Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam

Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 240 Rīgā 2023. gada 8. maijā (prot. Nr. 22 26. §) Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam 1. Apstiprināt Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Valsts kanceleju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem īstenotājiem (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. 4 4. Valsts kancelejai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1. līdz 2025. gada 31. decembrim – informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas progresu; 4.2. līdz 2027. gada 31. decembrim – informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un ietekmes izvērtējumu. 5 5. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2024., 2025., 2026. un 2027. gada 1. jūlijam iesniegt Valsts kancelejā informāciju par plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem. 6 6. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2023. gadā nodrošināt tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 7 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens (Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojums Nr. 240) Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam Valsts kanceleja2023SatursApzīmējumu un saīsinājumu saraksts1. Kopsavilkums2. Esošās situācijas raksturojums2.1. Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 – atskats uz īstenošanu2.2. Starptautiskās tendences valsts pārvaldes attīstībā3. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam mērķis un snieguma rādītāji4. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam tvērums5. Saistītie valsts pārvaldes attīstības dokumenti6. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam rīcības virzieni6.1. Vienota un efektīva valsts pārvalde6.2. Cilvēkresursu attīstība6.3. Politikas un regulējuma kvalitāte6.4. Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija6.5. Viedas darba vides izveide6.6. Inovācijas attīstība6.7. Horizontālais rīcības virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācija7. Modernizācijas plāna īstenošana un uzraudzība8. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuApzīmējumu un saīsinājumu sarakstsAtveseļošanas fonds – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismsAiM – Aizsardzības ministrijaĀM – Ārlietu ministrijaCSP – Centrālā statistikas pārvaldeDG REFORM – Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātsEK – Eiropas KomisijaEM – Ekonomikas ministrijaERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsES – Eiropas SavienībaESF – Eiropas Sociālais fondsESF+ – Eiropas Sociālais fonds PlusFM – Finanšu ministrijaIeM – Iekšlietu ministrijaIKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKM – Kultūras ministrijaKPI – veiktspējas rādītāji (angļu val. – key performance indicators)LM – Labklājības ministrijaMK – Ministru kabinetsNAP2027 – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamOECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu val. – Organisation for Economic Co-operation and Development)PKC – Pārresoru koordinācijas centrsSM – Satiksmes ministrijaTAP – Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālsTM – Tieslietu ministrijaTSI – Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments (angļu val. – Technical Support Instrument)VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijaVAS – Valsts administrācijas skolaVK – Valsts kancelejaVM – Veselības ministrijaVRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūraZM – Zemkopības ministrija1. KopsavilkumsValsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam (turpmāk – Modernizācijas plāns) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka valsts tiešās pārvaldes attīstības rīcības virzienus līdz 2027. gadam. Modernizācijas plāns ir izstrādāts, lai turpinātu, padziļinātu un paplašinātu Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 iesāktās reformas. Vienlaikus Modernizācijas plāna turpmākos virzienus nosaka gan jaunie globālie izaicinājumi (tai skaitā situācija pēc Covid-19 pandēmijas, karš Ukrainā un enerģētikas krīze), gan Latvijas iedzīvotāju zemais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei.Modernizācijas plāna mērķis atbilst NAP2027 rīcības virzienā "Tiesiskums un pārvaldība" noteiktajam, ka valsts pārvalde ir kļuvusi profesionālāka – tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka, labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Modernizācijas plānā iekļautie pasākumi ir pakārtoti NAP2027 428. uzdevuma izpildei, kas paredz gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošanu, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, nodrošinot jēgpilnu sabiedrības līdzdalību.1Modernizācijas plānā ir iezīmēti šādi rīcības virzieni:1. Vienota un efektīva valsts pārvalde2. Cilvēkresursu attīstība3. Politikas un regulējuma kvalitāte4. Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija5. Viedas darba vides izveide6. Inovācijas attīstība7. Horizontālais rīcības virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācijaModernizācijas plāns un tajā ietvertie pasākumi galvenokārt ir attiecināmi uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas atrodas tiešā MK padotībā. MK ietekme uz citām valsts institūcijām ir ierobežota un reglamentēta normatīvajos aktos, līdz ar to arī Modernizācijas plānā paredzētie pasākumi nav tiešā veidā attiecināmi uz citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, pašvaldībām un patstāvīgajām iestādēm. Vienlaikus Modernizācijas plāna īstenošanā paredzēta sadarbība ar citām valsts pārvaldes institūcijām.Modernizācijas plāna sākotnējais koncepts tika izstrādāts 2021. gada vasarā, ņemot vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 novērtējumu, kā arī sākotnējās ekspertu diskusijas par valsts pārvaldes nākotnes izaicinājumiem. 2021. gada beigās VK pasūtīja priekšizpēti, lai izvērtētu piedāvātās koncepcijas atbilstību jaunākajām starptautiskajām tendencēm, kā arī saskaņotību ar esošajiem attīstības plānošanas dokumentiem.2 2022. gada februārī valdībai tika prezentēts Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 gala ziņojums,3 bet nedēļu vēlāk tika publiskoti arī Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultāti3. 2022. gada aprīlī tika organizēta nozares ekspertu diskusija, bet maijā ar Modernizācijas plāna konceptu tika iepazīstināti valsts sekretāri, kuri tika aicināti izvirzīt ministriju un to padotības iestāžu pārstāvjus dalībai Modernizācijas plāna izstrādē.Lai sagatavotu Modernizācijas plānu, tika izveidotas septiņas darba grupas, kuras laikposmā no 2022. gada maija līdz jūnijam izstrādāja Modernizācijas plāna aktivitāšu modeli, iezīmējot galvenos pasākumus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Darba grupās piedalījās 122 eksperti no gandrīz visiem resoriem.Modernizācijas plānā iekļauto pasākumu finansēšanai plānots izmantot Atveseļošanas fonda investīcijas, TSI programmas un ERAF ietvaros pieejamo finansējumu, kā arī valsts budžeta finansējumu.2. Esošās situācijas raksturojumsValsts pārvaldes iestādes Latvijā iedala valsts tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Valsts tiešā pārvalde ir Latvijas Republikas – sākotnējās publiskās personas – iestādes un amatpersonas, savukārt pastarpinātā pārvalde ir atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas, piemēram, pašvaldības, valsts dibinātas augstskolas un publiskie nodibinājumi. Vienlaikus ar jēdzienu "valsts pārvalde" parasti apzīmē izpildvaras atzaru, kuru veido MK un tam padotās institūcijas, kā arī t. s. patstāvīgās iestādes. Modernizācijas plāna tvērumā ir iekļauti pasākumi, kas attiecas uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas atrodas tiešā MK padotībā (skat. 4. nodaļu "Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam tvērums").2022. gada beigās Latvijā bija 149 valsts tiešās pārvaldes iestādes4. Kopā valsts tiešās pārvaldes iestādēs bija nodarbinātas 43 512 personas, no kurām lielākā daļa jeb 12 280 personas tika nodarbinātas IeM resorā (Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze u. c.). TM resorā (Tiesu administrācija, Ieslodzījuma vietu pārvalde u. c.) 2022. gada beigās bija nodarbinātas 5631 personas, LM resorā – 5024, VM resorā – 4536, FM resorā – 4467, ZM resorā – 2387, neatkarīgajās iestādēs – 2035, KM resorā – 1838, AiM resorā – 1342, EM resorā – 1144, VARAM resorā – 954, IZM resorā – 875, ĀM resorā – 566, SM resorā – 283 un MK resorā – 150 personas.5 Vienlaikus jāņem vērā, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu skaits ir mainīgs – MK pieņem lēmumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu (piemēram, 2023. gada sākumā valsts tiešās pārvaldes iestāžu reģistrā tika iekļauta jauna iestāde – Klimata un enerģētikas ministrija).2023. gada sākumā galvenie izaicinājumi, kas raksturo esošo situāciju valsts pārvaldē, ir:1) zema sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei salīdzinājumā ar citām ES un OECD dalībvalstīm. Pēc EK socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer standartaptaujas datiem, vidējais uzticēšanās līmenis valsts tiešajai pārvaldei Latvijā 2022. gadā bija 34 %. Tikmēr vidējais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei ES dalībvalstīs 2022. gadā bija 50 %.6 Līdzīgs OECD Uzticēšanās pētījums (publicēts 2022. gada jūlijā) parāda, ka Latvijā valdībai uzticas 35,4 % iedzīvotāju;72) Covid-19 pandēmija ir radījusi būtisku ietekmi uz valsts pārvaldi, kā arī izgaismojusi trūkumus, kas saistīti ar starpresoru darba koordināciju, pārāk formalizētām un sarežģītām procedūrām, kā arī nepietiekamo praksi datu un ekspertu zināšanu izmantošanā krīzes situācijās;83) digitālā transformācija pēdējo 10–15 gadu laikā ir bijusi valsts pārvaldes modernizācijas pamatā. Ir nodrošināta praktiski visu analogo valsts pakalpojumu digitāla pieejamība, izveidoti jauni pakalpojumi, kuri spēj pastāvēt, pateicoties digitālo tehnoloģiju izmantošanai. Tomēr no līdz šim dominējošās esošo papīra un klātienes procesu vienkāršas pārcelšanas digitālajā vidē valsts pārvaldei būs jāiemācās pakāpties nākamajā digitālā brieduma līmenī, pārstrukturējot pārvaldes procesus un pakalpojumus, lai ne vien izslēgtu liekas darbības, bet arī radītu jaunus un inovatīvus valsts pakalpojumus sabiedrībai;94) nepietiekamas investīcijas cilvēkresursu zināšanu un prasmju attīstībā, kā arī nepietiekama karjeras pārvaldība valsts pārvaldē veicina darbinieku aizplūšanu uz citiem sektoriem, kā arī nesekmē jaunu darbinieku piesaisti valsts pārvaldei. Tādējādi veidojas zaudējumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes darba kvalitāti, kuru var nodrošināt tikai augsti kvalificēti un motivēti darbinieki;105) valsts pārvaldes administratīvā sadrumstalotība un fragmentācija. Valsts pārvaldes iestādes strādā savrupi, reizēm pat konkurē savā starpā par resursiem un funkcijām. Latvijā valsts pārvaldē ir novērojama fragmentācija un vāja starpresoru sadarbības kultūra.11 Trūkst spēcīga valdības centra un atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem koordinētas iekšējās komunikācijas.2.1. Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 – atskats uz īstenošanuValsts pārvaldes reformu plāna 2020 mērķis bija veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Lai sasniegtu šo mērķi, tika izvēlēti trīs apakšmērķi:• sabiedrības apmierinātība ar valsts pārvaldes sniegumu;• valsts pārvaldē nodarbināto konkurētspēja un produktivitāte;• darba vietu skaita valsts budžeta iestādēs saglabāšana esošajā apjomā vai samazināšana.Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 izvērtēšanas ietvaros VK izstrādāja informatīvo ziņojumu "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020. Gala ziņojums par plāna izpildi" (turpmāk – informatīvais ziņojums), Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais"12 (turpmāk – revīzijas ziņojums) un neatkarīga, ārēja pētījuma rezultātā tika publicēts novērtējums "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 izpildes novērtējums un rekomendācijas nākamajam plānošanas periodam"8 (turpmāk – neatkarīgais novērtējums).Informatīvajā ziņojumā secināts, ka 2021. gada beigās visi pasākumi ir tikuši pilnībā vai daļēji izpildīti: pilnībā vai daļēji izpildītas 49 no 53 aktivitātēm, nav izpildītas četras aktivitātes. Papildus plānā definētajiem pasākumiem tika īstenota virkne citu būtisku pasākumu izvirzīto mērķu sasniegšanai, piemēram, uzsākta inovācijas kultūras iedzīvināšana valsts pārvaldē, atvērtas pārvaldības politikas izstrāde un ieviešana, stiprināta sabiedrības līdzdalība un īstenotas dažādu līmeņu vadītāju un ekspertu attīstības programmas, kā arī mācības klientorientētas pieejas iedzīvināšanai. Plāna īstenošanas laikā tika pabeigti nozīmīgi projekti turpmākai valsts pārvaldes attīstībai – TAP portāls, Tīmekļvietņu vienotā platforma.Informatīvajā ziņojumā secināts, ka, veicot administratīvā sloga izmaiņu uzraudzību, ir novērots: visas esošās iespējas administratīvā sloga mazināšanai netiek pilnībā izmantotas, reti un ar lielām grūtībām tiek izstrādāti slogu mazinošie risinājumi starpnozaru problēmām. Trijos "nulles birokrātijas" pieejas darbības gados netika apstiprināts neviens tiesību akta projekts, kurā tiktu ievērotas "nulles birokrātijas" pieejas prasības.Lai gan lielākā daļa plāna pasākumu tika īstenota, jāatzīst, ka panāktais pozitīvais efekts kopumā nav tāds, kādu bija iecerēts sasniegt. Piecu izvirzīto sasniedzamo rezultatīvo rādītāju faktiskās izpildes vērtības 2020. gadā norāda, ka divi no tiem (izpildvaras kapacitāte un amata vietu skaita samazināšana) tika sasniegti pilnībā un pat pārsniegti, taču pārējos rādītājos rezultāts nesasniedz plānoto, divos rādītājos (publiskās pārvaldes efektivitāte un iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīst, ka publiskie pakalpojumi tiek uzlaboti) ir pat zemāks, nekā tas bija plāna īstenošanas uzsākšanas laikā.Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošana notika, izmantojot esošos budžeta līdzekļus un cilvēkresursus. Lai gan atsevišķu mērķu sasniegšanai tika piesaistīts ERAF, ESF un TSI finansējums, tomēr, lai sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus, valsts pārvaldes reformu īstenošanai nākamajā plānošanas periodā jāparedz atbilstošs valsts budžeta finansējums un cilvēkresursi pasākumu īstenošanai. Atbilstoša valsts budžeta finansējuma trūkums kā šķērslis pasākumu īstenošanā konstatēts arī neatkarīgajā novērtējumā.Revīzijas ziņojumā secināts, ka kopumā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 pārvaldība veikta normatīvo aktu ietvaros, taču nav bijusi efektīva. Valsts kontrole secinājusi, ka valsts pārvaldes reformas izvirzīto mērķu sasniegšanai ir vairāki būtiski priekšnoteikumi – skaidri definēti mērķi, mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēma, kvalitatīvi dati, atbilstoši finanšu un cilvēkresursi, efektīva reformu administratīvā un politiskā vadība un mērķtiecīga visu iesaistīto iestāžu darbība izvirzīto mērķu sasniegšanā. Viena vai otra priekšnoteikuma trūkums ir bijis par pamatu tam, kāpēc reformas rezultāts nav bijis tāds, kāds tas bija plānots.Revīzijas ziņojumā VK sniegti vairāki ieteikumi, tai skaitā ieteikums noteikt universālus darba snieguma rādītājus (KPI) augstākā līmeņa vadītājiem, novērst praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, ieviest prasību iestādes vadītāju izvēlēties atklātā vai iekšējā pretendentu konkursā. Valsts kontrole rosināja turpināt meklēt risinājumus, lai tiktu īstenoti valsts pārvaldei un sabiedrībai būtiski pasākumi – projektu komandas pieejas ieviešana, administratīvā sloga mazināšana dažādām sabiedrības grupām, priekšlikumi, kā piedāvāt likumdevējam jaunu konceptuālu risinājumu par civildienesta turpmāko attīstību Latvijā.Attiecībā uz valsts pārvaldes efektivitātes, produktivitātes un ekonomiskuma paaugstināšanu Valsts kontrole piedāvāja pārvērtēt izpildvaras kompetenču sadalījumu un apvienot publiskās pārvaldes attīstības jautājumus vienā resorā. Valsts kontrole vērsa Saeimas uzmanību uz nepieciešamību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdztekus izmaiņām tiešajā valsts pārvaldē tiktu saskaņoti risināti arī pastāvīgās iestādēs, kā arī pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.Tā kā revīzijā tika konstatētas valsts pārvaldes reformu pārvaldības un koordinēšanas nepilnības, Valsts kontrole aicināja MK izvērtēt iespēju izveidot īpašu vadības koordinācijas sistēmu administratīvā un politiskā līmenī, piemēram, stiprinot VK kā valdības centru, apvienojot un nododot publiskās pārvaldes attīstības jautājumus vienas iestādes kompetencē vai izmantojot citus vadības instrumentus.Izvērtējot Valsts pārvaldes reformu plānu 2020, var secināt, ka ir vairāki priekšnosacījumi, kas jāņem vērā Modernizācijas plāna sagatavošanā. Pirmkārt, lai nodrošinātu vienmērīgāku publiskās pārvaldes attīstību un sniegumu visā Latvijas teritorijā, Modernizācijas plāna tvērums būtu paplašināms, iekļaujot iespējami lielāku publiskās pārvaldes iestāžu skaitu. Otrkārt, nepieciešams veidot spēcīgu valdības centru, kas spētu koordinēt nepieciešamās pārmaiņas valsts pārvaldē. Treškārt, nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu Modernizācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.2.2. Starptautiskās tendences valsts pārvaldes attīstībāLatvija ir dalībvalsts gan starptautiskajās, gan starpvaldību un reģionālajās organizācijās. Dalība šajās organizācijās sniedz iespēju mācīties no citu valstu panākumiem un kļūdām. Vienlaikus Latvija var izmantot šo organizāciju pētniecisko potenciālu, lai iegūtu labāku pārskatu par starptautiskajām tendencēm valsts pārvaldes attīstībā.Viena no vadošajām organizācijām, kas nodarbojas ar valsts pārvaldes attīstības jautājumiem, ir OECD, kurā Latvija ir dalībvalsts kopš 2016. gada. OECD uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām un dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībām, lai varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:• palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;• nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;• stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.13Valsts pārvaldes attīstības lomu kopējā valsts izaugsmē atzīst arī ES, uzsverot, ka valsts pārvaldes kvalitāte ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem valsts ekonomiskajai izaugsmei un sabiedrības labklājībai. EK iezīmē piecus izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras valsts pārvaldei ES dalībvalstīs:• digitalizācija – nepieciešamība pielāgoties straujām tehnoloģiskām pārmaiņām gan lēmumu pieņemšanā, gan pakalpojumu sniegšanā;• demogrāfiskās pārmaiņas, kas veicina valsts pārvaldes "novecošanos";• mūsdienu problēmu sarežģītais raksturs, kas prasa inovatīvus risinājumus un pārnozaru sadarbību;• ar klimatu saistītie izaicinājumi – nepieciešamība pēc ilgtspējīgiem lēmumiem;• pieaugošie dalībvalstu izdevumi, kas saistīti ar digitalizāciju un sabiedrības novecošanos Eiropā.14Plānojot turpmāko Latvijas valsts pārvaldes modernizāciju, būtiski ir ņemt vērā šīs starptautiskās tendences, kas tuvākā vai tālākā nākotnē skars arī Latviju, tādēļ, izstrādājot Modernizācijas plānu, ir aptverti tie būtiskie elementi, kas iepriekš tika iezīmēti starptautiskajā dienaskārtībā. Nepieciešamība ieguldīt valsts pārvaldes attīstībā atspoguļojas arī Atveseļošanas fonda prioritātēs, kur viens no ieguldījumu virzieniem ir ieguldījumi valsts pārvaldes modernizācijā, lai palielinātu valdību noturībspēju un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Latvijas Atveseļošanas fonda plānā ir paredzēti ieguldījumi valsts pārvaldes digitālajā transformācijā, kapacitātes stiprināšanā, pakalpojumu pieejamības palielināšanā, kā arī datu koplietošanas risinājumu izstrādē.3. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam mērķis un snieguma rādītājiModernizācijas plānā iekļautie pasākumi ir pakārtoti NAP2027 rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" 428. uzdevuma izpildei, kas vienlaikus ir arī Modernizācijas plāna mērķis un paredz "gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošanu visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību."15Labu valsts pārvaldību raksturo iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei. Šī uzticēšanās Latvijā ir zema – vidējais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei ES 2022. gadā bija 50 %, kamēr Latvijā tikai 34 %16. Igaunijā uzticēšanās valsts pārvaldei 2022. gadā sasniedza 53 %, bet Lietuvā 46 % (skat. 1. att.). Zemāks nekā Latvijā uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei ES dalībvalstīs 2022. gadā bija tikai Grieķijā un Itālijā.1. att. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei (datu avots: Standard Eurobarometer 97 - Summer 2022)Modernizācijas plānā tiek izvirzīti trīs galvenie snieguma rādītāji:1) Iedzīvotāju uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei 2027. gadā sasniedz 50 % jeb ES dalībvalstu vidējo līmeni (skat. 2. att.).2. att. Uzticēšanās valsts pārvaldei (datu avots: OECD).Apzinoties, ka izvirzītais snieguma rādītājs ir ambiciozs, jāņem vērā iedzīvotāju uzticēšanās līmenis Lietuvā un Igaunijā, kas norāda uz to, ka šāds snieguma rādītājs ir sasniedzams. Sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei ir būtiska, lai valsts varētu pilnvērtīgi funkcionēt, nodrošināt drošību, ekonomisko izaugsmi un izpildīt savas starptautiskās saistības. Vienlaikus uzticības līmeņa celšana ir ilgtermiņa komplekss pasākums, kas pieprasa izprast dažādās sabiedrības grupas un to neuzticēšanās iemeslus valsts pārvaldei, veicināt komunikāciju ar sabiedrību, kā arī iesaistīt to lēmumu pieņemšanā. Uzticēšanas līmenis valsts pārvaldei Latvijā regulāri tiek mērīts EK socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer standartaptaujas ietvaros.2) Iedzīvotāju apmierinātība ar valsts pārvaldi kopumā 2027. gadā sasniedz vismaz 50 % (skat. 3. att.)3. att. Iedzīvotāju apmierinātība ar valsts pārvaldi kopumā (datu avots: VK)Iedzīvotāju apmierinātība ar valsts pārvaldi kopumā tiek mērīta VK Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījuma ietvaros, un tiek apkopots iedzīvotāju viedoklis par to, vai valsts pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus, vai valsts pārvaldē strādājošajiem var uzticēt darbošanos valsts labā, viedoklis par izmaiņām valsts pārvaldē pēdējo triju gadu laikā, kā arī viedoklis par principa "konsultē vispirms" piemērošanu. 2022. gadā 41,5 % iedzīvotāju bija drīzāk vai pilnīgi apmierināti ar valsts pārvaldi kopumā.173) Izpildvaras kapacitāte Bertelsmana fonda Ilgtspējīgas pārvaldības indeksā18 palielinās no 7,5 punktiem 2022. gadā līdz 8 punktiem 2027. gadā (skat. 4. att.).4. att. Izpildvaras kapacitāte (datu avots: Bertelsmana fonda Ilgtspējīgas pārvaldības indekss)Lai stiprinātu izpildvaras kapacitāti, Latvijai ir nepieciešams uzlabot sniegumu tādās jomās kā ekspertu zināšanu izmantošana horizontālu jautājumu risināšanai, starpinstitucionālā sadarbība un regulējuma ex-postt izvērtēšana. Regulējuma ietekmes novērtēšanas procesa ietvaros ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar akadēmisko un nevalstisko sektoru.19 Bertelsmana fonda Ilgtspējīgas pārvaldības indeksa dati tiek atjaunoti katru gadu, un pētījumā piedalās 41 ES un OECD dalībvalsts.Modernizācijas plānā tiek izvirzīti arī seši papildinošie snieguma rādītāji – pa vienam katrā rīcības virzienā (skat. 5. att.).5. att. Modernizācijas plāna papildinošie snieguma rādītājiSnieguma rādītājs rīcības virzienā "Vienota un efektīva valsts pārvalde" – līdz 2027. gadam īstenoti vismaz pieci stratēģiski svarīgi starpinstitucionāli projekti, kas ļautu pārliecināties par to, ka starpinstitūciju komandas pieeja ir ieviesta un tiek aktīvi lietota valdības prioritāro uzdevumu risināšanai. Šobrīd starpinstitucionālā sadarbība notiek ierobežotā apjomā un neviens stratēģiski svarīgs jautājums valsts pārvaldē vēl nav risināts, izmantojot projektu komandu pieeju.Snieguma rādītājs rīcības virzienā "Cilvēkresursu attīstība" – 2027. gadā valsts pārvaldē ir 80 % vai vairāk nodarbināto, kas pēc novērtēšanas ir sasnieguši izvirzītos darba mērķus. Pamatā tiek pieņemts, ka aptuveni 70 % valsts pārvaldes nodarbināto veic savu darbu labi (darba izpilde atbilst prasībām).20 Pēc analoģijas tiek pieņemts, ka 70 % nodarbināto pēc novērtēšanas ir sasnieguši izvirzītos darba mērķus. Attiecīgi kāpums nodarbināto skaitam, kuri ir sasnieguši izvirzītos darba mērķus, būtu vismaz 10 % līdz 2027. gadam. Šobrīd valsts pārvaldē darba izpildes novērtēšanai (tai skaitā mērķu izpildei) tiek izmantota valsts informācijas sistēma "Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma", kuras funkcionalitāte neparedz statistikas datu apkopošanas iespēju par visu valsts pārvaldē nodarbināto mērķu izpildi. Būtisks esošās novērtēšanas pieejas trūkums ir nespēja sekot līdzi dažādām vērtēšanas kļūdām, piemēram, tendencei vērtēt nodarbinātos pārlieku pozitīvi, kas varētu būt saistīts ar papildu labumu saņemšanas iespēju un apjomu. Lai nodrošinātu datos balstītu nodarbināto darba izpildes (tai skaitā mērķu izpildes) pārraudzību, ietverot nodarbināto mērķu kaskādi no iestādes stratēģiskajiem mērķiem, kas savukārt izriet no valsts pārvaldes kopējiem mērķiem, tiks izmantota cilvēkresursu vadības informācijas sistēma (skat. Modernizācijas plāna 2.2. pasākumu). Jānorāda, ka šobrīd nav pieejams izejas datu mērījums nodarbināto mērķu izpildei, jo pašlaik izmantotās darba izpildes novērtēšanas sistēmas funkcionalitāte to neļauj veikt. Ieviešot jauno cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu, tiks veikts sākotnējais mērījums par nodarbināto darba mērķu izpildes līmeni, un otrais mērījums tiks veikts pēc nākamās darba izpildes novērtēšanas.Snieguma rādītājs rīcības virzienā "Politikas un regulējuma kvalitāte" – līdz 2027. gadam 70 % politikas plānotāju ir apmeklējuši mācības par aktuālajiem ietekmes izvērtēšanas jautājumiem. Vienlaikus tiek attīstīts politikas plānotāju tīkls, kas darbojas kā platforma pieredzes apmaiņai starp dažādu institūciju politikas plānotājiem. Saskaņā ar VK datiem šobrīd valsts pārvaldē ir nodarbināti 1173 politikas plānotāji.21Snieguma rādītājs rīcības virzienā "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" – 2027. gadā vismaz 20 % tiešās valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto saņem vienotā pakalpojumu centra pakalpojumus. Arī pēc 2027. gada notiks virzība uz turpmāku atbalsta funkciju centralizāciju, pārskatot iespējas centralizēt papildu atbalsta funkcijas.Snieguma rādītājs rīcības virzienā "Viedas darba vides izveide" – viena valsts pārvaldē nodarbinātā nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība 2027. gadā nav lielāka par 10 m2. Lai gan šobrīd nav iespējams pateikt, cik liela platība ir vienai darba vietai valsts pārvaldē, pēc valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" aplēsēm vidējā platība uz vienu nodarbināto valsts iestāžu birojos Rīgā ir 20,5 m2, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 50 m2.Snieguma rādītājs rīcības virzienā "Inovācijas attīstība" – 2027. gadā 70 % valsts tiešās pārvaldes iestāžu ir īstenojušas vismaz vienu inovāciju. Snieguma rādītāja mērīšanai tiks izmantota OECD Publiskā sektora inovācijas observatorijas piedāvātā definīcija22, kas nosaka, ka par inovācijām tiek uzskatītas jaunas vai būtiski mainītas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmes iespējas. Valsts pārvaldes inovāciju piemēri ir gan jauni vai uzlaboti produkti un pakalpojumi, gan novatoriskas ikdienas darba un sabiedrības līdzdalības veicināšanas metodes. Inovāciju var īstenot gan katra iestāde individuāli, gan sadarbojoties un veidojot kopīgu inovāciju.4. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam tvērumsValsts vara galvenokārt tiek iedalīta likumdošanas, tiesu varas un izpildvaras atzaros. Likumdošanas jomu pārstāv Saeima, savukārt tiesu varu – tiesu varas institūcijas. Ar jēdzienu "valsts pārvalde" parasti apzīmē izpildvaras atzaru, kuru veido MK un tam padotās institūcijas, kā arī t. s. patstāvīgās iestādes (skat. 5. att.).5. att. Valsts varas orgāni LatvijāModernizācijas plāns un tajā ietvertie pasākumi ir attiecināmi uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas atrodas tiešā MK padotībā. MK ietekme uz citām valsts institūcijām ir ierobežota un reglamentēta normatīvajos aktos, tādējādi Modernizācijas plānā paredzētie pasākumi nav tiešā veidā attiecināmi uz citām valsts pārvaldes iestādēm (piemēram, pašvaldībām un patstāvīgajām iestādēm). Modernizācijas plāna tvērumā nav iekļautas arī valsts drošības iestādes un KNAB, tomēr netiek izslēgta iespēja sadarboties ar šīm iestādēm atsevišķu pasākumu īstenošanā. Atsevišķu pasākumu īstenošanā paredzēta sadarbība arī ar citām valsts institūcijām, tostarp kapitālsabiedrībām, pašvaldībām un patstāvīgajām iestādēm.5. Saistītie valsts pārvaldes attīstības dokumentiGalvenais dokuments, kas iezīmē turpmāko valsts pārvaldes attīstību, ir NAP202723, kas paredz, ka valsts pārvaldei jākļūst profesionālākai, atvērtākai, mūsdienīgākai un uz rezultātu vērstai. Viens no NAP2027 rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" uzdevumiem ir panākt sabiedrības apmierinātību ar pakalpojumiem un uzticēšanos valsts pārvaldei, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un izmantojot jaunas metodes un digitalizācijas sniegtās iespējas. Attiecīgi visi Modernizācijas plānā iekļautie pasākumi ir pakārtoti šā NAP2027 uzdevuma izpildei.Modernizācijas plānā apzināti nav iekļauti pasākumi, kas ir iekļauti citos attīstības plānošanas dokumentos. Modernizācijas plānā netiek atspoguļoti pasākumi, kas attiecas uz valsts pārvaldes digitalizāciju, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, valsts pārvaldes komunikāciju ar sabiedrību, kā arī valsts pārvaldes atvērtības veicināšanu. Lai gan minētie rīcības virzieni ir neatņemama valsts pārvaldes modernizācijas sastāvdaļa, pasākumi, kas attiecas uz šīm jomām, Modernizācijas plānā nav iekļauti, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās.Valsts pārvaldes digitalizācija ir iekļauta Modernizācijas plānā kā horizontālais rīcības virziens, ņemot vērā, ka digitalizācija sniedz atbalstu daudzu citu Modernizācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai. Konkrēti pasākumi, kas attiecas uz valsts pārvaldes digitalizāciju, ir iekļauti Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam24, kas paredz izveidot tādu valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, paaugstinot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju. Digitālo tehnoloģiju ieviešanas koordinatora lomu Latvijas valsts pārvaldē veic VARAM, savu rīcību digitalizācijas politikas izstrādē un ieviešanā fokusējot uz pakalpojumu pārvaldību un valsts pārvaldes pakalpojumu modernizēšanu, valsts pārvaldes datu drošu un efektīvu izmantošanu, kā arī IKT atbalstu valsts pārvaldes funkciju izpildei.Pasākumi, kas attiecas uz pakalpojumu pārvaldības uzlabošanu un pakalpojumu modernizāciju, ir iekļauti Pakalpojumu vides pilnveides plānā 2020.–2023. gadam25, kas paredz nodrošināt pieejamus, saprotamus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus digitālus pakalpojumus visiem, ievērojot principu "iesniedz vienreiz". Plāns paredz veidot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru katrā pagastā, kopumā līdz 2024. gada nogalei attīstot vairāk nekā 500 centru tīklu. Papildus līdz 2027. gadam paredzēts paplašināt vienoto klientu apkalpošanas centru tīklā pieejamo pakalpojumu klāstu un ieviest jaunas pakalpojumu pieteikšanas iespējas.Pasākumi, kas attiecas uz valsts pārvaldes komunikāciju un informatīvās telpas drošības stiprināšanu, ir iekļauti Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam26, kas tika apstiprināts MK 2023. gada janvārī un paredz nodrošināt, ka valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas spēj stratēģiski, koordinēti, efektīvi un uzticamā veidā komunicēt ar savām mērķauditorijām ikdienā un krīzes situācijās.Pasākumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūciju atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī uz sabiedrības līdzdalību, ir iekļauti Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam27. Viens no šā plāna mērķiem ir ilgtermiņā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un sniegt pienesumu NAP2027 stratēģiskā mērķa – veicināt sociālo uzticēšanos – sasniegšanā, kas ietver gan uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, gan dažādu sabiedrības grupu lielāku savstarpējo uzticēšanos.Ir arī citi attīstības plānošanas dokumenti, kas paredz veikt valsts pārvaldes modernizācijas pasākumus, esot par pamatu Modernizācijas plānā ietvertajiem pasākumiem vai papildinot tos. Valsts pārvaldes attīstības jomas un attiecīgos dokumentus skat. 1. tabulā.Modernizācijas plāns tika veidots ciešā sasaistē ar Atveseļošanas fonda plānu, kas paredz veikt valsts pārvaldes modernizāciju, stiprinot publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju. Atveseļošanas fonda investīcijas tiks izmantotas 2.2., 3.1., 4.1., 6.2. un 6.3. pasākuma īstenošanai (skat. 8. nodaļu "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu").1. tabulaAttīstības plānošanas dokumenti, kas attiecas uz valsts pārvaldes modernizācijuDokumentiMērķisLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir vērsts uz ilgtermiņa konceptuālā dokumenta "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" īstenošanu, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmiDigitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadamDigitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas digitālās transformācijas (informācijas sabiedrības attīstības) politiku. Pamatnostādnēs tiek izvērsti NAP2027 apstiprinātie rīcības virzieni un uzdevumi digitālās transformācijas politikāReģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadamReģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku, aptverot laikposmu līdz 2027. gadam. Pamatnostādnes detalizē NAP2027 rīcības virzienus un uzdevumus reģionālajā politikāAttīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadamAttīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka gan divpusēji, gan daudzpusēji īstenotās Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi, prioritātes un pamatprincipusZinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadamZinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas definē zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, nosakot pamatprincipus, mērķi, prioritātes, rīcības virzienus un veicamos uzdevumus un nodrošinot šo politiku pēctecībuEiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns LatvijāLai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai un stimulētu ekonomikas noturību, ir izveidots Atveseļošanas fonds. Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Atveseļošanas fonda mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmiLatvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadamLatvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam ir izstrādāts, lai veicinātu valsts un pašvaldību institūciju atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības līdzdalību. Plānā ietvertie pasākumi īstenojami dažādās nozarēs, un tos veiks valsts institūcijas un pašvaldības – gan pašas, gan sadarbībā ar nevalstisko sektoru un nozaru pārstāvjiemPubliskās pārvaldes mācīšanās un attīstības plāns 2021.–2027. gadamPubliskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāna 2021.–2027. gadam mērķis ir noteikt publiskās pārvaldes profesionālās attīstības un mācīšanās stratēģiskās prioritātes laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos ar gudras, uz vērtībām balstītas un efektīvas pārvaldības atbalstu visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcībuKonceptuālais ziņojums "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana"Konceptuālā ziņojuma mērķis ir rast risinājumu ietekmes pēcpārbaudes efektīvai ieviešanai Latvijā. Tā ietvaros tiek analizēts pēcpārbaudes ietvars, pieredze ārvalstīs un situācija Latvijā. Secinājumu daļā tiek identificēti risinājuma varianti, lai noteiktu, kuros gadījumos nepieciešams veikt pēcpārbaudi, kā šie gadījumi identificējami un kāda ir pēcpārbaudes formaKonceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadamKonceptuālā ziņojuma par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam mērķis ir ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos veicināt Latvijā informatīvās telpas drošību, tostarp ar stratēģiskās komunikācijas palīdzību informatīvajā telpā panākot, ka Latvijas valsts institūcijas un sabiedrība ir noturīga pret iekšējiem un ārējiem iejaukšanās riskiem demokrātiskos procesos un ka valsts institūcijas un sabiedrība ir spējīgas koordinēti līdzdarboties, lai efektīvi pārvarētu krīzes un apdraudējuma situācijasES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadamES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam ir nacionāla līmeņa plānošanas dokuments, kas iezīmē investīcijas Latvijai piešķirtā ESF+, ERAF, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma ietvaros. Programma ir izstrādāta, pamatojoties uz NAP2027 identificētajām tautsaimniecības vajadzībām un noteiktajiem uzdevumiem6. Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam rīcības virzieni6.1. Vienota un efektīva valsts pārvaldeValsts pārvaldes sekmīga darbība lielā mērā ir atkarīga no dažādu institūciju spējas savstarpēji sadarboties starpnozaru jautājumu risināšanā. Latvijā valsts pārvaldē ir novērojama fragmentācija un starpresoru koordinācijas trūkums. Trūkst arī spēcīga valdības centra un mūsdienu izaicinājumiem atbilstošas iekšējās komunikācijas un sadarbības valsts pārvaldē. Dažādu juridisko statusu un līmeņu organizācijas strādā atšķirīgi. Nereti iestādes un ministrijas izteikti darbojas savās un savas nozares interesēs un savstarpēji konkurē.28Lai varētu efektīvi koordinēt valsts stratēģisko plānošanu un krīžu vadību, kā arī nodrošināt analītisko kapacitāti un cilvēkresursu stratēģisko vadību, nepieciešams veidot spēcīgu valdības centru. Spēcīgam valdības centram ir īpaši nozīmīga loma gadījumā, ja izpildvaras kodolu veido pārstāvji no dažādām politiskajām partijām. Kad nepieciešama vienota valdības nostāja un saskaņota darbība, spēcīgs valdības centrs ir galvenais izpildvaras atbalsts un koordinators.29 Iepriekšējos gados valdības centrs tika stiprināts, uzlabojot valsts sekretāru institūcijas darbības un atlases kārtību, stiprinot valsts sekretāru profesionālo izaugsmi un nostiprinot valsts sekretāru sanāksmju lomu, taču Modernizācijas plāna darbības periodā nepieciešams stiprināt valdības centra lomu starpnozaru jautājumu risināšanā un uzlabot horizontālo jautājumu koordināciju.Lai mazinātu valsts pārvaldes fragmentāciju un sekmētu horizontāla rakstura jautājumu risināšanu, jāstiprina starpresoru sadarbība ikdienā, strādājot vienotu mērķu sasniegšanai. To var darīt, veidojot projektu komandas vai attīstot citas sadarbībā balstītas pieejas. Plašāk jāizmanto vienotas valdības pieeja (angļu val. – Whole-of-Government Approach), ar kuru apzīmē valsts pārvaldes iestāžu vienotu rīcību, lai panāktu kopīgu rezultātu noteiktu jautājumu risināšanā. Šādu pieeju ievieš daudzas valstis, lai novērstu fragmentāciju un uzlabotu koordināciju kompleksos risinājumos.Ņemot vērā nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru, 2023. gada 1. martā PKC tika pievienots VK. PKC un VK kompetenču apvienošana stiprinās valdības centru, jo īpaši starpnozaru jautājumu risināšanā, stratēģiskās plānošanas un starptautiskās sadarbības jomās.Lai nākotnē valsts pārvalde efektīvāk sasniegtu tai izvirzītos mērķus un sekmētu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, nepieciešams stiprināt valsts pārvaldes vienotību, kas ir balstīta kopīgā izpratnē par valsts pārvaldes misiju un vērtībām. Valsts pārvaldes vērtības ir darbs sabiedrības labā, godprātība, atbildība, profesionalitāte un efektivitāte, atklātība, pieejamība, sadarbība.30 Institūcijas savās darbības stratēģijās nosaka vērtības, kuras izriet no šīm valsts pārvaldes kopīgajām vērtībām. Nākotnē vērtību kultūra jāiedzīvina praksē. Svarīga ir vērtību apzināšanās un vēlme rīkoties atbilstoši tām. Vērtību kultūras iedzīvināšana nav iespējama bez darbinieku līdzdalības, un vērtībām jāatspoguļojas saziņā ar sabiedrību.Lai nākotnē mērķtiecīgi virzītos uz augstāku rezultativitāti un efektivitāti valsts pārvaldē, nepieciešams stiprināt valsts pārvaldes iestāžu iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši mūsdienu prasībām, tostarp attīstīt un iedzīvināt visaptverošu, praktisku un pievienoto vērtību radošu risku vadības sistēmu. Tas veicinās arī labas pārvaldības principu efektīvāku ievērošanu ikdienas darbībās, kā arī datos un risku izvērtējumā balstītu izsvērtu lēmumu pieņemšanu funkciju, uzdevumu, īstenojamo projektu un programmu līmenī.Lai sabiedrība varētu noskaidrot, cik efektīva ir valsts pārvalde, svarīga ir valsts pārvaldes darba rezultātu caurskatāmība. Jāveido vienots valsts pārvaldes snieguma rādītāju portāls (darbības monitoringa sistēma), kur informācija būs pieejama kaskādes veidā – no plānos izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem līdz informācijai par to sasniegšanas un izpildes gaitu. Šajā portālā būs apkopota svarīgākā informācija par valsts pārvaldi un aktualitātēm (bloga veidā), veicinot izpratni par valsts pārvaldes uzbūvi un darba aktualitātēm, īpaši pārnozaru iniciatīvās. Portāls tiks veidots sadarbībā ar Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projektu un sasaistē ar iestāžu tīmekļvietnēs ievietoto informāciju par plāniem un rezultātiem. Līdzīgi portāli sabiedrības informēšanai par valsts pārvaldi ir, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (www.performance.gov), Austrālijā (https://performancedashboard.d61.io/aus), Indijā (https://transformingindia.mygov.in/performance-dashboard), Francijā (www.fonction-publique.gouv.fr), Igaunijā (https://tamm.stat.ee/).2017. gadā tika izstrādāta Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodika, kuru var izmantot ministriju un to padotības iestāžu efektivitātes analīzei.31 TSI 2022 projekta "Valsts pārvaldes izvērtēšana Latvijā un Lietuvā" (angļu val. – Evaluating Public Administrations in Latvia and Lithuania) ietvaros līdz 2024. gadam tiks izstrādāts valsts tiešās pārvaldes iestāžu snieguma rādītāju kopums. Nākotnē jāpieaug darbības efektivitātes mērīšanai, izmantojot pieejamās metodikas, tostarp jāvērtē, cik efektīvs ir resursu patēriņš, kāda ir valsts pārvaldes darba atdeve un radītā ietekme uz sabiedrību. Vienlaikus tiek plānots stiprināt atbilstoši mūsdienu prasībām attīstītas iekšējās kontroles sistēmas valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kā arī starpresoru iekšējā audita sadarbību.Moderna valsts pārvalde nav iespējama bez spējas prasmīgi komunicēt ar sabiedrību un bez sabiedrības līdzdalības. Komunikācijas loma valsts pārvaldē mainās no informācijas sniegšanas (atbalsta funkcijas) uz demokrātijas un uzticēšanās stiprināšanu. Jau pirms Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas komunikācijas loma valsts pārvaldē no atbalsta funkcijas tika mērķtiecīgi virzīta uz iestāžu pamatdarbības funkciju. Pēdējos gados valsts pārvaldē daļēji ir ieviesti stratēģiskās komunikācijas pamatprincipi – komunikācijas plānošana gan vidējam termiņam, gan īstermiņam (vismaz nozaru ministriju līmenī), mērķauditoriju noteikšana un iepazīšana, mērķauditorijām piemērotu komunikācijas vēstījumu veidošana, atbilstošu komunikācijas kanālu un risinājumu izvēle, komunikācijas koordinēšana dažādos līmeņos, rezultātu izvērtēšana. Pamatprincipu īstenošanas prakse jāturpina, lai tā nostiprinātos.Komunikācijas funkcijas nozīmes palielināšanās iezīmē valsts pārvaldes briedumu un gatavību veidot dialogu un ieklausīties savās mērķauditorijās un sabiedrībā kopumā, lai kopīgi radītu kvalitatīvākus pakalpojumus un risinājumus. Modernizācijas plānā komunikācija netiek izcelta kā atsevišķs rīcības virziens, jo pasākumi, kas ir vērsti uz valsts pārvaldes komunikācijas kapacitātes celšanu, ir iekļauti Konceptuālā ziņojuma par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam pielikumā.32Plāna izstrādes gaitā ieteikts tajā iekļaut pasākumus, kas būtu vērsti uz sabiedrības līdzdalību un pilsoniskajām prasmēm sabiedrībā. Tomēr tas netika darīts, jo šāda veida pasākumi ir noteikti Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam.33Sasniedzamais rezultātsValdības centrs efektīvāk koordinē valsts darba plānošanu un krīžu vadību, kā arī nodrošina analītisko atbalstu lēmumu pieņemšanā. Projektu komandu pieejas izmantošana stiprina vienotību un sadarbību valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes efektivitāti sekmē lielāka valsts pārvaldes darba caurskatāmība un ikvienas institūcijas pastāvīgi centieni pilnveidot iekšējās kontroles procesus. Pieaug darbinieku izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un misiju, un, tam izpaužoties ikdienā, arī sabiedrība redz, kādas ir valsts pārvaldes vērtības.1. Rīcības virziens: Vienota un efektīva valsts pārvaldeNr.p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)1.1.Valdības centra stiprināšanaValdības centrs spēj efektīvi koordinēt valsts stratēģisko plānošanu, uzlabojas krīžu vadība, kā arī datu analīzes izmantošana lēmumu pieņemšanāValdības centrs sekmē datu analīzes izmantošanu stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanāIzstrādāts un iesniegts MK informatīvais ziņojums par analītikas dienesta izveidiVK–2023. gada pirmais pusgadsVK ir izveidots un darbojas analītikas dienestsVK–2024. gada otrais pusgadsPēc VK un PKC apvienošanas pārskatītas funkcijas un to īstenošanaVeikts izvērtējums par VK un PKC apvienošanas ietekmi uz valdības centra stiprināšanuVK–2024. gada pirmais pusgadsValdības centrs spēj efektīvi koordinēt krīžu vadībuIr izveidota un darbojas krīžu vadības vienībaIeM–2024. gada otrais pusgads1.2.Starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanaInstitūcijas efektīvi sadarbojas, attīstot vienotu redzējumu, kopīgus risinājumus un saskaņotu rīcību sabiedrībai aktuālos jautājumos, kas skar vairāku iestāžu sadarbībuTiek iedzīvināta starpinstitucionālo projektu komandu pieejaIr izveidota metodika un horizontālo jautājumu kompetenču sadales mehānismsVK–2024. gada pirmais pusgadsProjektu komandu pieeja ir izmantota vismaz piecos stratēģiski nozīmīgos projektosVKVisas ministrijas (sadarbības īstenošana)2027. gada otrais pusgadsTiek izmantota valsts pārvaldē esošā ekspertīze un zināšanas, valstiski svarīgu jautājumu risināšanā elastīgi uz laiku piesaistot dažādu jomu ekspertus, kuri jau strādā valsts pārvaldēIzveidota ekspertu, treneru un pārmaiņu vadītāju datubāze un izstrādāta sistēma, kā izmantot ekspertus ar nepieciešamajām zināšanām neatkarīgi no piederības iestādeiVKVisas ministrijas (sadarbības īstenošana)2026. gada otrais pusgads1.3.Valsts pārvaldes darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošanaSabiedrībai un pašai valsts pārvaldei ir viegli pieejama informācija par valsts pārvaldes organizāciju, starpnozaru aktualitātēm, kā arī – kaskādes veidā – dati par valsts pārvaldes galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem, to sasniegšanas gaitu un izpildi. Valsts pārvaldes institūcijas pastāvīgi vērtē procesu efektivizācijas un budžeta izdevumu mazināšanas iespējasValsts pārvaldes institūcijas efektīvi organizē darbību un nodrošina lietderīgu publisko resursu izlietojumuIestāžu stratēģijās un gada pārskatos tiek norādīta informācija par iestādes efektivitātes uzlabošanuVKVisas ministrijas2024. gada otrais pusgadsAtbilstoši mūsdienu prasībām pilnveidota iekšējās kontroles sistēma, institūcijās veicot prioritāros iekšējos auditus par iestāžu procesu efektivizāciju un valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un starpresoru iekšējos auditusFMVisas ministrijas2025. gada otrais pusgadsValsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu vienotajā informatīvajā portālā ir sabiedrībai pieejama informācija par valsts pārvaldi un darba izpildi valsts pārvaldēIzveidots un darbojas valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu vienotais informatīvais portāls. Valsts pārvaldes institūcijas regulāri aktualizē informāciju portālāVK (portāla izstrāde)Visas ministrijas (pēc portāla izveides ministrijas administrators regulāri sniedz aktuālo informāciju par nozari)2025. gads (portāla izstrāde)1.4.Vērtībās balstītas kultūras ieviešana valsts pārvaldēValsts pārvalde strādā, balstoties vienotās vērtībās, sekmējot labu pārvaldību un vairojot sabiedrības uzticēšanosAr nodarbināto līdzdalību katrā iestādē tiek definētas konkrētas rīcības vērtībās balstītas kultūras iedzīvināšanaiVērtības ir labāk zināmas un izprastas un to ieviešana tiek atspoguļota iestāžu stratēģijās un gada pārskatos. Tiek veikts valsts pārvaldes vērtību ieviešanas monitoringsVisas valsts tiešās pārvaldes iestādesVK2025. gada otrais pusgads1.5.TAP portāla attīstībaPapildināta TAP portāla funkcionalitāte, nodrošinot sabiedrībai pieejamāku līdzdalību un valsts pārvaldei efektīvāku un ātrāku tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas procesuSabiedrības līdzdalības un interešu pārstāvības iespēju attīstībaTiek nodrošināta izstrādes un saskaņošanas procesā izteikto viedokļu sistematizēšana, pārnese, plašāka pieejamība un izsekojamībaVKVisas ministrijas2027. gada otrais pusgadsValsts iestāžu dokumentu aprites procesu optimizācijaTiek nodrošināta automātiska datu arhivēšana un analītisks statistikas pārskatu rīks. Ņemot vērā drošības aktualitāti, izveidots MK sēžu norises modulis ārkārtas gadījumiem. Notiek datu apmaiņa ar "Latvijas Vēstnesi", paplašinot datu apstrādes kvalitāti un to izmantošanas iespējas sabiedrībaiVKVisas ministrijas2027. gada otrais pusgadsMK sēžu procesu attīstībaNotiek pilnīga pāreja uz e-valdību, integrējot TAP portālā sēžu organizēšanu un norisi attālinātā veidā un pilnveidojot balsošanuVKVisas ministrijas2027. gada otrais pusgads6.2. Cilvēkresursu attīstībaŅemot vērā krīzes, kas papildina viena otru un rada nepieciešamību pielāgoties pārmaiņām ne tikai darba vides organizācijā un cilvēkresursu vadībā, bet arī domāšanas un priekšstatu maiņā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt ilgtspējīgu, visaptverošu un iekļaujošu cilvēkresursu vadību. Cilvēkresursu vadībā jānotiek uzskatu transformācijai, kas sekmē fokusa maiņu uz nodarbināto kā vērtību, nevis tikai kā resursu noteiktu mērķu sasniegšanai. Būtiski, lai šī transformācija uzskatos notiktu ne tikai formāli, aprakstot to plānošanas dokumentos, bet arī ieviešot praksē reālus pasākumus, kas nodrošinās pāreju uz cilvēkorientētu stratēģisko cilvēkresursu vadību. Aktuālākie globālie izaicinājumi ir:1) proaktīvas valsts pārvaldes cilvēkresursu stratēģiskās vadības politikas izveide, kura spēj nodrošināt nākotnes darbaspēka un tā darba dzīves cikla modeli, kas veicina darbaspēka elastību, mobilitāti un spēju reaģēt uz krīzēm;2) valsts pārvaldes mērķu sasniegšana, kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšana un attīstība, ņemot vērā darbaspēka novecošanās tendenci un nepieciešamību sadarboties dažādu paaudžu nodarbinātajiem;3) valsts pārvaldē nodarbināto spēju un prasmju (tai skaitā digitālo) attīstība, lai nodrošinātu efektīvu sniegto pakalpojumu pielāgošanu un attīstību nenoteiktības un pārmaiņu apstākļos;4) valsts pārvaldē nodarbināto (tai skaitā iestāžu vadītāju) labbūtība (angļu val. – well-being) nenoteiktības un nemitīgu pārmaiņu apstākļos.OECD 2021. gada publikācijā "Valsts pārvaldes nodarbinātība un vadība: civildienesta nākotne" (angļu val. – "Public Employment and Management 2021: The Future of the Public Service")34 dalībvalstu valdībām tiek ieteikts veidot nākotnes modeli tam, kāda būs valsts pārvalde un tās sniegtie pakalpojumi, jo tieši valdības būs tās, kas izvēlēsies, kurus procesus automatizēt, kuros ieguldīt, lai attīstītu nepieciešamās prasmes, un kā attīstīt darbu valsts pārvaldē, lai tas būtu nākotnē vērsts, elastīgs, dažādību un iekļaujošo vidi veicinošs, kā arī jēgpilns. OECD dalībvalstu valdībām tiek ieteikts ieņemt aktīvu lomu uzstādījumu un nepieciešamo ieguldījumu noteikšanā, lai vīzija par valsts pārvaldes transformāciju tiktu īstenota ne tikai tehnoloģiju attīstības jomā, bet arī valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības aspektā.Līdz ar to Modernizācijas plāna cilvēkresursu attīstības rīcības virziena mērķis ir līdz 2027. gadam radīt darba kultūru, kurā nodarbinātais ir vērtība, nevis tikai resurss mērķa sasniegšanai, kurā mācīšanās un attīstība ir būtiska darba sastāvdaļa, tādējādi veicinot arī virzību uz izcilību valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanā.Uzsākot Modernizācijas plāna īstenošanu, viens no būtiskajiem uzdevumiem būs organizēt plašas diskusijas un panākt vienošanos starp dažādiem politiskajiem un izpildvaras "spēlētājiem" par turpmāko civildienesta lomu un tvērumu Latvijas valsts pārvaldē, veidojot valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju.Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams izstrādāt visaptverošu un nākotnē vērstu valsts pārvaldes cilvēkresursu stratēģiskās vadības normatīvo rāmi atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.2.i. investīcijas "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās kapacitātes stiprināšana" sasniedzamajiem mērķiem, tai skaitā aktualizējot valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesu ietvaru, stiprinot cilvēkresursu vadības lomu valsts pārvaldē, izstrādājot karjeras pārvaldības sistēmu, kas ietver personāla mobilitātes jautājumus, kā arī ieviešot centralizētu cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu. Jaunā cilvēkresursu vadības informācijas sistēma, ko plānots ieviest līdz 2026. gadam, ļaus nodrošināt un pilnveidot:• procesus, kas saistīti ar pieņemšanu darbā un adaptāciju;• darba snieguma vadību, ietverot nodarbināto mērķu kaskādi no iestādes stratēģiskajiem mērķiem, kas, savukārt, izriet no valsts pārvaldes kopējiem mērķiem, un aizstās līdzšinējo valsts informācijas sistēmu "Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma", kurai ir ierobežota funkcionalitāte;• atlīdzības un labumu pārvaldību;• cilvēkresursu stratēģisko pārvaldību;• datu analītikas procesus, kas ietvers iespēju analizēt ne tikai atlīdzības datus, bet arī darba snieguma mērķu izpildi un citu būtisku procesu efektivitāti.Vienlaikus ir svarīgi stiprināt mācību un attīstības iespējas, lai, paaugstinot nodarbināto kapacitāti, nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pielāgošanu nenoteiktības un pārmaiņu apstākļos. 2.2. pasākums tiks īstenots sasaistē ar Atveseļošanas fonda plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.2.i. investīcijas "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās kapacitātes stiprināšana" sasniedzamajiem mērķiem, kas paredz valsts pārvaldes kapacitātes celšanu, augstas nodarbināto profesionalitātes veicināšanu, kur prasmes, kompetences un zināšanas tiek efektīvi izmantotas pakalpojumu sniegšanā sabiedrībai visos administratīvajos līmeņos, tai skaitā vadītāju kompetenču attīstības sekmēšanu, kas veicinās pieaugošu nodarbināto iesaistīšanās līmeni kopumā un cels nodarbināto vērtējumu par vadītājiem.Lai sekmētu jaunu nodarbināto piesaisti un esošā darbaspēka neaizplūšanu, jārisina atlīdzības konkurētspējas jautājums, jo atlīdzība ir viens no būtiskiem instrumentiem gan esošo nodarbināto noturēšanai, gan jaunu profesionāļu piesaistei. No 2022. gada 1. jūlija Latvijā ir uzsākta Valsts pārvaldes atlīdzības reforma, kas paredz vairākas iespējas konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai.35 Tomēr, lai iestādes varētu izmantot iespējas, ko piedāvā esošā sistēma, ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Šobrīd ir sperts pirmais solis, kura ietvaros visiem nodarbinātajiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs mēnešalga nedrīkstēs būt zemāka par attiecīgās mēnešalgu grupas skalas minimumu. Arī turpmāk tiks meklēts risinājums, kā izlīdzināt dažādos iestāžu atlīdzības fondus, nodrošinot taisnīgu un konkurētspējīgu atlīdzību par līdzīgas vērtības darbu.Laba pārvaldība un efektīvas valsts pārvaldes institūcijas rada pamatu arī Kohēzijas politikas investīciju efektīvai izmantošanai, stiprinot to rezultātus un ietekmi, kā arī veicinot valsts kopējo izaugsmi. Lai to īstenotu, nepieciešama atbilstoša administratīvā kapacitāte – valsts pārvaldes institūcijām jāspēj efektīvi plānot un īstenot tām uzticētās politikas un uzdevumus, savukārt sabiedrībai jāgūst maksimāls labums no Kohēzijas politikas fondu investīcijām. Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir izstrādāta Administratīvās kapacitātes ceļa karte, kas kalpo par galveno vadlīniju, plānu un atskaites punktu virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus, lai cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījums būtu pietiekams Kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.Sasniedzamais rezultātsIzvērtēta un pārskatīta civildienesta loma turpmākajā valsts pārvaldes attīstībā un izstrādāts jauns valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības plāns. Karjeras pārvaldības sistēma pieejama ikvienam valsts pārvaldes nodarbinātajam. Amatu un funkciju profesionalizācija veicina gan katra nodarbinātā individuālo attīstību, gan uzlabo valsts pārvaldes tēlu kopumā. Cilvēkresursu politika ir vienota visās valsts pārvaldes iestādēs, veicinot piesaisti un noturē …