Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 17 Rīgā

1. gada
2. janvārī (prot. Nr. 2
3. §) Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
4. panta otrās daļas
5. punktu, 24.2 panta otro daļu,
6. panta pirmo daļu un
7. panta otro daļu
8. Vispārīgie jautājumi
9. Noteikumi nosaka: 1.
10. kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām; 1.
11. īpašas vides prasības sadedzināšanas iekārtām; 1.
12. kārtību, kādā operators kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju; 1.
13. kārtību, kādā nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu. 2
14. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
15. atkritumi – Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē; 2.
16. cietā biomasa – šo noteikumu izpratnē produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, ko var izmantot par kurināmo enerģijas iegūšanai, kā arī šādi atkritumi: 2.2.
17. augu atkritumi no lauksaimniecības un mežniecības; 2.2.
18. augu atkritumi no pārtikas rūpniecības, ja iegūto siltumu reģenerē; 2.2.
19. šķiedras saturoši augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu reģenerē; 2.2.
20. korķa atkritumi; 2.2.
21. koksnes atkritumi (izņemot koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos); 2.
22. dabasgāze – dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu; 2.
23. darba stundas – stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus) un izvada emisiju gaisā; 2.
24. degvieleļļa (mazuts) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 vai 2710 20 39, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu)), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un no kura 250 °C pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības izstrādātajai ASTM D86 metodei. Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek pielīdzināts degvieleļļai; 2.
25. divu kurināmo dzinējs – iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro kurināmo, bet Otto ciklu, kad izmanto gāzveida kurināmo; 2.
26. dīzeļdegviela (gāzeļļa) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 2710 19 25, 2710 19 29 vai 2710 19 47, vai 2710 19 48, vai 2710 20 17, vai 2710 20 19, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela, no kuras 250 °C temperatūrā pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350 °C temperatūrā – vismaz 85 tilpuma procenti, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi; 2.
27. dīzeļdzinējs – iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi; 2.
28. dūmenis – konstrukcija ar vienu vai vairākiem dūmvadiem, pa kuriem izplūdes gāzes un putekļus jeb daļiņas izvada atmosfērā; 2.
29. dzinējs – gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs; 2.
30. gāzes dzinējs – iekšdedzes dzinējs ar Otto ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi; 2.
31. gāzturbīna – jebkura rotējoša mehāniska ierīce, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna. Gāzturbīna aptver gan atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas, kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā, visas iepriekšminētās – ar vai bez papildu kurināšanas; 2.
32. jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos; 2.
33. kurināmais – jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls (tiek noteikts atbilstoši tā agregātstāvoklim); 2.
34. naftas pārstrādes procesa kurināmais – ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, tai skaitā naftas pārstrādes deggāze, sintēzes gāze, pārstrādes rūpnīcas eļļas un naftas kokss; 2.
35. nominālā ievadītā siltuma jauda – maksimālā ievadītā siltuma jauda, kuru noteicis sadedzināšanas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt nepārtrauktas darbības laikā, darbojoties vienmērīgi un stabili un izmantojot galveno kurināmo vai, ja ir jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta, – vairākus galvenos kurināmos, ar ražotāja noteikto lietderības koeficientu; 2.
36. noteicošais kurināmais – kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisijas robežvērtība vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tāda pati robežvērtība, kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem minētajiem kurināmajiem ir visaugstākā ievadītā siltuma jauda; 2.
37. putekļi jeb daļiņas – jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras paraugu ņemšanas vietas apstākļos izkliedētas gāzes fāzē un kuras var atdalīt, filtrējot noteiktos apstākļos, pēc tam, kad iegūts analizējamās gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos paliek pirms filtra un uz tā; 2.
38. sadedzināšanas iekārta – tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu siltumenerģiju tālākai izmantošanai. Tā var sastāvēt no atsevišķām sadedzināšanas iekārtas daļām – tehniskajām ierīcēm jeb katliem, kuri savas izplūdes gāzes izvada caur vienu kopīgu dūmeni; 2.
39. slāpekļa oksīdi – slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO2) (turpmāk – NOx); 2.
40. stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze – pēc iekārtas palaišanas novērojamā minimālā slodze, pie kuras ražojošā sadedzināšanas iekārta darbojas vienmērīgi un stabili, kā arī droši un uzticami piegādā enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai; 2.
41. stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze – minimālā slodze, pie kuras sadedzināšanas iekārta vairs nespēj droši un uzticami piegādāt enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta; 2.
42. derīgas emisijas vērtības – mērītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas vērtības, kurām veikta kvalitātes kontrole un kuras ir atzītas par ticamām; 2.
43. zona – teritoriāla vienība, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti noteikta gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldības vajadzībām. 3
44. Sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šajos noteikumos minētās prasības, atkarībā no to nominālās ievadītās siltuma jaudas un iekārtas darbības uzsākšanas datuma tiek iedalītas šādās grupās: 3.
45. lielas, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas: 3.1.
46. mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW vai lielāka, bet mazāka par 1 MW, un iekārta ar kopējo nominālo siltuma jaudu, mazāku par 1 MW, ja iekārtā izmanto degvieleļļu (mazutu); 3.1.
47. vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka par 50 MW; 3.1.
48. lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka; 3.
49. esošas un jaunas sadedzināšanas iekārtas: 3.2.
50. esoša lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz
51. gada
52. janvārim un kurai atļauja piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) izsniegta līdz
53. gada
54. janvārim vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts līdz minētajam datumam; 3.2.
55. jauna lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc
56. gada
57. janvāra un kurai atļauja izsniegta pēc
58. gada
59. janvāra vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts pēc minētā datuma; 3.2.
60. esoša vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz
61. gada
62. decembrim un kurai izsniegta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājums; 3.2.
63. jauna vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc
64. gada
65. decembra un kurai izsniegta atļauja vai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (turpmāk – C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija); 3.2.
66. esoša mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – mazas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz
67. gada
68. jūnijam; 3.2.
69. jauna mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – mazas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc
70. gada
71. jūnija un kurai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija. 4
72. Noteikumu prasības attiecas uz lielas, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot šādas sadedzināšanas iekārtas: 4.
73. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto karsēšanai, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei; 4.
74. pēcdedzināšanas iekārtas, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbinātas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas; 4.
75. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai; 4.
76. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā; 4.
77. ķīmiskās rūpniecības reaktori; 4.
78. koksa krāsnis; 4.
79. kauperi (domnas krāšņu gaisa sildītāji); 4.
80. tehniskie agregāti, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai; 4.
81. gāzturbīnas un gāzes dzinēji uz atkrastes platformām; 4.
82. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai; 4.
83. sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes
84. gada
85. septembra Regula (ES) Nr. 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu Nr. 97/68/EK; 4.
86. sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus vai gaļas kaulu miltus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW atbilstoši Eiropas Komisijas
87. gada
88. februāra Regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011); 4.
89. lauku saimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai mazāka un kurās par kurināmo izmanto vienīgi neapstrādātus mājputnu mēslus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
90. gada
91. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009),
92. panta "a" punktam; 4.
93. sadedzināšanas iekārtas, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto tiešai apkurei, lai darbavietas apstākļu uzlabošanai apsildītu iekštelpas; 4.
94. krematorijas, tostarp dzīvnieku krematorijas, kurās sadedzina regulas Nr. 142/2011 III pielikuma III nodaļā noteiktos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un kuru maksimālā jauda ir mazāka par 50 kg stundā vai vienai partijai; 4.
95. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina naftas pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās; 4.
96. reģenerācijas katli celulozes ražošanas iekārtās. 5
97. Ja lielas vai vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas galvenā funkcija ir siltumenerģijas iegūšana tālākai izmantošanai un tajā kā kurināmo līdzsadedzina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus vai par kurināmo izmanto tikai dzīvnieku izcelsmes kausētos taukus, tauku frakcijas un zivju eļļu, operators papildus regulā Nr. 1069/2009 noteiktajām prasībām un atbilstoši regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļas
98. iedaļas F sadaļas
99. punkta "f" apakšpunktā noteiktajai prasībai izpilda arī šajos noteikumos minētās prasības. 6
100. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei. 7
101. Atļaujas saņemšana vai darbības reģistrācija un iekārtas radīto emisiju aprēķins
102. Lai varētu veikt darbību, sadedzināšanas iekārtas operators Valsts vides dienesta informācijas sistēmā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai un saņem atļauju vai veic C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. Prasības, kas izriet no šiem noteikumiem, A un B kategorijas piesārņojošām darbībām tiek norādītas atļaujā, bet C kategorijas piesārņojošām darbībām – operatora iesniegtajā iesniegumā C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. 8
103. Lai pēc būtisku izmaiņu veikšanas novērtētu esošas, kā arī jaunas sadedzināšanas iekārtas prognozētās emisijas un to atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, operators izstrādā emisijas limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi. 9 (Grozīts ar MK 26.10.
104. noteikumiem Nr. 713)
105. Lai aprēķinātu iekārtas faktiski radītās emisijas, kā arī dabas resursu nodokli atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, operators emisiju aprēķinus veic vienā no šādiem veidiem: 9.
106. A un B kategorijas piesārņojošām darbībām – atbilstoši normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajai kārtībai; 9.
107. C kategorijas piesārņojošām darbībām (tai skaitā C kategorijas piesārņojošas darbības jaudai atbilstošām sadedzināšanas iekārtām, kas ir A vai B kategorijas piesārņojošās darbības sastāvdaļa) – ņemot vērā iekārtas izgatavotāja apliecinājumā norādīto iekārtas radīto emisijas faktoru daudzumu vai atbilstoši šo noteikumu
108. pielikumam; 9.
109. izmantojot emisiju mērījumos iegūto koncentrāciju un dūmgāzu plūsmas parametrus, kas noteikti atbilstoši standartam par emisijas ātruma un tilpuma plūsmas ātruma noteikšanu. 10 (MK 26.10.
110. noteikumu Nr. 713 redakcijā)
111. Ja mainās kāds no aspektiem, kas attiecas uz iekārtu un var ietekmēt iekārtai piemērojamo emisijas robežvērtību (piemēram, izmaiņas saistībā ar uzstādīto aprīkojumu, izmantoto kurināmā veidu, iekārtas nozīmi sistēmā un uzstādīto piesārņojuma samazināšanas aprīkojumu), operators normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, noteiktajā termiņā informē Valsts vides dienestu. Valsts vides dienests, ja nepieciešams, pārskata atļaujas nosacījumus un C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas nosacījumus (tai skaitā nosacījumus, kuri saistīti ar palaišanas un apturēšanas periodiem un mērījumu veikšanu). 11
112. Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas uzstādīšana, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc
113. gada
114. jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas iespējām. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert oglekļa dioksīdu apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai. 12
115. Valsts vides dienests šo noteikumu
116. punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. 13
117. Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu
118. punktā minētās iekārtas uzstādīšanu, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas iespēju atbilstību normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kā arī izvērtējumu par tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Valsts vides dienests izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai. 14
119. Emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība 3.
120. Vispārīgie noteikumi
121. Visas emisijas robežvērtības izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/Nm3) pie noteikta skābekļa satura sausā gāzē. Robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā, ja spiediens pēc korekcijas ir 101,3 kPa, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu izplūdes gāzēs, un ja skābekļa saturs izplūdes gāzēs ir standartizēts, kas ir attiecīgi 6 % cietajam kurināmajam, 3 % – sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), un 15 % – gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. Jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir kombinētā cikla gāzturbīnas ar papildu kurināšanu, standartizēto skābekļa saturu nosaka, ņemot vērā attiecīgās iekārtas īpašos parametrus. 15
122. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai, ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. 16
123. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtību aprēķina šādā secībā: 16.
124. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltuma jaudai; 16.
125. reizina katra kurināmā veida atbilstošo emisijas robežvērtību ar šā kurināmā siltuma jaudu un katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu; 16.
126. summē šo noteikumu 16.
127. apakšpunktā minētos dalījumus. 17 3.
128. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība
129. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu
130. un
131. pielikumā. Tās nepiemēro dīzeļdzinējiem. Šo noteikumu
132. un
133. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības piemēro tad, ja atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" iekārta tiek atbrīvota no secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu piemērošanas un Valsts vides dienests ir akceptējis, ka secinājumos par labākajiem pieejamiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu ievērošana operatoram rada nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar videi un cilvēku veselībai sniegto labumu. 18
134. Esošas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu
135. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu. 19
136. Jaunas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu
137. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu. 20
138. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu, ja to kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka un: 20.
139. divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni; 20.
140. atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divas vai vairākas atsevišķas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļas, kuras atļauju pirmo reizi saņēmušas vai par kurām iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts
141. gada
142. jūlijā vai pēc minētā datuma, ir uzstādītas tā, ka tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ to izplūdes gāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni. 21
143. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai, kura atbilstoši šo noteikumu
144. punktam sastāv no vairākām apvienotām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, saskaita visu apvienoto sadedzināšanas iekārtas daļu jaudu, neņemot vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MW. 22
145. Emisijas robežvērtības piemēro katram lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas dūmenim atsevišķi, un tās nosaka, ņemot vērā visas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. 23
146. Šo noteikumu
147. pielikuma III nodaļā minētās emisijas robežvērtības var attiecināt uz esošas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada izplūdes gāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī un kuru gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs). Šādā gadījumā emisijas robežvērtības nosaka, ņemot vērā visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, un katra dūmvada emisiju uzrauga atsevišķi. 24
148. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu palielina, jaunajai iekārtas daļai piemēro šo noteikumu
149. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. 25
150. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārta tiek pārveidota tā, ka tas var ietekmēt vidi, un izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, šo noteikumu
151. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. 26
152. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vienlaikus ar citu kurināmo, emisijas robežvērtību nosaka šādi: 26.
153. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vismaz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās siltuma jaudas, piemēro šo noteikumu
154. pielikumā minētajam noteicošajam kurināmajam norādītās emisijas robežvērtības; 26.
155. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtība ir proporcionāla katra atsevišķā kurināmā veida nominālās ievadītās siltuma jaudas attiecībai pret visu kurināmo veidu nominālās ievadītās siltuma jaudas summu. 27
156. Ja atbilstoši šo noteikumu 26.
157. apakšpunktam esošajā lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtā noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtību aprēķina šādā secībā: 27.
158. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību saskaņā ar šo noteikumu
159. pielikumu katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltuma jaudai; 27.
160. nosaka noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību. Šo vērtību iegūst, reizinot šo noteikumu 27.
161. apakšpunktā minēto emisijas robežvērtību ar koeficientu 2 un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī vērtība ir vismazākā; 27.
162. reizina noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību ar noteicošā kurināmā nominālo ievadīto siltuma jaudu, bet pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības reizina ar to nominālajām ievadītajām siltuma jaudām. Katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu jeb kopējo iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu; 27.
163. summē šo noteikumu 27.
164. apakšpunktā minētos dalījumus. 28
165. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā, šo noteikumu
166. un
167. punktā minēto emisijas robežvērtību vietā var piemērot arī sēra dioksīda (turpmāk – SO2) emisijas robežvērtību neatkarīgi no izmantoto kurināmā veidu kombinācijas – 600 mg/m
168. 29 3.
169. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība
170. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu 4.,
171. un
172. pielikumā. 30
173. Ja esošas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai lielāka, bet mazāka par 50 MW, operators ievēro: 30.
174. līdz
175. gada
176. decembrim – šo noteikumu
177. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem; 30.
178. sākot ar
179. gada
180. janvāri, – šo noteikumu
181. pielikuma I un II nodaļā norādītās emisijas robežvērtības. 31
182. Ja esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka par 5 MW, operators ievēro: 31.
183. līdz
184. gada
185. decembrim – šo noteikumu
186. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem; 31.
187. sākot ar
188. gada
189. janvāri, – šo noteikumu
190. pielikuma II un III nodaļā norādītās emisijas robežvērtības. 32
191. Esošas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kas veic cieto biomasu izmantojošas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu vai esošās iekārtas pārbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodrošina tādas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu, kas nodrošina šo noteikumu
192. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu. Minētā prasība neattiecas uz tiem esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri iesnieguši Eiropas Savienības finansēta projekta iesniegumu pirms
193. gada
194. decembra, kā arī uz operatoriem, kas procedūru par sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau ir uzsākuši vai noslēguši pirms
195. gada
196. decembra. 33
197. Sākot ar
198. gada
199. decembri, jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators ievēro šo noteikumu
200. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības. 34
201. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu apvienojumu uzskata par vienu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu un iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas aprēķināšanai minēto iekārtas daļu nominālās ievadītās siltuma jaudas saskaita, ja: 34.
202. divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni; 34.
203. atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu izplūdes gāzes tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni. 35
204. Emisijas robežvērtības nepiemēro vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras ir lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļa atbilstoši šo noteikumu
205. punktam, kā arī iekārtām, kurām atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" jānodrošina secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktos emisiju līmeņus. 36
206. Šajā nodaļā minētās emisijas robežvērtības piemēro arī vairāku apvienotu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kombinācijai, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu
207. punktam un kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, ja vien šāda kombinācija nav uzskatāma par lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstoši šo noteikumu
208. un
209. punktam. 37 3.
210. Emisijas robežvērtības mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām
211. Emisija no mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas nedrīkst pārsniegt: 37.
212. emisija no jaunas iekārtas – šo noteikumu
213. pielikuma I un II nodaļā norādītās emisijas robežvērtības; 37.
214. emisija no esošas iekārtas: 37.2.
215. līdz
216. gada
217. decembrim – šo noteikumu
218. pielikuma III nodaļā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem; 37.2.
219. sākot ar
220. gada
221. janvāri, – šo noteikumu
222. pielikuma IV nodaļā norādītās emisijas robežvērtības. Minētās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un dzinējiem. 38
223. Esošas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kas veic sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu vai esošās iekārtas pārbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodrošina tādas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu, kas nodrošina šo noteikumu
224. pielikuma I un II nodaļā norādītās emisijas robežvērtības ievērošanu. Minētā prasība neattiecas uz tiem esošo mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri iesnieguši Eiropas Savienības finansēta projekta iesniegumu pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kā arī uz operatoriem, kas procedūru par sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau ir uzsākuši vai noslēguši pirms šo noteikumu stāšanās spēkā. 39
225. Izņēmumi attiecībā uz emisijas robežvērtību piemērošanu 4.
226. Vispārīgie noteikumi
227. Sadedzināšanas iekārtā, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto paredzēts izmantot kurināmo ar zemu sēra saturu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem, operators var izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu un piemērot atkāpi no šajos noteikumos norādīto SO2 emisijas robežvērtību un atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto SO2 emisijas limitu piemērošanas, ja operatoram iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ ir pārtraukta atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteiktā kurināmā ar zemu sēra saturu piegāde. Šādu atkāpi drīkst piemērot ne ilgāk kā sešus mēnešus, sākot no minēto apstākļu iestāšanās dienas. 40
228. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu
229. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda atbilstošā kurināmā deficīta faktu. Valsts vides dienests 10 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegtos dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu
230. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti. 41
231. Operators var izmantot cita veida kurināmo un pieļaut šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību un atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto emisijas limitu pārsniegšanu, ja iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ notikusi avārija operatora dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas iekārtā vai sadedzināšanas iekārtā un tās dēļ operators nevar nodrošināt ar gāzveida kurināmo sadedzināšanas iekārtu, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteikto drīkst izmantot tikai gāzveida kurināmo un kurā, izmantojot cita veida kurināmo, emisijas robežvērtības un atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājumā noteiktā emisijas limita ievērošanai būtu nepieciešams uzstādīt izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas. Šādu atkāpi var piemērot uz laiku līdz 10 dienām, sākot no minēto apstākļu iestāšanās dienas. Minēto atkāpi var piemērot ilgāku laiku, ja, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības veselību vai operatora saimnieciskās darbības veidu, nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi. 42
232. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu
233. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda gāzveida kurināmā piegādes pārtraukšanu iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ. Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegto informāciju un dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu
234. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti. 43 4.
235. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi
236. Esošās lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas laikposmā no
237. gada
238. janvāra līdz
239. gada
240. decembrim Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu
241. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: 43.
242. sadedzināšanas iekārtai iepriekš nav piešķirta atkāpe no emisijas robežvērtību piemērošanas, jo iekārtas operators līdz
243. gada
244. jūnijam iesniegumā atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestam ir norādījis, ka sadedzināšanas iekārta, kas nodota ekspluatācijā līdz
245. gada
246. jūlijam, tiks darbināta ne vairāk kā 20 000 darba stundas laikposmā no
247. gada
248. janvāra līdz
249. gada
250. decembrim; 43.
251. sadedzināšanas iekārta laikposmā no
252. gada
253. janvāra līdz
254. gada
255. decembrim tiks darbināta ne vairāk kā 17 500 darba stundas; 43.
256. informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām; 43.
257. līdz
258. gada
259. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu
260. pielikumā norādītās SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības. 44
261. Ja esošajai lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 500 MW, kurai pirmā atļauja izsniegta pēc
262. gada
263. jūlija un kurā izmanto cieto kurināmo, tiek piešķirta šo noteikumu
264. punktā minētā atkāpe, tad laikposmā no
265. gada
266. janvāra līdz
267. gada
268. decembrim Valsts vides dienests tai piemēro šo noteikumu
269. pielikumā norādītās SO2 un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības un šo noteikumu
270. pielikumā norādītās NOx emisijas robežvērtības. 45
271. Esošo lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 200 MW, līdz
272. gada
273. decembrim Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu
274. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: 45.
275. iekārta ir sākusi darbu pirms
276. gada
277. novembra un ir saņēmusi pirmo atļauju vai par šo iekārtu Valsts vides dienestā līdz
278. gada
279. novembrim ir iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai; 45.
280. līdz
281. gada
282. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu
283. pielikumā norādītās SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības. 46
284. Šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības pieļaujams pārsniegt iekārtas palaišanas un apturēšanas periodā, kuru operators nosaka atbilstoši šo noteikumu
285. nodaļā minētajām prasībām. Šādā gadījumā operators iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļauj šo noteikumu
286. punktā minēto informāciju un pasākumus. 47
287. Šo noteikumu 2.,
288. un
289. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās un darbojas mazāk par 500 darba stundām gadā. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām. 48 4.
290. Vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi
291. Esošo vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu
292. pielikumā vai
293. pielikuma IV nodaļā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi iekārtai, kurā dedzina cieto kurināmo, Valsts vides dienests piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 200 mg/Nm
294. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām. 49
295. Esošo vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 1000 darba stundas gadā un kuru izmanto siltuma ražošanai ārkārtīgi aukstā laikā (diennaktis, kad gaisa temperatūra noslīd zem ilggadējās vidējās konkrētā mēneša gaisa temperatūras), Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu
296. pielikumā vai
297. pielikuma IV nodaļā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi iekārtai, kurā dedzina cieto kurināmo, Valsts vides dienests piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 200 mg/Nm
298. Šo atkāpi var izmantot tikai iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām. 50
299. Jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji triju gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, Valsts vides dienests var atbrīvot no šo noteikumu
300. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi iekārtai, kurā dedzina cieto kurināmo, Valsts vides dienests piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 100 mg/Nm
301. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām. 51
302. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kura vismaz 50 % no iekārtas saražotā derīgā siltuma vidēji piecu gadu laikā piegādās centralizētās siltumapgādes tīklam tvaika vai karstā ūdens veidā, Valsts vides dienests līdz
303. gada
304. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu
305. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi, emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 1100 mg/Nm3 attiecībā uz SO2 un 150 mg/Nm3 attiecībā uz putekļiem jeb daļiņām. Šo atkāpi var izmantot tikai tās iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav konstatēti normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. 52
306. Esošo un jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kurā galvenais kurināmais ir cietā biomasa un kura atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur saskaņā ar normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti paredzētajiem novērtējumiem ir nodrošināta atbilstība šajos noteikumos norādītajiem augšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem, Valsts vides dienests līdz
307. gada
308. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu
309. un
310. pielikumā norādītās putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības piemērošanas. Piemērojot minēto atkāpi, putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg/Nm
311. 53
312. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kuru izmanto, lai darbinātu gāzes kompresoru stacijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts gāzes pārvades sistēmas aizsardzību un drošumu, Valsts vides dienests līdz
313. gada
314. janvārim var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību šo noteikumu
315. pielikuma II nodaļā norādītajām NOx emisijas robežvērtībām. 54
316. Informāciju par nepieciešamajām atkāpēm operators norāda iesniegumā atļaujas vai reģistrācijas saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. 55
317. Valsts vides dienests šo noteikumu 48., 49., 50., 51.,
318. un
319. punktā minētās atkāpes A un B kategorijas piesārņojošām darbībām nosaka atļaujas nosacījumos, bet attiecībā uz C kategorijas piesārņojošām darbībām pieņem atsevišķu lēmumu par minēto atkāpju piemērošanu. Lemjot par atkāpju piemērošanu, Valsts vides dienests nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis. 56
320. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu palaišanas un apturēšanas perioda noteikšanas kārtība 5.
321. Vispārīgie noteikumi palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai
322. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operatoram izsniegtās atļaujas nosacījumos Valsts vides dienests ietver šādu informāciju un pasākumus, kas saistīti ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto) un darbības apturēšanu: 56.
323. sadedzināšanas iekārtas palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu. To nosaka: 56.1.
324. izmantojot slodzes robežvērtības atbilstoši šo noteikumu 5.
325. un 5.
326. apakšnodaļai; 56.1.
327. pamatojoties uz iekārtas darbības parametru izmaiņām vai iekārtā veicamajiem diskrētajiem procesiem, kas minēti šo noteikumu 5.
328. apakšnodaļā un ir skaidri, viegli uzraugāmi un piemēroti izmantotajai tehnoloģijai; 56.
329. pasākumus, kas nodrošina, ka palaišanas un apturēšanas periodi tiek iespējami samazināti; 56.
330. pasākumus, kas nodrošina, ka viss piesārņojuma mazināšanas aprīkojums sāk darboties, tiklīdz tas tehniski iespējams. 57
331. Lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, operators piemēro šādus nosacījumus: 57.
332. kritēriji vai parametri, ko izmanto palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai, ir pārredzami un ārēji pārbaudāmi; 57.
333. palaišanas un apturēšanas periodus nosaka apstākļos, kas nodrošina stabilu ražošanas procesu, ievērojot drošības un cilvēka veselības aizsardzības prasības; 57.
334. palaišanas un apturēšanas periodos neietver periodus, kuros sadedzināšanas iekārta pēc palaišanas darbojas stabili un droši ar kurināmā padevi, bet nenodrošina siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas padevi vai piegādi. 58 5.
335. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām
336. Lai atbilstoši šo noteikumu
337. nodaļai aprēķinātu derīgās vidējās emisijas vērtības sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, nosaka palaišanas un apturēšanas periodus. Šajā gadījumā, veicot derīgo vidējo emisijas vērtību aprēķinu, neņem vērā vērtības, kas: 58.
338. mērītas pirmās vienības palaišanas periodā un pēdējās vienības apturēšanas periodā; 58.
339. noteiktas atsevišķām vienībām citu palaišanas un apturēšanas periodu laikā, ja tās tiek mērītas, vai – gadījumā, ja mērījumus veikt ir tehniski vai ekonomiski neiespējami, – aprēķinātas atsevišķi katrai attiecīgajai vienībai. 59
340. Nosakot darba stundu skaitu sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, ievēro, ka palaišanas un apturēšanas periods, kuru darba stundu aprēķinos neņem vērā, sastāv tikai no sadedzināšanas iekārtas pirmās vienības palaišanas perioda un sadedzināšanas iekārtas pēdējās vienības apturēšanas perioda. 60
341. Ja atbilstoši šo noteikumu
342. punktam emisijas robežvērtības piemēro daļai no esošās sadedzināšanas iekārtas, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī, palaišanas un apturēšanas periodus var noteikt atsevišķi katrai šādai sadedzināšanas iekārtas daļai. Šādā gadījumā palaišanas un apturēšanas periodi iekārtas daļai ietver sadedzināšanas pirmās iekārtas vienības palaišanas periodu, palaižot attiecīgo iekārtas daļu, un apturēšanas periodu sadedzināšanas iekārtas pēdējā vienībā, apturot attiecīgo iekārtas daļu. 61 5.
343. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai
344. Nosakot palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu saskaņā ar šo noteikumu 5.3., 5.
345. un 5.
346. apakšnodaļu, ņem vērā: 61.
347. faktu, ka stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze var būt zemāka nekā stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze, jo sadedzināšanas iekārta varētu stabili darboties ar zemāku slodzi, kad tā ir sasniegusi pietiekamu temperatūru pēc darbības perioda; 61.
348. sadedzināšanas iekārtu un to vienību tehniskos un darbības parametrus, kā arī uzstādītā piesārņojuma samazināšanas aprīkojuma tehniskās prasības. 62
349. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi. 63
350. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad sāk beigties kurināmā padeve pēc stabilas ražošanas apturēšanas minimālās slodzes sasniegšanas, pie kuras saražotā elektroenerģija vairs netiek ievadīta tīklā vai radītā mehāniskā enerģija nav vairs derīga mehāniskai slodzei. 64
351. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu elektroenerģijas ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu
352. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas elektroenerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu. 65
353. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu sadedzināšanas iekārtām, kas piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai un kuras saskaņā ar šo noteikumu
354. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas mehāniskās enerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu. 66 5.
355. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, un sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju
356. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi un siltumu var droši un uzticami piegādāt siltumenerģijas apgādes sistēmā, siltuma akumulatoram vai tieši piegādāt ražošanas procesiem. 67
357. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad ir sasniegts stabilas ražošanas izslēgšanas minimālās slodzes punkts un siltumu vairs nevar droši un uzticami piegādāt siltumenerģijas apgādes sistēmā vai tieši piegādāt ražošanas procesiem. 68
358. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu siltuma ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu
359. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas siltuma ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu. 69
360. Periodus, kuru laikā siltuma ražošanas iekārtas silda akumulatoru vai rezervuāru, neeksportējot siltumu, uzskata par darba laiku, nevis par iekārtas palaišanas vai apturēšanas periodiem. 70
361. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju, palaišanas un apturēšanas periodus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.
362. un 5.
363. apakšnodaļu, ņemot vērā gan saražoto elektroenerģijas, gan siltuma daudzumu. 71 5.
364. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot darbības parametrus vai diskrētos procesus
365. Lai noteiktu stabilas ražošanas minimālo palaišanas slodzi un minimālo apturēšanas slodzi, nosaka vismaz trīs dažādus kritērijus. Palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākums ir sasniegts, ja sasniegti vismaz divi no šo noteikumu
366. punktā minētajiem kritērijiem vai līdzvērtīgiem procesiem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem parametriem. 72
367. Stabilas ražošanas minimālās palaišanas slodzes un minimālās apturēšanas slodzes noteikšanai izmanto šādus kritērijus: 72.
368. diskrētie procesi, kas saistīti ar stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi: 72.1.
369. cietā kurināmā katliem – pilnīga pāreja no stabilas darbības palīgdegļu vai papildu degļu izmantošanas uz darbību tikai ar pamatkurināmo; 72.1.
370. šķidrā kurināmā katliem – galvenā kurināmā padeves sūkņa ieslēgšana un degļa degvieleļļas spiediena stabilizēšanās, kuram kā rādītāju var izmantot kurināmā plūsmas ātrumu; 72.1.
371. gāzturbīnām – punkts, kur degšanas režīms pārslēdzas uz vienmērīgas sadegšanas režīmu, izmantojot iepriekš sagatavotu kurināmā maisījumu jeb tukšgaitas režīmu; 72.
372. darbības parametri: 72.2.
373. skābekļa saturs dūmgāzēs; 72.2.
374. dūmgāzu temperatūra; 72.2.
375. tvaika spiediens; 72.2.
376. siltuma ražošanas iekārtām – entalpija un siltuma pārneses šķidruma ātrums; 72.2.
377. ar šķidro kurināmo un gāzi darbināmām iekārtām – kurināmā plūsmas ātrums, norādīts procentos no kurināmā plūsmas nominālās ievadītās siltuma jaudas; 72.2.
378. tvaika katlu iekārtām – tvaika temperatūra pie katla izejas. 73
379. Prasības par nepieciešamo dūmeņa augstumu visām sadedzināšanas iekārtām
380. Lai nodrošinātu netraucētu emisijas plūsmu, operators sadedzināšanas iekārtai, kas savu darbību uzsāks pēc
381. gada
382. jūnija, dūmeņa augšējo galu ierīko ne zemāk par 0,5 m virs jumta seguma (arī ēkām ar plakanu jumtu). Dūmeņa augstumu virs jumta seguma nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus: 73.
383. ja dūmenis atrodas tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori; 73.
384. ja dūmenis atrodas 1,5 m līdz 3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori; 73.
385. ja dūmenis atrodas tālāk par 3 m no jumta kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kura vilkta no kores 10° leņķī pret horizontu. 74 73.1 Šo noteikumu
386. punktā minētā prasība neattiecas uz būvēm, kurām piemēro normatīvos aktus par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija. 75 (MK 26.10.
387. noteikumu Nr. 713 redakcijā)
388. Operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai lielāka, vēl pirms iekārtas būvniecības nosaka minimālo nepieciešamo dūmeņa augstumu, veicot gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi. 76
389. Operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 5 MW un kura savu darbību uzsāks pēc
390. gada
391. jūnija, un kuras iedarbības zonā atrodas citas dzīvojamās vai publiskās ēkas ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas ailas, logi vai durvis, nodrošina, ka iekārtas dūmeņa minimālais augstums atbilst šo noteikumu
392. pielikuma I nodaļā minētajām prasībām. Minētās prasības neattiecas uz gāzes iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu līdz 400 kW, kurās par kurināmo izmanto gāzi no centralizētā gāzes tīkla vai sašķidrināto gāzi. 77
393. Operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 5 MW, šo noteikumu
394. punktā minēto informāciju par nepieciešamo dūmeņa augstumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu
395. pielikuma II nodaļā minētajam un iesniedz Valsts vides dienestā vienlaikus ar iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai. Minētās prasības par nepieciešamo dūmeņa augstumu Valsts vides dienests iekļauj tehniskajos noteikumos, kā arī pārbauda to ievērošanu, veicot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanu. 78
396. Ja operators sadedzināšanas iekārtai, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 5 MW, tehnisku apsvērumu dēļ nevar izpildīt šo noteikumu
397. punktā minētās prasības, tad operators var samazināt dūmeņa minimālo augstumu, ja tiek veikta piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi, kas apliecina atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem, kā arī ja operators ir iesniedzis Valsts vides dienestā atbilstošu pamatojumu. Iesniegtajiem aprēķiniem jāapliecina, ka iekārtas darbības rezultātā netiks pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi gan 2 m augstumā, gan arī citos augstumos pie blakus esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas fasādes, kur izvietotas šo ēku ventilācijas sistēmas vai dabiskās vēdināšanas āra gaisa ņemšanas ailas, logi vai durvis un kura ir visvairāk pakļauta gaisa piesārņojuma iedarbībai. Valsts vides dienests izvērtē iesniegto informāciju un pieņem lēmumu, vai dūmeņa augstuma samazināšana ir pamatota. 79
398. Ja par esošas sadedzināšanas iekārtas radīto piesārņojumu regulāri tiek saņemtas pamatotas sūdzības (sūdzība uzskatāma par pamatotu, ja to apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti protokolā), Valsts vides dienests, izvērtējot konkrēto situāciju, var pieņemt lēmumu pieprasīt operatoram izvērtēt iekārtas dūmeņa augstumu, ņemot vērā šo noteikumu 73.,
399. vai
400. punktā minētās prasības. Ja tiek konstatēta neatbilstība minētajām prasībām, operatora pienākums ir veikt emisiju samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu emisijas plūsmu un pietiekamu piesārņojošo vielu izkliedi. 80
401. Citas vides prasības, kas jāievēro, darbinot sadedzināšanas iekārtu
402. Operators pēc iespējas saīsina vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu darbības palaišanas un apturēšanas periodus. Ja jau iepriekš darbībā esošas iekārtas izmantošana uz kādu laiku ir apstādināta, operators iekārtas iekurināšanas laikā ierobežo zalvjveida emisijas. 81
403. Kurināmo un citus izejmateriālus operators uzglabā tā, lai nepieļautu gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu. 82
404. Virszemes tvertnes, kurās uzglabā šķidro kurināmo, operators novieto ūdensnecaurlaidīgā apvaļņojumā, kura ietilpība vismaz par 10 % pārsniedz lielākās tvertnes ietilpību. 83
405. Operators nodrošina, ka emisija no sadedzināšanas iekārtas nepārsniedz normatīvajos aktos par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm un kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos, noteikto smakas mērķlielumu. 84
406. Sadedzināšanas iekārtas kondensātu, katlu skalošanas notekūdeņus un ūdens mīkstināšanas filtru reģenerēšanas notekūdeņus operators savāc un novada notekūdeņu savākšanas sistēmā. Minētos notekūdeņus ir aizliegts novadīt vidē neattīrītus vai novadīt lietusūdens savākšanas sistēmā. 85
407. Notekūdeņus, kas radušies no sadedzināšanas iekārtas, operators novada atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī. 86
408. Darbības radītais trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību noteiktos trokšņa normatīvus. Ja ārpus telpām izmantoto iekārtu skaņas jaudas līmenis (LWA) atbilstoši CE sertifikātam pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus attiecīgajā apbūves teritorijā, operators aprēķina iekārtas ekspluatācijas rezultātā radīto trokšņa līmeni. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, operators vai iekārtas uzstādītājs veic pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai līdz noteiktajiem trokšņa normatīviem. 87
409. Pelnus, izdedžus un citus cietos vai šķidros atkritumus aizliegts pastāvīgi uzglabāt teritorijā. Īslaicīgi (mazāk par trim mēnešiem) atļauts uzglabāt pelnus, izdedžus un citus cietos vai šķidros atkritumus sadedzināšanas iekārtas teritorijā tā, lai neradītu gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu. Ja operators atkritumus neapsaimnieko pats, tos nodod komersantam, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu. 88
410. Lai novērstu kvēpu uzkrāšanos sadedzināšanas iekārtas dūmenī, operators nodrošina tā tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību. Kvēpu izdedzināšana ar liesmu ir aizliegta. 89
411. Bīstamos atkritumus operators uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu pārvadājumu uzskaiti. 90
412. Ja operators pats neapsaimnieko atkritumus un neattīra notekūdeņus, tas pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda šādus līgumus: 89.
413. par atkritumu savākšanu; 89.
414. par notekūdeņu attīrīšanu. 91
415. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontrole un monitorings 8.
416. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontroles un monitoringa vispārīgie noteikumi
417. Izplūdes gāzes, tai skaitā attīrītās, no sadedzināšanas iekārtas izvada caur dūmeni, kurš speciāli aprīkots emisijas mērīšanai un kontrolei un kura projektētais augstums nodrošina, ka sadedzināšanas iekārta ekspluatācijas laikā nepārsniedz šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības, kā arī gaisa kvalitātes normatīvus. 92 (Grozīts ar MK 26.10.
418. noteikumiem Nr. 713)
419. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. 93
420. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumiem izmanto tādas ierīces, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu. 94
421. Operators nodrošina, ka piesārņojošo vielu paraugu ņemšanu un analīzi un procesa parametru mērījumus, kā arī šo noteikumu 108.,
422. un
423. punktā minētās alternatīvās procedūras veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei. 95
424. Operators nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī iekārta darbojas stabilos apstākļos ar reprezentatīvu vienmērīgu slodzi. Mērījumos neņem vērā iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus. 96
425. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultāts ir paraugošanas perioda vidējā vērtība – vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes. Secīgo mērījumu skaits un ilgums var būt mazāks, ja noteiktais mērījumu skaits un ilgums ir rakstiski pamatots. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei. 97
426. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām emisiju monitoringu veic laikā, kad dedzina kurināmo vai vairāku kurināmo veidu kombināciju, kas varētu radīt vislielākās emisijas, un laikā, kad iekārta darbojas normālos ekspluatācijas apstākļos. 98
427. Valsts vides dienests var pieprasīt operatoram periodiskos mērījumus veikt biežāk, nekā norādīts šo noteikumu 107., 108., 111.,
428. un
429. punktā, ja: 97.
430. konkrētā sadedzināšanas iekārta atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi; 97.
431. par konkrēto operatoru ir saņemtas pamatotas sūdzības (sūdzība par paaugstinātu piesārņojumu uzskatāma par pamatotu, ja šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību pārsniegumu esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti Valsts vides dienesta izstrādātajos pārbaudes dokumentos); 97.
432. operators ir pārkāpis šajos noteikumos minētās prasības. 99
433. Operators šo noteikumu 97., 106., 107., 110., 111.,
434. un
435. punktā minēto mērījumu rezultātus sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām. Mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu
436. punktā minētā akreditētā laboratorija, operators pievieno pārskata veidlapai "Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" kā atsevišķu pielikumu. Operators visus monitoringa rezultātus glabā un apstrādā tā, lai varētu pārbaudīt atbilstību emisijas robežvērtībām saskaņā ar šo noteikumu
437. nodaļu. 100
438. Sadedzināšanas iekārtas operators glabā šādu informāciju un datus: 99.
439. vismaz sešus gadus: 99.1.
440. gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu
441. punktā minētā akreditētā laboratorija; 99.1.
442. datus par iekārtā izmantotā kurināmā veidu un daudzumu; 99.1.
443. ja sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtību ievērošanas nodrošināšanai izmanto sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, – datus vai informāciju, kas pierāda minētās iekārtas efektīvu pastāvīgu darbību, un informāciju par visiem sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumu vai bojājumu gadījumiem; 99.1.
444. informāciju par gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos minētajām prasībām un veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanai; 99.1.
445. datus par darba stundām, ja operators piemēro šo noteikumu 48.,
446. un
447. punktā minēto atkāpi; 99.1.
448. informāciju par ražošanas procesos radīto novadīto notekūdeņu daudzumu (m3), ja iekārta nav pieslēgta pie centralizētās kanalizācijas sistēmas; 99.
449. visu atļaujas un darbības reģistrācijas spēkā esības laiku – Valsts vides dienesta izsniegto atļauju vai pierādījumus par C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju un ar to saistīto informāciju. 101
450. Operators šo noteikumu
451. punktā minētos datus un informāciju bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma dara pieejamus Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests var pieprasīt šos datus un informāciju, lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī pieprasa šādas informācijas sniegšanu, ja to vēlas saņemt kāds sabiedrības loceklis. 102
452. Ja sadedzināšanas iekārtai nedarbojas izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas vai tās ir bojātas, operators 48 stundu laikā par to ziņo Valsts vides dienestam un veic nepieciešamos pasākumus, lai maksimāli ierobežotu piesārņojošo vielu emisiju. Ja attīrīšanas iekārtas nedarbojas un 24 stundu laikā netiek nodrošināti normāli ekspluatācijas apstākļi, Valsts vides dienests saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" pieprasa sadedzināšanas iekārtas darbības pārtraukšanu vai darbības ierobežošanu, vai iekārtas darbināšanu, izmantojot kurināmo, kas nodrošina atļaujā noteikto emisijas limitu un šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu. 103 8.
453. Monitoringa nosacījumi lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām
454. Šo noteikumu
455. punktā minētajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras aprīkotas ar gāzu attīrīšanas iekārtām, jebkurā 12 mēnešu ilgā laikposmā darbības kopējais ilgums bez gāzu attīrīšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas. Atļaujā var paredzēt iespēju sadedzināšanas iekārtai bez attīrīšanas iekārtas darboties ilgāk par 120 stundām, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 102.
456. sadedzināšanas iekārtai ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi; 102.
457. sadedzināšanas iekārtu, kurai nedarbojas gāzu attīrīšanas iekārtas, iespējams aizstāt vienīgi ar tādu sadedzināšanas iekārtu, kuras darbība palielinātu emisiju. 104
458. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajām metodēm vai atbilstoši citām metodēm ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju. 105
459. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 100 MW un vairāk, operators nodrošina nepārtrauktu SO2, putekļu jeb daļiņu un NOx koncentrācijas mērījumu veikšanu izplūdes gāzēs un skābekļa un ūdens tvaiku koncentrācijas, temperatūras un spiediena noteikšanu tajās. Ja iekārtā tiek izmantots gāzveida kurināmais, operators papildus veic oglekļa monoksīda (turpmāk – CO) koncentrācijas mērījumus. 106
460. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 100 MW operators vismaz reizi gadā pārbauda un testē nepārtrauktās mērīšanas iekārtas, veicot papildu mērījumus ar piemērojamos standartos noteiktajām bāzes (references) metodēm, un reizi gadā iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par veiktajām nepārtraukto mērījumu sistēmas pārbaudēm, kā arī veikto mērījumu rezultātus. 107
461. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisijas mērījumus veic vismaz reizi gadā. 108
462. Šo noteikumu
463. punktā minēto nepārtraukto mērījumu vietā veic mērījumus ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja: 107.
464. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW līdz 100 MW; 107.
465. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu paredzēts darbināt ne vairāk par 10 000 darba stundām; 107.
466. nosakot ūdens tvaiku koncentrāciju, izplūdes gāzes paraugi pirms emisijas analīzes tiek izžāvēti; 107.
467. tiek veikti SO2 un putekļu jeb daļiņu koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto tikai dabasgāzi; 107.
468. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto šķidro kurināmo (no naftas produktiem) ar atļaujā noteikto sēra saturu un kurā nav uzstādītas sēra atdalīšanas iekārtas; 107.
469. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā dedzina cieto biomasu un kuras radītā SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību. 109
470. Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu šo noteikumu
471. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras ir pārbaudījis un apstiprinājis Valsts vides dienests. 110 8.
472. Monitoringa nosacījumi vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
473. Mērījumus veic tikai gaisu piesārņojošām vielām, kuru emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir norādītas šajos noteikumos. Attiecībā uz CO emisiju mērījumus veic visām iekārtām. 111
474. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic vismaz ik pēc trim gadiem. 112
475. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic ne retāk kā reizi gadā. 113
476. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šo noteikumu 48.,
477. un
478. punkts, periodiskus mērījumus var veikt katru reizi pēc tam, kad pagājis šāds stundu skaits: 112.
479. trīskāršots maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48.,
480. un
481. punktu, – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW; 112.
482. maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48.,
483. un
484. punktu, – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW. 114
485. Veicot mērījumus saskaņā ar šo noteikumu
486. punktu, periodisko mērījumu biežums jebkurā gadījumā nav retāks par vienu reizi piecos gados. 115
487. Operators nodrošina pirmo mērījumu veikšanu četru mēnešu laikā pēc iekārtas atļaujas izsniegšanas vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. 116
488. Attiecībā uz SO2 emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 110.,
489. un
490. punktā minētajiem mērījumiem var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests. 117 8.
491. Monitoringa nosacījumi mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām
492. Mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators reizi piecos gados nodrošina emisiju mērījumus tām vielām, kuru emisijas robežvērtības ir norādītas šo noteikumu
493. pielikumā. 118
494. Jaunas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina pirmā mērījuma veikšanu četru mēnešu laikā pēc C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. Esošas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina pirmā mērījuma veikšanu līdz
495. gada
496. janvārim. 119 (Grozīts ar MK 26.10.
497. noteikumiem Nr. 713)
498. Pirmo mērījumu iekārtai, kura vidēji gada laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas, operators var veikt pēc tam, kad pagājušas 1500 darba stundas. Pēc tam veic mērījumus ik pēc 1500 nostrādātām darba stundām. 120
499. Attiecībā uz SO2 emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu
500. punktā minētajiem mērījumiem operators var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests. 121
501. Emisijas robežvērtību ievērošanas pārbaude
502. Emisiju mērījuma vērtības ir derīgas, ja atsevišķa mērījuma rezultāta 95 % ticamības intervāls nepārsniedz emisijas robežvērtības daļu, kas atbilst šādai procentos izteiktai emisijas robežvērtības daļai: 120.
503. SO2 – 20 %; 120.
504. NOx – 20 %; 120.
505. putekļiem jeb daļiņām – 30 %; 120.
506. CO – 10 %. 122
507. Derīgās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka, no izmērītajām derīgajām stundas vidējām vērtībām atņemot šo noteikumu
508. punktā minēto ticamības intervāla vērtību. 123
509. Nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vidējās vērtības vairāk nekā trīs stundas nav ticamas nepārtrauktās mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju, vai kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā 10 dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtraukto mērījumu sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē Valsts vides dienestu. 124
510. Aprēķinot derīgās emisijas vidējās vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas šo noteikumu 39., 41.,
511. un
512. punktā minētajos laikposmos, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodos. 125
513. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu
514. punktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā norādītajām emisijas robežvērtībām, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā šo noteikumu 39., 41.,
515. un
516. punktā minētos laikposmus, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības: 124.
517. neviena derīgā emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā norādīto emisijas robežvērtību; 124.
518. neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības; 124.
519. sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no katliem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW un kuros par kurināmo izmanto ogles, neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības; 124.
520. derīgās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības. 126
521. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti šo noteikumu 97., 107., 110., 111.,
522. un
523. punktā minētie periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi vai mērījumu vietā izmantotas šo noteikumu 108.,
524. un
525. punktā minētās procedūras, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumos vai novērtējumā iegūtie rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā norādītās emisijas robežvērtības. 127
526. Informācijas nodrošināšana
527. Attiecībā uz visām jaunajām vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām Valsts vides dienests savā tīmekļvietnē sabiedrībai dara pieejamu šādu informāciju: 126.
528. operatora nosaukums; 126.
529. iekārtas atrašanās vieta; 126.
530. emisijas avoti un to veidi (dīzeļdzinējs, gāzturbīna, divu kurināmo dzinējs, cits dzinējs vai cita sadedzināšanas iekārta); 126.
531. izmantotā kurināmā veids un daudzums katrā sadedzināšanas iekārtā; 126.
532. datums, kurā sākta iekārtas darbība; 126.
533. katras sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda un katras sadedzināšanas iekārtas daļas nominālā ievadītā siltuma jauda (MW), ja divas vai vairākas sadedzināšanas iekārtas apvienotas un izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni; 126.
534. maksimālais pieļaujamais sadedzināšanas iekārtas darbības ilgums gadā (darba stundas/gadā) un vidējā slodze darbības laikā; 126.
535. sadedzināšanas iekārtai piemērojamās emisijas robežvērtības un emisiju limiti, ja operatoram nepieciešams izstrādāt emisiju limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi; 126.
536. lēmumi par iekārtai piemērotajām atkāpēm un pamatojums atkāpju piešķiršanai; 126.
537. prasības mērījumu veikšanai. 128
538. Attiecībā uz esošajām vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām Valsts vides dienests publicē tā rīcībā esošo informāciju, kuru laikposmā līdz
539. gada
540. janvārim papildina atbilstoši šo noteikumu
541. punktā minētajām prasībām. 129
542. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs": 128.
543. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi attiecībā uz lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem; 128.
544. ievieto šo noteikumu 128.
545. apakšpunktā minētos pārskatus savā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc to nosūtīšanas Eiropas Komisijai; 128.
546. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz
547. gada
548. oktobrim un
549. gada
550. oktobrim iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai pārbaudītu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām, un informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radītajām SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisijām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem; 128.
551. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz
552. gada
553. janvārim iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar aplēsēm par gada kopējām CO emisijām un jebkādu pieejamo informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto CO emisiju koncentrāciju, kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām. 130
554. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai tiek piemērota atkāpe atbilstoši šo noteikumu
555. un
556. punktam, un viena mēneša laikā – ja minētā atkāpe tiek piemērota vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtai. 131
557. Valsts vides dienests kontrolē šajos noteikumos operatoram noteikto pienākumu izpildi un izveido efektīvu kontroles plānu, par pamatu ņemot vides inspekcijas vai citus pasākumus. 132
558. Noslēguma jautājumi(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 26.10.
559. noteikumiem Nr. 713)
560. Atzīt par spēku zaudējušiem: 131.
561. Ministru kabineta
562. gada
563. decembra noteikumus Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2004,
564. nr.; 2015,
565. nr.; 2018,
566. nr.); 131.
567. Ministru kabineta
568. gada
569. decembra noteikumus Nr. 736 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" (Latvijas Vēstnesis, 2017,
570. nr.). 133
571. Lai nodrošinātu šajos noteikumos noteikto emisijas robežvērtību ievērošanu, mazas un vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatori, kuriem atļaujā vai C kategorijas reģistrācijas apliecinājumā noteiktie emisiju limiti pārsniedz šajos noteikumos minētās jaunās emisijas robežvērtības, pirms jauno emisijas robežvērtību spēkā stāšanās apliecina atbilstību noteiktajām emisijas robežvērtībām, iesniedzot iesniegumu par atļaujas vai C kategorijas reģistrācijas pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. 134 (MK 26.10.
572. noteikumu Nr. 713 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
573. gada
574. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole); 2) Eiropas Parlamenta un Padomes
575. gada
576. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes
577. gada
578. aprīļa Direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/
579. 135 Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
580. pielikums Ministru kabineta
581. gada
582. janvāra noteikumiem Nr. 17(Pielikums grozīts ar MK 26.10.
583. noteikumiem Nr. 713) Emisijas daudzuma aprēķins C kategorijas piesārņojošām darbībām Emitētā piesārņojuma daudzumu aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:Et/a = EF x B x 10-9, kurEt/a – emitētā piesārņojuma daudzums (t/gadā);B – kurināmā patēriņš (MJ);EF – emisijas faktors (mg/MJ, noteikts šā pielikuma
584. un
585. tabulā atkarībā no iekārtas nominālās ievadītās siltuma jaudas).
586. tabulaEmisijas faktori mazas jaudas sadedzināšanas iekārtāmNr.p. k.Kurināmā veidsEmisijas faktors (mg/MJ)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Piemēro esošajām iekārtām līdz
587. gada
588. decembrim1.1.dabasgāze–9842–1.2.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1569842–1.3.cietā biomasa:1.3.1.koksnes granulas, briketes un cits zema mitruma biomasas kurināmais89732157183591.3.2.šķelda, malka un cits augsta mitruma biomasas kurināmais101632448134061.4.kūdra8972157183591.5.dīzeļdegviela (gāzeļļa)–114114141.6.šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)2492116116152.Piemēro esošajām iekārtām, sākot ar
589. gada
590. janvāri2.1.dabasgāze–7042–2.2.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1567042–2.3.cietā biomasa:2.3.1.koksnes granulas, briketes un cits zema mitruma biomasas kurināmais723233359542.3.2.šķelda, malka un cits augsta mitruma biomasas kurināmais813264406612.4.kūdra395233359542.5.dīzeļdegviela (gāzeļļa)–57114–2.6.šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)2101188116153.Piemēro jaunajām iekārtām3.1.dabasgāze–2842–3.2.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1105642–3.3.cietā biomasa:3.3.1.koksnes granulas, briketes un cits zema mitruma biomasas kurināmais723179359543.3.2.šķelda, malka un cits augsta mitruma biomasas kurināmais813203406613.4.kūdra144179359543.5.dīzeļdegviela (gāzeļļa)–57114–3.6.šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)
591. tabulaEmisijas faktori vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtāmNr.p. k.Kurināmā veidsEmisijas faktors (mg/MJ)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Piemēro esošajām iekārtām līdz
592. gada
593. decembrim1.1.dabasgāze–9842–1.2.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1569842–1.3.cietā biomasa:1.3.1.koksnes granulas, briketes un cits zema mitruma biomasas kurināmais89732157183591.3.2.šķelda, malka un cits augsta mitruma biomasas kurināmais101632448134061.4.kūdra8972157183592.Piemēro esošajām iekārtām, sākot ar
594. gada
595. janvāri2.1.dabasgāze–7028–2.2.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)15670––2.3.cietā biomasa:2.3.1.koksnes granulas, briketes un cits zema mitruma biomasas kurināmais723233359182.3.2.šķelda, malka un cits augsta mitruma biomasas kurināmais813264406202.4.kūdra395233359183.Piemēro jaunajām iekārtām3.1.dabasgāze–2828–3.2.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1105628–3.3.cietā biomasa:3.3.1.koksnes granulas, briketes un cits zema mitruma biomasas kurināmais723179359183.3.2.šķelda, malka un cits augsta mitruma biomasas kurināmais813203406203.4.kūdra14417935918Piezīmes.1 Attiecas arī uz tādu gāzveida kurināmo kā biogāze.2 Attiecas arī uz bioloģisko šķidro kurināmo.3 Emisiju aprēķinus neveic, ja iekārtā dedzina tikai cieto biomasu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
596. pielikums Ministru kabineta
597. gada
598. janvāra noteikumiem Nr. 17 Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējusNr.p. k.Kurināmā veidsNominālā ievadītā siltuma jauda (MW)Emisijas robežvērtības (mg/m3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Akmeņogles, brūnogles un cits cietais kurināmais (izņemot cieto biomasu un kūdru)50–100100–300virs 300400250200300120020010003025202.Cietā biomasa50–100100–300virs 30020020020030025020010003020203.Kūdra50–100100–300virs 30030030020030025020010003020204.Šķidrais kurināmais50–100100–300virs 300350250200450200215023003032532035.Dabasgāzevirs 503510010056.Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)virs 50354, 52006, 7–58Piezīmes.1 NOx emisijas robežvērtība brūnogļu pulvera sadedzināšanai ir 450 mg/m3.2 Iekārtai ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, mazāku par 500 MW, kurā pašu patēriņam vienlaikus ar citu kurināmo vai atsevišķi izmanto arī destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vai kurā pašu patēriņam izmanto šķidrus ražošanas atlikumus, un kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms
599. gada
600. novembra, un kura darbu sākusi pirms
601. gada
602. novembra, piemēro NOx emisijas robežvērtību 450 mg/m3.3 Iekārtai, kurā pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes un kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms
603. gada
604. novembra, un kura darbu sākusi pirms
605. gada
606. novembra, piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 50 mg/m3.4 SO2 emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) sašķidrinātu gāzi, ir 5 mg/m3;2) zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzi, ir 400 mg/m3;3) zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 200 mg/m3.5 Iekārtai, kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms
607. gada
608. novembra un kura darbu sākusi pirms
609. gada
610. novembra, un kurā par kurināmo izmanto gāzi ar zemu kaloritāti, kuru iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu pārpalikumus, piemēro SO2 emisijas robežvērtību 800 mg/m3.6 Iekārtai ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, mazāku par 500 MW, kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms
611. gada
612. novembra un kura darbu sākusi pirms
613. gada
614. novembra, piemēro NOx emisijas robežvērtību 300 mg/m3.7 NOx emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto koksa krāšņu gāzi, domnu gāzi un zemas kaloritātes gāzi, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, ir 200 mg/m3.8 Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) domnu gāzi, ir 10 mg/m3;2) citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, ir 30 mg/m3.II. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinējiNr.p. k.Kurināmā veidsNOx emisijas robežvērtība (mg/m3)CO emisijas robežvērtība (mg/m3)1.Emisijas robežvērtības gāzturbīnām (arī kombinētā cikla gāzturbīnām)11.1.šķidrais kurināmais – vieglie un vidējie destilāti901001.2.dabasgāze2503, 41001.3.gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)120–2.Emisijas robežvērtības gāzes dzinējiem2.1.gāzveida kurināmais100100Piezīmes.1 Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.2 Dabiskas izcelsmes metāns, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu nav vairāk par 20 % no tilpuma.3 Emisijas robežvērtība 75 mg/m3 ir šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos):1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskajai piedziņai.4 Tādu gāzturbīnu ciklam, kuras neatbilst nevienai no šīs nodaļas
615. piezīmē minētajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:50 x η/35, kurη – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos.III. Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja izsniegta vai par kurām iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms
616. gada
617. novembra un kuras darbu sākušas pirms
618. gada
619. novembra, ja tās gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs)
620. Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:Nr. p. k.Kurināmā veidsNominālā ievadītā siltuma jauda (MW)SO2 emisijas robežvērtība (mg/m3)NOx emisijas robežvērtība (mg/m3)1.Cietais kurināmais50–500virs 50080080045045012.Šķidrais kurināmais50–300300–500virs 500850400400450450400Piezīme. 1 Noteikto robežvērtību piemēro iekārtām, kurām atļauja izsniegta pirms
621. gada
622. jūlija un kuras ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs).
623. NOx emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MW:Nr.p. k.Kurināmā veidsNOx emisijas robežvērtība(mg/m3)1.Dabasgāze1502.Šķidrais kurināmais un gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)200 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
624. pielikums Ministru kabineta
625. gada
626. janvāra noteikumiem Nr. 17 Emisijas robežvērtības jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējusNr.p. k.Kurināmā veidsNominālā ievadītā siltuma jauda (MW)Emisijas robežvērtības (mg/m3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Akmeņogles, brūnogles un cits cietais kurināmais (izņemot cieto biomasu un kūdru)50–100100–300virs 3004002001501300220015021000100010002020102.Cietā biomasa50–100100–300virs 3002002001502502001501000100010002020203.Kūdra50–100100–300virs 300300300315032502001501000100010002020204.Šķidrais kurināmais50–100100–300virs 3003502001503001501003003003002020105.Gāzveida kurināmaisvirs 5035410010055Piezīmes.1 Ja kurināmais tiek dedzināts cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī, emisijas robežvērtība ir 200 mg/m3.2 Ja tiek dedzināts brūnogļu pulveris, iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100–300 MW emisijas robežvērtība ir 400 mg/m3, bet iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 300 MW – 200 mg/m3.3 Ja kurināmais tiek dedzināts verdošā slānī, iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100–300 MW emisijas robežvērtība ir 250 mg/m3, bet iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 300 MW – 150 mg/m3.4 SO2 emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) sašķidrināto gāzi, ir 5 mg/m3;2) koksa krāšņu gāzi ar zemu kaloritāti, ir 400 mg/m3;3) zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 200 mg/m3.5 Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 10 mg/m3;2) citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes, ir 30 mg/m3.II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji
627. Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.
628. Gāzturbīnām (arī kombinētā cikla gāzturbīnām) un gāzes dzinējiem ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MW ir šādas emisijas robežvērtības:Nr.p. k.Kurināmā veidsNOx emisijas robežvērtība (mg/m3)CO emisijas robežvērtība (mg/m3)1.Emisijas robežvērtības gāzturbīnām (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām)1.1.šķidrais kurināmais – vieglie un vidējie destilāti501001.2.gāzveida kurināmais5011002.Emisijas robežvērtības gāzes dzinējiem2.1.gāzveida kurināmais75100Piezīme. 1 Tādu viencikla gāzturbīnu ciklam, kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:50 x η/35, kurη – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
629. pielikums Ministru kabineta
630. gada
631. janvāra noteikumiem Nr. 17 Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 5 MW līdz 50 MW (izņemot gāzturbīnas un dzinējus), ko piemēro, sākot ar
632. gada
633. janvāriNr.p. k.Kurināmā veidsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Cietā biomasa2001, 265010003072.Akmeņogles, brūnogles, kūdra un cits cietais kurināmais (izņemot cieto biomasu)400365010003073.Dīzeļdegviela (gāzeļļa)–200400–4.Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)3504650400305.Dabasgāze–200100–6.Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)355, 6250––Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus, – 300 mg/Nm3.3 Attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 1100 mg/Nm3.4 Līdz
634. gada
635. janvārim attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW un kurās dedzina degvieleļļu (mazutu), – 850 mg/Nm3.5 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 400 mg/Nm3 un attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 200 mg/Nm3.6 Attiecībā uz biogāzi – 170 mg/Nm3.7 Attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 50 mg/Nm3.II. Emisijas robežvērtības esošajām gāzturbīnām un dzinējiem, ko iekārtām ar jaudu no 5 MW līdz 50 MW piemēro, sākot ar
636. gada
637. janvāri, bet iekārtām ar jaudu no 1 MW līdz 5 MW – sākot ar
638. gada
639. janvāriNr.p. k.Piesārņojošā vielaIekārtas tipsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)dīzeļdegviela (gāzeļļa)šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)dabasgāzegāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1.SO2Dzinēji un gāzturbīnas–120–151, 22.NOxDzinēji1903, 41903, 519061906Gāzturbīnas72002001502003.Putekļi jeb daļiņasDzinēji un gāzturbīnas–108––4.CODzinēji un gāzturbīnas2000400400400Piezīmes.1 Attiecībā uz biogāzi – 60 mg/Nm3.2 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 130 mg/Nm3 un attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 65 mg/Nm3.3 Dīzeļdzinējiem, kuru ražošana tika sākta līdz
640. gada
641. maijam, un divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā – 1850 mg/Nm3.4 Attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 5 MW, – 250 mg/Nm3.5 Attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir:1) 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 5 MW, – 250 mg/Nm3;2) lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 225 mg/Nm3.6 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā – 380 mg/Nm3.7 Emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja slodze pārsniedz 70 %.8 Attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 20 mg/Nm3.III. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 1 MW līdz 5 MW (izņemot gāzturbīnas un dzinējus), ko piemēro, sākot ar
642. gada
643. janvāriNr.p. k.Kurināmā veidsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Cietā biomasa2001, 26501000502.Akmeņogles, brūnogles, kūdra un cits cietais kurināmais (izņemot cieto biomasu)11006501000503.Dīzeļdegviela (gāzeļļa)–200400–4.Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)350650400505.Dabasgāze–250100–6.Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)2003250––Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus, – 300 mg/Nm3.3 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 400 mg/Nm
644. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
645. pielikums Ministru kabineta
646. gada
647. janvāra noteikumiem Nr. 17 Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (izņemot dzinējus un gāzturbīnas) Nr.p. k.Kurināmā veidsNominālā ievadītā siltuma jauda (MW)Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Gāzveida kurināmais1–502001350150–2.Šķidrais kurināmais1–5017001400400501, 23.Cietais kurināmais1–1010–502500323003600600200020001000500Piezīmes.1 SO2 emisijas robežvērtību nepiemēro, ja par kurināmo tiek izmantota dabasgāze vai dīzeļdegviela (gāzeļļa). SO2 emisijas robežvērtība attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību ir 400 mg/Nm3.2 Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m3.3 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
648. pielikums Ministru kabineta
649. gada
650. janvāra noteikumiem Nr. 17 Emisijas robežvērtības jaunajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ko piemēro, sākot ar
651. gada
652. decembri I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot dzinējus un gāzturbīnasNr.p. k.Kurināmā veidsNominālā ievadītā siltuma jauda (MW)Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Cietā biomasa1–5 MW5–20 MW20–50 MW2001200120015003003001000100010005030202.Akmeņogles, brūnogles, kūdra un cits cietais kurināmais (izņemot cieto biomasu)1–5 MW5–20 MW20–50 MW4004004005003003001000100010005030203.Dīzeļdegviela (gāzeļļa)1–50 MW–200400–4.Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)1–5 MW5–50 MW3503503002300240040050205.Dabasgāze1–50 MW–100100–6.Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1–50 MW353, 4200100–Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Līdz
653. gada
654. janvārim, ja dedzina mazutu, kas satur no 0,2 % līdz 0,3 % N, – 450 mg/Nm3.3 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzēm – 400 mg/Nm3 un attiecībā uz zemas kaloritātes domnu gāzēm – 200 mg/Nm3.4 Attiecībā uz biogāzi – 100 mg/Nm3.II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir dzinēji un gāzturbīnasNr.p. k.Piesārņojošā vielaIekārtas tipsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)dīzeļdegviela (gāzeļļa)šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)dabasgāzegāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1.SO2Dzinēji un gāzturbīnas–120–1512.NOxDzinēji219031903, 4955190Gāzturbīnas6757550753.Putekļi jeb daļiņasDzinēji un gāzturbīnas–107––4.CODzinēji un gāzturbīnas400400150150Piezīmes.1 Attiecībā uz biogāzi – 40 mg/Nm3.2 Dzinējus, kurus darbina no 500 līdz 1500 stundām gadā, var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību minētajām emisijas robežvērtībām, ja tiek veikti primārie pasākumi, lai ierobežotu NOx emisijas un ievērotu šādas robežvērtības:1) attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem – 1850 mg/Nm3 šķidrā kurināmā režīmā un 380 mg/Nm3 gāzveida kurināmā režīmā;2) attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar ≤ 1200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 20 MW vai mazāka, – 1300 mg/Nm3 un dīzeļdzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, – 1850 mg/Nm3;3) attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar > 1200 apgriezieniem minūtē – 750 mg/Nm3.3 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā – 225 mg/Nm3.4 Attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar ≤ 1200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 20 MW vai mazāka, – 225 mg/Nm3.5 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā – 190 mg/Nm3.6 Šīs emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja iekārtas slodze pārsniedz 70 %.7 Attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 5 MW, – 20 mg/Nm
655. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
656. pielikums Ministru kabineta
657. gada
658. janvāra noteikumiem Nr. 17(Pielikums grozīts ar MK 26.10.
659. noteikumiem Nr. 713) Emisijas robežvērtības mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)Nr.p. k.Kurināmā veidsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Cietā biomasa200150010001502.Akmeņogles, brūnogles, kūdra un cits cietais kurināmais (izņemot cieto biomasu)40050010001503.Dīzeļdegviela (gāzeļļa)–200400–4.Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)3503002400505.Dabasgāze–100150–6.Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)353200150–Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Līdz
660. gada
661. janvārim, ja dedzina mazutu, kas satur no 0,2 % līdz 0,3 % N, – 450 mg/Nm3.3 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzēm – 400 mg/Nm3 un attiecībā uz zemas kaloritātes domnu gāzēm – 200 mg/Nm
662. Attiecībā uz biogāzi – 100 mg/Nm3.II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir dzinēji un gāzturbīnasNr.p. k.Piesārņojošā vielaIekārtas tipsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)dīzeļdegviela (gāzeļļa)šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)dabasgāzegāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1.SO2Dzinēji un gāzturbīnas–120–1512.NOxDzinēji2225225953190Gāzturbīnas4757550753.Putekļi jeb daļiņasDzinēji un gāzturbīnas–20––4.CODzinēji un gāzturbīnas400400200200Piezīmes.1 Attiecībā uz biogāzi – 40 mg/Nm3.2 Dzinējus, kurus darbina no 500 līdz 1500 stundām gadā, var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību minētajām emisijas robežvērtībām, ja tiek veikti primārie pasākumi, lai ierobežotu NOx emisijas un ievērotu šādas robežvērtības:1) attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem – 1850 mg/Nm3 šķidrā kurināmā režīmā un 380 mg/Nm3 – gāzveida kurināmā režīmā;2) attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar ≤ 1200 apgriezieniem minūtē – 1850 mg/Nm3;3) attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar > 1200 apgriezieniem minūtē – 750 mg/Nm3.3 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā – 190 mg/Nm3.4 Šīs emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja iekārtas slodze pārsniedz 70 %.III. Emisijas robežvērtības, kuras esošajām mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām piemēro līdz
663. gada
664. decembrim (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)Nr.p. k.Kurināmā veidsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)SO2NOxCOputekļi jeb daļiņas1.Gāzveida kurināmais2001350150–2.Šķidrais kurināmais17001400400501, 23.Cietais kurināmais2500