Dobeles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Dobeles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Dobeles novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 4 2026. gada 28. maijā Dobeles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Dobeles novada domes 2026. gada 28. maija lēmumu Nr. 103/7 Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33961 izstrādātās Dobeles novada teritorijas plānojuma daļas: 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 2. Ar Dobeles novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.1. Dobeles novada domes 2017. gada 27. jūlija saistošos noteikumus Nr. 3 "Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.2. Tērvetes novada domes 2019. gada 25. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Tērvetes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.3. Auces novada domes 2013. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 3 "Auces novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.4. Dobeles novada domes 2022. gada 29. decembra saistošos noteikumus Nr. 45 "Par lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam "Rosmes", Naudītē, Naudītes pagastā, Dobeles novadā apstiprināšanu". Dobeles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Spridzāns  APSTIPRINĀTI ar Dobeles novada domes 2026. gada 28. maija lēmumu Nr. 103/7 Dobeles novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009115092 Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles nov., LV-3701 dome@dobele.lv http://www.dobele.lv Dobeles novada teritorijas plānojums Redakcija 3.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Jaunu zemes vienību veidošana 2.4. Piekļūšana zemes vienībai 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanai 3.7. Prasības peldbūvēm 3.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotās vietās (pilsēta, ciems) 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Dobeles novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) sastāvā esošie Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka: 1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Dobeles novada administratīvajā teritorijā, ciktāl tās nav pretrunā ar normatīvo aktu teritorijas attīstības plānošanas jomā noteikto; 1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem. 2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā (turpmāk - ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT vispārējiem vai individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. 3. Apbūves noteikumus valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. 1.2. DEFINĪCIJAS 4. Apbūves noteikumos lietoti šādi termini: 4.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās daļa, kas paredzēta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas būves apjomā; 4.2. autonovietne - laukums, virszemes vai pazemes ēka vai tās daļa, kas izbūvēta transportlīdzekļu novietošanai (autostāvvietām) atsevišķa objekta vajadzībām vai kā publiskas autonovietnes pakalpojums; 4.3. ielas telpa - teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus; 4.4. lietišķais labiekārtojums - lietišķas atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos) un sabiedriskā transporta pieturvietās; 4.5. piebrauktuve - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem. 2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 5. Lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, visā Dobeles novada administratīvajā teritorijā atļauta šāda izmantošana: 5.1. objektam nepieciešamo velonovietņu izbūve; 5.2. transportlīdzekļu ar bezizmešu dzinējiem uzlādes punkta ierīkošana; 5.3. transportmijas punktu (privātais autotransports un koplietošanas transportlīdzekļi, piemēram, auto, velosipēdi, skrejriteņi u.tml., bet neietverot stāvparkus) ierīkošana; 5.4. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru un vēja ģeneratoru - izmantošana un uzstādīšana, ievērojot ierobežojumus attiecībā uz to novietojumu zemes vienības robežās; 5.5. meliorācijas sistēmu izbūve un pārbūve; 5.6. palīgēkas, kas pakārtotas galvenās ēkas izmantošanai, būvniecība; 5.7. mājražošana un amatniecība tik tālu, cik telpas nav jāpielāgo ražošanai un tā nav uzskatāma par piesārņojošu darbību. 2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 6. Visā Dobeles novada administratīvajā teritorijā aizliegts: 6.1. uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.); 6.2. novietot vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, metāllūžņus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta; 6.3. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves vieta; 6.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus; 6.5. izmantot kā ēkas vai būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas; 6.6. izmantot kā ēkas vai būves treilerus vai konteinerus un citus līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 6.7. uzsākt jaunu būvniecību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā pirms teritorijas revitalizācijas pasākumu vai sanācijas pasākumu veikšanas; 6.8. patvaļīgi veikt reljefa izmaiņas, vairāk nekā par 50 cm pazeminot vai paaugstinot esošo grunts līmeni (izņemot atsevišķu bedru aizbēršanu), mainīt hidroloģisko režīmu un ūdensobjektu dabisko krastu (piemēram, izbūvēt krasta nostiprinājumus, veikt rakšanas darbus vai krastmalas uzbēršanu); 6.9. patvaļīgi veikt nelikumīgi uz zemes vienības jau uzbūvēto ēku un būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, remontu, ja tā nav reģistrēta kadastra sistēmā un nav nodota ekspluatācijā, un nav akceptēta būvprojektā; 6.10. kvartāla stūros esošo ēku nojaukšana. Ir pieļaujama tikai tāda pārbūve vai atjaunošana, kas nodrošina līdzvērtīgu apjomu, kas noslēdz kvartālu atstājot tikai daļu ēkas vai to daļas; 6.11. veikt ēkas krāsojumu un apdares veidu, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo vidi. Ēkas krāsojams jāplāno atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Nav atļauti košie un intensīvie toņi jumta krāsu pasēs, piemēram, zils (metāla krāsojums RAL 5012), rozā (metāla krāsojums RAL 4003), dzeltens (metāla krāsojums RAL 1023, RR 25, RR 24) un tiem radniecīgu toņu. Jebkura fasādes toņa vai apdares veida maiņa ir jāskaņo pašvaldības Būvvaldē. 2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA 7. Atļauts veidot jaunu zemes vienību: 7.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība, izņemot Apbūves noteikumos noteiktos izņēmumu gadījumus; 7.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām; 7.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas ceļa vai ielas, vai servitūta ceļa (piebrauktuves), ja zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu; 7.4. kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m. 8. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja tā rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo platību, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus un normatīvajos aktos, kas nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas izmantošanas nosacījumos noteiktos izņēmuma gadījumus. 9. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, ierobežojumus un aizliegumus. 10. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības - ne vairāk kā 10 %. 11. Veidojot jaunu zemes vienību, atsevišķā zemes vienībā izdala: 11.1. zemes vienības daļu, kas iekļaujas sarkanajās līnijās, izņemot, ja zemes vienībā iekļaujas vienīgi sarkanajās līnijās ietverta redzamības brīvlauka teritorija; 11.2. ceļa servitūta teritoriju, ja plānotā servitūta teritorija nodrošinās piekļūšanu divām un vairāk zemes vienībām, ieskaitot kalpojošo zemes vienību; 11.3. piebrauktuvi, ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi divām un vairāk zemes vienībām. 2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBAI 12. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem: 12.1. no valsts autoceļa: 12.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai; 12.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts Teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai; 12.1.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 12.1.4. jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam nepieciešams tā izvērtējums, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu) izvērtējot katra ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa pievienojumu pievieno citam - zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un ceļa pievienojumu pievieno tuvumā esošam ceļa pievienojumam; 12.2. no pašvaldības ceļa vai ielas: 12.2.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai; 12.2.2. pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai noteikts lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā; 12.2.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 12.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam vai ielai saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām; 12.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām; 12.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (Zemesgrāmatā reģistrēts ceļa servitūts kā ieraksts). 3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Ielu iedalījums, sarkanās līnijas un ekspluatācijas aizsargjoslas 13. Ielas iedala B, C, D un E kategorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā. 14. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas kategorijas, to ekspluatācijas aizsargjoslu platums (tai skaitā sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikumā. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotās vietās (pilsēta, ciems). 15. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā vai detālplānojumā. 3.1.2. Ielu un ceļu pievienojumi un krustojumi 16. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas. 17. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus pašvaldības Būvvalde var atļaut samazināt, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, bet ne mazāk kā līdz 5 m no krustojuma rādiusa malas. 18. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus pašvaldības Būvvalde var atļaut samazināt, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu. 19. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, pašvaldības Būvvalde attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 5 m. 3.1.3. Prasības jaunai transporta infrastruktūrai un esošās infrastruktūras pārbūvei 20. Minimālās prasības plānotai tranzīta ielas (B kategorijas) telpai: 20.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m; 20.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā: 20.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē; 20.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar platumu līdz 2,5 m; 20.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai. 21. Minimālās prasības plānotai maģistrālās nozīmes ielas (C kategorijas) telpai: 21.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m; 21.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā: 21.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē; 21.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar platumu līdz 2,5 m; 21.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai. 22. Minimālās prasības plānotai pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D kategorijas) telpai: 22.1. paredz divas braukšanas joslas ar minimālo platumu vismaz 3 m; 22.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā: 22.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē; 22.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu; 22.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai. 23. Minimālās prasības plānotai vietējas nozīmes ielas (E kategorijas) telpai: 23.1. paredz divas braukšanas joslas, ar minimālo platumu 3 m, vai paredz vienu braukšanas joslu, ar minimālo platumu no 3 līdz 3,50 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli, izveidojot uzgaidīšanas kabatas vai tml. risinājumus; 23.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā: 23.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē; 23.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu; 23.2.3. pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu. 24. Pilsētas un ciema teritorijā ielu brauktuves, piebrauktuves, laukumus, autonovietnes un ietves ieklāj ar cieto segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženierbūvju izbūves. Ierīkojot jaunas vai pārbūvējot esošas ietves vai gājēju ceļus apstādījumu teritorijās, atļauti dažādi seguma veidi. 25. Veicot esošo ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietusūdeņu atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu. 26. Strupceļa ielas vai ceļa izveides gadījumā ievēro nosacījumus: 26.1. strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m vai loku; 26.2. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams; 26.3. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un veloceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu. 27. Gadījumos, ja atklātu grāvi vai ūdensnoteku, paredzēts šķērsot ar jaunu ielu vai piebraucamo ceļu un zemes vienību robeža ir noteikta pa atklāta grāvja vai ūdensnotekas vidu, tad caurteku izbūvē tā nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš uzsāk tam piederošās zemes vienības, kuras robežās atrodas atklāts grāvis, apbūvi. 28. Jaunus šķērsojumus ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru plāno divos līmeņos. Labiekārtojuma elementus un būves izvieto nepasliktinot dzelzceļa redzamību un kustības drošību. 3.1.4. Prasības autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitam un izvietojumam 29. Ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, vispārējā gadījumā nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 objekta stāva platības. 30. Publiskās apbūves, rūpnieciskās apbūves teritorijās vai labiekārtotā ārtelpā minimālais autostāvvietu un velostāvvietu skaits: 30.1. tirdzniecības objektos uz 30-50 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu zāles platības - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.2. lielveikalos uz 10-20 m2 tirdzniecības zāles platības - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.3. tirgos uz katrām divām tirdzniecības vietām - 5 autostāvvietas, 1 velostāvvieta; 30.4. restorānos un kafejnīcās uz katrām 5 sēdvietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.5. tūrisma un atpūtas objektos uz katrām 5 apmeklētāju vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.6. sporta būvēs uz katrām 20 skatītāju vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.7. kultūras iestādēs uz katrām 7 skatītāju vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.8. atpūtas objektiem uz vienlaikus 7 apmeklētājiem - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta; 30.9. pie kapsētām uz katriem kapsētas 2000 m2 - 1 autostāvvieta (minimāli 10 autostāvvietas), 0,2 velostāvvieta; 30.10. automazgātavām uz vienu mazgāšanas vietu - 1 autostāvvieta; 30.11. autoservisiem uz katru tehniskās apkopes stendu - 3 autostāvvietas. 31. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā pieļaujami izņēmumi no 30. punktā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvprojektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā iekļauts pamatojums. 32. Autonovietni vai velosipēdu novietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru. 33. Autonovietni paredz tajā pašā ēkā vai tajā pašā zemes vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves, rakstveidā saskaņojot ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un ēkas lietošanas veida maiņu. 34. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību. 35. Ja zemes vienība vai ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem lietošanas veidiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē. 36. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus: 36.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās; 36.2. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 - vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem (platībā ieskaita vainaga projekciju) vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām. 37. Autonovietņu izbūvē atļauts atvieglotas konstrukcijas segums (piemēram, stiprināts zāliens, blietētas grants vai akmens materiāla klājums). 3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem 38. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai. 39. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā un ciemā prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridorā. 40. Atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām var paredzēt nepieciešamo inženiertīklu izbūvi arī privātās teritorijās par to atbilstoši informējot nekustamo īpašumu īpašniekus un veikt citas likumdošanā nepieciešamās darbības, t.sk kompensāciju aprēķinu un izmaksu nekustamo īpašumu īpašniekiem par papildus apgrūtinājumiem viņu nekustamajā īpašumā. 3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija 41. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumus plāno, ņemot vērā konkrēto situāciju un tehniski ekonomiskos aprēķinus, prioritāri izvēloties pieslēgumus centralizētajiem tīkliem vai ierīko lokālās centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, ja tehniski nav iespējami pieslēgumi pie centralizētajām sistēmām. 42. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN1) jaunbūvējamu vai pārbūvējamu dzīvojamo un publisko ēku pieslēdz centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju. 43. Teritorijās, kur centralizētās ūdensapgādes sistēmas ierīkošana paredzēta nākotnē, kā pagaidu risinājumu līdz to izbūvei, dzeramā ūdens nodrošināšanai var ierīkot individuālo ūdensapgādi. 44. Viensētās, kā arī jaunveidojamās savrupmāju apbūves teritorijās, kur ieplānots mazāk kā 20 dzīvojamās mājas (mājsaimniecības) var ierīkot individuālos ūdensapgādes urbumus un/vai ierīko lokālās centralizētās ūdensapgādes sistēmas. 45. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu un cauruļveida akas un citi) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem (izsmeļamām tualetes bedrēm, komposta kaudzēm un citi), tai skaitā no kaimiņu zemes vienībām novietotajiem. 46. Lokālās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas un hermētiskus krājrezervuārus atļauts izbūvēt tikai vietās, kur pieguļošās ielās nav sadzīves kanalizācijas centralizētie tīkli. Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem. 47. Dzīvojamās apbūves teritorijās, kas netiek pieslēgtas centralizētai notekūdeņu savākšanas sistēmai, jāierīko hermētiskas izsūknējamās tvertnes vai individuālas attīrīšanas ietaises, nodrošinot vides aizsardzības prasību ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 48. Apdzīvotās vietās dzīvojamās apbūves teritorijās, kur ierīkotas hermētiskas izsūknējamās kanalizācijas tvertnes, pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā nekustamā īpašuma īpašnieks vai būvētājs noslēdz līgumu ar asenizatoru, kurš ir saņēmis Pašvaldības atļauju decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai. Bez šāda līguma ēku nepieņem ekspluatācijā. 49. Apdzīvotās vietās dzīvojamās apbūves teritorijās, kur ierīkotas hermētiskas izsūknējamās kanalizācijas tvertnes vai lokālās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā nekustamā īpašuma īpašnieks vai būvētājs reģistrē savu tehnisko risinājumu Dobeles novada decentralizētās kanalizācijas sistēmu reģistrā izpildot reģistrēšanās prasību noteikumus. 50. Savrupmāju apbūves teritorijās, kur ieplānota vairāk kā 20 dzīvojamo māju (ar saimniecības ēkām un palīgēkām) būvniecība, atbilstoši jāparedz centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas ierīkošana vai, ja iespējams, pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai. 3.2.3. Lietusūdeņu un virszemes ūdeņu savākšana 51. Lietusūdens un virszemes ūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus. 52. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdeņi un virszemes ūdeņi netecētu uz blakus zemes vienību kā virszemes notece. Māju, komersanta, u.c. ceļa pieslēguma gadījumā pie pašvaldības ceļa, ielas vai valsts nozīmes autoceļa jāveido slēgta vai vaļēja grāvju sistēma. 53. Pagalmi ir jāuztur kārtībā (nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgo risinājumu izbūvi), nodrošinot lietusūdeņu un virszemes ūdeņu novadīšanu no teritorijas tā, lai netiktu appludinātas blakus esošās zemes vienības. 3.2.4. Alternatīvā energoapgāde 54. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta: 54.1. pilsētas un ciema teritorijā; 54.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība" (TIN11); 54.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5); 54.4. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija" (TIN6); 54.5. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslas (aizsardzības zonu) teritorijā. 55. Saules kolektorus un paneļus aizliegts novietot uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu ēku un teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas" (TIN4) ēku jumtiem, izņemot plakanos jumtus. 56. "Ainaviski vērtīgā teritorijā" (TIN5) aizliegta biogāzes ražotne un saules parku, kuru platība ir lielāka par 2 ha vai jauda lielāka par 2 MW būvniecība. 3.3. PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1. Pagalmi 57. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta (āra) uzglabāšana un krautņu veidošana - aizliegts ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus. 58. Veicot apbūvi daudzdzīvokļu māju iekškvartālos, jānodrošina normatīvajos aktos noteiktās insolācijas, labiekārtojuma un infrastruktūras izvietojuma prasības. 3.3.2. Prasības žogiem 59. Zemes vienības atļauts iežogot: 59.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienības robežu; 59.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu; 59.3. stūra zemes vienībā - pa redzamības brīvlauku, neiežogojot 2 m no zemes vienības stūra; 59.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības, ievērojot 60. punktā prasības; 59.5. gar valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvi - 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes, bet pilsētas un ciema teritorijā - 5 m attālumā no ūdensnotekas krants. Žogiem jābūt pārvietojamiem, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu. 60. Žogu augstums un caurredzamība: 60.1. žoga maksimālais augstums uz zemes vienības robežas ar publisko ārtelpu ir 1,6 m (tai skaitā cokola maksimālais augstums 0,5 m), minimālā caurredzamība - 30 %. Lauku teritorijā, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veida specifiku (piemēram, lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, u.tml.), saskaņojot ar pašvaldības Būvvaldi, atļaut būvēt augstākus žogus (maksimālais augstums līdz 2 m); 60.2. vēsturiskajai apbūvei raksturīgajiem koka, mūra un metāla kaluma žogiem un dzīvžogiem augstums un caurredzamība netiek noteikta; 60.3. žogus starp blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem ierīko pa zemes vienības robežu. Tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā nekustamo īpašumu īpašniekiem savstarpēji vienojoties (gan par vizuālo izskatu, gan par augstumu), bet ne augstāku par 2 m. Ja nav iespējams vienoties starp kaimiņiem, tad minimālais attālums žoga trasei no zemes vienības ir līdz 1 m, nekustamā īpašuma īpašniekam patstāvīgi izvērtējot apsaimniekošanas platību; 60.4. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) žoga maksimālais augstums ir 2 m. Teritoriju drīkst nožogot arī ar blīvu (necaurredzamu) žogu, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas un tehniskās zonas nodrošināšanai un to risinājumu akceptējusi pašvaldības Būvvalde. 61. Žogos aizliegta surogātmateriālu (metāllūžņu, plastmasas atgriezumu, dzeloņstiepļu u.c.) izmantošana. Pilsētas un ciema teritorijā aizliegts stiepļu pinuma žogs pret publisko ārtelpu. 62. Pilsētas un ciema teritorijā aizliegta žogu aizvietošana vai papildināšana ar zemes vaļņiem priekšpagalma un ārējā sānpagalma teritorijā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams zemes vienībā esošo objektu radītās ietekmes mazināšanai uz blakus nekustamajiem īpašumiem (piemēram, trokšņa līmeņa pārsniegumi). Vaļņa maksimālais augstums 2,2 m un līdz 1 m no zemes vienības robežas. 3.3.3. Būvlaides 63. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no ielas sarkanās līnijas: 63.1. B, C vai D kategorijas ielai - 6 m; 63.2. E kategorijas ielai - 3 m; 63.3. piebrauktuvēm, kas nodrošina piekļūšanu vairāk kā vienai zemes vienībai, gājēju vai velosipēdu ielām vai ceļiem - 3 m. 64. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velosipēdu novietnes, elektrotransporta līdzekļu uzlādes stacijas. 65. Teritorijās ar iedibinātu perimetrālu apbūvi, kur kvartāla robežās vismaz 3 ēkas atrodas uz būvlaides, būvi izvieto ar fasādi uz iedibinātās būvlaides. 3.3.4. Attālumi starp būvēm 66. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām. 67. Atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavu un iekārtas izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, izņemot, ja automazgātuves teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamo un publisko apbūvi. 68. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums nedrīkst būt mazāks par 50 m no zemes vienības robežas, kurā galvenā atļautā izmantošana ir dzīvojamā apbūve, publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, izņemot inženiertīklu un to objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu. 69. Transportlīdzekļu apkopes servisa būves, atļauts izvietot funkcionālajās zonās, kur to paredz Apbūves noteikumi un ievērojot citu ārējo normatīvo aktu prasības, un ievērojot sekojošus minimālos attālumus: ne tuvāk, kā 25 m no zemes vienības, kas atrodas funkcionālajās zonās DzS, DzS1, DzM un DzD un ne tuvāk kā 50 m no esošas dzīvojamās ēkas. 3.3.5. Būves dzīvniekiem 70. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām. 71. Pilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas būves, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvniekiem. 72. Ciema teritorijā jaunas būves, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvniekiem atļauts izvietot funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L1), ievērojot ārējo normatīvo aktu prasības. 3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Prasības ārtelpas elementiem 73. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, apgaismojuma elementus un soliņus. 74. Ielu, laukumu un citas publiskās ārtelpas teritorijas apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus vai arī iekārtus apgaismes ķermeņus. 75. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. 76. Teritorijas ārtelpas elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu. 77. Labiekārtojuma elementu (terases, kiosku, nojumju, paviljonu, u.tml.) izvietošana publiskajā ārtelpā jāsaskaņo būvvaldē, iesniedzot labiekārtojuma projektu vai būvprojektu (atkarībā no stiprinājumiem). 78. Dažādu elementu - apgaismes ķermeņu, kabeļu, dūmvadu, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtu, energoapgādes un ventilācijas ierīču, ugunsdzēsības kāpņu, antenu un satelītantenu u.tml. piestiprināšana pie ēkas fasādēm ielas pusē vai publiskās ārtelpas pusē jāsaskaņo ar pašvaldības Būvvaldi. 79. Katra ēka jāaprīko ar lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu tā, lai vietās, kur ēka atrodas līdzās ietvei vai trotuāram, tā netraucētu gājēju kustību. 80. Publisko ēku ieejas kāpnes un noejas ietves zonā ierīkot tā, lai ietves brīvais platums paliktu vismaz 0,8 m. 81. Koku stādījumus pie ēkām izvieto tā, lai netiktu traucēta telpu insolācija, gājēju un transporta kustība, kā arī bojātas ēku konstrukcijas. Kokiem, kas traucē transporta kustībai, brauktuvju un ielu pārredzamībai, transportlīdzekļu novietošanai, gājēju kustībai, rada noēnojumu zemākajos dzīvojamo māju stāvos, kā arī traucē ēku būvniecībai un pārbūvei veic vainaga veidošanu. 82. Apstādījumu īpašnieka pienākums ir nepieļaut apstādījumos esošo dzīvžogu un krūmu vainaga izplešanos ārpus apstādījumu īpašnieka zemes vienības robežas, kā arī izplešanos ielas sarkano līniju vai ceļa nodalījuma joslas robežās, ja tas traucē pārvietošanos pa brauktuvi, ietvei, gājēju vai velosipēdu ceļu. 83. Apstādījumu joslu gar ielu, ceļu veido, ievērojot šādus noteikumus: 83.1. apstādījumu joslas gar ielu, ceļu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru; 83.2. apstādījumu joslas gar ielu, ceļu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairākpakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.); 83.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā, ceļā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu). 83.4. aizliegta apstādījumu ierīkošana, izmantojot invazīvas augu sugas vai sugas ar nekontrolējamu izplatīšanās spēju, teritoriju apstādījumos izmantot vietējās izcelsmes sugas, nav pieļaujama augsnes pārvietošana citur no šādām teritorijām, lai neveicinātu invazīvo sugu izplatību. 3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.1. Būvniecība piesārņotā un potenciāli piesārņotā teritorijā 84. Būvniecību piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās atļauts veikt, ja ir veikta to revitalizācija un/vai sanācija. 85. Līdz teritorijas revitalizācijai piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā pieļaujama tikai tāda izmantošana, kas nerada apdraudējumu cilvēku veselībai, videi un blakus esošo teritoriju izmantošanai. 86. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās nav pieļaujama tāda teritorijas izmantošana, kas var palielināt piesārņojuma izplatīšanās risku. 3.5.2. Aizsardzība pret troksni un piesārņojumu 87. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā. 88. Pamatojoties uz akustisko mērījumu un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā. 89. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 90. Pirms jauna trokšņu avota objekta būvniecības vai pārbūvējot esošu objektu, pašvaldība vai tās iestāde var noteikt prasību veikt esošo un prognozēto trokšņu līmeņu modelēšanu, iekļaujot trokšņu mērījumus un nosakot esošās un prognozētās trokšņa līmeņu pārsniegumu vietas, teritorijas, ēkas un ietekmēto cilvēku skaitu. Atbilstoši modelēšanas rezultātiem, būvprojektā paredz trokšņu slāpēšanas pasākumus. 91. Veicot teritorijas izmantošanu un apbūvi, pasākumus apkārtējo teritoriju pasargāšanai no visa veida iespējamiem negatīviem vides ietekmes faktoriem primāri veic zemes vienībā, kurā atrodas objekts, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi. 92. Jaunu rūpniecības uzņēmumu būvniecība un esošu rūpniecības uzņēmumu pārbūve, ievērojot piegulošajās teritorijās noteikto funkcionālo zonējumu un tajā atļautos izmantošanas veidus, ir atļauta, ja: 92.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās teritorijās, kurās esošais fona trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus, esošais trokšņa līmenis netiek palielināts; 92.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās teritorijās, kurās esošais fona gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. 93. Vieglās, smagās un pirmapstrādes rūpniecības uzņēmumu būves, lauksaimnieciskās ražošanas būves, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu būves, inženierbūves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienības ar dzīvojamās un publiskās apbūves robežu nedrīkst būt mazāks nekā 100 m. 3.5.3. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei 94. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta: 94.1. pilsētas un ciema teritorijā; 94.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4); 94.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīgā teritorija" (TIN5), izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām. 95. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas vai esošas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas paplašināšanu, ievēro šādus minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves, dabas teritorijas līdz derīgo izrakteņu ieguves teritorijas laukuma robežai: 95.1. 500 m - no pilsētas un ciema teritorijas robežas; 95.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas; 95.3. 100 m - no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas robežas; 95.4. tuvāk par 300 m no kapsētas zemes vienības robežas. 96. Pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanas derīgo izrakteņu ieguvējs noslēdz līgumu ar pašvaldību, vienojoties par derīgo izrakteņu transportēšanas kārtību pa pašvaldības ceļiem un kā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, ja būs tāda nepieciešamība. 3.6. PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES APMEŽOŠANAI 97. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem: 97.1. ja vienlaidus lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 30 ha, zemes vienības vidējais kvalitatīvais novērtējums ir lielāks par 40 ballēm, un zeme līdz paredzētajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai ir apsaimniekota un tiek izmantota lauksaimniecībā (tīrumi, ganības); 97.2. lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas: 97.2.1. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija" (TIN6); 97.2.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5) - Gaurata ezera un apkārtnes ainavas telpa un Bērzes - Sesavas ielejas ainavas telpa teritorijā; 97.2.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas" (TIN4); 97.2.4. valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā), ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums. 3.7. PRASĪBAS PELDBŪVĒM 98. Prasības peldbūvju izvietošanai: 98.1. peldbūves laukums nevar pārsniegt 25 m2, stāvu skaits - 1 stāvs, augstums - līdz 6 m; 98.2. peldbūves, kas pielāgotas dzīvojamai funkcijai, atļauts ekspluatēt, ja tām ir nodrošināts piebraucamais ceļš no zemes vienības, pie kuras var piekļūt no ielas vai ceļa; 98.3. minimālais attālums starp jebkurām divu peldbūvju konstrukcijas daļām - 6 m; 98.4. vismaz gar vienu peldbūves fasādi pilnā to garumā nodrošina pieeju laipai, tiltam vai krastam; 98.5. jānodrošina lokāla sadzīves notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana vai novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Pirms peldbūves nodošanas ekspluatācijā nekustamā īpašuma īpašnieks noslēdz līgumu ar asenizatoru, kurš ir saņēmis Pašvaldības atļauju decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai. 3.8. KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA 3.8.1. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā) 99. Būvniecība pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsardzības zonā ir pieļaujama tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās apbūves mēroga proporcijas. 100. Saimniecisko darbību plāno un veic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi un nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri. 101. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā jāievēro iedibinātā būvlaide. 102. Pārbūves vai atjaunošanas gadījumā ielas malā novietotās ēkas ir atjaunojamas atbilstoši vides kontekstam, pēc iespējas saglabājot vēsturiskās iezīmes. Jaunbūves gadījumā ir jāievēro bijušo vai blakus esošo ēku proporcijas (augstuma un ēkas platuma proporcija, fasādes un jumta proporcija), galvenās augstumu atzīmes (jumta augstums, dzegas augstums, logu un durvju augstumi, dekoratīvo elementu augstumi), kā arī ēkas apdarē jāpielieto raksturīgie dekoratīvie elementi, ko nosaka būvatļaujā. 103. Ēku apdarē ievēro: 103.1. jumta materiāli - māla un betona dakstiņi, gludais metāls, šķiedrcementa loksnes (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 103.2. fasādes krāsojumam izmanto dabīgas krāsas (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 103.3. aizliegts likvidēt vai vienkāršot apdares elementus, iebūvēt baltus plastmasas logus, izmantot fasāžu apmetumu, izņemot, ja tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums, nodrošinot pietiekamu gaisa caurlaides spēju (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 103.4. logu un ārdurvju nomaiņas gadījumā atļauts tos aizvietot tikai ar koka logu rāmjiem un koka durvīm, saglabājot to vēsturisko dalījumu (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 103.5. aizliegts izvietot saules paneļus uz ēku fasādēm un jumta, kas vērsts pret publisko ārtelpu, izņemot plakanos jumtus (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 103.6. aizliegts izvietot objektus uz ēku fasādēm un jumtiem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, ja tie maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu. 104. Teritorijas labiekārtošanā ievēro: 104.1. žogiem aizliegts izmantot metāla sietu vai stiepļu pinumu, izņemot sporta būvju un atpūtas vietu nožogošanai; 104.2. izvieto tikai vēsturiska izskata apgaismes stabus, kuru izskatu saskaņo pašvaldībā (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 104.3. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu veidu un raksturu. 105. Ielu pārbūvē ievēro: 105.1. izmaiņas ielu profilā un segumos pieļaujamas, izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm; 105.2. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā); 105.3. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli; 105.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velosipēdu novietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu). 3.8.2. Prasības valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsargjoslā (aizsardzības zonā) 106. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa, izņemot arheoloģiskā pieminekļa, un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības - telpisko izveidojumu, reljefa un apstādījumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml. 107. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot kultūras pieminekļa vizuālo uztveri. 108. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā nav pieļaujama jauna būvniecība, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi. 109. Atjaunojot vai pārbūvējot valsts aizsargājamos arhitektūras kultūras pieminekļus, ievēro šādas prasības: 109.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, balkonu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas; 109.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo atbilstoši stilistikai kultūras pieminekļa būvniecības laikā; 109.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses. 4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ 4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1. Pamatinformācija 110. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 111. Savrupmāju apbūve (11001). 112. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 113. Dārza māju apbūve (11003). 114. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, kafejnīcas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. 115. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 116. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 117. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 118. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 119. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 120. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002). 121. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 122. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 123. Savrupmāju apbūve 1200 m2 1 40 līdz 12 2 līdz 2 60 124. Vasarnīcu apbūve 1200 m2 40 līdz 12 2 līdz 2 60 125. Dārza māju apbūve 1200 m2 10 līdz 6 līdz 1 126. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 127. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 128. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 129. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 130. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 131. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 132. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 10 līdz 6 līdz 1 133. Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 1 600 m2 - katrai dvīņu mājas sekcijai (vēsturiski esošā ēkā, veicot reālo sadali, šo parametru vērtēt atbilstoši situācijai) 2 6 m - palīgēkai 4.1.1.5. Citi noteikumi 134. Minimālais jaunveidojamās zemes vienības platums - 20 m, dvīņu mājai - 15 m katrai (šie parametri nav attiecināmi uz vēsturisko ēku apbūvi, kuru paredzēts sadalīt reālajās daļās). 4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.2.1. Pamatinformācija 135. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kas noteikta esošo savrupmāju apbūves teritorijā Augstkalnē un Dobelē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā, lai saglabātu to kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, bet vienlaicīgi, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 136. Savrupmāju apbūve (11001). 4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 137. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti. 138. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 139. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.1.2.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 140. Savrupmāju apbūve 2000 m2 20 līdz 10 3 līdz 1 4 60 141. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 20 līdz 10 līdz 1 60 142. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2000 m2 20 līdz 10 līdz 1 4 60 3 6 m - palīgēkai 4 atļauta jumta izbūve 4.1.2.5. Citi noteikumi 143. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā - viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas. 144. Papildus noteikumi kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai: 144.1. saglabāt kultūrainavu, respektējot raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko struktūru; 144.2. atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai; 144.3. jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes vienības sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā atļauju. 4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 145. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 146. Savrupmāju apbūve (11001). 147. Rindu māju apbūve (11005). 148. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 149. Biroju ēku apbūve (12001). 150. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti. 151. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003). 152. Kultūras iestāžu apbūve (12004). 153. Sporta būvju apbūve (12005). 154. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007). 155. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008). 156. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009). 157. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010). 158. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi. 159. Labiekārtota ārtelpa (24001): laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.2.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 160. 1000 m2 5 40 līdz 15 līdz 3 40 5 500 m2 dvīņu mājas pusei un rindu mājas vienai sekcijai 4.2.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1. Pamatinformācija 161. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 162. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 163. Rindu māju apbūve (11005). 164. Biroju ēku apbūve (12001). 165. Tirdzniecības vai pakalpojumu obje …