Par Karjeras izglītības īstenošanas plānu valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020. gadam

Par Karjeras izglītības īstenošanas plānu valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 821 Rīgā 2015. gada 30. decembrī (prot. Nr. 68, 72. §) Par Karjeras izglītības īstenošanas plānu valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020. gadam 1. Apstiprināt Karjeras izglītības īstenošanas plānu 2015.-2020. gadam valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Plāna starpposma un gala izvērtējumu ietvert Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas izvērtējumā. 4. Izglītības un zinātnes ministrijai, ja nepieciešams, aktualizēt plānu atbilstoši Eiropas Komisijas komentāriem un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. 5. Plānā paredzēto pasākumu izpildi nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un plānoto Eiropas Sociālā fonda līdzekļu ietvaros. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Izglītības un zinātnes ministra vietā - iekšlietu ministrs, satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2015. gada 30. decembra rīkojums Nr. 821) Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020.gadam Rīga, 2015 Lietotie saīsinājumi EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds IAP 2007.-2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam IAP 2014.-2020. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM Izglītības un zinātnes ministrija KAA Karjeras attīstības atbalsts KI Karjeras izglītība KM Kultūras ministrija LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LKAAA Latvijas karjeras attīstības atbalsta asociācija LM Labklājības ministrija LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs LPS Latvijas Pašvaldību savienība MK Ministru kabinets NAP Latvijas Nacionālais attīstības plāns NVA Nodarbinātības valsts aģentūra PINTSA Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VISC Valsts izglītības satura centrs LIETOTIE TERMINI Karjera - izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība cilvēka mūža laikā. Karjeras izglītība - izglītības procesā integrēti pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Karjeras attīstības atbalsts - pasākumu kopums, kas ietver informācijas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pieejamību izglītojamajiem karjeras mērķu noteikšanai un plānošanai, izdarot izvēli saistībā ar izglītību un darbu. Karjeras vadības prasmes - prasmju kopums, kas indivīdiem (un grupām) nodrošina strukturētus veidus, kā apkopot, analizēt, sintezēt un organizēt ar sevi, ar izglītību un ar nodarbinātību saistīto informāciju, kā arī attīsta prasmes pieņemt un īstenot lēmumus un karjeras maiņu. Karjeras vadības prasmes ir dzīves, mācību, apmācības un darba prasmes, kas cilvēkiem ir jāattīsta, lai varētu efektīvi veidot savu karjeru. Karjeras konsultācijas/ Konsultēšana - mijiedarbība starp karjeras konsultantu un indivīdu, lai palīdzētu indivīdam atrisināt noteiktu problēmu vai jautājumu. Karjeras konsultēšana ietver aktīvu indivīda stāstījuma uzklausīšanu, sapratnes, cieņas un iejūtības izrādīšanu, karjeras mērķu noskaidrošanu un palīdzēšanu karjeras lēmumu pieņemšanā. Karjeras konsultēšana galvenokārt notiek individuāli, bet to var veikt arī grupā. Mūžilgs karjeras atbalsts ir sistēmisks darbību kopums, kas jebkura vecuma indivīdiem jebkurā dzīves posmā ļauj noteikt un apzināties savas spējas, prasmes un intereses, pieņemt apzinātu lēmumu par izglītību, apmācību un nodarbošanos, kā arī vadīt savu dzīves ceļu mācībās, darbā un citos apstākļos, kur šīs spējas un prasmes tiek apgūtas un/vai izmantotas. I. Plāna kopsavilkums Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu un Karjeras izglītības pieejamība ir būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Atbalsts karjeras attīstībai ir īpaši nozīmīgs sociāli ekonomisko pārmaiņu laikā, kas cilvēkam rada neskaidras darba perspektīvas, palielina sociālās atstumtības risku. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pieeju tādiem karjeras atbalsta pakalpojumiem, kas cilvēkam palīdz apgūt karjeras vadības prasmes dzīvei mūsdienu sabiedrībā 21.gadsimtā. Jāapzinās, ka katrs pats ir atbildīgs par prasmju apguvi savas izglītības un karjeras virziena izvēlei. Lai gan karjeras atbalsts ir vērsts uz privātpersonām, tā ietekmei ir horizontāls raksturs. Pēc sava rakstura Karjeras attīstības atbalsts sasaista indivīdu, uzņēmumu un valsts ekonomiskos un sociālos mērķus. Elastīgs KAA veicina izglītības sistēmas kvalitātes pilnveidi, sekmējot priekšlaicīgās mācību pamešanas gadījumu samazināšanos, rosinot talantīgus jauniešus iesaistīties zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, motivējot izvēlēties darba tirgū pieprasītāko profesiju apguvi, veicinot izglītībā iegūto prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam, tādējādi atvieglojot pāreju no izglītības uz darba tirgu. KAA nevar uzlūkot kā unikālu vai vienreizēju pasākumu. Tam ir jābūt pieejamam jebkurā dzīves posmā, sākot ar pamatizglītību, visa cilvēka mūža ilgumā, ne tikai karjeras maiņas posmos. Tāpēc valstij formālās izglītības ieguves procesā ir jānodrošina karjeras vadības prasmju apguve pēc tā saucamā koncentru principa - apgūto Karjeras izglītības saturu atkārtojot un katrā nākamajā posmā tā apguves līmeni paplašinot. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā IAP 2014.-2020. īstenošanas plāna 2015.-2017.gadam 2.1.rīcības virziena "Karjeras izglītības sistēmas attīstības un pakalpojumu pieejamība" ietvaros plānoto apakšuzdevumu izpildi un sasaisti ar citām nacionālās politikas plānošanas un starptautisko vadlīniju dokumentos paustajām atziņām. Plānotos pasākumus paredzēts īstenot galvenokārt vispārējās, t.sk., speciālās un profesionālās izglītības iestādēs sadarbībā ar pašvaldībām, skolām un Vispārējās izglītības satura centru, pasākumu īstenošanā iesaistot citas, karjeras atbalstā ieinteresētās iestādes un organizācijas, jo īpaši darba pasauli pārstāvošās. Plāna projektā nav iekļauti pasākumi karjeras attīstības atbalsta īstenošanai augstākajā izglītības balstoties uz Augstskolu likuma1 4.pantu Augstskolu autonomija. Neskatoties uz šajā pantā minēto, likums nosaka augstskolu administrācijas pienākumu garantēt un respektēt studējošo tiesības saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru. Plāna izstrādes laikā tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, lai identificētu problēmjautājumus, indikatīvi iezīmētu iespējamos risinājumus un uzdevumus KI un KAA pakalpojumu īstenošanai 2015.-2020.gadā. KI un KAA būtība, pakalpojumu pieejamība, saturs, kvalitātes un ietekmes vērtēšana tika apspriesta vairākos līmeņos, tajā skaitā Karjeras attīstības atbalsta sistēmas Sadarbības padomē2, PINTSA, vispārējās izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālistu un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju sanāksmēs, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas pilnsapulcē u.c. pasākumos saistībā ar šiem jautājumiem. Darba procesā ir noskaidrojies, ka viens no būtiski uzlabojamiem jautājumiem ir KI un KAA pakalpojumu pārvaldības un īstenošanas vadības pilnveide. Ar 2013.gada 7.augusta Izglītības likuma grozījumiem tika definēti ar karjeru saistītie pamatjēdzieni, 17.panta trešās daļas 15.punktā noteikta pašvaldības atbildība par bērnu un jauniešu KI nodrošināšanu savā teritorijā(pakalpojumu pārvaldība), savukārt 30. panta 3.1 daļā ir noteikta izglītības iestāžu vadītāju atbildība par KAA pakalpojumu nodrošināšanu izglītojamajiem3 (īstenošanas vadība). Turklāt Izglītības likuma 55.panta 3.punktā noteiktas izglītojamo tiesības saņemt informācijas un karjeras atbalsta pakalpojumus izglītības apguves procesa laikā. Savukārt Profesionālās izglītības likuma 8.panta 6.punktā ir noteikts, ka IZM organizē profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanu izglītībā. Prasības KI pasākumu integrēšanai mācību procesā ietvertas MK 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"4 un MK 2013. gada 21. maija noteikumos Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"5. KI un KAA pakalpojumu pārvaldība un to īstenošanas vadība, lai nodrošinātu karjeras vadības prasmju apguvi izglītojamajiem valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās (šeit un turpmāk ietverot arī speciālo izglītību) un profesionālās izglītības iestādēs: • Ir jāvienojas par ekonomiski pamatotu KI un KAA īstenošanas modeli valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, balstoties uz izglītojamo skaitu; • Ir jāizstrādā vadlīnijas KI īstenošanas paraugplānus mērķu sasniegšanai mācību procesā, lai nodrošinātu tāda KAA pakalpojumu pieejamību izglītojamajiem, kas aptvertu visas karjeras plānošanas jomas (savu interešu un spēju izvērtēšana, tālākās izglītības un karjeras virziena izvēle, izglītības un darba pasaules6 iespēju izpēte, apzināta lēmuma pieņemšana), nosakot atbildības sadalījumu starp izglītības iestādes personālu un sadarbības veidus ar vecākiem, absolventiem, nozaru profesionālajām organizācijām, uzņēmumiem, specializētajām karjeras informācijas un metodiskā atbalsta institūcijām. KI un KAA pakalpojumu pārvaldībā (pašvaldību atbildīgās personas), īstenošanas vadībā (izglītības iestāžu vadītāji) un īstenošanā (skolotāji, pedagogi karjeras konsultanti un citi izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālisti)iesaistītā personāla kapacitātes un nepieciešamo kompetenču nodrošināšana: Ir jānodrošina sistemātiskas un secīgas profesionālo zināšanu un prasmju apguves iespējas KI un KAA pakalpojumu pārvaldībā un īstenošanas vadībā iesaistītajam personālam saskaņā ar Izglītības likumā noteikto atbildības sadalījumu, bet karjeras izglītības īstenotājiem saskaņā ar MK 2014. gada 28. oktobra noteikumiem Nr.662 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" prasībām pedagoga karjeras konsultanta izglītībai, izstrādājot un īstenojot jaunu profesionālās kompetences pilnveides B programmām. Pieejas nodrošināšana daudzveidīgiem KAA pasākumiem izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs: • Izglītības iestādē ir jānodrošina daudzveidīgi KI un KAA pasākumi, lai veicinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi; • Jāorganizē nacionālā līmenī karjeras attīstības atbalsta pasākumu "Karjeras nedēļa" programma, kas izglītojamiem ļauj iepazīties ar darba pasauli un profesiju daudzveidību tajā un sekmē kopīgas izpratnes veidošanu sabiedrībā par savlaicīga karjeras atbalsta lomu un nozīmi ikviena dzīvē. Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu sadarbības paplašināšana ar darba pasauli: • Sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām un uzņēmumiem ir jāorganizē nacionālie profesionālās meistarības konkursi, lai celtu profesionālās izglītības iestāžu prestižu, izglītojamo pašapziņu, uzņēmību un motivāciju labāk apgūt mācību programmu, vairotu konkurētspēju, pārejot uz darba tirgu. Labākajiem izglītojamiem ir jānodrošina iespējas piedalīties starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos; • Nacionālo profesionālās meistarības konkursu ietvaros jāorganizē profesiju, nozaru jaunāko tehnoloģiju paraugdemonstrējumi inženierzinātņu programmu un profesionālās izglītības pievilcības celšanai, paralēli ir jāorganizē semināri pedagogiem, vecākiem un citiem konkursu apmeklētājiem. Jaunu daudzveidīgu informatīvo un metodisko resursu izveide, esošo aktualizēšana un pilnveide: Vienoto informācijas un metodisko resursu nodrošināšana, tajā skaitā e-vidē, būtiski ietekmē KI un KAA pieejamību un īstenošanas kvalitāti visos Latvijas novados, tāpēc ir jāturpina esošo resursu pilnveide un uz esošo bāzes, sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām un darba devējiem, jāizstrādā visaptverošs resurss pakalpojumu sniedzēju un izglītojamo vajadzībām, kas ietvertu visas karjeras plānošanas jomas, informāciju par izglītības iespējām un darba pasauli, kā arī jānodrošina regulāra informācijas aktualizācija tajā. Plāna 1.pielikumā shematiski parādīta Karjeras attīstības atbalstā iesaistīto atbildības jomas un sadarbība. II. Esošās situācijas raksturojums Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbību Latvijā atbildīgas ir IZM un LM saskaņā ar MK 2006. gada 29.marta rīkojumā Nr. 214 Par koncepciju "Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana" noteikto. Koncepcijā ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par valsts izglītības politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī koordinē karjeras izglītības īstenošanu visā izglītības sektorā. KAAS attīstība notiek, nodrošinot informācijas izplatīšanu par izglītības sistēmu kopumā un izglītības iespējām gan Latvijā, gan ārzemēs; aprakstot izglītības saturu, koordinējot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību līdzekļu un metodisko līdzekļu izstrādi, arī karjeras izglītībai, nodrošinot tālākizglītības sistēmas attīstību un izglītības iestādēs strādājošo (piem., klases audzinātāju, citu pedagogu u.c.) regulāru profesionālo pilnveidi, veicinot pētniecisko darbu saistībā ar karjeras izglītības attīstību. Īstenojot koncepcijas "Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana" nostādnes, lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta uzlabošanu, 2008.gadā VIAA tika izveidota Karjeras attīstības atbalsta sistēmas Sadarbības padome kā karjeras atbalsta jautājumos ieinteresēto institūciju informācijas apmaiņas struktūra. Tajā darbojas pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM, EM, LDDK, LPS, LBAS, KM, VARAM, VIAA, VISC, IKVD, NVA un LKAAA. IZM sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem turpina uzsākto darbu, lai paplašinātu Karjeras attīstības atbalsta sistēmas izveidi izglītībā, kā arī lai stiprinātu nozaru un darba devēju iesaisti jauniešu profesiju pasaules izzināšanā, novēršot atbildīgo un iesaistīto institūciju nepietiekamo un atšķirīgo izpratni par Karjeras attīstības atbalsta sistēmas mērķiem un mērķa grupām un attiecīgo pakalpojumu veidiem, nepietiekamo starpnozaru sadarbības koordināciju un resursu sadrumstalotību. Mūsdienīgas KI izveide Latvijā tika uzsākta ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.-2006.gada plānošanas periodā, kad no 2006.-2008.gadam tika īstenots projekts "Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā" (turpmāk - KIPNIS) ar mērķi uzlabot karjeras izglītības pieejamību un kvalitāti visu līmeņu un veidu izglītības iestādēs mūžizglītības kontekstā, izveidojot karjeras konsultantu kvalifikācijas apguves un izglītības iestādēs strādājošo pedagogu pilnveides sistēmu, kā arī attīstot karjeras izglītības metodisko un informatīvo materiālu nodrošinājumu. KIPNIS rezultātā tika izstrādāta 72 stundu pedagogu tālākizglītības programma "Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide karjeras izglītībā" un tās metodiskais nodrošinājums un sagatavoti 42 multiplikatori programmas īstenošanai. Šajā programmā pamatprasmes KI īstenošanā apguva 5390 pedagogi visā Latvijā. Projektā rezultātā izstrādāti arī metodiskie (3 metodisko materiālu komplekti karjeras izglītības īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs), informatīvie (3 informatīvās brošūras par izglītības iespējām Latvijā, 5 DVD jauniešiem par Latvijas tautsaimniecības nozarēm, 2 ES uzziņu materiālu tulkojumi) un IT materiāli (Nacionālā izglītības iespēju datubāze www.niid.lv un 7 pašnovērtēšanas tiešsaistes testi). Metodiskie un informatīvie materiāli tika nodoti visām Izglītības pārvaldēm un izdalīti Latvijas skolām, kā arī tie ir pieejami elektroniski VIAA mājaslapā7. Savukārt izglītības iespēju datu bāze un tiešsaistes testi8 pieejami publiskai bezmaksas lietošanai. Projekta rezultātā tika sniegts atbalsts karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguves iespēju nodrošināšanai augstskolās (izstrādāts profesijas standarts "Karjeras konsultants", izstrādāta un licencēta divu gadu profesionālā maģistra studiju programma "Karjeras konsultants", veikta mācību grāmatu izstrāde un tulkošana studējošo vajadzībām, izveidota kopēja studiju e-vide). KIPNIS projekta ietvaros tika sniegts atbalsts piecām augstskolām jaunas studiju programmas "Karjeras konsultants" izstrādei un tās īstenošanas uzsākšanai karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvei. Šobrīd šo maģistra studiju programmu īsteno četras Latvijas augstskolas - Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas Universitāte. Profesionālā maģistra studiju programmu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvei līdz 2015.gadam ir pabeiguši 313 kvalificēti karjeras konsultanti. Taču izglītības iestāžu nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ lielākā daļa no maģistra grādu ieguvušajiem karjeras konsultantiem un profesionālās pilnveides kursus beigušajiem pedagogiem darbu skolās kā karjeras atbalsta sniedzēji neturpina. Noslēdzoties KIPNIS projektam 2008. gadā, atbalsta apjoms karjeras izglītības īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ievērojami samazinājās. Šāds atbalsts turpmākajos gados galvenokārt tika sniegts EK informācijas apmaiņas un konsultāciju tīkla Euroguidance programmas un VIAA noteikto funkciju ietvaros, kas ierobežoto līdzekļu un pilnvaru dēļ nenodrošina sistemātisku, visaptverošu karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu nodrošinājumu izglītības sistēmā. Vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir pieejami KIPNIS projekta ietvaros izstrādātie metodiskie palīglīdzekļi KI īstenošanai vispārējās (7.-12. klases) un profesionālās izglītības iestādēs. Šo metodisko līdzekļu izmantošanai tika organizēti mācību semināri skolās strādājošo pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. KIPNIS projekta ietvaros izstrādātie metodiskie materiāli ir daļēji novecojuši, trūkst detalizētas vadlīnijas, kā integrēt KI mācību priekšmetu saturā. Nepieciešams šos materiālus atjaunot un papildināt ar mūsdienīgām karjeras atbalsta nodrošināšanas metodēm. "ES struktūrfondu ieguldījuma ietekmes izvērtējumā uz izglītības un zinātnes attīstību 2004. - 2006." analizēts arī KIPNIS projekts9. Aktivitātes rezultāti tika izpildīti, taču izvērtējumā tika uzsvērts, ka, neiestrādājot karjeras izglītību kopējā izglītības sistēmā un vispārējās izglītības programmās, turpmākā rezultativitāte var būt ļoti zema. Izvērtējumā norādīts, ka KIPNIS ieguldītie līdzekļi veicināja tābrīža skolēnu profesionālo izvēli, savukārt turpmāko absolventu karjeras izglītība bija atkarīga no skolu individuālajiem lēmumiem, sniegt šādus atbalstu saviem skolēniem vai nē. Pēc skolu vadības pārstāvju atzinumiem, skolas organizēja profesionālās orientācijas pasākumus un pēc savas iniciatīvas, izdalot daļu finansējuma konsultāciju veikšanai. Taču, lai karjeras izglītības attīstības aktivitātes rezultāti būtu lietderīgi, bija nepieciešams iestrādāt prasības karjeras izglītības īstenošanai kopējā izglītības sistēmā. Izvērtējums arī norāda, ka nepieciešams izstrādāt vairākas alternatīvas karjeras izglītības nodrošināšanas formām (dažāda tipa izglītības iestādēm). Karjeras konsultantu studiju programmās tika uzņemti 199 studenti. Taču, tā kā karjera konsultanta amats oficiāli netika ieviests izglītības iestāžu darbībā valsts finansējuma trūkuma dēļ, šiem studentiem bija liels risks palikt bez darba valsts nekonsekventas politikas karjeras izglītības sistēmas ieviešanā dēļ. Jau projekta izvērtējumā tika norādīts, ka, lai veicinātu karjeras izglītībā īstenoto aktivitāšu rezultativitāti, nepieciešams aptaujāt izglītojamos par to, vai veiktie pasākumi palīdzējuši viņiem pieņemt lēmumu par tālāko izglītību un/vai darbu. Tādēļ nepieciešams izstrādāt metodisko ieteikumus karjeras atbalsta pakalpojumu ietekmes izvērtēšanai, lai veiktu izstrādātā karjeras pakalpojuma plāna aprobāciju, apkopojot un analizējot īstenoto aktivitāšu rezultātus. Kopš KIPNIS projekta beigām ir veikts apjomīgs darbs, lai novērstu projekta izvērtējumā norādīto problēmu KI īstenošanai. Taču izglītības iestādēm joprojām trūkst finansējuma sistemātiska un sistēmiska karjeras atbalsta nodrošināšanai, kā arī karjeras konsultantu darba apmaksai. Turklāt nav veikta sistēmiska karjeras konsultantu tālākizglītība un kvalifikācijas paaugstināšana. Jāņem vērā, ka projektā izstrādātās metodikas ir daļēji novecojušas. Attīstoties informācijas tehnoloģijām, radušies jauni risinājumi, kas varētu uzlabot NIID funkcionalitāti un atvieglot informācijas meklēšanu. NIID e-konsultācijas parāda vajadzību attīstīt NIID klientu pašizpētes daļu, papildinot karjeras testus ar metodiskiem ieteikumiem pašnovērtējuma veikšanai un karjeras plānošanai. Turklāt NIID būtu jāpapildina ar informāciju par apgūstamo profesiju saturu, ko var veiksmīgi panākt, apvienojot NIID ar jaunizveidoto vietni www.profesijupasaule.lv. SVID analīze KAA sistēmā pēc KIPNIS projekta beigām ir atspoguļota tabulā Nr.1. Tabula Nr.1. Stiprās puses (Priekšrocības) Vājās puses (Trūkumi) • MK 2006.gada koncepcijā noteikta IZM un LM politiskā atbildība par karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanu iedzīvotājiem mūža ilgumā. • IZM pakļautībā darbojas VIAA, kuras funkcijās ietilpst sadarbības veicināšana starp izglītības un nodarbinātības sektoriem un centralizētu informācijas un metodiskā atbalsta resursu nodrošināšana karjeras atbalsta īstenotājiem izglītības sistēmā. • Ir izveidota un kopš 2008.gada darbojās KAAS Sadarbības padome, kuras sastāvā ir 13 karjeras atbalsta nodrošināšanā iesaistīto institūciju pārstāvji. • Kopš 2011.gada pedagoga-karjeras konsultanta amats ir iekļauts Pedagogu profesiju un amatu sarakstā. • Izglītības likumā 2013.gadā veiktie grozījumi karjeras, KI un KAA terminu skaidrojumam sekmē vienotas izpratnes veidošanu par karjeras atbalsta pakalpojumu būtību. • Izglītības likumā 2013.gadā veiktie grozījumi nosaka atbildības sadali par KI un KAA pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu izglītojamajiem. • Ar katru gadu pieaug pašvaldību skaits, kuras aktīvi iesaistās VIAA iniciētās nacionālās Karjeras nedēļas pasākumu programmas īstenošanā izglītojamajiem, lai uzlabotu sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem un citām organizācijām (kopš 2012.gada Karjeras nedēļas pasākumu organizēšanā iesaistījušos pašvaldību skaits ir pieckāršojies, sasniedzot 20 pašvaldības 2015.gadā, kad valstī tika organizēti vairāk nekā 4000 pasākumu, kurus kopumā apmeklēja vairāk nekā 120 tūkstoši bērnu un jauniešu) • 2014.gada 28.oktobrī MK apstiprinātajos "Noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi" ir iekļautas prasības karjeras konsultantiem un pedagogiem karjeras konsultantiem. • IKVD 2015.gada 18.maija iekšējos noteikumos Nr.14 "Grozījumi Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2011.gada 24.maija iekšējos noteikumos Nr.5 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodika"" pilnveidoti KI vērtēšanas kritērijus izglītības iestāžu akreditācijas procesam. • Neskatoties uz Izglītības likuma 2013.gadā iekļautajiem grozījumiem karjeras atbalsta jautājumos, MK noteikumiem par pedagoga karjeras konsultanta amata iekļaušanu Pedagogu profesiju un amatu sarakstā un MK noteikumiem par karjeras konsultantiem un pedagogiem un skolotājiem karjeras konsultantiem nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas pilnveidi tikai nelielā daļā vispārējās izglītības skolu tiek nodarbināti kvalifikācijas prasībām atbilstoši darbinieku ar pilnu slodzi (54 PKK 2012./2013.mācību gadā, 86 PKK 2014./2015.mācību gadā). • Izglītības iestāžu akreditācijas procesā tiek konstatēts, ka vairumā izglītības iestāžu karjeras atbalsta pasākumi tiek īstenoti fragmentāri, nevis sistemātiski, vecuma posmiem atbilstīgi secīgi pasākumi karjeras vadības prasmju apguvei. • Skolās strādājošo pedagogu papildizglītība karjeras atbalsta jautājumos netiek nodrošināta pietiekošā apjomā (līdz šim tā tika piedāvāta tikai KIPNIS projekta ietvaros un EK informācijas un konsultāciju tīkla Euroguidance programmas ietvaros). • Pedagogu studiju programmās nav iekļautas tēmas par KI. Līdz ar to jaunajiem pedagogiem netiek nodrošinātas pamatzināšanas un prasmes KI īstenošanai uzsākot darbu izglītības iestādē. • Nav definēti pedagoga karjeras konsultanta amata pienākumi, ir tikai apstiprināts karjeras konsultantu profesijas standarts. • Nav noteikta diferencēta pieeja pedagoga karjeras konsultanta un karjeras konsultanta amata pienākumiem un attiecīgi profesionālās kvalifikācijas pilnveidei. Iespējas Draudi (Riski) • Sniedzot informatīvo, metodisko un finansiālo atbalstu izglītības iestādēm tiktu panākta kvalitatīva Izglītības likumā noteikto normu īstenošana visās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs visos novados. • Nodrošinot karjeras vadības prasmju apguvi izglītojamajiem izglītības apguves procesā, pieaugtu viņu motivācija mūžizglītībai un nodarbinātībai atbilstoši savām interesēm, spējām, sabiedrības un darba tirgus piedāvātajām iespējām un vajadzībām. • Samazinātos izglītību pāragri pametušo jauniešu skaits, padarot vieglāku pāreju no izglītības uz darba tirgu. Neīstenojot kompleksu pieeju mūsdienīgu, kvalitatīvu KAA pakalpojumu pieejamības nodrošinājumam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs: • turpināsies disproporcija starp izglītojamo skaitu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs vidējā pakāpē (2015.gadā aptuveni 59:41, VIIS dati); • nepieaugs izglītojamo vēlme apgūt dabas zinātņu un eksaktos mācību priekšmetus; • neveidosies jauniešu izpratne un prasmes apzinātas tālākās izglītības un karjeras virziena izvēlei; • nesamazināsies jauniešu skaits, kas nemācās, bet tajā pašā laikā nav arī nodarbināti. (2015.gada 1.cet. Eurostat dati 43,9 tūkst. 15-29 gadu vecumā, no tiem 17,9 tūkst. 15-24 gadu vecumā) Pēc 2008.gada netika izveidoti arī iepriekš plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Tāpēc nav bijis iespējams iesaistīt KI pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu KI pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25 37.§) "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī" 1.8. un 1.9.apakšpunktā noteiktajam tika atlikta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.2.2.2.1.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" un 1.2.2.2.2.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība" īstenošana, vienlaikus pārdalot finansējumu. Liela daļa pašvaldību Izglītības pārvaldes atbilstoši Izglītības likuma 17.pantam ir noteikušas atbildīgos darbiniekus KI īstenošanas pārraudzībai pakļautībā esošajās izglītības iestādēs. Savukārt izglītības iestāžu vadītāji atbilstoši Izglītības likuma 30.pantam ir atbildīgi par karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu izglītojamajiem. Līdz šim izglītības pārvalžu darbiniekiem un izglītības iestāžu vadītājiem nav bijušas pietiekošas iespējas pilnveidot savas zināšanas un prasmes karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu jautājumos organizētā veidā. Karjeras izglītība ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa. Tāpēc, vērtējot izglītības procesa īstenošanas kvalitāti izglītības iestādēs, 2015.gadā IKVD izstrādāja priekšlikumus Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodikai un KI jautājumu novērtēšanas kritērijiem vispārējās un profesionālās izglītības akreditācijas procesā. Jaunie vērtēšanas kritēriji ir apstiprināti ar 2015.gada 18.maija IKVD iekšējiem noteikumiem Nr.14 "Grozījumi Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2011.gada 24.maija iekšējos noteikumos Nr.5 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodika". Taču, lai nodrošinātu vienotu mūsdienīgu pieeju un izpratni noteikto funkciju izpildei visā izglītības sistēmā, to veicējiem līdz šim nav nodrošināts pietiekošs izglītojošais un metodiskais atbalsts. Tāpat nav notikusi sistemātiska un vienota pašvaldības atbildīgo personu un izglītības iestāžu vadītāju izglītošana par KAA pasākumu nodrošināšanas, monitoringa un kvalitātes izvērtēšanas jautājumiem. Te var minēt tikai dažus izglītojošus pasākumus, kurus organizēja IKVD izglītības iestāžu akreditācijas komisijas locekļiem, kas neaptver visus vispārējas un profesionālās izglītības skolu vadītājus. Sākot ar 2014.gadu, VIAA organizēja divu dienu semināru Profesionālās izglītības kompetenču centru vadītājiem KI īstenošanas jautājumos. VIAA kopā ar Eiropas Komisijas informācijas apmaiņas un konsultāciju tīkla Euroguidance programmu savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros, organizē vienas vai divu dienu mācību un pieredzes apmaiņas seminārus10 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālistiem jaunu metožu apguvei individuālajā un grupu konsultēšanā, mobilitātes veicināšanai izglītības apguves nolūkā, darbā ar vecākiem bērnu un jauniešu karjeras izvēles jautājumos, kā arī darbā ar riska grupu jauniešiem. VIAA sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām organizē arī informatīvos seminārus par vadošo tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm un tajās nodarbinātajām profesijām. Taču šie semināri neaptver visu pedagogu vajadzības pēc papildizglītības. Vidēji gadā VIAA un Euroguidance programmas ietvaros organizētajos profesionālās pilnveides pasākumos piedalās ap 800 pedagogiem. Euroguidance programmas ikgadējo darba uzdevumu prioritātes, tāpat kā granta piešķīruma apjomu nosaka Eiropas Komisija. VIAA 2014. gadā veiktā aptauja "Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu pieejamība profesionālās izglītības iestādēs"11 Euroguidance programmas ietvaros liecina, ka no 56% profesionālās izglītības iestādēm tikai 19% novērtē karjeras atbalsta darbu kā pilnīgi nodrošinātu. Galvenie KAA nodrošināšanas neatrisinātie jautājumi, ko min aptaujas dalībnieki, ir nepietiekamais finansējums, normatīvais regulējums un metodiskais atbalsts izglītības iestādēm KI programmu/plānu izstrādei, papildizglītības pieejamība pedagogiem KI integrēšanai mācību procesā, informatīvais un metodiskais atbalsts pedagogiem karjeras konsultantiem darbam ar izglītojamajiem u.c. karjeras attīstības atbalsta jautājumi. Ņemot vērā izglītības iestāžu ierobežoto pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, pedagogu karjeras konsultantu skaits izglītības iestādēs aug lēnām (piemēram, vispārējā izglītībā pedagogu-karjeras konsultantu skaits pēdējos gados palielinājies no 54 (2012./2013.mācību gadā) tikai līdz 86 (2014./2015.mācību gadā), turklāt tie pārsvarā ir nodarbināti nepilnā slodzē, kas neatbilst skolēnu skaitam, kā tas noteikts IAP 2014.-2020. gadam (1 konsultants 700 skolēniem 2017. gadā un 1 konsultants 600 skolēniem 2020. gadā). 2014./15.mācību gadā tikai pieci pedagogi karjeras konsultanti, ar atbilstošu kvalifikāciju, strādā uz pilnu slodzi (kopā visās vispārējās izglītības skolās veidojas tikai 25,62 slodzes) ar dažādu atalgojumu. 1.attēlā redzams salīdzinājums starp esošo situāciju un vēlamo situāciju, kad uz 700 skolēniem tiek nodrošināts 1 konsultants, pedagogu karjeras konsultantu darba slodžu jomā visos plānošanas reģionos vispārējās izglītības iestādēs (IZM statistikas dati par 2014./2015.mācību gadu). Profesionālās izglītības iestādēs, ņemot vērā izglītojamo skaitu, pašreiz būtu jānodrošina 42,69 darba slodzes pedagogiem karjeras konsultantiem. Nepieciešamo un esošo PKK darba slodžu sadalījums pa plānošanas reģioniem 2014./2015. m.g. 1.attēls "Esošo un nepieciešamo pedagogu karjeras konsultantu darba slodžu sadalījums pa plānošanas reģioniem Tabulā Nr.2 sniegts detalizēts pārskats par nepieciešamo un esošo Pedagogu karjeras konsultantu darba slodžu sadalījumu pa Latvijas novadiem (dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas). Tabula Nr.2 Novads skolēnu skaits 1.-12.kl. 2014.-2015.mg. nepieciešamās PKK darba slodzes uz 01.09.2017. esošās PKK darba slodzes Kurzemes plānošanas reģions Aizputes novads 900 1,29 0,8 Alsungas novads 143 0,20 - Brocēnu novads 669 0,96 - Dundagas novads 378 0,54 - Durbes novads 181 0,26 0,075 Grobiņas novads 838 1,20 - Kuldīgas novads 2607 3,72 0,6 Liepāja 7704 11,01 0,95 Nīcas novads 257 0,37 - Mērsraga novads 178 0,25 - Pāvilostas novads 228 0,33 - Priekules novads 561 0,80 - Rojas novads 346 0,49 0,2 Rucavas novads 115 0,16 - Saldus novads 2681 3,83 - Skrundas novads 488 0,70 0,2 Talsu novads 2553 3,65 0,5 Vaiņodes novads 327 0,47 - Ventspils 3863 5,52 1,28 Ventspils novads 963 1,38 - Latgales plānošanas reģions Aglonas novads 357 0,51 - Balvu novads 1263 1,80 - Baltinavas novads 113 0,16 - Ciblas novads 193 0,28 - Dagdas novads 792 1,13 - Daugavpils 8643 12,35 0,998 Daugavpils novads 1622 2,32 - Ilūkstes novads 751 1,07 - Kārsavas novads 502 0,72 0,1 Krāslavas novads 1423 2,03 - Līvānu novads 1148 1,64 - Ludzas novads 1249 1,78 - Preiļu novads 1004 1,43 - Rēzekne 3628 5,18 0,05 Rēzeknes novads 2293 3,28 - Riebiņu novads 454 0,65 0,4 Rugāju novads 243 0,35 - Vārkavas novads 166 0,24 0,7 Viļakas novads 574 0,82 - Viļānu novads 590 0,84 - Zilupes novads 394 0,56 - Rīgas plānošanas reģions Ādažu novads 1136 1,62 0,65 Alojas novads 454 0,65 - Babītes novads 794 1,13 - Baldones novads 662 0,95 - Carnikavas novads 304 0,43 - Garkalnes novads 440 0,63 - Engures novads 628 0,90 - Ikšķiles novads 945 1,35 - Inčukalna novads 549 0,78 - Jaunpils novads 246 0,35 - Jūrmala 4077 5,82 0,5 Kandavas novads 1080 1,54 - Krimuldas novads 436 0,62 - Ķeguma novads 392 0,56 - Ķekavas novads 1673 2,39 0,3 Lielvārdes novads 1032 1,47 - Mālpils novads 435 0,62 - Mārupes novads 1633 2,33 - Ogres novads 3658 5,23 1,2 Olaines novads 1504 2,15 - Rīga 60623 86,60 8,312 Ropažu novads 466 0,67 - Salacgrīvas novads 637 0,91 - Salaspils novads 1525 2,18 - Saulkrastu novads 582 0,83 - Siguldas novads 1909 2,73 - Sējas novads 174 0,25 - Stopiņu novads 784 1,12 - Tukuma novads 2977 4,25 - Vidzemes plānošanas reģions Alūksnes novads 1698 2,43 - Amatas novads 374 0,53 - Apes novads 315 0,45 - Beverīnas novads 222 0,32 - Burtnieku novads 306 0,44 - Cēsu novads 2436 3,48 - Cesvaines novads 363 0,52 - Ērgļu novads 289 0,41 0,075 Gulbenes novads 2045 2,92 0,35 Kocēnu novads 465 0,66 - Jaunpiebalgas novads 308 0,44 - Līgatnes novads 214 0,31 - Lubānas novads 226 0,32 - Mazsalacas novads 298 0,43 - Madonas novads 2324 3,32 - Naukšēnu novads 172 0,25 - Pārgaujas novads 236 0,34 - Priekuļu novads 628 0,90 0,05 Raunas novads 237 0,34 - Rūjienas novads 521 0,74 - Smiltenes novads 1295 1,85 - Strenču novads 241 0,34 - Valkas novads 801 1,14 - Valmiera 3679 5,26 0,175 Varakļānu novads 315 0,45 - Vecpiebalgas novads 406 0,58 - Zemgales plānošanas reģions Aizkraukles novads 911 1,30 - Aknīstes novads 229 0,33 - Auces novads 695 0,99 - Bauskas novads 2590 3,70 - Dobeles novads 1997 2,85 - Iecavas novads 1008 1,44 - Jaunjelgavas novads 415 0,59 - Jelgava 5996 8,57 3 Jelgavas novads 2164 3,09 0,8 Jēkabpils 2411 3,44 1 Jēkabpils novads 366 0,52 - Kokneses novads 649 0,93 - Krustpils novads 476 0,68 - Limbažu novads 1626 2,32 0,4 Neretas novads 291 0,42 - Ozolnieku novads 900 1,29 1,75 Pļaviņu novads 449 0,64 0,2 Rundāles novads 263 0,38 - Salas novads 474 0,68 - Skrīveru novads 339 0,48 - Tērvetes novads 315 0,45 - Vecumnieku novads 852 1,22 - Viesītes novads 357 0,51 - 10.lpp. minētais un tabulā Nr.2 apkopotie dati liecina, ka, visos reģionos vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs nav nodrošināta KAA pakalpojumu pieejamība izglītojamajiem. Nepieciešams panākt, ka 2020. gadā tiek nodrošināts KAA visos Latvijas plānošanas reģionos atbilstoši izglītojamo skaitam. Izglītības iestādē (gan vispārējās, gan profesionālās) jāpieņem darbā profesionālus karjeras konsultantus (1 konsultants 700 izglītojamie 2017.gadā), kuri: • vada karjeras izglītības programmas izstrādi un īstenošanu izglītības iestādē; • sniedz informatīvo un metodisko atbalstu skolas pedagogiem karjeras izglītības integrēšanai mācību procesā; • sniedz individuālās konsultācijas izglītojamajiem, kā arī tiem, kuri piesakās uz ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču novērtēšanu; • vada izglītojošus pasākumus vecākiem bērnu karjeras izvēles jautājumos; • sadarbojas ar citām karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistītajām institūcijām, tajā skaitā darba devējiem. Lai jaunietis apzinātu reālās prasības darba vidē un pēc izglītības ieguves varētu veiksmīgāk iekļauties drošā un legālā nodarbinātībā, viņam pamatskolā un vidusskolā ir jāapgūst pamata zināšanas par darba un sociālajām tiesībām. Pamatzināšanas par darba tiesībām ir vēlams iegūt pirms pirmajām darba attiecībām, vai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem pirms prakses uzsākšanas, lai jaunietis varētu sevi aizstāvēt darba tiesību pārkāpumu gadījumos vai pat nepieļaut to iestāšanos. tas ir. Darba drošības un sociālo tiesību pamati izglītojamiem būtu jāapgūst Sociālo zinību ietvaros. Arī pedagogu karjeras konsultantu mācību saturā jāiekļauj pamata zināšanas par darba un sociālajām tiesībām, to lomu darba vietā, lai varētu jauniešiem sniegt atbalstu informācijai par prasībām darba vietās, tādējādi veicinot jauniešu vieglāku pāreju uz darba tirgu. Ņemot vērā to, ka līdz šim ne jauno skolotāju sagatavošanas programmās, ne pedagogu papildizglītībā nav pievērsta pietiekoša uzmanība mācību priekšmetos apgūstamās teorijas sasaistei ar ikdienu, jo īpaši profesionālo darbību, skolēni neiegūst pietiekamas prasmes zināšanu pielietošanai, savas tālākās izglītības un karjeras virziena izvēlei. Līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ nav izstrādātas arī metodiskās vadlīnijas KI integrēšanai mācību priekšmetu apguves procesā, kā arī mērķtiecīgu pasākumu organizēšanai. Lai to novērstu, ir jāizstrādā jauns skolotāja profesijas standarts, kurā tiktu iekļautas prasības saturam un apjomam KI īstenošanai nepieciešamo kompetenču apguvei, lai skolās ienāktu jaunie pedagogi ar KI īstenošanas pamatprasmēm. Savukārt skolās strādājošajiem skolotājiem (izņemot tos, kas ieguvuši karjeras konsultanta maģistra grādu) jānodrošina papildizglītības KI īstenošanai nepieciešamo zināšanu un pamatprasmju apguvei. Papildus mācību priekšmetu satura apguvei ir nepieciešams nodrošināt iespējas izglītojamajiem iepazīt darba tirgu un profesiju daudzveidību, lai celtu jauniešu motivāciju profesijas izvēlei un tālākās izglītības apguvei, kā arī veicinātu jauniešu konkurētspēju un sekmētu pāreju uz darba tirgu. Vienlaikus ir jānodrošina iespējas jauniešiem pilnveidot savas intereses un prasmes arī ārpus formālās izglītības, jo karjeras atbalsta funkcijas savu interešu un spēju izkopšanai, nākotnes profesijas izvēlei, karjeras vadības prasmju pilnveidei un darba pasaules iepazīšanai pilda arī pašvaldību dibinātie jauniešu tehniskās jaunrades vai interešu centri, profesionāli orientētās izglītības programmas kultūrizglītības vai sporta jomā. Taču pamata karjeras izglītības pasākumi ir jāīsteno formālās izglītības ieguves laikā un tāpēc ir nepieciešams sniegt izglītības iestādēm gan materiālu, gan metodisku atbalstu, lai tās varētu organizēt praktiskas ievirzes pasākumus darba tirgus iepazīšanai atbilstoši izglītojamo vecuma grupu vajadzībām.  Lai gan šobrīd daudzās vispārējās izglītības iestādēs notiek dažādi KAA pasākumi (piemēram, profesiju izpētes projekti, ekskursijas u.tml.), tie netiek vienmērīgi nodrošināti visā Latvijā, kā arī ne vienmēr tiek nodrošināta sistēmiska, vecumposmiem atbilstoša pieeja, jo nav izstrādāts karjeras izglītības īstenošanas un karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns skolā. Turklāt īstenotie pasākumi līdzvērtīgā apjomā neaptver visus karjeras plānošanas jautājumus (pašnovērtējuma veikšana, darba pasaules iepazīšana, izglītības iespēju izpēte, karjeras lēmuma pieņemšana), nereti kādam no tiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, atstājot novārtā pārējos. Šāda pieeja neveicina pārdomātu karjeras lēmumu pieņemšanu. Tādēļ atkārtoti ir jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai katrā skolā tiktu izstrādāts un īstenots sistemātisks un secīgs karjeras izglītības īstenošanas un karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns. Profesionālās izglītības sistēmas ietvaros sevišķa loma KAA pasākumu pilnveides nodrošināšanai ir PIKC12, jo īpaši darbā ar riskam pakļautiem jauniešiem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas programmas" ietvaros, kuru īsteno LM sadarbībā ar IZM. Ir svarīgi ņemt vērā to, ka PIKC ir veidots kā izglītības iestāde, kurā ir nepieciešamā materiālā bāze profesionālās kvalifikācijas ieguvei dažādu vecumu grupu izglītojamajiem vairāku nozaru pamatprofesijās un to pilnveidē, līdz ar to PIKC ir izglītības iestāde, kurā jābūt daudzveidīgam karjeras attīstības atbalstam. Papildus arī jāņem vērā Kultūras ministrijas loma profesionālajā izglītībā, jo KM nozarē PIKC ne tikai rada kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, bet arī stimulē radošo daudzveidību un rada priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai. NVA savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros, papildus pamatpienākumiem darbā ar bezdarbniekiem un darba meklētājiem, piedāvā karjeras informācijas un atbalsta pasākumus skolēniem par aktuālām karjeras izvēles tēmām pēc izglītības iestāžu uzaicinājuma. Valsts budžeta ietvaros 2014.gadā NVA karjeras konsultanti snieguši karjeras konsultācijas 4 172 jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem: 122 bija bezdarbnieki un darba meklētāji un 4 050 bija citas personas (personas, kuras nav reģistrētas NVA kā bezdarbnieki vai darba meklētāji). Taču sniegtie pakalpojumi nav regulāri un, ņemot vērā NVA nodarbināto karjeras konsultantu nelielo skaitlisko sastāvu, pasākumu skaits skolās nebūt nav pietiekams, ņemot vērā kopējo izglītojamo skaitu. Turklāt ārpakalpojuma veidā sniegtas konsultācijas nevar aizstāt, bet tikai papildināt sistēmisku, sistemātisku un regulāru karjeras izglītības darbu, kam jānotiek visās izglītības iestādēs visā Latvijā. Ārpus skolām tiek organizēti dažādi KAA pasākumi (piemēram, VIAA sadarbībā ar pašvaldību Izglītības pārvaldēm kopš 2012. gada organizē nacionālā līmeņa pasākumu programmu vispārizglītojošo skolu skolēniem Karjeras nedēļa), tiek īstenotas arī pašvaldību, privātas un citas iniciatīvas, lai veicinātu jauniešu informētību par darba tirgu (piemēram, jauniešu karjeras portāls www.prakse.lv sadarbībā ar LDDK īstenoja projektu "Virtuālā prakse" un pasākumu "Atvērto durvju nedēļa uzņēmumos", Junior Achievement katru gadu organizē karjeras izglītības pasākumu "Ēnu diena"). Taču šie pasākumi var kalpot tikai kā daļa no KI procesa un nekādā gadījumā nevar aizstāt sistemātisku karjeras atbalsta darbu pašā izglītības iestādē. Ir jānodrošina daudzveidīgs karjeras izvēles pasākumu komplekss visiem Latvijas izglītojamajiem, iesaistot tajos nozaru profesionālās organizācijas, uzņēmumus, augstākas pakāpes izglītības iestādes. Jāorganizē Karjeras nedēļas pasākumu programma vienlaicīgi visos Latvijas novados, kuras ietvaros ir pieejama dažādu profesiju vērošana vietējos uzņēmumos, sarunas/intervijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, darbu iemēģināšana profesionālās izglītības iestāžu darbnīcās, dalība un/vai profesiju vērošana jauno profesionāļu meistarības konkursos. Pasākumi pilnīgākai darba tirgus un profesiju daudzveidības iepazīšanai (tajā skaitā nozaru pamatprofesijas, specializācijas, saistītās profesijas), iekļaujot labās prakses piemērus sadarbībā ar darba devējiem, nodrošinās jauniešiem iespēju labāk apzināt savas zināšanas, prasmes un intereses un iepazīties ar dažādu profesiju specifiku. Šādi pasākumi ne tikai būtiski uzlabos KI profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairos jauniešu motivāciju iekļauties izglītības procesos un izglītošanās noslēgumā iegūt izvēlēto kvalifikāciju. Šie pasākumi sekmēs priekšlaicīgi mācības pametušo skaita samazināšanos un mērķtiecīgu turpmākās izglītības/profesijas izvēli atbilstoši savām prasmēm, zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Pašlaik trūkst vecumposmiem atbilstošā atraktīvā veidā sagatavotas informācijas par Latvijas darba tirgu, tautsaimniecības nozarēm un to attīstību. Pieejamā EM un LM oficiālo pārskatu informācija ir sarežģītā valodā un lietoto terminu dēļ jauniešiem ne vienmēr saprotama. VIAA kopš 2012.gada uztur un papildina interneta vietni www.profesijupasaule.lv, kas ļauj jauniešiem iepazīt dažādas profesijas. Turklāt vietne satur arī materiālus karjeras atbalsta speciālistiem darba pasaules iepazīšanas pasākumu organizēšanai. Nepieciešams izstrādāt aktuālus materiālus darbam klasēs. Lai nodrošinātu vietnes www.profesijupasaule.lv satura regulāru pilnveidi un aktualizāciju, VIAA ir jāvienojas ar LDDK, LBAS, NVA, NEP un nozaru asociācijām par ekspertu piesaisti satura veidošanai un tā regulārai aktualizācijai. Sekmējot IAP 2014.-2020. 3.3. rīcības virziena "Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana" iekļautā politikas rezultāta par izglītības pakalpojumu pieejamības pieaugumu sasniegt skolēnu proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 50/50 %, VIAA sadarbībā ar VISC un iesaistot LNKC 2016.gadā uzsāks un turpinās līdz 2020.gadam nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem. Līdz šim nepietiekama finansējuma dēļ Nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursi nenotiek regulāri. Turklāt ne visām zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgām profesijām tiek rīkoti šādi konkursi, kas ļautu popularizēt šīs profesijas jauniešu vidū un iesaistīt jauniešus Latvijas darba tirgū pieprasītu profesiju apgūšanai. Nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu mērķis - popularizēt profesionālās izglītības vērtību apzinātas karjeras virziena izvēlei, demonstrēt tās atbilstību darba pasaules vajadzībām, motivēt jauniešus izvēlēties apgūt profesionālās kvalifikācijas, tai skaitā netehnoloģisko inovāciju un radošās industrijas vajadzībām, pēc pamatizglītības ieguves. Konkursa ietvaros nepieciešams organizēt arī profesionālo prasmju demonstrācijas pasākumus, kuru ietvaros notiktu atsevišķu profesiju darba uzdevumu un paņēmienu demonstrēšana, nozaru jaunāko tehnoloģiju, augstskolu zinātnes un pētniecības inovāciju paraugdemonstrējumi inženierzinātņu programmu un profesionālās izglītības pievilcības celšanai. Profesiju paraugdemonstrējumi ļautu vispārizglītojošo skolu izglītojamiem klātienē vērot un iemēģināt dažādo profesiju atsevišķus darba paņēmienus, lai labāk izprastu savu profesionālo piemērotību, bet profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem veicināt motivāciju veidot karjeru izvēlētajā nozarē. Konkursu laikā plānots organizēt seminārus vispārizglītojošo skolu pedagogiem (klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem, pedagogiem karjeras konsultantiem) ar mērķi iepazīt aktuālās darba tirgus tendences un profesiju daudzveidību. Šādi tiks paaugstināta pašu karjeras atbalsta sniedzēju zināšanas par profesijām un darba pasauli, lai nodrošinātu kvalitatīvas konsultācijas jauniešiem. Tā kā jauniešu profesijas izvēlē ļoti liela loma ir arī viņu vecākiem, kuriem bieži vien pietrūkst zināšanu par profesiju daudzveidību un saturu, šajos semināros jāaicina piedalīties arī viņus. Semināros piedalīties varēs visi ieinteresētie izglītojamo vecāki (semināri nebūs obligāti, taču tajos piedalīties tiks aicināti visi izglītojamo vecāki). Tur klāt tas palīdzēs kliedēt mītus par profesionālo izglītību un vairos tās prestižu vecāku vidū. Konkursi un darba paņēmienu izmēģinājumi apmeklētājiem (vispārizglītojošo skolu audzēkņiem) ļauj potenciālajiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem gūt ieskatu konkrētajā profesijā, izmēģināt dažādas tehnoloģijas, instrumentus, aprīkojumu un materiālus savām rokām, tā veicinot viņu izpratni par profesiju, ieinteresējot tajā un padarot vieglāku nākamās profesijas izvēli. Kopš 2008.gada Latvijas jaunie profesionāļi ar labiem rezultātiem piedalās Eiropas (EuroSkills) un pasaules (WorldSkills) jauno profesionāļu meistarības konkursos. Šajā periodā ir iegūtas 3 zelta medaļas, 3 sudraba medaļas un 8 izcilības medaļas. Arī KM stimulē Latvijas talantīgo jauniešu dalību starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs, kopš 1998.gada nozīmīgāko un prestižāko konkursu laureātiem piešķirot naudas balvas un KM atzinības rakstu par izciliem sasniegumiem dažādās mākslu nozarēs (mūzika, māksla, dizains un deja). Katru gadu balvas tiek piešķirtas 30-50 audzēkņiem un viņu pedagogiem. Laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam ir jāturpina konkursantu sagatavošana un dalības nodrošināšana starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos ar mērķi veicināt profesionālās izglītības pievilcību, piesaistīt profesionālajai izglītībai jauniešus un vairot profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo un absolventu, kā arī profesionālās izglītības sistēmas konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Plānotais konkursantu skaits 40 dalībnieki (laika periods 2015.-2020.g). Nacionālās izglītības iespēju datubāzes www.niid.lv (turpmāk - NIID), kas ir vienīgā centralizētā datubāze par izglītības iespējām Latvijā, izveide ir uzsākta no 2006.-2008. gadam īstenotā KIPNIS projekta ietvaros. Projektam beidzoties, VIAA, savas kompetences un resursu pieejamības ietvaros, regulāri aktualizē NIID datubāzi un šajā vietnē saturošo izglītības informāciju. NIID speciālisti nodrošina arī e-konsultācijas vietnes lietotājiem, kā arī iespējas veikt pašizpēti, izpildot dažādus testus. Pašlaik NIID ir ievietota informācija par valstī atzītām 13705 programmām, tajā skaitā vispārējās, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības programmām. 2014. gada statistikas dati liecina, ka vidēji mēnesī NIID ir lietojuši 16197 unikālie apmeklētāji ar 20015 apmeklējumiem mēnesī, bet gadā kopā bijuši 240174 apmeklējumi. Ņemot vērā to, ka katru gadu rodas jauni potenciālie vietnes lietotāji (jauni skolēni), nepieciešams viņus regulāri informēt par tās piedāvātajām iespējām karjeras plānošanā. VIAA šo vietni popularizē informācijas meklētāju un karjeras izglītības īstenošanas personāla vidū, organizējot vai piedaloties citu organizētajos informatīvajos semināros, piedaloties izglītības izstādēs un reizi gadā organizējot integrētās informatīvās kampaņas. Daudzi VIAA izstrādātie metodiski materiāli ir pieejami lejuplādēšanai VIAA mājas lapā, to atrašana ne vienmēr ir ērta lietotājam. Turklāt šie materiāli nav pieejami interaktīvā, e-vidē lietojamā formātā, bet tikai kā grāmatas vai brošūras, kas paredzētas karjeras atbalsta speciālistiem. Uzlabojot vietnes funkcionalitāti, jāizveido jauna satura vadības sistēma, mērķauditorijai piemērotā veidā jāadaptē NVA, EM, LBAS u.c. sadarbības partneru izveidotie materiāli un rīki, kā arī jārada jauni mērķauditorijai saprotami un piemēroti materiāli un rīki patstāvīgai un/vai karjeras atbalsta īstenošanas personāla asistētai karjeras plānošanai. Paralēli ir jānodrošina mācību pasākumi karjeras atbalsta īstenošanas personālam šo rīku efektīvai izmantošanai darbā ar dažādu vecumposmu karjeras atbalsta saņēmējiem. Lai paplašinātu skolēnu priekšstatus par profesiju/amatu daudzveidību, VIAA uztur un pilnveido arī e-informācijas resursu "Profesiju pasaule". Pašlaik interneta vietnē www.profesijupasaule.lv ir apkopota informācija par 21 objektiem-uzņēmumiem un tajos strādājošo tipiskākajām profesijām (kopskaitā 116). Vietnē ir pieejams apraksts par darba saturu un kvalifikācijas prasībām katrā profesijā, intervija ar šajā profesijā strādājošo, profesijas apguves izglītības iespēju sadaļa, fotogrāfiju galerija un vairākām profesijām arī video sižeti. Vietnē pieejami arī metodiskie ieteikumi "Izpēti profesiju pats" un "Kļūsti uzņēmējs". Lai vietnes saturu varētu ātrāk papildināt ar informāciju par jaunām profesijām, nepieciešama ciešāka sadarbība ar darba devējiem, kā arī nozaru informatīvais atbalsts. NVA mājaslapas sadaļā "Karjeras pakalpojumi" (tai skaitā arī jauniešiem) ir iespējams veikt pašizpēti, izpildot dažādus testus, iegūt informāciju par izglītības iespējām, iepazīt profesiju pasauli, iegūt informāciju par darba tirgus attīstības sakarībām un prognozēm, izmantojot NVA darba tirgus prognozēšanas rīku. LBAS uztur einformācijas resursu http://www.darbatiesibas.lv/, kurā var iepazīties ar darba tiesību un darba aizsardzības pamata nosacījumiem, kas paplašina jauniešu redzesloku par reālām prasībām darba tirgū. Gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, gan Iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam13 paredz īstenot pasākumu Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu un nodarbinātības barometra izveidi. Pasākuma ietvaros Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām plāno veidot web bāzētu rīku (darba tirgus prognožu analīzes un karjeras plānošanas instrumentu), kas nodrošinātu izvērstas, ticamas un ikvienam saprotamas informācijas pieejamību par nākotnes darba tirgus vajadzībām. Plānā pieteikto risināmo jautājumu argumentācijai ir sasaiste citās nacionālās politikas plānošanas un starptautisko vadlīniju dokumentos paustajās atziņās. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam14, kā hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, nosaka vidējā termiņa prioritātes izglītības un zinātnes jomā. Starp galvenajiem uzdevumiem ir noteikts atbalsts talantu izkopšanai; radošu un kvalificētu pedagogu sagatavošanai un piesaistei; jauniešu nodarbinātības veicināšanai, t.sk. karjeras izglītības sistēmas attīstība. Īstenojot karjeras izglītības politiku, palielinās iespēja, ka pieaugs audzēkņu skaits tautsaimniecībai prioritāri svarīgās specialitātēs profesionālajā izglītībā, samazināsies skolu nepabeigušu iedzīvotāju īpatsvars 18-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū (2017.gadā - 10,2%; 2020.gadā - 10), realizēsies izglītojamo skaita proporcijas maiņa pēc pamatizglītības ieguves vidējā izglītībā par labu profesionālai vidējai izglītībai (2017.gadā - 55/45; 2020.gadā - 50/50), līdz 2020.gadam aptuveni par 6% - 7%15 pieaugs audzēkņu skaits tautsaimniecībai prioritāri svarīgās specialitātēs profesionālajā izglītībā. Līdz ar to šo uzdevumu izpildei IZM ir ieplānojusi virkni pasākumu, kas ir atspoguļoti arī "Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam"16. Pamatnostādņu mērķis - kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Viens no pamatprincipiem ir cilvēkorientēta izglītība, kas ir vērsta uz cilvēka personīgo izaugsmi, pašpilnveidi katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās mūža garumā, tādējādi radot priekšnosacījumus katra iedzīvotāja uzņēmības, adaptācijas spēju attīstīšanai un panākot sociālo iekļaušanos, nodarbinātību un aktīvu pilsonisku līdzdalību. IAP 2014.-2020. ietvaros ir noteiktas būtiskākās risināmās problēmas, kā pedagogu motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana, 21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana, vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstība dzīvei un konkurētspējai darba vidē, kuru risināšanai KI un KAA pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir minēta kā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem. Pamatnostādnēs ir norādīts, ka KI un KAA pasākumi ir nozīmīgs priekšnosacījums jauniešu apzinātai izglītības un turpmākās karjeras izvēlei. Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz Karjeras attīstības atbalsta sistēmas izveidi, tajā skaitā KI tēmu dziļāku integrāciju mācību priekšmetu satura apguves procesā, tā sasaisti ar dažādajām profesionālās darbības jomām, tādu KAA pakalpojumu nodrošināšanu, kas aptvertu visas karjeras plānošanas jomas un nodrošinātu jauniešiem iespējas apgūt karjeras vadības prasmes (savu interešu un spēju izvērtēšana, tālākās izglītības un karjeras virziena izvēle, izglītības un darba pasaules iespēju izpēte, lēmuma pieņemšana) visos Latvijas novados. Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas, prasmes un intereses, kā arī iepazīties ar dažādu profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabotas apzināta un mērķtiecīga tālākās izglītības un karjeras virziena izvēles prasmes profesionālās un vispārējās izglītības procesā, bet arī vairota jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt izvēlēto kvalifikāciju, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū, sekmēs priekšlaicīgi mācības pametušo skaita samazināšanos. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam17 ir norādīts, ka motivācija jaunu talantīgu jauniešu piesaistei zinātnei un tehnoloģiju attīstībai veidojas skolā, un to ietekmē sabiedrībā valdošie priekšstati un stereotipi par darba un karjeras iespējām zinātniskās darbī …