Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Lieta Nr.2164/08/10/8 Par Konkurence

Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Lieta Nr.2164/08/10/8 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-19 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2009.gada 18.jūnijā (prot. Nr.26, 3.§) Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Lieta Nr.2164/08/10/8 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās Konkurences padome 13.08.2008. saņēma SIA "Lattelecom" 13.08.2008. iesniegumu Nr.16029 (turpmāk - Iesniegums), kurā tika ietverts SIA "Lattelecom" lūgums ierosināt lietu iespējamā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma izpētei "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās. Konkurences padome 10.09.2008., pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu un 23.panta pirmo un trešo daļu, ierosināja lietu par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās (Prot. Nr.40, 2.§) (turpmāk tekstā - Lieta). Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto daļu 2009.gada 6.maijā "VIASAT AS" (Igaunija) (turpmāk - "VIASAT AS") pilnvarotajai pārstāvei Latvijas Republikā S. T. un SIA "TV3 Latvia" (06.05.2009. vēstule Nr.820), kā arī SIA "Lattelecom" (06.05.2009. vēstule Nr.823) tika nosūtīti paziņojumi par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu, vienlaicīgi informējot procesa dalībniekus par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju. Konkurences padome 25.05.2009. saņēma vēstuli ar SIA "TV3 Latvia" (22.05.2009. vēstule Nr.01-182/2009) un "VIASAT AS" (22.05.2009. vēstule Nr.01-183/2009) izteiktajiem argumentiem Lietā. Savukārt 27.05.2009. Konkurences padomē tika saņemta SIA "Lattelecom" vēstule (26.05.2009. vēstule Nr.12246) ar papildu informāciju. "Lattelecom" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003052786, juridiskā adrese ir Dzirnavu iela 105, Rīga. "TV3 Latvia" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40103065880, juridiskā adrese ir Maskavas iela 322, Rīga. "VIASAT AS" ir Igaunijā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.3072386, juridiskā adrese ir Peterburi tee 81, 11415 Tallina. Iesniegumā iekļautā informācija SIA "Lattelecom" klientiem piedāvā digitālās televīzijas pakalpojumus. Minētie pakalpojumu tiek piedāvāti SIA "Lattelecom" produkta Mājas komplekts 31 un Lattelecom TV2 ietvaros. Digitālās televīzijas pakalpojums tiek piedāvāts par fiksētu mēneša abonēšanas maksu, retranslējot 26 pamata kanālu kopumu, t.sk. arī televīzijas programmu TV3 (Pamata paka), un par papildu samaksu 30 papildu kanālu kopumu (Paplašinātā paka un Pieaugušo paka). 1. Pamatojoties uz mutiski un ar konkludentām darbībām starp SIA "Lattelecom" un Igaunijā reģistrēto "VIASAT AS" noslēgto līgumu, SIA "Lattelecom", sākot no 14.04.2007., ieguva tiesības kodētā veidā ar satelīta palīdzību uztvert VIASAT maksas televīzijas programmas (TV1000, Sport 2, Sport 3, Viasat Explorer, Viasat History, TV1000 Russian Kino, Spice Block), kā arī TV3 un 3+ programmu un retranslēt to saviem abonentiem. Līguma ietvaros "VIASAT AS" pieprasīja maksu par televīzijas kanāla TV3 izplatīšanu LVL 0,35 (bez PVN) par abonentu mēnesī un par "VIASAT AS" maksas kanālu paku LVL 4,20 (bez PVN) par abonentu mēnesī. Saskaņā ar Iesniegumam pievienoto informāciju vienošanās ar "VIASAT AS" paredzēja SIA "Lattelecom" sevišķus retranslācijas nosacījumus: SIA "Lattelecom" varēja izplatīt TV3, 3+ un septiņus VIASAT maksas kanālus visus vienā pakā. Konkurences padomē iesniegtais SIA "Lattelecom" 2008.gada 30.aprīļa rīkojums Nr.38-1/81 "Par pakalpojuma Lattelecom TV tarifiem" norāda uz faktu, ka iepriekš minētās vienošanās tika ievērotas, SIA "Lattelecom" paredzot savā piedāvājumā atsevišķu paku ar nosaukumu "VIASAT paka". SIA "Lattelecom" un "VIASAT AS" līguma spēkā esamības laikā SIA "Lattelecom" piekrita uzņemties saistības veidot atsevišķu paku noteiktiem VIASAT kanāliem to tālākai retranslācijai. 2. 25.03.2008. SIA "Lattelecom" saņēma "VIASAT AS" paziņojumu par līguma izbeigšanu no 25.05.2008. SIA "Lattelecom" elektroniski [pa e-pastu] saņēma jaunu TV3, kā arī citu VIASAT maksas kanālu izplatīšanas noteikumu piedāvājumu no "VIASAT AS" ar šādiem turpmākās sadarbības noteikumiem: TV3 kanāls tiek iekļauts "VIASAT AS" piedāvāto maksas kanālu pakā "VIASAT Gold" un turpmāk tā izplatīšanas tiesības vairs nav saņemamas atsevišķi. Noteikumi paredzēja jaunu TV3 izplatīšanas maksu kanālu pakas "VIASAT Gold" ietvaros salīdzinājumā ar līdz šim piemēroto maksu, palielinot to. Kopējā pakas izplatīšanas maksa SIA "Lattelecom" tika noteikta LVL 9,00 apmērā. Līgums saskaņā ar iepriekš norādītiem nosacījumiem netika noslēgts, jo SIA "Lattelecom" tos uzskatīja par nevienlīdzīgiem un diskriminējošiem. 3. Iesniegumā tika norādīts, ka SIA "Lattelecom" rīcībā ir informācija, ka citi kabeļtelevīzijas operatori šobrīd "VIASAT AS" maksas kanālu kopumu pārdod klientiem atsevišķi no kanāla TV3 un par zemāku cenu kā tā, kas tiek piedāvāta SIA "Lattelecom" kā operatoram. SIA "Lattelecom" sākotnēji (pirms 2007.gada līguma noslēgšanas) veica pārrunas ar SIA "TV3 Latvia" par tiesībām kodētā veidā ar satelīta palīdzību uztvert televīzijas programmu TV3 un retranslēt to saviem abonentiem, līdz līgumsarunās iesaistījās "VIASAT AS" un piedāvāja iepriekš minētos darījuma noteikumus. Sekojošajā sarakstē ar "VIASAT AS" SIA "Lattelecom" ir norādījusi, ka vēlas vienoties par TV3 izplatīšanas noteikumiem, kas ir godīgi un vienlīdzīgi ar noteikumiem citiem tirgus dalībniekiem. "VIASAT AS" atbildes vēstulē noliedzis iespēju turpināt līdzšinējo sadarbību uz veciem noteikumiem, tāpēc SIA "Lattelecom", sākot ar 26.05.2008., bija spiesta pārtraukt televīzijas programmas TV3, kā arī citu VIASAT maksas kanālu retranslāciju. Iesniegumā tika norādīts, ka SIA "Lattelecom" nav iespējas iegūt tiesības kodētā veidā ar satelīta palīdzību uztvert televīzijas programmu TV3 un retranslēt to saviem abonentiem, vienojoties ar citiem darījuma partneriem. 4. Šobrīd SIA "Lattelecom" nodrošina televīzijas programmas TV3 retranslāciju, saņemot signālu no ētera, tā kvalitāte ir sliktāka un signāls nav tik stabils, kā saņemot to digitālā veidā, kā arī nevar nodrošināt stereo skaņu konkrētajam televīzijas kanālam. Turklāt SIA "Lattelecom" 11.07.2008. saņēma SIA "TV3 Latvia" vēstuli, kurā norādīts, ka, pēc SIA "TV3 Latvia" domām, SIA "Lattelecom" pārraida televīzijas programmu TV3, pārkāpjot normatīvos aktus, un pieprasīts pārtraukt TV3 izplatīšanu SIA "Lattelecom" IP TV sistēmā. SIA "Lattelecom" Iesniegumā norādīja, ka "VIASAT AS" un SIA "TV3 Latvia" ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, jo "VIASAT AS" realizē izšķirošo ietekmi SIA "TV3 Latvia" un ietekmē tās lēmumu pieņemšanu. SIA "Lattelecom" norādīja, ka "VIASAT AS" atrodas dominējošā stāvoklī maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Latvijas reģionos, sniedzot satelīttelevīzijas pakalpojumus, kā arī televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā, savukārt "VIASAT AS" un SIA "TV3 Latvia" kā viens tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī TV3 kanāla izplatīšanas tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA "Lattelecom" uzskata, ka: 1) "VIASAT AS" un SIA "TV3 Latvia" darbības satur Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (iekļaujot kanālu TV3, kas ir brīvi uztveramā TV programma Latvijā Radio un televīzijas likuma izpratnē, maksas kanālu pakā, sasaistot TV3 kanāla saņemšanu kodētā veidā no satelīta ar citu maksas kanālu saņemšanas tiesībām un liedzot SIA "Lattelecom" TV3 kanālu uztvert kodētā veidā no satelīta un translēt atsevišķi no citiem VIASAT maksas kanāliem); 2) "VIASAT AS" un SIA "TV3 Latvia" darbības satur Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (piedāvājot citiem maksas televīzijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem izdevīgākus televīzijas programmas TV3 izplatīšanas noteikumus). Izvērtējot Iesniegumā ietverto, kā arī papildus iegūto informāciju, Konkurences padome  konstatēja: 1. Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības" un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 1.1. Konkrētās preces tirgus 1.1.1. Televīzijas kanālu izplatīšanas un retranslācijas tirgus Televīzijas kanālu retranslācijas jēdziens ir nošķirams no televīzijas kanālu izplatīšanas jēdziena. Saskaņā ar Radio un televīzijas likumu "retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītās programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu" (Radio un televīzijas likuma 2.panta 12.punkts). Ar retranslāciju pārsvarā nodarbojas kabeļtelevīzijas operatori, iegādājoties retranslācijas licences no attiecīgā kanāla izplatītāja, kas bieži vien ir arī kanāla veidotājs. Retranslējot kanālu, raidorganizācijai ir jāsaņem atļauja no programmas (kanāla) tiesību turētāja; raidorganizācijai ir ierobežotas iespējas grozīt programmas (kanāla) saturu. Savukārt "programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija). Šis termins neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma" (Radio un televīzijas likuma 2.panta 6.punkts). Ar kanālu izplatīšanu nodarbojas paši kanālu veidotāji, kuri var izplatīt kanālu gan mazumtirdzniecības līmenī, t.i., gala patērētājiem, gan vairumtirdzniecības līmenī, t.i., kabeļtelevīzijas/satelīttelevīzijas/IP televīzijas/ētera televīzijas operatoriem to tālākai retranslācijai gala patērētājiem. Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 2.panta 10.punktu raidorganizācija ir: 1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu šā panta 1.punkta izpratnē, kas veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām; vai 2) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic programmu retranslāciju un saskaņā ar šā likuma 2.2 pantu atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā. Tātad secināms, ka pastāv divu veidu raidorganizācijas, proti: 1) kuras pašas veido programmas (kanālus), veic izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām (piemēram, citām vietējām vai reģionālām raidorganizācijām), kā arī nes redaktorisku atbildību. Par šādu raidorganizāciju atbilstoši Radio un televīzijas likuma 2.panta 10.punktam ir uzskatāma SIA "TV3 Latvia", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" utt.; un 2) raidorganizācijas, kuras veic programmu retranslāciju, nenes redaktorisku atbildību par programmu, kā arī tām nav iespējas nodot programmas izplatīšanai trešajām personām. Par šādu raidorganizāciju var tikt uzskatīta SIA "Lattelecom", SIA "Baltkom TV SIA", kā arī citi maksas televīzijas operatori. Saskaņā ar Lietas materiālos esošo informāciju SIA "TV3 Latvia" ir noslēgti līgumi ar vietējām un reģionālām raidorganizācijām (kuras nosauktas par vietējām vai reģionālajām televīzijām) par TV3 kanāla izplatīšanu, kur SIA "TV3 Latvia" piešķir reģionālajai/ vietējai televīzijai tiesības izplatīt TV3 kanālu, un reģionālā televīzija apņemas nodrošināt šo izplatīšanu visā teritorijā, kur, pamatojoties uz saņemto apraides atļauju, raida reģionālā televīzija (*). Savukārt Konkurences padomē iesniegtajos SIA "TV3 Latvia" līgumos ar raidorganizācijām - kabeļtelevīzijas operatoriem - ir norādīts, ka līgums piešķir retranslācijas tiesības (*). Lai gan vēlāk SIA "TV3 Latvia" norādīja, ka Konkurences padomē iesniegtie līgumi vairs nav spēkā, tomēr līguma nosacījumi ar kabeļtelevīzijas operatoriem un raidorganizācijām - televīzijām ļauj secināt, ka tomēr pastāv izplatīšanas pakalpojuma nošķiršana no retranslācijas pakalpojuma. No iepriekš teiktā var secināt, ka pat līguma noteikumos tiek nošķirts izplatīšanas pakalpojums no retranslācijas pakalpojuma. Tāpat, lai raidorganizācija (televīzija) būtu tiesīga izplatīt programmas, tai saskaņā ar Radio un televīzijas likumu ir nepieciešams saņemt apraides atļauju. Savukārt, lai raidorganizācija būtu tiesīga retranslēt programmu (kanālu), tai ir nepieciešama retranslācijas atļauja. Konkurences padomes 2008.gada 10.decembra lēmumā Nr.128 lietā "Par SIA "TV3 Latvia" 12.11.2008. iesniegumu" arī tika konstatēts, ka televīzijas programmu izplatīšanas tirgus veido atsevišķo konkrētās preces tirgu no televīzijas programmu retranslācijas tirgus (lēmuma 1.1.punkts)3. Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi televīzijas izplatīšanas/retranslācijas pakalpojumu sniegšanas tirgu iedala maksas televīzijas ("Pay TV") un brīvas pieejas televīzijas ("free-to-air TV") pakalpojumu tirgos; tālāk tos iespējams nošķirt pēc žanra - nespecializēto tēmu kanāli ("general interest"), kur kanāla saturu veido no ziņām, raidījumiem, sporta pasākumiem, filmām un seriāliem; un specializēto tēmu kanāli ("special interest"), kuru saturu veido tikai filmas, vai tikai ziņas, sporta pasākumi utt. Turklāt Eiropas Komisija Newscorp/Telepiu lietā norādīja, ka televīzijas kanālu izplatīšanas tirgus ir jānošķir no cita televīzijas satura izplatīšanas tirgiem, kas tiek iegādāti televīzijas kanālu veidošanas mērķiem4 (piemēram, licences tiesības uz atsevišķām filmām, sporta pasākumiem, kuras bieži vien ir ekskluzīvas). 1.1.2. Maksas televīzija ("Pay TV") un brīvas pieejas ("free access"/arī "free-to-air") televīzija Konkurences apstākļi maksas televīzijas un brīvas pieejas (jeb analogā ētera) televīzijas pakalpojumu sniegšanā ir atšķirīgi. Tātad dažādi televīzijas veidi veido atšķirīgus pakalpojumu sniegšanas tirgus. Par noteicošo parametru brīvas pieejas (ētera) televīzijā ir uzskatāma skatītāju daļa un ienākumi no reklāmas. Savukārt maksas televīzijas gadījumā noteicošais faktors ir programmu veidošana atbilstoši noteiktās auditorijas interesēm un abonentu skaits5. Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi maksas un ētera televīzija veido atšķirīgus konkrētās preces tirgus, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: 1) pastāv atšķirīgs finansēšanas veids katram no televīziju veidiem. Maksas televīzijas gadījumā tiek nodibinātas attiecības starp televīzijas izplatītāju un skatītāju, kamēr brīvas pieejas (ētera) televīzijā attiecības veidojas starp televīzijas izplatītāju un reklāmdevēju; 2) kamēr starp diviem televīziju veidiem pastāv nenovēršama mijiedarbība cīņā par auditoriju, nodalījums var būt izdarīts, pamatojoties uz televīzijas pakalpojuma piedāvājuma veidiem - vai signāls var tikt uztverts bez maksas, līdz ar to televīzija pati par sevi ir uzskatāma par bezmaksas, vai par signāla saņemšanu ir jāmaksā speciālā abonēšanas maksa, jo savādāk nav iespējas skatīties attiecīgo kanālu; 3) vērtējot situāciju no skatītāju perspektīvas, programmas un "Premium" klases saturs tiek pārraidīts (retranslēts) vienīgi caur maksas televīziju un bieži vien nav aizvietojams ar programmām un saturu, kas ir pieejams brīvas pieejas (ētera) televīzijas kanālos6. Eiropas Komisija 02.04.2003. lēmumā lietā COMP/M.2876 norādīja, "kas attiecas uz piedāvājuma puses aizvietojamību, ņemot vērā to, ka biznesa modeļi divu veidu televīzijas izplatīšanai ir atšķirīgi, maksas televīzijas operators bez papildu izdevumiem un noteikto risku uzņemšanas nevarēs ātri pārslēgties uz brīvas pieejas (ētera) televīzijas nodrošināšanu īsā laika periodā, un otrādi. Brīvas pieejas (ētera) televīzija pārsvarā saņem ienākumus no reklāmas vai sabiedriskiem fondiem (valsts ieguldījumi), kamēr maksas televīzija saņem ienākumus no abonēšanas maksām (un mazākā mērā - no reklāmas)"7. Latvijā galapatērētājam ir iespēja uztvert šādus brīvas pieejas (ētera) televīzijas kanālus nacionālajā mērogā - LTV1, LTV7, LNT, TV3. Atsevišķās Latvijas teritorijās darbojas reģionālās un vietējās televīzijas raidorganizācijas. Līdz ar to secināms, ka galapatērētāja izvēle brīvas pieejas (ētera) televīzijā ir diezgan ierobežota gadījumā, ja galapatērētājs pats saņem kanālu signālu no ētera, t.i., neizmanto maksas televīzijas operatoru pakalpojumus. Maksas televīzijas operatori (t.i. satelīttelevīzijas, kabeļtelevīzijas, IP televīzijas operatori) parasti paši neveido kanālu saturu, bet retranslē no citiem kanālu veidotājiem iegūtos (licences tiesības tālākai kanālu retranslācijai) kanālus, veidojot televīzijas kanālu pakas. Izmantojot maksas televīzijas operatoru pakalpojumus, galapatērētājs izvēlas viņu interesējušus kanālus maksas televīzijas operatoru veidoto televīzijas kanālu paku ietvaros. 1.1.3. Nespecializētu tēmu kanāli ("general interest") un specializētu tēmu kanāli ("special interest") Eiropas Komisijas praksē pastāv nespecializētu tēmu ("general interest") kanālu nošķiršana no specializētu tēmu ("special interest") kanāliem pēc žanra. Televīzijas kanāli, kuru modelis ir koncentrēts uz vienu noteikta veida žanru - speciālām tēmām vai speciālo auditoriju (piemēram, sporta cienītāji), ir uzskatāmi par specializētu tēmu kanālu, piemēram, VIASAT kanāls TV1000 (filmas), Eurosport (sports), BBC (ziņas) utt. Savukārt televīzijas kanāli, kuru saturs sastāv no dažāda veida raidījumiem (ziņas, sporta pasākumi, seriāli, filmas utt.) ir uzskatāmi par nespecializēto tēmu kanāliem. Latvijas tirgū par nespecializēto tēmu kanāliem ir uzskatāms LNT, TV3, Pirmais Baltijas Kanāls, LTV1, LTV7 utt. SIA "Baltkom TV SIA" norādīja, ka savstarpēja kanālu aizvietojamība no žanra (satura) viedokļa pastāv gan starp nespecializētu tēmu programmām, gan starp dažādu televīzijas kompāniju ražotām specializētu tēmu kanāliem, taču raugoties no programmu veidošanas principa, katrs kanāls piedāvā unikālas televīzijas programmas un līdz ar to nav aizvietojams. Līdzīga situācija ir arī ar filmu kanāliem - televīzijas programmas žanrs ir līdzīgs, taču programmas saturs ir unikāls katram no tirgū pieejamajiem filmu kanāliem. Piemēram, kanāls Hallmark piedāvā līdz 80% pašu ražotās televīzijas filmas (TV formāta filmas) un 20% pasaules vadošo filmu studiju veidoto saturu; kanāls MGM - 24 stundas diennaktī piedāvā pasaules filmu klasiku no Metro Goldwin Mayer kinotēkas klāsta. SIA "Baltkom TV SIA" ieskatā MGM kanāls ir aizvietojams ar tirgū pieejamo TCM filmu kanālu, kas arī ir domāts kino klasikas cienītājiem. Taču saskaņā ar SIA "Baltkom TV SIA" sniegto informāciju jebkurā gadījumā katrs no iepriekš minētiem kanāliem piedāvā unikālu kino klasikas saturu, kas nedublējas. SIA "Baltkom TV SIA" norāda, ka nespecializētu tēmu kanāliem (komerctelevīzijām) ir ļoti līdzīgi kanālu veidošanas principi, t.i., visas komerctelevīzijas piedāvā tabloidveida ziņas, filmas, seriālus, autorraidījumus, sarunu un izklaides šovus, taču katrai programmai ir savs unikālais izklaides šovu formāts, filmas un seriāli, kas nedublējas citos šobrīd tirgū pieejamos brīvas pieejas (ētera) televīzijas kanālos. Valsts SIA "Latvijas Televīzija" norāda, ka specializētu un nespecializētu tēmu kanālos (programmās) pastāv savstarpēja aizvietojamība žanru ietvaros. Tādi žanri kā ziņas, izklaide, sports, filmas utt. ir pārstāvēti gandrīz visu nespecializētu tēmu kanālos, un Latvijā nav neviens specializētais kanāls (programma), kura žanrs būtu unikāls vai netiktu pārstāvēts citos specializētos vai nespecializētos kanālos (programmās). Katrā programmā žanra ietvaros var tikt veidoti unikāla-ekskluzīva formāta produkti, tām var būt ekskluzīvas licences pārraidīt konkrētus sporta vai izklaides pasākumus, konkrētas filmas, kā arī to veidotie oriģinālraidījumi nav pieejami citiem kanāliem. SIA "IZZI" norādīja, ka pastāv daļēja nespecializētu tēmu kanālu savstarpēja aizvietojamība, jo informatīvi izklaidējošie kanāli, tādi kā TV3, TV5, Pirmais Baltijas Kanāls u.c., atšķiras ne tikai pēc raidīšanas tīklā, bet galvenokārt pēc raidīšanas valodas un mērķauditorijas. Līdzīga situācija veidojas arī specializētu tēmu kanālu gadījumā. Ņemot vērā šo apstākli, SIA "IZZI" norādīja, ka pastāv daļēja kanālu aizvietojamība, gan runājot par specializētu tēmu kanāliem, gan nespecializētu tēmu kanāliem. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija8. AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" norādīja, ka ne pilnā, ne daļēja kanālu aizvietojamība nepastāv, jo dažādi televīzijas kanāli savu programmu veido saskaņā ar vispārējo programmas koncepciju, kura katram televīzijas kanālam ir atšķirīga. Tāpat katram televīzijas kanālam programmas veidošanā ir atšķirīgas prioritātes, piemēram, kanālam LNT tās ir ziņas un informatīvie raidījumi, kā arī pašu producētas programmas (seriāls "Cerību iela 21", muzikālais šovs "Cīņas klubs"). Tāpat arī specializētu tēmu kanāliem ir dažādas prioritātes, lai gan specializācija varētu būt līdzīga. Kā piemēru AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" norādīja VIASAT Sport Baltic kanālu, kurš ir orientēts uz tādu sporta notikumu pārraidīšanu, kas ir interesanti tieši Baltijas valstu skatītājiem (basketbols, bobslejs, skeletons); savukārt sporta kanāls Eurosport translē sporta notikumus, kas vairāk varētu interesēt citu valstu (reģionu) skatītājus (kalnu un distanču slēpošana, snukers utt.). SIA "TV Riga" (TV5 kanāls) pauda līdzīgu viedokli9. SIA "TV3 Latvia" norādīja, ka starp nespecializētu tēmu kanāliem pastāv konkurence par skatīšanās laika daļu. Saskaņā ar Konkurences padomē iesniegto informāciju par SIA "TNS Latvia" gatavoto dažādu nespecializētu tēmu kanālu skatīšanas daļu statistiku, SIA "TV3 Latvia" norādīja, ka skatīšanas daļa starp nespecializēto tēmu kanāliem sadalās starp trim nespecializēto tēmu kanāliem latviešu valodā: TV3, LNT un LTV1. Saskaņā ar SIA "TV3 Latvia" pausto viedokli tas apstiprina apgalvojumu par kanālu savstarpēju aizvietojamību. Tāpat SIA "TV3 Latvia" norāda, ka atbilstoši skatīšanās laika daļai veidojas reklāmas tirgus (naudas) sadale, kas ir uzskatāms par konkurences dzinējspēku, tādējādi norādot uz faktu, ka nespecializēto tēmu kanālu starpā pastāv savstarpēja aizvietojamība. SIA "TV3 Latvia" norādīja, ka, lai vērtētu kanālu savstarpējo aizstājamību, lietderīgi salīdzināt attiecīgo kanālu vispārējās programmas koncepcijas, kas ir Nacionālās Radio un televīzijas padomes izsniegto Apraides atļauju pielikumi. Attiecībā uz diviem nespecializēto tēmu komerckanāliem latviešu valodā - TV3 un LNT - programmu koncepciju salīdzinājums norāda to, ka šie kanāli pēc programmas veidošanas pamatprincipiem ir līdzīgi - TV3 un LNT rāda ļoti līdzīgu seriālu, filmu, animācijas filmu, sporta pasākumu utt. satura apjomu pēc skaita. Jautājums var rasties par atsevišķu programmu unikalitāti, piemēram, TV3 ražotā un translētā programma "Koru Kari" ieguva visaugstāko popularitāti 2008.gada nogalē un to nevarēja redzēt konkurējošajā kanālā LNT. SIA "TV3 Latvia" ieskatā šādu programmu, kas kvalitātes un popularitātes ziņā ir pārākas, izveide tieši pretēji ir konkurenci veicinošs apstāklis, kas televīzijas kanāliem liek izdomāt aizvien jaunus un skatītājiem potenciāli interesantākus raidījumus, lai piesaistītu auditoriju un reklāmdevējus. Attiecībā uz specializēto tēmu kanāliem SIA "TV3 Latvia" pauž līdzīgu viedokli kā aprakstīts iepriekš - katram kanālam jebkurā gadījumā piemīt unikalitāte. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka nespecializētu tēmu kanāli un specializētu tēmu kanāli veido atšķirīgus konkrētās preces tirgus. Turklāt jāuzsver, ka šādam nespecializēto tēmu kanālu un specializēto tēmu kanālu nodalījumam lielākā nozīme ir maksas televīzijas vairumtirdzniecības līmenī, kur kanālu retranslētājs veidojot savu piedāvājumu - televīzijas kanālu pakas, pats izvēlas kanālu veidotāju/izplatītāju atkarībā no kanālu tēmas, ko tas piedāvā, lai tā patērētājam piedāvātais produkts - televīzijas kanālu paka, būtu sabalansēta un patērētāju pieprasījumu veidojoša. 1.1.4. Nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāls - TV3 kanāls - kā atsevišķs konkrētās preces tirgus Konkurences padome uzskata, ka ir jānošķir tie nespecializētu tēmu kanāli, kuriem ir nacionālā apraide un kuri tiek translēti latviešu valodā - LTV1, LTV7, TV3, LNT -, no pārējiem nespecializētu tēmu kanāliem (nespecializētu tēmu kanāli citās valodās, reģionālo un vietējo televīzijas raid­organizāciju kanāli). Sabiedriskās televīzijas kanāli LTV1 un LTV7 ir nošķirami no komerctelevīziju (SIA "TV3 Latvia" un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija") kanāliem LNT un TV3, jo atbilstoši Radio un televīzijas likuma normām sabiedriskajai televīzijai ir izvirzāmas sevišķas prasības, piemēram, nodrošināt visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, nodrošināt informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību (Radio un televīzijas likuma 5.panta otrā daļa); tāpat Radio un televīzijas likums nosaka sabiedrisko raidorganizāciju (t.sk. televīzijas organizāciju) finansējuma avotus, proti, tās tiek finansētas no valsts budžeta, ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi un sponsorējumi (finansējums no valsts budžeta - 60%, atlikušie 40% - no pašu komercdarbības un citiem ienākumu avotiem10). Turklāt Radio un televīzijas likums uzliek pienākumu retranslēt sabiedriskās televīzijas kanālus kabeļtelevīzijas tīklos - saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 34.panta pirmo daļu "Kabeļtelevīzijas sistēmās ir jānodrošina visu šajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā raidīto sabiedrisko televīzijas programmu pievadīšana abonentam nemainītā veidā (..)". Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka ir pamats nošķirt nespecializētu tēmu sabiedriskās televīzijas kanālus latviešu valodā (LTV1 un LTV7) no nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāliem latviešu valodā (LNT un TV3). TV3 kanāla izplatīšanas tirgus (tāpat kā LNT kanāls) tā unikalitātes (saturs, nacionālā apraide, translēšanas valoda) un lielā pieprasījuma no maksas televīzijas operatoru un attiecīgi arī auditorijas dēļ ir īpašs un nošķirams no nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanālu izplatīšanas tirgus un veido atsevišķo konkrētās preces tirgu. Saskaņā ar maksas televīzijas operatoru (kabeļtelevīzijas un IP televīzijas) sniegto viedokli TV3 kanāls ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem kanāliem, kurus būtu nepieciešams iekļaut to piedāvājumā, lai tas būtu konkurētspējīgs. TV3 kanāls ir svarīgs maksas televīzijas operatoriem, lai veidotu savus produktus - televīzijas kanālu pakas (kas savukārt ir pieprasīts produkts no galapatērētāju puses), un bez TV3 kanāla (tāpat kā bez LNT kanāla) maksas televīzijas veidotie produkti kļūst nepopulāri, kas noved pie konkurences samazināšanas riska - pastāvot alternatīvai, t.i., konkurējošo elektronisko sakaru tīklu gadījumā (ja vairāku operatoru tīkli pārklājas un abonentam ir iespēja mainīt maksas televīzijas operatoru), galapatērētājs izvēlēsies tāda maksas televīzijas operatora pakalpojumus, kurš spēj piedāvāt kvalitatīvi plašāku kanālu spektru par konkurējošu cenu un kurā ir iekļauti auditorijas vidū populārākie kanāli (it sevišķi tas attiecas uz nespecializētu tēmu kanāliem latviešu valodā, kam ir nacionālā apraide). Konkurences padome konstatē, ka nacionālie nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāli, kas tieši orientēti uz Latvijas auditoriju (LNT un TV3), veido vislielāko televīzijas skatītāju daļu pēc skatīšanās laika11. Vērtējot maksas televīzijas (televīzijas kanālu paku) izplatīšanas mazumtirdzniecībā tirgus dalībnieku komercdarbības stratēģiju, konstatējams, ka, reaģējot uz pieprasījumu, tie par būtisku uzskata televīzijas kanālu pamata pakās12 iekļaut populārākos nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanālus latviešu valodā (LNT un TV3)13. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī faktu, ka SIA "Lattelecom" elektronisko sakaru tīkls pārklāj gandrīz visu Latvijas teritoriju, šis tīkls vienmēr konkurēs ar citu kabeļtelevīzijas operatoru tīkliem; un ja SIA "Lattelecom" piedāvājumā nebūs iekļauts TV3 kanāls, pastāv liela varbūtība, ka patērētājs izmantos cita operatora pakalpojumus, kam televīzijas kanālu pakā būs iekļauts TV3 kanāls. SIA "TV3 Latvia" sais­tītais uzņēmums "VIASAT AS" darbojas maksas televīzijas (televīzijas kanālu paku) mazumtirdzniecības izplatīšanas tirgū Latvijas Republikā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju arī "VIASAT AS" iekļauj savās televīzijas kanālu pakās gan TV3 kanālu, gan LNT kanālu14, un var tikt uzskatīts par citu maksas televīzijas operatoru konkurentiem satura ziņā (veidojot kanālu pakas - kanālu veids, žanrs, popularitāte), lai gan "VIASAT AS" sniegtais pakalpojums tiek nodrošināts, izmantojot satelīta platformu. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka "VIASAT AS" atrodas labvēlīgākā stāvoklī, un šim tirgus dalībniekam nav šķēršļu veidot jaunus produktus, t.i., komplektēt savas kanālu pakas - tam ir iespēja iekļaut savās kanālu pakās Latvijas auditorijā populārākos komerctelevīzijas kanālus - LNT un TV3. Turklāt jāuzsver, ka maksas televīzijas operatori, veidojot savus produktus (televīzijas kanālu pakas), lai tie būtu konkurētspējīgi, tematiski sabalansē pakā iekļautos kanālus (tematika, valoda, žanrs utt.). Izvērtējot publiski pieejamo informāciju par šobrīd tirgū esošajām maksas televīzijas operatoru televīzijas kanālu pakām, Konkurences padome secina, ka kanālu skaits latviešu valodā ar nacionālo apraidi ir ļoti ierobežots - Latvijas auditorijai nav plašas izvēles starp nespecializētu tēmu kanāliem (t.sk. komerctelevīzijas kanāliem) latviešu valodā, kuri tiek translēti visā Latvijas teritorijā. Iepriekš minētais uzskatāms par būtisku apstākli, nošķirot TV3 kanālu un LNT kanālu no pārējiem nespecializētu tēmu kanāliem. Konkurences padome norāda, ka teorētiski pastāv iespēja, ka nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanālu izplatīšanas tirgū (ar nacionālo apraidi) ienāks jauns tirgus dalībnieks. Taču vienlaicīgi jāuzsver, ka nespecializētu tēmu kanālu izplatīšanas tirgus pamatā ir balstīts uz ienākumiem no reklāmas, savukārt reklāmas tirgus apjomiem šobrīd ir tendence samazināties. Minētais apstāklis, kā arī administratīvās barjeras (nacionālās apraides licences saņemšana) ir uzskatāmas par pietiekami augstām barjerām ienākšanai nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanālu izplatīšanas tirgū. Tas savukārt nozīmē, ka Latvijas skatītājam arī nākotnē būs pietiekami ierobežota izvēles iespēja starp nacionālajiem kanāliem latviešu valodā. Maksas televīzijas mazumtirdzniecības tirgū tas nozīmē, ka konkurence samazināsies (kabeļtelevīzijas/ IP televīzijas/ satelīta televīzijas operatoriem nodrošinot kanālu retranslāciju gala patērētājiem), ja maksas televīzijas operatora pakā nebūs pieejams vismaz viens no diviem latviešu valodā translētiem komerctelevīzijas kanāliem (LNT un TV3). Saskaņā ar "VIASAT AS" sniegto informāciju minētajam uzņēmumam ir noslēgti šādi ekskluzīvie līgumi - (*). Minētie sporta veidi ir populāri tieši Latvijas iedzīvotāju/skatītāju vidū, līdz ar to iespēja skatīties sporta veidu lielākos čempionātus latviešu valodā ir būtiska priekš Latvijas skatītāja. Lai gan iepriekš norādītās ekskluzīvas tiesības pieder "VIASAT AS", faktiskā situācija rāda, ka īpaši populāri sporta pasākumi tiek translēti ne tikai VIASAT specializētu tēmu kanālos (piemēram, sporta kanālā VIASAT Sport Baltic), bet arī "VIASAT AS" saistītā uzņēmuma SIA "TV3 Latvia" nespecializētu tēmu kanālos - TV3, TV6 un 3+. Saskaņā ar SIA "TNS Latvia" datiem TV3 kanāla popularitāte 2009.maijā bija visaugstākā, turklāt Pasaules čempionāta hokejā spēļu tiešraides TV3 kanālā ierindojušās SIA "TNS Latvia" veidotajā Programmu TOP 20 augšgalā15. Tas Konkurences padomes ieskatā vēl vairāk palielina TV3 kanāla neaizvietojamo unikalitāti un pieprasījumu no skatītāju un attiecīgi arī maksas televīzijas operatoru puses. Minētais arī kalpo par vēl vienu pamatu nošķirt TV3 kanālu kā atsevišķo konkrētās preces tirgu. SIA "Lattelecom" tikšanās laikā ar Konkurences padomes Izpilddirekcijas pārstāvjiem norādīja, ka SIA "TV3 Latvia" darbojas nespecializētu tēmu kanālu veidošanas un izplatīšanas tirgū, un pēc kanāla veidošanas principiem TV3 kanāls ir līdzīgs LNT kanālam. Taču minētie kanāli saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju var būt savstarpēji aizvietojami tikai gadījumā, ja maksas televīzijas operators var piedāvāt abus kanālus saviem abonentiem. Tiklīdz izveidojas situācija, ka vienam maksas televīzijas operatoram ir  TV3 un citam - nav, tad palielinās iespēja, ka patērētājs izdarīs savu izvēli par labu tam operatoram, kuram ir TV3. Jāuzsver, ka savstarpēja aizvietojamība TV3 un LNT kanāliem (tāpat arī citiem nespecializētu tēmu kanāliem) var pastāvēt, vērtējot reklāmas tirgu medijos (televīzijas kanālos), kas netiek analizēts šīs Lietas ietvaros. Faktiskā situācija rāda, ka populārākie kanāli netiek savstarpēji aizstāti maksas televīzijas kanālu pakas ietvaros. T.i., neviens no maksas (kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas vai IP) televīzijas operatoriem LNT kanālu televīzijas kanālu pakā neaizstāj ar TV3 un otrādi. Arī VIASAT, kuram būtu izdevīgi pārraidīt tikai sevis producētos kanālus, to nedara, t.i., bez TV3 pārraida arī LNT. Attiecīgi ir pamats uzskatīt, ka no pieprasījuma puses viedokļa tādi nespecializētu tēmu kanāli kā LNT un TV3 savā starpā nav aizvietojami. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka ir pamats nošķirt TV3 kanālu no pārējiem nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāliem kā atsevišķo konkrētās preces tirgu. 1.1.5. TV kanālu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība "VIASAT AS" ir uzskatāma par televīzijas kanālu veidotāju un izplatītāju gan mazumtirdzniecības līmenī, t.i., izplatot kanālus (t.sk., TV3 kanālu) tieši gala patērētājiem, bez starpniekiem (retranslētājiem), gan vairumtirdzniecības līmenī - piešķirot retranslācijas licences kabeļtelevīzijas/IP televīzijas operatoriem (arī citiem retranslētājiem). SIA "TV3 Latvia" arī ir uzskatāma par televīzijas kanālu veidotāju un izplatītāju, tā darbojas nespecializētu tēmu kanālu (3+, TV6) izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū, kā arī ņemot vērā šī lēmuma 1.1.4.punktā konstatēto, SIA "TV3 Latvia" darbojas TV3 kanāla vairumtirdzniecības izplatīšanas tirgū, piešķirot retranslācijas licences kabeļtelevīzijas/IP televīzijas operatoriem (citiem retranslētājiem) uz TV3, 3+, TV6 kanālu. Saskaņā ar Lietas izpētes ietvaros iegūto informāciju "VIASAT AS" arī ir tiesīga izplatīt TV3 kanālu latviešu valodā vairumtirdzniecībā Latvijas Republikā, piešķirot licences tiesības uz TV3 kanāla retranslāciju maksas televīzijas operatoriem. Savukārt saskaņā ar "VIASAT AS" sniegto informāciju vienīgais maksas televīzijas operators, kam "VIASAT AS" līdz informācijas iesniegšanas brīdim piešķīra TV3 kanāla retranslācijas tiesības, bija SIA "Lattelecom" (2007./2008.gada līgums). Ņemot vērā to, ka konkrētajā gadījumā pastāv strīds par licences tiesību iegūšanu uz TV3 kanāla latviešu valodā retranslāciju, Konkurences padome uzskata, ka konkrētās preces tirgus šīs Lietas ietvaros ir nosakāms kā TV3 kanāla izplatīšanas tirgus. Saskaņā ar "VIASAT AS" sniegto informāciju "VIASAT AS" ir vienīgais maksas televīzijas operators, kas Latvijā piedāvā savus pakalpojumus (televīzijas kanālu paku izplatīšana) mazumtirdzniecības līmenī, izmantojot satelīta platformu. "VIASAT AS" piedāvā galapatērētājiem "VIASAT Gold" un VIASAT Starta paku. "VIASAT Gold" tiek iekļauti citu kanālu veidotāju (izplatītāju) kanāli16, savukārt, VIASAT Starta paka veidota no populārākajiem Latvijas nespecializētu tēmu kanāliem (LTV1, LTV7, LNT, TV3), kā arī MTG grupas kanāliem (TV3 Igaunija, TV3 Lietuva, TV6 Latvija, VIASAT Explorer) un citiem kanāliem17. "VIASAT AS" darbojas vairumtirdzniecības līmenī, izplatot citiem retranslētājiem (kabeļtelevīzijas operatoriem/IP televīzijas operatoriem) MTG grupas veidotos kanālus - TV1000, TV1000 Russian kino, VIASAT History, VIASAT Explorer utt. Ņemot vērā to, ka pašlaik spēkā esošajos "VIASAT AS" līgumos ar retranslētājiem par līgumu priekšmetu tiek noteikti tieši specializētu tēmu kanāli - sporta kanāli, filmu kanāli un populārzinātniskie kanāli, par konkrētās preces tirgu šīs Lietas ietvaros ir definējams maksas televīzijas specializētu tēmu kanālu izplatīšanas tirgus ar iespēju sadalīt tirgu sīkāk, pamatojoties uz kanālu žanriem (sports, filmas, populārzinātniskie kanāli). Tāpat Konkurences padome secina, ka maksas televīzijas izplatīšana mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības līmenī veido atšķirīgus konkrētās preces tirgus. Maksas televīzijas mazumtirdzniecības tirgus (televīzijas kanālu paku izplatīšana) tālāk var tikt dalīts, pamatojoties uz maksas televīzijas operatoru platformām (satelīts, kabeļtīkls, IP platforma), caur kurām galapatērētājiem tiek nodrošināta televīzijas kanālu (televīzijas kanālu pakas ietvaros) pārraidīšana. Līdz ar to, vērtējot televīzijas izplatīšanas tirgū pastāv daļēja aizvietojamība starp maksas televīzijas nodrošināšanas platformām. Lai gan maksas televīzijas (televīzijas kanālu paku) izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgus (televīzijas kanālu paku izplatīšana) ir ietekmētais tirgus "VIASAT AS" un SIA "TV3 Latvia" iespējamā pārkāpuma gadījumā, tomēr Lietas izpēte skar tieši maksas televīzijas un nespecializētu tēmu kanālu vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to konkrētajā gadījumā nav nepieciešams atsevišķi dalīt maksas televīzijas izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgu pēc pakalpojuma nodrošināšanas platformām. Šajā Lietā nav nepieciešams arī atsevišķi izdalīt maksas televīzijas un nespecializētu tēmu kanālu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgu pēc pakalpojuma nodrošināšanas platformām, jo, vērtējot vairumtirdzniecības tirgu šajā lietā svarīgs ir kanālu saturs, nevis tehniskais risinājums, kurš nodrošina kanāla signāla padevi no kanāla izplatītāja kanāla retranslētājam. 1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Pamatojoties uz kultūras un valodas atšķirībām, Eiropas Komisija savos lēmumos parasti nosaka konkrēto ģeogrāfisko tirgu nacionālajā līmenī, t.i., konkrētas valsts teritorijas robežās vai arī tās teritorijas robežās, kur kultūras īpatnības un valoda ir homogēna18. Tāpat katrā valstī var pastāvēt atšķirīgs nozares normatīvais regulējums, piemēram, attiecībā uz pienākumiem izplatīt sabiedriskās televīzijas kanālus kabeļtelevīzijas tīklos (Radio un televīzijas likuma 34.panta pirmā daļa), uz kabeļtelevīzijas licences un retranslācijas licences saņemšanas procedūras īpatnībām, kā arī tiesībām un pienākumiem, kurus nodrošina minētās licences, tātad var atšķirties ienākšanas barjeras konkrētajā tirgū. Iepriekš norādītie faktori ļauj nošķirt Latvijas Republikas teritoriju no pārējām teritorijām. Līdz ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nosakāms nacionālā mērogā - Latvijas Republikas teritorija. Tā kā maksas televīzijas un nespecializētu tēmu kanālu izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgus konkrētajā lietā netiek dalīts sīkāk, pamatojoties uz pakalpojuma nodrošināšanas platformu, arī ģeogrāfiskais tirgus konkrētajā gadījumā netiek sašaurināts līdz konkrētas platformas robežām un tiek noteikts kā visa Latvijas Republikas teritorija. 1.3. Konkrētie tirgi Lietā ir: 1) maksas televīzijas specializētu tēmu kanālu (sporta kanāli, filmu kanāli, populārzinātniskie kanāli) izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 2) TV3 kanāla izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 3) maksas televīzijas (televīzijas kanālu paku) izplatīšanas mazumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā (kā ietekmētais tirgus). 2. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punkta pārkāpums SIA "TV3 Latvia" un "VIASAT AS" darbībās maksas televīzijas specializētu tēmu kanālu (sporta kanāli, filmu kanāli, populārzinātniskie kanāli) izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka (..) ekonomisks (saim­niecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem". Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts nosaka, ka "jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpaus­ties arī kā (..) 3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu; (..) 5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus". Ņemot vērā to, ka SIA "TV3 Latvia" nenodarbojas ar maksas televīzijas specializētu tēmu kanālu izplatīšanu vairumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā, šajā sadaļā tiks norādīti fakti un apstākļi tikai saistībā ar "VIASAT AS" darbību atbilstību Konkurences likuma normām. 2.1. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju 2007.gada 18.jūnijā starp SIA "Lattelecom" un "VIASAT AS" tika noslēgts līgums par retranslācijas tiesību piešķiršanu VIASAT kanāliem un TV3 kanālam. Taču 2008.gada 25.martā SIA "Lattelecom" tika nosūtīts paziņojums no "VIASAT AS" par līguma izbeigšanu sākot ar 2008.gada 25.maiju. Konkurences padome tika iesniegta elektroniskā sarakste starp SIA "Lattelecom" un "VIASAT AS" pārstāvjiem, kura apliecina SIA "Lattelecom" vēršanos pie "VIASAT AS" sakarā ar jaunā līguma noslēgšanu. Tātad konstatējams, ka izpildās nosacījums, ka SIA "Lattelecom" ir vērsusies pie "VIASAT AS" ar priekšlikumu noslēgt līgumu par licences tiesību piešķiršanu VIASAT kanālu un TV3 kanāla retranslācijai savā elektronisko sakaru tīklā. 29.04.2008. no "VIASAT AS" pārstāvja Latvijā R. R. e-pasta (*) tika nosūtīts "VIASAT AS" piedāvājums SIA "Lattelecom", proti: "VIASAT AS" piedāvāja SIA "Lattelecom" izplatīt "VIASAT Gold" komplektu kā galveno SIA "Lattelecom" komplektu, nomainot esošos SIA "Lattelecom" kanālus. "VIASAT AS" piešķirtu SIA "Lattelecom" neekskluzīvas tiesības retranslēt kanālus kodētā veidā savā elektronisko sakaru tīklā. "VIASAT Gold" pakā tiktu iekļauti visi kanāli, ko "VIASAT AS" piedāvā saviem abonentiem (t.i. ne tikai VIASAT (MTG) grupas veidotie kanāli, bet arī tādi kanāli kā National Geographic, BBC World, CNN, RenTV u.c. kanāli). SIA "Lattelecom" saskaņā ar jaunā līguma noteikumiem būtu jāapņemas nodrošināt "VIASAT Gold" komplekta un VIASAT izvēles kanālu (tie kanāli, par kuru skatīšanos paredzēta papildu maksa, piemēram, TV1000 PREMIUM) pieejamību visiem saviem IP televīzijas klientiem. "VIASAT AS" no savas puses iegādātos tiesības retranslēt visus "VIASAT Gold" pakā esošos kanālus IP televīzijas tīklā, un nodrošinātu šos kanālus SIA "Lattelecom". Minētais "VIASAT Gold" komplekts būtu pieejams SIA "Lattelecom" pirkšanai par maksu 9.00 LVL (bez PVN) par klientu mēnesī. 2008.gadā "VIASAT AS" tika izveidota jauna stratēģija, kuras pamatā bija (*). "VIASAT AS" norādīja, ka SIA "Lattelecom" bija pirmais operators, kuram tika piedāvāti jauni līguma noteikumi izplatīt savā elektronisko sakaru tīklā "VIASAT Gold" paku. "VIASAT AS" norādīja, ka ar SIA "Lattelecom" "VIASAT AS" bija salīdzinoši īsāka sadarbība nekā ar citiem retranslētājiem. Līdz ar to "VIASAT AS" ieskatā tas varēja atvieglot iespējas vienoties par jauniem līguma noteikumiem. "VIASAT AS" darbības, sasaistot re­translācijas tiesību iegādi (licences tiesības kanāla retranslācijai) uz saviem kanāliem ar retranslācijas tiesību iegādi uz citiem (vai kabeļtelevīzijas operatoriem nevajadzīgiem) kanāliem (tādējādi liedzot operatoriem pašiem komplektēt un izplatīt savas pakas, izmantojot populārus VIASAT kanālus), būs vērojama negatīva ietekme uz konkurenci maksas televīzijas mazumtirdzniecības līmenī. Tā kā "VIASAT Gold" pakā ir ietverti ne tikai VIASAT kanāli un TV3 kanāls, bet arī citu kanālu veidotāju/izplatītāju kanāli, kabeļtelevīzijas operatoram var kļūt neizdevīgi pašam slēgt līgumus ar "VIASAT AS" konkurentiem maksas televīzijas izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecībā. Izdevīgāk būs iegādāties jau "sakomplektēto" "VIASAT Gold" paku. Tādējādi "VIASAT Gold" varētu "izspiest" no tirgus kabeļtelevīzijas operatora pakas. Abos aprakstītajos gadījumos tiktu samazināta konkurence un gala patērētāja izvēle. Ja maksas televīzijas operatoriem netiks tiešā vai netiešā veidā liegta iespēja paralēli izplatīt arī savas veidotās pakas, "VIASAT Gold" tiešā veidā konkurēs ar attiecīga maksas televīzijas operatora kanālu pakām konkrētajā platformā. 2.2. Lai konstatētu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" darbībās konkrētajā tirgū, vispirms ir jākonstatē, vai "VIASAT AS" ir dominējošais stāvoklis maksas televīzijas specializētu tēmu kanālu izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā. 2.2.1. "VIASAT AS" darbojas maksas televīzijas izplatīšanas tirgū mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības līmenī. Taču maksas specializētu tēmu televīzijas kanālu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecībā19 par "VIASAT AS" konkurentiem ir uzskatāmas šādas raidorganizācijas: MTV Networks Europe (VIVA, VH-1, MTV 2, MTV Hits, MTV Dance, VH-1 Classic), SIA "MTV Latvia" (MTV Latvia), Eurosport SA (Eurosport, Eurosport 2, Eurosport HD), MGM Networks Inc. (MGM Channel), Zonemedia Broadcasting Limited (Extreme Sport, Zone Reality, Zone Romantica), Turner Broadcasting System Europe Limited (Cartoon Network/TCM, CNN International, Bomerang), Discovery Communications Europe (Discovery Channel, Animal Planet, Discovery Travel and Living, Discovery World, Discovery Science), NGC UK Partnership (National Geographic, National Geographic Wild), European Channel Limited (BBC Prime, BBC World News), Lagardere Television International (MCM, Mezzo), Socemie SA (Euronews), Playboy TV UK Limited (Adult Channel), STV International B.V. (Private Spice), Free X-TV B.V. (Free X-TV, Free X-TV2, X-Dream TV), Sparrowhawk International Channels Limited (Hallmark Channel), FTV Wien TV - ProgrammegesmbH (Fashion TV), Jetix Europe Channels B.V. (Jetix), MTV Networks B.V. (Nickelodeon), ESPN Classic Sport Ltd. (ESPN Classic Sport), Trace TV (Trace TV), NASH Television Limited (NASN), AL JAZEERA SATELLITE NETWORKS (Al Jazeera English), Sky Broadcasting Limited (Sky News), E Entertainment UK Limited (E! Entertainment), Wine Network Germany GmbH (Wine Channel), Bloomberg (Bloomberg), Fox International Channels Luxembourg Sarl Zollikon Branch (Fox Crime, Fox Life), MTU Balti Autorite ja Leviliit (Planeta Sport, RBK, TDK, NST, World Fashion TV), Inter TV Limited (Detskij Mir, Teleklub, Nashe kino), SIA "TEM TV" (ТелеНяня, Время: далекое и близкое, Dom Kino), ZAO "Stream Content" (Ohota i Rybalka, Zdorovoje TV), TV Serviss (MuzTV), Ассамблея гуманности (CNL), SIA "Baltic Production Company" (LZK), SIA "Muzikas kanals" (Latvian Music Channel), SIA "TV24" (TV 24), AGICOA, EBU, VG-Media (VOX, Super RTL, KIKA, Canal 24 Horas). 2.2.2. Kabeļtelevīzijas operatoru pieprasījums pēc noteiktiem televīzijas kanāliem vairumtirdzniecības līmenī pārsvarā izriet no kanālu pieprasījuma pakāpes mazumtirdzniecības līmenī, t.i. no kabeļtelevīzijas abonentu puses. Tādējādi, lai noteiktu pieprasījuma aizvietojamību vairumtirdzniecības līmenī, ir jāanalizē pieprasījuma aizvietojamība mazumtirdzniecības līmenī. Tātad maksas televīzijas tirgus vairumtirdzniecības līmenī vērtējams pēc televīzijas (konkrētu kanālu) skatīšanas daļām mazumtirdzniecības līmenī. Līdz ar to, vērtējot "VIASAT AS" dominējošā stāvokļa esamību, ir jāanalizē dati par kanālu skatīšanas daļām gala lietotāju vidū. Televīzijas skatīšanas daļas kalpo par galveno rādītāju gan pašām raidorganizācijām (kanālu veidotājiem), gan retranslētājiem, norādot, cik populārs ir attiecīgais kanāls auditorijas vidū. Lietas izpētes ietvaros tika pieprasīta informācija no "VIASAT AS", kā arī no kabeļtelevīzijas operatoriem par VIASAT specializētu tēmu kanālu vietu maksas televīzijas tirgū un par vispārējiem principiem, saskaņā ar kuriem kabeļtelevīzijas operatori izvēlas sadarbības partnerus - kanālu veidotājus/izplatītājus. Tāpat tika pieprasīta informācija par katra kabeļtelevīzijas operatora abonentu skatīšanas ieradumiem. Saskaņā ar "VIASAT AS" sniegto informāciju šobrīd nav pieejama informācija par VIASAT kanālu skatīšanās biežumu stundās, norādot, ka VIASAT kanālu skatīšanās biežums stundās ir salīdzinoši mazs, līdz ar to šādu statistiku nepublisko arī tādas mediju izpētes sabiedrības kā SIA "TNS Latvia", kā arī šo skatīšanās biežumu neuzskaita MTG grupas sabiedrības. Lietas izpētes ietvaros kabeļtelevīzijas operatoriem tika lūgts sniegt informāciju: 1) Principi, pēc kuriem kabeļtelevīzijas operators izvēlas sadarbības partnerus - kanālu veidotājus/izplatītājus. Saņemtajās atbildēs tika norādīti sekojoši principi: kanāla popularitāte auditorijas (abonentu) vidū (pētījumi, abonentu atsauksmes), zīmola popularitāte; satura unikalitāte; kvalitāte; konkurentu piedāvātais kanālu klāsts (kanāla esamība vai neesamība pie konkurentiem); retranslācijas maksa; kanālu veidotāju/izplatītāju retranslācijas līgumu noteikumi, t.sk. prasība iekļaut kanālu noteiktajā TV programmu pakā; raidorganizāciju nodrošinātie papildpakalpojumi (piemēram, elektroniskais programmu gida informācijas plūsma kopā ar TV signālu utt.); televīzijas kanāla veidotāja līgumi ar noteiktām kinostudijām vai sporta pasākumu organizatoriem; kanāla tematika (vai ir nepieciešams konkrētas tematikas kanāls - dažādu tematiku televīzijas kanāliem piedāvājumā ir jābūt sabalansētā skaitā), kanāla specifika - vienas tematikas kanāli savā starpā atšķiras pēc to specifikas (piemēram, sporta kanāli var būt ar ievirzi uz ekstrēmajiem sporta veidiem/uz hokeju/Krievijā notiekošajām sacensībām/ASV notiekošajām sacensībām utt.); kanāla vēsture jeb pieredze citās valstīs (cik lielu auditoriju tas šobrīd aptver citās valstīs, kādās kabeļtelevīzijās tas ir pieejams). 2) Cik svarīgi kabeļtelevīzijas operatoram iekļaut savā piedāvājumā pēc iespējas lielāku kanālu skaitu (vairākus sporta kanālus/filmu kanālus/izklaides kanālus utt.), pamatojot savu viedokli. Saskaņā ar sniegtajām atbildēm ir iespējams secināt, ka kanālu skaits kabeļtelevīzijas tīklos ir atkarīgs no katra operatora tehniskajām iespējām un biznesa stratēģijas, piemēram, kādam ir svarīgi piedāvāt lielāko retranslējamo kanālu skaitu, citi izvēlas saturiski kvalitatīvāko programmu piedāvājumu. Ja kabeļtelevīzijas operators ir tehniski ierobežots retranslēt noteikto kanālu skaitu (piemēram, ierobežots metru radioviļņu diapazons), tad tam par galveno kritēriju kalpo kanāla kvalitāte. Tāpat par kritēriju kalpo konkurenta piedāvājuma "lielums" - ja konkurenta piedāvājumā ir liels kanālu skaits, tad svarīgs ir kanālu skaits. Savukārt pamatmērķis ir apmierināt abonentu vēlmes un piedāvāt tiem kanālus ar pievilcīgu un kvalitatīvu saturu. Saskaņā ar SIA "Baltkom TV SIA" sniegto informāciju no jaunu klientu piesaistīšanas viedokļa esošajiem maksas televīzijas pakalpojumiem ir iestājies tirgus piesātinājums un katra atsevišķa uzņēmuma klientu bāzes palielināšana ir iespējama tikai pārvilinot klientus no citiem pakalpojumu sniedzējiem. Lielākoties programmu piedāvājumi ir līdzīgi visiem vadošajiem maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējiem. Kabeļtelevīzijas operatoram svarīgi ir ne vien saglabāt visus vadošos televīzijas kanālus, kas ir pieejami Latvijas tirgū, bet arī spēt piedāvāt papildus pakalpojumus un ekskluzīvu saturu, izmantojot esošās tehnoloģijas un ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Kā viens no nozarē galvenajiem virzieniem tuvākajos gados būs novērojama aizvien jaunu televīzijas kanālu attīstība. Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzēji saviem klientiem centīsies nodrošināt pēc iespējas plašāku pakalpojumu satura klāstu. Līdz ar to secināms, ka priekšroka tiek dota kanālu kvalitātei, nevis kanālu skaitam. Ņemot vērā to, ka publiski nav pieejama informācija par maksas televīzijas specializētu tēmu kanālu skatīšanas statistikas datiem (jo šie kanāli nav pievilcīgi priekš reklāmdevējiem dēļ tās specifikas - maksas televīzijas kanāli pārsvarā tiek finansēti tikai no abonentu maksām un tajās nav reklāmas), tāpat arī nav iespējams aprēķināt kanāla (kanāla veidotāja) tirgus daļu, pamatojoties uz datiem par ienākumiem no reklāmas, tika pieprasīta informācija (statistikas dati, pētījumu dati, jā tādi ir) no kabeļtelevīzijas operatoriem par savu abonentu kanālu skatīšanas ieradumiem un prioritātēm. Izvērtējot saņemto informāciju, tika secināts, ka kabeļtelevīzijas operatoriem arī nav statistikas datu par savu abonentu skatīšanas ieradumiem un kanālu popularitāti. Par vienu no veidiem, kā tiek noteikts abonentiem vēlamais kanālu klāsts bija nosaukts tiešs kontakts ar abonentiem (abonentu aptauja, klientu apkalpošana), bet, nesniedzot nekādus konkrētus skaitļus. Dažreiz paši kanālu veidotāji informē kabeļtelevīzijas operatorus par to, cik populārs ir viņu kanāls citās valstīs, kur ir veikti statistiskie pētījumi. Tādas situācijas parasti rodas, kad programmu veidotājs mēģina ieviest tirgū jaunu produktu. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tika vērtēta VIASAT kanālu tirgus vara un spēja ietekmēt kabeļtelevīzijas operatoru piedāvājuma pievilcību. Līdz ar to no kabeļtelevīzijas operatoriem tika pieprasīta informācija par to, cik pievilcīgs būs katra kabeļtelevīzijas operatora piedāvājums bez VIASAT kanāliem, un vai VIASAT kanālu izslēgšana no kabeļtelevīzijas operatora piedāvājuma var būtiski ietekmēt šī operatora konkurētspēju un tā abonentu (gala patērētāju) rīcību, izvēloties maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēju. Pamatojoties uz iesniegtām atbildēm, secināms, ka VIASAT kanālu izslēgšana no visu kabeļtelevīzijas operatoru piedāvājumiem (tīkliem) neietekmēs katru atsevišķo kabeļtelevīzijas operatoru. Tomēr pastāvot šādiem apstākļiem, abonentiem būs iespēja mainīt kabeļtelevīzijas operatoru par labu pašam "VIASAT AS", izvēloties Latvijā piedāvātās VIASAT pakas. Daži no kabeļtelevīzijas operatoriem informēja, ka viņu piedāvājuma pievilcīgums būtiski samazināsies, izslēdzot VIASAT kanālus no sava piedāvājuma, jo TV1000 kanālu uz doto brīdi nevar salīdzināt ne ar vienu citu specializētu tēmu kanālu tā satura unikalitātes dēļ. Tika izteikts viedoklis, ka kabeļtelevīzijas operatoram ir svarīgi iekļaut savā piedāvājumā VIASAT kanālus, jo šos kanālus retranslē arī citi kabeļtelevīzijas operatori, tāpat VIASAT kanāliem ir augsta attēla kvalitāte. Tāpat tika norādīts, ka VIASAT kanālu izslēgšana no piedāvājuma nopietni ietekmētu abonentu izvēli par labu operatoram, kas spētu piedāvāt šos kanālus vai labāku alternatīvu. Savukārt citi kabeļtelevīzijas operatori norādīja, ka dažādu filmu kanālu popularitāte abonentu vidū ir apmēram līdzīga, jo tie lielākoties piedāvā vienas un tādas pašas filmas. Īpaša interese tiek izrādīta kanāliem, kuri piedāvā ekskluzīvo produktu. Tāpat tika izteikts viedoklis, ka VIASAT kanāli - TV1000 un TV1000 Russian Kino - ir ne labāki un ne sliktāki par līdzīgā satura kanāliem, par ko liecina arī sabiedrības viedokļa noskaidrošana. Divi kabeļtelevīzijas operatori norādīja, ka VIASAT kanālu izslēgšana no piedāvājuma nevarētu būtiski ietekmēt to abonentus, jo diezgan īsos termiņos kabeļtelevīzijas operators varēs atrast tiem līdzvērtīgu aizvietojumu. Tāpat tika norādīts, ja piedāvājumā vairs netiks iekļauti VIASAT kanāli, to vietā būs citi kvalitatīva satura kanāli. Programmu piedāvājuma pievilcība bez VIASAT kanālu iekļaušanas lielā mērā atkarīga no spējas aizvietot minētos kanālus ar satura ziņā līdzvērtīgiem. SIA "Lattelecom" norādīja, ka kabeļtelevīzijas operatoram ļoti svarīgi savā piedāvājumā iekļaut TV3, jo šis kanāls ir viens no nacionālajiem TV kanāliem un attiecīgi tas ir viens no populārākajiem televīzijas kanāliem Latvijā. Pārējos VIASAT kanālus iekļaut kabeļtelevīzijas operatora piedāvājumā ir mazāk sensitīvi, jo skatītāju pieprasījums pēc tiem ir ievērojami mazāks. Tie ir specifiski kanāli (filmu kanāls, izklaides kanāls, utt.), kuru skatītāju loks ir šaurāks. SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Televideotīkls" minēja konkrētus piemērus, kad VIASAT sporta kanālu izslēgšana no piedāvājuma izsauca abonentu neapmierinātību un atsevišķos gadījumos bija par iemeslu mainīt kabeļtelevīzijas operatoru, aizejot pie tā operatora, kurš piedāvāja interesējošos kanālus. Konkurences padome konstatē, ka katra kanāla saturs ir unikāls. Izslēdzot VIASAT sporta kanālus no piedāvājuma gan SIA "Baltkom TV SIA", gan SIA "Televideotīkls" piedāvājums mazumtirdzniecības līmenī nekļuva nekonkurētspējīgs. Par VIASAT sporta kanālu izslēgšanas pamatu kalpoja pārmērīga cena par licences tiesībām kanāla retranslācijai. Ja VIASAT sporta kanāliem pašiem būtu tirgus vara un šie kanāli tiešām būtu ļoti pieprasīti no auditorijas puse …