Dobeles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības.

Dobeles novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 4 2026. gada 28. maijā Dobeles novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Dobeles novada domes 2026. gada 28. maija lēmumu Nr. 103/7 Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33961 izstrādātās Dobeles novada teritorijas plānojuma daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.

2.1. Dobeles novada domes 2017. gada 27. jūlija saistošos noteikumus Nr. 3 "Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";

2.2. Tērvetes novada domes 2019. gada 25. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Tērvetes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.3. Auces novada domes 2013. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 3 "Auces novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.4. Dobeles novada domes 2022. gada 29. decembra saistošos noteikumus Nr. 45 "Par lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam "Rosmes", Naudītē, Naudītes pagastā, Dobeles novadā apstiprināšanu".

Dobeles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Spridzāns APSTIPRINĀTI ar Dobeles novada domes 2026. gada 28. maija lēmumu Nr. 103/7 Dobeles novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009115092 Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles nov., LV-3701 dome@dobele.lv http://www.dobele.lv Dobeles novada teritorijas plānojums Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Jaunu zemes vienību veidošana 2.4. Piekļūšana zemes vienībai 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanai 3.7. Prasības peldbūvēm 3.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotās vietās (pilsēta, ciems) 1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1.

NOTEIKUMU LIETOŠANA 1. Dobeles novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) sastāvā esošie Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka:

1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Dobeles novada administratīvajā teritorijā, ciktāl tās nav pretrunā ar normatīvo aktu teritorijas attīstības plānošanas jomā noteikto;

1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem.

1.2.

DEFINĪCIJAS 4. Apbūves noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās daļa, kas paredzēta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas būves apjomā;

4.2. autonovietne - laukums, virszemes vai pazemes ēka vai tās daļa, kas izbūvēta transportlīdzekļu novietošanai (autostāvvietām) atsevišķa objekta vajadzībām vai kā publiskas autonovietnes pakalpojums;

4.3. ielas telpa - teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;

4.4. lietišķais labiekārtojums - lietišķas atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos) un sabiedriskā transporta pieturvietās;

4.5. piebrauktuve - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem.

VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 5. Lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, visā Dobeles novada administratīvajā teritorijā atļauta šāda izmantošana:

5.1. objektam nepieciešamo velonovietņu izbūve;

5.2. transportlīdzekļu ar bezizmešu dzinējiem uzlādes punkta ierīkošana;

5.3. transportmijas punktu (privātais autotransports un koplietošanas transportlīdzekļi, piemēram, auto, velosipēdi, skrejriteņi u.tml., bet neietverot stāvparkus) ierīkošana;

5.4. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru un vēja ģeneratoru - izmantošana un uzstādīšana, ievērojot ierobežojumus attiecībā uz to novietojumu zemes vienības robežās;

5.5. meliorācijas sistēmu izbūve un pārbūve;

5.6. palīgēkas, kas pakārtotas galvenās ēkas izmantošanai, būvniecība;

5.7. mājražošana un amatniecība tik tālu, cik telpas nav jāpielāgo ražošanai un tā nav uzskatāma par piesārņojošu darbību.

2.2.

VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 6. Visā Dobeles novada administratīvajā teritorijā aizliegts:

6.1. uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);

6.2. novietot vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, metāllūžņus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;

6.3. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves vieta;

6.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus;

6.5. izmantot kā ēkas vai būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas;

6.6. izmantot kā ēkas vai būves treilerus vai konteinerus un citus līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

6.7. uzsākt jaunu būvniecību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā pirms teritorijas revitalizācijas pasākumu vai sanācijas pasākumu veikšanas;

6.8. patvaļīgi veikt reljefa izmaiņas, vairāk nekā par 50 cm pazeminot vai paaugstinot esošo grunts līmeni (izņemot atsevišķu bedru aizbēršanu), mainīt hidroloģisko režīmu un ūdensobjektu dabisko krastu (piemēram, izbūvēt krasta nostiprinājumus, veikt rakšanas darbus vai krastmalas uzbēršanu);

6.9. patvaļīgi veikt nelikumīgi uz zemes vienības jau uzbūvēto ēku un būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, remontu, ja tā nav reģistrēta kadastra sistēmā un nav nodota ekspluatācijā, un nav akceptēta būvprojektā;

6.10. kvartāla stūros esošo ēku nojaukšana. Ir pieļaujama tikai tāda pārbūve vai atjaunošana, kas nodrošina līdzvērtīgu apjomu, kas noslēdz kvartālu atstājot tikai daļu ēkas vai to daļas;

6.11. veikt ēkas krāsojumu un apdares veidu, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo vidi. Ēkas krāsojams jāplāno atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Nav atļauti košie un intensīvie toņi jumta krāsu pasēs, piemēram, zils (metāla krāsojums RAL 5012), rozā (metāla krāsojums RAL 4003), dzeltens (metāla krāsojums RAL 1023, RR 25, RR 24) un tiem radniecīgu toņu. Jebkura fasādes toņa vai apdares veida maiņa ir jāskaņo pašvaldības Būvvaldē.

2.3.

JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA 7. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

7.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība, izņemot Apbūves noteikumos noteiktos izņēmumu gadījumus;

7.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

7.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas ceļa vai ielas, vai servitūta ceļa (piebrauktuves), ja zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu;

7.4. kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m.

11.1. zemes vienības daļu, kas iekļaujas sarkanajās līnijās, izņemot, ja zemes vienībā iekļaujas vienīgi sarkanajās līnijās ietverta redzamības brīvlauka teritorija;

11.2. ceļa servitūta teritoriju, ja plānotā servitūta teritorija nodrošinās piekļūšanu divām un vairāk zemes vienībām, ieskaitot kalpojošo zemes vienību;

11.3. piebrauktuvi, ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi divām un vairāk zemes vienībām.

2.4.

PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBAI 12. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:

12.1. no valsts autoceļa:

12.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

12.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts Teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

12.1.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

12.1.4. jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam nepieciešams tā izvērtējums, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu) izvērtējot katra ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa pievienojumu pievieno citam - zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un ceļa pievienojumu pievieno tuvumā esošam ceļa pievienojumam;

12.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:

12.2.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai;

12.2.2. pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai noteikts lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā;

12.2.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

12.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam vai ielai saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

12.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

12.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (Zemesgrāmatā reģistrēts ceļa servitūts kā ieraksts).

PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI 3.1.1. Ielu iedalījums, sarkanās līnijas un ekspluatācijas aizsargjoslas 13. Ielas iedala B, C, D un E kategorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.

Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotās vietās (pilsēta, ciems).

3.1.2. Ielu un ceļu pievienojumi un krustojumi 16. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.

3.1.3. Prasības jaunai transporta infrastruktūrai un esošās infrastruktūras pārbūvei 20. Minimālās prasības plānotai tranzīta ielas (B kategorijas) telpai:

20.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;

20.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

20.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;

20.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar platumu līdz 2,5 m;

20.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai.

21.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;

21.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

21.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;

21.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar platumu līdz 2,5 m;

21.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai.

22.1. paredz divas braukšanas joslas ar minimālo platumu vismaz 3 m;

22.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

22.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;

22.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu;

22.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai.

23.1. paredz divas braukšanas joslas, ar minimālo platumu 3 m, vai paredz vienu braukšanas joslu, ar minimālo platumu no 3 līdz 3,50 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli, izveidojot uzgaidīšanas kabatas vai tml. risinājumus;

23.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

23.2.1. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē;

23.2.2. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu;

23.2.3. pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu.

Ierīkojot jaunas vai pārbūvējot esošas ietves vai gājēju ceļus apstādījumu teritorijās, atļauti dažādi seguma veidi.

26.1. strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m vai loku;

26.2. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams;

26.3. detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un veloceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.

3.1.4. Prasības autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitam un izvietojumam 29. Ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, vispārējā gadījumā nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 objekta stāva platības.

30.1. tirdzniecības objektos uz 30-50 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu zāles platības - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.2. lielveikalos uz 10-20 m2 tirdzniecības zāles platības - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.3. tirgos uz katrām divām tirdzniecības vietām - 5 autostāvvietas, 1 velostāvvieta;

30.4. restorānos un kafejnīcās uz katrām 5 sēdvietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.5. tūrisma un atpūtas objektos uz katrām 5 apmeklētāju vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.6. sporta būvēs uz katrām 20 skatītāju vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.7. kultūras iestādēs uz katrām 7 skatītāju vietām - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.8. atpūtas objektiem uz vienlaikus 7 apmeklētājiem - 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

30.9. pie kapsētām uz katriem kapsētas 2000 m2 - 1 autostāvvieta (minimāli 10 autostāvvietas), 0,2 velostāvvieta;

30.10. automazgātavām uz vienu mazgāšanas vietu - 1 autostāvvieta;

30.11. autoservisiem uz katru tehniskās apkopes stendu - 3 autostāvvietas.

Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un ēkas lietošanas veida maiņu.

36.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;

36.2. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 - vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem (platībā ieskaita vainaga projekciju) vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām.

3.2.

PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM 3.2.1.

Vispārīgas prasības inženiertīkliem 38. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.

3.2.2.

Ūdensapgāde un kanalizācija 41. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumus plāno, ņemot vērā konkrēto situāciju un tehniski ekonomiskos aprēķinus, prioritāri izvēloties pieslēgumus centralizētajiem tīkliem vai ierīko lokālās centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, ja tehniski nav iespējami pieslēgumi pie centralizētajām sistēmām.

Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem.

3.2.3.

Lietusūdeņu un virszemes ūdeņu savākšana 51. Lietusūdens un virszemes ūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus.

3.2.4.

Alternatīvā energoapgāde 54. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta:

54.1. pilsētas un ciema teritorijā;

54.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība" (TIN11);

54.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);

54.4. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija" (TIN6);

54.5. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslas (aizsardzības zonu) teritorijā.

3.3.

PRASĪBAS APBŪVEI 3.3.1.

Pagalmi 57. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta (āra) uzglabāšana un krautņu veidošana - aizliegts ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

3.3.2. Prasības žogiem 59. Zemes vienības atļauts iežogot:

59.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienības robežu;

59.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu;

59.3. stūra zemes vienībā - pa redzamības brīvlauku, neiežogojot 2 m no zemes vienības stūra;

59.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības, ievērojot 60. punktā prasības;

59.5. gar valsts nozīmes, pašvaldības un koplietošanas meliorācijas būvi - 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes, bet pilsētas un ciema teritorijā - 5 m attālumā no ūdensnotekas krants. Žogiem jābūt pārvietojamiem, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.

60.1. žoga maksimālais augstums uz zemes vienības robežas ar publisko ārtelpu ir 1,6 m (tai skaitā cokola maksimālais augstums 0,5 m), minimālā caurredzamība - 30 %. Lauku teritorijā, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veida specifiku (piemēram, lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, u.tml.), saskaņojot ar pašvaldības Būvvaldi, atļaut būvēt augstākus žogus (maksimālais augstums līdz 2 m);

60.2. vēsturiskajai apbūvei raksturīgajiem koka, mūra un metāla kaluma žogiem un dzīvžogiem augstums un caurredzamība netiek noteikta;

60.3. žogus starp blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem ierīko pa zemes vienības robežu. Tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā nekustamo īpašumu īpašniekiem savstarpēji vienojoties (gan par vizuālo izskatu, gan par augstumu), bet ne augstāku par 2 m. Ja nav iespējams vienoties starp kaimiņiem, tad minimālais attālums žoga trasei no zemes vienības ir līdz 1 m, nekustamā īpašuma īpašniekam patstāvīgi izvērtējot apsaimniekošanas platību;

60.4. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) žoga maksimālais augstums ir 2 m. Teritoriju drīkst nožogot arī ar blīvu (necaurredzamu) žogu, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas un tehniskās zonas nodrošināšanai un to risinājumu akceptējusi pašvaldības Būvvalde.

3.3.3.

Būvlaides 63. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no ielas sarkanās līnijas:

63.1. B, C vai D kategorijas ielai - 6 m;

63.2. E kategorijas ielai - 3 m;

63.3. piebrauktuvēm, kas nodrošina piekļūšanu vairāk kā vienai zemes vienībai, gājēju vai velosipēdu ielām vai ceļiem - 3 m.

3.3.4. Attālumi starp būvēm 66. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.

3.3.5. Būves dzīvniekiem 70. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.

3.4.

PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM 3.4.1. Prasības ārtelpas elementiem 73. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, apgaismojuma elementus un soliņus.

83.1. apstādījumu joslas gar ielu, ceļu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;

83.2. apstādījumu joslas gar ielu, ceļu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairākpakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);

83.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā, ceļā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).

83.4. aizliegta apstādījumu ierīkošana, izmantojot invazīvas augu sugas vai sugas ar nekontrolējamu izplatīšanās spēju, teritoriju apstādījumos izmantot vietējās izcelsmes sugas, nav pieļaujama augsnes pārvietošana citur no šādām teritorijām, lai neveicinātu invazīvo sugu izplatību.

3.5.

PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI 3.5.1.

Būvniecība piesārņotā un potenciāli piesārņotā teritorijā 84. Būvniecību piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās atļauts veikt, ja ir veikta to revitalizācija un/vai sanācija.

3.5.2.

Aizsardzība pret troksni un piesārņojumu 87. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.

Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.

92.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās teritorijās, kurās esošais fona trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus, esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

92.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās teritorijās, kurās esošais fona gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts.

3.5.3. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei 94. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:

94.1. pilsētas un ciema teritorijā;

94.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4);

94.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīgā teritorija" (TIN5), izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām.

95.1. 500 m - no pilsētas un ciema teritorijas robežas;

95.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas;

95.3. 100 m - no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas robežas;

95.4. tuvāk par 300 m no kapsētas zemes vienības robežas.

3.6.

PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES APMEŽOŠANAI 97. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:

97.1. ja vienlaidus lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 30 ha, zemes vienības vidējais kvalitatīvais novērtējums ir lielāks par 40 ballēm, un zeme līdz paredzētajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai ir apsaimniekota un tiek izmantota lauksaimniecībā (tīrumi, ganības);

97.2. lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas:

97.2.1. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija" (TIN6);

97.2.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5) - Gaurata ezera un apkārtnes ainavas telpa un Bērzes - Sesavas ielejas ainavas telpa teritorijā;

97.2.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas" (TIN4);

97.2.4. valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā), ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs, izņemot, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.

3.7.

PRASĪBAS PELDBŪVĒM 98. Prasības peldbūvju izvietošanai:

98.1. peldbūves laukums nevar pārsniegt 25 m2, stāvu skaits - 1 stāvs, augstums - līdz 6 m;

98.2. peldbūves, kas pielāgotas dzīvojamai funkcijai, atļauts ekspluatēt, ja tām ir nodrošināts piebraucamais ceļš no zemes vienības, pie kuras var piekļūt no ielas vai ceļa;

98.3. minimālais attālums starp jebkurām divu peldbūvju konstrukcijas daļām - 6 m;

98.4. vismaz gar vienu peldbūves fasādi pilnā to garumā nodrošina pieeju laipai, tiltam vai krastam;

98.5. jānodrošina lokāla sadzīves notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana vai novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Pirms peldbūves nodošanas ekspluatācijā nekustamā īpašuma īpašnieks noslēdz līgumu ar asenizatoru, kurš ir saņēmis Pašvaldības atļauju decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai.

3.8.

KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA 3.8.1. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā) 99. Būvniecība pilsētbūvniecības pieminekļa "Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsardzības zonā ir pieļaujama tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās apbūves mēroga proporcijas.

103.1. jumta materiāli - māla un betona dakstiņi, gludais metāls, šķiedrcementa loksnes (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

103.2. fasādes krāsojumam izmanto dabīgas krāsas (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

103.3. aizliegts likvidēt vai vienkāršot apdares elementus, iebūvēt baltus plastmasas logus, izmantot fasāžu apmetumu, izņemot, ja tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums, nodrošinot pietiekamu gaisa caurlaides spēju (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

103.4. logu un ārdurvju nomaiņas gadījumā atļauts tos aizvietot tikai ar koka logu rāmjiem un koka durvīm, saglabājot to vēsturisko dalījumu (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

103.5. aizliegts izvietot saules paneļus uz ēku fasādēm un jumta, kas vērsts pret publisko ārtelpu, izņemot plakanos jumtus (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

103.6. aizliegts izvietot objektus uz ēku fasādēm un jumtiem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, ja tie maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.

104.1. žogiem aizliegts izmantot metāla sietu vai stiepļu pinumu, izņemot sporta būvju un atpūtas vietu nožogošanai;

104.2. izvieto tikai vēsturiska izskata apgaismes stabus, kuru izskatu saskaņo pašvaldībā (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

104.3. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu veidu un raksturu.

105.1. izmaiņas ielu profilā un segumos pieļaujamas, izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;

105.2. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni (izņemot aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā);

105.3. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli;

105.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velosipēdu novietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu).

3.8.2. Prasības valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsargjoslā (aizsardzības zonā) 106. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa, izņemot arheoloģiskā pieminekļa, un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības - telpisko izveidojumu, reljefa un apstādījumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.

109.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, balkonu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;

109.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo atbilstoši stilistikai kultūras pieminekļa būvniecības laikā;

109.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.

SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA 4.1.1.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1.

Pamatinformācija 110. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 111. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 113. Dārza māju apbūve (11003).

4.1.1.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 123.

Savrupmāju apbūve 1200 m2 1 40 līdz 12 2 līdz 2 60 124.

Vasarnīcu apbūve 1200 m2 40 līdz 12 2 līdz 2 60 125.

Dārza māju apbūve 1200 m2 10 līdz 6 līdz 1 126.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 127.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 128.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 129.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 130.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 131.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1200 m2 30 līdz 12 līdz 2 60 132.

Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 10 līdz 6 līdz 1 133.

Labiekārtota ārtelpa 10 līdz 6 līdz 1 1 600 m2 - katrai dvīņu mājas sekcijai (vēsturiski esošā ēkā, veicot reālo sadali, šo parametru vērtēt atbilstoši situācijai) 2 6 m - palīgēkai 4.1.1.5. Citi noteikumi 134. Minimālais jaunveidojamās zemes vienības platums - 20 m, dvīņu mājai - 15 m katrai (šie parametri nav attiecināmi uz vēsturisko ēku apbūvi, kuru paredzēts sadalīt reālajās daļās).

4.1.2.

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.2.1.

Pamatinformācija 135. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kas noteikta esošo savrupmāju apbūves teritorijā Augstkalnē un Dobelē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā, lai saglabātu to kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, bet vienlaicīgi, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.1.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 136. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 137. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.1.2.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 140.

Savrupmāju apbūve 2000 m2 20 līdz 10 3 līdz 1 4 60 141.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 20 līdz 10 līdz 1 60 142.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2000 m2 20 līdz 10 līdz 1 4 60 3 6 m - palīgēkai 4 atļauta jumta izbūve 4.1.2.5. Citi noteikumi 143. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā - viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.

144.1. saglabāt kultūrainavu, respektējot raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko struktūru;

144.2. atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai;

144.3. jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes vienības sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā atļauju.

4.2.

MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1.

Pamatinformācija 145. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 146. Savrupmāju apbūve (11001).

4.2.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 149. Biroju ēku apbūve (12001).

4.2.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 160.

1000 m2 5 40 līdz 15 līdz 3 40 5 500 m2 dvīņu mājas pusei un rindu mājas vienai sekcijai 4.2.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.3.

DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA 4.3.1.

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) 4.3.1.1.

Pamatinformācija 161. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 162. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 163. Rindu māju apbūve (11005).

4.3.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 175.

2000 m2 6 60 līdz 20 40 6 300 m2 rindu mājas vienai sekcijai 4.3.1.5. Citi noteikumi 176. Minimālais jaunveidojamās zemes vienības platums - 30 m.

4.4.

PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P) 4.4.1.1.

Pamatinformācija 177. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 178. Biroju ēku apbūve (12001).

4.4.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 190. Rindu māju apbūve (11005).

4.4.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 193.

7 70 7 30 7 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.4.1.5. Citi noteikumi 194. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām veido publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi, atpūtas vietas u.c.) vismaz 20% no teritorijas kopējās platības.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1) 4.4.2.1.

Pamatinformācija 196. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, kas noteikta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijā, lai saglabātu to kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, bet vienlaicīgi, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 197. Biroju ēku apbūve (12001).

Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

4.4.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 208. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): esoša daudzdzīvokļu māju apbūve.

4.4.2.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 209.

8 40 līdz 8 9 40 8 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 9 neattiecas uz esošo kultūrvēsturisko ēku pārbūvi vēsturiskajā veidolā, palīgēkai nepārsniedzot kultūrvēsturiskās ēkas augstumu 4.4.2.5. Citi noteikumi 210. Prioritāri veic ēku un būvju atjaunošanu un pārbūvi, nav pieļaujama jaunu, esošai apbūvei neraksturīgu ēku un būvju būvniecība.

Plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi.

4.5.

JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) 4.5.1.1.

Pamatinformācija 214. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 215. Savrupmāju apbūve (11001).

4.5.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 230. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.5.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 233.

10 70 11 30 10 atbilstoši funkcionālajai izmantošanai 11 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.5.1.5. Citi noteikumi 234. Ja Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve, noliktavu apbūve, transporta apkalpojošā infrastruktūra robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko skaņas sienu vai blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, vai citu atbilstošu risinājumu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) 4.5.2.1.

Pamatinformācija 237. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, kas noteikta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijā, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jaukts izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas un apkaimes centrs, lai vienlaicīgi saglabātu teritorijas kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību.

4.5.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 238. Savrupmāju apbūve (11001).

4.5.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 251. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): jauna vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve nav veidojama, izņemot ar esošo apbūvi saistītās palīgēkas un būves.

4.5.2.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 252.

2000 m2 20 12 līdz 10 13 līdz 2 14 60 12 12 40 % - Dobelē 13 15 m - Dobelē 14 3 stāvi - Dobelē 4.5.2.5. Citi noteikumi 253. Prioritāri veikt ēku un būvju atjaunošanu un pārbūvi, nav pieļaujama jaunu, esošai apbūvei neraksturīgu ēku un būvju būvniecība.

Plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi.

4.6.

RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.6.1.

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) 4.6.1.1.

Pamatinformācija 258. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 259. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 269. Biroju ēku apbūve (12001).

4.6.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 274.

15 70 15 15 10 15 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.6.1.5. Citi noteikumi 275. Jauna smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve apdzīvotā vietā atļauta, ja teritorija nerobežojas ar zemes vienību, kur ir esoša vai tiek plānota dzīvojamās apbūves teritorija un/vai publiskās apbūves teritorija.

4.7.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 4.7.1.

Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 4.7.1.1.

Pamatinformācija 278. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 279. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.7.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 282. Biroju ēku apbūve (12001).

4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.8.

TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA 4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA) 4.8.1.1.

Pamatinformācija 286. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 287. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

4.8.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 293. Biroju ēku apbūve (12001).

4.8.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 296.

16 16 16 10 16 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.8.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.

DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA 4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) 4.9.1.1.

Pamatinformācija 297. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 298. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšana.

4.9.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 300. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

4.9.1.4. Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 305.

17 17 17 17 17 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.9.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) 4.9.2.1.

Pamatinformācija 306. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kur galvenā teritorijas izmantošana ir saistīta ar apbedījumu veikšanu un ar to saistītu būvju izvietošanu.

4.9.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 307. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves).

4.9.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 308. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kioski, segtie stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.9.2.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) 4.9.3.1.

Pamatinformācija 309. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un valsts aizsargājamo kultūrvēsturisko parku teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 310. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

4.9.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 313. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.3.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 317.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 18 10 līdz 6 70 318.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 18 10 līdz 6 70 18 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - atbilstoši šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem 4.9.3.5. Citi noteikumi 319. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā saglabājami parka apstādījumi un vēsturiskais celiņu trasējums.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) 4.9.4.1.

Pamatinformācija 322. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu vietējas nozīmes dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.4.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 323. Labiekārtota ārtelpa (24001): atpūtas parks, botāniskie dārzi, mežaparks, pludmales, krastmalas, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.4.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 325. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kiosks.

4.9.4.4. Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 329.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 19 10 līdz 6 70 330.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 19 10 līdz 6 70 331.

Sporta būvju apbūve 19 10 līdz 6 70 19 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.9.4.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.10.

MEŽU TERITORIJA 4.10.1. Mežu teritorija (M) 4.10.1.1.

Pamatinformācija 332. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 333. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.10.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 337. Viensētu apbūve (11004).

4.10.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 347.

Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 20 348.

Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 21 349.

Labiekārtota ārtelpa līdz 6 līdz 1 350.

Viensētu apbūve 2 ha 5 22 līdz 9 līdz 2 351.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 20 5 22 līdz 9 līdz 2 352.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 20 5 22 līdz 9 līdz 2 353.

Sporta būvju apbūve 2 ha 20 5 22 līdz 9 līdz 2 354.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2 ha 20 5 22 līdz 9 līdz 2 355.

Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 356.

Lauksaimnieciska izmantošana 2 ha 20 2500 m2 - pilsētas, ciema teritorijā 21 atbilstoši šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem 22 20 % - pilsētas,ciema teritorijā 4.10.1.5. Citi noteikumi 357. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta apdzīvotas vietas teritorijā.

4.11.

LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA 4.11.1.

Lauksaimniecības teritorija (L) 4.11.1.1.

Pamatinformācija 358. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 359. Viensētu apbūve (11004).

4.11.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 365. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.1.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 387.

Viensētu apbūve 2 ha 24 24 388.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 2 ha 24 24 389.

Lauksaimnieciska izmantošana 2 ha 23 24 24 390.

Vasarnīcu apbūve 2 ha 24 24 391.

Dārza māju apbūve 2 ha 24 24 392.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 24 24 393.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 24 24 394.

Kultūras iestāžu apbūve 2 ha 24 24 395.

Sporta būvju apbūve 2 ha 24 24 396.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2 ha 24 24 397.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 2 ha 24 24 398.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2 ha 24 24 399.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 24 24 400.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 24 24 401.

Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2 ha 24 24 402.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 2 ha 24 24 403.

Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 24 24 404.

Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 2 ha 24 24 405.

Noliktavu apbūve 2 ha 24 24 406.

Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 24 24 23 10 ha - nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijā; 5 ha - Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijā (TIN6) 24 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai 4.11.1.5. Citi noteikumi 407. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas (TIN6) atļautā izmantošana un citas prasības noteiktas Apbūves noteikumu 5.6.1.apakšnodaļā.

4.11.2.

Lauksaimniecības teritorija (L1) 4.11.2.1.

Pamatinformācija 409. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apdzīvotā vietā esošās lauksaimniecības zemes, t.sk. esošās mazdārziņu teritorijas kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorija kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.

4.11.2.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 410. Viensētu apbūve (11004).

4.11.2.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 416. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.2.4.

Apbūves parametri Nr.

Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 435.

Viensētu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 436.

Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 30 437.

Vasarnīcu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 438.

Dārza māju apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 439.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 440.

Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 441.

Kultūras iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 442.

Sporta būvju apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 443.

Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 444.

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 445.

Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 446.

Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 447.

Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2500 m2 30 līdz 12 līdz 2 20 448.

Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2500 m2 30 20 449.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 30 450.

Noliktavu apbūve 30 4.11.2.5. Citi noteikumi 451. Minimālais zemes vienības platums - 20 m.

4.11.3.

Lauksaimniecības teritorija (L2) 4.11.3.1.

Pamatinformācija 452. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka vēsturiski izveidotās dārzkopību sabiedrību teritorijās - Gardene 1, Zemnieki, Pokaiņi, Galenieki, kurās atļauta vasarnīcu un dārza māju apbūvei, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai.

4.11.3.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 453. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.11.3.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 456. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.11.3.4.

Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 458.

2 ha 20 līdz 10 līdz 2 4.11.3.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.11.4.

Lauksaimniecības teritorija (L3) 4.11.4.1.

Pamatinformācija 459. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona, ko nosaka lauku teritorijā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā, lai nodrošinātu vienlaicīgi kultūrvēsturiskā mantojuma un lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai lauku teritorijā.

4.11.4.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 460. Viensētu apbūve (11004).

4.11.4.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 465. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

4.11.4.4.

Apbūves parametri Nr.

Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 477.

2 ha 40 līdz 12 līdz 2 4.11.4.5. Citi noteikumi 478. Jaunu būvju būvniecībā un esošo būvju pārbūvē ievērot kultūras pieminekļu un to apkārtnes kultūrvēsturiskās ainavas, tradicionālās apbūves telpisko struktūru, raksturīgo apbūvi, saglabājot vēsturisko būvapjomu proporcijas, ēku mērogu un lai tie harmoniski iekļautos kultūrvēsturiskajā vidē.

4.12.

ŪDEŅU TERITORIJA 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū) 4.12.1.1.

Pamatinformācija 479. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 480. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.12.1.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi 486. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007): izņemot publiskos ūdeņus.

4.12.1.4.

Apbūves parametri Nenosaka 4.12.1.5. Citi noteikumi 488. Sauszemes josla gar virszemes ūdensobjekta krastu ir brīvi pieejama (zveju un kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem), bez žogiem vai citiem norobežojumiem, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, skaitot no krants, bet gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m (izņemot, ja privātie ūdeņi pieder vienam zemes gabala īpašniekam).

CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM 5.1.1.

Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1) 5.1.1.1.

Pamatinformācija 489. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kurās ir esošas un no jauna ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

5.1.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.1.3. Citi noteikumi 490. TIN1 teritorijā ievērot Apbūves noteikumu 3.2.2. apakšnodaļas prasības.

5.1.2.

Teritorija, kur aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW (TIN11) 5.1.2.1.

Pamatinformācija 491. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība.

5.1.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.2.3. Citi noteikumi 492. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība.

5.1.3.

Teritorija, kas paredzēta valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN12) 5.1.3.1.

Pamatinformācija 493. Lai nodrošinātu valsts robežas apsekošanu no gaisa, 500 metru zonā no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni) Grafiskās daļas kartē attēlota Teritorija, kas paredzēta valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN12).

5.1.3.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.3.3. Citi noteikumi 494. TIN12 teritorijā aizliegts 500 metru zonā no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni) būvēt būves (ēkas un inženierbūves), kas augstākas par 35 metriem.

5.2.

TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS Nenosaka 5.3.

TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS 5.3.1.

Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3) 5.3.1.1.

Pamatinformācija 495. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija Niedras ciemā, kurā pirms teritorijas attīstības priekšlikuma īstenošanas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājams detālplānojums, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

5.3.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.3.1.3. Citi noteikumi 496. TIN3 teritorijā pirms konkrēta attīstības priekšlikuma īstenošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājams detālplānojums.

5.4.

VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA 5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN4) 5.4.1.1.

Pamatinformācija 497. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas (TIN4).

5.4.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.4.1.3. Citi noteikumi 498. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas (TIN4):

498.1. Grāfu Pālēnu muižas apbūve un medību pils (bijusī sanatorijas ēka) (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-1);

498.2. Kalnamuižas klēts (sanatorijas klēts) (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-2);

498.3. Kalnamuižas dzirnavas (Tērvetes pienotavas ēka) (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-3);

498.4. Vecais Kalnamuižas krogs (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-4);

498.5. Karaļavoti (Ķeveles avoti) (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-5);

498.6. Ķeveles parks (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-6);

498.7. Vītiņu parks (Grafiskā daļā Nr.VNKDO-7).

5.5.

AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA 5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5) 5.5.1.1.

Pamatinformācija 502. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskās daļas kartē attēlotas ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5).

5.5.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.5.1.3. Citi noteikumi 503. Ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5):

503.1. Gaurata ezera un apkārtnes ainava;

503.2. Bērzes-Sesavas ielejas ainava;

503.3. Pokaiņu meža ainava.

504.1. saglabā lauksaimniecisko izmantošanu kā galveno teritorijas izmantošanas veidu;

504.2. saglabā un apsaimnieko publiski pieejamu, labiekārtotu piekļuvi Gaurata ezeram;

504.3. aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, biogāzes ražotne un saules parku, kuru platība ir lielāka par 2 ha vai jauda lielāka par 2 MW būvniecība;

504.4. aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

504.5. aizliegta lauksaimniecībā izmantojamās zemes kategorijas maiņa par meža zemi (apmežošana un plantāciju mežu ieaudzēšana).

505.1. nodrošinot upju ainavu vizuālo pieejamību, attīra skatu līnijas un ūdensobjektu krastus no apauguma, ņemot vērā konkrētajā vietā sastopamās dabas vērtības, raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību, hidroloģiskos procesus, ūdensobjektu krastu eroziju, ģeoloģisko uzbūvi u.tml;

505.2. aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, biogāzes ražotne un saules parku, kuru platība ir lielāka par 2 ha vai jauda lielāka par 2 MW būvniecība;

505.3. aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

505.4. aizliegta lauksaimniecībā izmantojamās zemes kategorijas maiņa par meža zemi (apmežošana un plantāciju mežu ieaudzēšana).

506.1. uzturēt esošo meža ainavas struktūru un vērtības;

506.2. plānojot mežsaimnieciskos darbus ievērtē ainavas plānošanas principus (piemēram, neregulāras formas atvērumi, nelieli atvērumi - vidēji līdz 2 ha, ekoloģisko koku saglabāšana grupās u.c. principus);

506.3. plānojot mežsaimnieciskos darbus ņemt vērā esošo un plānoto tūrisma infrastruktūru, dabas vērtības, teritorijas apmeklētāju plūsmu un koncentrācijas vietas un plānot ietekmi mazinošus pasākumus;

506.4. aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW būvniecība;

506.5. aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām.

5.6.

VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA 5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6) 5.6.1.1.

Pamatinformācija 507. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskās daļas kartē attēlotas vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6), lai plānotu efektīvu augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamas zemes kā resursa pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību.

5.6.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.6.1.3. Citi noteikumi 508. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas (TIN6) ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas neatkarīgi no nekustamā īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, komersantu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha) un atbilst noteiktiem nosacījumiem:

508.1. nogabala zemes kvalitātes novērtējums ir no 45 līdz 59 ballēm un nogabals atrodas Dobeles novadā;

508.2. nogabala platība nav mazāka par 20 ha.

509.1. zemes vienībām, kas nepieciešamas esošo būvju apsaimniekošanai;

509.2. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

509.3. zemes vienībām, kas nepieciešamas inženierbūvju izbūvei vai uzturēšana;

509.4. gadījumiem, ja nepieciešams no pārējās zemes vienības platības atdalīt esošu viensētu, kas likumīgi uzbūvēta līdz Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai un ir nodrošināta piekļuve;

509.5. zemes vienībām, kas nepieciešamas atsevišķu lauksaimnieciskās ražošanas objektu būvniecībai un apsaimniekošanai.

511.1. lauksaimnieciska izmantošana;

511.2. viensētu apbūve;

511.3. lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve;

511.4. publiskā vai privātā ārtelpa.

511.5. ūdenssaimnieciska izmantošana.

512.1. rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana:

512.1.1. vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve;

512.1.2. atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve;

512.2. publiskā apbūve un teritorijas izmantošana:

512.2.1. tirdzniecības un (vai) pakalpojumu objektu apbūve;

512.2.2. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve;

512.2.3. kultūras iestāžu apbūve;

512.2.4. sporta būvju apbūve;

512.2.5. reliģisko organizāciju ēku apbūve;

512.2.6. veselības aizsardzības iestāžu apbūve;

512.2.7. sociālās aprūpes iestāžu apbūve;

512.2.8. dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve;

512.2.9. aizsardzības un drošības iestāžu apbūve;

512.2.10. izglītības un zinātnes iestāžu apbūve;

512.3. tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana:

512.3.1. inženiertehniskā infrastruktūra;

512.3.2. transporta lineārā infrastruktūra;

512.3.3. transporta apkalpojošā infrastruktūra;

512.3.4. noliktavu apbūve;

512.3.5. energoapgādes uzņēmumu apbūve - izņemot vēja elektrostacijas un vēja parkus;

512.4. dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana:

512.4.1. vasarnīcu apbūve;

512.4.2. dārza māju apbūve;

5.7.

NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA 5.7.1. Vietējas nozīmes transporta infrastruktūras teritorija - Dobeles apvedceļš (TIN7) 5.7.1.1.

Pamatinformācija 514. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija, kas ieplānota vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei - Dobeles pilsētas apvedceļa būvniecībai nepieciešamā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.7.1.3. Citi noteikumi 515. TIN7 teritorijā var turpināt Teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu (izņemot jaunu dzīvojamo, publisku un ražošanas ēku būvniecību), ievērojot nosacījumu, ka būves var izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta īstenošanas uzsākšanai.

5.7.2. Vietējas nozīmes transporta infrastruktūras teritorija - dzelzceļa pārbrauktuves izbūve Aucē (TIN71) 5.7.2.1.

Pamatinformācija 517. Grafiskās daļas kartē attēlota vietējas nozīmes transporta infrastruktūras teritorija - plānotā dzelzceļa pārbrauktuves izbūve Aucē, Kapsētas ielas šķērsošanas vietā.

5.7.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.7.2.3. Citi noteikumi Nenosaka 5.8.

DEGRADĒTA TERITORIJA Nenosaka 6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 518. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvprojektus un zemes ierīcības projektus un veicot būvniecību un citas darbības, kas noteiktas Apbūves noteikumos.

Saimniecisko darbību var turpināt līdz piesārņojošas darbības atļaujas, apliecinājuma vai cita speciālā saskaņojuma termiņa beigām. Jauna būvniecība un teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar Teritorijas plānojumu.

PIELIKUMI 1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotās vietās (pilsēta, ciems)