📄 Likuma teksts
Dobeles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības.
Dobeles novada pašvaldības domes saistošie
noteikumi Nr. 4
2026. gada 28. maijā
Dobeles novada teritorijas
plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un
grafiskā daļa
APSTIPRINĀTI
ar Dobeles novada domes
2026. gada 28. maija lēmumu Nr. 103/7
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo
daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo
daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu
1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas
Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33961
izstrādātās Dobeles novada teritorijas plānojuma daļas:
1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar
īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības
kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.
2. Ar Dobeles novada teritorijas plānojuma īstenošanas
uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos
noteikumus:
2.1. Dobeles novada domes 2017. gada 27. jūlija saistošos
noteikumus Nr. 3 "Dobeles novada teritorijas plānojuma
2013.-2025. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi un grafiskā daļa";
2.2. Tērvetes novada domes 2019. gada 25. aprīļa saistošos
noteikumus Nr. 8 "Tērvetes novada teritorijas plānojuma
grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi";
2.3. Auces novada domes 2013. gada 29. maija saistošos
noteikumus Nr. 3 "Auces novada teritorijas plānojuma
2013.-2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi";
2.4. Dobeles novada domes 2022. gada 29. decembra saistošos
noteikumus Nr. 45 "Par lokālplānojuma teritorijas plānojuma
grozījumiem nekustamajam īpašumam "Rosmes", Naudītē,
Naudītes pagastā, Dobeles novadā apstiprināšanu".
Dobeles novada pašvaldības domes
priekšsēdētājs A. Spridzāns
APSTIPRINĀTI
ar Dobeles novada domes
2026. gada 28. maija lēmumu Nr. 103/7
Dobeles novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009115092
Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles nov., LV-3701
dome@dobele.lv http://www.dobele.lv
Dobeles novada teritorijas
plānojums
Redakcija 3.1.
Teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un
definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas
izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Jaunu zemes vienību veidošana
2.4. Piekļūšana zemes vienībai
3. Vispārīgas prasības teritorijas
izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un
objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.6. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes
apmežošanai
3.7. Prasības peldbūvēm
3.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība
4. Prasības teritorijas izmantošanai
un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem
noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības
teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas
kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi
apdzīvotās vietās (pilsēta, ciems)
1. NOTEIKUMU
LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS
1.1.
NOTEIKUMU LIETOŠANA
1. Dobeles novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas
plānojums) sastāvā esošie Teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka:
1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
Dobeles novada administratīvajā teritorijā, ciktāl tās nav
pretrunā ar normatīvo aktu teritorijas attīstības plānošanas jomā
noteikto;
1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās
funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem.
2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā
(turpmāk - ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT
vispārējiem vai individuālajiem aizsardzības un izmantošanas
noteikumiem.
3. Apbūves noteikumus valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa
teritorijā piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras
pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem
aktiem.
1.2.
DEFINĪCIJAS
4. Apbūves noteikumos lietoti šādi termini:
4.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās
daļa, kas paredzēta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā
vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas būves apjomā;
4.2. autonovietne - laukums, virszemes vai pazemes ēka vai tās
daļa, kas izbūvēta transportlīdzekļu novietošanai
(autostāvvietām) atsevišķa objekta vajadzībām vai kā publiskas
autonovietnes pakalpojums;
4.3. ielas telpa - teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas
ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas,
mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta
pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina un lietišķā
labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura
elementus;
4.4. lietišķais labiekārtojums - lietišķas atpūtas vietas ielu
telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas
gājēju maršrutos) un sabiedriskā transporta pieturvietās;
4.5. piebrauktuve - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes
vienības vai atsevišķiem objektiem.
2. PRASĪBAS
VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI
2.1.
VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
5. Lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, visā
Dobeles novada administratīvajā teritorijā atļauta šāda
izmantošana:
5.1. objektam nepieciešamo velonovietņu izbūve;
5.2. transportlīdzekļu ar bezizmešu dzinējiem uzlādes punkta
ierīkošana;
5.3. transportmijas punktu (privātais autotransports un
koplietošanas transportlīdzekļi, piemēram, auto, velosipēdi,
skrejriteņi u.tml., bet neietverot stāvparkus) ierīkošana;
5.4. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu -
siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru un vēja
ģeneratoru - izmantošana un uzstādīšana, ievērojot ierobežojumus
attiecībā uz to novietojumu zemes vienības robežās;
5.5. meliorācijas sistēmu izbūve un pārbūve;
5.6. palīgēkas, kas pakārtotas galvenās ēkas izmantošanai,
būvniecība;
5.7. mājražošana un amatniecība tik tālu, cik telpas nav
jāpielāgo ražošanai un tā nav uzskatāma par piesārņojošu
darbību.
2.2.
VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
6. Visā Dobeles novada administratīvajā teritorijā
aizliegts:
6.1. uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši
normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās
(laukumos, novietnēs u.tml.);
6.2. novietot vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus
transportlīdzekļus, metāllūžņus, ja vien šim nolūkam izmantotā
teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā
nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas
vieta;
6.3. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja
vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā
projektēta un ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves vieta;
6.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus
atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus
materiālus;
6.5. izmantot kā ēkas vai būves transportlīdzekļu vai vagonu
korpusus vai to daļas;
6.6. izmantot kā ēkas vai būves treilerus vai konteinerus un
citus līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir
saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem
normatīvajiem aktiem;
6.7. uzsākt jaunu būvniecību piesārņotā vai potenciāli
piesārņotā teritorijā pirms teritorijas revitalizācijas pasākumu
vai sanācijas pasākumu veikšanas;
6.8. patvaļīgi veikt reljefa izmaiņas, vairāk nekā par 50 cm
pazeminot vai paaugstinot esošo grunts līmeni (izņemot atsevišķu
bedru aizbēršanu), mainīt hidroloģisko režīmu un ūdensobjektu
dabisko krastu (piemēram, izbūvēt krasta nostiprinājumus, veikt
rakšanas darbus vai krastmalas uzbēršanu);
6.9. patvaļīgi veikt nelikumīgi uz zemes vienības jau uzbūvēto
ēku un būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, remontu, ja tā
nav reģistrēta kadastra sistēmā un nav nodota ekspluatācijā, un
nav akceptēta būvprojektā;
6.10. kvartāla stūros esošo ēku nojaukšana. Ir pieļaujama
tikai tāda pārbūve vai atjaunošana, kas nodrošina līdzvērtīgu
apjomu, kas noslēdz kvartālu atstājot tikai daļu ēkas vai to
daļas;
6.11. veikt ēkas krāsojumu un apdares veidu, kas
kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo
vidi. Ēkas krāsojams jāplāno atbilstoši arhitektūras stila
īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Nav atļauti košie un
intensīvie toņi jumta krāsu pasēs, piemēram, zils (metāla
krāsojums RAL 5012), rozā (metāla krāsojums RAL 4003), dzeltens
(metāla krāsojums RAL 1023, RR 25, RR 24) un tiem radniecīgu
toņu. Jebkura fasādes toņa vai apdares veida maiņa ir jāskaņo
pašvaldības Būvvaldē.
2.3.
JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA
7. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:
7.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā
noteiktā minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība, izņemot
Apbūves noteikumos noteiktos izņēmumu gadījumus;
7.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams
ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves
parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus
un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;
7.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības
projektā noteiktas piekļūšanas iespējas ceļa vai ielas, vai
servitūta ceļa (piebrauktuves), ja zemes vienība tieši
nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu;
7.4. kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi,
ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m.
8. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja tā rezultātā
zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā
noteikto minimālo pieļaujamo platību, izņemot normatīvajos aktos,
kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas
plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus un
normatīvajos aktos, kas nosaka nacionālas nozīmes
lauksaimniecības teritorijas izmantošanas nosacījumos noteiktos
izņēmuma gadījumus.
9. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību
sadalīšanu, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos
aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības,
ierobežojumus un aizliegumus.
10. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes
ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas
iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu
struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt
mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts
attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās
jaunveidojamas zemes vienības platības - ne vairāk kā 10 %.
11. Veidojot jaunu zemes vienību, atsevišķā zemes vienībā
izdala:
11.1. zemes vienības daļu, kas iekļaujas sarkanajās līnijās,
izņemot, ja zemes vienībā iekļaujas vienīgi sarkanajās līnijās
ietverta redzamības brīvlauka teritorija;
11.2. ceļa servitūta teritoriju, ja plānotā servitūta
teritorija nodrošinās piekļūšanu divām un vairāk zemes vienībām,
ieskaitot kalpojošo zemes vienību;
11.3. piebrauktuvi, ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi divām
un vairāk zemes vienībām.
2.4.
PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBAI
12. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai
nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:
12.1. no valsts autoceļa:
12.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam
un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;
12.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts Teritorijas
plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija
atbilst plānotajai izmantošanai;
12.1.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo
aktu prasībām;
12.1.4. jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts
autoceļam nepieciešams tā izvērtējums, ko veic ceļu projektēšanas
jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu,
stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu) izvērtējot katra ceļa
pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes
negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa
pievienojumu pievieno citam - zemākas šķiras valsts autoceļam,
pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un ceļa pievienojumu
pievieno tuvumā esošam ceļa pievienojumam;
12.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:
12.2.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums pašvaldības ceļam
vai ielai;
12.2.2. pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai noteikts
lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā;
12.2.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo
aktu prasībām;
12.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai
pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams
ierīkot pievienojumu ceļam vai ielai saskaņā ar Apbūves noteikumu
un citu normatīvo aktu prasībām;
12.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu,
piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina
tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai
iespējams ierīkot pievienojumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu
un citu normatīvo aktu prasībām;
12.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve
(Zemesgrāmatā reģistrēts ceļa servitūts kā ieraksts).
3. VISPĀRĪGAS
PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
3.1.
PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI
3.1.1. Ielu
iedalījums, sarkanās līnijas un ekspluatācijas aizsargjoslas
13. Ielas iedala B, C, D un E kategorijā atbilstoši normatīvo
aktu prasībām, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas
jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.
14. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas
kategorijas, to ekspluatācijas aizsargjoslu platums (tai skaitā
sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikumā.
Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotās vietās
(pilsēta, ciems).
15. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā
vai detālplānojumā.
3.1.2. Ielu un
ceļu pievienojumi un krustojumi
16. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski
zemākās kategorijas ceļa vai ielas.
17. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D
kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem
krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas
pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma
rādiusa malas. Minētos attālumus pašvaldības Būvvalde var atļaut
samazināt, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu
pret krustojumu, bet ne mazāk kā līdz 5 m no krustojuma rādiusa
malas.
18. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju
ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma
rādiusa malas. Minētos attālumus pašvaldības Būvvalde var atļaut
samazināt, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu
pret krustojumu.
19. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas
brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no
krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta
pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot
zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu,
pašvaldības Būvvalde attālumu no krustojuma var atļaut samazināt,
bet ne mazāk kā līdz 5 m.
3.1.3. Prasības
jaunai transporta infrastruktūrai un esošās infrastruktūras
pārbūvei
20. Minimālās prasības plānotai tranzīta ielas (B kategorijas)
telpai:
20.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo
platumu 3,5 m;
20.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē
iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un
pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
20.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;
20.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar
platumu līdz 2,5 m;
20.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz
apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc
nepieciešamības izvietošanai.
21. Minimālās prasības plānotai maģistrālās nozīmes ielas (C
kategorijas) telpai:
21.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo
platumu 3,5 m;
21.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē
iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un
pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
21.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;
21.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar
platumu līdz 2,5 m;
21.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz
apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc
nepieciešamības izvietošanai.
22. Minimālās prasības plānotai pilsētas vai ciema nozīmes
ielas (D kategorijas) telpai:
22.1. paredz divas braukšanas joslas ar minimālo platumu
vismaz 3 m;
22.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē
iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un
pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
22.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;
22.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu;
22.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz
apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc
nepieciešamības izvietošanai.
23. Minimālās prasības plānotai vietējas nozīmes ielas (E
kategorijas) telpai:
23.1. paredz divas braukšanas joslas, ar minimālo platumu 3 m,
vai paredz vienu braukšanas joslu, ar minimālo platumu no 3 līdz
3,50 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu
transportlīdzekli, izveidojot uzgaidīšanas kabatas vai tml.
risinājumus;
23.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē
iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un
pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
23.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;
23.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu;
23.2.3. pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu,
apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu.
24. Pilsētas un ciema teritorijā ielu brauktuves,
piebrauktuves, laukumus, autonovietnes un ietves ieklāj ar cieto
segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženierbūvju izbūves.
Ierīkojot jaunas vai pārbūvējot esošas ietves vai gājēju ceļus
apstādījumu teritorijās, atļauti dažādi seguma veidi.
25. Veicot esošo ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību,
ierīko vaļējo vai slēgto lietusūdeņu atvadi, veic ielas
apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā
vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus
un inženiertīklu izvietojumu.
26. Strupceļa ielas vai ceļa izveides gadījumā ievēro
nosacījumus:
26.1. strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu
autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m
vai loku;
26.2. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību
strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu,
paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu,
kad tas tehniski kļūs iespējams;
26.3. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību
strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un veloceļam paredzētu
koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu
ielu.
27. Gadījumos, ja atklātu grāvi vai ūdensnoteku, paredzēts
šķērsot ar jaunu ielu vai piebraucamo ceļu un zemes vienību
robeža ir noteikta pa atklāta grāvja vai ūdensnotekas vidu, tad
caurteku izbūvē tā nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš uzsāk tam
piederošās zemes vienības, kuras robežās atrodas atklāts grāvis,
apbūvi.
28. Jaunus šķērsojumus ar publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūru plāno divos līmeņos. Labiekārtojuma elementus un
būves izvieto nepasliktinot dzelzceļa redzamību un kustības
drošību.
3.1.4. Prasības
autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitam un izvietojumam
29. Ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, vispārējā
gadījumā nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu
autostāvvietu uz katriem 100 m2 objekta stāva
platības.
30. Publiskās apbūves, rūpnieciskās apbūves teritorijās vai
labiekārtotā ārtelpā minimālais autostāvvietu un velostāvvietu
skaits:
30.1. tirdzniecības objektos uz 30-50 m2
tirdzniecības zāles un izstāžu zāles platības - 1 autostāvvieta,
0,2 velostāvvieta;
30.2. lielveikalos uz 10-20 m2 tirdzniecības zāles
platības - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;
30.3. tirgos uz katrām divām tirdzniecības vietām - 5
autostāvvietas, 1 velostāvvieta;
30.4. restorānos un kafejnīcās uz katrām 5 sēdvietām - 1
autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;
30.5. tūrisma un atpūtas objektos uz katrām 5 apmeklētāju
vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;
30.6. sporta būvēs uz katrām 20 skatītāju vietām - 1
autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;
30.7. kultūras iestādēs uz katrām 7 skatītāju vietām - 1
autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;
30.8. atpūtas objektiem uz vienlaikus 7 apmeklētājiem - 1
autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;
30.9. pie kapsētām uz katriem kapsētas 2000 m2 - 1
autostāvvieta (minimāli 10 autostāvvietas), 0,2
velostāvvieta;
30.10. automazgātavām uz vienu mazgāšanas vietu - 1
autostāvvieta;
30.11. autoservisiem uz katru tehniskās apkopes stendu - 3
autostāvvietas.
31. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa "Dobeles
pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā pieļaujami izņēmumi
no 30. punktā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja
būvprojektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā iekļauts
pamatojums.
32. Autonovietni vai velosipēdu novietni atļauts paredzēt kā
vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai
papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.
33. Autonovietni paredz tajā pašā ēkā vai tajā pašā zemes
vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā,
detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā
zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves,
rakstveidā saskaņojot ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un ēkas
lietošanas veida maiņu.
34. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo
īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams
nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus
esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām,
ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud
satiksmes drošību.
35. Ja zemes vienība vai ēka vienlaicīgi tiek izmantota
dažādiem lietošanas veidiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs
nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo
autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē
esošajam objektam atsevišķi un summē.
36. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:
36.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai
publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju
robežās;
36.2. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20
vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 - vismaz
10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar
kokiem (platībā ieskaita vainaga projekciju) vai krūmiem, ko
izvieto pamīšus autostāvvietām.
37. Autonovietņu izbūvē atļauts atvieglotas konstrukcijas
segums (piemēram, stiprināts zāliens, blietētas grants vai akmens
materiāla klājums).
3.2.
PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM
3.2.1.
Vispārīgas prasības inženiertīkliem
38. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu
nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.
39. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā un ciemā prioritāri
izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām vai inženiertīklu
koridorā.
40. Atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām var paredzēt
nepieciešamo inženiertīklu izbūvi arī privātās teritorijās par to
atbilstoši informējot nekustamo īpašumu īpašniekus un veikt citas
likumdošanā nepieciešamās darbības, t.sk kompensāciju aprēķinu un
izmaksu nekustamo īpašumu īpašniekiem par papildus
apgrūtinājumiem viņu nekustamajā īpašumā.
3.2.2.
Ūdensapgāde un kanalizācija
41. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumus
plāno, ņemot vērā konkrēto situāciju un tehniski ekonomiskos
aprēķinus, prioritāri izvēloties pieslēgumus centralizētajiem
tīkliem vai ierīko lokālās centralizētas ūdensapgādes un
kanalizācijas sistēmas, ja tehniski nav iespējami pieslēgumi pie
centralizētajām sistēmām.
42. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā
ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas"
(TIN1) jaunbūvējamu vai pārbūvējamu dzīvojamo un publisko ēku
pieslēdz centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas
normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās
pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā
funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi
un kanalizāciju.
43. Teritorijās, kur centralizētās ūdensapgādes sistēmas
ierīkošana paredzēta nākotnē, kā pagaidu risinājumu līdz to
izbūvei, dzeramā ūdens nodrošināšanai var ierīkot individuālo
ūdensapgādi.
44. Viensētās, kā arī jaunveidojamās savrupmāju apbūves
teritorijās, kur ieplānots mazāk kā 20 dzīvojamās mājas
(mājsaimniecības) var ierīkot individuālos ūdensapgādes urbumus
un/vai ierīko lokālās centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
45. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu un cauruļveida akas un
citi) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens
piesārņojuma avotiem (izsmeļamām tualetes bedrēm, komposta
kaudzēm un citi), tai skaitā no kaimiņu zemes vienībām
novietotajiem.
46. Lokālās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas un
hermētiskus krājrezervuārus atļauts izbūvēt tikai vietās, kur
pieguļošās ielās nav sadzīves kanalizācijas centralizētie tīkli.
Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to
varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem.
47. Dzīvojamās apbūves teritorijās, kas netiek pieslēgtas
centralizētai notekūdeņu savākšanas sistēmai, jāierīko
hermētiskas izsūknējamās tvertnes vai individuālas attīrīšanas
ietaises, nodrošinot vides aizsardzības prasību ievērošanu
atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
48. Apdzīvotās vietās dzīvojamās apbūves teritorijās, kur
ierīkotas hermētiskas izsūknējamās kanalizācijas tvertnes, pirms
ēkas nodošanas ekspluatācijā nekustamā īpašuma īpašnieks vai
būvētājs noslēdz līgumu ar asenizatoru, kurš ir saņēmis
Pašvaldības atļauju decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu
sniegšanai. Bez šāda līguma ēku nepieņem ekspluatācijā.
49. Apdzīvotās vietās dzīvojamās apbūves teritorijās, kur
ierīkotas hermētiskas izsūknējamās kanalizācijas tvertnes vai
lokālās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas pirms ēkas
nodošanas ekspluatācijā nekustamā īpašuma īpašnieks vai būvētājs
reģistrē savu tehnisko risinājumu Dobeles novada decentralizētās
kanalizācijas sistēmu reģistrā izpildot reģistrēšanās prasību
noteikumus.
50. Savrupmāju apbūves teritorijās, kur ieplānota vairāk kā 20
dzīvojamo māju (ar saimniecības ēkām un palīgēkām) būvniecība,
atbilstoši jāparedz centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas
ierīkošana vai, ja iespējams, pieslēgšanās centralizētajai
kanalizācijas sistēmai.
3.2.3.
Lietusūdeņu un virszemes ūdeņu savākšana
51. Lietusūdens un virszemes ūdens novadi risina zemes
vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu
lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus.
52. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi
paredz tā, lai lietusūdeņi un virszemes ūdeņi netecētu uz blakus
zemes vienību kā virszemes notece. Māju, komersanta, u.c. ceļa
pieslēguma gadījumā pie pašvaldības ceļa, ielas vai valsts
nozīmes autoceļa jāveido slēgta vai vaļēja grāvju sistēma.
53. Pagalmi ir jāuztur kārtībā (nepieciešamības gadījumā
veicot attiecīgo risinājumu izbūvi), nodrošinot lietusūdeņu un
virszemes ūdeņu novadīšanu no teritorijas tā, lai netiktu
appludinātas blakus esošās zemes vienības.
3.2.4.
Alternatīvā energoapgāde
54. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW,
būvniecība ir aizliegta:
54.1. pilsētas un ciema teritorijā;
54.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā
aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW,
būvniecība" (TIN11);
54.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski
vērtīga teritorija" (TIN5);
54.4. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes
lauksaimniecības teritorija" (TIN6);
54.5. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to
aizsargjoslas (aizsardzības zonu) teritorijā.
55. Saules kolektorus un paneļus aizliegts novietot uz valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu ēku un teritorijā ar īpašiem
noteikumiem "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas
teritorijas" (TIN4) ēku jumtiem, izņemot plakanos
jumtus.
56. "Ainaviski vērtīgā teritorijā" (TIN5) aizliegta
biogāzes ražotne un saules parku, kuru platība ir lielāka par 2
ha vai jauda lielāka par 2 MW būvniecība.
3.3.
PRASĪBAS APBŪVEI
3.3.1.
Pagalmi
57. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta (āra)
uzglabāšana un krautņu veidošana - aizliegts ierīkot komposta
kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu,
metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.
58. Veicot apbūvi daudzdzīvokļu māju iekškvartālos,
jānodrošina normatīvajos aktos noteiktās insolācijas,
labiekārtojuma un infrastruktūras izvietojuma prasības.
3.3.2. Prasības
žogiem
59. Zemes vienības atļauts iežogot:
59.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienības robežu;
59.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju, ceļa servitūta
teritorijas robežu vai ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas
robežu;
59.3. stūra zemes vienībā - pa redzamības brīvlauku,
neiežogojot 2 m no zemes vienības stūra;
59.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē -
pēc nepieciešamības, ievērojot 60. punktā prasības;
59.5. gar valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas
meliorācijas būvi - 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes, bet
pilsētas un ciema teritorijā - 5 m attālumā no ūdensnotekas
krants. Žogiem jābūt pārvietojamiem, lai varētu veikt
aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.
60. Žogu augstums un caurredzamība:
60.1. žoga maksimālais augstums uz zemes vienības robežas ar
publisko ārtelpu ir 1,6 m (tai skaitā cokola maksimālais augstums
0,5 m), minimālā caurredzamība - 30 %. Lauku teritorijā, ņemot
vērā teritorijas izmantošanas veida specifiku (piemēram,
lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, u.tml.),
saskaņojot ar pašvaldības Būvvaldi, atļaut būvēt augstākus žogus
(maksimālais augstums līdz 2 m);
60.2. vēsturiskajai apbūvei raksturīgajiem koka, mūra un
metāla kaluma žogiem un dzīvžogiem augstums un caurredzamība
netiek noteikta;
60.3. žogus starp blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem
ierīko pa zemes vienības robežu. Tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā
nekustamo īpašumu īpašniekiem savstarpēji vienojoties (gan par
vizuālo izskatu, gan par augstumu), bet ne augstāku par 2 m. Ja
nav iespējams vienoties starp kaimiņiem, tad minimālais attālums
žoga trasei no zemes vienības ir līdz 1 m, nekustamā īpašuma
īpašniekam patstāvīgi izvērtējot apsaimniekošanas platību;
60.4. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves
teritorijā (TA) žoga maksimālais augstums ir 2 m. Teritoriju
drīkst nožogot arī ar blīvu (necaurredzamu) žogu, ja tas
nepieciešams slēgtas ražošanas un tehniskās zonas nodrošināšanai
un to risinājumu akceptējusi pašvaldības Būvvalde.
61. Žogos aizliegta surogātmateriālu (metāllūžņu, plastmasas
atgriezumu, dzeloņstiepļu u.c.) izmantošana. Pilsētas un ciema
teritorijā aizliegts stiepļu pinuma žogs pret publisko
ārtelpu.
62. Pilsētas un ciema teritorijā aizliegta žogu aizvietošana
vai papildināšana ar zemes vaļņiem priekšpagalma un ārējā
sānpagalma teritorijā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams
zemes vienībā esošo objektu radītās ietekmes mazināšanai uz
blakus nekustamajiem īpašumiem (piemēram, trokšņa līmeņa
pārsniegumi). Vaļņa maksimālais augstums 2,2 m un līdz 1 m no
zemes vienības robežas.
3.3.3.
Būvlaides
63. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta
būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no ielas sarkanās
līnijas:
63.1. B, C vai D kategorijas ielai - 6 m;
63.2. E kategorijas ielai - 3 m;
63.3. piebrauktuvēm, kas nodrošina piekļūšanu vairāk kā vienai
zemes vienībai, gājēju vai velosipēdu ielām vai ceļiem - 3 m.
64. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus,
inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas,
autostāvvietas, velosipēdu novietnes, elektrotransporta līdzekļu
uzlādes stacijas.
65. Teritorijās ar iedibinātu perimetrālu apbūvi, kur kvartāla
robežās vismaz 3 ēkas atrodas uz būvlaides, būvi izvieto ar
fasādi uz iedibinātās būvlaides.
3.3.4. Attālumi
starp būvēm
66. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un
uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo
drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.
67. Atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavu un
iekārtas izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā līdz dzīvojamām un
publiskām ēkām, izņemot, ja automazgātuves teritorijā tiek
ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu
piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu
darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamo un publisko
apbūvi.
68. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku,
attālums nedrīkst būt mazāks par 50 m no zemes vienības robežas,
kurā galvenā atļautā izmantošana ir dzīvojamā apbūve, publiskā
apbūve un teritorijas izmantošana, izņemot inženiertīklu un to
objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.
69. Transportlīdzekļu apkopes servisa būves, atļauts izvietot
funkcionālajās zonās, kur to paredz Apbūves noteikumi un
ievērojot citu ārējo normatīvo aktu prasības, un ievērojot
sekojošus minimālos attālumus: ne tuvāk, kā 25 m no zemes
vienības, kas atrodas funkcionālajās zonās DzS, DzS1, DzM un DzD
un ne tuvāk kā 50 m no esošas dzīvojamās ēkas.
3.3.5. Būves
dzīvniekiem
70. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto šim nolūkam
būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām,
higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.
71. Pilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas būves, kas
paredzētas lauksaimniecības dzīvniekiem.
72. Ciema teritorijā jaunas būves, kas paredzētas
lauksaimniecības dzīvniekiem atļauts izvietot funkcionālās zonas
Lauksaimniecības teritorija (L1), ievērojot ārējo normatīvo aktu
prasības.
3.4.
PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
3.4.1. Prasības
ārtelpas elementiem
73. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā
uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus
funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes,
velosipēdu novietnes, apgaismojuma elementus un soliņus.
74. Ielu, laukumu un citas publiskās ārtelpas teritorijas
apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus apgaismes
ķermeņus vai arī iekārtus apgaismes ķermeņus.
75. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot pie ēku fasādēm
piestiprinātus apgaismes ķermeņus.
76. Teritorijas ārtelpas elementu vizuālo veidolu un
noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko
stilu.
77. Labiekārtojuma elementu (terases, kiosku, nojumju,
paviljonu, u.tml.) izvietošana publiskajā ārtelpā jāsaskaņo
būvvaldē, iesniedzot labiekārtojuma projektu vai būvprojektu
(atkarībā no stiprinājumiem).
78. Dažādu elementu - apgaismes ķermeņu, kabeļu, dūmvadu,
ventilācijas un kondicionēšanas iekārtu, energoapgādes un
ventilācijas ierīču, ugunsdzēsības kāpņu, antenu un satelītantenu
u.tml. piestiprināšana pie ēkas fasādēm ielas pusē vai publiskās
ārtelpas pusē jāsaskaņo ar pašvaldības Būvvaldi.
79. Katra ēka jāaprīko ar lietusūdens savākšanas un
novadīšanas sistēmu tā, lai vietās, kur ēka atrodas līdzās ietvei
vai trotuāram, tā netraucētu gājēju kustību.
80. Publisko ēku ieejas kāpnes un noejas ietves zonā ierīkot
tā, lai ietves brīvais platums paliktu vismaz 0,8 m.
81. Koku stādījumus pie ēkām izvieto tā, lai netiktu traucēta
telpu insolācija, gājēju un transporta kustība, kā arī bojātas
ēku konstrukcijas. Kokiem, kas traucē transporta kustībai,
brauktuvju un ielu pārredzamībai, transportlīdzekļu novietošanai,
gājēju kustībai, rada noēnojumu zemākajos dzīvojamo māju stāvos,
kā arī traucē ēku būvniecībai un pārbūvei veic vainaga
veidošanu.
82. Apstādījumu īpašnieka pienākums ir nepieļaut apstādījumos
esošo dzīvžogu un krūmu vainaga izplešanos ārpus apstādījumu
īpašnieka zemes vienības robežas, kā arī izplešanos ielas sarkano
līniju vai ceļa nodalījuma joslas robežās, ja tas traucē
pārvietošanos pa brauktuvi, ietvei, gājēju vai velosipēdu
ceļu.
83. Apstādījumu joslu gar ielu, ceļu veido, ievērojot šādus
noteikumus:
83.1. apstādījumu joslas gar ielu, ceļu ierīkošanas mērķis ir
veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz
viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās
infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;
83.2. apstādījumu joslas gar ielu, ceļu risinājumu iekļauj
lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas
platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram,
vairākpakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi
u.tml.);
83.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus
ielā, ceļā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot
vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).
83.4. aizliegta apstādījumu ierīkošana, izmantojot invazīvas
augu sugas vai sugas ar nekontrolējamu izplatīšanās spēju,
teritoriju apstādījumos izmantot vietējās izcelsmes sugas, nav
pieļaujama augsnes pārvietošana citur no šādām teritorijām, lai
neveicinātu invazīvo sugu izplatību.
3.5.
PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
3.5.1.
Būvniecība piesārņotā un potenciāli piesārņotā teritorijā
84. Būvniecību piesārņotās un potenciāli piesārņotās
teritorijās atļauts veikt, ja ir veikta to revitalizācija un/vai
sanācija.
85. Līdz teritorijas revitalizācijai piesārņotā vai potenciāli
piesārņotā teritorijā pieļaujama tikai tāda izmantošana, kas
nerada apdraudējumu cilvēku veselībai, videi un blakus esošo
teritoriju izmantošanai.
86. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās nav
pieļaujama tāda teritorijas izmantošana, kas var palielināt
piesārņojuma izplatīšanās risku.
3.5.2.
Aizsardzība pret troksni un piesārņojumu
87. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem
nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to
nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.
88. Pamatojoties uz akustisko mērījumu un trokšņa modelēšanas
rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes
mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un
prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus.
Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj
būvprojektā.
89. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos
aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos
aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas
izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības
ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos
pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni
atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
90. Pirms jauna trokšņu avota objekta būvniecības vai
pārbūvējot esošu objektu, pašvaldība vai tās iestāde var noteikt
prasību veikt esošo un prognozēto trokšņu līmeņu modelēšanu,
iekļaujot trokšņu mērījumus un nosakot esošās un prognozētās
trokšņa līmeņu pārsniegumu vietas, teritorijas, ēkas un ietekmēto
cilvēku skaitu. Atbilstoši modelēšanas rezultātiem, būvprojektā
paredz trokšņu slāpēšanas pasākumus.
91. Veicot teritorijas izmantošanu un apbūvi, pasākumus
apkārtējo teritoriju pasargāšanai no visa veida iespējamiem
negatīviem vides ietekmes faktoriem primāri veic zemes vienībā,
kurā atrodas objekts, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi.
92. Jaunu rūpniecības uzņēmumu būvniecība un esošu rūpniecības
uzņēmumu pārbūve, ievērojot piegulošajās teritorijās noteikto
funkcionālo zonējumu un tajā atļautos izmantošanas veidus, ir
atļauta, ja:
92.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma
teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās
teritorijās, kurās esošais fona trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa
robežlielumus, esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;
92.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus
uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un
blakus esošajās teritorijās, kurās esošais fona gaisa
piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa
piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts.
93. Vieglās, smagās un pirmapstrādes rūpniecības uzņēmumu
būves, lauksaimnieciskās ražošanas būves, atkritumu
apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu būves, inženierbūves, kas
var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes
vienības ar dzīvojamās un publiskās apbūves robežu nedrīkst būt
mazāks nekā 100 m.
3.5.3. Prasības
derīgo izrakteņu ieguvei
94. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:
94.1. pilsētas un ciema teritorijā;
94.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes
kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4);
94.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski
vērtīgā teritorija" (TIN5), izņemot pazemes ūdens ieguvi
personiskām vajadzībām.
95. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas vai
esošas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas paplašināšanu, ievēro
šādus minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves,
dabas teritorijas līdz derīgo izrakteņu ieguves teritorijas
laukuma robežai:
95.1. 500 m - no pilsētas un ciema teritorijas robežas;
95.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā dzīvojamās vai
publiskās apbūves ēkas;
95.3. 100 m - no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
robežas;
95.4. tuvāk par 300 m no kapsētas zemes vienības robežas.
96. Pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas
uzsākšanas derīgo izrakteņu ieguvējs noslēdz līgumu ar
pašvaldību, vienojoties par derīgo izrakteņu transportēšanas
kārtību pa pašvaldības ceļiem un kā notiks šo ceļu uzturēšana un
atjaunošana, ja būs tāda nepieciešamība.
3.6.
PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES APMEŽOŠANAI
97. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana lauksaimniecībā
izmantojamās zemēs ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no
kritērijiem:
97.1. ja vienlaidus lauksaimniecības zemes platība ir lielāka
par 30 ha, zemes vienības vidējais kvalitatīvais novērtējums ir
lielāks par 40 ballēm, un zeme līdz paredzētajai meža vai
plantāciju meža ieaudzēšanai ir apsaimniekota un tiek izmantota
lauksaimniecībā (tīrumi, ganības);
97.2. lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas:
97.2.1. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas
nozīmes lauksaimniecības teritorija" (TIN6);
97.2.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski
vērtīga teritorija" (TIN5) - Gaurata ezera un apkārtnes
ainavas telpa un Bērzes - Sesavas ielejas ainavas telpa
teritorijā;
97.2.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas
nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas" (TIN4);
97.2.4. valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu
aizsargjoslā (aizsardzības zonā), ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu
punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs, izņemot, ja
saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas
kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.
3.7.
PRASĪBAS PELDBŪVĒM
98. Prasības peldbūvju izvietošanai:
98.1. peldbūves laukums nevar pārsniegt 25 m2,
stāvu skaits - 1 stāvs, augstums - līdz 6 m;
98.2. peldbūves, kas pielāgotas dzīvojamai funkcijai, atļauts
ekspluatēt, ja tām ir nodrošināts piebraucamais ceļš no zemes
vienības, pie kuras var piekļūt no ielas vai ceļa;
98.3. minimālais attālums starp jebkurām divu peldbūvju
konstrukcijas daļām - 6 m;
98.4. vismaz gar vienu peldbūves fasādi pilnā to garumā
nodrošina pieeju laipai, tiltam vai krastam;
98.5. jānodrošina lokāla sadzīves notekūdeņu savākšana,
regulāra to izvešana vai novadīšana centralizētajā kanalizācijas
sistēmā. Pirms peldbūves nodošanas ekspluatācijā nekustamā
īpašuma īpašnieks noslēdz līgumu ar asenizatoru, kurš ir saņēmis
Pašvaldības atļauju decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu
sniegšanai.
3.8.
KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA
3.8.1. Prasības
pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais
centrs" teritorijā un tā aizsargjoslā (aizsardzības
zonā)
99. Būvniecība pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles
pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsardzības zonā ir
pieļaujama tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās apbūves
mēroga proporcijas.
100. Saimniecisko darbību plāno un veic, saglabājot kultūras
piemineklim atbilstošo vidi un nodrošinot pieminekļa vizuālo
uztveri.
101. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas
vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā
jāievēro iedibinātā būvlaide.
102. Pārbūves vai atjaunošanas gadījumā ielas malā novietotās
ēkas ir atjaunojamas atbilstoši vides kontekstam, pēc iespējas
saglabājot vēsturiskās iezīmes. Jaunbūves gadījumā ir jāievēro
bijušo vai blakus esošo ēku proporcijas (augstuma un ēkas platuma
proporcija, fasādes un jumta proporcija), galvenās augstumu
atzīmes (jumta augstums, dzegas augstums, logu un durvju
augstumi, dekoratīvo elementu augstumi), kā arī ēkas apdarē
jāpielieto raksturīgie dekoratīvie elementi, ko nosaka
būvatļaujā.
103. Ēku apdarē ievēro:
103.1. jumta materiāli - māla un betona dakstiņi, gludais
metāls, šķiedrcementa loksnes (izņemot aizsargjoslas
(aizsardzības zonas) teritorijā);
103.2. fasādes krāsojumam izmanto dabīgas krāsas (izņemot
aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);
103.3. aizliegts likvidēt vai vienkāršot apdares elementus,
iebūvēt baltus plastmasas logus, izmantot fasāžu apmetumu,
izņemot, ja tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums, nodrošinot
pietiekamu gaisa caurlaides spēju (izņemot aizsargjoslas
(aizsardzības zonas) teritorijā);
103.4. logu un ārdurvju nomaiņas gadījumā atļauts tos
aizvietot tikai ar koka logu rāmjiem un koka durvīm, saglabājot
to vēsturisko dalījumu (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības
zonas) teritorijā);
103.5. aizliegts izvietot saules paneļus uz ēku fasādēm un
jumta, kas vērsts pret publisko ārtelpu, izņemot plakanos jumtus
(izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);
103.6. aizliegts izvietot objektus uz ēku fasādēm un jumtiem,
kas vērsti pret publisko ārtelpu, ja tie maina fasādes raksturu
vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.
104. Teritorijas labiekārtošanā ievēro:
104.1. žogiem aizliegts izmantot metāla sietu vai stiepļu
pinumu, izņemot sporta būvju un atpūtas vietu nožogošanai;
104.2. izvieto tikai vēsturiska izskata apgaismes stabus, kuru
izskatu saskaņo pašvaldībā (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības
zonas) teritorijā);
104.3. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus,
saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu veidu un raksturu.
105. Ielu pārbūvē ievēro:
105.1. izmaiņas ielu profilā un segumos pieļaujamas,
izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar
kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;
105.2. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi
vai pārklāt to ar citu klātni (izņemot aizsargjoslas
(aizsardzības zonas) teritorijā);
105.3. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts
paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un būvju pamatiem,
pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs
izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli;
105.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un
dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas,
velosipēdu novietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.)
veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu
(ainavu).
3.8.2. Prasības
valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to
aizsargjoslā (aizsardzības zonā)
106. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa, izņemot
arheoloģiskā pieminekļa, un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas)
teritorijā plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi,
kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina
kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību,
respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības - telpisko
izveidojumu, reljefa un apstādījumu sistēmu, apbūves
arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas
u.tml.
107. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamā
kultūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno,
saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī
nodrošinot kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.
108. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā nav pieļaujama jauna
būvniecība, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes
reljefa pārveidošanu saistīti darbi.
109. Atjaunojot vai pārbūvējot valsts aizsargājamos
arhitektūras kultūras pieminekļus, ievēro šādas prasības:
109.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un
arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu,
balkonu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai
pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto
ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;
109.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to
nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav
iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla
konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās
izgatavo atbilstoši stilistikai kultūras pieminekļa būvniecības
laikā;
109.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām
tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama
vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas
iekšpuses.
4. PRASĪBAS
TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ
FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ
4.1.
SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA
4.1.1.
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)
4.1.1.1.
Pamatinformācija
110. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona,
ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam
dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras
galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu
apbūve.
4.1.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
111. Savrupmāju apbūve (11001).
112. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
113. Dārza māju apbūve (11003).
114. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās
aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības
vai pakalpojumu objekti, kafejnīcas, sabiedriskās ēdināšanas
uzņēmumi.
115. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
116. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
117. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
118. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
119. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
120. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos
(22002).
121. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums
un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā
nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti)
iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās
ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
122. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.1.4. Apbūves
parametri
Nr.
Teritorijas izmantošanas veids
Minimālā jaunv. zemes vienības platība
Maksimālais apbūves blīvums (%)
Apbūves intensitāte (%)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
123.
Savrupmāju apbūve
1200 m2 1
40
līdz 12 2
līdz 2
60
124.
Vasarnīcu apbūve
1200 m2
40
līdz 12 2
līdz 2
60
125.
Dārza māju apbūve
1200 m2
10
līdz 6
līdz 1
126.
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
1200 m2
30
līdz 12
līdz 2
60
127.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
1200 m2
30
līdz 12
līdz 2
60
128.
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
1200 m2
30
līdz 12
līdz 2
60
129.
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve
1200 m2
30
līdz 12
līdz 2
60
130.
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve
1200 m2
30
līdz 12
līdz 2
60
131.
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve
1200 m2
30
līdz 12
līdz 2
60
132.
Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos
10
līdz 6
līdz 1
133.
Labiekārtota ārtelpa
10
līdz 6
līdz 1
1 600 m2 - katrai dvīņu mājas sekcijai
(vēsturiski esošā ēkā, veicot reālo sadali, šo parametru vērtēt
atbilstoši situācijai)
2 6 m - palīgēkai
4.1.1.5. Citi
noteikumi
134. Minimālais jaunveidojamās zemes vienības platums - 20 m,
dvīņu mājai - 15 m katrai (šie parametri nav attiecināmi uz
vēsturisko ēku apbūvi, kuru paredzēts sadalīt reālajās
daļās).
4.1.2.
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)
4.1.2.1.
Pamatinformācija
135. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona,
kas noteikta esošo savrupmāju apbūves teritorijā Augstkalnē un
Dobelē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā, lai
saglabātu to kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, bet
vienlaicīgi, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam
dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.1.2.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
136. Savrupmāju apbūve (11001).
4.1.2.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
137. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās
aptiekas), segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai
pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni,
bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu
objekti.
138. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
139. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums
un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā
nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti)
iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās
ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.1.2.4. Apbūves
parametri
Nr.
Teritorijas izmantošanas veids
Minimālā jaunv. zemes vienības platība
Maksimālais apbūves blīvums (%)
Apbūves intensitāte (%)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
140.
Savrupmāju apbūve
2000 m2
20
līdz 10 3
līdz 1 4
60
141.
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
2000 m2
20
līdz 10
līdz 1
60
142.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
2000 m2
20
līdz 10
līdz 1 4
60
3 6 m - palīgēkai
4 atļauta jumta izbūve
4.1.2.5. Citi
noteikumi
143. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā - viena
dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits
nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos
attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
144. Papildus noteikumi kultūrvēsturisko vērtību
aizsardzībai:
144.1. saglabāt kultūrainavu, respektējot raksturīgās
ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski
nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko
struktūru;
144.2. atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot
kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot
apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu,
augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras
pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai
ainavai;
144.3. jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes
vienības sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā,
jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu
izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic
ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras
pieminekļu aizsardzības jomā atļauju.
4.2.
MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.2.1. Mazstāvu
dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)
4.2.1.1.
Pamatinformācija
145. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir
funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To
nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu
infrastruktūru.
4.2.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
146. Savrupmāju apbūve (11001).
147. Rindu māju apbūve (11005).
148. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.2.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
149. Biroju ēku apbūve (12001).
150. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002):
apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās
aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības
vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,
restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu
objekti.
151. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
152. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
153. Sporta būvju apbūve (12005).
154. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
155. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
156. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
157. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
158. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002):
sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas
mazdārziņi.
159. Labiekārtota ārtelpa (24001): laukumi, publisko ēku
pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli
nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves,
dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko
aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju
nodrošināšanai.
4.2.1.4. Apbūves
parametri
Nr.
Minimālā jaunv. zemes vienības platība
Maksimālais apbūves blīvums (%)
Apbūves intensitāte (%)
Apbūves augstums (m)
Apbūves augstums (stāvu skaits)
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
160.
1000 m2 5
40
līdz 15
līdz 3
40
5 500 m2 dvīņu mājas pusei un rindu
mājas vienai sekcijai
4.2.1.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.3.
DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.3.1.
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)
4.3.1.1.
Pamatinformācija
161. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir
funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko
nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu
infrastruktūru.
4.3.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
162. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
163. Rindu māju apbūve (11005).
164. Biroju ēku apbūve (12001).
165. Tirdzniecības vai pakalpojumu obje …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.