📄 Likuma teksts
Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.129
Rīgā 2002.gada 19.martā (prot. Nr.12 15.§)
Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem
Izdoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 27.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.
2
2. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītie materiāli ir tādi materiāli, ierīces un priekšmeti, kuri bijuši saskarē ar radioaktīvajiem atkritumiem un kuru kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte ir mazāka par limitiem, kuri noteikti normatīvajos aktos par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtību (turpmāk – normatīvajos aktos noteiktie limiti, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja).
3
(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.255 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
2.1 Noteikumu prasības neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguves atkritumiem, kuri var būt radioaktīvi un kuru apsaimniekošanas prasības ir noteiktas normatīvajos aktos par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtību.
4
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
3. Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem var radīt radioaktīvos atkritumus (turpmāk — operators), plānojot minētās darbības, plāno arī darbības ar attiecīgajiem radioaktīvajiem atkritumiem.
5
4. Atbilstoši radioaktīvo atkritumu radioaktivitātes lielumam radioaktīvos atkritumus iedala šādi:
4.1. radioaktīvie atkritumi, kuru radioaktīvās sabrukšanas rezultātā kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte ir mazāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja (turpmāk — neizmantojamie materiāli);
4.2. radioaktīvie atkritumi, kuru kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.
6
5. Atbilstoši pussabrukšanas periodam radioaktīvos atkritumus iedala šādi:
5.1. radioaktīvie atkritumi, kuru pussabrukšanas periods nepārsniedz 30 dienas un kuros pēc radionuklīdu sabrukšanas nerodas ilgdzīvojoši meitas produkti (turpmāk — īsdzīvojošie radioaktīvie atkritumi);
5.2. radioaktīvie atkritumi, kuru pussabrukšanas periods pārsniedz 30 dienas vai kuros pēc radionuklīdu sabrukšanas rodas ilgdzīvojoši meitas produkti (turpmāk — ilgdzīvojošie radioaktīvie atkritumi).
7
6. Atbilstoši siltuma izdalīšanās jaudai radioaktīvos atkritumus iedala šādi:
6.1. radioaktīvie atkritumi, kuriem radioaktīvās sabrukšanas rezultātā siltuma izdalīšanās jauda ir mazāka par 2 kW uz vienu kubikmetru radioaktīvo atkritumu (turpmāk — zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi);
6.2. radioaktīvie atkritumi, kuriem radioaktīvās sabrukšanas rezultātā siltuma izdalīšanās jauda ir lielāka vai vienāda ar 2 kW uz vienu kubikmetru radioaktīvo atkritumu, tai skaitā lietotā kodoldegviela (turpmāk – augstas radioaktivitātes atkritumi).
8
(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.255)
7. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus iedala šādās grupās:
7.1. ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītais materiāls, kuru noņem no valsts uzraudzības un kontroles radiācijas drošības un kodoldrošības jomā (turpmāk — valsts uzraudzība), jo tā īpatnējā radioaktivitāte ir mazāka par šo noteikumu 1.pielikumā noteikto minimāli nozīmīgo īpatnējo radioaktivitāti un šāda materiāla izmantošanas rezultātā saņemtā jonizējošā starojuma doza:
7.1.1. ir mazāka par 100 µSv gadā — individuālajam lietotājam (visam ķermenim);
7.1.2. ir mazāka par 5 mSv gadā — individuālajam lietotājam (ādas virskārtai);
7.1.3. ir mazāka par 1 mSv gadā — kolektīvajai dozai (iedzīvotāju kritiskajai grupai);
7.2. ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītais materiāls, kura īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par šo noteikumu 1.pielikumā noteikto minimāli nozīmīgo īpatnējo radioaktivitāti, bet mazāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.
9
7.1 Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kuras veic pirms radioaktīvo atkritumu apglabāšanas, drošības novērtējumu veic pirms iesnieguma iesniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Operators, veicot drošības novērtējumu, ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, kā arī Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijas par drošības novērtējumu, kuras Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ievieto Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē.
10
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
II. Prasības radioaktīvo atkritumu un ar tiem saistīto materiālu uzskaitei
8. Darbu vadītājs operatora kontrolētajā zonā (turpmāk — operatora darbu vadītājs) veic radioaktīvo atkritumu un ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu uzskaiti. Minētā uzskaite nodrošina:
8.1. iespēju izvēlēties attiecīgajiem radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem vispiemērotākās apsaimniekošanas metodes;
8.2. iespēju dokumentāri pārbaudīt laiku un veidu, kādā:
8.2.1. radioaktīvie atkritumi nokļūst pie radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operatora;
8.2.2. lietotos jonizējošā starojuma avotus nosūta atpakaļ to ražotājiem;
8.2.3. neizmantojamos materiālus izkliedē vidē vai apglabā kopā ar sadzīves vai bīstamajiem atkritumiem;
8.2.4. atkārtoti izmanto ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus.
11
(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.255; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
9. Radioaktīvo atkritumu uzskaitē iekļauj informāciju par:
9.1. radioaktīvajiem atkritumiem, kas radušies, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (daudzums (masas un tilpuma vienībās), agregātstāvoklis, kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte un radionuklīdi);
9.2. radioaktīvajiem atkritumiem, kas atrodas speciālajā telpā vai telpās radioaktīvo atkritumu savākšanai, apstrādei, iepakošanai un glabāšanai (turpmāk — radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātava);
9.3. radioaktīvajiem atkritumiem, kas nodoti apglabāšanai un ilgstošai glabāšanai, tai skaitā informāciju, kas ietverta radioaktīvo atkritumu transportēšanai un apglabāšanai atbilstošā iepakojuma (turpmāk — radioaktīvo atkritumu paka) marķējumā;
9.4. jonizējošā starojuma avotu ražotājam atpakaļ nosūtītajiem lietotajiem jonizējošā starojuma avotiem;
9.5. vidē izkliedēto neizmantojamo materiālu:
9.5.1. galvenie radionuklīdi;
9.5.2. īpatnējā un kopējā radioaktivitāte (Bq/g un Bq);
9.5.3. izkliedēšanas datums;
9.5.4. izkliedēšanas kontroles rezultāti, lai pierādītu, ka nav pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie vidē izkliedējamo radionuklīdu pieļaujamie daudzumi;
9.5.5. katra izkliedētā porcija un to apkopojums par gadu;
9.6. radioaktīvo atkritumu pakām piešķirtajiem individuālajiem numuriem.
12
10. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu uzskaitē iekļauj šādu informāciju:
10.1. nosaukums;
10.2. galvenie radionuklīdi;
10.3. radioaktīvais piesārņojums, kura radioaktīvās vielas īpatnējā radioaktivitāte uz virsmas pārsniedz 0,4 Bq/cm2 beta starojuma avotiem, gamma starojuma avotiem un zema toksiskuma alfa starojuma avotiem vai 0,04 Bq/cm2 pārējiem alfa starojuma avotiem, ja šīs radioaktīvās vielas:
10.3.1. nevar noņemt no virsmas ar parastajām dezaktivācijas metodēm (turpmāk — fiksētais radioaktīvais piesārņojums);
10.3.2. var noņemt no virsmas ar parastajām dezaktivācijas metodēm (turpmāk — nefiksētais radioaktīvais piesārņojums);
10.4. īpatnējā un kopējā radioaktivitāte (Bq/g un Bq);
10.5. lietojuma veidi;
10.6. komersants, kuram ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītais materiāls nodots turpmākai lietošanai, un nodošanas datums.
13
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
11. Operatora darbu vadītājs:
11.1. katru gadu līdz 31.janvārim nosūta Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram (turpmāk — centrs) šo noteikumu 9. un 10.punktā minēto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu;
11.2. katru gadu līdz 31.decembrim nosūta centram un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektam informatīvu vēstuli par tām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nākamajā kalendāra gadā var izraisīt radioaktīvo atkritumu rašanos.
14
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
12. Šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētajā informatīvajā vēstulē norāda:
12.1. informāciju par operatoru, operatora darbu vadītāju un par radioaktīvajiem atkritumiem atbildīgo personu;
12.2. plānoto radioaktīvo atkritumu daudzumu, to radioaktivitāti un formu — radionuklīdi vaļējo starojuma avotu formā vai radionuklīdi slēgto starojuma avotu formā;
12.3. to mērinstrumentu sarakstu, kurus izmanto jonizējošā starojuma dozas jaudas mērīšanai, nefiksētā un fiksētā radioaktīvā piesārņojuma mērīšanai un radionuklīdu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai;
12.4. radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavas aprakstu;
12.5. ar radioaktīvajiem atkritumiem plānoto darbību aprakstu, ietverot apglabāšanu vai ilgstošu glabāšanu un norādot, kādi pasākumi plānoti, lai izpildītu radioaktīvo atkritumu pārvaldīšanas vai apglabāšanas uzņēmuma prasības.
15
III. Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem to rašanās vietās
13. Operators nodrošina:
13.1. finansiālos, tehniskos un darbinieku resursus drošām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem;
13.2. minimālu radioaktīvo atkritumu kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti un tilpumu;
13.3. radioaktīvo atkritumu nodošanu apglabāšanai.
16
14. Radioaktīvo atkritumu šķirošanu, apstrādi un glabāšanu veic, tos sadalot šādās grupās:
14.1. gāzveida radioaktīvie atkritumi (nepiemērojot glabāšanu);
14.2. šķidrie radioaktīvie atkritumi;
14.3. cietie radioaktīvie atkritumi;
14.4. lietotie slēgtie starojuma avoti;
14.5. bioloģiskie radioaktīvie atkritumi.
17
15. Operatora darbu vadītājs nodrošina, lai:
15.1. katrā radioaktīvo atkritumu konteinerā būtu tikai vienas grupas radioaktīvie atkritumi;
15.2. radioaktīvo atkritumu konteinerā netiktu sajaukti kopā:
15.2.1. apstrādāti un neapstrādāti radioaktīvie atkritumi;
15.2.2. īsdzīvojošie radioaktīvie atkritumi un ilgdzīvojošie radioaktīvie atkritumi;
15.2.3. zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi un augstas radioaktivitātes atkritumi;
15.2.4. šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētie radioaktīvie atkritumi;
15.3. radioaktīvie atkritumi tiktu apstrādāti, pārvēršot tos tādā ķīmiskā un fizikālā formā, kas ir droša un atbilstoša radioaktīvo atkritumu glabāšanai un transportēšanai;
15.4. šķidrie radioaktīvie atkritumi tiktu neitralizēti;
15.5. radioaktīvie atkritumi nesaturētu sprādzienbīstamus vai viegli uzliesmojošus materiālus vai saspiestas gāzes;
15.6. radioaktīvie atkritumi, kas satur pūstošas vai trūdošas vielas vai objektus (tai skaitā pārtiku vai dzīvnieku līķus), tiktu apstrādāti, pasargājot tos no bioloģiskajiem sadalīšanās procesiem, vai glabāti sasaldēti;
15.7. radioaktīvie atkritumi, kas satur ķīmiski vai bioloģiski bīstamus materiālus un materiālus, kuri var ierosināt bīstamas infekcijas slimības vai jebkurā citā veidā apdraudēt epidemioloģisko drošību, tiktu apstrādāti, maksimāli samazinot tās radioaktīvo atkritumu bīstamās īpašības, kuras nav saistītas ar to radioaktivitāti;
15.8. pirms radioaktīvo atkritumu apglabāšanas būtu pēc iespējas mazāka nepieciešamība veikt papildu apstrādi.
18
16. Operators nodrošina, lai radioaktīvo atkritumu konteiners, kuru izmanto radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavā, būtu:
16.1. izturīgs;
16.2. saderīgs ar tajā ievietotajiem radioaktīvajiem atkritumiem;
16.3. droši piepildāms un iztukšojams.
19
17. Ja radioaktīvo atkritumu konteiners ir piepildīts, operatora darbu vadītājs nodrošina, lai radioaktīvo atkritumu konteiners:
17.1. tiktu marķēts ar šādu informāciju:
17.1.1. radiācijas brīdinājuma zīme;
17.1.2. datums, kurā radioaktīvo atkritumu konteiners piepildīts;
17.1.3. radioaktīvo atkritumu rašanās veids;
17.1.4. radionuklīdu simbols vai nosaukums un to kopējā un īpatnējā radioaktivitāte (Bq un Bq/g), tās mērīšanas datums;
17.1.5. jonizējošā starojuma dozas jauda 1 cm un 1 m attālumā no virsmas;
17.1.6. radioaktīvo atkritumu grupa un norāde par to, vai tie ir īsdzīvojošie vai ilgdzīvojošie radioaktīvie atkritumi un vai tie ir zemas un vidējas vai augstas radioaktivitātes atkritumi;
17.1.7. radioaktīvo atkritumu iepakotāja firma, juridiskā adrese un tālruņa numurs;
17.2. nekavējoties tiktu nogādāts radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavā.
20
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
18. Ja nepieciešams glabāt un vēlāk nodot apglabāšanai tādus radioaktīvos atkritumus, kuru izmērs ir lielāks par radioaktīvo atkritumu glabāšanas konteineriem, operatora darbu vadītājs nodrošina radioaktīvo atkritumu sasmalcināšanu līdz atbilstošajiem izmēriem.
21
19. Cietos radioaktīvos atkritumus uzkrāj plastikāta maisos un kopā ar šo ārējo iepakojumu ievieto:
19.1. 0,1 m3 lielā dzelzs mucā, ja radioaktīvo atkritumu daudzums gadā nepārsniedz 1 m3 un to kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās vērtības;
19.2. speciālos dzelzsbetona konteineros, kas atbilst normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus, noteiktajām prasībām attiecībā uz IP-3 vai A tipa pakām, ja:
19.2.1. radioaktīvo atkritumu daudzums gadā pārsniedz 1 m3;
19.2.2. radioaktīvo atkritumu izmērs ir liels un tos nevar ievietot 0,1 m3 lielā dzelzs mucā.
22
(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.255)
20. Radioaktīvos atkritumus sagatavo transportēšanai, marķē un transportē atbilstoši normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus, noteiktajām prasībām.
23
(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.255)
21. Operatora darbu vadītājs nodrošina:
21.1. radioaktīvo atkritumu sagatavošanu transportēšanai un marķēšanu;
21.2. radioaktīvo atkritumu pakas pārbaudi, lai tā atbilstu šādām prasībām:
21.2.1. nefiksētais radioaktīvais piesārņojums uz pakas ārējās virsmas beta starojuma avotiem, gamma starojuma avotiem un zema toksiskuma alfa starojuma avotiem nepārsniedz 4 Bq/cm2 uz 300 cm2 pieejamās virsmas, bet citiem alfa starojuma avotiem — 0,4 Bq/cm2 uz 300 cm2 pieejamās virsmas;
21.2.2. jonizējošā starojuma dozas jauda nepārsniedz attiecīgajai pakai pieļaujamo lielumu un 2 mSv/h uz jebkura ārējās virsmas punkta.
24
22. Ja pēc radiācijas avārijas seku likvidēšanas radioaktīvo atkritumu daudzums pārsniedz trīs kubikmetrus, ir atļauts tos uzkrāt 0,1 m3 lielās dzelzs mucās, kuras transportē kā izņēmuma pakas atbilstoši normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus, noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā pakas marķējumā operatora darbu vadītājs norāda vismaz:
22.1. galvenos radionuklīdus;
22.2. novērtēto radioaktīvā satura maksimālo kopējo radioaktivitāti, kas izteikta SI sistēmas mērvienībās, vai vismaz jonizējošā starojuma dozas jaudu uz mucas virsmas un 1 m attālumā, kā arī šo lielumu mērīšanas laiku;
22.3. pakas kategoriju — I-balts, II-dzeltens vai III-dzeltens.
25
(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.255)
23. Radioaktīvos atkritumus transportē ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objekta specializēto transportu vai ar operatora transportlīdzekli (ja operatoram ir atbilstoša speciālā atļauja (licence) vai atļauja radioaktīvo atkritumu transportēšanai), kurš atbilst normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadājumiem noteiktajām prasībām.
26
(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.255; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
24. Lielu daudzumu radioaktīvo atkritumu, kas radušies, likvidējot radiācijas avāriju sekas, ja to kopējā un īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās vērtības, var pārvadāt kā cietus zemas īpatnējās radioaktivitātes atkritumus (izņemot pulveri) LSA-III 0,1 m3 lielās dzelzs mucās, kuras pirms radioaktīvo atkritumu apglabāšanas kopā ar radioaktīvajiem atkritumiem ievieto 0,2 m3 lielās dzelzs mucās vai dzelzsbetona konteineros, un tukšo telpu (arī zem un virs 0,1 m3 lielās dzelzs mucas) aizpilda ar betonu.
27
25. Ja operators ir atzīts par maksātnespējīgu un nespēj apsaimniekot radioaktīvos atkritumus vai sagatavot tos nodošanai apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai, centrs informē attiecīgo pašvaldību par potenciālo apdraudējumu šīs pašvaldības iedzīvotājiem un kopā ar operatoru nodrošina iespēju nodot apglabāšanai visus radioaktīvos atkritumus un jonizējošā starojuma avotus, kuri nav nepieciešami turpmākām darbībām vai kuru drošība vairs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
28
26. Centrs izsniedz atļauju atkārtoti izmantot ārpus operatora kontrolētās zonas ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu, kas nav pakļauts valsts uzraudzībai.
29
27. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus, kurus var atkārtoti izmantot bez papildu apstrādes, no valsts uzraudzības noņem, ņemot vērā to radioaktīvo piesārņojumu.
30
28. Aprēķinot maksimāli pieļaujamo fiksēto un nefiksēto radioaktīvo piesārņojumu uz virsmas, par kritērijiem izmanto šo noteikumu 1.pielikumā vai šo noteikumu 7.1.apakšpunktā noteiktos jonizējošā starojuma dozu lielumus. Šie kritēriji attiecas uz kopējo fiksēto un nefiksēto radioaktīvo piesārņojumu.
31
29. Par kritēriju izmantojot radioaktīvo piesārņojumu uz virsmas, nosaka vidējo radioaktīvā piesārņojuma līmeni 300 cm2 no materiāla pieejamās virsmas vai arī visai materiāla virsmai, ja tā ir mazāka par 300 cm2. Operatora darbu vadītājs nodrošina, lai nefiksētais radioaktīvais piesārņojums būtu pēc iespējas mazs.
32
30. Par kritēriju izmantojot īpatnējo radioaktivitāti, nosaka vidējo īpatnējo radioaktivitāti katriem 100 kg no radioaktīvo materiālu kopējās masas vai arī visam materiālu daudzumam, ja radioaktīvo materiālu kopējā masa ir mazāka par 100 kg.
33
IV. Prasības radioaktīvo atkritumu un ar tiem saistīto materiālu glabāšanai
31. Radioaktīvo atkritumu glabāšana ir to turēšana piemērotā iekārtā, paredzot to izņemšanu. Atbilstoši radioaktīvo atkritumu glabāšanas mērķim izšķir šādus glabāšanas veidus:
31.1. radioaktīvo atkritumu glabāšana līdz laikam, kad to īpatnējā radioaktivitāte sabrukšanas dēļ samazinājusies līdz minimāli nozīmīgajai īpatnējai radioaktivitātei un tie nav pakļaujami valsts uzraudzībai (turpmāk – glabāšana līdz sabrukšanai);
31.2. radioaktīvo atkritumu glabāšana, līdz tiks veikta to apstrāde;
31.3. apstrādāto radioaktīvo atkritumu glabāšana pirms nosūtīšanas uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektu;
31.4. lietota slēgtā starojuma avota glabāšana pirms tā nosūtīšanas atpakaļ ražotājam;
31.5. radioaktīvo atkritumu ilgstoša glabāšana, līdz tiks:
31.5.1. ierīkota apglabāšanas vieta ģeoloģiski stabilās formācijās vismaz 100 m dziļumā no zemes virsmas (turpmāk – ģeoloģiskā glabātava);
31.5.2. rasta iespēja nosūtīt radioaktīvos atkritumus pārstrādāšanai cietā veidā atbilstoši izvēlētajam iepakojumam, lai tos varētu droši transportēt un apglabāt (turpmāk – pārstrāde) ārpus Latvijas.
34
(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.255 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
32. Radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavā un inženiertehniskajā būvē, kas atrodas nelielā dziļumā no zemes virsmas vai ir izveidota uz zemes virsmas (turpmāk — pievirsmas glabātava), izmanto daudzpakāpju aizsardzības barjeras, lai nodrošinātu radioaktīvo atkritumu drošu glabāšanu.
35
33. Radioaktīvo atkritumu ilgstošai glabāšanai drīkst izmantot tikai radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta pievirsmas glabātavu. Par drošas glabāšanas kritērijiem izmanto:
33.1. attiecīgās glabātavas ietekmi uz vides piesārņojumu, ņemot vērā dabisko radioaktivitātes līmeni — radionuklīdu īpatnējo radioaktivitāti materiālos un izejvielās, kāda vidēji sastopama attiecīgajā teritorijā (ar nosacījumu, ka tās lielums nav būtiski palielinājies pēc kādas radiācijas avārijas);
33.2. ilgstoši uzglabājamo radioaktīvo atkritumu ietekmi uz darbinieku, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem attiecīgajā glabātavā.
36
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
34. Glabājot radioaktīvos atkritumus, jāievēro šādas prasības:
34.1. katrai konkrētai radioaktīvo atkritumu grupai nodrošina glabāšanu atsevišķi no pārējām grupām, ņemot vērā arī 15.2.apakšpunktā noteiktās prasības;
34.2. neapstrādātiem radioaktīvajiem atkritumiem pagaidu glabāšanu plāno ne ilgāku par gadu, un šajā laikā radioaktīvie atkritumi tiek apstrādāti, iepakoti un nodoti apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai;
34.3. radioaktīvo atkritumu konteineru, ja iespējams, nepārvieto glabātavā līdz nodošanai apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai;
34.4. radioaktīvos atkritumus glabā atsevišķi no tiem jonizējošā starojuma avotiem, kas izmantojami turpmākām darbībām;
34.5. radioaktīvos atkritumus glabā attiecīgajam glabāšanas veidam piemērotos un atbilstoši marķētos konteineros.
37
35. Ja paredzēta radioaktīvo atkritumu grupas glabāšana līdz sabrukšanai, lai samazinātu apglabāšanai nosūtāmo radioaktīvo atkritumu daudzumu, radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavā izveido atsevišķu nodalījumu, kas paredzēts glabāšanai līdz sabrukšanai un kurā aizliegta citu radioaktīvo atkritumu grupu vai ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītā materiāla ievietošana.
38
36. Glabāšanu līdz sabrukšanai piemēro īsdzīvojošiem radioaktīvajiem atkritumiem, kā arī citiem radioaktīvajiem atkritumiem, ja operators nodrošina, ka tie tiks uzglabāti tik ilgi, cik nepieciešams, lai pēc radionuklīdu sabrukšanas to radioaktivitāte nepārsniegtu minimāli nozīmīgo radioaktivitāti.
39
37. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus, kas satur īsdzīvojošos radioaktīvos atkritumus, glabā radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavā, līdz to īpatnējā radioaktivitāte radionuklīdu sabrukšanas rezultātā kļūst mazāka par minimāli nozīmīgo radioaktivitāti.
40
38. Operators nodrošina, lai glabāšana līdz sabrukšanai nepārsniegtu gadu, bet atsevišķos gadījumos, ja tas paredzēts speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, glabāšanas laiks līdz radionuklīdu sabrukšanai var būt pieci gadi.
41
39. Nodalījumā, kas paredzēts glabāšanai līdz sabrukšanai, nodrošina iespēju neizmantojamos materiālus, kas rodas, radionuklīdiem sabrūkot, kontrolējamos apstākļos izkliedēt vidē, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos pieļaujamos radionuklīdu daudzumus izkliedēšanai.
42
40. Radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavu:
40.1. veido tādu, lai tajā varētu glabāt atsevišķi pa grupām visus radioaktīvos atkritumus, kas var rasties gada laikā;
40.2. nodrošina ar aizsardzību pret neatļautu iekļūšanu tajā un iespējām pārliecināties, ka nenotiek neatļautas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem;
40.3. aprīko ar iekārtām un materiāliem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;
40.4. veido tā, lai visas virsmas būtu izgatavotas no materiāliem, kas viegli dezaktivējami, vai ir pārklātas ar šādiem materiāliem;
40.5. apgādā ar gaisa attīrīšanas sistēmām un izplūdes gāzu monitoringa iekārtām, ja glabāšanas laikā no radioaktīvajiem atkritumiem var izdalīties radioaktīvas gāzes vai gaiss glabātavā var tikt piesārņots ar radioaktīvajiem aerosoliem;
40.6. veido tā, lai visas darbības tiktu veiktas drošos apstākļos un būtu iespējams ērti nodot radioaktīvo atkritumu konteinerus, lai tos transportētu uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektu.
43
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
41. Uzliesmojošus vai degošus radioaktīvos atkritumus glabā atsevišķi no pārējiem radioaktīvajiem atkritumiem, nodrošinot nepieciešamo ugunsdrošības prasību izpildi un maksimāli īsā laikā nodrošinot to pārstrādi.
44
42. Šķidros radioaktīvos atkritumus glabā hermētiski noslēdzamos dubultkonteineros. Operatora darbu vadītājs nodrošina, lai ārējā radioaktīvo atkritumu konteinera ietilpība būtu pietiekama visu šķidro radioaktīvo atkritumu drošai glabāšanai, ja iekšējais konteiners zaudē hermētiskumu.
45
V. Prasības neizmantojamo materiālu un ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu izkliedēšanai vidē
43. Pirms neizmantojamo materiālu vai ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu izkliedēšanas vidē operatora darbu vadītājs:
43.1. pārbauda, vai vidē izkliedējamo neizmantojamo materiālu ķīmiskās un bioloģiskās īpašības atļauj piemērot izkliedēšanas metodi;
43.2. pārbauda, vai ir nepieciešamais nodrošinājums, lai netiktu pārsniegti pieļaujamie radionuklīdu daudzumi izkliedēšanai (katrai izkliedes porcijai vai dienai un gadam), kas noteikti normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;
43.3. pārbauda, vai izkliedēšanas punktā ir nodrošināta iespēja radioaktīvos atkritumus atšķaidīt, lai to kopējā un īpatnējā radioaktivitāte nepārsniegtu normatīvajos aktos noteiktos pieļaujamos radionuklīdu daudzumus izkliedēšanai vidē;
43.4. veic aprēķinus, lai pārliecinātos, ka netiks pārsniegti šo noteikumu 7.1.apakšpunktā norādītie jonizējošā starojuma dozu limiti;
43.5. informē centru:
43.5.1. katru gadu līdz 15.decembrim — par plānoto radioaktīvo atkritumu izkliedēšanu vidē nākamajā kalendāra gadā;
43.5.2. regulāros intervālos, bet ne retāk kā četras reizes gadā (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim) — par iepriekšējā ceturksnī veiktajām izkliedēšanas darbībām.
46
44. Izlaižot šķidros neizmantojamos materiālus kanalizācijā kopā ar komunālajiem notekūdeņiem, operatora darbu vadītājs nodrošina, lai:
44.1. kanalizācijas sistēmā notekūdeņu izplūdes vietā tie tiktu atšķaidīti, samazinot koncentrāciju vismaz 10 reizes;
44.2. ūdens šķīdumi nesaturētu nešķīstošus piemaisījumus;
44.3. neizmantojamo materiālu pH būtu neitrāls;
44.4. neizmantojamie materiāli tiktu izlaisti tikai vienā speciāli aprīkotā vietā, kurā pirms un pēc to izliešanas vismaz vienu minūti no ūdensvada plūst ūdens ar normālu vidējo plūsmu.
47
45. Cietos neizmantojamos materiālus vai ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus drīkst apglabāt sadzīves vai bīstamo atkritumu poligonā, ja:
45.1. tie nesatur sprādzienbīstamus, viegli uzliesmojošus materiālus un saspiestas gāzes;
45.2. uz neizmantojamo materiālu iepakojuma virsmas nav nefiksētā radioaktīvā piesārņojuma, bet fiksētais radioaktīvais piesārņojums nepārsniedz 0,4 Bq/cm2 beta starojuma avotiem, gamma starojuma avotiem un zema toksiskuma alfa starojuma avotiem vai 0,04 Bq/cm2 pārējiem alfa starojuma avotiem;
45.3. tajos nav slēgta starojuma avota.
48
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
46. Izkliedējot atmosfērā gāzveida neizmantojamos materiālus, operatora darbu vadītājs nodrošina, lai:
46.1. ventilācijas jauda tos izkliedētu, samazinot koncentrāciju vismaz 10 reizes;
46.2. visi neizmantojamie materiāli tiktu izvadīti atmosfērā tikai vienā īpaši aprīkotā vietā.
49
47. Ja kādam radionuklīdam normatīvajos aktos nav noteikti radionuklīdu izkliedēšanas daudzumi, operatora darbu vadītājs sagatavo pagaidu izkliedēšanas daudzumu aprēķinu, izmantojot šādus nosacījumus:
47.1. maksimālā jonizējošā starojuma doza iedzīvotāju kritiskajai grupai (iedzīvotāji, kas tiek vienādā līmenī pakļauti kāda jonizējošā starojuma avota iedarbībai un kuriem apstarošana no šī avota ir vislielākā) nedrīkst pārsniegt 100 µSv gadā, bet maksimālā vidējā jonizējošā starojuma doza — 10 µSv gadā. Šos lielumus izmanto, aprēķinot izkliedēšanas limitus vienai cieto neizmantojamo materiālu porcijai vai dienai;
47.2. īpatnējā radioaktivitāte ir vienāda ar radioaktivitāti, kādai nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, vai mazāka par to;
47.3. radionuklīdi nokļūst pieauguša cilvēka organismā, uzņemot tos ar ūdeni (šķidrie radioaktīvie atkritumi), pārtiku (cietie radioaktīvie atkritumi) vai ieelpojot (gāzveida radioaktīvie atkritumi);
47.4. skaitliskajos jonizējošā starojuma dozas aprēķinos lieto koeficientus, kas noteikti normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.
50
48. Pagaidu izkliedēšanas daudzumus radionuklīdiem operators saskaņo ar centru. Centrs var atļaut veikt atsevišķas darbības, piemērojot aprēķinātos pagaidu izkliedēšanas daudzumus, ja darbību veikšanas laiks nepārsniedz trīs mēnešus.
51
VI. Prasības radioaktīvo atkritumu pārstrādei
49. Operators savā kontrolētajā zonā var izveidot radioaktīvo atkritumu pārstrādes vietu un veikt to pārstrādi vai, ja tas paredzēts līgumā, nodot pārstrādei radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektam nepārstrādātus radioaktīvos atkritumus.
52
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
50. Pārstrādājot radioaktīvos atkritumus, katrā darbībā ievēro tās prasības, kuras izvirza visas nākamās darbības, un novērš nepieciešamību radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektā veikt iepriekš pārstrādāto radioaktīvo atkritumu papildu apstrādi vai pārstrādi.
53
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
51. Radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operators saņem no operatora informāciju par radioaktīvo atkritumu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, daudzumu masas vai tilpuma vienībās un kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti.
54
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
52. Radioaktīvo atkritumu pārstrādātājs atbild par atbilstošu pārstrādes tehnoloģijas lietojumu un nodrošina, lai radioaktīvā atkrituma konteinera ārējā virsma netiktu piesārņota ar radioaktīvajām vielām un jonizējošā starojuma dozas jauda uz pakas ārējās virsmas nepārsniegtu pieļaujamo limitu.
55
53. Pārstrādājot radioaktīvos atkritumus, radioaktīvo atkritumu pārstrādātāja darbu vadītājs nodrošina, lai katrā radioaktīvo atkritumu pakā (izņemot lietotā slēgtā starojuma avota paku) tiktu panākts pēc iespējas vienmērīgs īpatnējās radioaktivitātes līmenis, izvairoties no augstas īpatnējās radioaktivitātes jebkurā atsevišķā pakas daļā.
56
54. Pārstrādājot radioaktīvos atkritumus, izvēlas tādas pārstrādes metodes, lai:
54.1. iegūtā radioaktīvo atkritumu paka būtu strukturāli stabila un visi radioaktīvie materiāli pakā būtu ķīmiski un mehāniski stabilā monolītā formā, kura ierobežo radioaktīvo vielu izplatīšanos ārpus radioaktīvo atkritumu pakas;
54.2. radioaktīvo atkritumu pakā pēc iespējas nebūtu tukšumu;
54.3. vides temperatūras diapazonā no -40 °C līdz +55 °C radioaktīvo atkritumu paka netiktu bojāta;
54.4. radioaktīvo atkritumu paka izturētu 0,35 MPa lielu spiedienu un vertikālās deformācijas pēc šādas pārbaudes nepārsniegtu 3 %.
57
55. Cietos radioaktīvos atkritumus atbilstoši to kopējai radioaktivitātei, masai un izmēriem pārstrādā šādā veidā:
55.1. iepako 0,1 m3 lielā dzelzs mucā, kuru ievieto 0,2 m3 lielas dzelzs mucas vidū, un tukšo telpu starp radioaktīvajiem atkritumiem aizpilda ar betonu, nodrošinot, ka visa tukšā telpa starp 0,1 m3 lielo un 0,2 m3 lielo dzelzs mucu (arī zem un virs 0,1 m3 lielās mucas) tiek aizpildīta ar betonu;
55.2. ievieto 0,2 m3 lielā dzelzs mucā un tukšo telpu starp radioaktīvajiem atkritumiem aizpilda ar betonu, nodrošinot, ka visa tukšā telpa starp mucu un radioaktīvajiem atkritumiem (arī zem un virs radioaktīvajiem atkritumiem) tiek aizpildīta ar betonu;
55.3. iepako 0,1 m3 lielā dzelzs mucā, kuru ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā;
55.4. ievieto dzelzsbetona konteinerā un tukšo telpu starp radioaktīvajiem atkritumiem aizpilda ar betonu, nodrošinot, ka visa tukšā telpa starp konteineru un radioaktīvajiem atkritumiem (arī zem un virs radioaktīvajiem atkritumiem) tiek aizpildīta ar betonu.
58
56. Ja radioaktīvo atkritumu kopējā radioaktivitāte ir tik liela, ka betons nenodrošina iespēju ievērot pieļaujamos limitus jonizējošā starojuma dozas jaudai uz pakas virsmas, izveido papildu aizsardzības slāņus, kas vājina jonizējošo starojumu efektīvāk par betonu.
59
57. Šķidros radioaktīvos atkritumus pēc to cementēšanas iepilda 0,2 m3 lielā dzelzs mucā. Par alternatīvu metodi, ja šādu darbu veikšanai ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums, var izmantot šķidro radioaktīvo atkritumu cementēšanu tieši dzelzs mucā.
60
58. Ja šķidro radioaktīvo atkritumu attīrīšanai ir izmantoti jonu apmaiņas sveķi, šos sveķus pārstrādā, izmantojot cementēšanas metodi, un iepilda 0,2 m3 lielā dzelzs mucā. Par alternatīvu metodi, ja šādu darbu veikšanai ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums, var izmantot atkritumu cementēšanu tieši mucā.
61
59. Organiskos šķidros radioaktīvos atkritumus pārstrādā par neorganiskajiem šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem, ņemot vērā to radioaktīvās, ķīmiskās, fizikālās un toksiskās īpašības.
62
60. Organiskos šķidros radioaktīvos atkritumus nelielā daudzumā var pievienot šķidrajiem neorganiskajiem radioaktīvajiem atkritumiem, ja eksperimentāli tiek pierādīts, ka izveidojusies cementa matrica ir pietiekami stabila. Šajā gadījumā cementētos radioaktīvos atkritumus iepilda 0,1 m3 lielā dzelzs mucā, kuru ievieto speciālā ligzdā dzelzsbetona konteinerā.
63
61. Lietotos slēgtos gamma starojuma avotus atbilstoši to kopējai radioaktivitātei, skaitam un izmēriem:
61.1. ievieto svina konteinerā, izņēmuma gadījumā — rūpnieciskā konteinerā, kurā šie jonizējošā starojuma avoti atradās to lietošanas laikā, papildus nodrošinot, ka visas šī konteinera atveres un kanāli ir hermetizēti ar izkausētu svinu. Pēc tam konteineru ievieto 0,2 m3 lielas dzelzs mucas vidū un tukšo telpu starp konteineru un mucu (arī zem un virs konteinera) aizpilda ar betonu;
61.2. iepako nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar svina skrotīm un ievieto speciālā ligzdā dzelzsbetona konteinerā;
61.3. iepako nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar svina skrotīm, ievieto 0,2 m3 lielas dzelzs mucas vidū un tukšo telpu (arī zem un virs konteinera) aizpilda ar betonu.
64
62. Lietotos slēgtos beta starojuma avotus atbilstoši to kopējai radioaktivitātei, skaitam un izmēriem:
62.1. ievieto nerūsējošā tērauda vai plastmasas konteinerā, izņēmuma gadījumā — speciālos plastmasas maisos, nodrošinot, ka lietotie slēgtie starojuma avoti ir iepakoti vismaz trijos maisos. Pēc tam radioaktīvo konteineru vai plastmasas maisus ievieto 0,2 m3 lielā dzelzs mucā un tukšo telpu aizpilda ar betonu, nodrošinot, ka visa tukšā telpa starp plastmasas maisu vai konteineru un mucu (arī zem un virs maisa vai konteinera) tiek aizpildīta ar betonu;
62.2. iepako nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar izkarsētām kvarca smiltīm un ievieto speciālā ligzdā dzelzsbetona konteinerā.
65
63. Rādiju saturošos lietotos slēgtos starojuma avotus ievieto vara ampulā, ko hermētiski aizvalcē. Vara ampulu ievieto nerūsējošā tērauda ampulā, kuru aizmetina. Izņēmuma gadījumā nerūsējošā tērauda ampulu var tikai hermētiski aizskrūvēt. Ja netiek izmantoti nekādi organiski materiāli nerūsējošā tērauda ampulas blīvēšanai, tās izmēram un biezumam jābūt pietiekamam, lai bez bojājumiem izturētu gāzu spiedienu, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā. Noslēgto nerūsējošā tērauda ampulu ievieto svina konteinerā, kuru ievieto 0,2 m3 lielas dzelzs mucas vidū, un tukšo telpu starp konteineru un mucu (arī zem un virs svina konteinera) aizpilda ar betonu.
66
64. Lietotos slēgtos neitronu starojuma avotus ievieto nerūsējošā tērauda ampulā, kuru aizmetina. Izņēmuma gadījumā var ampulu tikai hermētiski aizskrūvēt. Ja netiek izmantoti nekādi organiski materiāli nerūsējošā tērauda ampulas blīvēšanai, tās izmēram un biezumam jābūt pietiekamam, lai bez bojājumiem izturētu gāzu spiedienu, kas rodas radioaktīvās sabrukšanas rezultātā. Noslēgto nerūsējošā tērauda ampulu ievieto svina konteinerā, kuru ievieto 0,2 m3 lielas dzelzs mucas vidū, un tukšo telpu starp konteineru un mucu (arī zem un virs svina konteinera) aizpilda ar betonu.
67
65. Lietotos slēgtos alfa starojuma avotus, kas nesatur rādiju, atbilstoši to kopējai radioaktivitātei iepako:
65.1. nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar izkarsētām kvarca smiltīm un ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā;
65.2. nerūsējošā tērauda vai plastmasas konteinerā. Izņēmuma gadījumā (ja avotu kopējā radioaktivitāte pēc valsts uzraudzības perioda beigām radionuklīdu radioaktīvās sabrukšanas rezultātā būs samazinājusies līdz limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja) lietoto slēgto starojuma avotu var iepakot vismaz trijos speciālos plastmasas maisos, kurus ievieto 0,2 m3 lielas dzelzs mucas vidū, un tukšo telpu starp maisu vai konteineru un mucu (arī zem un virs maisa vai konteinera) aizpilda ar betonu.
68
66. Radioaktīvos atkritumus, kas satur jonu apmaiņas sveķus, pārstrādā, lai absorbētās un adsorbētās radioaktīvās vielas tiek stabilizētas pārstrādātajos radioaktīvajos atkritumos ar cementēšanas metodi. Ja radioaktīvo atkritumu pārstrādi veic operators, attiecīgā cementēšanas tehnoloģija tiek saskaņota ar radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operatoru.
69
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
VII. Prasības radioaktīvo atkritumu pievirsmas glabātavai un ģeoloģiskajai glabātavai
67. Izvēloties vietu radioaktīvo atkritumu pievirsmas glabātavai vai ģeoloģiskajai glabātavai (turpmāk — apglabāšanas vieta), ņem vērā šādus kritērijus:
67.1. klimats un nokrišņu daudzums gadā (vidējie lielumi, maksimālie un minimālie novērotie lielumi);
67.2. apkārtējā teritorijā veicamā saimnieciskā darbība;
67.3. iedzīvotāju blīvums;
67.4. vides spēja bez negatīvām pārmaiņām absorbēt ietekmi, kuru rada plānotās darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem;
67.5. derīgie izrakteņi;
67.6. virszemes ūdens un gruntsūdens hidroloģija;
67.7. seismiskās aktivitātes un karsta parādības;
67.8. potenciālās iespējas rūpniecības attīstībai;
67.9. citu valstu tuvums.
70
68. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta kontroles zonā (teritorijā ap apglabāšanas vietu, kurā saņemtā jonizējošā starojuma doza var sasniegt 20 mSv gadā) jābūt:
68.1. apglabāšanas vietas daļai, kurā ir iespējams apglabāt iepakotus radioaktīvos atkritumus (turpmāk — radioaktīvo atkritumu tvertne);
68.2. ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertnei vai telpai, kurā radioaktīvos atkritumus var ilgstoši glabāt līdz to nodošanai apglabāšanai ģeoloģiskajā glabātavā;
68.3. radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavai lietotu slēgto starojuma avotu īslaicīgai glabāšanai;
68.4. radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavai, kurā radioaktīvie atkritumi tiek glabāti līdz to apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai apglabāšanai;
68.5. dezaktivācijas vietai vai telpai;
68.6. darba materiālu un piederumu glabāšanas telpai.
71
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
69. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta pārraudzības zonā (teritorijā ārpus kontroles zonas, kurā pastāv iespēja, ka saņemtā efektīvā doza var pārsniegt 1 mSv) jābūt:
69.1. apsardzes centram;
69.2. transportlīdzekļu stāvvietai;
69.3. administratīvajai ēkai, saimnieciskajai ēkai un laboratorijai;
69.4. materiālu, priekšmetu un rezerves daļu noliktavai;
69.5. ūdensapgādes sistēmai (tai skaitā sūkņu stacijai un ūdens attīrīšanas iekārtām);
69.6. transportlīdzekļu mazgāšanas vietai;
69.7. iebraukšanas ceļam, kas savieno pārraudzības zonu un kontroles zonu;
69.8. sadzīves kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas sistēmai;
69.9. katlumājai un elektroapgādes sistēmai.
72
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
70. Pievirsmas glabātava sastāv no vairākām radioaktīvo atkritumu tvertnēm, kuras izgatavotas no dzelzsbetona un kuru minimālais tilpums radioaktīvo atkritumu apglabāšanai ir 100 m3, un kuras var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos.
73
71. Plānojot un izveidojot radioaktīvo atkritumu tvertnes radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā, operators nodrošina, lai netiktu pieļauta radioaktīvo atkritumu tvertņu saskarsme ar gruntsūdeņiem un būtu izveidota tāda nokrišņu savākšanas sistēma, lai tos aizvadītu no apglabāšanas vietas un nodrošinātu iespēju kontrolēt radioaktīvo piesārņojumu šajos ūdeņos.
74
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
72. Radioaktīvo atkritumu tvertņu sienu minimālais biezums ir 40 cm, ja vien atbilstoši ilgtermiņa drošības novērtējumam nav nepieciešams biezāks fiziskās barjeras slānis. Novērtējot nepieciešamo fiziskās barjeras biezumu, ņem vērā gan dabiskās fiziskās barjeras (ieskaitot apkārtējos augsnes un grunts slāņus), gan inženierbūves, kas aiztur vai traucē iespējamo radioaktīvo atkritumu migrāciju no to apglabāšanas vietas.
75
73. Pievirsmas glabātavā neapglabā radioaktīvos atkritumus, kuriem var piemērot glabāšanu līdz sabrukšanai, bet var glabāt ilgdzīvojošus radioaktīvos atkritumus — tik ilgi, līdz būs iespējams tos apglabāt ģeoloģiskā glabātavā.
76
74. Pievirsmas glabātavā apglabā:
74.1. radioaktīvos atkritumus, kas nesatur izotopus, kuru pussabrukšanas periods ir ilgāks par 30 gadiem;
74.2. radioaktīvos atkritumus, kuru kopējā radioaktivitāte ir mazāka par šo noteikumu 3.pielikumā noteikto vērtību;
74.3. zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumus, kas satur tikai tādus radionuklīdus, kuru kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte pēc laikposma, kurā tiek veikta kontrole radiācijas drošības un kodoldrošības jomā un realizētas radiācijas monitoringa programmas, lai pārliecinātos, ka apglabātie radioaktīvie atkritumi neapdraud vidi, darbiniekus, kuri veic darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, un iedzīvotājus (turpmāk — valsts uzraudzības periods), to radioaktīvās sabrukšanas rezultātā būs samazinājusies līdz normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
74.4. radioaktīvos atkritumus, kas satur radionuklīdus, kuru kopējā un īpatnējā radioaktivitāte pēc valsts uzraudzības perioda beigām to radioaktīvās sabrukšanas rezultātā būs lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, ja ilgtermiņa drošības novērtējums pierāda, ka pēc tam, kad izveidota papildu fiziskā barjera un tukšumi radioaktīvo atkritumu tvertnē starp radioaktīvo atkritumu pakām aizpildīti ar betonu, radioaktīvo atkritumu radītā paredzamā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 300 µSv gadā.
77
75. Ģeoloģiskajā glabātavā apglabā:
75.1. radioaktīvos atkritumus, kas satur izotopus, kuru pussabrukšanas periods ir ilgāks par 30 gadiem;
75.2. radioaktīvos atkritumus, kuru kopējā radioaktivitāte ir lielāka par šo noteikumu 3.pielikumā noteikto vērtību;
75.3. zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumus, kas satur radionuklīdus, kuru kopējā vai īpatnējā radioaktivitāte pēc valsts uzraudzības perioda beigām būs lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
75.4. augstas radioaktivitātes atkritumus.
78
76. Pievirsmas glabātavai valsts uzraudzības periods ietver pievirsmas glabātavas uzraudzību līdz brīdim, kad tiek pilnībā pārtraukta radioaktīvo atkritumu pieņemšana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā (objekts tiek slēgts), un 300 gadu pēc tā slēgšanas.
79
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
77. Radioaktīvo atkritumu maksimālā pieļaujamā kopējā radioaktivitāte pakā un radioaktīvo atkritumu tvertnē, tos apglabājot pievirsmas glabātavā, ir noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. Nosakot maksimālo radioaktivitāti radioaktīvo atkritumu pakām, jānodrošina radioaktīvo atkritumu droša transportēšana un jāievēro viens no šādiem nosacījumiem:
77.1. pēc valsts uzraudzības perioda beigām radionuklīdu radioaktivitāte to sabrukšanas dēļ būs samazinājusies līdz normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kurus nepārsniedzot nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
77.2. kādam konkrētam radionuklīdam šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais limits var tikt pārsniegts, ja ar ilgtermiņa drošības novērtējumu var pamatot, ka radioaktīvo atkritumu radītā paredzamā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 300 µSv gadā.
80
77.1 Operators:
77.1 1. nodrošina tādus finanšu resursus un kompetentus darbiniekus, lai tiktu veikta droša radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta apsaimniekošana un tiktu ievērotas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos par radiācijas drošības jautājumiem noteiktās prasības;
77.1 2. radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta darbībā ievēro prasības, kas noteiktas kvalitātes nodrošināšanas programmā, kura izstrādāta atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;
77.1 3. vismaz reizi gadā pārskata kvalitātes nodrošināšanas programmu atbilstoši veiktajām darbībām un, ja nepieciešams, precizē to;
77.1 4. dokumentē visas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, kā arī radioaktīvo atkritumu aktivitāti un tilpumu un uzglabā šo informāciju līdz valsts uzraudzības perioda beigām.
81
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
77.2 Centrs ne retāk kā reizi ceturksnī kontrolē radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta darbību.
82
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
VIII. Prasības radioaktīvo atkritumu pieņemšanai apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai
78. Operators:
78.1. ir atbildīgs par radioaktīvajiem atkritumiem līdz brīdim, kad tie ievietoti radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objekta specializētajā transportlīdzeklī vai pieņemti apglabāšanai, ja tiek izmantots citas iestādes transportlīdzeklis;
78.2. nodrošina radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektu ar visu nepieciešamo informāciju (arī ar radioaktīvo atkritumu konteineru un radioaktīvo atkritumu apstrādes un pārstrādes kvalitātes kontroles aktiem par radioaktīvajiem atkritumiem) un dod iespēju operatora kontrolētajā zonā uz vietas iepazīties ar administratīvo, radiācijas drošības, kodoldrošības un tehnisko nodrošinājumu radioaktīvo atkritumu nodošanai apglabāšanai.
83
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
79. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektu darbu vadītājs vai cita persona, kas strādā šī uzņēmuma radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienībā, pieņemot radioaktīvos atkritumus no operatora, pārbauda:
79.1. jonizējošā starojuma dozas jaudu 1 cm attālumā un 1 m attālumā no iepakojuma virsmas;
79.2. pakas radioaktīvo piesārņojumu uz tās virsmas.
84
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
80. Ja tas ir saskaņots ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektu, maksimāli pieļaujamā jonizējošā starojuma dozas jauda uz radioaktīvo atkritumu pakas ārējās virsmas var būt 10 mSv/h, bet maksimālais transporta indekss nedrīkst pārsniegt 10.
85
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
81. Pieņemot radioaktīvos atkritumus apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objekta darbu vadītājs pārbauda:
81.1. vai radioaktīvo atkritumu pakas izmēri, masa, kā arī palīgierīces, kas izmantotas šīs pakas pacelšanai un pārvietošanai, atbilst radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības objektā noteiktajām prasībām;
81.2. operatora sniegto informāciju par katrā radioaktīvo atkritumu pakā esošo radioaktīvo atkritumu:
81.2.1. apstrādei un pārstrādei izmantotās tehnoloģijas atbilstību šiem noteikumiem;
81.2.2. atbilstību apglabāšanas vai ilgstošas glabāšanas prasībām;
81.3. vai radioaktīvo atkritumu pieņemšanas un nodošanas aktā ir norādīta pietiekama informācija par radioaktīvajiem atkritumiem (arī par visiem radionuklīdiem, to īpatnējo un kopējo radioaktivitāti), to apstrādi un pārstrādi, kā arī par radioaktīvo atkritumu iepakojumu.
86
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
82. Dzelzsbetona konteineru drošumu novērtē, nosakot tritija un 137Cs difūzijas ātrumu caur radioaktīvo atkritumu konteinera ražošanai izmantojamā betona paraugu, kura diametrs ir 7 cm un biezums — 1 cm (tritijam) un 0,5 cm (cēzijam).
87
83. Apglabāšanai nepieņem radioaktīvos atkritumus, kas satur ķīmiski vai bioloģiski bīstamus materiālus un materiālus, kas var ierosināt bīstamas infekcijas slimības vai jebkurā citā veidā apdraudēt epidemioloģisko drošību radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā.
88
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
84. Apglabāšanai nepieņem radioaktīvos atkritumus, kuri satur radionuklīdus, kuru pussabrukšanas periods ir mazāks par 50 dienām, ja to sabrukšanas rezultātā nerodas ilgdzīvojoši meitas produkti.
89
IX. Prasības apglabāto radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa drošības novērtēšanai
85. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta ilgtermiņa drošības novērtējumu veic gan pirms objekta izveides, gan arī jau esošajam objektam, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas drošības prasības, kā arī noteiktais cilvēku un vides aizsardzības līmenis.
90
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
85.1 Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta ilgtermiņa drošības novērtējumu operators veic:
85.1 1. pirms radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izveides;
85.1 2. pirms grozījumu veikšanas speciālajā atļaujā (licencē) sakarā ar būtiskām izmaiņām radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta darbībā. Ja būtiskām izmaiņām radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta darbībā ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un no paredzētās darbības akcepta nav pagājuši 10 gadi, tad ilgtermiņa drošības novērtējumu atsevišķi var neveikt;
85.1 3. reizi 10 gados pirms iesnieguma iesniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai objekta ekspluatācijai;
85.1 4. pirms radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta slēgšanas.
91
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
85.2 Operators mēnesi pirms ilgtermiņa drošības novērtējuma uzsākšanas informē sabiedrību par ilgtermiņa drošības novērtējumu, izņemot gadījumu, ja ilgtermiņa drošības novērtējumu veic vienlaikus ar objekta ietekmes uz vidi novērtējumu:
85.2 1. ievietojot operatora tīmekļa vietnē informāciju par ilgtermiņa drošības novērtējumu un norādot novērtējuma īstenotāju un plānoto izstrādes termiņu;
85.2 2. publicējot vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā paziņojumu par ilgtermiņa drošības novērtējumu;
85.2 3. elektroniski iesniedzot centram un pašvaldībai, kuras teritorijā plānots vai atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts, paziņojumu par ilgtermiņa drošības novērtējumu.
92
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
85.3 Operators, veicot radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta ilgtermiņa drošības novērtējumu, ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, kā arī Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijas par drošības novērtējumu, kuras Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ievieto Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē.
93
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
85.4 Ilgtermiņa drošības novērtējumu radioaktīvo atkritumu apglabāšanai pievirsmas glabātavā veic, analizējot 1000 gadu periodu, bet ģeoloģiskajā glabātavā – vismaz 10000 gadu periodu.
94
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
86. Ja nav speciālu apsvērumu par papildu faktoriem, kas var ietekmēt radionuklīdu migrāciju, ilgtermiņa drošības novērtējumā analizē šādus radioaktīvo vielu pārneses ceļus:
86.1. izplūdes no radioaktīvo atkritumu tvertnēm grunts slānī;
86.2. migrācija pa grunts slāni līdz:
86.2.1. atklātiem ūdens baseiniem;
86.2.2. dzeramā ūdens ņemšanai izmantojamo gruntsūdeņu slāņiem;
86.3. ūdens izmantošana:
86.3.1. laistīšanai;
86.3.2. cilvēka uzturam (dzeramais ūdens);
86.3.3. mājlopu dzirdināšanai.
95
87. Radiācijas avārijas gadījumiem novērtē papildu pārneses ceļus (tai skaitā radioaktīvo materiālu putekļu rašanos sprādzienos, ko rada diversija vai lidaparāta nokrišana) un analizē šādas iespējamās avārijas varbūtību un tās ietekmi uz radioaktīvo atkritumu glabāšanas drošību.
96
88. Veicot ilgtermiņa drošības novērtējumu ģeoloģiskajām glabātavām, izmanto šādus hipotētiskas zemestrīces parametrus:
88.1. maksimālā magnitūda — 5,4 pēc Rihtera skalas;
88.2. zemestrīces varbūtība — viena reize 400 gados;
88.3. horizontālais paātrinājums — 2,4 m/s2;
88.4. vertikālais paātrinājums — 1,2 m/s2;
88.5. vertikālā kustība — 2,0 cm.
97
89. Ja, pamatojoties uz ilgtermiņa drošības novērtējumu, konstatē, ka paredzamā jonizējošā starojuma doza iedzīvotājiem, kuri dzīvo tiešā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta tuvumā, ir:
89.1. 100 mSv gadā vai lielāka, obligāti veic pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozu līdz apmēram 300 µSv gadā;
89.2. no 10 līdz 100 mSv gadā, tuvāko piecu gadu laikā veic pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozu līdz apmēram 300 µSv gadā;
89.3. 10 mSv gadā vai mazāka, iejaukšanās pasākumu veikšanu izvērtē atbilstoši finansiālajām un tehniskajām iespējām.
98
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
90. Ja, pamatojoties uz vides radiācijas monitoringa rezultātiem, konstatē, ka paredzamā jonizējošā starojuma doza iedzīvotājiem, kuri dzīvo tiešā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta tuvumā, ir:
90.1. 5 mSv gadā vai lielāka, obligāti veic pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozu līdz apmēram 300 µSv gadā;
90.2. no 1 līdz 5 mSv gadā, tuvāko piecu gadu laikā veic pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozu līdz apmēram 300 µSv gadā;
90.3. 1 mSv gadā vai mazāka, nepieciešamo pasākumu veikšanu izvērtē atbilstoši finansiālajām un tehniskajām iespējām.
99
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1460)
91. Ilgtermiņa drošības novērtēšanā izmanto vismaz trīs šādus notikumus, kas rada apdraudējumu cilvēkiem un videi:
91.1. radionuklīdu pārnese ar ūdeni;
91.2. tiešā apstarošanās;
91.3. radioaktīvo atkritumu tvertnes sagraušana un radionuklīdu pārnese pa gaisu (būvējot ceļu pāri apglabāšanas vietai).
100
92. Analizējot iespējamo radionuklīdu pārnesi ar ūdeni, izmanto šādus pieņēmumus:
92.1. pilnīga hidroizolācijas slāņa degradācija notiek piecdesmitajā gadā pēc valsts uzraudzības perioda beigām (350.gads pēc pievirsmas glabātavas slēgšanas), tātad filtrācijas ātrums caur hidroizolācijas slāni ir vienāds ar vidējo ātrumu attiecīgās teritorijas grunts slāņos;
92.2. laikposmam līdz 350.gadam pieņem, ka ūdens filtrācijas ātrums caur hidroizolācijas slāņiem ir 1 % no vidējā filtrācijas ātruma attiecīgajos grunts slāņos;
92.3. dzelzs mucas sienas netiek uzskatītas par barjerslāni vai pieņem, ka korozijas ātrums ir 3 µm gadā;
92.4. paredzamo jonizējošā starojuma dozu rēķina hipotētiskai iedzīvotāju grupai, kura dzīvo 1000 m attālumā no apglabāšanas vietas;
92.5. radionuklīdu migrācija no radioaktīvo atkritumu tvertnes līdz gruntsūdeņiem un tālāka radionuklīdu pārnese ar ūdeni uz cilvēka organismu, ja ūdeni izmanto par dzeramo ūdeni, dārzu laistīšanai un mājlopu dzirdināšanai. Pēc tam analizē otru radioaktīvo vielu pārneses ceļu — ar putekļiem, kas veidojas no dārzu laistīšanas rezultātā piesārņotās augsnes.
101
93. Novērtējot tiešo apstarošanos, izmanto šādus galvenos pieņēmumus:
93.1. valsts uzraudzības perioda beigās (300 gadu pēc pievirsmas glabātavas slēgšanas) iedzīvotājs uzbūvē vienģimenes māju tieši uz dzelzsbetona pārseguma virs radioaktīvo atkritumu tvertnes (zemes virskārta ir noņemta);
93.2. iedzīvotājs atrodas mājā 6575 stundas gadā, ārpus mājas — 2192 stundas gadā;
93.3. ūdens dzeršanai un individuālajai lauksaimniecībai tiek iegūts no vistuvākā (attiecībā pret radioaktīvo atkritumu tvertni) gruntsūdeņu slāņa;
93.4. ēkas grīda atrodas trīs metrus virs radioaktīvo atkritumu slāņa.
102
94. Novērtējot ceļu būvi, izmanto šādus galvenos pieņēmumus:
94.1. darbības notiek pēc valsts uzraudzības perioda beigām (300 gadu pēc pievirsmas glabātavas slēgšanas);
94.2. ceļu būves darbi tiek veikti ar vidējo ātrumu 10 km sešos mēnešos;
94.3. darbs tiek veikts astoņas stundas dienā 20 dienas mēnesī;
94.4. radioaktīvo atkritumu tvertnes tiek daļēji vai pilnīgi sagrautas, jo iejaukšanās dziļums ir seši metri;
94.5. putekļi tiek tieši ieelpoti;
94.6. radioaktīvie putekļi kopā ar pārtiku no rokām tiek pārnesti organismā.
103
95. Darbības un notikumi, kas rada apdraudējumu cilvēkiem un videi ekspluatācijas un valsts uzraudzības periodā un kurus izmanto drošības novērtējumā, ir:
95.1. radiācijas avārija, veicot tehnoloģiskās darbības ar radioaktīvo atkritumu pakām;
95.2. avārija, veicot tehnoloģiskās darbības saistībā ar marķēšanu, betonēšanu un ēku demontāžu;
95.3. lidaparāta avārija, kas daļēji vai pilnīgi sabojā radioaktīvo atkritumu tvertņu pārsegumu;
95.4. sprādziens (diversijas izraisīts), kas daļēji vai pilnīgi sabojā radioaktīvo atkritumu tvertņu pārsegumu;
95.5. seismiskās aktivitātes (ieskaitot karsta parādības), kas var daļēji bojāt radioaktīvo atkritumu tvertņu pārsegumu;
95.6. augu un koku saknes un cita bioloģiskā iedarbība, kas samazina radioaktīvo atkritumu tvertņu pārseguma hidroizolāciju;
95.7. nokrišņi.
104
96. Darbības un notikumi, kas rada apdraudējumu cilvēkiem un videi pēc valsts uzraudzības perioda beigām un kurus izmanto ilgtermiņa drošības novērtējumā, ir:
96.1. ceļu būvniecība;
96.2. ēku būvniecība;
96.3. lidaparāta avārija, kas daļēji sabojā radioaktīvo atkritumu tvertņu pārsegumu;
96.4. seismiskā aktivitāte (ieskaitot karsta parādības), kas var daļēji bojāt radioaktīvo atkritumu tvertņu pārsegumu;
96.5. augu un koku saknes un cita bioloģiskā iedarbība, kas samazina radioaktīvo atkritumu tvertņu pārseguma hidroizolāciju;
96.6. nokrišņi.
105
96.1 Operators par ilgtermiņa drošības novērtējuma rezultātiem informē sabiedrību, izņemot gadījumu, ja ilgtermiņa drošības novērtējumu veic vienlaikus ar objekta ietekmes uz vidi novērtējumu:
96.1 1. ievietojot operatora tīmekļa vietnē paziņojumu par veikto ilgtermiņa drošības novērtējumu, kā arī ilgtermiņa drošības novērtējumu un tā kopsavilkumu;
96.1 2. publicējot vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā paziņojumu par veikto ilgtermiņa drošības novērtējumu;
96.1 3. elektroniski iesniedzot centram un pašvaldībai, kuras teritorijā plānots vai atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts, paziņojumu par veikto ilgtermiņa drošības novērtējumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas, kā arī veikto ilgtermiņa drošības novērtējumu un tā kopsavilkumu.
106
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
96.2 Pašvaldība triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par veikto ilgtermiņa drošības novērtējumu ievieto to savā tīmekļa vietnē.
107
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
96.3 Šo noteikumu 96.1 un 96.2 punktā minētajā paziņojumā par veikto ilgtermiņa drošības novērtējumu norāda šādu informāciju:
96.3 1. radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta nosaukums un plānotā vai esošā atrašanās vieta (adrese);
96.3 2. operators (juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai publiskās personas vai tās iestādes nosaukums), tā adrese, tālruņa numurs un tīmekļa vietne, kur ievietota informācija par ilgtermiņa drošības novērtējumu;
96.3 3. ilgtermiņa drošības novērtējuma veikšanas laiks;
96.3 4. laiks un vieta, kur sabiedrība var iegūt informāciju par veikto novērtējumu;
96.3 5. sabiedriskās informēšanas sanāksmes norises laiks un vieta.
108
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
96.4 Operators rīko sabiedrības informēšanas sanāksmi ne agrāk kā septiņas dienas pēc šo noteikumu 96.1 2.apakšpunktā minētā paziņojuma publicēšanas pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā.
109
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
96.5 Operators sagatavo sabiedrības informēšanas sanāksmei nepieciešamos apskates materiālus un dokumentu kopijas, kā arī nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Sanāksmes protokolu pievieno ilgtermiņa drošības novērtējumam.
110
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1460 redakcijā)
96.6 Operators 10 dien …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.