Zaudējis spēku - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums

Zaudējis spēku - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. (1) Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk — valsts institūcijas) darbību. (2) Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā. (3) Nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, tiek piemēroti šādi vispārējie principi: 1) cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana — personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību; 2) sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana — piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus; 3) publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 2. pants. (1) Valsts institūcijas nodrošina darbību un sniedz pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību un Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Privātpersonas sniedz pakalpojumus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. (2) Valsts institūcijas izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vien vēlāk saņemta lieta nav skatāma steidzami. 3 (04.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.2021.) II nodaļa Personu tiesību ierobežojumi 3. pants. Saskaņā ar šo likumu privātpersonu tiesību ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Ja vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt personas ierobežojošos pasākumus, šie tiesību ierobežojumi ir atceļami. 4 4. pants. (1) Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt: 1) pulcēšanās prasības, tai skaitā ierobežojumus, iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskos pasākumos (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju), sapulcēs, gājienos un piketos (saskaņā ar likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām), organizētās reliģiskās darbībās, kas veicamas pulcējoties, un privātos pasākumos; 11) publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu un šā panta 1. un 11. punktā paredzēto pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu saskaņā ar šā panta otro daļu; 12) prasības attiecībā uz tirdzniecību un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem; 2) noteikumus par kultūras, reliģisku darbību veikšanas vietu, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darbību; 3) prasības, tai skaitā ierobežojumus, personām, atrodoties publiskās vietās; 4) prasības, tai skaitā ierobežojumus, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai; 5) prasības, tai skaitā ierobežojumus, pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes locekļiem; 6) pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus; 7) īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt; 8) izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā mācību procesa nodrošināšanai attālināti; 9) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros piešķir un izlieto valsts budžetā ēdināšanai paredzētos līdzekļus 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmu; 10) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros izlieto speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju izglītojamo ēdināšanai; 11) sporta treniņu (nodarbību), kā arī sporta pasākumu organizēšanas un norises nosacījumus un kārtību; 12) mācību procesa norisi un epidemioloģiskās drošības prasības valsts aizsardzības mācības nometnēs; 13) Covid-19 infekcijas izplatības laikā higiēnas prasības pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 14) Covid-19 infekcijas izplatības laikā piemērojamos atvieglojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par primāro pārtikas produktu apriti nelielā apjomā; 15) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjošie un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību); 16) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros finansē asistenta pakalpojumu izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts no valsts budžeta finansēts asistenta pakalpojums izglītības iestādē pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai; 17) nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanai; 18) kārtību, kādā finansē no valsts budžeta finansētu asistenta pakalpojumu un pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem; 19) kārtību, kādā tiek pagarināts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš, ja persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai; 20) derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem, kuri noteikti normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā; 21) aizliegumu ievest Latvijas Republikas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugas un šo sugu dzīvnieku produkciju; 22) derīguma termiņu traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā. (2) Ministru kabinets, lemjot par šā panta pirmās daļas 1.1 punktā paredzēto pakalpojumu vai pasākumu ierobežojumiem vai aizliegumu: 1) īpaši izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma samērīgumu un nepieciešamību, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju konkrētajā teritorijā vai nozarē; 2) izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu (proti, vai ir noteiktas sabiedrības grupas, kas tiek īpaši negatīvi ietekmētas), kā arī cilvēktiesību ierobežojumu; 3) izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses ierobežojumu vai aizlieguma rezultātā tiks ierobežotas, ņemot vērā, kādas tiesības un kādā apjomā tiks ierobežotas. (3) Ministru kabinets informē Saeimu par tādu šā panta pirmajā daļā paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku. Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja, tās ieskatā, sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem. (4) Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 25.03.2021. un 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2022.) 5. pants. Šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatori pasākuma rīkošanas pieteikumā norāda, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība. Šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto reliģisko pasākumu organizatori šajā pantā minēto informāciju norāda pasākuma organizatoriskajos dokumentos, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos, nolikumā, informatīvās norādēs un tamlīdzīgos dokumentos. 6 6. pants. Veselības inspekcijai, veicot to personu uzraudzību, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, ir tiesības iesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju. 7 6.1 pants. (1) Covid-19 infekcijas izplatības draudu mazināšanai un šā likuma 6. pantā minēto personu uzraudzības nodrošināšanai izmanto personu uzraudzības informācijas sistēmu. (2) Ministru kabinets nosaka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām. 8 (01.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2020.) 6.2 pants. Ja ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklī esošai personai ir pienākums iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā, Valsts policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam ir tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārbaudītu, vai šis pienākums ir izpildīts. 9 (01.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2020.) 6.3 pants. (1) Lai noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu par iespējamu kontaktu ar Covid-19 slimnieku, kā arī nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām, izmanto kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu. Eiropas federatīvā vārteja ir Eiropas Komisijas izveidota un uzturēta datu apmaiņas platforma, kuras mērķis ir nodrošināt nacionālo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilo lietotņu sadarbspēju, ar drošiem informācijas tehnoloģiju rīkiem saņemot, uzglabājot un darot pieejamu minimālu personas datu kopumu dalībvalstu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu pārziņiem. (2) Ministru kabinets nosaka kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzini un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgo pārzini Latvijā, minēto pārziņu tiesības un pienākumus, kā arī kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, informācijas apmaiņas apjomu un kārtību, kā arī informācijas glabāšanas termiņu. 10 (01.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2020.) 6.4 pants. (1) Vakcinācijas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota nolūkā nodrošināt sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot un nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 infekciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 infekciju, veidojot vakcinējamo sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību, kā arī iekļaut informāciju par personām, kuras vakcinētas pret Covid-19 infekciju. (2) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā. 11 (18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.) 6.5 pants. Lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju pieteikties vakcinācijai, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods), nosūta personām paziņojumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. 12 (18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.) 6.6 pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19. 13 (18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.) 6.7 pants. (Izslēgts ar 04.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2021.) 14 6.8 pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk — Pārvalde) no Slimību profilakses un kontroles centra saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar Pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei. 15 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.) 6.9 pants. (1) Lai varētu atļaut izmantot izņēmumus no epidemioloģiskās drošības pasākumiem personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, šādām personām tiek izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu. Personai, uzrādot minēto sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, skolēna apliecību, studenta apliecību, pensionāra apliecību vai izdienas pensijas saņēmēja apliecību. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasāmi, sagatavojami, izsniedzami, apturami, anulējami, atjaunojami, pārbaudāmi un izmantojami šā panta pirmajā daļā minētie sadarbspējīgie sertifikāti, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un tās informācijas apjomu, kura ir pieejama institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem. 16 (27.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2021. un 16.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2021.) 7. pants. (1) Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kurš iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevar sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, ir tiesības pārcelt pasākumu uz citu tā norisei piemērotu laiku, par to paziņojot ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas dienas. Pasākumam jānotiek ne vēlāk kā gada laikā pēc ierobežojumu atcelšanas dienas. (2) Ja patērētājs pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā (piemēram, patērētājs nevar atrasties valstī, kurā notiek pasākums, patērētājam pasākumu liedz apmeklēt būtiski veselības ierobežojumi), pakalpojuma sniedzējs pēc pieprasījuma atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas. (3) Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu, tam ir tiesības piedāvāt patērētājam citu līdzvērtīgu pasākumu vai arī, ja patērētājs atsakās no piedāvājuma, pakalpojuma sniedzējs atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas. 17 7.1 pants. (Izslēgts ar 04.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2021.) 18 II1 nodaļa Epidemioloģiskā drošība darba vidē(Nodaļa 04.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.2021.) 7.2 pants. (1) Darba devējs darbu organizē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, tostarp prasības par sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk — vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), nepieciešamību darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai. (2) Par darba devēju šīs nodaļas izpratnē uzskatāma arī valsts institūcija vai amatpersona, kas ieceļ amatā šā likuma 7.3 pantā minētās amatpersonas. 19 (04.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.2021.) 7.3 pants. (1) Darba devējs nosaka darbinieku (amatpersonu) amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvo aktu prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un informē par to darbiniekus (amatpersonas). Darbiniekiem (amatpersonām) ir pienākums informēt darba devēju par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. (2) Ja darbinieks (amatpersona) nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam (amatam). (3) Ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt viņa darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atstādināt viņu no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba (amata, dienesta) uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem. (4) Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks (amatpersona) bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam ir tiesības nekavējoties izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar viņu, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, — viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā. (5) Darbinieks, kurš nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersona, kura nav ieguvusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir tiesīga nekavējoties izbeigt dienesta attiecības. (51) Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir tiesības profesionālā dienesta karavīriem un Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem par obligātu amata prasību noteikt derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību. (6) Ja Nacionālo bruņoto spēku karavīrs bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa atbilstoši Militārā dienesta likuma normām. Ar Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbināto civilo darbinieku, kurš bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas atbilstoši šajā pantā noteiktajam. (7) Darba devējam aizliegts izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības, pamatojoties uz šā panta ceturto daļu, ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, atbilstoši šā panta trešajai daļai nav iespējams pārcelt citā piemērotā darbā (amatā, dienestā), darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt šādai darbiniecei (amatpersonai) atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā darbiniecei (amatpersonai) tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa. (8) Ministru kabinets nosaka izņēmumus attiecībā uz prasību par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai saistībā ar personas veselību. 20 (04.11.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2022.) 7.4 pants. Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā, darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā darbi tiek veikti klātienē, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem. 21 (04.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.2021.) III nodaļa Īpašie nosacījumi tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai 8. pants. (1) Iesniegumu administratīvā akta izdošanai, iestādes nodoma mainīšanai attiecībā uz tās faktisko rīcību, uzziņas saņemšanai vai iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu var iesniegt tikai rakstveidā. (2) Iestāde atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, ja tai ir citas iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu. (3) Iesniegumu administratīvajā procesā var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas šajā portālā. (4) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības izskatīt apstrīdēšanas iesniegumus bez lietas dalībnieku uzklausīšanas klātienē. Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt papildu viedokli rakstveidā, to nosūtot elektroniski Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paziņotā iesnieguma izskatīšanas sēdes datuma. (5) Persona, kura vēlas mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu dokumentos, var iesniegt attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā. (6) Iestāde neizsniedz uzziņas par to normatīvo aktu piemērošanu, kuri nosaka dīkstāves atbalstu, atbalstu algu subsīdijām un Covid-19 infekcijas krīzes skartajam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai piešķiramo atbalstu regulējumu. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 8.1 pants. (1) Bāriņtiesa lietu var izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un bāriņtiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā vai lietas dalībnieks nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā. (2) Ja lietu izskata rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), bāriņtiesas sēdē vai izmantojot videokonferenci, iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošina klātienē vai, ja saņemts attiecīgs personas parakstīts pieteikums, attālināti, bāriņtiesai triju darbdienu laikā nosūtot uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (nodrošinot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju) vai nosūta uz personas norādīto adresi lietas materiālu kopijas. (3) Bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja to paredz Covid-19 infekcijas izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi vai epidemioloģiskā situācija valstī. (4) Ja bāriņtiesa ir kavēta pildīt Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus, izņemot minētā likuma VII un VIII nodaļā noteiktās prasības, bāriņtiesa var nodot atsevišķu uzdevumu izpildi citai tuvākajai bāriņtiesai uz noteiktu termiņu un šai citai bāriņtiesai ir pienākums uz noteiktu termiņu pārņemt šos uzdevumus. Pašvaldības par šādu bāriņtiesas uzdevumu izpildi noslēdz līgumu, iekļaujot tajā savstarpējo norēķinu kārtību. 23 (18.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2022.) 8.2 pants. (1) Bāriņtiesu likuma prasības par to, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personu, kura ieguvusi vismaz akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē, var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam. (2) Bāriņtiesu likuma prasības par to, ka par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu, kura ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē, var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam. 24 (18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 9. pants. (1) Institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā, ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā. (2) Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā, iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošina attālināti. Iestāde triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju). (3) Administratīvā komisija lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu var izskatīt rakstveida procesā, ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Administratīvā komisija rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā. (4) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs, kā arī kuģa vadītājs un gaisa kuģa lidojumu apkalpes loceklis atrodas alkohola ietekmē vai reibumā, amatpersona veic alkohola koncentrācijas pārbaudi personas izelpas gaisā ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu. Minēto personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā tikai tad, ja alkohola koncentrācijas pārbaudi personas izelpas gaisā ar amatpersonas rīcībā esošo mēraparātu veikt nav iespējams. (5) Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja ir pamatotas aizdomas, ka noticis noziedzīgs nodarījums. 25 (Grozīts ar 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2020.) 10. pants. (1) Civillietu un administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas un administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai. (2) Administratīvo pārkāpumu lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt to personu procesuālo tiesību ievērošanu, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. 26 (18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 10.1 pants. (1) Ja tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai tiek izmantota videokonference. Pret šādu lēmumu var izteikt iebildumus personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā tiesā vai kriminālprocesā tiesā, bet citās lietās, ja tam ir objektīvs pamats, iebildumus var izteikt fiziskā persona, kuru nepārstāv advokāts. (2) Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu. (3) Ja lieta tiek iztiesāta, izmantojot videokonferenci, prasība iegūt personas parakstu tiesas sēdes gaitā ir izpildīta, ja attiecīgā persona sniedz apliecinājumu mutvārdos un tas tiek fiksēts tiesas sēdes audioierakstā. (4) Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai izmantojot videokonferenci. Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, pēc iespējas ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības lietas izskatīšanas laikā. 27 (18.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 10.2 pants. (1) Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu. (2) Ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums.   (3) Ieslodzīto konvojēšanai, tai skaitā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams. 28 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 10.3 pants. (1) Īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs uz laiku var pārtraukt ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu, ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods — arests — vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. (2) Ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var uz laiku apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un gadījumos, kad notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — citā krimināllietā). (3) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nodrošina iesaistīto institūciju tūlītēju informēšanu par šajā pantā minēto rīkojumu izdošanu un to darbības termiņu. 29 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 10.4 pants. (Izslēgts ar 04.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2021.) 30 11. pants. (1) Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, to parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām. (2) Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ierakstu par elektroniski iesniegta pieteikuma saņemšanu attiecīgā pieteikuma reģistrā veic tikai saņēmējs. 31 12. pants. (1) Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu, to pamatojot, lietu izskatīt mutvārdu procesā. (11) Krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā. (12) Par šā panta 1.1 daļā minētā viedokļa sagatavošanu Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam nodrošina samaksu 75 euro apmērā. Šis samaksas apmērs ietver arī nepieciešamās juridiskās palīdzības sniedzēja juridiskās konsultācijas un samaksu par atzvanu uz ieslodzījuma vietā esošu taksofonu. (13) Ja juridiskās palīdzības sniedzējs juridisko konsultāciju, izņemot 1.2 daļā noteikto gadījumu, sniedz ieslodzījuma vietā esošai personai, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju, maksai par juridisko konsultāciju pieskaitāma samaksa piecu euro apmērā par paaugstinātas maksas telekomunikāciju pakalpojuma izmantošanu. (2) Procesa virzītājs var apturēt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 378. pantā noteikto kārtību, ja veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja noskaidroti apstākļi, kas liedz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piedalīties kriminālprocesā saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. (3) Ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošana un pārņemšana turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai Latvijas Republikas teritorijā var tikt atlikta, izņemot gadījumu, kad ārvalsts ir atteikusies pagarināt personas nodošanas termiņu vai nav iespējams pagarināt personas apcietinājuma termiņu un nododamai vai pārņemamai personai 72 stundas pirms ieceļošanas ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. (4) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu) 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 12.1 pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 33 13. pants. Ja likums paredz, ka tiesas spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, spriedumu nosūta personai, ja saņemts tās lūgums. 34 13.1 pants. Tiesas pakalpojumi tiek sniegti attālināti. Izņēmuma gadījumā, ja pakalpojuma saņemšana attālināti nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, bet ir neatliekama, tiesas priekšsēdētājs var atļaut pakalpojuma sniegšanu klātienē, nodrošinot tiesas darbinieku un pakalpojuma saņēmēja drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām. 35 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 14. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas pārstāvim, kuru ievēlējusi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce un kuram pilnvaru termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā, ar šā likuma spēkā stāšanos atjauno pilnvaru termiņu līdz brīdim, kad zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce viņu ievēlē atkārtoti vai zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas sastāvā ievēlē citu zvērinātu tiesu izpildītāju. 36 14.1 pants. (1) Ja izpildu lietā dots rīkojums par naudas līdzekļu apķīlāšanu, kas pienākas parādniekam, un parādniekam konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai noteikta karantīna, ko apliecina darbnespējas lapa B, zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz parādnieka lūgumu, var atcelt kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam doto rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Pēc tam kad parādniekam noslēgta darbnespējas lapa B, šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs turpina vērst piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, sagatavojot un nosūtot attiecīgi kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam jaunu rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu, ja to nosaka konkrētās izpildu lietas apstākļi. (2) Izpildu lietās par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā un lietās par personu un mantu izlikšanu no telpām Civilprocesa likumā noteiktajā paziņojumā parādniekam par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs nosaka termiņu, kas nav mazāks par 30 dienām. Ja zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā telpas netiek atbrīvotas vai izlikšanai vai ievešanai valdījumā noteiktajā laikā parādnieks nav ieradies, zvērināts tiesu izpildītājs nolēmuma piespiedu izpildei nosaka datumu, ne agrāku par trīsdesmito dienu no zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma nosūtīšanas dienas. 37 (18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 14.2 pants. (1) Lai tiktu sasniegti epidemioloģiskās drošības mērķi, sociālās aprūpes iestādēs esošas aprūpējamās personas notariālo palīdzību saņem, izmantojot videokonferenci, ja notariālo darbību veikšana klātienē nav iespējama. (2) Sociālās aprūpes iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt aprūpē esošai personai nepieciešamo atbalstu un tehniskos līdzekļus saziņai ar zvērinātu notāru videokonferences režīmā atbilstoši Notariāta likuma E1 sadaļai. (3) Zvērināts notārs var taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci, arī tad, ja aprūpē esošai personai nav elektroniskā paraksta. Šādā gadījumā zvērināts notārs izpilda notariālās darbības atbilstoši Notariāta likuma 72. panta prasībām, tomēr šādā gadījumā nav vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki. Elektronisko aktu vai apliecinājumu elektroniski paraksta sociālās aprūpes iestādes vadītājs, ja aprūpē esošā persona uzdod to savā vietā izdarīt šai personai. 38 (18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.) 14.3 pants. Zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde ir saistīta ar paaugstinātu risku, ka iesaistītās personas var inficēties ar Covid-19, šīs darbības izpilde nav saistīta ar objektīvu steidzamību un tās atlikšana nerada nozīmīgu tiesību aizskārumu. 39 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 15. pants. Zvērinātam notāram var piešķirt atvaļinājumu līdz 12 mēnešiem. Zvērināts notārs iesniegumā par atvaļinājumu norāda, ka tā pamatā ir ārkārtējās situācijas ekonomiskās sekas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, un pamato nespēju uzturēt praksi. Šādā gadījumā Notariāta likuma 176. panta otrajā daļā minētās darbības tiek veiktas nekavējoties. 40 16. pants. Zvērināta notāra palīgs ir atbrīvots no zvērināta notāra palīga eksāmena kārtošanas, ja darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru izbeigtas Covid-19 infekcijas ārkārtējās situācijas ekonomisko seku dēļ un jaunas darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru uzsāktas ne vēlāk kā vienu gadu no darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Zvērināts notārs, Notariāta likuma 154. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā informējot tieslietu ministru par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar zvērināta notāra palīgu, norāda, vai darba tiesiskās attiecības izbeigtas Covid-19 infekcijas ārkārtējās situācijas ekonomisko seku dēļ. 41 16.1 pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietā. 42 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 17. pants. Informāciju par 2020. gadā plānotā kārtējā mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma rīkošanu un norises dienu, kā arī termiņu, kādā iesniedzams iesniegums par mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, Sertificētu mediatoru padome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsludina līdz 2020. gada 31. decembrim. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu rīko ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. maijam. Pieteikšanās termiņš mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanai beidzas ne agrāk kā divus mēnešus pirms izsludinātās pārbaudījuma norises dienas. 43 18. pants. Patentu valdei Patentu likumā, Preču zīmju likumā un Dizainparaugu likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu, ja attiecīgos termiņus nav iespējams ievērot sakarā ar Covid-19 izplatību valstī, ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim nepiemērot minētajos normatīvajos aktos noteikto maksu par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu. 44 18.1 pants. Maksātnespējas kontroles dienests, izskatot iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un konstatējot, ka likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 5. panta pirmajā un 2.1 daļā noteiktais 12 mēnešu periods pilnībā vai daļēji sakrīt ar likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto aizlieguma kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu periodu, lemj par likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 5. panta pirmajā un 2.1 daļā noteiktā 12 mēnešu perioda pagarināšanu par attiecīgo aizlieguma periodu. Periods naudas līdzekļu piešķiršanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem nepārsniedz 12 mēnešus pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas. 45 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.) 19. pants. (1) Juridiskās palīdzības administrācija papildus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem uzdevumiem organizē juridiskās telefonkonsultācijas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā atbalsta pasākuma izpildei Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Atlīdzību juridiskās palīdzības sniedzējam par darbu stundā nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību. (3) Pakalpojumu nodrošina līdz brīdim, kad tiek izlietots atvēlētais finansējums. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2021. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu) 20. pants.  (1) Vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, organizē neklātienes formā (attālināti). (2) Dabas resursu ieguvējs, piesārņojošās darbības operators, paredzētās darbības ierosinātājs, dabas aizsardzības plāna vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājs vai atbildīgā persona sagatavo videoprezentāciju par piesārņojošo darbību, tai skaitā tās būtiskām izmaiņām, paredzēto darbību, dabas aizsardzības plānu, plānošanas dokumenta vides pārskatu, drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un ievieto to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē. (3) Neklātienes apspriešana notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā dabas resursu ieguvējs, piesārņojošās darbības operators, paredzētās darbības ierosinātājs, dabas aizsardzības plāna vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājs vai atbildīgā persona nodrošina interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes norādītajā e-pasta adresē un izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Jautājumi un atbildes tiek fiksēti un saglabāti sabiedrībai pieejamā veidā. (4) Publisko apspriešanu šajā pantā minētajos gadījumos organizē tā, lai nosacījumi par sabiedrības līdzdalību atbilstu vides normatīvajos aktos noteiktajam. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2021.) 21. pants. (1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi. (2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem: 1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem; 2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem. (3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus: 1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš — četras nedēļas; 2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem; 3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē; 4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem; 5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi. 48 (18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.) 21.1 pants. Publiskas personas mantas atsavināšanas un nomas tiesību izsoles var organizēt neklātienes formā (attālināti). Ja publiskas personas mantas atsavināšanas vai nomas tiesību izsole tiek organizēta klātienē, tad nodrošināma nodarbināto un izsoles dalībnieku drošība atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām. 49 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 22. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 50 23. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 51 23.1 pants. Nolūkā nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, kā arī par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam. 52 (18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 24. pants. (1) Pašvaldības saistošos noteikumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un paskaidrojuma rakstu izsludina, tos publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (2) Šā panta pirmajā daļā minētie pašvaldības saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš. (3) Šā panta pirmajā daļā minētos pašvaldības saistošos noteikumus pašvaldība triju dienu laikā pēc to parakstīšanas elektroniski nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2021.) 25. pants. (1) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs veic individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču, kā arī minēto preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu centralizētu iegādi. Ministru kabinets nosaka iegādājamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču kategorijas un apjomu. (2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur prioritāro institūciju un vajadzību sarakstu, kurā pēc attiecīgās ministrijas priekšlikuma iekļautas valsts iestādes, pašvaldību institūcijas un iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts", reliģiskās savienības (baznīcas), Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta izdalē iesaistītās partnerorganizācijas, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes centri, ģimenes ārstu prakses, farmaceiti un mikrobioloģijas references laboratorijas. (3) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas laikā, izsniegšanu apgādes koordinatoriem. (4) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītājs pieņem lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī šā likuma darbības laikā, nodošanu bez atlīdzības šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautajām institūcijām, tostarp ar apgādes koordinatoru starpniecību. Šīs mantas nodošana tiek fiksēta, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par mantas saņēmēju, nodotās mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota, nodod atpakaļ. (41) Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pašvaldības šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtos individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces nodod bez atlīdzības īpašumā noteiktām fizisko personu grupām. Lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču atsavināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tiem. (42) Ministru kabinets nosaka šā panta 4.1 daļā minētās personu grupas, kā arī personai nododamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču apjomu. (5) Ministru kabinets nosaka individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču iegādes, uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek uzglabāti un izsniegti jau centralizēti iegādātie epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursi. (6) Ministru kabinets nosaka uz piegāžu drošības kritērijiem pamatotu atvieglotu atbilstības novērtēšanas kārtību individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un medicīniskajām ierīcēm, kuras ir tiesības iegādāties publisko personu organizētajos iepirkumos. (7) Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas vajadzībām ir tiesības pasūtītāja statusā iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces ir iekļautas Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.2020., 29.10.2020., 18.12.2020. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 25.1 pants. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoti spirtu saturoši šķidrumi ar spirta saturu virs 70 procentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar nolēmumu, kas stājies spēkā, izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, iekšlietu ministram ir tiesības lemt par šo spirtu saturošo šķidrumu izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai, nepiemērojot normatīvajos aktos par darbībām ar biocīdiem noteiktās prasības attiecībā uz inventarizācijas numura saņemšanu, vai nodošanu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajā kārtībā izvēlētam komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai publisko funkciju pildīšanas vajadzībām, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. 55 (18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 26. pants. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju Eiropas Savienības regulu piemērošanas ietvaros veic to individuālo aizsardzības līdzekļu un citu preču eksporta kontroli, kuras nepieciešamas Covid-19 infekcijas apkarošanai. 56 27. pants. (1) Ārlietu ministrs, ievērojot Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus vai epidemioloģisko situāciju valstīs, kurās atrodas Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, ar rīkojumu var noteikt Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā paredzētās konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšanas kārtību, ja nepieciešams, pārtraucot to sniegšanu klātienē. (2) Pieteikumu pieņemšana diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un dokumentu izsniegšana personai var tikt organizēta ar Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs konsulāro amatpersonu starpniecību. 57 28. pants. Ārlietu ministrs, ņemot vērā situāciju ārvalstī, kurā atrodas Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība, var lemt par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz laiku no viņu dienesta vietas ārvalstī uz Latviju, nesaglabājot normatīvajos aktos paredzēto algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai. Aprēķinot prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, ārkārtējās situācijas laikposms netiek ņemts vērā. 58 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.) 29. pants. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 16. februāra regulas (ES) 2021/267, ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 krīzes noturību attiecībā uz dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu, dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās un dažu regulā (ES) 2020/698 minēto laikposmu pagarināšanu prasības nav attiecināmas uz vadītāju apliecībām, tahogrāfu regulārajām pārbaudēm, vadītāju kartēm, tehniskajām apskatēm, Eiropas Kopienas atļaujām starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un to kopijām, kā arī transportlīdzekļu vadītāju atestātiem, pamatojoties uz šīs regulas 2. panta 9. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. panta 6. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 5. punktā un 8. panta 5. punktā noteikto. 59 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 30. pants. (Izslēgts ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.) 60 31. pants. Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt Darba likuma 107. panta pirmajā daļā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem. 61 31.1 pants. (1) Ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. (2) Uz šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". (3) Pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. 62 (25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2022.) 31.2 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm nosaka iekšlietu ministrs, bet attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu — finanšu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram. 63 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu) 31.3 pants. Ja nepieciešams nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam noteikto papildu uzdevumu izpildi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku novēršanu vai ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu skaits pieaug tiktāl, ka ir apdraudēta Valsts ieņēmumu dienestam noteikto funkciju un uzdevumu izpilde, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības: 1) uzdot jebkurai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai pildīt citus, nevis amata aprakstā noteiktos dienesta pienākumus vai pildīt tos citā struktūrvienībā; 2) nodarbināt Valsts ieņēmumu dienesta personālu nepārtraukti ne ilgāk par 24,5 stundām. 64 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.) 32. pants. (1) Līdz 2022. gada 30. jūnijam ārzemnieka uzaicinātājs — fiziskā vai juridiskā pers …