Pašvaldību likums

Pašvaldību likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Pašvaldību likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. 2 2. pants. Pašvaldība (1) Pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. (2) Pašvaldība ir atbildīga par domes un pašvaldības administrācijas darbību, ja likumos nav noteikts citādi. 3 II nodaļa Pašvaldības kompetence 3. pants. Pašvaldības kompetences veidi (1) Pašvaldības kompetenci nosaka ārējie normatīvie akti un saskaņā ar likumu noslēgtie publisko tiesību līgumi. (2) Publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno: 1) autonomo kompetenci — autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kas tiek īstenotas kā autonomās funkcijas; 2) uzdoto kompetenci — deleģētos pārvaldes uzdevumus. 4 4. pants. Autonomās funkcijas (1) Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas: 1) organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2) gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; 3) gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību; 4) gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību; 5) sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm; 6) gādāt par iedzīvotāju veselību — īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; 7) veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai; 8) veikt darbu ar jaunatni; 9) nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus; 10) sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu; 11) īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību; 12) sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu; 13) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai; 14) piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju; 15) saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi; 16) nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu; 17) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju; 18) veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā; 19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus; 20) veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi; 21) nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību; 22) veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām. (2) Pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem. (3) Autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība. (4) Autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts. (5) Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. (6) Valsts var uzņemties pašvaldības autonomajā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi likumā minētajos gadījumos un kārtībā, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. 5 5. pants. Brīvprātīgās iniciatīvas (1) Pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. (2) Brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību nosaka un finansējumu nodrošina pašvaldība. (3) Brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei. 6 6. pants. Uzdevumu deleģēšana pašvaldībai (1) Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pašvaldībai var deleģēt valsts vai citas atvasinātas publiskas personas kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu. (2) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei. (3) Valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv valsti un ir Ministru kabineta padotībā. Valsts ir atbildīga par deleģētā pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. 7 7. pants. Pašvaldības tiesības deleģēt uzdevumus Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai. 8 8. pants. Valstspilsētu pašvaldības funkcijas (1) Rīgas valstspilsētas pašvaldība papildus pašvaldības autonomajām funkcijām pastāvīgi pilda šādas galvaspilsētas funkcijas: 1) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbībai, kā arī uztur ar to saistītos pašvaldībai piederošos nacionālās reprezentācijas objektus; 2) piedalās starptautiski un nacionāli nozīmīgu pasākumu organizēšanā un galvaspilsētas starptautiskā tēla stiprināšanā; 3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā; 4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā. (2) Citas valstspilsētu pašvaldības papildus pašvaldības autonomajām funkcijām pastāvīgi veic šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētās funkcijas. 9 III nodaļa Pašvaldības institucionālā sistēma 9. pants. Dome (1) Domi veido vēlēti deputāti. (2) Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pašvaldības domes vēlēšanu likums. (3) Domes deputāta tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Pašvaldības domes deputāta statusa likums. (4) Par piedalīšanos domes un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes deputāts saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. 10 10. pants. Domes kompetence (1) Dome ir tiesīga izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu. Tikai domes kompetencē ir: 1) izdot saistošos noteikumus, tostarp pašvaldības nolikumu, kā arī saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu un teritorijas plānojumu; 2) apstiprināt pašvaldības gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un gada publisko pārskatu; 3) apstiprināt pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus, tostarp attīstības programmu un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju; 4) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru; 5) lemt par pašvaldības administratīvās teritorijas sadalīšanu vai apvienošanu ar citu administratīvo teritoriju, administratīvās teritorijas robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu; 6) piešķirt un mainīt nosaukumus ielām, parkiem, laukumiem un citiem publiskiem pašvaldības infrastruktūras objektiem; 7) noteikt pašvaldības un tās teritoriālā iedalījuma vienību simboliku, likumā noteiktajā kārtībā saskaņojot to ar Valsts heraldikas komisiju; 8) izveidot un reorganizēt pašvaldības administrāciju, tostarp izveidot, reorganizēt un likvidēt tās sastāvā esošās institūcijas, kā arī izdot pašvaldības institūciju nolikumus; 9) likumā noteiktajā kārtībā izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības un nodibinājumus, kā arī lemt par dalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos; 10) iecelt amatā un atbrīvot no tā pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos; 11) ievēlēt un atbrīvot domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un komiteju locekļus; 12) iecelt amatā un atbrīvot no tā pašvaldības izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku; 13) noteikt kārtību, kādā tiek iecelti vai ievēlēti pašvaldības pārstāvji citu publisku personu izveidotajās vai pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās; 14) noteikt domes priekšsēdētāja atlīdzību, kā arī citus algotus amatus domē un atlīdzību par tiem; 15) atcelt domes priekšsēdētāja izdotos tiesību aktus; 16) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu un apgrūtināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu; 17) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā, ievērojot likumā noteikto; 18) lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā; 19) lemt par kārtību, kādā izpildāmas pašvaldības autonomās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi; 20) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu; 21) pieņemt lēmumus citos ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. (2) Ja likums tieši nenoteic, ka attiecīgā lēmuma pieņemšana ir domes kompetencē, dome, paredzot to pašvaldības nolikumā, var pilnvarot pašvaldības administrāciju: 1) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu; 2) ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu, noteikt maksu par: a) pašvaldības īpašuma lietošanu, b) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju, nosakot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu, c) sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, d) citiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, e) pašvaldības centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas lietošanu. 11 11. pants. Domes pirmā sēde (1) Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā. (2) Ar dienu, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, beidzas iepriekšējās domes pilnvaras. (3) Pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada domes sēdi un paraksta domes lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. 12 12. pants. Domes priekšsēdētāja vēlēšanas (1) Domes priekšsēdētāju ievēlē no domes deputātu vidus. Tiesības izvirzīt kandidātu domes priekšsēdētāja amatam ir ikvienam domes deputātam. (2) Domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja par kandidātu nobalso vairāk nekā puse domes deputātu. (3) Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošanas trešā kārta par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu. (4) Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas. 13 13. pants. Domes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas (1) Pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku. (2) Domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka pašvaldības nolikumā. (3) Domes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas notiek šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā. 14 14. pants. Komiteju vēlēšanas (1) Pēc domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas no domes deputātiem ievēlē komitejas. (2) Komitejas, to kompetenci un skaitlisko sastāvu nosaka pašvaldības nolikumā. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trim. Katrs deputāts ir vismaz vienas komitejas loceklis. (3) No katra domes deputātu kandidātu saraksta komitejā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli deputātu skaitam, kas domē ievēlēti no katra domes deputātu kandidātu saraksta. Proporcionalitātes principu var neievērot gadījumā, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ, lai ievērotu šā panta otrajā daļā noteikto, kā arī matemātisku iemeslu dēļ, un gadījumā, kad visi no domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti atsakās no dalības komitejā. 15 15. pants. Komitejas sastāva izmaiņas (1) Deputāts izbeidz darbību komitejā, ja pēc deputāta rakstveida iesnieguma saņemšanas dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas. (2) Ja deputātu atbrīvo no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas, no attiecīgā domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti ir tiesīgi izvirzīt citu deputātu dalībai attiecīgajā komitejā. (3) Lai uzlabotu darba efektivitāti, dome ir tiesīga izveidot jaunu komiteju, kā arī likvidēt komiteju vai samazināt tās locekļu skaitu, nesaņemot viņu iesniegumus par darbības izbeigšanu komitejā. Izveidojot jaunu komiteju vai samazinot tās locekļu skaitu, dome lemj par komitejas sastāvu, ievērojot šā likuma 14. panta otrajā un trešajā daļā noteikto. 16 16. pants. Ierobežojumi amatu ieņemšanai domē (1) Par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu neizvirza domes deputātu, kuram Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) — noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus. (2) Ikvienam domes deputātam ir tiesības tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi vai kriminālprocesā nav piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) — noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus. 17 17. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras (1) Domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi. (2) Domes priekšsēdētāja amats ir algots. (3) Domes priekšsēdētājs: 1) vada domes darbu un pārstāv pašvaldības intereses, tostarp pārstāv domi tās sēžu starplaikos; 2) vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus; 3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pašvaldību tiesā un attiecībās ar valsts pārvaldes un citām valsts institūcijām; 4) uzrauga tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir pašvaldība; 5) izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus atbilstoši pašvaldības nolikumam; 6) ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās, tostarp iesniedz izskatīšanai no valsts institūcijām saņemtos iesniegumus un pieprasījumus; 7) ja nepieciešams, ieceļ no pašvaldības administrācijas darbinieku vidus iestādes vadītāja vai izpilddirektora pienākumu izpildītāju viņa prombūtnes laikā vai līdz brīdim, kad dome lēmusi par jauna iestādes vadītāja vai izpilddirektora iecelšanu amatā; 8) dod rīkojumus izpilddirektoram, pašvaldības iestāžu un citu institūciju vadītājiem, ciktāl tas nepieciešams domes priekšsēdētāja pilnvaru īstenošanai; 9) veic citus pienākumus, kas paredzēti normatīvajos aktos un domes lēmumos. (4) Domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā un apjomā. Ja domes priekšsēdētājam ir vairāki vietnieki, šo vietnieku kompetenci, tostarp domes priekšsēdētāja aizvietošanas kārtību, nosaka pašvaldības nolikumā. (5) Ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus. (6) Lai nodrošinātu savu darbību, domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uz pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvos darbiniekus un izveidot biroju. Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks var uzteikt darba līgumu ar konsultatīvo darbinieku jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. (7) Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņu ievēlēšanas amatā. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2024.) 18. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka tiesības atkāpties no amata Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks var atkāpties no amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks. 19 19. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošana no amata (1) Pēc vismaz vienas trešdaļas domes deputātu pieprasījuma dome lemj par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata. (2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, ja domes priekšsēdētājs neievēro vai nepilda ārējo normatīvo aktu prasības, domes lēmumus vai tiesas spriedumus. (3) Pieprasījumu par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata izskata tuvākajā domes sēdē, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā laikā nav paredzēta domes kārtējā sēde, domes priekšsēdētājs sasauc domes ārkārtas sēdi. (4) Ja domes priekšsēdētājs šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā nav sasaucis domes sēdi, to dara priekšsēdētāja vietnieks. (5) Domes sēdē jautājuma izskatīšanu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata vada domes priekšsēdētāja vietnieks. Ja domes priekšsēdētāja vietnieks tiek aizkavēts pildīt savus pienākumus, jautājuma izskatīšanu vada un domes lēmumu paraksta deputāts, kurš pirmais parakstījis šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu. (6) Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse domes deputātu. 20 20. pants. Pašvaldības administrācija (1) Pašvaldības administrācija ir pastarpinātā pārvalde, kuru dome izveido pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Pašvaldības administrāciju veido pašvaldības iestādes un amatpersonas. Pašvaldības administrācijas struktūru nosaka pašvaldības nolikumā. (2) Dome izveido centrālo pārvaldi — pašvaldības iestādi, kas nodrošina domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu un pilda citas pašvaldības nolikumā noteiktās funkcijas. (3) Pašvaldības administrācijas darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. (4) Nomainoties domei, pašvaldības administrācijas darbinieku darba attiecības netiek pārtrauktas. (5) Pašvaldības darbiniekus, kas ir valsts amatpersonas atbilstoši likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", izraugās atklātā konkursā. Amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus, tostarp kandidāta izglītības, iepriekšējās darba pieredzes un kompetences prasības, nosaka attiecīgās iestādes vadītājs, bet iestādes vadītājam — izpilddirektors. Konkursā pieņemtie lēmumi ir pašvaldības lēmumi privāto tiesību jomā. (6) Lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši pašvaldības uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību konkrētās pašvaldības darbam, kā arī lai veicinātu darbinieka kvalifikācijas izaugsmi, darbinieku, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā pašvaldības amatā atbilstoši viņa spējām un kvalifikācijai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, izvērtējot darbinieka viedokli. Pārcelšanas pamatojums var būt arī darbinieka motivēts lūgums. (7) Šā panta sestajā daļā minētā pārcelšana citā amatā notiek: 1) vienojoties par grozījumiem darba līgumā vai 2) ja darbinieks pārcelšanai nepiekrīt, — pašvaldībai vienpusēji grozot darba līguma noteikumus par veicamo darbu, izņemot gadījumu, kad pašvaldība Darba likumā noteiktajā kārtībā ir uzteikusi darba līgumu sakarā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem. (8) Ja darbinieku pārceļ citā amatā, pamatojoties uz šā panta sesto daļu, viņam nosaka mēnešalgu, kas nav zemāka par iepriekšējo, izņemot gadījumu, kad pārcelšanas pamatā ir darbinieka motivēts lūgums. (9) Darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt pašvaldības lēmumu vienpusēji grozīt darba līguma noteikumus rajona (pilsētas) tiesā tādā pašā kārtībā un termiņos, kāda Darba likumā noteikta darba devēja uzteikuma pārsūdzēšanai. 21 21. pants. Pašvaldības izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšana (1) Pašvaldības izpilddirektoru ieceļ dome uz pieciem gadiem. (2) Dome ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pašvaldības izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz viņa darba novērtējumu, lemj par pilnvaru termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem, ja izpilddirektors tam piekrīt, vai rīko konkursu uz izpilddirektora amatu. (3) Ja dome, skatot jautājumu par darba līguma pārslēgšanu ar izpilddirektoru, pieņem lēmumu nepagarināt darba līgumu, tā var piedāvāt viņam citu amatu pašvaldības administrācijā, nerīkojot uz šo amatu atklātu konkursu. (4) Pašvaldības izpilddirektoru izraugās atklātā konkursā. Pašvaldības izpilddirektora amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus, tostarp kandidāta izglītības, iepriekšējās darba pieredzes un kompetences prasības, nosaka dome. Pašvaldības izpilddirektora amata kandidāts atbilst vismaz šādām prasībām: 1) ir Latvijas Republikas pilsonis; 2) pārvalda latviešu valodu; 3) ir augstākā izglītība; 4) nav sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai ir reabilitēts, vai ir noņemta vai dzēsta sodāmība; 5) sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemērotu sodu nav aizliegts ieņemt iestādes vadītāja amatu; 6) rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa; 7) nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks; 8) nav vai nav bijis ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks; 9) normatīvajos aktos noteiktajam speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai. (5) Pašvaldības izpilddirektora pilnvaru termiņu skaita no amatā iecelšanas dienas vai pilnvaru termiņa pagarināšanas dienas. Pašvaldības izpilddirektors pēc pilnvaru termiņa beigām turpina pildīt izpilddirektora pienākumus līdz jauna pašvaldības izpilddirektora iecelšanai, ja pašvaldībā nav izpilddirektora vietnieka un saskaņā ar šā likuma 17. panta trešās daļas 7. punktā noteikto nav iecelts cits izpilddirektora pienākumu izpildītājs. (6) Pašvaldības izpilddirektoram var būt viens vai vairāki vietnieki. Pašvaldības izpilddirektora vietnieku skaitu nosaka pašvaldības nolikumā. Pašvaldības izpilddirektora vietnieka iecelšanai amatā piemērojama šajā pantā noteiktā kārtība un prasības. (7) Pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks ir iecelts amatā vai atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse domes deputātu. Šāds domes balsojums nepieciešams arī tādēļ, lai pagarinātu pilnvaru termiņu šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā. Darba līgumu ar pašvaldības izpilddirektoru vai izpilddirektora vietnieku slēdz domes priekšsēdētājs. (8) Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu izpilddirektoram un izpilddirektora vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņu iecelšanas amatā. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2024.) 22. pants. Pašvaldības izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka pilnvaras (1) Pašvaldības izpilddirektors: 1) nodrošina domes lēmumu izpildi; 2) vada centrālo pārvaldi, ja pašvaldības nolikumā nav noteikts citādi, kontrolē un koordinē pašvaldības administrācijas darbu, kā arī dod rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem, kuri par to informē savu tiešo vadītāju; 3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā centrālās pārvaldes darbiniekus, ja izpilddirektors ir arī centrālās pārvaldes vadītājs; 4) ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no tā pašvaldības iestāžu vadītājus un slēdz darba līgumus ar iestāžu vadītājiem; 5) iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un citu institūciju, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; 6) ir tiesīgs apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju nelikumīgus un nelietderīgus lēmumus, ja likumā nav noteikts citādi; 7) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, kā arī veic tiesiskus darījumus; 8) saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu veic kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība; 9) organizē pašvaldības gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un gada publiskā pārskata sagatavošanu; 10) organizē iepriekšējā domes priekšsēdētāja izpilddirektoram nodotās lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam; 11) nomainoties domei, nodrošina pašvaldības administrācijas darba nepārtrauktību; 12) atbilstoši kompetencei pieņem pārvaldes lēmumus un īsteno pašvaldības administrācijas pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskuma kontroli; 13) organizē pašvaldības iekšējās kontroles sistēmas izveidi, kā arī uzrauga un pilnveido to; 14) sniedz pārskatu par savu darbību pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā; 15) veic citus pienākumus, kas paredzēti ārējos normatīvajos aktos un domes lēmumos. (2) Pašvaldības izpilddirektora vietnieks aizvieto pašvaldības izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, kurus ar rīkojumu uzdevis izpilddirektors vai kuri noteikti amata aprakstā vai pašvaldības nolikumā. Ja pašvaldības izpilddirektoram ir vairāki vietnieki, šo vietnieku kompetenci, tostarp izpilddirektora aizvietošanas kārtību, nosaka pašvaldības nolikumā. 23 23. pants. Novada teritoriālo vienību pārvalde (1) Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, pašvaldības dome izveido pagasta vai pilsētas pārvaldi vai teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldi. Pašvaldības dome var izveidot teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu vai pagastu un pilsētas) apvienības pārvaldi, ja pašvaldības nolikumā noteiktais novada teritoriālais dalījums ietver teritoriālā iedalījuma vienību apvienību, nodrošinot šā panta trešajā daļā minētos pakalpojumus katrā apvienību veidojošā teritoriālā iedalījuma vienībā. (2) Pagasta vai pilsētas pārvaldi var neveidot: 1) ja novada administratīvajā teritorijā ietilpst tikai viens pagasts; 2) ja pagasta teritorijā ir mazāk nekā 500 pastāvīgo iedzīvotāju, šādā gadījumā izveidojot teritoriālā iedalījuma apvienības pārvaldi; 3) novada teritoriālajā vienībā, kurā atrodas novada administratīvais centrs, ja tajā pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību nodrošina citas novada administratīvajā centrā esošas pašvaldības pārvaldes struktūras. (3) Pagasta vai pilsētas pārvalde nodrošina vismaz šādus pakalpojumus: 1) izsniedz izziņas atbilstoši pašvaldības kompetencei un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem; 2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem; 3) izmaksā pašvaldības sociālos pabalstus; 4) pieņem iesniegumus un organizē atbilžu sniegšanu attiecīgajām personām; 5) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem. 24 24. pants. Administratīvā komisija (1) Administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai, kā arī likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" noteikto uzdevumu izpildei dome izveido pašvaldības administratīvo komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. Dome var izveidot pašvaldības administratīvās komisijas apakškomisijas. (2) Pašvaldības administratīvā komisija un apakškomisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās sastāva. 25 25. pants. Pašvaldības administratīvie akti (1) Dome pilnvaro pašvaldības administrācijas iestādi vai amatpersonu izdot administratīvo aktu pašvaldības vārdā, izņemot gadījumu, kad likums vai Ministru kabineta noteikumi tieši nosaka to pašvaldības institūciju, tostarp domi, kuras kompetencē ir administratīvā akta izdošana. (2) Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros. 26 IV nodaļa Domes un komiteju darba organizācija 26. pants. Domes darba kārtība (1) Domes darbs notiek domes sēdēs un komiteju sēdēs. (2) Domes darba organizāciju nosaka pašvaldības darba reglaments. 27 27. pants. Domes sēdes (1) Dome lēmumus pieņem domes sēdē. (2) Domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc. Ja kvoruma nav arī pēc pārtraukuma, domes sēdi slēdz. (21) Šā likuma 32. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sasauktā domes kārtējā sēde notiek, ja tajā piedalās vismaz trešā daļa domes deputātu. (3) Domes sēde ir atklāta, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Pašvaldība savā oficiālajā tīmekļvietnē nodrošina domes sēdes audiovizuālu tiešraidi. (4) Domes sēdi vai tās daļu pasludina par slēgtu, ja nepieciešams izskatīt jautājumu, kas skar personas privāto dzīvi vai bērnu intereses, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta saskaņā ar likumu. Domes slēgtās sēdes darba kārtību vai domes sēdes slēgtajā daļā iekļautos jautājumus un pieņemtos lēmumus nepublisko, bet norāda izskatāmā jautājuma un pieņemtā lēmuma būtību. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.) 28. pants. Domes kārtējās sēdes sasaukšana (1) Domes priekšsēdētājs domes kārtējo sēdi sasauc atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu. Šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos norāda, ka domes sēde notiks attālināti. (11) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus, ir atlaisti, atbrīvoti vai atkāpušies no amata vai likumā un pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā nav sasaukta domes kārtējā sēde un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz trešā daļa domes deputātu var sasaukt domes kārtējo sēdi. Domes kārtējās sēdes darba kārtību pēc deputātu pieprasījuma sagatavo pašvaldības izpilddirektors. Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas uz domes sēdi, tad sēdi vada deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes sēdes sasaukšanu. (12) Ja vismaz trešā daļa domes deputātu nav sasaukuši domes kārtējo sēdi atbilstoši šā panta 1.1 daļai mēneša laikā kopš iepriekšējās domes kārtējās sēdes, pašvaldības izpilddirektors triju darbdienu laikā sagatavo domes kārtējās sēdes darba kārtības projektu un nosūta to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ar lūgumu sasaukt domes kārtējo sēdi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs triju darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas sasauc domes kārtējo sēdi, nosakot tās darba kārtību, norises laiku un vietu. Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas uz domes sēdi, domes sēdes vadītāju no sava vidus ieceļ klātesošie domes deputāti. (2) Domes deputātiem paziņo domes kārtējās sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā. Domes lēmumu projekti, atzinumi par tiem un citi izziņas materiāli, kas noteikti pašvaldības darba reglamentā, ir pieejami domes deputātiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms domes kārtējās sēdes. (3) Paziņojumu par domes kārtējās sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes izliek apmeklētājiem pieejamā vietā un publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. (4) Domes lēmumu projekti ir publiski pieejami pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms domes kārtējās sēdes, izņemot domes lēmumu projektus, kas ir iekļauti domes sēdes darba kārtībā pēc šā termiņa, kā arī lēmuma projektus, kas skar šā likuma 27. panta ceturtajā daļā minētos jautājumus. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.) 29. pants. Domes ārkārtas sēdes sasaukšana (1) Domes priekšsēdētājs domes ārkārtas sēdi sasauc pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 30. panta pirmajā daļā minēto subjektu pieprasījuma. (2) Sasaucot domes ārkārtas sēdi, tiek noteikta sēdes darba kārtība, ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojums, norādot sekas, kas iestāsies, ja jautājums netiks risināts steidzami, kā arī sēdes norises laiks un vieta un pievienots domes lēmuma projekts. Domes ārkārtas sēdē neskata pašvaldības budžetu un tā grozījumus. (3) Domes lēmumu projekti, atzinumi par tiem un citi izziņas materiāli, kas noteikti pašvaldības darba reglamentā, ir pieejami visiem domes deputātiem ne vēlāk kā trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes. (4) Dome ir tiesīga lemt par jautājuma izslēgšanu no domes ārkārtas sēdes darba kārtības, ja dome tās priekšsēdētāja norādīto ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojumu atzīst par nepietiekamu. Dome var lemt par jautājuma izslēgšanu no domes ārkārtas sēdes darba kārtības arī tad, ja domes priekšsēdētājs nav norādījis ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojumu. (5) Paziņojumu par domes ārkārtas sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. 30 30. pants. Domes ārkārtas sēdes sasaukšana pēc pieprasījuma (1) Domes priekšsēdētājs domes ārkārtas sēdi sasauc triju darbdienu laikā, ja to pieprasa: 1) vismaz trešdaļa deputātu; 2) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs; 3) Ministru kabinets. (2) Iesniegumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda šīs sēdes darba kārtību un tam pievieno domes lēmuma projektu. Ja domes ārkārtas sēdes sasaukšanu pieprasa vismaz trešdaļa deputātu, iesniegumā norāda arī ierosināto jautājumu steidzamības pamatojumu. (3) Domes priekšsēdētājs sasauc domes ārkārtas sēdi, nosaka šīs sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu, ievērojot šā likuma 29. panta trešajā un piektajā daļā noteikto. Ja deputātu iesniegumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu nav norādīts ierosināto jautājumu steidzamības pamatojums, domes priekšsēdētājs var nesasaukt domes ārkārtas sēdi un deputātu iesniegumā norādītos jautājumus iekļaut domes nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (4) Dome ir tiesīga izvērtēt domes ārkārtas sēdes steidzamības pamatojumu un lemt par jautājuma izslēgšanu no sēdes darba kārtības, ja dome norādīto steidzamības pamatojumu atzīst par nepietiekamu. (5) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos domes ārkārtas sēdes ierosinātājs vai tā pilnvarots pārstāvis piedalās sēdē un ziņo par ierosināto jautājumu. (6) Ja domes priekšsēdētājs šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos nav sasaucis domes ārkārtas sēdi, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai Ministru kabinets var atkārtoti pieprasīt sasaukt domes ārkārtas sēdi, nosakot sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu. 31 31. pants. Deputātu tiesības sasaukt domes ārkārtas sēdi (1) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks tiek aizkavēti pildīt savus pienākumus, ir atlaisti, atbrīvoti vai atkāpušies no amata un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz trešdaļa domes deputātu var sasaukt domes ārkārtas sēdi, paziņojot par to deputātiem pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā. (2) Paziņojumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda domes sēdes darba kārtību, ierosināto jautājumu steidzamības pamatojumu, sēdes norises laiku un vietu un tam pievieno domes lēmuma projektu. Paziņojumu nosūta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. (3) Domes ārkārtas sēdi sasauc ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tās paziņošanas. (4) Domes ārkārtas sēdi vada un tajā pieņemtos lēmumus paraksta deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu. (5) Dome ir tiesīga izvērtēt domes ārkārtas sēdes steidzamības pamatojumu un lemt par jautājuma izslēgšanu no domes sēdes darba kārtības, ja dome norādīto steidzamības pamatojumu atzīst par nepietiekamu. Dome var lemt par jautājuma izslēgšanu no domes sēdes darba kārtības arī tad, ja paziņojumā par domes ārkārtas sēdes ierosināšanu nav norādīts ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojums. 32 32. pants. Atkārtotas domes sēdes sasaukšana (1) Ja uz domes sēdi deputāti nav ieradušies šā likuma 27. panta otrajā daļā minētajā skaitā, sēdes vadītājs sasauc atkārtotu: 1) domes kārtējo sēdi — ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc 14 dienām, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību; 2) domes ārkārtas sēdi — ne vēlāk kā nākamajā darbdienā sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. (2) Sasaucot atkārtotu domes sēdi, par tās darba kārtību, norises laiku un vietu sēdes vadītājs informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, norādot arī tās domes sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu, uz kuru neieradās nepieciešamais domes deputātu skaits. (3) Ja uz atkārtotu domes kārtējo sēdi deputāti nav ieradušies šā likuma 27. panta otrajā daļā minētajā skaitā, sēdes vadītājs sasauc nākamo atkārtoto domes kārtējo sēdi, ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kārtību. (4) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks nesasauc atkārtotu domes kārtējo sēdi saskaņā ar šā panta pirmo vai trešo daļu, to var sasaukt vismaz trešā daļa domes deputātu. Domes sēdi vada deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes sēdes sasaukšanu. (5) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nesasauc atkārtotu domes kārtējo sēdi, to var sasaukt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pašvaldības izpilddirektors triju darbdienu laikā sagatavo domes kārtējās sēdes darba kārtības projektu un nosūta to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ar lūgumu sasaukt domes kārtējo sēdi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs triju darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas sasauc domes kārtējo sēdi, nosakot tās darba kārtību, norises laiku un vietu. Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas uz atkārtoto domes kārtējo sēdi, domes sēdes vadītāju no sava vidus ieceļ klātesošie domes deputāti. (6) Šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sasauktajā nākamajā atkārtotajā domes kārtējā sēdē neskata pašvaldības nolikumu, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un to grozījumus, šā likuma 10. panta pirmās daļas 11. un 12. punktā minētos jautājumus, jautājumus par pašvaldības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā, kā arī jautājumu par deputāta pilnvaru anulēšanu. Dome lēmumu pieņem ar klātesošo domes deputātu balsu vairākumu. 33 (06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2023.) 33. pants. Tiešsaistes videokonferences sarunu rīka izmantošana domes sēdē (1) Dome pašvaldības nolikumā var paredzēt gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. (2) Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka deputāts klātienes domes sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, ja tas ir paredzēts pašvaldības nolikumā un ja deputāts nevar ierasties šīs sēdes norises vietā uz: 1) domes kārtējo sēdi veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ; 2) domes ārkārtas sēdi. (3) Deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņš ir reģistrējies dalībai domes sēdē, viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. (4) Tiešsaistes videokonferences sarunu rīka izmantošanas kārtību domes sēdē, tostarp kārtību, kādā deputāts reģistrējas dalībai domes sēdē un piedalās balsošanā, un kārtību, kādā tiek nodrošināts domes sēdes atklātums un to domes sēdes dalībnieku iespēja izteikties par domes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kuri nav domes deputāti, nosaka pašvaldības darba reglamentā. 34 34. pants. Domes sēdes darba kārtība (1) Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus dome izskata norādītajā secībā. Domes sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu secību var mainīt, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu. (2) Domes sēdes darba kārtību var grozīt — izslēgt vai papildināt ar jauniem darba kārtības jautājumiem —, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo domes deputātu. Domes ārkārtas sēdes darba kārtību grozīt nedrīkst, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. 35 35. pants. Balsošanas kārtība (1) Balsošana domes sēdēs ir atklāta. Dome var lemt par elektroniskās balsošanas rīka izmantošanu, ja tiek nodrošināta katra deputāta autentifikācija un balsojuma atklātums, paredzot to pašvaldības darba reglamentā. (2) Par pašvaldības domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un izpilddirektora amatam izvirzītajām kandidatūrām balso ar vēlēšanu zīmēm vienlaikus par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem. 36 36. pants. Domes lēmumu projektu iesniegšana (1) Domes sēdē izskatāmu lēmuma projektu var iesniegt: 1) domes priekšsēdētājs; 2) domes komiteja; 3) domes deputāts; 4) domes ārkārtas sēdes ierosinātājs; 5) pašvaldības izpilddirektors; 6) iedzīvotāju padome. (2) Domes lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu, kā arī atzinuma saņemšanu no domes komitejām, nosaka pašvaldības darba reglamentā. Pašvaldības noteikto domes lēmuma projekta virzības kārtību var neievērot attiecībā uz domes ārkārtas sēdē, kā arī šā likuma 28. panta 1.1 vai 1.2 daļā vai 32. pantā minētajā domes kārtējā sēdē izskatāmu lēmuma projektu vai lēmuma projektu par pašvaldības domes vai administrācijas amatpersonas ievēlēšanu (iecelšanu) vai atcelšanu (atstādināšanu). 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.) 37. pants. Domes lēmumu pieņemšana (1) Domes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu un ja likumā nav noteikts citādi. (2) Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt atkārtoti, ievērojot šā likuma 36. pantā noteikto. (3) Dome nav tiesīga grozīt lēmuma projektu, kuru iesniedz šā likuma 30. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minētais subjekts, izņemot gadījumu, kad priekšlikumu grozīt lēmuma projektu iesniedz šis subjekts vai tā pilnvarots pārstāvis. (4) Deputāts ir uzskatāms par klātesošu balsošanā, ja viņš ir balsojis "par", "pret" vai "atturas". (5) Domes sēdes vadītājs paraksta domes lēmumu piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja domes sēdes vadītājs ir prombūtnē, domes lēmumu paraksta viņa pienākumu izpildītājs. (6) Domes sēdes vadītājam ir tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek izskatīts atkārtoti. Domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekam nav atļauts izmantot tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu attiecībā uz domes lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, iecelts amatā vai atbrīvots no tā domes priekšsēdētājs vai domes priekšsēdētāja vietnieks. 38 38. pants. Domes sēdes norise (1) Domes sēdes vadītājs vada domes sēdi saskaņā ar pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību. (2) Domes sēdes gaitu protokolē, kā arī veic tās audiovizuālu ierakstu. (3) Domes sēdes protokolā ieraksta: 1) sēdes sasaukšanas vietu un laiku, norādi, vai tā ir kārtējā vai ārkārtas sēde, atklāta vai slēgta sēde; 2) sēdes atklāšanas un slēgšanas laiku; 3) sēdes darba kārtību; 4) sēdes vadītāja un sēdes protokolētāja vārdu, uzvārdu un amatu; 5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu; 6) sēdē klāt neesoša deputāta neierašanās iemeslu, ja deputāts to ir paziņojis; 7) to personu vārdu, uzvārdu un amatu (ja attiecināms), kurām sēdē dots vārds; 8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus; 9) pieņemtos lēmumus, norādot, ar cik balsīm lēmums pieņemts; 10) kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas vai nav tajā piedalījušies; 11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri izteikušies par balsošanas motīviem; 12) pēc deputāta pieprasījuma viņa izteiktā viedokļa vai izteikšanās par balsošanas motīvu kopsavilkumu; 13) citu pašvaldības darba reglamentā noteiktu informāciju. (4) Domes sēdes vadītājs un sēdes protokolētājs paraksta sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes. Ja domes sēdes vadītājs vai sēdes protokolētājs ir prombūtnē, domes sēdes protokolu paraksta attiecīgās personas amata pienākumu izpildītājs. (5) Deputātam piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes protokola parakstīšanas ir tiesības rakstveidā iesniegt domes priekšsēdētājam savu viedokli par domes sēdē izskatītu jautājumu. Deputāta viedokli pievieno domes sēdes protokolam, un tas kļūst par neatņemamu domes sēdes protokola sastāvdaļu. (6) Domes lēmumi, domes sēdes protokols, kā arī domes sēdes audiovizuālais ieraksts ir publiski pieejams, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Domes lēmumus un domes sēdes protokolu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas. Domes sēdes audiovizuālo ierakstu ievieto pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes. (7) Domes sēdes audiovizuālo ierakstu maksimālais glabāšanas termiņš pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē ir pieci gadi. 39 39. pants. Komiteju kompetence (1) Komiteja pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā: 1) sagatavo domes lēmumu projektus, izskata saņemtos domes lēmumu projektus un citus jautājumus pirms to iekļaušanas domes sēdes darba kārtībā; 2) sniedz atzinumus jautājumos, kuri ir komitejas kompetencē; 3) veic citus pienākumus. (2) Dome izveido finanšu komiteju, attīstības komiteju un komitejas, kuru kompetencē ir sociālie, izglītības un kultūras jautājumi. Dome var izveidot arī citas komitejas. (3) Finanšu komiteja papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem: 1) sniedz atzinumu par pašvaldības budžeta projektu; 2) sniedz atzinumu par pašvaldības budžeta grozījumu projektu, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa; 3) sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar pašvaldības finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā; 4) sniedz priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu; 5) sniedz priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu; 6) veic citus pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus. 40 40. pants. Komitejas priekšsēdētājs un komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1) Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju, no savu locekļu vidus ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja par kandidātu nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu. Deputāts vienlaikus var būt ne vairāk kā divu komiteju priekšsēdētājs. (2) Finanšu komiteju vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā finanšu komiteju vada finanšu komitejas vadītāja vietnieks. (3) Komitejas priekšsēdētājs pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā: 1) sagatavo jautājumus izskatīšanai komitejas sēdē; 2) sasauc un vada komitejas sēdi; 3) nodrošina komitejas lēmumu ierakstīšanu komitejas sēdes protokolā; 4) nodrošina komitejas sagatavoto domes lēmumu projektu, atzinumu un priekšlikumu iesniegšanu domes priekšsēdētājam; 5) ziņo par komitejas kompetencē esošiem jautājumiem domes sēdē, ja komiteja nav vienojusies, ka ziņo cits komitejas loceklis. (4) Komitejas priekšsēdētājam var būt vietnieks, kuru ievēlē šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks aizvieto komitejas priekšsēdētāju prombūtnes laikā, kā arī pilda citus pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus. 41 41. pants. Komitejas sēde (1) Komitejas sēde ir atklāta. Komitejas sēdi vai tās daļu pasludina par slēgtu, ievērojot šā likuma 27. panta ceturtajā daļā noteikto. (2) Par komitejas sēdes darba kārtību, izskatāmajiem materiāliem, norises laiku un vietu deputātus informē pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā. Paziņojumu par komitejas sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu pēc sēdes sasaukšanas nekavējoties publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. (3) Komitejas loceklim ir tiesības iesniegt komitejas priekšsēdētājam priekšlikumus par komitejas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, un komitejas priekšsēdētājam ir pienākums attiecīgo jautājumu iekļaut komitejas nākamās sēdes darba kārtībā. (4) Komitejas sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse komitejas locekļu. (5) Dome, ievērojot šā likuma 33. pantā noteikto, var paredzēt komitejas sēdes attālinātu norisi vai komitejas locekļa attālinātu dalību klātienes komitejas sēdē, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku. (6) Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. (7) Komitejas sēdi protokolē, kā arī veic tās audioierakstu vai audiovizuālo ierakstu. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs. Komitejas sēdes protokolā ieraksta: 1) sēdes atklāšanas un slēgšanas laiku; 2) sēdē piedalījušos komitejas locekļu vārdu un uzvārdu; 3) sēdē piedalījušos citu personu vārdu un uzvārdu; 4) sēdes vadītāja vārdu un uzvārdu; 5) sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu; 6) sēdes veidu (atklāta vai slēgta); 7) izskatīto darba kārtību; 8) pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus, norādot, kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas vai nav piedalījušies balsošanā. (8) Komitejas sēdes protokols, kā arī komitejas sēdes audioieraksts vai audiovizuālais ieraksts ir publiski pieejams, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Komitejas sēdes protokolu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas. Audioieraksta vai audiovizuālā ieraksta glabāšanas laiks institūcijas glabātavā ir pieci gadi. 42 42. pants. Komitejas ārkārtas sēde (1) Komitejas ārkārtas sēdi sasauc komitejas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc domes priekšsēdētāja vai vismaz trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma. (2) Komitejas ārkārtas sēdi sasauc 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. (3) Paziņojumu par komitejas ārkārtas sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu pēc sēdes sasaukšanas nekavējoties publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. 43 43. pants. Komiteju apvienotā sēde (1) Komitejas var sarīkot kopīgu sēdi un izskatīt jautājumu, kas skar šo komiteju kompetenci, ievērojot šā likuma 41. panta prasības un pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību. Paziņojumu par komiteju apvienotās sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu pēc komitejas sēdes sasaukšanas nekavējoties publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē. (2) Komiteju apvienoto sēdi sasauc un vada tās komitejas priekšsēdētājs, kura ierosinājusi sasaukt apvienoto sēdi, vai komiteju priekšsēdētāji var vienoties par citu sēdes vadītāju no sava vidus. Komiteju apvienoto sēdi vada domes priekšsēdētājs, ja sēdē piedalās finanšu komiteja. (3) Komiteju apvienotā sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse katras komitejas locekļu. (4) Komiteju apvienotajā sēdē izskatītos jautājumus atkārtoti var neizskatīt komitejas sēdē. 44 V nodaļa Pašvaldības normatīvie akti 44. pants. Saistošie noteikumi (1) Dome atbilstoši likumā vai Ministru kabineta noteikumos ietvertam pilnvarojumam izdod saistošos noteikumus. (2) Dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. (3) Saistošajos noteikumos, kuri nodrošina pašvaldības autonomo funkciju izpildi, var paredzēt pašvaldības tiesības izdot tiesiskus pienākumus nosakošus administratīvos aktus, ciktāl tie nepieciešami saistošajos noteikumos ietverto normu īstenošanai. 45 45. pants. Saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību (1) Dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, šādos jautājumos: 1) par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskās vietās; 2) par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, piemēram, parku, skvēru, bērnu rotaļu laukumu, stadionu, peldvietu un kapsētu, izmantošanu; 3) par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; 4) par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu; 5) par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu aizsardzību; 6) par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai; 7) par pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu mežu un ūdeņu un pašvaldības īpaši aizsargājamo dabas un vietējo kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu. (2) Dome ir tiesīga paredzēt administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi, šādos jautājumos: 1) par centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasību neievērošanu, kā arī par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu, izņemot jautājumus par ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma saturu, slēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu; 2) par ielu tirdzniecību un tirdzniecību tirgū; 3) par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem; 4) par reklāmas un informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu; 5) par mājas (istabas) dzīvnieku labturību; 6) par papildu prasībām attiecībā uz pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu. 46 46. pants. Saistošo noteikumu izstrāde (1) Izstrādājot saistošo noteikumu projektu, tam pievieno paskaidrojuma rakstu ar saistošo noteikumu sākotnējās ietekmes izvērtējumu. Izvērtējot šo noteikumu projekta sākotnējo ietekmi, vērtē projekta: 1) mērķi un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi; 2) fiskālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus; 3) sociālo ietekmi, ietekmi uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekmi uz konkurenci (aktuālo situāciju, prognozes tirgū un atbilstību brīvai un godīgai konkurencei); 4) ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām; 5) ietekmi uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem; 6) izpildes nodrošināšanu; 7) prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana; 8) izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp norāda šā panta trešajā daļā minēto informāciju. (2) Izstrādājot saistošo noteikumu projektu par pašvaldības nodevām, paskaidrojuma rakstā neiekļauj informāciju par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu. (3) Saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām. Saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu pašvaldība apkopo un atspoguļo šo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā. (4) Šajā pantā noteikto kārtību nepiemēro saistošo noteikumu projektam par pašvaldības budžetu un šo noteikumu projektam teritorijas plānošanas jomā. Saistošo noteikumu projektus publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms domes kārtējās sēdes vai ne vēlāk kā trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes. 47 47. pants. Saistošo noteikumu izsludināšana un spēkā stāšanās (1) Saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu izsludina, tos publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits to spēkā stāšanās termiņš. Pašvaldība saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu nosūta izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" triju darbdienu laikā pēc šo dokumentu parakstīšanas, izņemot šā panta otrajā daļā minētos saistošos noteikumus un saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jomā. (2) Dome triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas r …