Grozījumi Olaines novada domes 2022. gada 27. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. SN5/2022 "Olaines novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam terit

Grozījumi Olaines novada domes 2022. gada 27. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. SN5/2022 "Olaines novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Olaines novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. SN7/2025 Olainē 2025. gada 28. maijā Grozījumi Olaines novada domes 2022. gada 27. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. SN5/2022 "Olaines novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" Apstiprināti ar Olaines novada pašvaldības domes 2025. gada 28. maija sēdes lēmumu (6. prot., 8. p.) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu, 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Apstiprināt Olaines novada pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus (turpmāk – Teritorijas plānojums) – teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu – funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kas ir saistošo noteikumu neatņemamas sastāvdaļas un pieejamas valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32372. 2 (Grozīts ar Olaines novada domes 30.07.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. SN10/2025) 2. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušu: 2.1. Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Vīksnas 1" (kad. Nr. 8080 009 0083), Olaines pagastā (Olaines novada domes 2009. gada 30. septembra saistošie noteikumi Nr. 99 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamajam īpašumam "Vīksnas 1", kad. Nr. 8080 009 0083"). 3 Olaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bergs Apstiprināti ar Olaines novada pašvaldības domes 2025. gada 28. maija sēdes lēmumu (6. prot., 8. p.) Olaines novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000024332 Zemgales iela 33, Olaine, Olaines nov., LV-2114 pasts@olaine.lv http://www.olaine.lv(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Olaines novada domes 30.07.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. SN10/2025) Olaines novada teritorijas plānojuma grozījumi Redakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība6.1. Teritorijas plānojuma detalizācija6.2. Nosacījumi detālplānojumu izstrādei7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība7.2. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objekti7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijasPielikumi1. pielikums. Ceļi un ielas apdzīvotajās ielās2. pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo statīvu skaits dažādiem izmantošanas veidiem3. pielikums. Ūdensobjektu aizsargjoslas4. pielikums. Koplietošanas ceļa principiālais šķērsprofils5. pielikums. Īpaši aizsargājami biotopi "Rūpnieciskās apbūves teritorijā" (R2)6. pielikums. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām7. pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslu platums ārpus apdzīvotām vietām1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1. Olaines novada teritorijas plānojuma grozījumu (turpmāk – Teritorijas plānojuma grozījumi) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Olaines novada administratīvajā teritorijā un lietojami saskaņā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo interaktīvo Grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_27311.2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Olaines novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvo teritoriju.3. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.1.2. DefinīcijasNenosaka2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana4. Ja tas nav pretrunā normatīvo aktu prasībām, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, visā teritorijā atļauts:4.1. ierīkot transporta līdzekļu ar bez izmešu dzinējiem uzlādes stacijas vai punktus;4.2. izmantot un uzstādīt objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtas – siltumsūkņus, ūdens sūkņus, saules enerģijas kolektorus;4.3. izbūvēt meliorācijas sistēmas;4.4. veikt mājražošanu un amatniecību, ja telpas nav jāpielāgo ražošanai;4.5. būvēt funkcionāli saistītas palīgēkas funkcionālajās zonās, kurās atļauta ēku būvniecība;4.6. ierīkot mākslīgu ūdenstilpi (dīķi) bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm pilsētas un ciemu teritorijā, ja izpildās sekojoši nosacījumi:4.6.1. mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības kopējās platības;4.6.2. kopējā mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) platība nepārsniedz 5000 m².4.7. ierīkot mākslīgu ūdenstilpi (dīķi) bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm lauku teritorijā, ja izpildās sekojoši nosacījumi:4.7.1. mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības kopējās platības;4.7.2. kopējā ūdenstilpes platība nepārsniedz 5 ha.5. 4.6. punkts un 4.7. punkts nav attiecināms uz mākslīgām ūdenstilpēm (dīķiem), kas radušās derīgo izrakteņu ieguves rezultātā.2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana6. Visā pašvaldības teritorijā aizliegts:6.1. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā būvēta autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;6.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tostarp metāllūžņus, nolietotas riepas, būvgružus un cita veida atkritumus), izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u. tml.);6.3. izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus vai līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais risinājums ir izveidots atbilstoši apkārtējai apbūvei un saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana7. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 9. punktā noteikto izņēmumu.8. Jaunu zemes vienību konfigurāciju plāno, ņemot vērā esošo, plānoto izmantošanu un apbūvi, nodrošinot iespēju ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām.9. Visām jaunveidojamām zemes vienībām nodrošina teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas saskaņā ar apbūves noteikumu 2.4.apakšnodaļas noteikumiem.10. Ņemot vērā esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības – ne vairāk kā 10 % no minimālās zemes vienības platības, pamatojot ar lietderīgu zemes izmantošanu un robežu nosakot pa dabiskiem robežu elementiem, piemēram, grāvi, ceļu, meža zemes robežu.11. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām vai katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām), atļauta, ja nodots ekspluatācijā mājas objekts, kas plānots attiecīgajā zemes vienībā.12. Ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi vairāk kā divām zemes vienībām, teritoriju zem piebrauktuves izdala atsevišķā zemes vienībā.2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām13. Atļauts veidot jaunas zemes vienības, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:13.1. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts);13.2. no komersanta vai māju ceļa, ja zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts), komersanta vai māju ceļa platums ir atbilstošs zemes vienībā plānotajai izmantošanai, jaunveidojamo zemes vienību skaitam un prognozējamai satiksmes intensitātei un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu komersanta vai māju ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām; 13.3. no pašvaldības ceļa vai ielas: 13.3.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums, pašvaldības ceļam vai ielai; 13.3.2. pievienojums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā; 13.3.3. jauna pievienojuma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 13.4. no valsts autoceļa: 13.4.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai; 13.4.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai; 13.4.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 13.4.4. jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam nepieciešams tā izvērtējums, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu) izvērtējot katra ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa pievienojumu pievieno citam – zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un ceļa pievienojumu pievieno tuvumā esošam ceļa pievienojumam. 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.1.1. Ceļi un ielas14. Jaunveidojama ceļa, ielas un piebrauktuves parametrus pieņem atbilstoši projektēšanas standartu prasībām.15. Ielas iedala kategorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu projektēšanā, būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā. 16. Esošo ceļu un ielu funkcijām atbilstošas kategorijas, platums starp sarkanajām līnijām un aizsargjoslas noteiktas pielikumā. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām satiksmes intensitāti, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā. 17. Kopējās prasības plānotai C, D, vai E kategorijas ielai: 17.1. tehniskos parametrus nosaka atbilstoši prognozējamām auto, gājēju un velotransporta plūsmām, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības tehniskajiem parametriem; 17.2. būvē ar saistīto vai bruģakmens segumu; 17.3. sarkano līniju platumu plānotai C, D vai E kategorijas ielai pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, paredzot vietu visas nepieciešamās infrastruktūras izvietošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām: ielas, gājēju un velosipēdu ceļi, apgaismojums, inženierbūvju izvietojums un virszemes notekūdeņu novadīšanas sistēma. 18. Ja prognozētā vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz ielas vai piebrauktuves nepārsniedz 70 automašīnas, pieļaujama ielas izveide ar vienu braukšanas joslu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot nosacījumus: 18.1. paredz atļautā braukšanas ātruma samazinājumu; 18.2. paredz satiksmi mierinošus infrastruktūras elementus: ātrumvalni, sašaurinājumu vai līdzvērtīgus elementus; 18.3. vienas braukšanas joslas ielā paredz izmainīšanās laukumus vismaz redzamības attālumā, bet ne retāk kā 200 m attāluma vienu no otra.19. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē prognozēto gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un veloceļa risinājumu, ņemot vērā: 19.1. pieļaujams ietvi apvienot ar veloceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā; 19.2. ja ietvi un veloceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu veloceļu – 2,5 m platumā; 19.3. minimālais gājēju ietves platums – 1,5 m, bet, pamatojoties uz gājēju plūsmas izpēti, ietves platumu atļauts samazināt līdz 1,2 m un paredzēt tikai vienā brauktuves pusē, ja plānotā gājēju satiksmes intensitāte ielā nepārsniedz 50 gājējus stundā; 19.4. ja veloceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais veloceļa platums – 1,6 m; 19.5. ja iela aprīkota ar ceļa zīmēm "Dzīvojamā zona", ietves nav obligātas un ielu izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam.20. Saskaņojot ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tā pilnvaroto personu, teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts: 20.1. būvēt un pārbūvēt tādas būves, kas saistītas ar transporta funkciju; 20.2. ierīkot inženierbūves; 20.3. būvēt autostāvvietas, atbilstoši detālplānojumam vai ielas būvprojektam;20.4. saskaņojot Olaines novada pašvaldības būvvaldē (turpmāk – būvvalde), izvietot vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, ja tas nesamazina satiksmes drošību un neietekmē ielas ekspluatāciju; 20.5. atbilstoši normatīvo aktu noteiktajā kārtībā saskaņojot, izbūvēt atkritumu tvertņu novietošanas laukumu, ja tas nesamazina satiksmes drošību un neietekmē ielas ekspluatāciju.21. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām aizliegts: 21.1. veidot jebkādas norobežojošās būves, barjeras vai konstrukcijas, kas ierobežo transporta kustību, neatkarīgi no ielas platuma un piederības, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sabiedrības un īpašuma drošības uzlabošanai, saņemts ielas vai ceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas saskaņojums un transporta kustību norobežojošās būves būvniecības rezultātā netiek liegtas piekļūšanas iespējas teritorijā vai blakus teritorijā esošajām zemes vienībām; 21.2. ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā aizliegts patvaļīgi novietot jebkādus šķēršļus, labiekārtojuma elementus vai akmeņus, kā arī veidot stādījumus, izņemot gar valsts autoceļiem.22. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu. 3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi23. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu.3.1.3. Noteikumi autonovietnēm un velonovietnēm24. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo statīvu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts 2. pielikumā.25. Atļauts samazināt novietņu skaitu ne vairāk kā par 30 % no 2. pielikumā noteiktā prognozētā nepieciešamā autostāvvietu skaita, ņemot vērā stāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veikto prognozējamo transporta plūsmu un autostāvvietu pieprasījuma aprēķinus. 26. Veicot publiskās apbūves vai atsevišķu publisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus ņem vērā publiski pieejamu autonovietņu esamību 1000 m rādiusā ap objektu.27. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:27.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;27.2. ja vienlīmeņa autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 – vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām.28. Pārbūvējot vai būvējot atklātas autonovietnes, stādījumus ierīko izmantojot dižstādus un izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju, esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu.29. Ja autostāvvietu skaits pārsniedz 50 un teritorija robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, autonovietnes zemes vienībā paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu ietekmes mazināšanai – blīvus vairāklīmeņu stādījumus vismaz 4 m platumā, norobežojošu sienu vai citus risinājumus.30. Minimālais attālums atklātu autonovietņu izvietošanai līdz dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes vai veselības aizsardzības iestādes logiem:30.1. 5 m autonovietnei, kas paredzēta līdz 5 automašīnām;30.2. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 6 līdz 10 automašīnām;30.3. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk par 10 automašīnām.3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem31. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā un ciemos prioritāri ierīko joslā starp ielas sarkanajām līnijām. 32. Inženierbūves ārpus ielu sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridora pilsētā un ciemos atļauts ierīkot izņēmuma gadījumā, saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija33. Grafiskās daļas kartē noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14). 34. Teritorijās ārpus "Teritorijas, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN14), atļauts ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.3.3. Prasības apbūvei3.3.1. Vispārīgas prasības apbūvei35. Atļauta ēkas vai sporta un atpūtas inženierbūves būvniecība, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļā noteiktajam veidiem.36. Teritorijas apbūvē ievēro apbūves parametrus atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktajam.37. Teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis vai ir sarežģīti ģeoloģiskie apstākļi, jāveic inženiertehniskās teritorijas sagatavošanas, plānošanas un projektēšanas darbi pirms būvniecības procesa uzsākšanas, kas vērsti uz ūdensobjektu aizsardzību un racionālu izmantošanu vērsti uz ūdensobjektu aizsardzību un racionālu izmantošanu: 37.1. teritorijas nosusināšanas gadījumā ir jāveic hidroģeoloģiskā izpēte; 37.2. pirms pazemes būves vai pazemes stāvu projektēšanas jāveic hidroloģiskā izpēte un jāsaņem arborista atzinums ar mērķi noteikt, vai plānotā darbība var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un saglabājamiem kokiem. 3.3.2. Būvlaide38. Pilsētas un ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:38.1. C kategorijas un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;38.2. E kategorijas ielai, piebrauktuvei, gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m;39. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, ceļa vai dzelzceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 38. punktā.40. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženierbūves, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkas ieejas, autostāvvietas, velonovietnes, transportlīdzekļu nojumes un nojumes inventāra uzglabāšanai.3.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām. Attālumi starp būvēm41. Nav atļauta būvju vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:41.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;41.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.42. Minimālo būvju tuvinājuma gabarītu no dzelzceļa infrastruktūras nosaka saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tehniskajiem noteikumiem.43. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, neizvieto tuvāk par:43.1. 10 m no valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības ūdensnotekas krotes (augšmalas);43.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;43.3. 3 m no koplietošanas vai viena īpašuma ūdensnotekas krotes (augšmalas).44. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, atļauts izvietot tuvāk ūdensnotekai vai liela diametra kolektoram nekā noteikts 43. punktā, ja paredzētā ēka vai inženierbūve netraucē veikt attiecīgās ūdensnotekas vai liela diametra kolektora ekspluatāciju.3.3.4. Būvju augstums un stāvu skaits45. Katras funkcionālās zonas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas apbūvei noteiktie augstuma un stāvu skaita ierobežojumi norādīti apbūves noteikumu 4. nodaļā.46. Būves augstumu mēra ēkas vidū līdz augstākajai ēkas daļai – dzegas vai parapeta virsmalai vai jumta malai, ja jumts lēzenāks par 30, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30.3.3.5. Žogs47. Zemes vienības atļauts iežogot: 47.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām; 47.2. pilsētas, ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju; 47.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;47.4. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē – ne tuvāk kā 0,5 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas.48. Žogu augstums un caurredzamība: 48.1. žogu būvē ne augstāku par 1,8 m; 48.2. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.), sagatavojot pamatojumu, žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 48.1. apakšpunktā, sagatavojot pamatojumu augstuma izmaiņām un saskaņojot Olaines novada pašvaldības būvvaldē;48.3. vispārīgā gadījumā žogu būvē ar caurredzamību vismaz 10 procenti; 48.4. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (piemēram, rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve), sagatavojot pamatojumu, pieļaujams būvēt necaurredzamu žogu, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorija pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes. 49. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai surogātmateriālu (līdzīgu, bet mazvērtīgāku aizstājēja materiālu – metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, izņemot paaugstinātas drošības līmeņa objektiem (valsts aizsardzības objekti, cietums u.tml.) vai ražošanas objektiem. 50. Žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju, velosipēdu un autotransporta kustību. 51. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā. 52. Visās teritorijās ar caurredzamu žogu atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu. 3.3.6. Būves dzīvniekiem. Atklāta uzglabāšana53. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot tikai funkcionālajās zonās: 53.1. "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R un R1);53.2. "Mežu teritorija" (M);53.3. "Lauksaimniecības teritorija" (L, L1 un L2). 54. Atklāta uzglabāšana, būvmateriālu un kurināmā materiāla krautņu veidošana nav atļauta: 54.1. būvlaides teritorijā; 54.2. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas.55. Komposta vietas nav atļauts ierīkot: 55.1. būvlaides teritorijā; 55.2. tuvāk par 6 m no dzīvojamās mājas logiem, izņemot ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida saskaņojums. 56. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un pie zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums par komposta vietas ierīkošanu. 57. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves ierīko, izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.4.1. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība, grāvju un dabīgo noteču saglabāšana58. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa celšanos, saglabā esošos grāvjus, drenāžu un ūdensnotekas, izņemot, ja detālplānojumā vai meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektā paredzēti risinājumi grāvju, drenāžas vai ūdensnoteku pārbūves risinājumi.59. Aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot būvniecības atkritumus bez to reģenerācijas.3.4.2. Apstādījumu ierīkošana60. Detālplānojumā paredz apstādījumu ierīkošanu labiekārtotā ārtelpā.61. Veicot būvniecību, iespēju robežās saglabā esošos kokus.62. Teritorijas labiekārtošanas projektā nosaka labiekārtotas ārtelpas apbūves funkcijas, izvietojumu un prasības apbūves kompozīcijai. 63. Objektiem ar iespējamu negatīvu trokšņa, gaisa piesārņojuma vai smaku ietekmi paredz blīvus norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai.3.4.3. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi64. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus – atkritumu tvertnes, velonovietnes un solus.65. Teritorijas labiekārtojuma elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu un to izvietojumu pirms uzstādīšanas saskaņo būvvaldē.3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas66. Grafiskās daļas kartē norādītas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu atrašanās vietas.67. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.3.5.2. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām68. Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta funkcionālajās zonās: 68.1. Publiskās apbūves teritorija (P); 68.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC); 68.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1, R2, R3); 68.4. Transporta infrastruktūras teritorija (TR); 68.5. Tehniskās apbūves teritorija (TA); 68.6. Mežu teritorija (M, M1); 68.7. Lauksaimniecības teritorija (L, L1, L2). 3.5.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei69. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās: 69.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1, R2, R3); 69.2. Lauksaimniecības teritorija (L, L1); 69.3. Mežu teritorija (M); 69.4. Ūdeņu teritorija (Ū). 70. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas: 70.1. tuvāk par 200 m no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijas; 70.2. tuvāk par 50 m no zemes vienības robežas; 70.3. tuvāk par 200 m no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanas jomā saskaņojums; 70.4. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli pieļaujams, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums. 71. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijā pēc ieguves pabeigšanas paredzēts izveidot dīķi vai citu ūdenstilpi, tās parametri jāsaskaņo ar Olaines novada pašvaldību.3.5.4. Aizsardzība pret troksni72. Ja teritorijas izmantošanas veidam normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi un vides troksnis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumu, attiecīgā teritorijas izmantošanas veida ēkas būvniecība atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.73. Prettrokšņa būvakustiskos risinājumus neparedz valsts autoceļa vai dzelzceļa nodalījuma joslā, izņemot, ja šāds risinājums saskaņots ar autoceļa vai dzelzceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju.4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.1. Pamatinformācija74. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi75. Savrupmāju apbūve (11001).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi76. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai motorizētu transportlīdzekļu remonta darbnīcas, servisus vai mazgātavas (turpmāk – transporta apkalpes uzņēmumi) vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.77. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja, pansija.78. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes vai izglītības iestāde.79. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.80. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.81. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.82. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.83. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.84. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)85.Savrupmāju apbūve1200 m2 130 līdz 9 3līdz 3 43086.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m2 230 līdz 9 3līdz 3 43087.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m2 230 līdz 9 3līdz 3 43088.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m2 230 līdz 9 3līdz 3 43089.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m2 230 līdz 9 3līdz 3 43090.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m2 230 līdz 9 3līdz 3 43091.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m2 230 līdz 9 3līdz 3 43092.Labiekārtota ārtelpa1200 m230 līdz 7līdz 3 43093.Ārtelpa bez labiekārtojuma1200 m230    1 ja brīvi stāvošai individuālajai dzīvojamajai mājai ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai – 600 m2; katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 600 m2, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai2 ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai – 600 m23 palīgēkai –7 m, bet ne augstāka par dzīvojamo ēku4 palīgēkai – divi stāvi4.1.1.5. Citi noteikumi94. Dzīvojamai apbūvei pieļaujami vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis u.tml.) daļai vai punktam, bet ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma.95. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:95.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;95.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.96. Ja savrupmāju izvieto zemes vienības dziļumā, bet palīgēku pie ielas vai ceļa, tad palīgēkai jābūt arhitektoniski vienotā veidolā ar savrupmāju.4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)4.1.2.1. Pamatinformācija97. Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1) ir funkcionālā zona dārzkopības sabiedrību teritorijās, kur galvenā izmantošana ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi98. Savrupmāju apbūve (11001).99. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi100. Dārza māju apbūve (11003).101. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.102. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja, pansija, kempings.103. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde.104. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.105. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.106. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.107. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.108. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.109. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)110.Savrupmāju apbūve1200 m2 530 līdz 9 6 30111.Vasarnīcu apbūve600 m230 līdz 9 6 30112.Dārza māju apbūve600 m230 līdz 9 6 30113.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m230 līdz 9 6 30114.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m230 līdz 9 6 30115.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m230 līdz 9 6 30116.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m230 līdz 9 6 30117.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m230 līdz 9 6 30118.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m230 līdz 9 6 305 ja brīvi stāvošai individuālajai dzīvojamajai mājai ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai – 600 m2; katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 600 m2, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai6 palīgēkai – 7 m4.1.2.5. Citi noteikumi119. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:119.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, vasarnīcas vai dārza mājas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;119.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.1. Pamatinformācija120. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi121. Savrupmāju apbūve (11001).122. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.123. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi124. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.125. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.126. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija vai viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.127. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izklaides un atpūtas iestādes.128. Sporta būvju apbūve (12005): būves sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.129. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.130. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.131. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.132. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas.133. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).134. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.135. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.136. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)137.Savrupmāju apbūve1200 m2 730 līdz 9 10līdz 3 1130138.Rindu māju apbūve300 m2 8   līdz 3 1120139.Daudzdzīvokļu māju apbūve9   līdz 3 1120140.Biroju ēku apbūve    līdz 3 1120141.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve    līdz 3 1120142.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve    līdz 3 1120143.Kultūras iestāžu apbūve    līdz 3 1120144.Sporta būvju apbūve    līdz 3 1120145.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve    līdz 3 1120146.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve    līdz 3 1120147.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve    līdz 3 1120148.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve    līdz 3 1120149.Reliģisko organizāciju ēku apbūve    līdz 3 1120150.Labiekārtota ārtelpa    līdz 1307 ja brīvi stāvošai individuālajai dzīvojamajai mājai ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai – 600 m2; katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 600 m2, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai8 katrai no lineāri bloķētajām individuālajām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām);9 ievēro apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus ēku izvietošanai – minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus starp ēkām un minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības10 palīgēkai – 711 palīgēkai – divi stāvi4.2.1.5. Citi noteikumi151. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:151.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās apbūves ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;151.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.152. Ja savrupmāju izvieto zemes vienības dziļumā, bet palīgēku pie ielas vai ceļa, tad palīgēkai jābūt arhitektoniski vienotā veidolā ar savrupmāju.153. Paredzot rindu māju apbūvi vai divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt, ņemot vērā 11. punkta prasības.154. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:154.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;154.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.155. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.156. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:156.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;156.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.157. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.1. Pamatinformācija158. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz pieciem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi159. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi160. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.161. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.162. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija un viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.163. Kultūras iestāžu apbūve (12004).164. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.165. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.166. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.167. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.168. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.169. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).170. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.171. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.172. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)173.Daudzdzīvokļu māju apbūve1245 13  līdz 520174.Biroju ēku apbūve 45  līdz 520175.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 45  līdz 520176.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 45  līdz 520177.Kultūras iestāžu apbūve 45  līdz 520178.Sporta būvju apbūve 45  līdz 520179.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 45  līdz 520180.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 45  līdz 520181.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 45  līdz 520182.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 45  līdz 520183.Reliģisko organizāciju ēku apbūve 45  līdz 520184.Labiekārtota ārtelpa 45  līdz 13012 ievēro apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus ēku izvietošanai – minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus starp ēkām un minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības13 jaunveidojamai daudzdzīvokļu māju apbūvei netiek noteikts, ja tiek izpildītas apbūves noteikumu prasības attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumu un noteikumi attiecībā uz publiski pieejamu autostāvvietu pietiekamību un saņemts būvvaldes saskaņojums4.3.1.5. Citi noteikumi185. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:185.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;185.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvprojektā.186. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.187. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:187.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;187.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.188. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)4.3.2.1. Pamatinformācija189. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz divpadsmit stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi190. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi191. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.192. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.193. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija un viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.194. Kultūras iestāžu apbūve (12004).195. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.196. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.197. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.198. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.199. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.200. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).201. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.202. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.203. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)204.Daudzdzīvokļu māju apbūve1445 15  līdz 1220 15205.Biroju ēku apbūve 45   10206.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 45   10207.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 45   10208.Kultūras iestāžu apbūve 45   10209.Sporta būvju apbūve 45   10210.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 45   10211.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 45   10212.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 45   10213.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 45   10214.Reliģisko organizāciju ēku apbūve 45   10215.Labiekārtota ārtelpa 45   3014 ievēro apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus ēku izvietošanai – minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus starp ēkām un minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības15 jaunveidojamai daudzdzīvokļu māju apbūvei netiek noteikts, ja tiek izpildītas apbūves noteikumu prasības attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumu un noteikumi attiecībā uz publiski pieejamu autostāvvietu pietiekamību un saņemts būvvaldes saskaņojums4.3.2.5. Citi noteikumi216. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:216.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;216.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu ēkas būvprojektā.217. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.218. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:218.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;218.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.219. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.4.4. Publiskās apbūves teritorija4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.1. Pamatinformācija220. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi221. Biroju ēku apbūve (12001).222. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).223. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).224. Kultūras iestāžu apbūve (12004).225. Sporta būvju apbūve (12005).226. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).227. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).228. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).229. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).230. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).231. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).232. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks vai publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi233. Rindu māju apbūve (11005).234. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.4.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)235.Biroju ēku apbūve 45   20236.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 45   20237.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 45   20238.Kultūras iestāžu apbūve 45   20239.Sporta būvju apbūve 45   20240.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 45   20241.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 45   20242.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 45   20243.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 45   20244.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 45   20245.Reliģisko organizāciju ēku apbūve 45   20246.Labiekārtota ārtelpa 45   30247.Rindu māju apbūve 45 16  līdz 3 1710248.Daudzdzīvokļu māju apbūve 45 16  līdz 51016 netiek piemērots, ja izpildītas apbūves noteikumu prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam un 3.1.3. nodaļas noteikumi attiecībā uz publiski pieejamu autonovietņu pietiekamību un saņemts būvvaldes saskaņojums17 palīgēkai – divi stāvi4.4.1.5. Citi noteikumi249. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:249.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;249.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.250. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.251. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:251.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;251.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.252. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)4.5.1.1. Pamatinformācija253. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs un ko izmanto par pilsētas centru, kā arī apbūves teritorija, ko plānots attīstīt par šādu centru.4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi254. Savrupmāju apbūve (11001).255. Rindu māju apbūve (11005).256. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).257. Biroju ēku apbūve (12001).258. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).259. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).260. Kultūras iestāžu apbūve (12004).261. Sporta būvju apbūve (12005).262. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).263. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).264. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).265. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).266. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).267. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).268. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks vai publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi269. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).270. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas.4.5.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)271.Savrupmāju apbūve1200 m2 1845 līdz 9 21līdz 230272.Rindu māju apbūve300 m2 1945 20  līdz 220273.Daudzdzīvokļu māju apbūve 45 20  līdz 520274.Biroju ēku apbūve 45   10275.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 45   10276.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 45   10277.Kultūras iestāžu apbūve 45   10278.Sporta būvju apbūve 45   10279.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 45   10280.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 45   10281.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 45   10282.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 45   10283.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 45   10284.Reliģisko organizāciju ēku apbūve 45   10285.Labiekārtota ārtelpa 45  līdz 230286.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 45  līdz 310287.Transporta apkalpojošā infrastruktūra 45  līdz 31018 ja brīvi stāvošai individuālajai dzīvojamajai mājai ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai – 600 m2; katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām – 600 m2, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai19 katrai no lineāri bloķētajām individuālajām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām)20 jaunveidojamai apbūvei netiek piemērots, ja izpildītas apbūves noteikumu prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam un 3.1.4. nodaļas noteikumi attiecībā uz publiski pieejamu autonovietņu pietiekamību un saņemts būvvaldes saskaņojums21 palīgēkai – 7 m, bet ne augstāka par dzīvojamo ēku4.5.1.5 …