Zaudējis spēku - Par aviāciju

Zaudējis spēku - Par aviāciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 1994. gada 5. oktobra likumu: Par aviāciju. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Par aviāciju(Likums MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) Aeronavigācijas informācija — informācija, kas ietver lidlauku un gaisa kuģu lidojumos izmantojamo aeronavigācijas un elektrotehnisko iekārtu raksturojumu un ziņas par to faktisko stāvokli, gaisa kuģu manevrēšanas kārtību lidlauka satiksmes zonās, gaisa trasēs, maršrutos un citās lidojumu zonās. Aizliegtā zona — ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas vai tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti. Aviācijas nelaimes gadījums — notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā: 1) kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar: — atrašanos šajā gaisa kuģī, — tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa dalu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, — tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; 2) gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija, un tā rezultātā: — samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, — nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; 3) gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kurā tam piekļūt nav iespējams. Par aviācijas nelaimes gadījumu netiek uzskatīts notikums, kura laikā l. apakšpunktā minētajos gadījumos miesas bojājumi gūti dabisku cēloņu rezultātā, tos nodarījusi pati cietusī persona vai cita persona vai arī miesas bojājumi nodarīti pasažierim, kam nav biļetes un kas slēpjas ārpus zonām, kuras parasti ir pieejamas pasažieriem un apkalpes locekļiem. Civilā aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām. Civilās aviācijas drošība — pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā. Civilās aviācijas drošības programma — pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem. Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe — personas, kurām attiecīgās aviācijas institūcijas noteiktajā kārtībā uzdots gaisa kuģa lidojuma laikā veikt tā ekspluatāciju. Civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti. Dispečera norādījumi — direktīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu. Gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai — noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība — dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību. Gaisa kuģa ekspluatants — persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā. Gaisa kuģa ekspluatantvalsts — valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta. Gaisa kuģa kapteinis — pilots, kas ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību tā lidojuma laikā. Gaisa kuģa reģistrētājvalsts — valsts, kuras reģistrā gaisa kuģis reģistrēts. Gaisa kuģa tips — vienas un tās pašas konstrukcijas gaisa kuģi, arī visas to modifikācijas, izņemot modifikācijas ar atšķirīgiem aerodinamiskajiem datiem. Gaisa kuģis — lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas. Gaisa kuģis, kam draud briesmas — gaisa kuģis, kas ir šādās situācijās: 1) ir šaubas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību (trauksmes fāze); 2) nav pārliecības par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību (nenoteiktības fāze). Gaisa kuģis, kas ir briesmās — gaisa kuģis, kas ir situācijā, kurai raksturīga pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud nopietnas un tiešas briesmas vai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība (briesmu fāze). Gaisa kuģu lidojumu drošība — komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību. Gaisa pārvadājumi — gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu. Gaisa satiksme — visu to gaisa kuģu kustība, kuri atrodas gaisā vai pārvietojas lidlauka manevrēšanas laukumā. Gaisa trase — kontrolēta gaisa telpa vai tās daļa koridora veidā, kurā ir nodrošināta aeronavigācijas līdzekļu izmantošana. Incidents — jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību. Izmeklēšana — process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai. Kvalifikācijas atzīme — atzīme par īpašiem nosacījumiem, tiesībām un ierobežojumiem, kas izdarīta attiecīgā apliecībā vai ir tās neatņemama sastāvdaļa. Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzībai. Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģis, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Latvijas Republikas gaisa telpa — gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem. Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei. Latvijas Republikas teritorija — Latvijas Republikas sauszemes teritorija, tas iekšējie un teritoriālie Baltijas jūras ūdeņi un gaisa telpa. Lidlauka kontrolējamā zona — lidostas ēkas dala un lidlauka teritorija, kurā iekļūšana tiek kontrolēta. Lidlauka kontrolpunkts — nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātes). Lidostas aviodrošības dienests — struktūrvienība, kura nodrošina standartizētu starptautisko lidojumu drošību, ir atbildīga par lidostas drošības programmas izpildi. Lidlauka manevrēšanas laukums — lidlauka daļa, izņemot peronu, kas paredzēta gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām. Lidlauka satiksme — visa kustība lidlauka manevrēšanas laukumā, kā arī gaisa kuģu lidojumi virs lidlaukam blakus esošās teritorijas. Lidlauka satiksmes zona — noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai. Lidlauks — noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģa tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.). Lidojumu ierobežojumu zona — ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem. Meteoroloģiskā informācija — meteoroloģisks pārskats, analīze, prognoze un jebkurš cits biļetens par faktiskajiem vai gaidāmajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Muitas un policijas dienestu gaisa kuģi — gaisa kuģi, kurus izmanto muitas vai policijas dienesti. Nelikumīgas iejaukšanās akts civilās aviācijas darbībā — darbības, kas apdraud vai var radīt draudus civilās aviācijas drošībai (personu nesankcionēta iekļūšana lidlauku kontrolējamajās zonās vai gaisa kuģī, bīstamas kravas, ieroču un sprāgstvielu pārvadāšana bez attiecīgas atļaujas, ieroču lietošana pret gaisa kuģa apkalpi vai pasažieriem, gaisa kuģa nolaupīšana u.c.). Otrais pilots — pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģi mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt. Pārvadātājs — gaisa kuģa ekspluatants, kas, izmantojot viņam piešķirtās tiesības, veic gaisa pārvadājumus. Perons — lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai. lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi. Speciālie aviācijas darbi — gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģi par atlīdzību izmanto dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā. Starptautiskie lidojumi — gaisa kuģu lidojumi, kuri tiek veikti vairāk nekā vienas valsts gaisa telpā. Starptautiskie gaisa pārvadājumi — pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās. PIRMĀ NODAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 1. pants. Latvijas Republikas gaisa telpā piemērojamā jurisdikcija Latvijas Republikai ir suverenitāte gaisa telpā virs valsts sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem. Attiecībā uz Latvijas Republikas gaisa telpu piemērojama Latvijas Republikas jurisdikcija. 2 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 2. pants. Tiesiskie akti, kas regulē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs regulējis likums, citi Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas akti, šā likuma noteiktās kompetences ietvaros izdotie valsts institūciju normatīvie akti, kā arī starptautiskās konvencijas un līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Ja Latvijas Republikas noslēgtajā starptautiskajā līguma paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti Latvijas Republikas likumdošanas aktos, piemēro starptautiskā līguma noteikumus. 3 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 3. pants. Latvijas Republikas likuma «Par aviāciju» darbības joma Latvijas Republikas likuma «Par aviāciju» noteiktās prasības attiecas uz: 1) civilo aviāciju Latvijas Republikas teritorijā; 2) Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģiem, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ja tās valsts likumdošanas aktos, kuras teritorijā atrodas gaisa kuģis, nav noteikts citādi; 3) Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu aviāciju. Šā likuma 14., 28., 29., 40.—42., 45., 47.—49., 52., 63. un 97. pants, 44. panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 56. panta otrās daļas noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviāciju. Šā likuma 40. un 41. panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40. panta pirmās daļas 2.—4. punktā un otrajā daļā paredzēto darbību vai šā likuma 41. pantā norādīto objektu celtniecību un izvietošanu. Atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu. 4 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 4. pants. Civilās aviācijas darbībai nepieciešamie sertifikāti, licences, apliecības un atļaujas Latvijas Republikā gaisa telpas izmantošana, civilās aviācijas darbība, civilās aviācijas speciālistu sagatavošana (pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana), kā ari šā likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā darbība ir atļauta tikai pēc šā likuma 10., 17., 20., 22., 25., 31., 32., 40., 80., 82. un 92. pantā noteikto un attiecīgajai darbībai nepieciešamo sertifikātu, licenču, apliecību un atļauju saņemšanas. 5 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) OTRĀ NODAĻA VALSTS PĀRVALDE UN UZRAUDZĪBA LATVIJAS REPUBLIKAS GAISA TELPAS IZMANTOŠANAS UN CIVILĀS AVIĀCIJAS DARBĪBAS JOMĀ(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 5. pants. Valsts pārvaldes institūcijas Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā Valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā realizē Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments (turpmāk tekstā — «Aviācijas departaments») un Latvijas Republikas Civilās aviācijas administrācija (turpmāk tekstā — «Civilās aviācijas administrācija»). Civilās aviācijas administrācija ir valsts pārvaldes institūcija Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pakļautībā, kura tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par pakalpojumiem, un Latvijas Republikas aviācijas uzņēmumu maksājumiem un darbojas uz bezpeļņas organizācijas principiem. Kārtību, kādā Latvijas Republikas aviācijas uzņēmumi veic šī panta otrajā daļā paredzētos maksājumus, nosaka satiksmes ministrs. 6 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 6. pants. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas kompetence Aviācijas departaments 1) izstrādā civilās aviācijas perspektīvās attīstības programmu un koncepciju projektus; 2) izsniedz atļaujas uzņēmējdarbības veikšanai gaisa satiksmes pakalpojumu jomā; 3) izstrādā līgumus starptautisko lidojumu un gaisa pārvadājumu jomā, piedalās šo līgumu noslēgšanā vai pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarojuma slēdz tos patstāvīgi; 4) sadarbojas ar citu valstu valdību pārstāvjiem un pilnvarotām aviācijas institūcijām, kā arī ar starptautiskajām civilās aviācijas organizācijām gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības attīstības jautājumos; 5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, jebkuru savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju; 6) izsniedz licenci uz konkursa pamata par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus par noteiktiem maršrutiem vai atsevišķos reģionos vai arī veikt attiecīgā profila aviācijas darbus noteiktā reģionā; 7) apstiprina pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājuma noteikumus. Civilās aviācijas administrācija: 1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību; 2) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību; 3) likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā sauc pie atbildības personas, kas ar savu rīcību apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību; 4) izstrādā pasākumus gaisa kuģu lidojumu un civilas aviācijas drošības garantēšanai, kā arī vada Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta darbību; 5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju; 6) reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā; 7) nosaka gaisa telpas izmantošanas kārtību; 8) nosaka kārtību, kādā tiek izmeklēti aviācijas nelaimes gadījumi, aviācijas incidenti un nelikumīgas iejaukšanās akti civilās aviācijas darbībā; 9) sagatavo un apstiprina normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību; 10) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas speciālistiem ir tiesības iekļūt un netraucēti pildīt savus dienesta pienākumus visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. 7 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) TREŠĀ NODAĻA GAISA KUĢI(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 7. pants. Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus, kas ir Latvijas Republikas valsts institūciju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā, kā ari Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu gaisa kuģus. Izņēmuma kārtā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā var reģistrēt gaisa kuģus, kuru īpašnieki nav Latvijas Republikas valsts institūcijas, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības un Latvijas Republikas pilsoņi, bet kurus regulāri izmanto lidojumiem no Latvijas Republikas teritorijas. Ieķīlātu gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilas aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida pie. krišanu. Šā panta prasībām atbilstošos gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ievērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas noteikumus. 8 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 8. pants. Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā Gaisa kuģus, kas ir Latvijas Republikas valsts institūciju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumā, bet kuru reģistrācijai Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā trūkst nepieciešamo priekšnoteikumu, var reģistrēt uz laiku Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā. Šā panta noteikumiem atbilstošos gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā reģistrē, ievērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta noteikumus. 9 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 9. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas nosacījumi un kārtība Gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ja: 1) Civilās aviācijas administrācijā ir iesniegts gaisa kuģa īpašnieka rakstveida pieteikums; 2) gaisa kuģis ir izslēgts no citas valsts gaisa kuģu reģistra vai nav bijis reģistrēts; 3) ir dokuments, kas apliecina, ka gaisa kuģis ir konstruēts un būvēts, ievērojot normas, kuras nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (gaisa kuģa tipa sertifikāts, citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai eksportapliecība, kompetentas komisijas atzinums par amatieru būvēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem u. c.). Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Aviācijas departaments. 10 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 10. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas apliecība Pēc gaisa kuģa reģistrācijas Civilās aviācijas administrācija izsniedz gaisa kuģa reģistrācijas apliecību. Ja gaisa kuģi saskaņā ar šā likuma 8. panta noteikumiem reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā, tiek izsniegta gaisa kuģa reģistrācijas pagaidu apliecība. Ja gaisa kuģa reģistrācijas apliecība (pagaidu apliecība) nozaudēta vai kļuvusi nederīga, Civilās aviācijas administrācija var izsniegt tās dublikātu. Ja mainījies Latvijas Republikas Civilas aviācijas gaisa kuģu reģistrā (tā pielikumā) reģistrētā gaisa kuģa īpašnieks vai gaisa kuģis ir izslēgts no minētā reģistra vai tā pielikuma, gaisa kuģa reģistrācijas apliecība (pagaidu apliecība) jānodod Civilās aviācijas administrācijai. 11 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 11. pants. Nacionālā zīme un reģistrācijas zīme Gaisa kuģim, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā, piešķir nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi. Nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi uz gaisa kuģa atveido «Nolikumā par Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistru» paredzētajā kārtībā. Uz gaisa kuģa var atveidot aviokompānijas emblēmu un citus simbolus, kas reģistrēti Civilās aviācijas administrācijā. 12 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 12. pants. Pienākums ziņot par pārmaiņām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistram sniegtajā informācijā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā reģistrētā gaisa kuģa īpašniekam ir pienākums ziņot Civilās aviācijas administrācijai par kreditora (kreditoru) tiesībām vai pārmaiņām īpašuma tiesībās uz reģistrēto gaisa kuģi, kā arī par citām pārmaiņām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistram sniegtajā informācijā ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad notikušas šajā pantā minētās pārmaiņas. Personai, kura ekspluatē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēto gaisa kuģi, pamatojoties uz īres līgumu, kas noslēgts ar ārvalsts juridiskajām vai fiziskajām personām, jāievēro šā panta pirmās daļas prasības, kā arī jāziņo par grozījumiem gaisa kuģa īres līgumā. 13 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 13. pants. Gaisa kuģa izslēgšana no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra Gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra vai tā pielikuma izslēdz: 1) pēc gaisa kuģa īpašnieka lūguma; 2) ja īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības uz gaisa kuģi neatbilst šā likuma 7. vai 8. panta noteikumiem; 3) ja gaisa kuģis tiek reģistrēts Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu reģistrā; 4) ja pēdējo trīs gadu laikā Civilās aviācijas administrācija nav izsniegusi, pagarinājusi vai atzinusi par Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu citas valsts izsniegtu apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ja gaisa kuģa īpašnieks Civilas aviācijas administrācijas noteiktajā laikā nav pierādījis, ka gaisa kuģis lidojumiem ir derīgs; 5) ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā un tā meklēšana saskaņā ar šā likuma 69. panta noteikumiem ir pārtraukta. Ieķīlātu gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra izslēdz tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu. 14 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 14. pants. Atļauja veikt lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā lidojumi ir atļauti tādam gaisa kuģim, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu reģistrā vai citas valsts reģistrā un uz kura ir gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme. Lidojumus ar gaisa kuģi, kurš nav reģistrēts šā panta pirmajā daļā noteiktajos reģistros vai uz kura nav gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstošas nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes, veic tikai ar Civilās aviācijas administrācijas atļauju un saskaņojot ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. 15 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 15. pants. Normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēta gaisa kuģa ekspluatācija Latvijas Republikas teritorijā atļauta tikai tad, ja konstatēta tā atbilstība valsts izvirzītajām lidojumu drošības prasībām, ko paredz normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem. Latvijas Republikā ir piemērojamas normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, ja šo normu prasības atbilst vai ir augstākas par Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos noteiktajām prasībām un ja šīs normas ir atzinusi Civilās aviācijas administrācija. Lidojumus ar gaisa kuģi, kurš neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, drīkst veikt tikai ar Civilās aviācijas administrācijas atļauju, ja tā uzskata, ka, ievērojot speciālus gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumus, tiks garantēta gaisa kuģa lidojumu drošība. 16 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 16. pants. Gaisa kuģa atzīšana par derīgu lidojumiem Civilās aviācijas administrācija gaisa kuģi atzīst par derīgu lidojumiem, ja: 1) gaisa kuģis ir konstruēts un ražots atbilstoši Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajām normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 2) gaisa kuģa ekspluatācija un tehniskā apkope (remonts) veikta saskaņā ar Civilās aviācijas administrācijas izdotajiem vai tās atzītajiem kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskas apkopes (remonta) noteikumiem vai dotajiem norādījumiem; 3) gaisa kuģa aerodinamiskās īpašības un tehniskie dati, kā ari tā iekārtas un agregāti atbilst šā likuma 15. panta noteikumiem. Kārtību, kādā gaisa kuģis atzīstams par derīgu lidojumiem un kādā izsniedzama vai pagarināma apliecība par gaisa kuģa derīgumu 'lidojumiem, nosaka Civilās aviācijas administrācija. 17 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 17. pants. Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem Katra gaisa kuģa atbilstību šā likuma 15. un 16. panta noteikumiem apliecina Civilās aviācijas administrācijas izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai citas valsts izsniegta apliecība, kuru saskaņā ar šā likuma 18. panta noteikumiem par spēkā esošu Latvijas Republikas teritorijā atzinusi Civilās aviācijas administrācija. Civilās aviācijas administrācija apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem izsniedz pēc gaisa kuģa īpašnieka rakstveida lūguma, ja saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem gaisa kuģis ir atzīts par lidojumiem derīgu. Apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem izsniedz uz laiku līdz gaisa kuģa remontam vai tā ekspluatācijas termiņa beigām, bet ne ilgāku par trim gadiem. Apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem pagarina saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem. Ja apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem ir nozaudēta vai kļuvusi nederīga, Civilās aviācijas administrācija var izsniegt tās dublikātu. 18 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 18. pants. Ārvalstīs izsniegtās apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atzīšana par spēkā esošu Gaisa kuģa reģistrētājvalsts izsniegto apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem Latvijas Republikā par spēkā esošu atzīst Civilās aviācijas administrācija, ja šāda apliecība ir izsniegta atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas prganizācjas (ICAO) standartos noteiktajām prasībām vai augstākām prasībām. Civilās aviācijas administrācija var pārbaudīt citā valstī reģistrēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, ja: 1) ir šaubas par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 2) to lūdz gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants; 3) to pieprasa gaisa kuģa reģistrētājvalsts civilās aviācijas administrācija vai cita tās pilnvarota institūcija. 19 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 19. pants. Apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atzīšana par spēkā neesošu Latvijas Republikas teritorijā apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem nav spēkā, ja: 1) izbeidzies apliecības derīguma termiņš; 2) gaisa kuģis ir guvis bojājumu, kura dēļ tas neatbilst Latvijas Republikā piemērojamām normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 3) gaisa kuģis netiek ekspluatēts vai tā tehniskā apkope (remonts) nav veikta saskaņā ar Civilās aviācijas administrācijas izdotajiem vai tās atzītajiem gaisa kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes (remonta) noteikumiem vai dotajiem norādījumiem; 4) atzīts par nederīgu gaisa kuģa tipa sertifikāts, kas nosaka šā tipa gaisa kuģu derīgumu lidojumiem. Ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem tiek atzīta par spēkā neesošu, ja: 1) Civilās aviācijas administrācija, pārbaudot gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai citādi konstatē, ka tas lidojumiem nav derīgs; 2) notikušas pārmaiņas īpašuma tiesībās uz gaisa kuģi; 3) apliecība nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga. Šā panta otrās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā apliecību atzīst par spēkā neesošu līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem gaisa kuģis tiek atzīts par lidojumiem derīgu. Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, kura ar Civilās aviācijas ģenerāldirektora rīkojumu atzīta par spēkā neesošu, jānodod Civilās aviācijas administrācijai. 20 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 20. pants. Sertifikāts par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām Latvijas Republikas teritorijā civilās aviācijas gaisa kuģa ekspluatācija atļauta tikai tad, ja konstatēta tā atbilstība vides aizsardzības prasībām. To apliecina Civilās aviācijas administrācijas izsniegts vai par derīgu Latvijas Republikas teritorijā atzīts citas valsts izsniegts sertifikāts par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām. Kārtību, kādā izsniedz sertifikātu par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām nosaka Civilās aviācijas administrācija pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 21 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 21. pants. Pienākums uzturēt gaisa kuģi atbilstoši to normu prasībām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem Personām, kas ekspluatē civilās aviācijas gaisa kuģi lidojumā un veic tā tehnisko apkopi (remontu), ir pienākums to darīt saskaņā ar Civilās aviācijas administrācijas izdotajiem vai atzītajiem gaisa kuģa izgatavotājvalsts un izgatavotāja paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes (remonta) noteikumiem vai dotajiem norādījumiem un ekspluatācijas procesā uzturēt gaisa kuģi tādā stāvoklī, lai tas atbilstu normām, kas nosaka tā derīgumu lidojumiem. Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģa reģistrā reģistrētā gaisa kuģa īpašniekam vai ekspluatantam, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, ir pienākums nekavējoties ziņot Civilās aviācijas administrācijai par gaisa kuģa bojājumiem un tā iekārtu un agregātu darbības traucējumiem, kuru dēļ gaisa kuģis neatbilst normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem. 22 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 22. pants. Tiesības būvēt gaisa kuģi un veikt tā tehnisko apkopi (remontu) Latvijas Republikas teritorijā tiesības būvēt un pārbūvēt gaisa kuģi, izgatavot gaisa kuģa atsevišķas daļas, ierīces un palīgierīces un veikt gaisa kuģu tehnisko apkopi (remontu) ir personām, kas Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā ir sertificētas. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz nerūpnieciskas (amatieru) būves gaisa kuģa būvēšanu, pārbūvēšanu un tā atsevišķu dalu, ierīču un palīgierīču izgatavošanu. Šāda gaisa kuģa derīgumu lidojumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem, bet tā tehnisko apkopi (remontu) veic personas, kas Civilās aviācijas administrācijā saņēmušas attiecīgu licenci. 23 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) CETURTĀ NODAĻA LIDOJUMI UN GAISA TRASES(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 23. pants. Lidlauka izveidošana Lidlauka celtniecību var uzsākt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas Civilās aviācijas administrācijā. Lidlauka celtniecībai nepieciešamo zemi piešķir Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. 24 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 24. pants. Lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas nosacījumi Civilās aviācijas lidlauka ekspluatācija atļauta tikai tad, ja tas atbilst šā likuma 27. un 62. panta noteikumiem un Civilās aviācijas administrācijas noteiktajām prasībām un ja ir izsniegta apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai. Gaisa trases ekspluatācija atļauta tikai tad, ja tā atbilst Civilās aviācijas administrācijas noteiktajām prasībām un ja ir izsniegts gaisa trases ekspluatācijas sertifikāts. Lidlauka ekspluatācijas kārtību nosaka Civilās aviācijas administrācija. 25 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 25. pants. Apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai un gaisa trases ekspluatācijas sertifikāts Apliecību par lidlauka derīgumu ekspluatācijai izsniedz un pagarina, kā arī gaisa trases ekspluatācijas sertifikātu izsniedz Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā. Apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai nav spēkā, ja izbeidzies šīs apliecības derīguma termiņš vai tiek pārkāpta Civilās aviācijas administrācijas noteiktā lidlauku ekspluatācijas kārtība. Ja veicot pārbaudi vai citādi konstatēts, ka lidlauka darba organizācija, tā iekārtas vai gaisa trases aeronavigācijas un citas radiotehniskās iekārtas neatbilst noteiktajām prasībām vai ierobežojumiem, ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora rīkojumu lidlauka vai gaisa trases ekspluatāciju ierobežo vai apliecību par lidlauka derīgumu vai gaisa trases ekspluatācijas sertifikātu atzīst par spēkā neesošu līdz brīdim, kad trūkumi tiek novērsti. 26 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 26. pants. Lidlauka marķēšana Lai organizētu gaisa kuģu pārvietošanos uz zemes un garantētu gaisa kuģu .lidojumu drošību, lidlauku un Jā gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektorus marķē Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā. Lidlauku tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā. 27 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 27. pants. Prasības, kādām jāatbilst lidlaukam, no kura veic gaisa pārvadājumus Lidlaukā, no kura veic gaisa pārvadājumus, jābūt ēkām un citiem objektiem, lai nodrošinātu ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem saistīto operāciju veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajiem standartiem. Šā panta pirmajā daļā minētajā lidlaukā jābūt attiecīgām iekārtām un sistēmām un īpaši sagatavotam personālam, lai atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem standartiem un rekomendācijām novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā. Lidlaukā, no kura veic starptautiskos lidojumus, papildus jāveic pasākumu komplekss, lai nodrošinātu gaisa kuģu, to apkalpju un pasažieru, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, ka arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģiem ievestās un no tās izvedamās mantas sanitāro, karantīnas, muitas un robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām un to starptautisko līgumu prasībām, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. 28 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 28. pants. Maksa par Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) pakalpojumiem un uz civilās aviācijas lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par aeronavigācijas un citu radiotehnisko iekārtu izmantošanu Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) pakalpojumus un uz civilās aviācijas lidlauku sniegtos pakalpojumus, kā arī aeronavigācijas un citas radiotehniskās iekārtas izmanto par maksu. Šā panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus pēc Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) vai lidlauka administrācijas priekšlikuma apstiprina Aviācijas departaments. Kārtību, kādā saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem paredzētos maksājumus kārto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. 29 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 29. pants. Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārā aviācija, un kārtība, kādā militāro lidlauku izmanto civilā aviācija Kārtību, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija, un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku aviācijas lidlauku izmanto civilā aviācija, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. 30 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) PIEKTĀ NODAĻA CIVILAS AVIĀCIJAS PERSONĀLS(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 30. pants. Civilās aviācijas speciālistam izvirzāmās prasības Civilās aviācijas speciālistam ir jābūt speciāli sagatavotam un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu, bet atsevišķu kategoriju civilās aviācijas speciālistu veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām. Civilās aviācijas speciālistam izvirzāmas prasības nosaka Civilas aviācijas administrācija. 31 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 31. pants. Civilās aviācijas speciālistu sagatavošana Civilās aviācijas speciālistu sagatavošanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas valsts uzraudzību veic Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija un Civilās aviācijas administrācija. Mācību programmas speciālajās aviācijas disciplīnās, kā arī aviācijas sportistu sagatavošanas programmas apstiprina Civilās aviācijas administrācija. Tiesības veikt Civilās aviācijas speciālistu sagatavošanu, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu ir mācību iestādēm, uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem un fiziskajām personām, kas ir sertificētas Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā. 32 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 32. pants. Civilās aviācijas speciālista apliecība Civilās aviācijas speciālistam atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un darba pieredzei izsniedz attiecīgu apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgu kvalifikācijas atzīmi speciālista apliecībā. Civilās aviācijas speciālista apliecībā tiek atzīmēts tās derīguma termiņš. Kad šis termiņš izbeidzas, aviācijas speciālistam, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu, jāpierāda, ka viņš atbilst noteiktām prasībām. Civilās aviācijas speciālistam izsniegto apliecību ar Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektora lēmumu var atzīt par nederīgu, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai izsniegta apliecība, neatbilst noteiktām prasībām. Šāda apliecība jānodod Civilās aviācijas administrācijā. Civilās aviācijas administrācija atzīst par derīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu Civilās aviācijas speciālista apliecību, ja šāda apliecība ir izsniegta atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos noteiktajām vai augstākām prasībām vai atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas speciālista apliecība, nosaka Civilās aviācijas administrācija. 33 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 33. pants. Aviācijas speciālista pienākumi Aviācijas speciālistam, pildot savas funkcijas, jāievēro šā likuma, citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumi, arī Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas izdoto nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu vai tā atzīto gaisa kuģa izgatavotāja valsts un izgatavotajā paredzēto ekspluatācijas doto tehniskās apkopes (remonta) noteikumu un norādījumu prasības un jāgarantē gaisa kuģu lidojuma un civilās aviācijas drošība. 34 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 34. pants. Aizliegums aviācijas speciālistam pildīt savas funkcijas Aviācijas speciālistam ir aizliegts pildīt savas funkcijas, ja viņš: 1) nevar uzrādīt apliecību vai tajā trūkst noteiktās kvalifikācijas atzīmes, kas atļauj pildīt šādas funkcijas, vai noteiktā laikā nav pārbaudīta speciālista atbilstība noteiktai kvalifikācijai; 2) ir slims, noguris vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, garantējot gaisa kuģu lidojuma un civilās aviācijas drošību; 3) ir alkohola, narkotisko vielu, medikamentu vai toksisko vielu iespaidā. 35 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 35. pants. Gaisa kuģa apkalpe Gaisa kuģa apkalpē, ko komercnolūkos izmanto ekspluatants, kurš ir šā likuma 79. pantā noteiktais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, var iekļaut tikai Latvijas Republikas pilsoņus. Atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta atļauju. Gaisa kuģa apkalpes minimālo sastāvu atbilstoši gaisa kuģa izgatavotāja noteiktajam apkalpes sastāvam un konkrētajiem gaisa kuģa ekspluatācijas apstākļiem nosaka Civilās aviācijas administrācija. Aizliegts veikt gaisa kuģa lidojumus, ja tā apkalpe nav pilnā sastāvā. 36 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 36. pants. Gaisa kuģa kapteinis Gaisa kuģa apkalpes darbu vada gaisa kuģa kapteinis. Ja gaisa kuģa apkalpes sastāvā ir tikai viens pilots, viņš ir arī gaisa kuģa kapteinis. Ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ lidojuma laikā nevar pildīt savus pienākumus, gaisa kuģa kapteiņa tiesības pārņem un viņa pienākumus pilda otrais pilots. 37 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 37. pants. Gaisa kuģa kapteiņa pienākumi Gaisa kuģa kapteiņa pienākums ir: 1) vadīt gaisa kuģa apkalpes darbu tā, lai tiktu garantēta gaisa kuģa lidojuma drošība un ievēroti šā likuma un citu Latvijas Republikas likumu noteikumi, kā arī nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu prasības; 2) veikt pasākumus, lai novērstu briesmas, kas draud viņa vadītajam gaisa kuģim, vai glābtu tā pasažierus, ievainotos apkalpes locekļus, gaisa kuģi, tā dokumentāciju un mantu, kas tajā atrodas, kā arī sniegtu medicīnisko palīdzību ievainotajiem, ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā; 3) nekavējoties noraidīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeram briesmu signālus, kas uztverti no cita gaisa kuģa, jūras vai iekšējās (upju) kuģniecības kuģa, kā arī ziņot, ja ir pamanīti kuģu nelaimes gadījumi, stihiskas nelaimes, briesmās esoši cilvēki, atzīmēt kartē to koordinātes un sniegt palīdzību, kādu var sniegt, neapdraudot vadīto gaisa kuģi, apkalpi un pasažierus; 4) nekavējoties ziņot Civilās aviācijas administrācijai par gadījumiem, kad izmantotas šā likuma 38. panta 3. punktā paredzētās tiesības. 38 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 38. pants. Gaisa kuģa kapteiņa tiesības Lai pildītu šā likuma 37. pantā paredzētos gaisa kuģa kapteiņa pienākumus, gaisa kuģa kapteinim ir tiesības: 1) pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa pacelšanos, lidojuma turpināšanu vai nosēšanos paredzētajā lidojuma galapunktā vai rezerves lidlaukā; 2) atlikt gaisa kuģa izlidošanu uz laiku vai atteikties no lidojuma, ja gaisa kuģa tehniskā gatavība, lidojuma organizācija vai meteoroloģiskie apstākļi negarantē lidojuma drošību; 3) gadījumā, kad gaisa kuģa lidojuma drošība ir acīm redzami apdraudēta, vai ari nolūkā glābt gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvību pieņemt šādus lēmumus: — par lidojuma turpināšanu, atkāpjoties no lidojuma plāna un gaisa satiksmes vadības dispečera norādījumiem, bet pēc iespējas saskaņā ar lidojuma noteikumiem un informējot par to attiecīgo gaisa satiksmes vadības dispečeru, — par lidojuma turpināšanu vai nosēšanos sliktākos meteoroloģiskos apstākļos, nekā paredz noteiktais meteoroloģiskais minimums, — par lidojuma pārtraukšanu un piespiedu nosēšanos; 4) gaisa kuģa lidojuma drošības interesēs savas kompetences ietvaros dot jebkurai personai, kas atrodas gaisa kuģī, obligāti pildāmus norādījumus un piemērot visus nepieciešamos līdzekļus, lai pārtrauktu jebkuru personas rīcību, kura acīm redzami apdraud lidojuma drošību, un pēc gaisa kuģa nosēšanās nodot šo personu kompetentām iestādēm, kā arī lūgt pasažieru palīdzību, lai panāktu, ka šajā punktā minētā persona izpilda tai dotos norādījumus; 5) ja nepieciešams, organizēt pasažieru, viņiem klātesošo mantu un bagāžas pārbaudi gaisa kuģa lidojuma laikā. Ārvalsts gaisa kuģa kapteinim Latvijas Republikas teritorijā ir šajā pantā paredzētās tiesības, ja par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atbildīgās valsts likumdošanas akti neparedz citādi. 39 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) SESTĀ NODAĻA LATVIJAS REPUBLIKAS GAISA TELPAS IZMANTOŠANAS KARTĪBA UN LIDOJUMU VEIKŠANA(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 39. pants. Latvijas Republikas gaisa telpas struktūra Lai organizētu šā likuma 40. pantā minēto darbību un veiktu tās uzraudzību, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests) izstrādā Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru (gaisa trases, maršrutus, nekontrolējamo lidojumu un speciālo lidojumu zonas, lidlauku satiksmes zonas un gaisa satiksmes vadības zonas, aizliegtās zonas u. c.), kas nodrošina gaisa telpas kompleksu izmantošanu atbilstoši visu fizisko un juridisko personu interesēm. Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju apstiprina Civilās aviācijas administrācija. 40 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 40. pants. Ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu saistīta darbība Par darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, uzskata: 1) gaisa kuģu lidojumus; 2) visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanos gaisa telpā; 3) šaušanu, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību; 4) spridzināšanas darbus. Šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, kā arī darbību, kas saistīta ar gaismas,^ radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu, kurš var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai, drīkst veikt pēc attiecīgas licences, apliecības vai atļaujas saņemšanas. Šādas licences, apliecības un atļaujas, kas paredzētas darbībai militāros nolūkos, izsniedz un to izsniegšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, pārējos gadījumos — Civilās aviācijas administrācija. Kārtību, kādā veicama šā panta pirmajā daļā paredzētā darbība, kā arī darbība, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu, kurš var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai, nosaka Civilās aviācijas administrācija. 41 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 41. pants. Tādu objektu celtniecība un izvietošana, kuri var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību Lai garantētu gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību, Civilās aviācijas administrācijā pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju ir jāsaņem atļauja celt un izvietot Latvijas Republikas teritorijā: 1) sprādzienbīstamus objektus; 2) objektus, kas var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā; 3) objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 100 metrus; 4) objektus neatkarīgi no to augstuma gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektoros — piecu kilometru attālumā no lidlauka kontrolpunkta, arī stādīt kokus; 5) objektus, kuru augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta augstumu, — 10 kilometru rādiusā no tā; 6) objektus, kuru augstums par 50 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta augstumu, — 30 kilometru rādiusā no tā; 7) objektus, kuri iespaido redzamību gaisa kuģa pacelšanās vai nosēšanās laikā vai no kuriem izplūstošie dūmi, tvaiki vai citas vielas to samazina; 8) objektus, kuri veicina putnu masveida atrašanos, — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta. Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, celtniecība un attīstība, kā ari rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu celtniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras ir noteikta lidlauka satiksmes zona, jāveic, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz iedzīvotāju veselību un uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbību. Personām, kas uzcēlušas vai izvietojušas Latvijas Republikas teritorijā šā panta pirmajā daļā paredzētos objektus bez Civilās aviācijas administrācijas atļaujas, pēc administrācijas pieprasījuma uz sava rēķina un noteiktā termiņā tie jānojauc, jāpārveido vai jāpārvieto uz citu vietu, kā ari līdz šā panta pirmās daļas 2. un 7. punktā minēto traucējumu novēršanai jāpārtrauc darbība, kas šādus traucējumus rada. Ja minētie norādījumi netiek izpildīti, Civilās aviācijas administrācija organizē pārkāpumu novēršanu uz tās personas rēķina, kura šos norādījumus nav ievērojusi. Šā panta pirmās daļas 3.—6. punktā minēto celtņu un citu objektu īpašniekiem saskaņā ar lidlauku tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām par saviem līdzekļiem jāierīko šo objektu nakts un dienas marķēšanas zīmes. 42 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 42. pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, koordinē un gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības zonās vada Latvijas Republikas gaisa Telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests). Atsevišķās gaisa satiksmes vadības zonās gaisa kuģu lidojumus ar vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas neietilpst .atvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmumā (dienestā). Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus. 43 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 43. pants. Gaisa satiksmes kontrole gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas Gaisa satiksmes kontroli gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, arī virs Latvijas Republikas teritorijai piegulošajiem Baltijas jūras atklātajiem ūdeņiem, ja tas ir paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, veic tikai Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests), ievērojot šā likuma noteikumus un starptautiskajos līgumos ietvertās speciālās normas. 44 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 44. pants. Gaisa kuģa lidojumi Lēmumu par gaisa kuģa un apkalpes gatavību lidojumam pieņem gaisa kuģa kapteinis saskaņā ar šā likuma 38. panta 1. un 2. punkta noteikumiem. Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus veic Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru. Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu lidojumu kārtību atsevišķās zonās un maršrutos nosaka Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Gaisa kuģim, tā apkalpei un pasažieriem, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, vai ari republikā ar gaisa kuģi ievestai un no tās izvedamai mantai piemēro sanitāro, karantīnas, muitas, robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu noteikumiem un to starptautisko līgumu noteikumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Kārtību, kādā Latvijas Republikā ierodas un to atstāj aviācijas glābšanas darbos iesaistītie gaisa kuģi un to apkalpes, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. 45 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 45. pants. Lidojumi virs apdzīvotajam vietām Gaisa kuģu lidojumi virs apdzīvotajām vietām jāveic tādā augstumā, kas, ja nepieciešams, nodrošinātu gaisa kuģu piespiedu nosēšanos ārpus apdzīvotās vietas teritorijas. Civilās aviācijas administrācija var noteikt minimālos gaisa kuģu lidojumu augstumus virs atsevišķām apdzīvotajām vietām. Gaisa kuģu demonstrēšanas lidojumi virs apdzīvotajām vietām veicami tikai ar Civilās aviācijas administrācijas atļauju. 46 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 46. pants. Ierobežojumi civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ar virsskaņas ātrumu Civilās aviācijas administrāciju civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ar virsskaņas ātrumu Latvijas Republikas gaisa telpā nosaka tādus augstumus, kuros nav iespējama šo lidojumu kaitīga fizikāla iedarbība uz iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi. 47 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 47. pants. Bezpilota gaisa kuģa lidojumi vai cita veida lidaparātu pārvietošanās Bezpilota gaisa kuģim lidojumi vai cita veida lidaparātam, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis, pārvietošanās, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, Latvijas Republikas gaisa telpā jāveic kārtībā, kādu pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju nosaka Civilās aviācijas administrācija. 48 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 48. pants. Gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi vai aizliegums Ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa laikā, vai sabiedriskās drošības interesēs Latvijas Republikas Ministru kabinets var visā Latvijas Republikas gaisa telpā vai tās daļā uz laiku ierobežot vai aizliegt gaisa kuģu lidojumus. 49 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 49. pants. Gaisa kuģa piespiedu nosēdināšana Latvijas Republikas teritorijā Ja gaisa kuģis novirzījies no lidojuma maršruta vai ielidojis teritorijā, kurā lidojumi aizliegti, tam nekavējoties jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu lidojumu saskaņā ar plānu. Šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā un citos gadījumos, kad tas nepieciešams sabiedriskās kārtības un drošības interesēs, Civilās aviācijas administrācijas noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmuma (dienesta) dispečers var pieprasīt, lai gaisa kuģa kapteinis nosēdina gaisa kuģi tuvākajā piemērotajā lidlaukā. Par šādiem gadījumiem nekavējoties jāziņo Civilās aviācijas administrācijai un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai. Apstākļus un kārtību, kāda Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un muitas dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. 50 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 50. pants. Aizliegums izlidot ārvalsts gaisa kuģim Ja ārvalsts civilās aviācijas gaisa kuģī nav starptautiskajiem lidojumiem nepieciešamās dokumentācijas, kas noteikta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos vai starptautiskajos līgumos par gaisa satiksmi, vai ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģa tehniskais stāvoklis negarantē lidojuma drošību, kā arī ja tā apkalpes locekļiem nav atbilstošas speciālista apliecības, Civilās aviācijas administrācija gaisa kuģim var aizliegt izlidot. Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos kārtību aizturētā gaisa kuģa izlidošanai no Latvijas Republikas teritorijas nosaka Civilās aviācijas administrācija. 51 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 51. pants. Noteiktos maksājumus nenokārtojuša gaisa kuģa izlidošanas aizkavēšana Civilās aviācijas lidlauka vai Latvijas Republikas gaisa telpas mantošanas un gaisa satiksmes organizācijas valsts uzņēmuma (dienesta) administrācija vai tās pilnvarota persona var aizkavēt gaisa kuģa izlidošanu līdz šā likuma 28. pantā noteikto maksājumu nokārtošanai vai garantiju sniegšanai par šo maksājumu nokārtošanu. Ja starptautiskajā līgumā par gaisa satiksmi noteikts citādi, piemēro šā līguma noteikumus. 52 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 52. pants. Radiosakaru iekārtu lietošanas kārtība Gaisa kuģu apkalpju un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru savstarpējo radiosakaru uzturēšanai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību gaisa kuģī un uz zemes pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamentu nosaka Aizsardzības ministrija (attiecībā uz militāro aviāciju) un Civilās aviācijas administrācija (attiecībā uz civilo aviāciju). 53 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 53. pants. Gaisa kuģa dokumentācija Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajā gaisa kuģī lidojuma laikā ir jābūt šādai dokumentācijai: 1) gaisa kuģa reģistrācijas apliecībai; 2) apliecībai par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 3) atļaujai lietot gaisa kuģa radiostaciju; 4) uzskaites žurnālam par gaisa kuģa tehnisko stāvokli lidojuma laikā; 5) gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijai lidojumu veikšanai; 6) dokumentācijai par pasažieriem un kravu, ja gaisa kuģi atrodas pasažieri vai krava; 7) citiem Civilās aviācijas administrācijas noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai. Civilās aviācijas administrācija apstiprina šā panta pirmajā daļā noteiktās dokumentācijas paraugus un nosaka dokumentācijas komplektu, kam jāatrodas gaisa kuģī īpaša lidojuma laikā. Gaisa kuģa ekspluatantam ir tiesības noteikt papildu dokumentāciju, kurai gaisa kuģu lidojumu laikā jāatrodas tā ekspluatējamajos gaisa kuģos. 54 (MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 78 redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.1994.) 54. pants. Aeronavigācijas informācija Gaisa kuģa apkalpei ir jābūt nodrošinātai ar aeronavigācijas informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa lidojumu veikšanai. Gaisa kuģa lidojumu veikšanai Latvijas Republikas gaisa telpā nepieciešamās aeronavi …