Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"Saistoš

Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"Saistošie noteikumi Nr. 12 "Tukuma novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2011.–2023. gadam" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 10 Tukumā 2022. gada 26. janvārī (prot. Nr. 1, 14. §) Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" Saistošie noteikumi Nr. 12 "Tukuma novada (administratīvā teritorija līdz 2021. gada 1. jūlijam) teritorijas plānojums 2011.–2023. gadam" APSTIPRINĀTI ar Tukuma novada domes 26.04.2012. lēmumu (prot. Nr. 6, 7. §) "Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam galīgās redakcijas un saistošo noteikumu apstiprināšanu" (saistošie noteikumi Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi") Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tukuma novada domes: 27.08.2015. lēmumu "Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grozījumu īstenošanu" (saistošie noteikumi Nr. 22 "Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"" (prot. Nr. 10, 19. §)); 28.01.2016. lēmumu "Par Tukuma novada domes 2015. gada 27. augusta saistošo noteikumu Nr. 22 "Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" daļas atcelšanu" (saistošie noteikumi Nr. 4) (prot. Nr. 2, 12. §) 26.01.2022. lēmumu "Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grozījumu apstiprināšanu" (saistošie noteikumi Nr. 10 "Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"") (prot. Nr. 1, 14. §) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu Saistošie noteikumi Nr. 12 nosaka Tukuma novada administratīvās teritorijas daļas – Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu teritoriju funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē, un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grozījumu 5.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai – funkcionālajam zonējumam, teritorijām ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslām, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22871). Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa Apstiprināts ar 2022. gada 26. janvāra Tukuma novada domes lēmumu "Par Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grozījumu apstiprināšanu" (saistošie noteikumi Nr. 10 "Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"") (prot. Nr. 1, 14. §)(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Tukuma novada domes 11.05.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 38; 27.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 53) Tukuma novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000050975Talsu iela 4, Tukums, Tukuma nov., LV-3101dome@tukums.lv http://www.tukums.lvTukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grozījumiRedakcija 5.1.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei, ieguves vietu ekspluatācijai un rekultivācijai3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai3.6. Jaunu zemes vienību veidošana4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Noteikumi kultūras pieminekļu aizsardzībai7.2. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijasPielikumi1.pielikums. Ēkas augstuma noteikšana2.pielikums. Pagalmi3.pielikums. Dzēsts4.pielikums. Redzamības brīvlauki5.pielikums. Dzēsts6.pielikums. Tukuma novada ielu un ceļu klasifikācija un sarkanās līnijas7.pielikums. Dzēsts8.pielikums. Dzēsts9.pielikums. Dzēsts10.pielikums. Kapsētu saraksts11.pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskas teritorijas12.pielikums. Ūdensobjektu aizsargjoslas13.pielikums. Dzēsts14.pielikums. Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem un minimālā autoceļa nodalījuma josla15.pielikums. Dzēsts16.pielikums. Dzēsts17.pielikums. Dzēsts18.pielikums. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām19.pielikums. Ieteicamie ielu šķērsprofili20.pielikums. Minimālie attālumi no būvēm līdz kokiem un krūmiem21.pielikums. Aglomerācija1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Tukuma novada teritorijas plānojuma (turpmāk – plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Tukuma novada Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu teritorijās.2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.1.2. DEFINĪCIJAS3. Apbūves noteikumos lietoti termini:3.1. atklātā āra uzglabāšana – preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas Tukuma pilsētā vai ciemā;3.2. ceļa vai ielas cietais segums – nostiprināta pamatne un segums – asfalts, betons, bitumens, bruģakmens vai klinkers;3.3. kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnes palīgbūve (īpaši aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;3.4. pagalms – apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:3.4.1. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tā aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;3.4.2. ārējais sānpagalms – pagalms, kas tieši robežojas ar ielu, piebrauktuvi vai ūdensobjektu. Situācijā, kad ārējais sānpagalms robežojas ar ielu, uz to attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz priekšpagalmu;3.4.3. iekšējais sānpagalms – sānpagalms, kas nerobežojas ar ielu;3.4.4. iekšpagalms – ārtelpa apbūves teritorijā, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz iedzīvotāju rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;3.4.5. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;3.4.6. sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai.3.5. perimetrāla apbūve – zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;3.6. piebrauktuve, piebraucamais ceļš – teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANANenosaka2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA4. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.5. Visā teritorijā aizliegts:5.1. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota derīgo izrakteņu ieguves vieta;5.2. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus un konteinerus, kas nav projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas pastāvīgai dzīvošanai, izņemot būvlaukumus;5.3. Tukuma pilsētā – turēt lauksaimniecības dzīvniekus.2.3. NOTEIKUMI DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI, IEGUVES VIETU EKSPLUATĀCIJAI UN REKULTIVĀCIJAI6. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2);6.2. Mežu teritorija (M);6.3. Lauksaimniecības teritorija (L);6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R);6.5. Ūdeņu teritorija (Ū).7. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:7.1. pilsētā un ciemos un tuvāk par 500 m no pilsētas vai ciema robežas;7.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;7.3. īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā un tuvāk par 200 m no tās robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums;7.4. Vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijās (TIN6);7.5. Ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5);7.6. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot gadījumus, ja saņemts atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;7.7. tuvāk par 200 m no kapsētas zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts pašvaldības saskaņojums.8. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei (TIN12). Papildus noteikumi noteikti 5.1.1.apakšnodaļā.9. Pirms atļaujas saņemšanas derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanai zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar novada pašvaldību, vienojoties par derīgo izrakteņu ieguves apjomu un ieguves laiku, transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, risinājumiem derīgo izrakteņu ieguves (transportēšanas) negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi, rekultivācijas nosacījumiem, saistību nodrošinājumu u.c. nosacījumiem.10. Zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs, kas uzsācis derīgo izrakteņu vietas ekspluatāciju un nav noslēdzis 9. punktā minēto līgumu, līgumu ar pašvaldību noslēdz trīs mēnešu laikā pēc attiecīga uzaicinājumu saņemšanas.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Piekļūšanas noteikumi11. Ēkas vai sporta un atpūtas inženierbūves būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:11.1. no valsts autoceļa:11.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;11.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;11.1.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;11.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:11.2.1. zemes vienībai ir esošs pieslēgums pašvaldības ceļam vai ielai;11.2.2. pieslēgums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvprojektā;11.2.3. jauna pieslēguma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām.11.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam vai ielai saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;11.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;11.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).12. Ja piebrauktuve, iela vai ceļš paredzēts piekļūšanai vairāk nekā vienai zemes vienībai, to nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve.13. Publiskajiem ūdeņiem nodrošina vismaz vienu publisku piekļūšanu. Piekļūšanas risinājumu nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.3.1.2. Redzamības brīvlauki14. Autoceļu, ielu, dzelzceļa vienlīmeņa krustojumiem, gājēju un velo pārejām jābūt pārredzamām, ievērojot redzamības brīvlaukus saskaņā ar attiecīgās nozares standartu.15. Pieslēgumu C kategorijas ielai veido ar trīsstūri ar 10 m garām malām.16. Pieslēgumu D vai E kategorijas ielai veido ar trīsstūri ar 5 m garām malām (4. pielikums).17. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.3.1.3. Prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras pārbūvei18. Apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz kultūras pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju, kurā pieļaujami izņēmumi no noteiktajiem parametriem.19. Pilsētas un ciemu teritorijās ielu brauktuves, piebrauktuves, laukumu brauktuves, autonovietnes un ietves ieklāj ar cieto segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženierbūvju izbūves. Ierīkojot vai pārbūvējot ietves vai gājēju ceļus apstādījumu teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami dažādi seguma veidi.20. Ceļus un ielas, atbilstoši to atrašanās vietai un nozīmei ielu tīklā, projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē atbilstoši to kategorijai, ņemot vērā prognozējamo satiksmes intensitāti.21. Lauku teritorijā jaunveidojama ceļa minimālā ceļa nodalījuma josla – 19 m.22. Esošo ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts 6.pielikumā. Noteiktās kategorijas groza, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.23. Ņemot vērā plānotās ielas kategoriju, ielas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības. Ieteicamie ielu šķērsprofili 19. pielikumā.24. Strupceļa ielas vai ceļa izveides gadījumā ievēro nosacījumus:24.1. strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m vai loku;24.2. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams;24.3. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un velo ceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.3.1.4. Prasības autonovietnēm un velonovietnēm25. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā paredz autostāvvietu vienai automašīnai.26. Ja apbūves noteikumos nav noteikts citādi, vispārējā gadījumā nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 objekta stāva platības.27. Publiskās apbūves, rūpnieciskās apbūves teritorijās vai labiekārtotā ārtelpā minimālais autostāvvietu skaits:27.1. tirdzniecības objektos uz 30–50 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu zāles platības – 1 autostāvvieta;27.2. lielveikalos uz 10–20 m2 tirdzniecības zāles platības – 1 autostāvvieta;27.3. tirgos uz katrām divām tirdzniecības vietām – 5 autostāvvietas;27.4. restorānos un kafejnīcās uz katrām 5 sēdvietām – 1 autostāvvieta;27.5. tūrisma un atpūtas objektos uz katrām 5 apmeklētāju vietām – 1 autostāvvieta;27.6. biroju un administratīvajām ēkām uz 30–40 m2 lietderīgās platības – 1 autostāvvieta;27.7. sporta būvēs uz katrām 20 skatītāju vietām – 1 autostāvvieta;27.8. kultūras iestādēs uz katrām 7 skatītāju vietām – 1 autostāvvieta;27.9. rekreāciju objektiem uz vienlaikus 7 apmeklētājiem – 1 autostāvvieta;27.10. pie kapsētām uz katriem kapsētas 2000 m2 – 1 autostāvvieta (minimāli 10 autostāvvietas);27.11. automazgātavām uz vienu mazgāšanas vietu – 3 autostāvvietas;27.12. autoservisiem uz katru tehniskās apkopes stendu – 3 autostāvvietas.28. Objekta pārbūves vai funkcijas maiņas gadījumā attiecībā uz pārbūvējamo objekta daļu piemēro 27. punkta prasības.29. Būvvalde var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk kā par 30 % no 27. punktā noteiktā minimālā skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu, ko saskaņo būvvaldē. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.30. Kultūras pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā pieļaujami izņēmumi no 27. punktā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvprojekta sastāvā vai detālplānojumā iekļauts pamatojums un saņemts būvvaldes saskaņojums.31. Jaunbūvējamām dzīvojamās apbūves ēkām, kā arī pārbūves gadījumā palielinot dzīvokļu skaitu, nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot uz vienu dzīvokli vismaz vienu autostāvvietu.32. Velosipēdu novietnes paredz pie publiskas izmantošanas ēkām un daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām.33. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.34. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai tajā pašā zemes vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves, rakstveidā saskaņojot ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves funkcijas maiņu.35. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību ielā.36. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.37. Autostāvvietas, kas paredzētas vienai ēkai vai objektam, nevar uzskatīt par autostāvvietām citai ēkai vai objektam, izņemot, ja šai citai ēkai vai objektam nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un autostāvvietu lietošanas laiku iespējams savietot.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Vispārīgas prasības teritoriju inženiertehniskai apgādei38. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.39. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā vai ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām, izņemot valsts autoceļu sarkanās līnijas, vai inženiertīklu koridorā.3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija40. Tukuma pilsētas un ciemu teritorijās visas jaunbūvējamas un pārbūvējamas ēkas pievieno centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ja esošie maģistrālie vai sadalošie sadzīves kanalizācijas vai ūdensapgādes tīkli atrodas līdz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem pieslēgšanās tiem ir iespējama.41. Apbūves teritorijās Tukuma pilsētas centralizētās sadzīves kanalizācijas sistēmas aglomerācijas robežās (turpmāk – aglomerācija, 21. pielikums) jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.42. Tukuma pilsētas un ciemu esošajās apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizētu inženiertīklu būvniecība, kā pagaidu variants līdz centralizēto tīklu izbūvei pieļaujama:42.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;42.2. decentralizētā kanalizācija;43. Ūdens ieguves urbumus atļauts ierīkot ne tuvāk par 10 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.44. Individuālās ūdens ieguves vietas nav atļauts izvietot tuvāk nekā 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.45. Nav pieļaujama neattīrītu sadzīves notekūdeņu ieplūdināšana vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos, kā arī to iesūcināšana gruntī.46. Jaunveidojamās apbūves teritorijas īpašnieks var būvēt maģistrālos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus par saviem līdzekļiem. Pirms būvniecības uzsākšanas objekta īpašnieks slēdz vienošanos ar pakalpojumu sniedzēju par jaunizbūvējamo maģistrālo tīklu tālāku ekspluatācijas kārtību.47. Izbūvējot jaunas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai pārbūvējot esošās, virszemes, lietus un gruntsūdeņu savākšana un novadīšana jānodala no pilsētas sadzīves kanalizācijas sistēmas.48. Nav pieļaujama jaunu lietus notekūdeņu un sadzīves kanalizācijas kopēja kolektora izbūve.3.2.3. Lietus ūdens novadīšana49. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietus ūdeņi netecētu uz blakus zemes vienību kā virszemes notece.50. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izbūvē jaunas vai pārbūvē esošu vaļējo lietusūdens novadīšanas sistēmu (grāvjus) projektētos izmēros ar dabīgām notecēm, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu.51. Veicot zemes vienības labiekārtojuma ierīkošanu, paredz lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūvi zemes vienības robežās, norādot to tālāko novadīšanu vai risina kompleksi ar apkārtējo teritoriju.52. Aizliegta vaļējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu pārbūve par slēgtajām, izņemot gadījumus:52.1. ja tiek veikta ielas vai ceļa izbūve vai pārbūve saskaņā ar apstiprinātu būvprojektu;52.2. kad nepieciešams ierīkot jaunu iebrauktuvi, kuras platums nevar būt lielāks par 5 m.3.2.4. Alternatīvā energoapgāde53. Plānojot izvietot alternatīvās energoapgādes būves kultūras pieminekļa teritorijā vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, izvērtē plānotās energoapgādes būves ietekmi uz kultūrvēsturisko ainavu, ņemot vērā konkrēto situāciju un kultūras pieminekļa specifiku.54. (Svītrots ar Tukuma novada domes 11.05.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 38)55. Vēja elektrostacijas, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, novietojumu paredz, izstrādājot detālplānojumu, kura ietvaros:55.1. veic ainavas vizuālās ietekmes trīsdimensiju (3D) modelēšanu, kombinējot reljefa, apauguma, ēku un aerofoto materiālus un sagatavo ietekmes uz ainavu izvērtējumu, kurā iekļautas iespējamās ainavas izmaiņas, tās atspoguļojot no vairākiem skatu punktiem dažādos attālumos;55.2. iekļauj vēja elektrostacijas radīto trokšņu prognozes aprēķinu un slēdzienu par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem;55.3. iekļauj mirgošanas efekta no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības ietekmes izvērtējumu uz apkārtējo apbūvi un izstrādā risinājumus tās mazināšanai.56. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:56.1. pilsētas vai ciema teritorijā;56.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība" (TIN19);56.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5).57. (Svītrots ar Tukuma novada domes 27.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 53)3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Pagalma noteikumi58. Tukuma pilsētā un ciemos galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida ir pagalms (aizmugures pagalms – perimetrālā apbūvē) vai pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 2. pielikumā.59. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tās daļu, izņemot, ja izveidots koplietošanas pagalms, atbilstoši detālplānojuma vai būvniecības ieceres risinājumam.60. Ja būvlaide nesakrīt ar ielas sarkano līniju, priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā veido priekšdārzu ar apstādījumiem vai zālienu un gājēju celiņiem.61. Pagalmu noteikumus ievēro arī gadījumos, ja zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai vai citos atšķirīgas konfigurācijas gadījumos.62. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta uzglabāšana un krautņu veidošana – ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.63. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām.3.3.2. Prasības būvju novietojumam zemes vienībā64. Būvi vai tās daļu nav atļauts projicēt ārpus zemes vienības robežas, izņemot:64.1. apbūves noteikumos paredzētajos gadījumos, ja zeme vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju;64.2. ja būve ir žogs starp zemes vienībām.65. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierbūvju aizsardzības prasības.3.3.3. Būvlaide66. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no plānotas ielas sarkanās līnijas:66.1. A, B, C vai D kategorijas ielai – 6 m;66.2. E kategorijas ielai – 3 m;66.3. piebrauktuvēm, kas nodrošina piekļūšanu ne vairāk kā piecām zemes vienībām, gājēju vai velosipēdu ielām vai ceļiem – 3 m.67. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā var tikt noteikts lielāks būvlaides platums nekā noteiktais minimālais būvlaides platums.3.3.4. Prasības augstuma ierobežojumam68. Būves augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē no projektētā zemes līmeņa ēkas vidū līdz augstākajai ēkas daļai – dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai vai jumta korei, ja jumts lēzenāks par 30°, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30°. Pagalmā ēkas augstumu mēra tās vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa, kas nedrīkst pārsniegt 30 cm virs blakus esošas zemes vienības pagalma zemes virsmas līmeņa augstuma atzīmes, izņemot gadījumu, ja būvniecība tiek veikta teritorijā ar izteiktu dabisku reljefu.69. Noteikumi būvju augstuma ierobežojumiem Tukuma lidlauka aizsardzībai noteikti apbūves noteikumu 5.1.2. līdz 5.1.6. apakšnodaļās.3.3.5. Prasības fasādēm, jumtiem un ēkas konstruktīvajiem elementiem70. Tukuma pilsētā nav atļauti apkārtējā vidē neiederīga krāsojuma jumti.71. Jauniem jumtiem un seguma nomaiņai nav atļauts izmantot azbestu saturošus jumta materiālus.72. Pilsētā vai ciemā pie ielas esošas ēkas ielas pusē gar ietvi ierīko lietusūdens reni, notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Notekcaurules un to galus ierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm no ārsienas.73. Pilsētā vai ciemā nav atļauta dūmvadu, kas saistīti ar alternatīvajām apkures sistēmām, kā arī ventilācijas cauruļvadu izvadīšana un kondicionētāju uzstādīšana ēkas fasādē pret ielu.74. Pagrabu ieejas un lūkas nedrīkst atrasties ietvēs.3.3.6. Prasības ārtelpas elementiem75. Labiekārtojuma elementus ierīko tā, lai tie ainaviski iekļautos vidē, vienlaikus nodrošinot objektu apkalpošanu un drošu ekspluatāciju.76. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velonovietnes un soliņus.77. Ielu apgaismošanai izmanto virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā.78. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs izmanto arī pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.79. Laukumu un skvēru apgaismošanai pamatā izmanto apgaismes ķermeņus uz stabiem.80. Atļauts izmantot dažādu augstumu un veidu apgaismes ķermeņus, kā arī tādus, kas tiek iestrādāti zemes virsmas iesegumā vai ārtelpas elementos, bet tiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra laukuma vai skvēra robežās.81. Jaunbūvējamās ēkās inženiertīkli nedrīkst būt redzami ēkas fasādē.3.3.7. Prasības žogiem82. Zemes vienības, kur atļauta būvniecība, atļauts iežogot:82.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām;82.2. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ne tuvāk kā ceļa nodalījuma joslas robeža;82.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) pieļaujamas atkāpes no redzamības brīvlauka līnijas;82.4. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās gar ūdenstilpi vai ūdensteci – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas, applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas, drāšu un sietu žogi);82.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;82.6. gar ūdensnotekām ekspluatācijas aizsargjoslu teritorijā atļauts izvietot pagaidu žogus vieglās konstrukcijās, bet ne tuvāk kā 1 m no grāvja krants.83. Tukuma pilsētas un ciemu teritorijās:83.1. aizliegta ķēžu un dzeloņstiepļu izmantošana žogos;83.2. nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu un laukumu teritorijā;83.3. gar ielu, ceļu un publisku ārtelpu aizliegta ruļļveida žogu sietu izmantošana.84. Žogiem jābūt saskanīgiem ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru.85. Prasības žoga augstumam un caurredzamībai:85.1. pilsētā un ciemos žogiem gar ielām, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju perimetrālās apbūves situācijā jābūt ne augstākiem par 1,7 m, ja žogs nav prettrokšņa ekrāns un vismaz 15 % caurredzamībai (starp stabiem un perpendikulāri pret žoga plakni);85.2. žogiem lauku teritorijā jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Ņemot vērā teritorijas izmantošanas veida specifiku (lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, publiskā apbūve u.tml.), saskaņojot ar pašvaldību, atļauts būvēt augstākus žogus;85.3. lauku teritorijā gar ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot ar ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju;86. Žogiem kultūras pieminekļa vai tā aizsargjoslas teritorijā vai būvniecības procesa norises laikā var tikt noteiktas atšķirīgas prasības.87. Žogu krāsošanai izmanto izturīgas krāsas. Aizliegts krāsot dabisko akmeni un cēlapmetumu žogos.88. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību un tā parametrus nosaka, balstoties uz trokšņa līmeņa rādītājiem un pieļaujamo trokšņa līmeni.3.3.8. Būves dzīvniekiem89. Tukuma pilsētā nav atļauta lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu būvju būvniecība.90. Ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DZS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1), Tehniskās apbūves teritorija (TA) un Lauksaimniecības teritorija (L1).91. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.92. Minimālais attālumus no kūtsmēslu krātuves līdz dzīvojamajai vai publiskai apbūvei blakus esošā zemes vienībā – 200 m, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM3.4.1. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi publisku būvju būvdarbu un remonta darbu procesā93. Veicot būvdarbus apstādījumos vai atsevišķu koku tuvumā, darbu izpildītāja pienākums ir iežogot esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par diviem metriem.94. Veicot būvdarbus, nav pieļaujama koku stumbru apbēršana ilgāk par desmit dienām.95. Bez Tukuma novada pašvaldības ainavu arhitekta rakstiskas atļaujas, nav pieļaujami rakšanas darbi koka vainaga zonā, ja rakšanas dziļums ir lielāks par 0,3 metriem.96. Veicot ielu un laukumu cietā seguma klāšanas darbus, ap koku stumbriem saglabā apdobi vismaz 2,5 m diametrā, bet ap krūmiem – vismaz 1,5 m diametrā. Apdobi atļauts noklāt ar ekosegumu vai metāla režģi.97. Koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus iegulda, nepārcērtot koku saknes. Ja darbu veikšanas gaitā saknes tiek bojātas, pārcirsto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un tranšeju piepilda ar barības vielām bagātu augsni.98. Bez saskaņošanas ar pašvaldību, veicot būvniecības darbus apstādījumos, grunts līmeņa vertikālās izmaiņas pieļaujamas ne vairāk par 0,3 m salīdzinājumā ar esošo. Ja grunts līmeni nepieciešams paaugstināt vai pazemināt vairāk par 0,3 m, būvprojektā paredz īpašus pasākumus, kas nodrošina koku augšanu.99. Veicot projektēšanu un būvdarbus, ievēro:99.1. attālumus no būvēm līdz kokiem un krūmiem saskaņā ar 20. pielikumu;99.2. pēc situācijas izvērtēšanas dabā būvvaldei ir tiesības norādītos normatīvos attālumus samazināt, saskaņojot ar inženiertīklu apsaimniekotājiem;99.3. ēku tuvumā stādāmi koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju.3.4.2. Prasības teritorijas labiekārtojumam un elementiem, to vizuālajam un mākslinieciskajam noformējumam100. Labiekārtojuma elementu izvietošanai Tukuma pilsētā un ciemu teritorijās nepieciešams pašvaldības saskaņojums, izņemot iežogotas privātas teritorijas.101. Markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,2 m virs ietves.3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.1. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana102. Būvprojektā vajadzības gadījumā paredz pasākumus teritorijas pasargāšanai no plūdiem, pārpurvošanās un applūšanas ar gruntsūdeņiem, to līmenim paaugstinoties, noslīdeņiem, nogruvumiem un citiem bīstamiem dabas procesiem.103. Projektējot teritorijas vertikālo plānojumu, maksimāli saglabā dabisko reljefu, augsnes kārtu un kokaudzes.104. Zemes darbu apjomam jābūt minimālam, izrakto grunti primāri izmanto uz vietas būvlaukumā.105. Virszemes ūdeņu noteces nedrīkst izsaukt nogāžu eroziju.3.5.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas106. Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.107. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni.108. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu. Ja teritorijā konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums, uzsāk sanāciju vai izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.109. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdens piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta.110. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.3.5.3. Prasības aizsardzībai pret troksni111. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.112. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.113. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un projektēšanā ievēro šādus principus:113.1. ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai;113.2. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un projektē trokšņa barjeras (sienas), grunts vaļņus vai stādījumu joslas;113.3. ja trokšņa barjeras (sienas), grunts vaļņus, stādījumu joslas vai citi risinājumi konkrētā teritorijā nav iespējams izbūvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, vai plāno un projektē individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju prettrokšņa izolācijai uzlabošanai.3.6. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA114. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:114.1. ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus;114.2. kuras platība nav mazāka kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo platību, izņemot no 116. līdz 119. punktam noteiktos izņēmumus;114.3. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;114.4. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas tiešas piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas, vai kura pieejama pa tiesiski noteiktu piekļuvi, ja zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu;114.5. kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m.115. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos gadījumus.116. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības un papildus ierobežojumus.117. Veicot zemes vienību sadalīšanu vai apvienošanu, kurā atrodas kultūras piemineklis, ievēro kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.118. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības, bet ne vairāk kā 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀJa pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.1. Pamatinformācija119. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi120. Savrupmāju apbūve (11001).121. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi122. Dārza māju apbūve (11003).123. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.124. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).125. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).126. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).127. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārā prakse128. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.129. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.130. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)131.Savrupmāju apbūve600 m2 340 līdz 11 1līdz 2 230132.Vasarnīcu apbūve600 m2 340  līdz 2 230133.Dārza māju apbūve600 m2 340  līdz 2 230134.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m2 340līdz 80 līdz 2 230135.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve600 m2 340līdz 80 līdz 2 230136.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve600 m2 340līdz 80 līdz 2 230137.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve600 m2 340līdz 80 līdz 2 230138.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve600 m2 340līdz 80 līdz 2 230139.Labiekārtota ārtelpa600 m2 340   301. palīgēkai – 6 m2. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs3. pilsētā – 600 m2, ciemos – 1200 m24.1.1.5. Citi noteikumi140. Auto servisi un auto remonta darbnīcas atļautas, pirms realizācijas veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.141. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu – degvielas un gāzes uzpildes stacijas, koka, metāla vai akmens apstrāde un tamlīdzīgi objekti.142. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte – 15 m.143. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.1. Pamatinformācija144. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi145. Savrupmāju apbūve (11001).146. Rindu māju apbūve (11005).147. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi148. Biroju ēku apbūve (12001).149. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot restorānus, bārus un kafejnīcas esošās daudzdzīvokļu ēkās un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.150. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).151. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem.152. Sporta būvju apbūve (12005).153. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).154. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).155. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.156. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.157. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.158. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.159. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.160. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)161.Savrupmāju apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 2 730162.Rindu māju apbūve300 m2 440 līdz 14 5līdz 2 730163.Daudzdzīvokļu māju apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 630164.Biroju ēku apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615165.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615166.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615167.Kultūras iestāžu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615168.Sporta būvju apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615169.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615170.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615171.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615172.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615173.Reliģisko organizāciju ēku apbūve600 m240 līdz 14 5līdz 3 615174.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos600 m240    175.Labiekārtota ārtelpa600 m240 līdz 14 5līdz 1 830176.Ārtelpa bez labiekārtojuma600 m240    4. vienai rindu mājas sekcijai – 300 m25. palīgēkai – 6 m6. ieskaitot mansarda vai jumta stāvu7. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs8. viens stāvs un mansarda vai jumta stāvs4.2.1.5. Citi noteikumi177. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.178. Atkritumu konteineru laukumus ierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Tos norobežo ar krūmu dzīvžogu vai atsevišķu koku stādījumiem vai blīvu žogu. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.179. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 20 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.180. Prasības bērnu rotaļu laukumiem:180.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumam – 8 m;180.2. jaunu rotaļu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.1. Pamatinformācija181. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi182. Rindu māju apbūve (11005).183. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi184. Biroju ēku apbūve (12001).185. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.186. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).187. Kultūras iestāžu apbūve (12004).188. Sporta būvju apbūve (12005).189. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).190. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).191. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.192. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes;193. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.194. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.195. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)196.Rindu māju apbūve300 m2 950 līdz 15 20197.Daudzdzīvokļu māju apbūve2000 m250 līdz 24līdz 620198.Biroju ēku apbūve600 m250 līdz 15 20199.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m250 līdz 15 20200.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20201.Kultūras iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20202.Sporta būvju apbūve600 m250 līdz 15 20203.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20204.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20205.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20206.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20207.Reliģisko organizāciju ēku apbūve600 m250 līdz 15 20208.Labiekārtota ārtelpa600 m2    30209.Ārtelpa bez labiekārtojuma600 m2     9. vienai rindu mājas sekcijai – 300 m24.3.1.5. Citi noteikumi210. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.211. Papildus noteikumi publiskai apbūvei:211.1. nav atļauta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, restorānu, bāru, klubu vai kafejnīcu ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;211.2. nav atļauta telpu mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;211.3. publiskai apbūvei un teritorijas izmantošanai jāatrodas ēkas galvenajā fasādē, tās pirmajā stāvā, kā arī to var izvietot ēkas pagrabstāvā vai cokola stāvā, bet ne vairāk kā 25 % no ēkas kopējās platības un ierīkojot atsevišķu ieeju no ārpuses;211.4. publisko apbūvi un teritorijas izmantošanu saskaņo ar ēkas un zemes vienības īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.212. Ja Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) robežojas Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS), zemes vienībā, kas robežas ar šo teritoriju daudzstāvu apbūves augstums nedrīkst pārsniegt četrus stāvus.213. Neapbūvētās zemes vienības daļas izmanto kā labiekārtotu publisko ārtelpu, to iežogošana nav atļauta.214. Atkritumu konteineru laukumus ierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Tos norobežo ar krūmu dzīvžogu vai atsevišķu koku stādījumiem vai blīvu žogu. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.215. Prasības bērnu rotaļu laukumiem:215.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumam – 8 m;215.2. jaunu rotaļu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)4.3.2.1. Pamatinformācija216. 225. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona Tukuma pilsētā starp Tulpju, Smilšu un Kurzemes ielām ar apbūvi līdz septiņiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi217. Rindu māju apbūve (11005).218. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi219. Biroju ēku apbūve (12001).220. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).221. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.222. Kultūras iestāžu apbūve (12004).223. Sporta būvju apbūve (12005).224. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).225. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).226. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.227. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.228. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.229. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs vai pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.230. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)231.Rindu māju apbūve300 m2 1050 līdz 15 20232.Daudzdzīvokļu māju apbūve2000 m250 līdz 27līdz 720233.Biroju ēku apbūve600 m250 līdz 15 20234.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve600 m250 līdz 15 20235.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20236.Kultūras iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20237.Sporta būvju apbūve600 m250 līdz 15 20238.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20239.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20240.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20241.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve600 m250 līdz 15 20242.Reliģisko organizāciju ēku apbūve600 m250 līdz 15 20243.Labiekārtota ārtelpa600 m2    30244.Ārtelpa bez labiekārtojuma600 m2     10. vienai rindu mājas sekcijai – 300 m24.3.2.5. Citi noteikumi245. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.246. Papildus noteikumi publiskai apbūvei:246.1. nav atļauta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, restorānu, bāru, klubu vai kafejnīcu ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;246.2. nav atļauta telpu mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem ierīkošana esošās daudzdzīvokļu mājās;246.3. publiskai apbūvei un teritorijas izmantošanai jāatrodas ēkas galvenajā fasādē, tās pirmajā stāvā, kā arī to var izvietot ēkas pagrabstāvā vai cokola stāvā, bet ne vairāk kā 25 % no ēkas kopējās platības un ierīkojot atsevišķu ieeju no ārpuses;246.4. publisko apbūvi un teritorijas izmantošana jāsaskaņo ar ēkas un zemes vienības īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī jāievēro citu normatīvo aktu prasības.247. Jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības gadījumā atļauts zemes vienību iežogot, atbilstoši būvprojektam. Neapbūvētās zemes vienības daļas izmanto kā labiekārtotu publisku ārtelpu, to iežogošana nav atļauta.248. Atkritumu konteineru laukumus jāierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.249. Prasības bērnu rotaļu laukumiem:249.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumam – 8 m;249.2. jaunu rotaļu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.1. Pamatinformācija250. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi251. Biroju ēku apbūve (12001).252. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas Tukuma pilsētā.253. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).254. Kultūras iestāžu apbūve (12004).255. Sporta būvju apbūve (12005).256. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).257. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).258. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).259. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).260. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.261. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.262. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs, dārzs vai parks, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi263. Rindu māju apbūve (11005).264. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.4.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)265.Biroju ēku apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14266.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14267.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14268.Kultūras iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14269.Sporta būvju apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14270.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14271.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14272.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14273.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14274.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14275.Reliģisko organizāciju ēku apbūve400 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 14276.Labiekārtota ārtelpa400 m2    20 14277.Rindu māju apbūve300 m2 1560 līdz 15līdz 3 1220 14278.Daudzdzīvokļu māju apbūve2000 m260 līdz 21 11līdz 5 1320 1411. pilsētā – 21 m, ciemos – 15 m12. divi stāvi un mansarda vai jumta stāvs13. pilsētā – 5 stāvi un mansarda vai jumta stāvs, ciemos – 3 stāvi un mansarda vai jumta stāvs14. pirmsskolas izglītības iestādei – ne mazāk par visu stāvu platību15. vienai rindu mājas sekcijai – 300 m24.4.1.5. Citi noteikumi279. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.280. Jebkurai izmantošanai jāparedz tāda zemes vienības minimālā platība, kas nodrošina normatīvo aktu un Apbūves n …