Par konceptuālo ziņojumu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru"

Par konceptuālo ziņojumu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 561 Rīgā 2015. gada 15. septembrī (prot. Nr. 44 38. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 2. variantu. 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 3. Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertajā  risinājuma 2. variantā paredzēto pasākumu īstenošanu 2015. un 2016. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4. Atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu un pamatbudžeta izdevumu palielināšanu Labklājības ministrijai valsts budžeta programmas 05.00.00 "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogrammā 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 2017. gadā un turpmāk katru gadu 754 792 euro apmērā, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 1140 personām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2015. gada  15. septembra rīkojums Nr.  561) Konceptuāls ziņojums "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" RĪGA, 2015 SATURS Lietotās abreviatūras I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums II. Situācijas apraksts 1. Institūcijas raksturojums 1.1. SIVA institucionālais modelis 1.2. SIVA funkcijas 1.3. SIVA budžets 2. SIVA sniegto pakalpojumu raksturojums 2.1. Profesionālā rehabilitācija 2.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums 2.3. Maksas pakalpojumi 2.4. Citi pakalpojumi 3. Identificētās problēmas SIVA darbā 4. SIVA darbības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze 5. SIVA darbības efektivitātes rādītāji 6. Riski, ja esošā situācija netiek mainīta 7. Piedāvātie risinājumi 7.1. Risinājuma ieviešanai nav nepieciešams papildus finansējums 7.2. Risinājuma ieviešanai nepieciešams papildus finansējums IV Ietekme uz problēmu risināšanu V Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Lietotās abreviatūras AM Aizsardzības ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija EM Ekonomikas ministrija ESF Eiropas Sociālais fonds IZM Izglītības un zinātnes ministrija LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LM Labklājības ministrija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK Ministru kabinets NBS Nacionālie Bruņotie spēki NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskas organizācijas RSU Rīgas Stradiņa universitāte SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra SPSPL Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums TM Tieslietu ministrija VM Veselības ministrija VK Valsts kontrole VDEĀVK Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija Ziņojums izstrādāts saskaņā ar MK 2012.gada 18.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.71, 44.§ Noteikumu projekts "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums") doto uzdevumu LM kopīgi ar TM un IZM sagatavot un labklājības ministram līdz 2013.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par SIVA institucionālā modeļa un darbības efektivizāciju. Ar MK 2013.gada 22.oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.55 44. §) uzdevuma izpildes termiņš noteikts 2013.gada 1.decembris. Ar MK 2014.gada 4.marta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.14 9. §) uzdevuma izpildes termiņš noteikts 2015.gada 1.aprīlis. I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums SIVA nodrošinātie pakalpojumi - sociālā un profesionālā rehabilitācija, ir vērsti uz personu ar funkcionāliem traucējumiem (invaliditāti) iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Tas ir visu darbspējas vecuma iedzīvotāju sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelements. Uzlabojot personu ar invaliditāti nodarbinātības stāvokli, ieguvēji būs ne vien pašas personas ar invaliditāti, bet arī darba devēji un sabiedrība kopumā. Ievērojot EM prognozēto darbaspēka nepietiekamību tuvākajos gados, saspringta darba tirgus apstākļos noteikti būs reālas iespējas izmantot darbspējīgo personu ar invaliditāti potenciālu. Izglītības pieejamība un kvalitāte cieši saistīta ar nodarbinātības iespējām nākotnē. Izglītības trūkums (profesionālā izglītība ir viena no SIVA sniegtā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma komponentēm) bieži ir par pamatu tam, ka persona ar invaliditāti nevar būt konkurētspējīga darba tirgū1. Tā kā SIVA pamatpakalpojumos ietvertās aktivitātes saturiski īsteno pasākumus, kas tieši saistīti ar mērķa grupas klientu iekļaušanu darba tirgū - sociālā rehabilitācija, iekļaujot ārstniecību un profesionālā rehabilitācija, iekļaujot profesionālo izglītību, tad SIVA darbības efektivitātes uzlabošana būtu attīstāma kontekstā ar darba tirgu - motivētiem, profilētiem un darbā iekārtotiem klientiem, par prioritāti nosakot personas ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar iekļauties vispārējā izglītības sistēmā. Lai meklētu atbilstošus risinājumus SIVA darbības efektivizācijai, tika iesaistīti sadarbības partneri no nozares NVO un citām institūcijām. Ar labklājības ministra 2014.gada 6.oktobra rīkojumu Nr.93. "Par darba grupas izveidi pasākumu plāna sagatavošanai personu ar invaliditāti iekļaušanai izglītības programmu apguvē, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un tālākai integrācijai darba tirgū", tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras uzdevums bija identificēt problēmas un izstrādāt integrētus pasākumus profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un starpinstitucionālā pieejā balstītus priekšlikumus turpmākam darbam ar personām ar invaliditāti, veicinot viņu iekļaušanos izglītības programmu apguvē un tālākā integrācijā darba tirgū. 2014.gada 30.oktobra Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē, kas tika veltīta SIVA efektivizācijas iespējām un kurā ir pārstāvētas nozares NVO, tika atzīmēts, ka SIVA ir unikāla, personām ar invaliditāti nepieciešama organizācija, kas darbojās trijos pamatvirzienos - izglītība (profesionālā izglītība profesionālās rehabilitācijas ietvaros), ārstniecība (sociālā rehabilitācija ar ārstniecības elementiem), sociālie pakalpojumi (sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija, sociālo pakalpojumu administrēšana). Šī daudzpusība veido SIVA funkcionēšanas specifiku, kas izraisa gan problēmas, gan nodrošina ieguvumus, un tā jāņem vērā, izstrādājot SIVA attīstības stratēģiju. Viens no iemesliem ziņojuma sagatavošanai, bija MK 2012.gada 18.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.71, 44.§) noteiktais uzdevums par SIVA institucionālā modeļa efektivizāciju. Ņemot vērā ziņojumā norādīto informāciju, LM uzskata, ka risināt jautājumu par SIVA institucionālo reorganizāciju nav lietderīgi. Ņemot vērā situāciju valsts budžetā, ziņojumā piedāvāti risinājuma varianti, kas prasa papildus finansējumu 754 792 euro apmērā un tādi, kas neprasa papildus valsts budžeta finansējumu. II. Situācijas apraksts 1. Institūcijas raksturojums SIVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar LM starpniecību. SIVA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā un īstenot profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas.2 Būtiskākie SIVA darbību regulējošie normatīvie akti ir: Valsts pārvaldes iekārtas likums, SPSPL, Invaliditātes likums, Ārstniecības likums, Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un MK 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.914 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums". SIVA ir reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā kā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības īstenotāja, Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā sociālo pakalpojumu sniedzējs, kā arī Ārstniecības iestāžu reģistrā kā rehabilitācijas iestāde. SIVA ir vienīgā institūcija Latvijā, kas sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tās darbības prioritāte ir personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar ārstniecības elementiem, un iekļaušana darba tirgū, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros paaugstinot šo personu profesionālās izglītības līmeni un viņu darba spējas. SIVA pakļauta trīs jomu - sociālās, veselības un izglītības normatīvajam regulējumam. Tieši pakļautība izglītības jomai nosaka SIVA institucionālā modeļa specifiku, jo saskaņā ar Augstskolu likuma 7.panta otro daļu, dibinot koledžas, MK nodod tās IZM pārraudzībā. Atbilstoši minētā likuma 2007.gada 19.aprīļa grozījumiem, kas pieļāva izņēmumus no likumā noteiktā, MK nodeva koledžu LM padotībā. Neraugoties uz iepriekš minēto, Augstskolu likuma izpratnē SIVA joprojām tiek uzskatīta par koledžu, kaut arī tās nosaukumā nav ietverts vārds "koledža". Lai harmonizētu SIVA institucionālā modeļa atbilstību izglītības un sociālās jomas tiesību aktos noteiktajām prasībām, 2007.gada 20.decembrī tika veikti grozījumi SPSPL, ar kuriem likumdevējs noteica SIVA nosaukumu, juridisko statusu un īstenojamās funkcijas, tajā skaitā profesionālās izglītības jomā, īstenojot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros. 1.1. SIVA institucionālais modelis Kopš 2004.gada SIVA ir noteikta funkcija: "īstenot profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmas"3 un neraugoties uz institūcijas nosaukuma maiņām, tiesības izdot valsts atzītus diplomus par profesionālās izglītības iegūšanu.4 2012.gadā, pieņemot jauno SIVA nolikumu5 (ar 2013.gada 1.janvāri SIVA pārstāja būt publiskās aģentūras statusā), SIVA nolikumā tika iekļautas tiesības īstenot koledžas izglītību, kā arī citi būtiski noteikumi, kas reglamentēja koledžas darbību, kā to nosaka Augstskolu likums. Minētā nolikuma saskaņošanas un pieņemšanas laikā tika aktualizēts jautājums par SIVA funkcionālo padotību un institucionālo modeli, jo SIVA sniegtie pakalpojumi attiecināmi ne tikai uz sociālo un izglītības jomu, bet arī uz veselības aprūpes jomu. Rezultātā ir izveidojusies multifunkcionāla institūcija, kas pakļauta dažādu jomu regulējošām normām. Tādēļ arī tapa MK uzdevums LM izvērtēt SIVA institucionālo modeli kontekstā ar SIVA darbības efektivizāciju, īstenojot tiesību aktos noteiktos uzdevumus. LM uzskata, ka jautājums par SIVA institucionālo modeli jāskata kompleksas un vienotas pieejas personu ar invaliditāti jautājumiem kontekstā, ko Latvija apņēmusies, ratificējot ANO konvenciju "Par personu ar invaliditāti tiesībām", tās 24.pantā nosakot tiesības saņemt visu līmeņu izglītību un 27.pantā nosakot tiesības uz darbu, kuras īstenojot, dalībvalstīm ir pienākums veicināt arī profesionālās rehabilitācijas programmu attīstību.6 Atšķirībā no tradicionālajām profesionālās izglītības iestādēm, kuru pamatuzdevums ir sniegt augstāko, vidējo profesionālo izglītību un arodizglītību, SIVA, kā vienīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs valstī, dod iespēju darbspējas vecuma personām ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim apgūt jaunu profesiju (apgūt profesionālās izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē), atjaunot vai attīstīt profesionālās zināšanas un prasmes, organizē prakses vietas, nosaka profesionālo piemērotību, sniedz atbalstu darba vietas atrašanā (skat. 3. attēlu). SIVA gadījumā primārais uzdevums ir to personu profesionālā rehabilitācija, kuras funkcionālo traucējumu dēļ vairs nevar turpināt darbu iepriekš iegūtajā profesijā, nevar iekļauties vispārējā profesionālās izglītības sistēmā, bet, saņemot atbalstu mācību procesa laikā funkcionālo traucējumu ietekmes mazināšanai, var apgūt citu profesiju. Profesionālā rehabilitācija ietver profesionālās izglītības programmu apguvi un atbalsta pasākumus gan mācību procesā, gan pēc mācību procesa, veicinot iekļaušanos darba tirgū. Vienlaikus, valsts finansēto pakalpojumu ietvaros, mācību procesa laikā personām ar invaliditāti, atbilstoši viņu vajadzībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar medicīnas elementiem. Tas nosaka minētā pakalpojuma unikalitāti, vienlaicīgi nodrošinot, nacionālo saistību izpildi, atbilstoši ANO konvencijai. Kā iespējamais risinājums SIVA institucionālajam modelim, tika identificēts SIVA koledžas nodalīšana, kā to nosaka Augstskolu likums. LM 2013.gada 11.septembrī saņēma RSU vēstuli Nr.3-12/290/2013, kurā RSU sniedza konceptuālu piedāvājumu par SIVA profesionālās rehabilitācijas funkcijas (profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības) pārņemšanu kopā ar nekustamo īpašumu, infrastruktūru un aprīkojumu, tās iekļaujot universitātes struktūrā un izveidojot RSU Arodrehabilitācijas koledžu, kas sadarbībā ar RSU studiju un administratīvajām struktūrām īstenotu sekojošu darbības virzienu realizāciju ar mērķi - nodrošināt personām ar invaliditāti atbilstošu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, tajā skaitā plašāko izglītības iespēju klāstu un integrāciju profesionālajā darba vidē. Par minēto piedāvājumu tika saņemts atbalsts no TM, savukārt VM kā augstāk stāvoša institūcija iebilda par SIVA profesionālās rehabilitācijas funkcijas pārņemšanu un iekļaušanu RSU struktūrā. IZM savu viedokli par SIVA institucionālā modeļa efektivizāciju izteica 2014.gada 3.janvāra atzinumā Nr. 01-10/21 par LM sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūras institucionālā modeļa pārskatīšanu un darbības efektivizāciju", kurā norādīja, ka IZM atbalsta tādu SIVA reorganizācijas modeli, kuras rezultātā tiek izveidota jauna koledža. LM izvērtējot IZM priekšlikumu, secināja, ka jaunas koledžas (institūcijas) izveidošana nav pieņemams risinājums, jo pēc būtības neatrisina ANO konvencijas 24. pantā noteiktos Dalībvalstu pienākumus nodrošināt iespējas personām ar invaliditāti iekļauties visos izglītības līmeņos. Šāda atsevišķa koledža tikai personām ar invaliditāti būtu pretrunā ar iekļaujošās izglītības principiem. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma kontekstā atsevišķs, tikai profesionālo izglītību nodrošinošs pakalpojums, izslēgtu pārējos nepieciešamos atbalsta pasākumus - sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, personu ar invaliditāti sekmīgai reintegrācijai darba tirgū. Lai meklētu atbilstošus risinājumus SIVA darbības efektivizācijai, tika iesaistīti sadarbības partneri no nozares NVO un citām institūcijām. Tā 2014.gada 30.oktobra Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē, tika atzīmēts, ka SIVA ir unikāla, personām ar invaliditāti nepieciešama organizācija, kas darbojās trijos pamatvirzienos - izglītība (profesionālā izglītība profesionālās rehabilitācijas ietvaros), ārstniecība (sociālā rehabilitācija ar ārstniecības elementiem), sociālie pakalpojumi (sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija, sociālo pakalpojumu administrēšana). Šī daudzpusība veido SIVA funkcionēšanas specifiku, kas izraisa gan problēmas, gan nodrošina ieguvumus, un tā jāņem vērā, izstrādājot SIVA attīstības vīzijas darba turpmākai efektivizācijai. Ar labklājības ministra 2014.gada 6.oktobra rīkojumu Nr.93. "Par darba grupas izveidi pasākumu plāna sagatavošanai personu ar invaliditāti iekļaušanai izglītības programmu apguvē, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un tālākai integrācijai darba tirgū", tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās LM, NVA, SIVA, RSU, IZM, VISC, "Sustento", "Apeirons" un biedrības "Vecāki izglītībai" pārstāvji (turpmāk - darba grupa). Darba grupas uzdevums bija identificēt problēmas un izstrādāt integrētus pasākumus profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un starpinstitucionālā pieejā balstītus priekšlikumus turpmākam darbam ar personām ar invaliditāti, veicinot viņu iekļaušanos izglītības programmu apguvē un tālākā integrācijā darba tirgū. Diskusijās, ņemot vērā šābrīža situāciju augstākās izglītības pieejamībā personām ar invaliditāti, tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, tai skaitā: • Izveidot valstī vienotu sistēmu personu ar invaliditāti iekļaujošās izglītības un iekļaujošā darba tirgus jomā, nosakot SIVA vietu un lomu šajā kopējā shēmā, sniedzot īpašu atbalstu personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, • Piesaistīt papildus finansējumu rindu mazināšanai SIVA sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, • Pārskatīt SIVA koledžas darbību, izveidojot jaunas profesionālās rehabilitācijas programmas personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa) un personām ar garīga rakstura traucējumiem, • Izmantot ESF finansējumu prasmju sertificēšanas sistēmas ieviešanai, lai sniegtu iespēju personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem iegūt profesionālās izglītības apliecinājumu par atsevišķu prasmju apguvi, kas nepieciešamas viņu iekļaušanai darba tirgū, • SIVA profesionālās piemērotības novērtēšanas pakalpojumu personām ar invaliditāti un personām ar funkcionāliem traucējumiem noteikt kā atsevišķu pakalpojumu, • Noteikt NVA un SIVA sadarbības pasākumus. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Saeima 2014.gada 22.maija sēdē apstiprinājusi Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kurās noteikts, ka augstākās un profesionālās izglītības pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personu grupām, tiks nodrošināta no 2020.gada, šim mērķim iekļaujošās izglītības kontekstā plānojot nozīmīgas finanšu investīcijas, risināt jautājumu par SIVA institucionālo reorganizāciju nav lietderīgi. 1.2. SIVA funkcijas Saskaņā ar SPSPL 15.1 panta pirmajā daļā noteikto SIVA sniedz profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā rezultātā sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanu personām ar invaliditāti un prognozēto invaliditāti - viņu fizisko un garīgo veselību, darbu un materiālo nodrošinājumu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt. SIVA veic šādas funkcijas: • sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tiesību aktos noteiktām personu grupām, to skaitā NBS karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pielietojot ārstniecību; • sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti; • koordinē valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu; • īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai. 1.3. SIVA budžets SIVA budžets tiek plānots valsts budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogramma 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. SIVA resursi izdevumu segšanai veidojas no vairākiem finansēšanas avotiem, tai skaitā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts finansēto sociālo pakalpojumu nodrošināšanai7, ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem8 atbilstoši apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim. Papildus tam SIVA saņem transfertu9 no Ārlietu ministrijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām. Izdevumu segšanai (materiālu iegādei un komunālo maksājumu segšanai) tiek novirzīts arī valsts pamatbudžeta kontā iepriekšējā gada beigās saglabājies līdzekļu atlikums no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iestrādāts kārtējā gada valsts budžetā, palielinot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju. 1.tabula SIVA finansējuma dinamika no 2012. līdz 2015.gadam (EUR) Pasākums 2012.gada izpilde 2013.gada izpilde 2014.gada izpilde 2015.gada plāns Resursi izdevumu segšanai kopā 3 772 126 3 638 223 4 140 007 4 626 483 Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 1 015 171 798 388 625 441 1 022 191 Transferti 145 987 79 140 60 316 110 643 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2 610 968 2 760 696 3 454 250 3 493 649 Izdevumi kopā 3 793 558 3 637 042 4 143 627 4 626 483 Atlīdzība: 2 007 407 2 012 343 2 414 907 2 466 936 t.sk Atalgojums 1 562 366 1 603 114 1 879 065 1 971 026 Preces un pakalpojumi 1 600 613 1 506 248 1 550 329 1 954 783 Sociālie pabalsti 15 220 19 150 19 690 42 203 Pamatkapitāla veidošana 170 318 99 301 158 701 162 561 Finansiālā bilance -21 432 1 181 -3 620 0 Finansēšana 21 432 -1 181 3 620 0 Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+) 21 432 -1 181 3 620 0 Avots: LM SIVA budžeta izdevumi tiek klasificēti atbilstoši ekonomiskajām kategorijām pa klasifikācijas kodiem, tai skaitā: - atlīdzība, kas ietver atalgojumu (atalgojums, piemaksas par nakts darbu un darbu svētku dienās) un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācija (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi); - preces un pakalpojumi (mācību, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni, pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi, remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, budžeta iestāžu nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumi, un citi pakalpojumi); - sociālie pabalsti (apmācībās iesaistīto NVA bezdarbnieku stipendijas un stipendijas studējošo mācību programmā "Surdotulks"); - pamatkapitāla veidošana, galvenokārt pamatlīdzekļi (saimniecības pamatlīdzekļi, datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika, kapitālais remonts un rekonstrukcija). SIVA budžeta izdevumi katru gadu ar SIVA rīkojumu10 tiek apstiprināti pakalpojumu griezumā, atbilstoši kārtēja gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajam finansējumam (skat. 1.attēlā). 1.attēls SIVA budžeta izdevumu struktūra pakalpojumu griezumā 2012. - 2015.gadam *plānotie budžeta izdevumi Avots: LM Analizējot SIVA budžeta izdevumu struktūru pakalpojumu griezumā kopš 2012.gada, var secināt, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma īpatsvars pakāpeniski samazinās un atbilstoši 2015.gada plānam var veidot ap 27% no visiem iestādes izdevumiem (salīdzinājumā ar 38% 2012.gadā). Toties sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īpatsvars nemitīgi pieaug, 2014.gadā sasniedzot jau 49% pret 26% 2012.gadā. Neskatoties uz to, ka izdevumu īpatsvars sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir būtiski pieaudzis, taču personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā turpina pieaugt, kas liecina par budžeta līdzekļu trūkumu augošā pieprasījuma pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apmierināšanai. Tā kā piešķirtā valsts budžeta dotācija nav pietiekama SIVA kapacitātes pilnvērtīgai izmantošanai un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu nodrošināšanai, SIVA līdz šim ir attīstījusi savu darbību arī sniedzot maksas pakalpojumus, kas kopējā plānotajā finansējuma apjomā veido nozīmīgu ieņēmumu daļu (skat. 1.attēlu). Tomēr faktiskā maksas pakalpojumu izpilde liecina, ka plānotie ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas nepildās (skat. 2.tabulu) un nav stabili plānojami vidējā termiņā dēļ maksas pakalpojumu pieprasījuma krituma. Neatrisinot jautājumu par SIVA, kā tiešās valsts pārvaldes iestādes kapacitātes efektīvu izmantošanu pilnībā virzot attīstību uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem tiesību aktos noteiktajām personu grupām, tuvākajā nākotnē SIVA var iestāties finansiāli riski. Jau šobrīd nepietiekamais valsts budžeta finansējums veicina klientu neapmierinātības pieaugumu par ilgo gaidīšanu rindā pēc pakalpojumiem, jo netiek ievēroti tiesību aktos noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas termiņi. 2. SIVA sniegto pakalpojumu raksturojums 2.1. Profesionālā rehabilitācija Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums11 tiek nodrošināts personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti. Saskaņā ar SPSPL 15.1 pantu pirmās daļas 2. un 4.punktu un 26.panta pirmo daļu, SIVA īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras piemērotas personu ar invaliditāti reintegrācijai darba tirgū. Profesionālā rehabilitācija personām tiek sniegta Jūrmalā. Piecos SIVA reģionālajos atbalsta punktos (Cīravā, Jelgavā, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī) (skat. 2.attēlā 3.posms), tiek veikta klientu apzināšana un motivēšana, profesionālās piemērotības noteikšana, realizētas profesionālās tālākizglītības programmas, sniegtas speciālistu konsultācijas, prakses un darbavietu apzināšana, sniegta iespēja klientiem lietot datorus. Analizējot attiecību starp personu skaitu, kuras ir tikušas apzinātas SIVA atbalsta punktos un klientu skaitu, kuriem noteikta profesionālā piemērotība, var konstatēt būtisku atšķirību starp personu skaitu (skat.4.attēlu). To varētu izskaidrot ar atbalsta punktu nepietiekamo darbu klientu motivēšanā. LM uzskata, ka arī atbalsta punktu darbības uzlabošana būtu viens no iespējamajiem risinājumiem jaunu klientu piesaistīšanai profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai. Šobrīd Latvijā spēkā esošais un SIVA īstenotais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturs un organizācija daļēji atbilst starptautiski atzītajiem principiem (skat. 3.pielikumā), atbilstoši kuriem profesionālās rehabilitācijas uzdevums ir to personu, kuras funkcionālo traucējumu dēļ vairs nevar turpināt darbu iepriekš iegūtajā profesijā (vai tāda vispār nav bijusi), nevar iekļauties vispārējā profesionālās izglītības sistēmā, iekļaušana darba tirgū. SIVA profesionālās rehabilitācijas modelis ietver starptautiski atzītos labās prakses piemērus, kas sastāv no 6 posmiem, kuru īstenošanā var identificēt SIVA stiprās puses un problēmas (skat. 2.attēlu). SIVA nodrošinātais profesionālās piemērotības pakalpojums ietver klientu apzināšanu, viņu motivācijas veidošanu, prasmju izvērtēšanu un individuālo rehabilitācijas plānu sastādīšanu. Nākamie etapi ir profesionālās izglītības programmu apguve un atbalsta pasākumi gan mācību procesā, gan pēc mācību procesa, veicinot iekļaušanos darba tirgū. Vienlaikus, valsts finansētā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, mācību procesa laikā personām ar invaliditāti, atbilstoši viņu vajadzībām, SIVA nodrošina iespēju saņemt arī sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. 2.attēls Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma posmi Avots: LM SIVA, kā vienīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs valstī, dod iespēju darbspējīgām personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim apgūt profesionālās izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē. SIVA piedāvātās izglītības programmas profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros ir akreditētas IZM, un tās ir saturiski identiskas ar tādām pašām izglītības programmām jebkurā citā profesionālās izglītības iestādē. Līdz šim SIVA nav risināts izglītības programmas apguves garuma un intensitātes atbilstības cilvēku ar invaliditāti veselības stāvoklim jautājums. Tādēļ rodas situācijas, kurās personas ar invaliditāti nespēj apgūt izglītības programmas līdz galam tieši veselības stāvokļa dēļ. Līdz ar to pakalpojuma attīstībai SIVA nepieciešams pārskatīt un pilnveidot esošās izglītības programmas, paplašinot uz individualizētu pieeju balstītu izglītības programmu klāstu, tās piemērojot personu ar I un II grupas invaliditāti vajadzībām un viņas orientējot uz iekļaušanos darba tirgū. Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nav spējīgas apgūt noteiktas profesijas zināšanu un prasmju kopumu (īpaši personas ar intelektuālās attīstības traucējumiem), pašlaik nav iespējams nodrošināt iespēju apgūt atsevišķas prasmes no izglītības programmā apgūstamā kopuma un saņemt valsts atzītu apgūto prasmju apliecinošu dokumentu. Laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam 1 200 - 1787 personas ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā, kuras ir saņēmušas VDEĀVK rekomendāciju profesionālajai rehabilitācijai, ikgadēji tiek apzinātas un informētas par iespēju pieteikties profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, tomēr ne visas personas vēlas saņemt pakalpojumu. No SIVA apzinātajām personām vidēji gadā to izmanto apmēram trešā daļa (skat. 4. attēlu). Personas ar invaliditāti savu funkcionālo traucējumu dēļ neredz iespēju nākotnē iekļauties darba tirgū (skat. 2. attēlā 1. posms), līdz ar to viņām nav augstas motivācijas apgūt piemērotu profesionālas izglītības programmu un pēc tam aktīvi iesaistīties darba tirgū. Šobrīd SIVA un valstī kopumā nav mehānisma, kas motivētu cilvēkus ar invaliditāti vairāk līdzdarboties un iesaistīties savas problēmas risinājumos pat tādos gadījumos, kad atbalsts tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojums tiek nodrošināts personām ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros (skat. 2.attēlā 4.posms). Šī pakalpojuma ietvaros personas ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti tiek iesaistītas 3-10 dienu ilgās nodarbībās. Nodarbībās, iesaistoties speciālistu komandai, tiek noteikta personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim atbilstošākā profesija. Praktiski visas personas, kurām SIVA nosaka profesionālo piemērotību, uzsāk profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Tā rezultātā veidojas situācija, ka profesionālās piemērotības pakalpojums tiek izmantots tikai šaura mērķa sasniegšanai - palīdzēt klientam izvēlēties kādu no SIVA piedāvātajām izglītības programmām. Profesionālās piemērotības noteikšanas jomā SIVA nav sadarbības ar NVA, neskatoties uz institūciju kopīgiem mērķiem, klientu loku un īstenojamajam aktivitātēm. Profesionālās rehabilitācijas klientu kopējais skaits samazinās (skat. 3. attēlu). Atbilstoši SIVA datiem 2012.-2015. gadā 46% - 47% no profesionālās rehabilitācijas saņēmējiem ir personas ar III invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte). Arī šai personu grupai ir tendence samazināties, jo personas ar III invaliditātes grupu izvēlas citas profesionālās izglītības iestādes, kuras atrodas tuvāk dzīvesvietai un iekļaujas vispārējā izglītības sistēmā. Klientu kopējā skaita samazināšanos nosaka arī viņu zemie motivācijas rādītāji. 3.attēls SIVA profesionālās rehabilitācijas klientu skaits 2011. - 2015. gadā Avots: SIVA, LM Ir svarīgi piebilst, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros tiek finansēta koledžas mācību programma "Surdotulks". Atbilstoši SPSPL 13. pantā noteiktajam no valsts budžeta līdzekļiem profesionālās rehabilitācijas pakalpojums tiek finansēts tikai personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti. Ņemot vērā, ka finansējums šīs izglītības programmas īstenošanai nav ticis piešķirts un izglītības programma "Surdotulks" tiek īstenota profesionālās rehabilitācijas pakalpojumam piešķirtā finansējuma ietvaros, tiek plānots, ka minētā problēma tiks risināta sadarbībā ar IZM. 4.attēls SIVA apzināto klientu un klientu, kuriem noteikta profesionālā piemērotība skaits 2011. - 2015. gadā Avots: SIVA, LM Līdz ar to SIVA sniegums, īstenojot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, būtu pilnveidojams visos tā posmos, īpaši 6. posmā (skat. 2. attēlu). 2.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums Saskaņā ar SPSPL 21.pantā noteikto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu12 ir tiesības saņemt tādām personu grupām, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta, t.sk., personām ar invaliditāti un personām ar funkcionāliem traucējumiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir vērsts uz to, lai personas iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, ar mērķi personu atgriezt ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba tirgū, kas veicina personas ekonomisko patstāvību. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma mērķis ir maksimāli efektīvi atbalstīt personu tajā periodā, kad vēl ir iespējams novērst darbspēju zaudēšanu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts saskaņā ar klienta funkcionālo spēju novērtējumu un individuālu sociālās rehabilitācijas plānu, un ietver multidisciplināras komandas speciālistu (ārstu, sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, ergoterapeita, fizioterapeita un psihologa) konsultācijas, individuālas vai grupu nodarbības un informatīvi izglītojošas lekcijas - nodarbības, lai uzlabotu klienta ikdienas funkcionēšanas spējas un sociālās prasmes. Izvērtējot personas veselības un funkcionālo stāvokli, klienti papildus saņem arī fizikālās medicīnas procedūras. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma laikā klientiem tiek nodrošināta dietoloģijas prasībām atbilstoša ēdināšana, medicīniskā personāla diennakts uzraudzība, aprūpētāja atbalsts un funkcionālajam stāvoklim piemērota vide, kā arī tiek nodrošināta iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem ir tiesības saņemt: • personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja persona ir nodarbināta; • personām ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja persona ir nodarbināta; • likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4.pantā minētajām personām (turpmāk - politiski represētās personas); • Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā minētajām personām (turpmāk - ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas); • NBS karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Klientu skaits, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ir atkarīgs no piešķirtā valsts budžeta finansējuma. Valsts budžeta finansējuma ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 2012.gadā saņēma 2 330 personas (tai skaitā 1950 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, politiski represētās personas, ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas un personas ar prognozējamo invaliditāti). Līdzīgi 2013.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 2 244 personas (tai skaitā 2038 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, politiski represētās personas, un ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas un personas ar prognozējamo invaliditāti). Piešķirot papildus finansējumu 2014.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma jau 3 158 personas (tai skaitā 3 001 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, politiski represētās personas, ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas un personas ar prognozējamo invaliditāti). Rehabilitēto NBS karavīru skaits atkarīgs no Latvijas dalības starptautiskajās misijās un AM piešķirtā finansējuma. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 2012.gadā saņēma 380 NBS karavīri pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām un to tuvinieki, 2013.gadā - 206 un 2014.gadā - 157. Personu skaits, kuras vēlas saņemt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pastāvīgi pieaug. Tā 2013.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā tika uzņemtas 3712 personas, savukārt 2014.gadā - 4191 persona, kas ir par 13% vairāk nekā 2013.gadā, jo SIVA arī 2014.gadā turpināja sniegt 10 dienu sociālās rehabilitācijas kursu Zolitūdes traģēdijā Priedaines ielā 20, Rīgā cietušajiem, cietušo un bojāgājušo tuviniekiem un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts policijas, prokuratūras, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem (2014.gadā pakalpojumu saņēma 475 personas). Vienlaicīgi pieauga strādājošo pensionāru informētība par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējām (2013.gadā pieņemti 150 lēmumi, 2014.gadā jau 203 lēmumi, bet 2015.gada I pusgadā - 210 lēmumi par strādājošu pensijas vecuma personu uzņemšanu rindā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai). Uz 2015.gada 1.aprīli valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai reģistrētas (uzņemtas rindā) 8243 personas, no tām 5 842 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja tās ir nodarbinātas (no tām 4 129 pirmreizēji), 1 707 politiski represētās personas (no tām 529 pirmreizēji) un 694 ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas (no tām 150 pirmreizēji). Gaidīšanas laiks rindā uz 2015.gada 1.aprīlī bija aptuveni divi gadi un divi mēneši. LM 2014.gadā, ņemot vērā, ka personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā strauji pieauga, sagatavoja Informatīvo ziņojumu "Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindu mazināšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā", kurā ieteica iezīmēto finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā, novirzīt kopējās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieauguma mazināšanai. Saskaņā ar MK 2014.gada 22.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.40 46 §) 2.punktu iezīmētais finansējums tika novirzīts sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu mazināšanai. Līdz ar to, sākot no 2014.gada oktobra mēneša, ir vērojama rindas pakāpeniska samazināšanās. Taču, kā redzams 5.attēlā, tad personu skaita samazināšanās rindā ir svārstīga, jo 2014.gadā pieauga pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma. 5.attēls Personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā no 28.11.2013. - 01.04.2015. Avots: LM ikmēneša apkopotā statistika par pakalpojuma saņēmēja rindām Analizējot datus par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem (skat. 5.attēlu) tika konstatēts, ka vislielākais personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā ir tieši personas, kuras sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir pieprasījušas pirmreizēji. Līdz ar to nenodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu savlaicīgi tām personām, kuras to pieprasījušas pirmreizēji, netiek sasniegts šī pakalpojuma mērķis kopumā. Novēloti sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. personām ar prognozējamo invaliditāti, pieaug viņu invalidizācijas risks, kā rezultātā var rasties funkcionālo traucējumu neatgriezeniska ietekme uz personas veselības stāvokli, savukārt valstij - papildus finanšu izdevumi atvieglojumu un pabalstu nodrošināšanai, kā arī personas reintegrācijas nodrošināšanai.13 Tā kā personām ir jāgaida rindā, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, netiek ievēroti tiesību aktos noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas termiņi un mērķi. Piemēram, ČAES seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir tiesības saņemt reizi gadā, bet politiski represētām personām - vienu reizi trijos gados. Ņemot vērā, ka gaidīšanas laiks sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā ir aptuveni divi gadi un divi mēneši, tad šobrīd sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām netiek nodrošināts tiesību aktos noteiktajos termiņos. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar MK 04.12.2013. rīkojumu nr. 589 "Par sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam") (turpmāk - Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes) 6. nodaļas "Turpmākās rīcības plānojums" 23.pasākumu plānots no 2016.gada pieprasīt papildus finansējumu (896 409 euro apmērā ik gadu), lai mazinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu. LM, pamatojoties uz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas un pieprasījuma tendencēm 2013. un 2014.gadā, prognozē, ka gadījumā, ja netiks pieprasīts un piešķirts papildus finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai vēl 1 140 personām, tad kopējā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā 2020.gadā, salīdzinājumā ar 2015.gadu, personu skaits pieaugs par 55,5%, savukārt, piešķirot finansējumu, personu skaita pieaugums rindā, salīdzinājumā ar 2015.gadu prognozējams 13,3% (skat. 6.attēlu). 6.attēls Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumu prognoze Avots: LM aprēķini 2.3. Maksas pakalpojumi SIVA no 2013.gada 1.janvāra ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā un turpina saglabāt augstu maksas pakalpojumu īpatsvaru, jo valsts budžeta dotācija ir nepietiekama, lai pilnībā izmantotu SIVA kapacitāti un nosegtu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to SIVA sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz ne tikai par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī par maksu. Saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi14 SIVA sniedz vēl arī maksas pakalpojumus ārstniecības, sporta, relaksācijas, transportlīdzekļu pielāgošanas un citu pakalpojumu (ēdināšanas, izmitināšanas, telpu un transporta nomas) jomā. Analizējot SIVA budžeta ieņēmumu daļu no maksas pakalpojumiem, secinām, ka 2012.gadā, maksas pakalpojumi veidoja 26,9% no kopējā SIVA budžeta, bet izpilde sastādīja 91,1% no plānotā maksas pakalpojuma apmēra. Attiecīgi budžeta ieņēmumu daļa no maksas pakalpojumiem 2013.gadā bija 21,9% un 2014.gadā - 15,1%, bet attiecīgi izpilde - 2013.gadā - 71,8% un 2014.gadā - 61,5% no plānotā maksas pakalpojuma apmēra. Savukārt 2015.gadā budžeta ieņēmumu daļa no maksas pakalpojumiem, ņemot vērā maksas pakalpojumu neizpildi, plānota 14,7% apmērā. Līdz ar to, ņemot vērā pieprasījuma tendences pēc maksas pakalpojumiem prognozi, plānots, ka maksas pakalpojumu izpilde 2015.gadā varētu sastādīt tikai 60,9% no plānotā (skat. 2.tabulā), kas ir būtisks ieņēmumu kritums un saistīts ar institūcijas finanšu riskiem un stabilitāti no tāda aspekta, ka maksas pakalpojumi līdz šim ir seguši noteiktu daļu fiksēto pakalpojuma izmaksu kopējā SIVA budžetā, kā rezultātā maksas pakalpojumu ieņēmumu kritums var atstāt ietekmi uz valsts budžeta finansētā pakalpojuma pašizmaksas celšanos - līdz ar to arī rezultatīvā rādītāja samazinājumu, proti, mazāks no valsts budžeta finansēto pakalpojumu apjoms un turpmāka tendence sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumam. 2.tabula Maksas pakalpojumu ieņēmumu plāns un tā izpilde 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads Plāns 1 113 939 1 112 374 1 016 711 1 022 191 Izpilde 1 015 171 798 388 625 441 622 191 (prognoze) Maksas pakalpojumu plāna neizpilde 98 768 313 986 391 270 400 000 (prognoze) Izpilde % no gada plāna 91.1 71.8 61.5 60.9 (prognoze) Ieņēmumu īpatsvars no kopējiem resursiem izdevumu segšanai 26.9 21.9 15.1 14.7 (prognoze) Avots. LM un SIVA Ieņēmumu no maksas pakalpojumiem samazināšanos ietekmēja vairākās maksas pakalpojuma cenrāža pozīcijās paaugstinātās pakalpojuma cenas, kas veicināja maksas pakalpojumu pieprasījuma samazinājumu. 2013.gadā izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī tika veiktas saskaņā ar VK ziņojuma 129.punktā noteikto, ka, lai novērstu risku, ka SIVA izmaksas, sniedzot maksas pakalpojumu cenrādī paredzētos rehabilitācijas, viesu izmitināšanas un ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumus būtu lielākas par gūtajiem ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem. SIVA jāizvērtē maksas pakalpojumu cenrādī iekļauto pakalpojumu izcenojumi un tie jānoteic atbilstoši ar pakalpojumu sniegšanu saistītajām tiešajām un netiešajām izmaksām. Tā kā SIVA pašu ieņēmumi katru gadu samazinās, līdz ar to nepieciešams rast kompensējošo mehānismu SIVA uzturēšanas nodrošināšanai un tiesību aktos pienākumu izpildei SIVA pamatpakalpojumu nodrošināšanā. Lai risinātu finansējuma problēmas SIVA, 2015.-2017.gada budžeta sagatavošanas procesā līdzekļu pieprasījums tika iekļauts ministrijas 2015.gada jauno politikas iniciatīvu un administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumu vidējam termiņam sarakstā (labklājības nozares institūciju atalgojuma palielināšana un sociālo garantiju pakāpeniska nodrošināšana, autoparka atjaunošana, infrastruktūras pilnveidošana kopsummā 2015.gadam 543 893 euro, 2016.gadam 1 312 774 euro un 2017.gadam 1 676 367 euro apmērā) un saskaņā ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas grafiku, tika iesniegts Finanšu ministrijā izvērtēšanai. Iesniegtie priekšlikumi netika atbalstīti un tika iekļauti neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstā. Atbilstoši MK apstiprinātajām "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēm", plānots no 2016.gada pieprasīt ikgadēju papildus finansējumu, lai mazinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu. Neatrisinot jautājumu par SIVA kapacitātes efektīvu izmantošanu, nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem tiesību aktos noteiktajām personu grupām, tuvākajā nākotnē SIVA var iestāties finansiāli riski. Lai kompensētu ievērojamo maksas pakalpojumu ieņēmumu kritumu, kas atstāj ietekmi uz SIVA infrastruktūras saglabāšanas, materiāli tehnikās bāzes atjaunošanas, cilvēkresursu un ikdienas darbības nodrošināšanas izdevumiem, SIVA maksas pakalpojumu ieņēmumu īpatsvars būtu jāmazina, atstājot tikai tādu maksas pakalpojumu ieņēmumu plānu, kas atbilstu pieprasījuma pēc pakalpojumiem apmēram. Attiecīgi par plānoto samazinājuma daļu palielinot valsts budžeta finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieauguma mazināšanai, tādējādi nodrošinot tiesību aktos SIVA noteikto uzdevumu izpildi. Tiesību aktos tiek deklarēta iespēja konkrētām mērķa grupām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus noteiktos periodos, bet šī minēta iespēja nevar tikt nodrošināta nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ, tādējādi veidojot rindas. 2.4. Citi pakalpojumi Sociālo pakalpojumu rindas uzskaites nodrošināšana Sociālo pakalpojumu rindas uzskaites nodrošināšana ir specifisks SIVA darbības virziens, kura ietvaros tiek nodrošināta valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordinēšana. Ar 2009.gada 1.jūliju tika likvidēta LM padotības iestāde Sociālo pakalpojumu pārvalde, kuras viens no uzdevumiem bija nodrošināt sociālo pakalpojumu uzskaiti un koordinēt rindu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai valsts sociālās aprūpes centros. Minētā funkcija tika nodota SIVA. SIVA koordinē: • sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, • no psihoaktīvām vielām atkarīgo bērnu un pieaugušo sociālā rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu (nodrošina publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētas līgumorganizācijas), • cilvēku tirdzniecības upuru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu (nodrošina publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētas līgumorganizācijas), • profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, • ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu (nodrošina valsts sociālās aprūpes centri, vairākas psihoneiroloģiskās slimnīcas un publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētas līgumorganizācijas). 2014.gadā tika pieņemti 8 229 ar sociālās rehabilitācijas koordinēšanu saistīti lēmumi, tai skaitā 4 191 lēmums par personas uzņemšanu rindā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, 3 490 lēmumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu un 548 lēmumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu neatliekamā kārtā traģēdijā Priedaines ielā 20, Rīgā cietušajām un seku novēršanā iesaistītajām personām. SIVA 2014.gadā pieņēmusi 42 lēmumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu no psihoaktīvām vielām atkarīgām personām un 27 lēmumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu cilvēku tirdzniecības upuriem (papildus konsultācijas piešķirtas 19 cilvēku tirdzniecības upuriem). 531 lēmums pieņemts par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, tai skaitā 32 lēmumi par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Kritēriji prioritārai pakalpojumu saņemšanai ir noteikti Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.279). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.279 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu prioritāri var saņemt personas ar prognozējamu invaliditāti. MK noteikumos Nr.279 noteiktie kritēriji sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai varētu tikt pārskatīti, izvērtējot iespējas paplašināt personu grupu, kurai ir tiesības pakalpojumu saņemt prioritāri, ņemot vērā personas iespējas atgriezties savā darba vietā. Vieglo transportlīdzekļu pielāgošana SIVA ir vienīgā iestāde, kas piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros nodrošina vieglo transportlīdzekļu pielāgošanu personām ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir izsniegta VDEĀVK izziņa par speciāli pielāgota transportlīdzekļa nepieciešamību. Personām, kurām tiek nodrošināts vieglo transportlīdzekļu pielāgošanas pakalpojums, nepieciešamības gadījumā SIVA nodrošina arī apmācību pielāgoto transportlīdzekļu lietošanā. SIVA tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas pakalpojuma ietvaros veic transportlīdzekļu pielāgošanu personām ar invaliditāti - no 33 vienībām 2011.gadā līdz 25 plānotajām vienībām 2015.gadā (skat. tabulu 1.pielikumā). 2014.gadā par valsts budžeta līdzekļiem tika pielāgoti 25 transportlīdzekļi atbilstoši personu ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidam. Tā kā piešķirtā finansējuma apjoms 2011.-2015. gadā nav mainījies, tad pielāgoto transporta līdzekļu skaits ir bijis atkarīgs no veikto pielāgojumu sarežģītības pakāpes (izmaksām). 3. Identificētās problēmas SIVA darbā Pamatojoties uz iepriekš veikto situācijas analīzi un darba grupas izvērtējumu, tika identificētas galvenās problēmas, kas kavē SIVA efektīvu darbību un kurām nepieciešams risinājums. 1.problēma. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums nav orientēts uz rezultātu Darba grupa, secināja, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma galvenais mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū. Pakalpojuma orientācijā uz rezultātu var identificēt šādas problēmas: • Pakalpojuma saturs orientēts uz profesionālās izglītības iegūšanu, īpaši uzsverot 1. līmeņa augstāko profesionālo (koledžas) izglītību; • Pakalpojuma saņēmēju mērķa grupā nav identificētas personas ar garīga rakstura traucējumiem; • Ierobežota finansējuma apstākļos nav noteiktas prioritārās mērķa grupas pakalpojuma saņemšanai; • Nav noteikta pakalpojuma sniedzēja sadarbība ar NVA un darba devējiem; • Tā kā pakalpojuma definīcijā nav noteikts starptautiski atzīts pakalpojuma mērķis (skat. 3.pielikumā), tad nav noteikti mērķim atbilstoši pakalpojuma efektivitātes mērīšanas rādītāji. Lai veicinātu sadarbību ar darba devējiem, SIVA nodibināta konsultatīvā padome, kuras sastāvā ietilpst arī nevalstiskā sektora, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt valsts un pašvaldības iestāžu, nevalstisko organizāciju, starptautisko partneru un citu iesaistīto institūciju sadarbību un saskaņotu rīcību SIVA kompetences jautājumos, kas sekmētu personu ar invaliditāti iespēju pilnvērtīgi integrēties darba tirgū. SIVA 2013.gadā noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociāciju, kura ietvaros tiek sniegtas konsultācijas par praktisko mācību un prakses vietām. Atsevišķu starptautisku sadarbības projektu ietvaros ir uzsāktas pārrunas par iespējamu Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras iesaisti personu ar invaliditāti nodarbinātības problēmu risināšanā. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir tieši iesaistīta profesionālās un sociālās rehabilitācijas problēmu risināšanā Vācijā un kopš 2013.gada projekta ietvaros darbojas Latvijā, veicinot sadarbību darba vidē balstītu mācību attīstībā. SIVA koledžas padomes sastāvā darbojas darba devēju eksperts, kas pārzina personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumus un problēmas. 2.problēma. Prasmju sertificēšanas sistēmas neesamība Nav izstrādāta un ieviesta ES labās prakses piemēros bāzēta prasmju sertificēšanas sistēma un attiecīga prasmju un iemaņu apguves programma personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniegtu iespēju minētajai mērķa grupai iegūt profesionālo prasmju un iemaņu apliecinājumu, un kas būtu par pamatu šo personu iekļaušanai darba tirgū. Līdz ar to nav izstrādātas arī atbilstošas apmācības programmas personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniegtu iespēju minētajai mērķgrupai iegūt profesionālās prasmes un iemaņas, kas nepieciešams šo cilvēku neatkarības veicināšanai un iekļaušanai darba tirgū. 3.problēma. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums nav mērķēts uz prioritārām klientu grupām Pretēji starptautiskajai praksei (skat. 3.pielikumā), Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteiktas profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu prioritārās mērķa grupas - personas ar smagu un ļoti smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa), kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem. Prioritāro mērķa grupu noteikšana ļautu veikt profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturā piedāvāto izglītības programmu specializāciju, pilnveidojot un paplašinot individualizētu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā attīstot profesionālās izglītības iegūšanas pakalpojumu personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, kuru integrācijas iespējas vispārējā izglītības sistēmā ir ierobežotākas vai vispār neiespējamas. Tādējādi tiks palielināts personu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem īpatsvars kopējā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaitā, atbilstoši samazinot personu ar mēreni izteiktu invaliditāti (III invaliditātes grupa) īpatsvaru, kuri var apgūt profesionālo izglītību vispārējās izglītības sistēmā. 4.problēma. Maksas pakalpojumu ieņēmumu krituma ietekme uz SIVA darbību SIVA, neraugoties uz valsts tiešās pārvaldes iestādes statusu no 2013.gada 1.janvāra, turpina saglabāt augstu maksas pakalpojumu īpatsvaru, kas izveidojies vēsturiski (no 1991. gada līdz 2004. gadam institūcijai bija valsts kapitālsabiedrības statuss, līdz 2012.gada 31.decembrim - publiskās aģentūras statuss), jo valsts budžeta dotācija nav bijusi nepietiekama, lai pilnībā izmantotu SIVA kapacitāti. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem vismaz daļēji sedz infrastruktūras izmaksas. Tā kā SIVA pašu ieņēmumi katru gadu samazinās, līdz ar to arvien vairāk līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai jānovirza no valsts budžeta. Minētais veicina situāciju, ka samazinās SIVA iespējas pilnvērtīgi nodrošināt SPSPL un citos tiesību aktos noteikto pakalpojumu sniegšanu sociālā riska situācijā esošajām klientu grupām. LM uzskata, ka SIVA maksas pakalpojumu ieņēmumu plāns būtu samazināms, atbilstoši pašu ieņēmumu plāna reālajām izpildes iespējām un piešķirams valsts budžeta finansējums SIVA pamatpakalpojumu nodrošināšanai. 5.problēma. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieaugums Pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieaug, līdz ar to pieaug personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā, tāpēc personām, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu rindā nākas gaidīt vairāk nekā divus gadus. LM prognozē, ka situācijā, ja netiks risināts jautājums par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieauguma mazināšanu, tad gaidīšanas laiks rindā palielināsies. Līdz ar to arī turpmāk netiks ievērots tiesību aktos noteiktais periodiskums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanā. Tāpat, novēloti sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, paaugstināsies viņu invaliditātes iestāšanās risks, kā rezultātā var rasties funkcionālo traucējumu neatgriezeniska ietekme uz personas veselības stāvokli, savukārt valstij - papildus finanšu izdevumi. LM uzskata, ka nepieciešams rast risinājumu rindu mazināšanai valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, palielinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai paredzēto valsts budžeta apmēru un veicot grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka šī pakalpojumu saņemšanas kārtību. 4. SIVA darbības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un diskusijām darba grupā, tika veikta SIVA institucionālā modeļa un darbības stipro, un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk - SVID) analīze. SIVA esošā modeļa SVID analīze Stiprās puses Vājās puses • Izveidota unikāla institūcija personu ar invaliditāti sociālās iekļaušanas nodrošināšanai, kurā apvienotas valsts tiešās pārvaldes iestādei, izglītības iestādei, ārstniecības iestādei un sociālo pakalpoju …