📄 Likuma teksts
Par lietas izpētes izbeigšanuLieta Nr.87/09/06/02 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbībās"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Konkurences padomes lēmums
Nr.34
Lēmuma publiskojamā versija
Rīgā 2009.gada 9.oktobrī (prot.
Nr.39, 3.§)
Par lietas izpētes
izbeigšanu
Lieta
Nr.87/09/06/02
"Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā
noteikto aizlieguma pārkāpumu valsts akciju sabiedrības "Latvijas
valsts meži" darbībās"
Konkurences padome 08.12.2008. saņēma a/s "Saldus mežrūpniecība"
(turpmāk - Saldus MR), SIA "Latsin" (turpmāk - Latsin), SIA
"Strenču MRS", SIA "Kesko Agro Latvija" un SIA "Valkas mežs"
25.11.2008. iesniegumu (turpmāk - Iesniegums Nr.1), kurā lūgts
izvērtēt valsts a/s "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM)
darbību, tajā skaitā struktūrvienības "Apaļkoksnes piegāde" cenu
veidošanās politiku un tās ietekmi uz mežistrādes tirgu, kā arī
izvērtēt LVM dominējošo stāvokli, kas neveicina konkurētspējīga
mežizstrādes tirgus veidošanos, izveidot augošu koku iegādes
modeli ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem,
visiem tirgus dalībniekiem maksājot vienlīdzīgu cenu par koksnes
resursiem.
Iesniegumā Nr.1 teikts, lai veiktu
mežizstrādi un nogādātu apaļkoksni pircējam, mežizstrādātājam
ir jāiegādājas augoša koksne. Būtiskākā atšķirība starp jebkuru
mežizstrādātāju un LVM izveidoto struktūrvienību "LVM Apaļkoksnes
piegādes" ir tā, par kādu cenu šie uzņēmumi tiek pie augošas
koksnes - var pat teikt, ka tās nav vispār vai tā ir "nulles
cenā". LVM ir spējīgs gala pircējam apaļkoksnes produkciju
piedāvāt par zemāku cenu, jo tam ir neierobežota pieeja pie
būtiska koksnes resursu daudzuma par velti. Tā rezultātā ir
radusies situācija, ka LVM apaļkokus ar piegādi zāģētavā pārdod
par gandrīz tādu pašu cenu, par kādu patērētājiem tirgus
dalībniekiem ir jāiegādājas augoši koki, sedzot izdevumus par
mežizstrādi, piegādi un administratīvos izdevumus. Esošais
nozares modelis jau ir izjaucis mežizstrādes tirgus līdzsvaru,
daudzu mežizstrādātāju rentabilitāte ir nokritusies līdz kritiski
zemākajam līmenim.
06.01.2008. Saldus MR un Latsin
(abi kopā turpmāk - iesniedzēji) tikšanās laikā ar Konkurences
padomes pārstāvjiem, minētie iesniedzēji informēja, ka
12.01.2008. Konkurences padomei iesniegs papildu iesniegumu par
LVM darbībām un tās iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu
izmantošanu. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome 08.01.2009. ar
vēstuli Nr.30 informēja Saldus MR, ka papildu informācija var būt
būtiska Iesniegumā Nr.1 aprakstīto apstākļu izvērtēšanai un
Konkurences padomei minēto apstākļu dēļ atbildi viena mēneša
laikā nav iespējams sniegt, vienlaicīgi informējot, ka
Konkurences padome atbildi sniegs pēc papildu informācijas
saņemšanas no iesniedzējiem.
15.01.2009. no Saldus MR un Latsin
tika saņemts Iesniegums Nr.2, kurā, pamatojoties uz izklāstīto
faktu atspoguļojumu un Konkurences likuma 13.panta pirmo daļu,
14.pantu, 22.panta 1.punktu un 23.pantu, lūgts Konkurences
padomei pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu un pieņemt lēmumu
par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpuma
konstatēšanu LVM darbībās, atbilstoša tiesiskā pienākuma
uzlikšanu un naudas soda piemērošanu LVM. Iesniegumā Nr.2
norādīts, ka:
1) LVM šķērssubsidē zaudējumus no
apaļkoku sortimentu tirdzniecības ar ieņēmumiem no augošu koku
tirdzniecības;
2) kontrolējot izejmateriālu
(augošu koku realizācijas) tirgu atsakās pārdot saviem klientiem
augošus kokus, lai pati iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, kurā
darbojas šie klienti, kas ir atkarīgi no augošu koku piedāvājuma,
ierobežo augošu koku realizācijas apjomu;
3) bez objektīvi attaisnojoša
iemesla atsakās pārdot apaļkoku sortimentus tiem tirgus
dalībniekiem, kuri ar savā turējumā esošajām tehnoloģiskajām
iekārtām neveic visu nopirkto sortimentu mehānisku pārstrādi;
4) konkursu nolikumos un piegādes
līgumos pircējam izvirza pienākumu bez mehāniskas pārstrādes
nepārdot trešajām personām LVM piegādātos apaļo kokmateriālu
sortimentus, kas pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma
neattiecas uz piegādes līgumu, kura noslēgšana ir atkarīga no šī
pienākuma uzņemšanās no pircēja puses;
5) piemēro diskriminējošu un
atšķirīgu cenu līgumos par apaļo kokmateriālu sortimentu
piegādēm;
6) uzspiež netaisnīgus
priekšapmaksas noteikumus cirsmu izsoļu uzvarētājiem;
7) iepērk mežu zemi par nesamērīgi
augstu cenu.
Iesniegumā Nr.2 norādīts arī uz
citiem iespējamiem pārkāpumiem un to pārbaudes
nepieciešamību.
Ņemot vērā sniegto informāciju un
Iesniegumā Nr.2 izteikto lūgumu, 18.02.2009. un 19.02.2009.
Konkurences padome ar vēstulēm Nr.353, 354, 359 informēja Saldus
MR, Latsin un LVM, ka Konkurences padomes 11.02.2009. sēdē
(prot.Nr.6, 2.§), pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta
pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu, 23.panta pirmo daļu,
Konkurences padome nolēma ierosināt lietu Nr.87/09/06/02 "Par
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā
noteikto aizlieguma pārkāpumu valsts akciju sabiedrības "Latvijas
valsts meži" darbībās".
07.08.2009. Konkurences padome,
pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu,
27.panta otro daļu, nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu
lietā uz laiku līdz 11.10.2009.
22.09.2009. Konkurences padomes
Izpilddirekcija ar vēstulēm Nr.1699, Nr.1700, Nr.1701 paziņoja
lietas dalībniekiem, ka ir konstatēti lēmuma pieņemšanai
nepieciešamie fakti un saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta
septīto daļu lietas dalībniekiem ir tiesības desmit dienu laikā
no paziņojuma saņemšanas brīža iepazīties ar lietā iegūto
informāciju, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu
informāciju. LVM 25.09.2009.pilnvarotais pārstāvis iepazinās ar
lietas materiāliem. Latsin prokūrists un Saldus MR pilnvarotie
pārstāvji 30.09.2009. iepazinās ar lietas materiāliem. Neviens no
lietas dalībniekiem likumā noteiktajā desmit dienu termiņā
neiesniedza savu viedokli vai papildu informāciju lietā.
1. Lietas Dalībnieki
LVM ir valsts akciju sabiedrība,
kas Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēta ar vienoto
reģistrācijas Nr.40003466281, juridiskā adrese, Kristapa iela 30,
Rīga. LVM ir 100% valstij piederoša komercsabiedrība, kura tika
dibināta 1999.gadā, un tai ar likumu ir piešķirtas tiesības
apsaimniekot Latvijas valstij piederošās meža zemes un saņemt no
šīs apsaimniekošanas gūtos ienākumus. LVM uz 2008.gadu
apsaimnieko 1,59 milj. ha meža zemes (49% no Latvijas teritorijā
esošajām kopējām meža zemju platībām). LVM ir tirgus dalībnieks,
jo tā veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā - LVM pārdod
augošu koku cirsmas un apaļkokus, kā arī veic citas ar mežu
apsaimniekošanu saistītas saimnieciskās darbības, tajā skaitā
nodarbojas ar sēklu, stādu un zemes tirdzniecību, zemes nomu u.c.
saimniecisko darbību. LVM 28.08.2008. vēstulē Nr.01-281/2009
norādījusi ievērojamu skaitu publiskos iepirkumus, kurus veic LVM
"Apaļkoksnes piegādes" un LVM "Mežs", lai nodrošinātu
pamatdarbības nepieciešamos pakalpojumus. LVM rīcībā nav ne
tehnoloģisko iekārtu, ne mežizstrādes vai meža kopšanas tehnikas.
Līdz ar to LVM visu nepieciešamo mežizstrādes/meža
apsaimniekošanas darbu veikšanu nodrošina iepirkto pakalpojumu
veidā.
Saldus MR ir akciju sabiedrība,
kas Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēta ar vienoto
reģistrācijas Nr.40003020121, juridiskā adrese, Kuldīgas iela
86C, Saldus. Saldus MR saimnieciskās darbības veidi - meža
zemju iepirkšana, meža stādu iepirkšana, augošu koku iepirkšana,
zāģbaļķu, finierkluču, papīrmalkas iepirkšana - pārdošana,
zāģmateriālu pārdošana. Saldus MR ir arī mežizstrādes pakalpojumu
piedāvātājs un iepircējs.
Latsin ir sabiedrība ar ierobežotu
atbildību, kas Latvijas Republikas komercreģistrā ir reģistrēta
ar vienoto reģistrācijas Nr.50003121261, juridiskā adrese, Meža
iela 4, Jaunjelgava, Aizkraukles rajons. Latsin saimnieciskās
darbības veidi ir apaļo kokmateriālu tirdzniecība - eksports,
apaļo kokmateriālu pārstrāde, mežizstrāde un ar to saistīto
pakalpojumu sniegšana, kurināmās šķeldas ražošana - tirdzniecība,
meža augsnes sagatavošana. Latsin darbojas augošu koku, zāģbaļķu,
finierkluču, taras kluču, malkas, papīrmalkas iepirkuma -
realizācijas tirgos.
Izvērtējot Latsin, Saldus MR, LVM
sniegto informāciju, kā arī Konkurences padomes papildus no
citiem tirgus dalībniekiem un Latvijas Kokrūpniecības federācijas
(turpmāk - LKF) iegūto informāciju, Konkurences padome
konstatēja:
2. KONKRĒTIE
TIRGI
Saskaņā ar Konkurences likuma
1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,
kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences
likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka konkrētās preces tirgus ir
noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras
var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,
ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,
preču pazīmes un lietošanas īpašības.
2.1. Konkrētais preču tirgus
2.1.1. Augoši koki:
Iesniegumā Nr.2 teikts, ka augoši
koki tiek tirgoti divos dažādos tirdzniecības modeļos: 1)
atklātās cirsmu izsolēs,
2) izpildot noslēgtos ilgtermiņa
mežizstrādes līgumus (turpmāk - IML).
Saskaņā ar Iesniegumā Nr.2
norādīto iesniedzēji uzskata, ka konkrētais tirgus lietā ir
dažādu sugu augošu koku realizācijas tirgus, kurā tirgus
dalībnieki, kuriem īpašumā vai turējumā atrodas meža zemes, paši
vai par atlīdzību piešķir tiesības citiem tirgus dalībniekiem
nocirst šajās meža zemēs augošus kokus. Saskaņā ar Iesniegumā
Nr.2 norādīto iesniedzēji uzskata, ka LVM atrodas dominējošā
stāvoklī augošu koku realizācijas tirgū Latvijas teritorijā.
Lietā aptaujātie tirgus dalībnieki
un nozaru pārstāvji kā LVM, a/s "Latvijas Finieris", LKF,
norādīja, ka augošu koku meža platības nebūtu pamatoti dalīt
sīkāk pēc koku sugām, ņemot vērā, ka katrā konkrētajā cirsmā
augošu koku sastāvs, īpatsvars, kvalitāte, koku vecums veidojas
no dažādu koku sugu kopuma. Konkurences padomei, analizējot LVM
cirsmu izsoļu rezultātus, ir konstatējams, ka sugu sastāvs
izcērtamajiem kokiem konkrētajos meža iecirkņos tiek norādīts pēc
cirsmā valdošās izcērtamo koku sugas un lielākoties sugu sastāvs
ir neviendabīgs.
2.1.2. Apaļkoku
sortimenti:
Saskaņā ar Iesniegumā Nr.2
norādīto no 2002.gada papildus diviem iepriekš minētajiem koksnes
resursu tirdzniecības modeļiem LVM uzsāka apaļkoku tirdzniecību,
kura ietvaros LVM paši iegūst augošus kokus, tos nocērtot savos
apsaimniekotajos mežos un piegādājot tos uzņēmumiem, kuri
konkursa rezultātā ir ieguvuši tiesības uz attiecīgajām apaļkoku
piegādēm. LVM konkursu ietvaros piesaista kontraktorus -
mežizstrādātāju un transporta pakalpojumu sniedzējus, kuri
attiecīgi nocērt augošos kokus un piegādā tos pircējiem.
Iesniedzēji Iesniegumā Nr.2 norādījuši, ka no augošu koku
realizācijas tirgus atšķirīgs ir apaļkoku sortimentu realizācijas
tirgus. Līdz ar to apaļkoku tirgus ir ar augošu koku tirgu
saistītais lejupējais tirgus, kur koksnes resursam - augošam
kokam tiek pievienota papildu vērtība, to nocērtot (mežizstrādes
pakalpojums) un izvedot no meža (transporta pakalpojums), un kas
veido papildus izmaksas, augošu koku pārvēršot par noteiktu
apaļkoka sortimentu.
Konkurences padomes
viedoklis
Izmantojot LVM apsaimniekošanā
nodotos valsts meža resursus, LVM tirgū piedāvā izejvielu -
koksni jeb kokmateriālus. Atbilstoši lietā iegūtai informācijai
Konkurences padome secina, koksne tiek piedāvāta divos veidos,
tas ir, augošu koku un apaļkoku sortimentu veidā. Pieprasījumu
pēc koksnes galvenokārt veido uzņēmumi, kas eksportē apaļkoksni
vai veic apaļkoksnes pārstrādi.
Apaļo kokmateriālu vai apaļkoku
produkti jeb izejviela var tikt sadalīta zāģbaļķos, papīrmalkā,
finierklučos, malkā, celulozes šķeldās. Šīm izejvielām var ņemt
vērā koksnes veidu, kvalitāti u.c. būtiskus kvalitātes prasības.
Izejmateriālam veicot pirmapstrādi iegūst zāģmateriālus, koksnes
plātnes, celulozi u.c. Starpproduktus veido plātnes, kokskaidu
plātnes, saplāksnis un finieris. Visbeidzot koksnes
tālākapstrādes produkti jeb pievienotās vērtības produkcija ir
amatniecības izstrādājumi (koka durvis, logi, rāmji), mēbeles
u.c.
Apaļkoksni var iegādāties no LVM
apaļo kokmateriālu sortimentu izsolēs, no tirgus dalībniekiem, ar
kuriem LVM ir noslēgti IML, kā arī tiem, kuri iegādājas cirsmas
izsolēs (LVM), un privātajiem mežu īpašniekiem. Bez tam ir
iespējams apaļkoku imports no citām valstīm.
Pieprasījumu pēc augošiem kokiem
veido plašs, dažādu klientu loks, tā, piemēram, ievērojamu
pieprasījumu veido augošu koku cirsmu pircēji, kuri ir
mežizstrādātāji, tādas komercsabiedrības kā Saldus MR, Latsin,
PATA AB, Metsaliitto u.c. Daļa no izstrādātajiem augošajiem
kokiem (kuri tiek pārvērsti par apaļkokiem) tiek piegādāti
Latvijas kokzāģētavās pārstrādei. Atsevišķiem mežizstrādātājiem
pieder arī kokzāģētavas, bet daļa augošu koku tirgū iegūtā
produkcija, tai skaitā apaļkoki, tiek eksportēta vai arī
realizēta vairumtirdzniecībā Latvijas tirgū.
Augošu koku segmentā LVM valsts
mežus ir nodevusi izstrādē tirgus dalībniekiem, pamatojoties uz
IML vai cirsmu izsolēs. Līdz ar to tirgū nonāk koksne, kuru
uzņēmēji nopērk augošu koku cirsmu izsoļu veidā, un koksne, kuru
uzņēmēji izcērt IML ietvaros. Paralēli augošo koku izstrāde
notiek arī mežos, kuri pieder privātajiem mežu īpašniekiem.
Saskaņā ar lietā iegūto informāciju augošu koku cirsmu izsolēs
LVM neizmanto savus meža tehnikas resursus. Augošu koku cirsmu
izstrādi veic tas pretendents, kurš uzvarējis attiecīgā augošu
koku cirsmu izsolē. Izpildot noslēgto IML platībās izcērtamo
koksnes apjomu, IML turētāji paši ik gadu izcērt tiem paredzēto
apjomu.
Saldus MR un Latsin ir tieši LVM
konkurenti apaļkoku sortimentu tirgū, jo arī Saldus MR un Latsin
piedāvā tirgū apaļkoku sortimentus. LVM pārdod apaļkoku
sortimentus, kas ir iegūti valsts mežos. Saldus MR tirgo apaļkoku
sortimentus, ko tā iegūst pati savos mežos, LVM un citu (privāto)
meža īpašnieku mežos. Latsin pērk augošus kokus LVM un citu
privāto meža īpašnieku mežos.
Apaļkoku sortimenti Konkurences
padomes vērtējumā var tikt iedalīti sīkāk atkarībā no apaļkoku
paredzētā pielietojuma - zāģbaļķu sortimentu realizācijas
tirgū, finierkluču sortimentu realizācijas tirgū, papīrmalkas
sortimentu realizācijas tirgū, stabu koksnes sortimentu
realizācijas tirgū. Tomēr šīs lietas ietvaros Konkurences padome
uzskata, ka nav nepieciešams apaļkoku tirgu dalīt šaurākos preču
segmentos. Arī apaļkoku sortimentu realizācijas modelī LVM
neizmanto savus mežistrādes tehnikas resursus, jo LVM konkursu
ietvaros piesaista kontraktorus - mežizstrādātāju un transporta
pakalpojumu sniedzējus, kuri attiecīgi nozāģē augošos kokus,
izved līdz ceļam un transportē.
Pieprasījumu pēc apaļkokiem veido
koksnes pārstrādes uzņēmumi Latvijā, kuriem tiek piegādāti jau
izstrādāti sortimenti pēc pasūtītās specifikācijas un kvalitātes
prasībām, piegādājot sortimentus saskaņā ar noteiktu piegāžu
grafiku no LVM vai iegādājoties sortimentus no privātiem mežu
īpašniekiem. Tāpat pieprasījumu pēc apaļkokiem veido komersanti,
kuri iepērk apaļkokus, lai tos eksportētu ārpus Latvijas
Republikas robežām. Izņēmums ir papīrmalka, jo šādu koksnes
pārstrādes uzņēmumu Latvijā nav, līdz ar to pieprasījumu pēc
papīrmalkas sortimenta veido eksporta tirgi un uzņēmumi
Skandināvijā, kas pārstrādā papīrmalku.
LVM 25.05.2009. vēstulē
Nr.01-185/2009 norādījusi augošu koku segmentā sniegtās vidējās
nosolītās cenas LVM cirsmu izsolē (LVL/m3) un vidējās
IML cenas (LVL/m3) 2008.gadā.
Tabula Nr.1
Augošu koku segments
Apaļo kokmateriālu
segments
Mēnesis
Vidējā nosolītā cena LVM
cirsmu izsolē LVL/m3
IML cena
LVL/m3
3 gadu, 6 un 3 mēnešu
piegādes līgumu vidējā cena LVL/m3
Janvāris
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
Augošu koku segmentā sniegtās
vidējās nosolītās cenas LVM cirsmu izsolē (LVL/m3) un
vidējās IML cenas (LVL/m3) 2008.gadā Konkurences
padomes vērtējumā ir līdzīgas. 3 gadu, 6 un 3 mēnešu
piegādes līgumu vidējās cenas (LVL/m3) apaļo
kokmateriālu sortimenta segmentā ir aptuveni divreiz
lielākas.
Norādītās pieprasījuma atšķirības
un cenas augošu koku un apaļkoku cenu atšķirības ir pamats augošu
koku realizāciju un apaļkoku realizāciju nodalīt atsevišķos
konkrētās preces tirgos, attiecīgi šīs lietas ietvaros nevērtējot
apaļkoku realizācijas tirgu kā lejupejošo tirgu attiecībā pret
augošu koku realizācijas tirgu.
2.2.
Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
Saskaņā ar Konkurences likuma
1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus -
ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās
preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,
un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.
2.2.1. Ņemot vērā, ka lietā tiek
vērtēts piedāvājums un pieprasījums augošu koku tirgū tirgus
dalībniekiem, kas veido pieprasījumu pēc Latvijā augošiem kokiem
un kuri darbojas Latvijā, secināms, ka tas ir pietiekami līdzīgs,
tādējādi augošu koku preces tirgus ģeogrāfiskais tirgus ir
Latvijas Republika.
2.2.2. Analizējot apaļkoku
realizācijas tirgu, konstatējams, ka pēdējos gados krasi
svārstījies apaļkoku un gala produktu pieprasījums un līdz ar to
arī to cenas, ko lielā mērā ietekmē norises ārējos, eksporta
tirgos.
A/s "Latvijas Finieris"
(15.04.2009. sarunu protokolā ar Konkurences padomi, 4.sēj.,
116.-123. lp.) lietā ir sniegusi informāciju, ka "paši Latvijā uz
vietas patērējam mazāko daļu koksnes, aptuveni tikai kādus 4
miljonus kubikmetrus koksnes un koksnes produktu. Katru gadu
Latvijā tiek nocirsts aptuveni 10-12 miljoni kubikmetrus koksnes.
Tas nozīmē, ka Latvija ir uz eksportu orientēta valsts. Līdz ar
to, lai analizētu tirgu un noteiktu un vērtētu koksnes cenas, ir
jāskatās plašākā reģionā, ne tikai uz Latviju. Aptuveni 50% no
Latvijā nocirstās koksnes - apaļkoku, blakus produktu (koksne
enerģētikas sektoram, koksne plātņu sektoram un celulozes
ražošanas sektoram) un koksnes produktu veidā tiek eksportēti.
Līdz ar to tirgū norises pasaules tirgos nonāk arī līdz Latvijas
mežu īpašniekiem".
Lietā iegūtā informācija
(Zemkopības ministrijas 26.08.2009. vēstule Nr.3.1-3/2/3474 un
23.09.2009. vēstule Nr.3.1-3/2/3818) par papīrmalkas,
zāģmateriālu, saplākšņa patēriņu un eksporta apjomu 2008.gadā
(tūkst./m3) liecina, ka minēto produktu vietējais
patēriņš ir salīdzinoši mazāks nekā eksporta apjoms. Piemēram,
papīrmalkas eksports veido 100% no saražotā un importētā
papīrmalkas apjoma Latvijā. Zāģmateriālu eksports veido 56% no
saražotā un importētā zāģmateriālu apjoma Latvijā, bet vietējais
zāģmateriālu patēriņš veido 44% no saražotā un importētā
zāģmateriālu apjoma Latvijā. Dati par saplākšņa produkciju
liecina, ka saplākšņa eksports veido 72% no saražotā un importētā
saplākšņa apjoma Latvijā. Attiecīgi 28% veido vietējo patēriņu no
saražotā un importētā saplākšņa apjoma Latvijā.
Par eksporta lielo īpatsvaru
kokapstrādes tirgū liecina arī LKF 28.08.2009. vēstulē
Nr.60/08-009 sniegtā informācija, proti, saskaņā ar rūpniecības
produkcijas realizācijas statistikas datiem zāģēšana, ēvelēšana
un impregnēšana (NACE 20.1) 2008.gadā veidoja 351,507 milj. LVL,
tai skaitā eksports 60%, savukārt mēbeļu ražošana (NACE 36.1) -
97,418 milj. LVL 2008.gadā no tā eksports veido 57%. Finiera
lokšņu (finierskaidas un lobskaidas) ražošana, saplākšņa
ražošana, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu
paneļu un plātņu ražošana (NACE 20.2) veidoja 205,3 milj. LVL
2008.gadā, tai skaitā eksports 71%.
Līdz ar to secināms, ka
ģeogrāfiskais tirgus apaļkoku realizācijas tirgū ir plašāks kā
Latvijas Republika.
Apaļkoku realizācijas tirgus nav
noslēgts un pieaugot pieprasījumam un līdz ar to arī cenai,
apaļkoki var tikt importēti. Pieaugot pieprasījumam pēc
apaļkokiem ārpus Latvijas, apaļkoki tiek eksportēti.
Lietā iegūtā informācija liecina,
ka galvenais traucēklis noslēgt līgumus laika posmā no
2007.-2008.gadam par apaļkoksnes piegādēm ir nespēja vienoties
par cenu globālā tirgus pieprasījuma krituma rezultātā. Vietējiem
pārstrādātājiem ir jākonkurē ar apaļkoksnes eksportētāju un citu
valstu ražošanas uzņēmumiem, kuriem ir īpaša cenu politika,
iepērkot koksnes resursus citās valstīs. Piemēram, Skandināvijas
celulozes rūpnīcas, ja tām sāk trūkt izejvielas, apaļkoksnes
piedāvājuma palielināšanās dēļ neceļ cenas savos vietējos tirgos,
bet gan trūkstošo apjomu iepērk kaimiņu valstīs, piemēram,
Latvijā. Minētais bija viens no galvenajiem faktoriem, kas
2007.gadā atstāja ietekmi arī uz zāģbaļķu cenām Latvijā, kā
rezultātā Latvijas ražotāji zaudēja konkurētspēju un bija spiesti
sašaurināt vai slēgt ražošanu (LKF 28.08.2009. vēstule
Nr.60/08-009, 5.sējuma 156.-157.lp.).
Kā liecina dati, apaļkoku tirgus
ir ļoti dinamisks un ātri reaģē uz pieprasījuma un piedāvājuma
svārstībām reģionā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka
piedāvājums un pieprasījums jāvērtē tikai Latvijas teritorijā, jo
cenas izsolēs ietekmē tendences pasaules tirgū.
Konkurences padome, piemērojot
Konkurences likuma 13.panta pirmo daļu, vērtē konkurences
apstākļus Latvijas Republikā. Tādējādi konkrētie tirgi šajā lietā
ir augošu koku realizācijas tirgus Latvijas teritorijā un
apaļkoku realizācijas tirgus Latvijas teritorijā. Tomēr
vienlaikus Konkurences padome šajā lietā ņem vērā, ka apaļkoku
realizācijas tirgū cenu ietekmē arī pieprasījums un piedāvājums
ārpus Latvijas robežas. Apaļkoku realizācijas tirgus ģeogrāfiski
ir plašāks kā Latvijas teritorija un aptver vismaz Baltijas
valstu un Skandināvijas reģionu.
3. DOMINĒJOŠAIS
STĀVOKLIS
Konkurences likuma 1.panta
1.punkts nosaka, ka "dominējošais stāvoklis - tirgus dalībnieka
(..) ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis
dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt
konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,
darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,
klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".
Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka LVM
spēja darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no citiem tirgus
dalībniekiem izriet, pirmkārt, no LVM tirgus daļas augošu koku
realizācijas tirgū. Ņemot vērā ievērojamo privāto mežu īpašnieku,
pašvaldību un citu mežu īpašnieku skaitu (pārsniedz 150 000)
un daudzo privāto mežu īpašnieku, pašvaldību un citu mežu
īpašnieku izcirsto koksnes apjomu, ir pamatoti uzskatīt, ka LVM
ir lielākais tirgus dalībnieks augošu koku realizācijas tirgū un
tā visticamāk atrodas dominējošajā stāvoklī augošu koku
realizācijas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Pārējo tirgus
dalībnieku, kas nodarbojas ar augošu koku realizāciju, tirgus
daļas ir nelielas. Ar augošu koku realizāciju nodarbojas LVM, SIA
"Rīgas Meži", vairāk nekā 150 000 privātie mežu īpašnieki -
fiziskas personas un uzņēmumi, taču šī privāto mežu īpašnieku
tirgus daļa ir sadrumstalota, jo bez LVM nevienam citas tirgus
dalībniekam tirgus daļa nepārsniedz 5%. Nav citu tirgus
dalībnieku, kas individuāli vai kolektīvi varētu radīt nozīmīgu
konkurenci LVM augošu koku realizācijas tirgū.
Konkurences padome ņēma vērā arī
iesniedzēju norādīto, ka LVM ir pieeja nepieciešamajiem
resursiem, kas ir nepieciešami, lai nodarbotos ar augošu koku
tirdzniecību - meža zemei. LVM apsaimniekošanā uz 2008.gadu ir
1,59 milj. ha meža zemes, kas veido 45%-49% no Latvijas
teritorijā esošajām meža zemēm. Jāņem vērā, ka šo resursu
pieejamība ir droša un stabila, jo to garantē valsts ar Meža
likuma 4.panta otro daļu, kas nosaka, ka "valstij piekrītošās un
valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas
personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un
aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži",
kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai".
Iesniedzēju vērtējumā augošu koku
realizācijas tirgū bez ievērojamām investīcijām ir grūti ienākt
jaunam tirgus dalībniekam ierobežoto tirgus resursu dēļ, pār
kuriem arvien lielāku kontroli turpina iegūt LVM. Augošu koku
tirgū nepieciešams resurss ir meža zeme - tas Latvijas teritorijā
ir ierobežotā daudzumā, un šo resursu var iegūt tikai divos
veidos - radot pašam vai nopērkot no citiem tirgus dalībniekiem.
Meža ieaudzēšanai un sagatavošanai ciršanai ir nepieciešami
vairāk nekā 50 gadi, tātad tirgus dalībnieks, kurš vēlas
paplašināties vai ienākt tirgū, šādā gadījumā ir apgrūtināts
laika ziņā. Kā rezultātā augošu koku realizācijas tirgus ietver
salīdzinoši augstas barjeras ienākšanai tirgū vai citu tirgus
dalībnieku attīstībai.
Tabula Nr.2: augošu koku
realizācijas tirgus Latvijā m3
LVM augoši koki izsolēs milj.
m3
ILM mežizstrādātājiem milj.
m3
LVM kopā milj.
m3
Latvijas augošu koku tirgus
milj. m3
LVM augošu koku tirgus
daļa
2007.
1,75
1,05
2,80
8,23
34%
2008.
1,50
1,18
2,68
7,08
37,9%
Ņemot vērā LVM lietā iesniegto
informāciju par to, ka 2007.gadā tās tirgus daļa augošu koku
realizācijas tirgū Latvijā bija aptuveni 34%, bet 2008.gadā
37,9%, kā arī ņemot vērā atlikušās tirgus daļas ievērojamo
sadrumstalotību, par ko liecina lielais privāto mežu īpašnieku,
pašvaldību un citu mežu īpašnieku skaits, kas pārsniedz
150 000, un no kuriem nevienam tirgus daļa nepārsniedz 5 %,
Konkurences padome secina, ka LVM ir lielākais tirgus dalībnieks
augošu koku realizācijas tirgū un atrodas dominējošajā stāvoklī
augošu koku realizācijas tirgū Latvijas Republikas
teritorijā.
Tabula Nr.3: apaļkoku realizācijas
tirgus Latvijā m3 pēc LVM iesniegtajiem datiem
Importētā apaļkoksne
milj.m3
Privātie mežu īpašnieki
milj.m3
LVM realizētā apaļkoksne
m3
Latvijas apaļkoku tirgus
milj.m3
LVM apaļkoku tirgus daļa
2007.
2,54
5,43
1,83
9,8
18,7%
2008.
0,73
4,4
2,69
7,82
34,4%
Tabula Nr.4: apaļkoku realizācijas
tirgus Latvijā m3 pēc LKF iesniegtajiem datiem
Importētā apaļkoksne
milj.m3
Privātie mežu īpašnieki
milj.m3
LVM realizētā apaļkoksne
m3
Latvijas apaļkoku tirgus
milj.m3
LVM apaļkoku tirgus daļa
2007.
1,7
5,43
1,83
8,96
20%
2008.
0,6
3,4
2,69
6,69
40%
Par LVM tirgus daļām apaļkoku
realizācijas tirgū konstatējams, ka tās ir palielinājušās no
aptuveni 18,7%-20% 2007.gadā līdz 34,4%-40% robežās 2008.gadā,
atkarībā no informācijas avota (LVM vai LKF).
Konkurences padome veica
informācijas ieguvi no piecām lielākajām komercsabiedrībām
Latvijas apaļkoku realizētājām Latvijā. Iegūtā informācija
liecina, ka šo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir ievērojami
mazākas nekā LVM tirgus daļas apaļkoku realizācijas tirgū. Pārējo
lielāko apaļkoksnes tirgus dalībnieku kā Latsin, Saldus MR, SIA
"Metsaliitto Latvia", SIA "Stora Enso mežs", SIA "PATA AB"
tirgus daļa bija robežās no 2%-9% no apaļkoksnes realizācijas
tirgus Latvijā. Līdz ar to pēc Konkurences padomes izdarītajiem
secinājumiem LVM ir uzskatāms arī par lielāko tirgus dalībnieku,
tomēr vienlaicīgi secināms, ka šī tirgus daļa nav stabila, jo
2007. un 2008.gadā ir bijusi krasi svārstīga. Lai gan LVM tirgus
daļa 2008.gadā bija 40% no konkrētā tirgus, kas varētu liecināt
par LVM atrašanos dominējošajā stāvoklī arī apaļkoksnes
realizācijas tirgū Latvijā, tomēr Konkurences padome secina, ka
ir pamats uzskatīt, ka LVM nav neizbēgamais darījuma partneris un
tai nav tirgus varas, lai darbotos neatkarīgi no konkurentiem un
pircējiem. Ja pircējs LVM izvirzīto prasību dēļ nespēj
kvalificēties sortimentu piegādei no LVM, pastāv iespējas
iegādāties apaļkoku sortimentus no tirgus dalībniekiem, kuriem
ir noslēgti IML ar LVM, no tiem tirgus dalībniekiem, kuri
iegādājas cirsmas izsolēs, kā arī no privāto mežu īpašniekiem un,
visbeidzot, pastāv iespēja nepieciešamo apaļkoku sortimentu
importēt. Rezultātā tirgū piedāvājums nav homogēns, to veido
dažādi piedāvājumi, arī ģeogrāfiski piedāvājums ir plašāks kā
Latvijas teritorija un pircēji var izvēlēties, no kura
piegādātāja pirkt nepieciešamo apaļkoku sortimentu.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, LVM
neatrodas dominējošā stāvoklī apaļkoku realizācijas tirgū
Latvijā. Attiecīgi nav pamata šajā lietā vērtēt, vai LVM ir
dominējošā stāvoklī apaļkoku realizācijas tirgū ārpus
Latvijas.
4. LVM RĪCĪBAS
IZVĒRTĒJUMS
4.1.
Konkurences tiesību piemērošana tirgus dalībniekiem, kuri atrodas
dominējošā stāvoklī.
Konkurences likuma 2.pants nosaka,
ka "šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu,
godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs
sabiedrības interesēs (..)". No minētās tiesību normas izriet,
ka, izvērtējot lietas apstākļus un pieņemot lēmumu, Konkurences
padome vadās no principa, kas nosaka kopēju konkurences
aizsardzību konkrētajā tirgū pretēji viena konkurenta interešu
aizsardzībai.
Konkurences tiesībās tirgus
dalībniekam nav aizliegts atrasties dominējošā stāvoklī un
konkurēt tirgū ar konkurētspējīgu preci (tai skaitā,
kvalitatīvākiem, inovatīviem, uzlabotiem produktiem un
pakalpojumiem, preču klāstu) vai piedāvāt konkurētspējīgu
(zemāku) cenu. Tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā
stāvoklī, ir īpaša atbildība, lai konkrētais tirgus netiktu
deformēts, ierobežots vai kavēts tā rīcības rezultātā.
Attiecīgi Konkurences likuma
13.panta pirmā daļa aizliedz tirgus dalībniekam ļaunprātīgi
izmantot dominējošo stāvokli. Tirgus dalībnieka rīcība, kas
ietver dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes,
tiek vērtēta, vai tā ir tāda, kuras rezultātā konkurence
konkrētajā tirgū tiek deformēta, ierobežota vai kavēta tāpēc, ka
tā vērsta uz konkurentu izslēgšanu un tirgus (vertikālu vai
horizontālu) noslēgšanos vai ekspluatējot citus tirgus
dalībniekus, piem., piemērojot pārmērīgi augstu cenu.
Ievērojot Iesniegumā Nr.1 un
Iesniegumā Nr.2 norādīto informāciju, Konkurences padome uzskata
par pamatotu izvērtēt LVM rīcību 2008.gadā, nosakot cenu augošu
koku un apaļkoku realizācijas tirgū (4.2.) un LVM rīcību izvirzot
noteiktus darījuma nosacījumus (4.3.), ievērojot Konkurences
likuma 13.panta pirmajā daļā ietvertos gadījumus, kad tirgus
dalībnieka, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, rīcība ir tā
stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
4.2. LVM
rīcības izvērtējums, nosakot apaļkoku cenu.
Iesniedzēji norāda, ka LVM
ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli augošu koku
realizācijas tirgū, jo LVM:
-
šķērssubsidē zaudējumus no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ar
ieņēmumiem no augošu koku tirdzniecības
LVM šķērssubsidē zaudējumus, kas
rodas no apaļkoku sortimentu tirdzniecības, ar ienākumiem, kas
gūti no augošu koku tirdzniecības atklātajās meža cirsmu izsolēs
un IML. LVM pārdod apaļkoku sortimentus zem papildu izmaksām, kas
tam rodas, sagatavojot un piedāvājot tirgū šos apaļkoku
sortimentus. Saskaņā ar iesniedzēju veiktajiem aprēķiniem (skatīt
Iesnieguma Nr.2 3.pielikumu (1.sējuma 24.-27.lp.)), ņemot par
piemēru 2008.gada septembri, LVM zaudē 12,6% jeb 4,03 Ls par
katru pārdoto apaļkoku sortimentu, ja LVM vajadzētu atpelnīt
visas papildu izmaksas, kas saistās ar apaļkoku sagatavošanu un
pārdošanu. Priedes un egles sugu sortimentu gadījumā šie
zaudējumi ir pat vēl lielāki, veidojot attiecīgi 23,4% jeb 8,52
Ls un 16,5% jeb 5,69 Ls par katru pārdoto apaļkoku kubikmetru.
Tādējādi iesniedzēju skatījumā LVM, izmantojot šķērssubsīdijas,
tirgo apaļkokus zem tirgus cenas, kas ir uzskatāms par dominējošā
stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Lai izvērtētu šķērssubsidēšanas
faktu, tirgus dalībniekiem tika lūgts sniegt viedokli par
jēdzienu "tirgus cena" augošu koku realizācijas tirgū un apaļkoku
realizācijas tirgū.
Saldus MR 01.06.2009. vēstulē
Nr.50 norāda, ka savā iesniegumā ar terminu "tirgus cena",
"tirgus vērtība" tiek domāts pieprasījuma un piedāvājuma
līdzsvara cena brīvā tirgū. Saldus MR secina, ka attiecībā uz
apaļkokiem LVM rīkotajās izolēs nosolītā cena nav tirgus cena, jo
šīs izsoles nenotiekot brīvā tirgus apstākļos, proti, tajā
nevarot piedalīties visi tirgus dalībnieki (tikai zāģētavas).
Vēstulē secināts, ka privāto uzņēmumu tirgoto apaļkoku cena ir
tuva tirgus cenai, bet tomēr pilnīgi precīzi neatspoguļo tirgus
cenu, jo no privātiem uzņēmumiem apaļkokus iepērk tikai tie
uzņēmumi, kuri nevar iepirkt apaļkokus no LVM vai arī nevar tos
iepirkt pietiekamā apjomā no LVM, tādēļ no pieprasījuma puses ne
visi tirgus dalībnieki tajā ir iesaistīti, lai varētu apgalvot,
ka šeit tiek atspoguļota patiesā tirgus cena. Eksporta tirgi
ietekmējot tirgus cenu, galvenokārt papīrmalkas tirgū, jo
eksporta tirgi arī veido pieprasījuma struktūru, kas tādējādi
ietekmē tirgus cenu.
Latsin 07.06.2009. vēstulē Nr.92
norāda, ka tirgus cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma
attiecība (..). Izsoles cena var tikt uzskatīta par tirgus cenu,
ja piedāvājums atbilst pieprasījumam. Šajā gadījumā būtiskas
ieņēmumu atšķirības starp LVM realizētajiem koksnes pārdošanas
veidiem veidojas, jo augošu koku izsolēs koksnes piedāvājums ir
nepietiekošs. Nosakot apaļkoku tirgus vērtību, Latsin veic
ražotāju - apaļkoku pārstrādātāju iepirkuma cenu aptaujas, kā arī
gala produkcijas cenas eksporta tirgos.
LVM argumenti
LVM nav pieejama salīdzinoša
informācija par pārdotajām koksnes sugām, jo katras pārdotās
cirsmas koksnes apjomu veido vairākas koksnes sugas, bet cirsma
tiek pārdota kā viens veselums, nedalot to pa koksnes sugām. Līdz
ar to LVM nevar precīzi noteikt, par kādu cenu izsolē tiek pirkta
katra koksnes suga atsevišķi. Ņemot vērā LVM izmantoto cenu
veidošanas mehānismu - atklāts konkurss, kura ietvaros visi
interesenti brīvi uz savstarpējas konkurences pamatiem iesniedz
savus piedāvājumus, tajā skaitā cenas - LVM nav pamata uzskatīt,
ka LVM apaļo kokmateriālu sortimentus pārstrādātājiem realizē zem
"tirgus cenas".
LVM izsolēs augošiem kokiem un apaļo kokmateriālu
sortimentiem cenas tiek noteiktas nevis vadoties no izmaksu
pozīcijām, bet gan balstoties uz tirgus pretendentu nosolītajām
cenām. Turklāt augošu koku un apaļo kokmateriālu sortimentu
izsoles veido divus atsevišķus konkrētos tirgus, kur pēc LVM
domām nepastāv tieša un vienkārši nosakāma korelācija izmaksu
ziņā. Pārdodot augošus kokus cirsmas veidā, īpašuma tiesību
pāreja notiek cirsmā un LVM tālākajā šīs cirsmas izstrādes
procesā nav iesaistīta. Līdz ar to nav iespējams ekonomiski
pamatoti salīdzināt augošu koku pašizmaksu un apaļo kokmateriālu
sortimentu pašizmaksu. Jo augoši koki var tikt pārstrādāti
kokmateriālā, ņemot vērā dažādus faktorus un iegūstot atšķirīgus,
tieši nesalīdzināmus gala produktus, atkarībā no konkrētā
mežistrādes uzņēmuma produkcijas ķēdes.
Izsoles sākumcenas augošiem kokiem
tiek noteiktas, vadoties no iepriekšējā atskaites perioda. Līdz
ar to sākumcenas nosaka tirgus pieprasījuma faktori. Līdzīgi,
apaļo kokmateriālu sortimentiem izsoles sākumcena tiek noteikta,
balstoties uz pretendentu iesniegtajiem sākotnējiem finanšu
piedāvājumiem. Piemērotās gala cenas nav mazākas par LVM izmaksām
un LVM darbojas ar peļņu. LVM nenosaka augošu koku un apaļo
kokmateriālu "patieso" tirgus cenu, bet gan pārdod augošus kokus
un apaļo kokmateriālu sortimentus izsolēs.
A/s "Latvijas finieris"
viedoklis
Patiesā tirgus cena augošam kokam
veidojas no jebkura patērētāja, kurš pērk koksnes gala produktu.
Pašizmaksu augošam kokam nevar noteikt viena gada griezumā, ir
jāvērtē ciklogrammas 5-10-20 un pat 100 gadu griezumā, lai
noteiktu augoša koka pašizmaksu. Koksnes (bērza finierkluču)
cenas nav vienādas un, piemēram, pērkot koksni gan pie privātiem,
gan valsts mežos 2008.gadā, valsts sektora cenas bija augstākas
nekā privāto mežu īpašniekiem.
Vidējo cenu augošu koku izsolēs
nedrīkst salīdzināt, jo cenas ir ļoti dažādas, pastāv dažādi
apstākļi - augšanas apstākļi, transportēšanas attālumi,
transportēšana līdz patērētāja vietai, koksnes kvalitātes
struktūra, bojājumi, augošu koku cirsmu cenas ir unikālas, līdz
ar to kaut kādus salīdzinājumus var veidot tikai ilgā laika
periodā - 10 gadu griezumā, bet nevar salīdzināt cirsmu A ar
cirsmu B.
SIA "Rīgas meži"
argumenti
Augošu koku sākumcenu nosaka,
analizējot iepriekšējā perioda rezultātus. To regulē tirgus
pieprasījums. Pircēji brīva tirgus apstākļos pērk augošus kokus
izsolēs par nosolītām cenām. Īpašuma tiesības pircējam tiek
piešķirtas cirsmā un turpmāk izstrādes procesu tikai kontrolē.
Izmaksas netiek ņemtas vērā, nosakot augošu koku
sākumcenu. Izsolēs piedāvātās augošu koku cirsmas ir
atšķirīgas pēc to sugu sastāva, vecuma, kvalitātes, atrašanās
vietas. Viennozīmīgi pieņemt, ka izsolēs nosolītā cena ir
tirgus cena nevar. Pircēji apsver visus komponentus un aprēķina,
par cik viņi var šo cirsmu atļauties pirkt. Pircējiem ir arī
dažādi mērķi, kā tiks izmantoti kokmateriāli, kuri tiks saražoti.
Tiem būs arī dažāda pievienotā vērtība. Cirsmu tādēļ par augstāko
cenu varēs nopirkt pircējs, apsverot savas iespējas.
Konkurences padomes
viedoklis
Šķērssubsidēšana un tās aizliegums
konkurences tiesību izpratnē pastāv tad, ja tirgus dalībnieks
ienākumus no tirgus, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī,
izmanto tirgū, kurā tas neatrodas dominējošā stāvoklī, tādā veidā
tirgū, kurā tas darbojas konkurences apstākļos, radot sev
labvēlīgākus apstākļus nekā konkurentiem - parasti, nosakot
zemāku preces cenu. Konkurences padomes praksē šķērssubsidēšana
aizlieguma pārkāpums tiek kvalificēts atbilstoši Konkurences
likuma 13.panta ģenerālklauzulai. Tirgus dalībniekam, kas atrodas
dominējošā stāvoklī, ir aizliegts piemērot pārmērīgu cenu,
ievērojot arī Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas
4.punktu.
Lai konstatētu, vai LVM
šķērssubsidē darbības, piedāvājot preces par "patiesai tirgus
cenai" neatbilstošu cenu, t.i., augošu koku cenu nepamatoti
sadārdzinot un apaļkokus tirgojot zem tirgus cenas, kā arī vai
piemēro pārmērīgu cenu, tika analizēti attiecībā uz abām preču
grupām LVM piemērotie cenu noteikšanas principi.
1. Izsoles cenas
Konstatējams, ka noteicošais ir
izsoles (Izsole - tirgus, kur pircēji atklātā un organizētā veidā
konkurē cits ar citu, pārsolot cenu, ko piedāvājuši citi izsoles
dalībnieki1) princips. LVM izsolēs augošiem kokiem un
apaļo kokmateriālu sortimentiem cenas tiek noteiktas, balstoties
uz tirgus pretendentu nosolītajām cenām konkrētajā izsolē.
Augošu koku cirsmu izsoles cena
veidojas brīva tirgus apstākļos, izsoles dalībniekiem piedaloties
izsolē un nosolot augstāku cenu. LVM augošu koku piedāvājuma
cenas noteikšanai ir izstrādājis metodiku (03.03.2008. LVM
rīkojums Nr.3.1-2.1/001d/120/08/25 "Kārtība piedāvājuma cenas
noteikšanai", 03.12.2008. LVM rīkojums Nr.3.1-2.1/003u/120/08/60
"Kārtība piedāvājuma cenas noteikšanai"), kas ietver
metodoloģiski novērtētu aptuvenu cirsmas cenu, aprēķinot koksnes
kvalitātes attiecīgās klases mežā.
Augošu koku cirsmu izsolēs ir
tiesības piedalīties jebkuram tirgus dalībniekiem bez
ierobežojumiem. Atšķirībā no augošu koku cirsmu izsolēm, apaļo
kokmateriālu sortimentu izsolēs var piedalīties tikai
kokmateriālu ražotāji (pārstrādātāji).
Konkurences padome konstatē, ka
cirsmu izsolēs piedāvāto koksnes resursu sākumcenas tiek
noteiktas, vadoties no iepriekšējā atskaites perioda, līdz ar to
cenu atbilstība tirgus cenai vai LVM izmaksām ir visai nosacīta,
jo dažādās cirsmās aug dažādas kvalitātes, sugas, vecuma koki,
dažāds ir arī piedāvāto resursu kopapjoms un tirgus dalībnieku
vajadzības attiecībā uz to iegādi, tāpat jāņem vērā atrašanās
attālums u.c. faktori cirsmu pārdošanā. Turklāt jāņem vērā, ka
izsolēs darbojas arī sacīkstes princips, kas pretendentiem
dažreiz liek arī cenu pārsolīt. Līdz ar to izsoles gala cenu
ietekmē dažādi objektīvi, izmērāmi, un subjektīvi, neizmērāmi,
faktori.
Iesniedzēji 14.01.2009. vēstules
3.pielikumā snieguši pārskatu par LVM 2008.gada septembrī rīkoto
augošu koku izsoļu rezultātiem, izlases veidā apkopojot izlases
datus no katras Latvijas mežsaimniecības, lai varētu aprēķināt
"patieso tirgus cenu" Latvijā. Analizējot vidējos datus Latvijā
attiecībā uz cirsmu izsoles rezultātiem, konstatējams, ka,
piemēram, Latvijai raksturīgākās priedes kā valdošās koku sugas
kailcirtes vienas mežsaimniecības teritorijā (Ziemeļkurzemes)
2008.gada septembrī ir izsolītas cenas intervālā no 26,00 līdz
31,00 LVL/m3, bet visā Latvijā cenu robežas bijušas
25,85 - 34,75 LVL/m3. Līdz ar to gala rezultātā
iesniedzēji kā vidējo ("patieso") tirgus cenu priežu cirsmai
aprēķinājis 31,51 LVL/m3 (1.sējuma
24.-27.lp).
Savukārt uz Konkurences padomes
pieprasījumu LVM 06.03.2009 vēstulē norādījusi, ka priedes cirsmu
vidējā nosolītā cena 2008.gada septembrī bija 26,00 LVL augošu
koku cirsmu izsolēs un 22,00 LVL IML turētājiem.
Gan iesniedzēju iesniegtie
aprēķini par iespējamām vidējām cenām 2008.gada septembrī, gan
LVM norādītās vidējās nosolītās cenas būtiski atšķiras - ir
zemākas arī egles gadījumā, gan arī dažādu citu koku sugu cenu
apkopojuma gadījumā: 26,80 LVL/m3 eglei un
22,57 LVL/m3 dažādām koku sugām pēc iesniedzēju
aprēķiniem; 21,00 LVL/m3 eglei un 20,45
LVL/m3 dažādām koku sugām pēc LVM datiem (LVM
06.03.2009. vēstule Nr. 01-89/2009, lietas 1.sēj.
121.-122.lp.).
Turklāt atbilstoši LVM minētajā
vēstulē sniegtajai informācijai par priedes (arī egles un bērza)
cirsmu vidējo nosolīto cenu izmaiņām 2008.gada garumā,
konstatējama cenu samazināšanās tendence no 28 LVL/m3
2008.gada janvārī līdz 18 LVL/m3 decembrī (priedes
gadījumā), kas liecina par pieprasījuma kritumu augošo koku
tirgū. Līdz ar to neapstiprinās iesniedzēju pieņēmumi par
iespējami pārlieku sadārdzinātajām LVM augošu koku izsoļu cenām.
Vienlaicīgi Konkurences padome secināja, ka pēc Iesniegumā Nr.2
piedāvātā piemēra nav iespējams noteikt patieso tirgus cenu
augošiem kokiem.
Visi apaļkoki, kuri iegūti gan IML
ietvaros, gan pērkot cirsmas, gan tos, kurus piedāvā LVM
"Apaļkoksnes piegādes", tiek pārdoti par cenu ko nosaka
piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Nav pamata atbalstīt
iesniedzēju uzskatu, ka tirgus nav brīvs, pamatojoties uz to, ka
tirgus segmentā, kurā apaļkokus piedāvā LVM, pircēju skaits ir
ierobežots. Konkurences padome secina, ka tie pircēji, kuri
nekvalificējas LVM apaļkoksnes piegādēm, var apaļkokus iegādāties
no citiem pārdevējiem.
LVM apaļkoku sortimentus pārdod
izsolēs, tas ir, pielietojot mehānismu, kas vislabāk atspoguļo
pieprasījumu un piedāvājumu. Bez tam šis mehānisms tiek
pielietots, gan izsolot cirsmas, gan pārdodot apaļkoku
sortimentus. Pērkot cirsmas, izstrādātāji, ievērojot tirgus
tendences, var piedāvāt cenu, kas, pārdodot apaļkokus, nodrošina
vēlamo peļņu, vai arī nepiedalīties izsolē. Tā kā visi
kokmateriālu izstrādes posmi ir saistīti, un visos posmos cenu
nosaka izsoles rezultāti, tad cirsmu cenai vajadzētu pieaugt,
pieaugot pieprasījumam pēc apaļkokiem, savukārt šo pieprasījumu
nosaka pieprasījums pēc izejvielām un starpproduktiem, kā arī
gala produktiem. Savukārt, samazinoties pieprasījumam pēc gala
produktiem, starpproduktiem un izejvielām, cenām būtu
jāsamazinās, kas arī ir vērojams ekonomiskās krīzes apstākļos.
Jāņem vērā arī tas, ka izsoles cenu ietekmē pieprasījuma un
piedāvājuma svārstības pasaules tirgos.
2. Cenu korelācija starp apaļkoku
realizācijas cenu un augošu koku realizācijas cenu
Lai izvērtētu iespējamās
šķērssubsidēšanas faktu LVM darbībās, apaļkokus tirgojot zem
tirgus cenas un iespējamos zaudējumus nosedzot no augošu koku
tirdzniecības, Konkurences padome analizēja korelāciju starp
izmaksu pozīcijām, kas LVM rodas abos tirgos un 2008.gada periodā
gūtos ieņēmumus.
Lietā iegūtā informācija
apliecina, ka nepastāv tieša cenu korelācija starp augošu koku
cenām un apaļkoku realizācijas cenām, jo "LVM Apaļkoku piegādes"
rīkoto sortimentu izsolēs tiek pārdoti nākotnes darījumi, proti,
izsole notiek iepriekš un tikai pēc zināma laika seko pirmās
piegādes. Līdz ar to atzīstams, ka LVM apaļkoku izsoles cena
būtībā ir cenas prognoze, kas katrā konkrētajā izsolē
attiecīgajam sortimentam var būt visai atšķirīga. Konkurences
padome ir pieprasījusi LVM iesniegt informāciju par augošu koku
realizācijas apjomu, pašizmaksu, vidējām nosolītajām cenām un
peļņu, kā arī informāciju par apaļkoku realizācijas apjomu,
pašizmaksu, vidējām cenām un peļņu.
Tabula Nr.5
AUGOŠI KOKI (IZSOLES)
2008.gads, mēnesis
Kopējā realizācija
m3
Pašizmaksa
LVL/m3
Sākumcena
LVL/m3
Vidējā nosolītā cena izsolē
LVL/m3
Peļņa LVL
Janvāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
AUGOŠI KOKI (IML)
2008.gads, mēnesis
Kopējā realizācija
m3
Pašizmaksa
LVL/m3
IML cena
LVL/m3
peļņa LVL
Janvāris
(*)
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
(*)
Tabula Nr.6: apaļo kokmateriālu
sortimenti 3 gadu, 6 un 3 mēnešu piegādes līgumi
Mēnesis
Visa kopējā realizācija
m3
Pašizmaksa LVL/
m3
Vidējā cena LVL/
m3
peļņa LVL
mežsaimniecība
mežizstrāde
transportēšana
Janvāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Salīdzinot LVM 25.05.2009. vēstulē
Nr.01-185/2009 (4.sēj. 156.-157.lp.) sniegto informāciju,
redzams, ka pašizmaksa augošu koku tirdzniecībai gan izsolēs, gan
IML tiek kalkulēta tādā pašā apjomā kā apaļkoku tirdzniecībā, kur
augošu koku resursa (mežsaimniecības) izmantošana veido LVM
izmaksas (t.i., nenotiek īpašumtiesību pāreja), proti, tās ir
(*) LVL/m3.
Lai gan LVM vēstulē sniegtais
nemainīgs pašizmaksas sadalījums (vienādas vērtības) pa 2008.gada
mēnešiem sniedz tikai tuvinātu priekšstatu par LVM izmaksām,
tomēr vidējās nosolītās cenas un peļņas lielums liecina, ka
apaļkoku tirdzniecība nenotiek ar zaudējumiem.
LVM cirsmu iegādes cena IML
platībās 2008.gadā veidojās, no vidējās augošu koku cirsmu
izsoles nosolītās cenas atņemot 7%. IML turētājiem cirsmu
izpirkšanas cena lielā mērā 2008.gadā bija atkarīga no pašu
tirgus dalībnieku veidotās cenu politikas augošu koku cirsmu
izsolēs, jo IML cirsmu iegādes cena veidojas no augošu koku
cirsmu izsoļu nosolītajām cenām.
Lietā iegūtā informācija (4.sēj.
156.-157.lp.) liecina, ka LVM 2008.gadā gan augošus kokus, gan
apaļkokus tirgojusi ar peļņu, tāpat peļņa no ieņēmumiem par
apaļkoku tirdzniecību un augošu koku tirdzniecību pēc vidējiem
rādītājiem ir bijusi visos trīs pārdotās koksnes veidos. Līdz ar
to nav secināms, ka LVM kādā no pārdošanas veidiem darbotos ar
zaudējumiem, tā nebūtu ņēmusi vērā izmaksu pozīcijas vai tās
ieņēmumi nebūtu pietiekami.
Konkurences padome neuzskata par
iespējamu aizliegt kādam no tirgus dalībniekiem izmantot tā
konkurences priekšrocības, ja tās netiek izmantotas ļaunprātīgi,
un neregulē tirgus dalībnieku pašizmaksas veidošanās mehānismu.
Tā kā apaļkoku cena tiek noteikta izsolēs, tad pircējs, kura
interesēs darbojas Konkurences likums, maksā to cenu, kādu nosaka
tirgus. Tie uzņēmumi, kuriem ir konkurences priekšrocības saņem
lielāku peļņu, bet pārējie saprātīgu peļņu, jo savādāk atbilstoši
tirgus likumiem, tie atstātu tirgu. Vienlaikus jāņem vērā arī
tas, ka tirgus nav noslēgts un pieaugot pieprasījumam un līdz ar
to arī cenai, apaļkoki var tikt importēti. Pieaugot pieprasījumam
pēc apaļkokiem ārpus Latvijas, apaļkoki var tikt eksportēti.
Izvērtējot konkrētos apstākļus,
Konkurences padome nav konstatējusi, ka LVM kādā no tā tirgiem
darbotos ar zaudējumiem vai zem izmaksām. Lietā esošā informācija
liecina, ka augošu koku un apaļkoksnes realizācijas tirgū
2008.gadā LVM ir darbojusies ar peļņu, tādēļ neizpildās
vispārpieņemtie šķērssubsidēšanas priekšnosacījumi. Ņemot vērā
iepriekš minēto, LVM darbībās nav konstatējams Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas vai 4.punkta
pārkāpums.
-
kontrolējot izejmateriālu (augošu koku realizācijas) tirgu,
samazina un atsakās pārdot saviem klientiem augošu koku, lai pati
iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, kurā darbojas šie klienti,
kas ir atkarīgi no augošu koku piedāvājuma; ierobežo augošu koku
realizācijas apjomu un tirgu bez objektīvi attaisnojoša iemesla
par sliktu patērētājam
Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka,
sākot ar 2004.gadu, LVM bez objektīvi attaisnojoša iemesla ir
ierobežojuši augošu koku realizācijas tirgu, samazinot tirgū
augošu koku piedāvājumu. 2003.gadā LVM gadā pārdeva 4,24 milj.
m3 augošu koku, taču turpmākajos gados augošu koku
pārdošana tirgū tika mērķtiecīgi un sistemātiski samazināta, kā
rezultātā 2007.gadā LVM piedāvāja tirgū vien 2,8 milj.
m3 augošu koku. Laika posmā no 2003.gada, kad LVM
pirmo gadu uzsāka regulāru apaļkoku tirdzniecību, līdz 2007.gadam
LVM ir palielinājusi apaļkoku sortimentu tirdzniecību par 5,4
reizēm līdz 1,83 milj. m3 gadā, savukārt augošu koku
tirdzniecība pa šo laika posmu ir samazināta par 34% līdz 2,8
milj. m3 pārdotiem augošiem kokiem gadā.
Ņemot vērā LVM lielo nozīmi
piedāvājuma veidošanā, augošu koku tirgū ir radīts mākslīgs
piedāvājuma deficīts. Tā vietā LVM piedāvā vairāk apaļo
kokmateriālu sortimentus, kuru ražošana attiecīgajā laika posmā
ir krietni pieaugusi. Šādas darbības iesniedzēju skatījumā ir
uzskatāmas par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta
pārkāpumu.
LVM argumenti
Saistībā ar LVM pamatdarbību jāņem
vērā, ka atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības
pamatnostādnēm (Informatīvā daļa), kas apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.273 "Par meža un
saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm" (turpmāk -
"Pamatnostādnes") meža nozare apvieno mežu, meža resursu
apsaimniekošanu un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un
patēriņu vienotā sistēmā, kurā tās sastāvdaļas ir savstarpēji
saistītas. Sistēmu veido mežsaimniecība, mežrūpniecība un meža
produktu (koksnes un nekoksnes) ķīmiskā pārstrāde. Veicot mežu
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, LVM nodarbojas ar
mežsaimniecību, kas atbilstoši Pamatnostādnēm ietver meža zemes
apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas
sagatavošanu un tirdzniecību. Mežsaimniecību var nošķirt no
mežrūpniecības. Mežrūpniecība nozīmē mežā iegūto
izejmateriālu - apaļo kokmateriālu, papīrmalkas, cirsmu
atlieku - apstrādi, iegūstot pirmapstrādes (zāģmateriāli,
koksnes plātnes, celuloze, u.c.) un tālākapstrādes (amatniecības
izstrādājumi (koka durvis, logi, rāmji), mēbeles, u.c.) jeb
pievienotās vērtības produkciju.
LVM, nodrošinot ilgtspējīgu meža
apsaimniekošanu, ir jāizvēlas optimālākais meža produkcijas
realizācijas modelis, kurš vienlaicīgi būtu arī saimnieciski
visizdevīgākais. No ekonomiskās un saimnieciskās darbības
viedokļa meža galvenā produkcija ir kokmateriāli. Apaļie
kokmateriāli ir mežsaimnieciskās ražošanas produkts un pamats
mežrūpniecībai. Tā kā LVM pamata darbība ir mežsaimniecība, tad
loģiski, ka LVM, ņemot vērā tehnoloģiskās, tiesiskās, finanšu
u.c. iespējas, piedāvā tirgū pēc iespējas vairāk savas
pamatdarbības gala produktu - apaļo kokmateriālu sortimentu. LVM
darbības mērķu un pamatprincipu īstenošanai LVM ar laiku bija
jāuzsāk un rezultātā būs pilnībā jāpāriet uz apaļo kokmateriālu
sortimentu realizāciju. Turklāt LVM bija viens no pēdējiem
Eiropas valsts mežus apsaimniekojošiem uzņēmumiem, kas šī
gadsimta sākumā pārdeva ievērojamus augošu koku apjomus.
Pamatojot nepieciešamību pāriet no
cirsmu tirdzniecības uz apaļo kokmateriālu tirdzniecības modeli,
jānorāda, ka LVM ir jānodrošina ne tikai ilgtspējīga mežu
apsaimniekošana, bet arī mežu apsaimniekošanas normatīvu izpilde.
Pārdodot augošus kokus cirsmu veidā, nav iespējams kontrolēt koku
izciršanas procesu un līdz ar to LVM ir sarežģītāk realizēt
minēto apsaimniekošanas politiku atbilstoši tās mērķiem. Turklāt,
pārdodot augošus kokus, īpašuma tiesību maiņa notiek cirsmā, līdz
ar to pastāv lielāks zaudējumu nodarīšanas risks saistībā ar LVM
infrastruktūru, kuru izmanto augošu koku pircēji.
Pamatnostādņu 1.2.punkts
Latvijas meža resursi un to apsaimniekošana nosaka, ka
"Tāpat kā jebkuras saimnieciskās darbības, arī mežsaimniecības
ekonomiskais pamats ir produkcijas ražošana. Ilgtspējīgas meža
apsaimniekošanas galvenais balsts ir ekonomiskais izdevīgums, tam
ir būtiska nozīme meža dažādo funkciju saglabāšanai sabiedrības
labā. Meža ekonomiskās vērtības un produktivitātes saglabāšana
vai palielināšana šodien nodrošinās nepārtrauktu pieeju
kvalitatīviem meža resursiem nākotnē." Pamatnostādņu 3.2. punkts
nosaka, ka Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga
ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām.
Tas nozīmē, ka ir nepieciešams pārveidot meža nozari no
tradicionālas ražošanas nozares (ar samērā mazu atalgojumu un
zemu tehnoloģisko līmeni) par tehnoloģiski augsti attīstītu un ar
citām tautsaimniecības nozarēm saistītu nozari, arī meža nozarē
veidojot inovāciju ekonomikas priekšnoteikumus, kas stimulē
zinātņu ietilpīgu tehnoloģiju un produktu attīstību un pārnesi
ražošanā. Pamatnostādnes nosaka, ka ir nepieciešams veicināt
mežrūpniecības tālākapstrādes un blakusproduktu ražošanas jaudu
attīstību, nomainot esošās tehnoloģijas ar jaunām tehnoloģijām,
nodrošinot vadības un loģistikas kompleksus risinājumus, nozares
un saistīto nozaru uzņēmumu specializāciju un sadarbību augstas
pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanā un
produktivitātes palielināšanā.
Konkurences padomes
viedoklis
Konkurences likuma 13.panta pirmās
daļas 2.punkts aizliedz tirgus dalībniekam, kas atrodas
dominējošā stāvoklī, jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu
dominējošo stāvokli, kas var izpausties arī kā preču ražošanas
vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības
ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu
patērētājam.
Ievērojot lēmuma 4.1.punktā
norādīto, atkārtoti jānorāda, ka konkurences tiesības neaizliedz
tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, konkurēt.
Konkurences padome ņēma vērā iepriekš norādīto, - ka augošu koku
realizācijas tirgus un apaļkoku realizācijas tirgus attiecas uz
koksnes iegūšanas tirgu. Proti, abi nosauktie konkrētie tirgi
attiecas uz viena produkta - koksnes piedāvājumu tirgu. Apaļkoku
realizācija, salīdzinot ar augošu koku realizāciju, ir vērtējama
kā augošu koku realizācija ar pievienoto vērtību (skatīt lēmuma
2.1.punktu par Konkrētais preču tirgus). Līdz ar to
Konkurences padome uzskata, ka apaļkoku realizācija ir augošu
koku realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Abi minētie
tirdzniecības veidi ir uzskatāmi par atšķirīgiem, bet ne
pakārtotiem.
Tādējādi dominējošam tirgus
dalībniekam atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai ir īpaša
atbildība, lai ar savu rīcību bez attaisnojoša iemesla tas
neierobežotu preču ražošanas un realizācijas apjomu, preču
kvantitatīva un kvalitatīva piedāvājuma nodrošināšana tirgus
dalībniekiem, kuri pievieno vērtību dabas resursam - kokam.
LVM samazina augošu koku
tirdzniecību, vienlaikus palielinot apaļkoku tirdzniecību.
Tabula Nr.8: LVM finanšu rādītāji
LVL un m3
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
Ieņēmumi no augošu koku
tirdzniecības LVL
26 484 000
36 179 073
43 877 538
30 665 478
45 319 269
78 361 407
Ieņēmumi no apaļkoku
tirdzniecības LVL
194 567
8 523 872
19 934 674
36 379 933
52 568 852
81 137 588
Pārdoti augoši koki m3 '000
000
3,82
4,24
3,13
3,38
2,68
2,80
2,68
Pārdoti apaļkoki m3 '000
000
0,0066
0,34
0,73
1,4
1,9
1,83
2,69
Konkurences padome, izvērtējot to
kokapstrādes uzņēmumu viedokli, kas ražo produktus ar augstu
pievienoto vērtību, secina, industrijas interesēs klientiem ir
nepieciešamība saņemt konkrētus apaļo kokmateriālu sortimentus
noteiktos apmēros par salīdzinoši prognozējamu cenu, līdz ar to
ir loģiska pakāpeniska apjomu palielināšana LVM piedāvājot apaļo
kokmateriālu sortimentus.
Attiecībā uz apaļkoku
tirdzniecības pieaugumu, konstatējams, ka preces ar pievienoto
vērtību rada arī lielākus ieņēmumus un peļņas pieaugumu, un, no
komerciāla uzņēmuma stratēģijas viedokļa, šāda darbību
pārorientācija Konkurences padomes vērtējumā ir loģiska un
pamatota. Arī LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009 iesniegtā
informācija par apaļo kokmateriālu sortimentu trīs gadu, sešu
mēnešu un trīs mēnešu piegādes līgumiem kopā liecina, ka
2008.gadā LVM no apaļkoku tirdzniecības guvuši vērā ņemamu peļņu,
- realizēti (*) m3 apaļkoku, un peļņa (*) LVL. Kā
analizēts Lēmuma iepriekšējā punktā, nav konstatējams, ka,
tirgojot apaļkokus, LVM noteiktu "dempinga cenas" un ciestu
zaudējumus, salīdzinot ar peļņu, ko gūst, tirgojot augošus kokus.
Salīdzinājumam no LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009
iesniegtās tabulas par augošu koku realizāciju 2008.gadā, LVM
realizējusi augošu kokus (*) m3 izsolēs un (*)
m3 IML, kopējā peļņa no IML un cirsmu izsolēm ir (*)
LVL.
Atbilstoši tirgus principiem, ja
LVM samazinās sortimentu pircēju loku, nosakot ļoti stingrus
nosacījumus, tad tā pārdos mazāku daudzumu, un lai gūtu plānotos
ienākumus, būtu jāpaaugstina cena, bet tas nav iespējams, jo cenu
nosaka pieprasījums un piedāvājums, tādējādi LVM nav ieinteresēta
ierobežot pircēju loku vairāk kā, lai samazinātu debitoru parādus
un citus finansiālos riskus.
Ievērojot iepriekš teikto, LVM
rīcība ir vērtējama kā pārorientācija no izejvielu tirdzniecības,
kas raksturīga mazattīstītai uzņēmējdarbībai, uz citu tirgus
segmentu, ar lielāku pievienoto vērtību, kurā iespējams darboties
efektīvāk un gūt lielākos ienākumus, kas ir vērtējama kā
pieņemama komercprakse.
Līdz ar to iesniedzēju arguments
par to, ka LVM samazina un atsakās pārdot saviem klientiem augošu
koku, lai pati iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, ir nepamatots.
Ņemot vērā iepriekš minēto - LVM rīcību un tās pamatojumu
pārdodot apaļkoku sortimentus, nav konstatējams Konkurences
likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā aizlieguma
pārkāpums.
4.3.
Iesniegumā Nr.2 norādīts uz virkni LVM dominējošā stāvokļa
ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumiem, izvirzot noteiktus
nosacījumus apaļkoku izsoļu pretendentiem.
Lēmuma 3.sadaļā Dom …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.