detalizētu informāciju par makroprudenciālajiem vai sistēmiskajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma; 2) detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1. punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu; 3) pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1. punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai; 4) novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu; 5) nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) un riska darījumus un iestādes, uz kurām šī norma (normas) ir attiecināma; 6) ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz visiem riska darījumiem, - pamatojumu, kādēļ sistēmiskā kapitāla rezerve nepārklājas ar saskaņā ar šā likuma 35.15 pantu noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi."; izslēgt trešo daļu; papildināt pantu ar 3.1, 3.2 un 3.3 daļu šādā redakcijā: "(31) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nepārsniedz 3 procentus nevienam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu. Šajā daļā aprēķināmā kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma neietver saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītās citā dalībvalstī noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas. (32) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, tiek ievērota šāda kārtība: 1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt viedokli. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai arī publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli; 2) ja uz kādu no kredītiestādēm, kura ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, ir attiecināma kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta otro daļu sniedzamajā paziņojumā ietver pieprasījumu Eiropas Komisijai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai sniegt ieteikumu. Ja starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu, nav panākta vienošanās par nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām) un gan no Eiropas Komisijas, gan no Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ir saņemts ieteikums neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulai Nr. 1093/2010. (33) Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 5 procentiem kādam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt atļauju."; izslēgt ceturto daļu; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā, izņemot gadījumu, kad sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek noteikta, lai saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītu citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ja nosakāmā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir mazāka vai vienāda ar iepriekš noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tad nav attiecināmas šā panta 3.1, 3.2, 3.3 un piektās daļas prasības." 28. Izslēgt 35.19 pantu. 29. 35.20 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par noteikto vai atkārtoti noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām), publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju: 1) noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma; 2) to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību; 3) riska darījumi, uz kuriem ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma (normas); 4) sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas (normu) noteikšanas vai atkārtotas noteikšanas pamatojums; 5) datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu; 6) valstis, uz kuru rezidentu darījumiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma."; aizstāt otrajā daļā skaitli "3." ar skaitli "4.". 30. 35.21 pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju."; papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā: "(31) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj augstāko no šīm normām. (32) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nav attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj abas šīs normas." 31. 35.22 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu; 4) lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas prasības."; izslēgt otro daļu. 32. 35.23 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība konsolidācijas grupas līmenī tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa: 1) kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu; 2) pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu; 3) sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu; 4) citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas prasības."; izslēgt otro daļu. 33. 35.24 pantā: izslēgt pirmo un otro daļu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes - globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības - kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauta lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve." 34. Aizstāt 35.25 panta ievaddaļā vārdu "globāli" ar vārdu "globāla" (attiecīgā locījumā). 35. Papildināt 35.27 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Kredītiestāde neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, ja tās pašu kapitāls apmēra un struktūras ziņā nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību un katru no šādām prasībām: 1) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu; 2) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu; 3) pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu." 36. Papildināt 35.29 pantu pēc vārdiem "rezervju prasību" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību". 37. Papildināt 35.30 panta 3. punktu pēc vārdiem "rezervju prasības" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteiktās sviras rādītāja rezerves prasības". 38. Papildināt 35.31 pantu pēc vārdiem "rezervju prasību" ar vārdiem un skaitļiem "vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību". 39. Papildināt likumu ar 35.33, 35.34, 35.35 un 35.36 pantu šādā redakcijā: "35.33 pants. (1) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) jebkuru no ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajām pašu kapitāla prasībām; 2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks; 3) saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešo daļu paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks. (2) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu vienu no kapitāla rezervēm, kas tai saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām veido kopējo kapitāla rezervju prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu citas kapitāla rezerves, kas veido minēto kopējo kapitāla rezervju prasību. (3) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu ES regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pantā un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 60. un 60.1 pantā noteiktās uz risku balstītās prasības. 35.34 pants. Kredītiestādei, kura ievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aizliegts veikt pirmā līmeņa kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu sviras rādītāja rezerves prasību. 35.35 pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aprēķina ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu un informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Pirms minētās summas aprēķināšanas kredītiestādei aizliegts: 1) veikt šā likuma 35.27 panta pirmās daļas 1. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali; 2) uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību; 3) veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. (2) Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Kredītiestādei, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto ar sviras rādītāja rezerves prasību saistīto maksimāli sadalāmo summu. (4) Šajā pantā un šā likuma 35.34 pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai. (5) Ja kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz tai informāciju par: 1) kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla apmēru; 2) kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru; 3) ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību; 4) peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību. (6) Kredītiestāde neievēro sviras rādītāja rezerves prasību šā panta izpratnē, ja tās pirmā līmeņa kapitāls nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā un šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktā noteiktās pašu kapitāla prasības pārmērīgas sviras riskam, kas nav pietiekami segts ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību. 35.36 pants. Kredītiestāde nodrošina, ka sadalāmās peļņas apmērs un ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītā maksimāli sadalāmā summa ir aprēķināta precīzi, un spēj pierādīt šā aprēķina precizitāti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma." 40. Papildināt 36.2 pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju, p …