Zaudējis spēku - Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība

Zaudējis spēku - Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.276 Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 56.§) Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība Izdoti saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 8.panta 4.4 daļu, 8.panta piekto daļu, 12.panta 1.2 daļu un 36.pantu 1. Noteikumi nosaka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk - likums) ietverto normu piemērošanas kārtību. 2. Likumā lietotais termins "prece" ir attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri, tvaiku un ūdeni. 3. Likumā lietotais termins "nekustamais īpašums" nav attiecināms uz dzelzceļa ritošo sastāvu (arī vagoniem, lokomotīvēm un cisternām). 4. Piemērojot likuma 1.panta 2.punktu, par preču piegādi uzskatāma arī poligrāfijas saimnieciskās darbības veicēja iespiesto grāmatu pārdošana (nodošana) pasūtītājam, ja poligrāfijas saimnieciskās darbības veicējs šo grāmatu iespiešanai ir izmantojis savu papīru un citus grāmatu iespiešanai nepieciešamos materiālus un sava papīra īpatsvars kopējā papīra patēriņā nav mazāks par 50 procentiem. 5. Piemērojot likuma 1.panta 3.punkta "b" apakšpunktu, par pakalpojuma sniegšanu uzskatāma arī ciršanas tiesību piešķiršana. 6. Piemērojot likuma 1.panta 5.punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - nodoklis) apliekamā persona (turpmāk - apliekamā persona) savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (tai skaitā pašu ražotās) preces nodod bez atlīdzības (piemēram, saviem darbiniekiem, darbinieku ģimenes locekļiem vai citām personām), tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piemēram, ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir trauku piegāde un šī persona uzdāvina traukus saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir pakalpojumu sniegšana (piemēram, apģērbu ķīmiskā tīrīšana) un šī persona bez atlīdzības iztīra apģērbu saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamā persona, kuras saimnieciskā darbība ir apģērbu ķīmiskā tīrīšana, nopērk un uzdāvina saviem darbiniekiem traukus, tas nav uzskatāms par pašpatēriņu. 7. Likuma 1.panta 11.punktā lietotais termins "budžeta institūcijas" ir attiecināms uz publiskām personām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē (arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām), kurām ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras (noteikta kompetence) valsts pārvaldes jomā vai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuru darbība tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta vai kurām administratīvo izmaksu segšanai ir tiesības iekasēt maksu par konkrēta pārvaldes uzdevuma veikšanu. 8. Izmantojot vai kombinējot kādu no šajā punktā minētajām metodēm, nodokļu administrācija, veicot nodokļa revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma tirgus vērtību (cenu), ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļa iemaksāšanas budžetā situācijās, kurās darījumi notiek starp saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē: 8.1. pēc apliekamās personas uzņēmumā noteiktās iekšējās cenas (cena, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citām nesaistītām personām tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides)); 8.2. pēc ārējās tirgus cenas (cena, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus citām nesaistītām personām); 8.3. izmantojot izmaksu pieskaitīšanas metodi (ar kuru preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība tiek noteikta, piegādātāja pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu izmaksām par preces piegādi (pakalpojuma sniegšanu) pieskaitot atbilstošo izmaksu uzcenojumu, kuru piegādātājs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu personu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus, uzņemtos riskus un tirgus apstākļus); 8.4. izmantojot muitas vērtību; 8.5. izmantojot preces vai pakalpojuma vidējo statistisko vērtību valstī; 8.6. izmantojot ekspertu novērtējumu; 8.7. ja radušās domstarpības, - izmantojot Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu. 9. Ja darījums veikts saskaņā ar likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", par tirgus vērtību uzskatāma iepirkuma vērtība. 10. Ja preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai piemēro cenu samazi­nājumus atlaides veidā, preces un pakalpojuma tirgus vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru. 11. Likuma 1.panta 16.punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie nekustamā īpašuma objekti uzskatāmi par nelietotu nekustamo īpašumu arī tad, ja jaunuzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto ēku (būvi) vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz šīs ēkas (būves) vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā vai gada laikā pēc nodošanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām. 12. Likuma 1.panta 16.punkta "c" apakšpunktā minētos terminus "renovācija", "rekonstrukcija" un "restaurācija" lieto Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē. 13. Likuma 1.panta 19.punktā minētais termins "lauksaimniecības produk­cijas pārstrādātāji" nav attiecināms uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (tai skaitā uz ēdnīcām, kafejnīcām, restorāniem), kā arī uz tiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību, bet neveic lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. 14. Piemērojot likuma 1.panta 21.punktu, ja nomas pirkuma līgumā starp līzinga ņēmēju un līzinga devēju nav paredzēta īpašumtiesību uz nomas pirkuma objektu pāriešana līzinga ņēmējam, šis darījums nav uzskatāms par nomas pirkumu (līzingu). Šādu darījumu uzskata par lietu nomu. 15. Sauszemes motorizēto transportlīdzekli, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un gaisakuģi uzskata par jaunu transportlīdzekli gan situācijā, ja vienlaikus izpildās abi likuma 1.panta 31.punkta attiecīgajā apakšpunktā minētie nosacījumi, gan situācijā, ja izpildās tikai viens no minētajiem nosacījumiem. 16. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem uzskatāmi arī darījumi, kurus veic pašnodarbinātās personas. 17. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi maksājumi, kurus apliekamās personas saņem no saviem darbiniekiem vai citām personām kā kompensāciju par citu apliekamo personu sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, kas daļēji vai pilnībā tiek izmantotas apliekamās personas darbinieku vai citu personu personiskajām vajadzībām (pie­mēram, virs limita patērētā degviela, virs limita veiktās tālruņa sarunas). 18. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu nav uzskatāma uzņēmuma pāreja (mantas kopības vai tās daļas pāreja, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja, veicot aktīvu un saistību nodošanu par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības kapitālā (turpmāk - komercsabiedrības kapitāls), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnie­ciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu. 19. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, ja uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs faktiski nekļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta, aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķi pārdotām precēm, pamatlīdzekļiem, materiāliem vai pakalpojumiem (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. 20. Likuma normas nav piemērojamas: 20.1. līgumsodiem, drošības naudai, rokas naudai, biedru naudai, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajai atlīdzībai par apdrošināšanas gadījumu, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu; 20.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas valsts vai pašvaldību institūcijām piešķirtas to izpildvaras funkciju nodroši­nāšanai; 20.3. ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā apmaiņā pret vērtspapīru un kapitāla daļu apliecībām; 20.4. summām, kas tiek saņemtas saskaņā ar prasījuma tiesību cesiju; 20.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs (tai skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu); 20.6. summām (procentu ienākumiem) no parāda vērtspapīriem (tai skaitā no obligācijām, parādzīmēm); 20.7. šo noteikumu 20.5. un 20.6.apakšpunktā minētās normas nav piemē­rojamas, ja procentu ienākumus saņem kredītiestādes; 20.8. dividendēm; 20.9. ieņēmumiem no sadarbības projektu finansēšanas Civillikumā minēto sabiedrības līgumu ietvaros; 20.10. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām; 20.11. elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju savstarpējiem norēķiniem ar citu valstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem; 20.12. Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtajiem reliģiskajiem un rituālajiem pakalpojumiem; 20.13. labdarības nolūkos bez atlīdzības nodotajām (dāvinātajām) precēm un sniegtajiem pakalpojumiem; 20.14. poligrāfisko un citu izdevumu obligāto eksemplāru piegādei bez maksas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Poligrāfisko un citu izdevu­mu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumu; 20.15. finansējuma saņemšanai, kas nav atlīdzība un nav saistīta ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (neattiecas uz avansa maksājumiem). 21. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu uzska­tāms arī tāds preču imports, kas netiek veikts saimnieciskās darbības ietvaros. 22. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldības dotāciju (subsīdiju), kas saņemta, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakal­pojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīta ar preču vai pakalpo­jumu cenu, iekļauj šo darījumu vērtībā, t.i., darījumu vērtību nedrīkst samazināt par valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas) apmēru. Minētā likuma norma nav attiecināma uz budžeta institūcijām. 23. Šo noteikumu 22.punktā minētā kārtība nav attiecināma uz mērķdotācijām sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijām iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai. 24. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldības dotāciju (subsīdiju), kas saņemta, lai daļēji vai pilnīgi segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītus izdevumus, taču nav tieši saistīta ar preču vai pakalpojumu cenu, neiekļauj šo darījumu vērtībā. 25. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, nodokli iekļauj cenā, ja tiek pārdotas sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (taloni), mēnešbiļetes, dāvanu kartes, biļetes uz sporta pasākumiem. 26. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, kreditēšanas un naudas aizde­vumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu un kredītiestāžu komisijas maksas vērtība. 27. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, tā pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu un atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumu pirkšanu un pārdošanu), ir starpība starp maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus un atvasināto finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas cenu. 28. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā, pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīru (kapitāla daļu) pārdošanu, ir starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību. 29. Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, ja starptautiskajā preču pārva­dājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, par preču saņemšanas vietu uzskatāma muitas deklarācijā norādītā preču saņēmēja adrese Latvijas Republikā. 30. Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un vieglo automo­biļu un motociklu nodokli. 31. Likuma 2.panta 8.1 daļu piemēro arī preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā. 32. Likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība ir attiecināma arī uz gadījumiem, ja persona (tai skaitā lombards), kura par izsniegto aizdevumu ir pieņēmusi kustamu vai nekustamu lietu kā ķīlu (turpmāk - ķīlas ņēmējs), pārdod neizpirkto ķīlu. Šī norma nav attiecināma uz kredītiestādēm. 33. Piemērojot likuma 2.panta septiņpadsmito daļu, ja nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā nav nodalīta atsevišķi tā nekustamā īpašuma objekta pārdošanas vērtība, kura nav apliekama ar nodokli saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu (piemēram, zeme, tās daļas), un renovētas, rekonstruētas, restaurētas ēkas (būves) vai tās daļas pārdošanas vērtība pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, kura apliekama ar nodokli, tad ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp ēkas (būves) vai tās daļas pārdošanas vērtību kopā ar zemes vai tās daļas pārdošanas vērtību un šīs ēkas (būves) vai tās daļas vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas kopā ar zemes vai tās daļas vērtību pirms pārdošanas vai zemes vai tās daļas iegādes vērtību pirms ēkas (būves) vai tās daļas renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas, kura atrodas uz šīs zemes. 34. Piemērojot likuma 2.panta 17.1 daļu, ja pirmo reizi tiek pārdots nepa­beigts celtniecības objekts, kuram nav iegādes vērtības, ar nodokli apliekama objekta pārdošanas vērtība. 35. Likuma 2.panta 19.1 daļa ir piemērojama arī tad, ja cenu atlaides preču un pakalpojumu saņēmējam tiek piešķirtas pēc sadarbības rezultātu izvērtēšanas un atlaides piešķiršana nesakrīt ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi. Apliekamā persona tās atlaides vērtību, kas piešķirta pēc konkrēto preču un pakalpojumu saņemšanas, nevis preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī, iekļauj nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā atlaide ir piemērota.  36. Likuma 2.panta 21.1 daļā minētie nosacījumi ir attiecināmi uz personām, kuras: 36.1. rīkojas citas personas vārdā, sniedzot starpniecības pakalpojumu; 36.2. saņem starpniecības atlīdzību par starpniecības aģenta (starpnieka) sniegtajiem pakalpojumiem; 36.3. darbojas savā vārdā, bet izmanto citu personu sniegtos pakalpojumus vai preču piegādes savu pakalpojumu nodrošināšanai un iekasē pilnu samaksu, kurā iekļauta arī citu apliekamo personu sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība kopā ar nodokli, un pārskaita saņemto maksu kopā ar nodokli attiecīgajiem pakalpojuma sniedzējiem vai preču piegādātājiem. 37. Piemērojot likuma 2.panta 21.1 daļu, ar nodokli apliekama tikai paša komersanta sniegtā pakalpojuma vērtība. 38. Piemērojot likuma 2.panta divdesmit otro daļu, par budžeta institūciju valsts izpildvaras funkcijām uzskatāma publisko personu darbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kas nav šo personu saimnieciskā darbība.  39. Ja publiskā persona ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu deleģē valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un tām administratīvo izmaksu segšanai par konkrēta pārvaldes uzdevuma veikšanu ir tiesības iekasēt maksu kā par publisko pakalpojumu, uz tām ir attiecināma likuma 2.panta divdesmit otrā daļa. 40. Likuma 2.panta divdesmit otrā daļa ir attiecināma arī uz ugunsdrošības pakalpojumiem, kurus sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments. 41. Lai likuma 3.panta pirmajā daļā un 26.panta pirmajā un devītajā daļā minētā persona tiktu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk - apliekamo personu reģistrs), tā iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrācijas iesniegumu (1.pielikums).  42. Persona, kurai ir paraksta tiesības, šo noteikumu 41.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu personīgi iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālajā iestādē. Iesniedzot iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Persona, kura iesniegusi iesniegumu, ir atbildīga par tās sniegto ziņu patiesumu līdz brīdim, kamēr atbildība nav pārreģistrēta uz citu personu. Ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu pilnvarojumu. 43. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "a" apakšpunktu, Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī jebkuru citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk - dalībvalsts) personu, kura iekšzemē veic apliekamus darījumus savā vārdā, reģistrē apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu vai 26.pantu. 44. Personu, kuru reģistrē apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "b" apakšpunktu, reģistrē atbilstoši likuma 3.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem. Minētā persona var izmantot likuma 3.panta piektajā daļā minētās tiesības.  45. Piemērojot likuma 3.panta 1.1 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālā iestāde izskata reģistrācijas iesniegumu un 15 darbdienu laikā pēc iesnie­guma saņemšanas reģistrē personu apliekamo personu reģistrā vai pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikumu. 46. Ja pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā nosūta to personai, norādot atteikuma iemeslus. 47. Personai, kura saņēmusi lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. 48. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, budžeta institūcijas reģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja šo budžeta institūciju veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 10000 latu. Budžeta institūcijas var nereģistrēties apliekamo personu reģistrā, ja tās nesniedz likuma 3.panta otrajā daļā minētos pakalpojumus un to veiktie apliekamie darījumi nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. 49. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, budžeta institūcijas, kas reģistrētas apliekamo personu reģistrā, var lūgt izslēgt tās no apliekamo personu reģistra, ja to veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir mazāka par 10000 latiem. 50. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, ja budžeta institūcija veic likuma 3.panta otrajā daļā minētos darījumus, kas rada būtiskus konkurences izkrop­ļojumus situācijā, kurā šī institūcija tiem nepiemēro nodokli, un ja šo apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 10000 latu, tai obligāti jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā. 51. Likuma 3.panta trešajā daļā minētais termins "personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas" ir attiecināms uz personālsabiedrībām vai personu grupām, kas ir noslēgušas līgumu, kurā paredzēts veikt kopīgas saimnieciskās darbības (piemēram, kopīgi iznomāt telpas, tehnoloģiskās iekārtas, tehniku).  52. Likuma 3.panta piektajā daļā minētās tiesības ir piemērojamas tikai tām fiziskajām vai juridiskajām personām vai ar līgumu vai norunu saistītām šādu personu grupām vai to pārstāvjiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijas Republikā. 53. Likuma 3.panta piektajā un 5.1 daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet ir attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu. 54. Likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punkts neattiecas uz jebkuru citas dalībvalsts personu, kas veic saimniecisko darbību, un Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kas reģistrētas apliekamo personu reģistrā. 55. Piemērojot 3.panta 8.3 daļu, apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisku informāciju par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un par atlikumā esošo preču materiālajām vērtībām, par kurām ir atskaitīts priekšnodoklis. Par šīm vērtībām aprēķina nodokli un iemaksā valsts budžetā. Pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nosaka saskaņā ar apliekamās personas finanšu grāmatvedībā norādītajiem datiem. 56. Likuma 3.panta divpadsmitajā daļā minētie nosacījumi ir piemērojami arī tādām preču piegādēm, kas veiktas, pārvietojot preces no vienas iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citām iekšzemes muitas noliktavām vai brīvajām zonām. Minētā norma ir piemērojama arī tad, ja preces, kurām nav Kopienas preču statusa, vai preces, kurām uzsākta eksporta procedūra, tiek pārvietotas no iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citu dalībvalsts muitas noliktavu vai brīvo zonu. 57. Piemērojot likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu uzsāk iekšzemē, preču piegādes vieta ir iekšzeme. 58. Likuma 4.panta otrās daļas 5.punktu piemēro, ja vienlaikus izpildās visi minētā punkta apakšpunktos norādītie nosacījumi. 59. Likuma 4.panta otrās daļas 5.punkta "c" apakšpunktā minētais niecī­gais patēriņš ir izvērtējams pēc apliekamās personas kopējā iepirktā dabasgāzes vai elektroenerģijas daudzuma pret tālāk pārdoto daudzumu.  60. Piemērojot likuma 4.panta otrās daļas 6.punktu, dabasgāzes (kas tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu) vai elektroenerģijas piegādes vieta ir vieta, kur uzstādīts dabasgāzes vai elektroenerģijas skaitītājs. 61. Piemērojot likuma 4.panta trešo daļu, iekšzemi uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu, ja pakalpojuma sniedzēja juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir iekšzemē. 62. Likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punkts ir piemērojams arī pārstrādes pakalpojumiem. 63. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, ja preču transporta pakalpojums sākas un beidzas trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, tā sniegšanas vieta nav iekšzeme. 64. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, par preču transporta pakalpo­jumu uzskata arī kurjerpasta vēstuļu, korespondences sūtījuma un pasta paku sūtījuma transporta pakalpojumu.  65. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transportēšana sākas un beidzas iekšzemē, neatkarīgi no tā, vai minēto pakalpojumu saņem apliekamā vai neapliekamā persona. 66. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, ja auto vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu ir piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem. 67. Likuma 4.panta septītās daļas 3.punkts ir piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai. 68. Likuma 4.panta septītās daļas 4.punktā lietotais termins "datu apstrāde" ir attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (arī uz datu bāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu), ja šis pakalpojums netiek nodrošināts elektroniski. 69. Likuma 4.panta septītās daļas 6.punkts ir piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (arī personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārējā kārtībā. 70. Piemērojot likuma 4.panta septīto daļu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja apliekamā persona šajā daļā minētos pakalpojumus sniedz aplieka­majai personai, neapliekamajai personai vai citas dalībvalsts neapliekamajai personai, kas neveic saimniecisko darbību. 71. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 7.punktu, pakalpojuma sniegšanas vietu, iznomājot: 71.1. nekustamo īpašumu, nosaka saskaņā ar likuma 4.panta piekto daļu; 71.2. transportlīdzekļus, nosaka saskaņā ar likuma 4.panta trešo daļu. 72. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 8.punktu, par telekomunikāciju pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (arī skaņu, attēlu un rakstītu tekstu) pārraidi, interneta pakalpojumus, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai. 73. Likuma 4.panta 7.2 daļā minētā norma ir piemērojama, nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu fiksētās telefona līnijas sakaru pakalpojumiem un lietu nomas pakalpojumiem šādos gadījumos: 73.1. ja Latvijas apliekamā persona saņem fiksētās telefona līnijas sakaru pakalpojumus trešajā valstī (vai trešajā teritorijā) no šīs trešās valsts (vai trešās teritorijas) personas, tad, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, pakal­pojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.2 daļas 1.punktu. Līdz ar to Latvijas apliekamajai personai nav jāaprēķina un nav jāmaksā Latvijas valsts budžetā nodoklis saskaņā ar likuma 12.panta 1.1 daļu par saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem; 73.2. ja Latvijas apliekamā persona iekšzemē sniedz fiksētās telefona līnijas sakaru pakalpojumus ārpus Eiropas Savienības teritorijas reģistrētai personai, tad, lai izvairītos no situācijas, kurā nodoklis netiek piemērots vispār, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.2 daļas 2.punktu. Līdz ar to sniegtajam elektronisko sakaru pakalpojumam ir piemērojama nodokļa 18 procentu likme; 73.3. ja Latvijas apliekamā persona saņem lietu nomas pakalpojumu trešajā valstī (vai trešajā teritorijā) no šīs trešās valsts (vai trešās teritorijas) personas un nomātā lieta netiek ievesta Eiropas Savienības teritorijā, tad, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.2 daļas 1.punktu. Līdz ar to Latvijas apliekamajai personai nav jāaprēķina un nav jāmaksā Latvijas valsts budžetā nodoklis saskaņā ar likuma 12.panta 1.1 daļu par saņemto nomas pakalpojumu; 73.4. ja Latvijas apliekamā persona iekšzemē sniedz lietu nomas pakalpo­jumu ārpus Eiropas Savienības teritorijas reģistrētai personai un iznomātā lieta netiek izvesta no iekšzemes, tad, lai izvairītos no situācijas, kurā nodoklis netiek piemērots vispār, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.panta 7.2 daļas 2.punktu. Līdz ar to sniegtajam nomas pakalpojumam ir piemērojama nodokļa 18 procentu likme. 74. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzskatāms, ka sociālo pakalpojumu kvalitāte ir novērtēta atbilstoši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām, ja sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ar pašvaldībām vai citām valsts pārvaldes institūcijām ir noslēgti līgumi par konkrētu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu.  75. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzī­juma vietās. 76. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams, ja izglītojamais iegūst akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādē vai valsts akreditētā privātās izglītības iestādē un izglītības iestāde izglītojamam izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu. 77. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams Izglītības programmu reģistrā reģistrētai konkrētai profesionālās izglītības programmai, kura ir piesaistīta konkrētas profesijas standartam un kuru īsteno akreditēta izglītības iestāde, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments.  78. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī maksai par profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītību, ko sniedz valsts akreditēta izglītības iestāde saskaņā ar licencētu programmu, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts dokuments, kas pielīdzināts valsts atzītam izglītības dokumentam par akreditētas izglītības programmas apguvi (apliecība ar papildināto mazo Latvijas ģerboni). 79. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes (piemēram, vispārizglītojošās skolas, arodskolas, specializētās vidējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas) sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem. 80. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem valsts atzītu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu. 81. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī: 81.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem; 81.2. maksai par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs; 81.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību). 82. Maksa par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšanu, vingrošanu) ir apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. 83. Ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Ja šos pakalpojumus izglītības iestādē tās audzēkņiem un darbiniekiem sniedz citas apliekamās personas, tie apliekami ar nodokli. 84. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem. 85. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkta "c" apakšpunkts ir piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informa­tīvajiem pakalpojumiem (arī interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem. 86. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins "sarīkojumi kultūras iestādēs" nav attiecināms uz kultūras iestāžu telpu nomu, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas un citiem pakalpojumiem. 87. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 9.1 punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, tie apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. 88. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams: 88.1. ar izložu (loteriju) un azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpo­jumiem kazino un spēļu zālēs (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpoju­miem vai preču piegādēm); 88.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem; 88.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu. 89. Personas, kurām ir tiesības nodarboties ar kazino un spēļu zāļu izveidošanu un izložu (loteriju), azartspēļu organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju kazino un spēļu zālēs, tiesības spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību. 90. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantu iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams mantas kopējā vērtībā. 91. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētās iestādes vai organizācijas veic saimniecisko darbību (tai skaitā iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, kopē pasūtītāja doku­mentus, nodarbojas ar preču piegādi), šie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. 92. Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts ir piemērojams tikai tām personām, kas uzskatāmas par apdrošinātājiem vai apdrošināšanas starpniekiem saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu. Atbrīvojums nav piemērojams Apdrošināšanas un pārapdrošināšnas starpnieku darbības likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā sniegtajiem pakalpojumiem. 93. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "a" apakšpunkts ir piemēro­jams arī mācību iestāžu audzēkņu vai studentu īres maksājumiem par izglītības iestāžu dienesta viesnīcu īri. 94. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "b" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams arī dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaim­niekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par: 94.1. mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu; 94.2. mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu; 94.3. elektroapgādes sistēmas tehnisko apkopi; 94.4. atkritumu vada apkopi; 94.5. ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšanu; 94.6. mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas uzturēšanu un tehnisko apkopi. 95. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "b" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (tai skaitā par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu. 96. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz māksli­nieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem. 97. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepie­ciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā. 98. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "a" apakšpunkts ir attiecināms arī uz kredīta procentiem, kurus saņem ķīlas ņēmējs. 99. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts ir piemē­rojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērts­papīru pirkšanu un pārdošanu). 100. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums - parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā, - atbrīvojams no nodokļa. 101. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts ir piemēro­jams arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz valsts akciju sabied­rība "Latvijas Pasts". 102. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams: 102.1. banknotēm un vērtspapīriem, ja tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanas nolūkos; 102.2. dārgmetāla monētām, ja: 102.2.1. tās neizmanto norēķinos; 102.2.2. tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolek­cionēšanas nolūkos; 102.2.3. tās pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas); 102.2.4. tās saskaņā ar likuma 13.3 pantu nav uzskatāmas par ieguldījumu zeltā. 103. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunkts ir piemēro­jams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu izsnieg­šanu un apkalpošanu. 104. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunktā minētais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams pakalpojumiem, kas saistīti ar maksā­jumu un norēķinu karšu tehnisko apkalpošanu (tai skaitā sistēmu modificēšana, pilnveidošana, bankomātu remonts). 105. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunkts ir attieci­nāms arī uz valūtas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem, valūtas nākotnes darījumiem un darījumiem ar citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē. 106. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "vērtspapīri" ir piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī komercsabiedrības vai fiziskās personas (individuālie komersanti) un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu. 107. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "ieguldījumi kapitālā" ir attiecināms uz ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem personālsabiedrību kapitālā, ieguldījumiem un iemaksām kooperatīvās sabiedrībās vai sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar Civillikumā minēto sabiedrības līgumu, kā arī uz tiesībām uz ārvalsts komer­santu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā. 108. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunkts ir piemēro­jams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru un kapitāla daļu (apliecību) pirkšanu vai pārdošanu un kuru rezultātā tiek nodibinātas, grozītas, izbeigtas vai dzēstas darījumos ar vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām iesaistīto personu tiesības un pienākumi attiecībā uz līdzdalību komercsabiedrības kapitāla veido­šanā un piedalīšanos komercsabiedrības pārvaldē un peļņas sadalē, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotās daļas nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā. 109. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunkts ir piemēro­jams arī ieguldījumu pakalpojumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izprat­nē, kā arī pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu fondu, atklāto pensiju fondu un riska kapitāla fondu finanšu līdzekļu kapitālieguldījumos pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām. 110. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkts nav attiecināms uz: 110.1. seifu iznomāšanas un inkasācijas pakalpojumiem; 110.2. vērtspapīru tirgus izpētes, investīciju un kapitālieguldījumu tirgus izpētes, starpbanku norēķinu izpētes un kredītu tirgus izpētes pakalpojumiem. 111. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas Republikas vai ārvalstu konsulārās iestādes. 112. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu, par nekustamo īpašumu uzskatāma arī zeme un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumi kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumi. 113. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts ir attiecināms arī uz nekustamā īpašuma daļas (tai skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzī­vojamo telpu) pārdošanu. 114. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktā minētā nelietota nekustamā īpašuma pārdošana uzskatāma par pirmo pārdošanu šādos gadījumos: 114.1. ja nepabeigtās celtniecības objekts pārdots līdz tā nodošanai ekspluatācijā (neatkarīgi no pārdošanas reižu atkārtotības līdz šī objekta nodošanai ekspluatācijā); 114.2. ja jaunuzceltā ēka (būve) vai tās daļa pēc pieņemšanas ekspluatācijā tiek pārdota pirmo reizi un pēc pieņemšanas ekspluatācijā tā netiek izman­tota, izīrēta vai iznomāta; 114.3. ja jaunuzceltā ēka (būve) vai tās daļa tiek pārdota pirmo reizi gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, jaunuzcelto ēku (būvi) vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz nodošanai ekspluatācijā vai gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām; 114.4. ja renovēta, rekonstruēta vai restaurēta ēka (būve) vai tās daļa tiek pārdota pirmo reizi gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā. 115. Nekustamā īpašuma pārdošana pēc privatizācijas netiek uzskatīta par nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu. Nelietota nekustamā īpašuma ieguldījums kapitālā nav uzskatāms par šī nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu. 116. Ja nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā nav nodalīta atsevišķi tā nekustamā īpašuma objekta pārdošanas vērtība, kura nav apliekama ar nodokli saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu (piemēram, zeme, tās daļas), un nelietota nekustamā īpašuma (izņemot renovētas, rekonstruētas, restaurētas ēkas, būves un to daļas) pārdošanas vērtība, kura apliekama ar nodokli, tad ar nodokli apliekamā vērtība ir visa nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma vērtība. 117. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, ar nodokli neapliek to skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. 118. Likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktā minētais termins "speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji" ir piemērojams saskaņā ar likuma "Par pašval­dībām" 15.pantu. Šiem pārvadātājiem jābūt no pašvaldības saņemtai licencei par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu. 119. Likuma 6.panta pirmās daļas 29.punkts nav piemērojams, ja zobu tehniķi izgatavo un piegādā protezēšanai zobu protēzes citām ārstniecības iestādēm.  120. Likuma 6.panta pirmās daļas 30.punkts ir piemērojams personām, kam ir pedagoga sertifikāts par tiesībām sniegt privātprakses pakalpojumus, kurā ir noteikta izglītības pakāpe, veids un izglītības programma, kuras ietvaros šī persona var darboties.  121. Likuma 6.panta pirmās daļas 30.punkts ir piemērojams arī pašnodar­binātām personām, kuras pasniedz privātstundas vispārējās izglītības un augst­skolu mācību programmu ietvaros. 122. Likuma 6.2 panta 2.punkts ir piemērojams pēc individuālā pasūtījuma izgatavotu zobu protēžu piegādei ārstniecības iestādēm. 123. Piemērojot likuma 6.2 pantu, ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm ir piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme. 124. Piemērojot likuma 6.2 panta 5.punktu, nodokļa piecu procentu likmi piemēro poligrāfijas saimnieciskās darbības veicēju iespiesto grāmatu piegādei, ja poligrāfijas saimnieciskās darbības veicējs šo grāmatu iespiešanai ir izmantojis savu papīru un citus grāmatu iespiešanai nepieciešamos materiālus un papīra īpatsvars kopējā papīra patēriņā nav mazāks par 50 procentiem.  125. Likuma 6.2 panta 5. un 6.punkta "a" apakšpunkts nav piemērojams elektroniski veiktām masu informācijas līdzekļu, grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm. 126. Piemērojot likuma 6.2 panta 6.punktu, nodokļa piecu procentu likme ir piemērojama arī žurnālu pielikumiem kompaktdiska formātā, kas tiek pievie­noti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju. 127. Nodokļa piecu procentu likmi piemēro viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz likuma 6.2 panta 7.punktā minētās viesu izmitināšanas mītnes. Nodokļa piecu procentu likmi piemēro arī tad, ja šī pakalpojuma vērtībā ir iekļauti citi pakalpojumi un tie nodokļa rēķinā netiek izdalīti atsevišķi (piemēram, brokastis, autostāvvietas izmantošana). 128. Nodokļa piecu procentu likmi nepiemēro tiem viesu izmitināšanas mītņu sniegtajiem papildu pakalpojumiem, kuri netiek iekļauti viesu izmitināšanas pakalpojumā un nodokļa rēķinā tiek izdalīti atsevišķi vai par kuriem tiek izrakstīts atsevišķs nodokļa rēķins. Šiem pakalpojumiem piemēro nodokļa 18 procentu likmi (arī par minibāra, maksas televīzijas kanālu un elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu). 129. Piemērojot likuma 6.2 panta 8., 9. un 10.punktu, nodokļa piecu procentu likmi attiecina uz precēm, kas piegādātas jebkurai personai, un pakalpojumiem, kas sniegti jebkurai personai. 130. Piemērojot likuma 6.2 panta 10.punktu, termins "sadzīves atkritumi" ir lietojams Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē, ņemot vērā atkritumu klasifikatorā noteikto sadzīves atkritumu klasifikāciju.  131. Likuma 6.2 panta 11.punkts ir piemērojams arī mājas (istabas) dzīvnieku apbedīšanas pakalpojumiem. 132. Likuma 6.2 panta 14.punkts ir piemērojams arī tiem pasažieru transporta pārvadājumiem, kas veikti ar maršruta taksometriem. 133. Likuma 6.2 panta 14.punkts ir piemērojams pasažieru transporta pakalpojumiem, kas sniegti pasažieru autopārvadājumos starptautisko maršrutu ietvaros, kā arī starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos, ja maršrutā ir paredzēta pasažieru iekāpšana un izkāpšana iekšzemē un pasažieris iekāpj un izkāpj iekšzemē. 134. Likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts ir piemērojams arī tādu preču piegādēm, kurām citā dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra. 135. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpaš­nieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar preču pārvadātāju vai ekspe­ditoru. 136. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir attiecināms arī uz trans­porta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem. 137. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču transporta pakalpojumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā preču iekraušanas vieta ir trešajā valstī (trešajā teritorijā) vai Latvijas Republikā un preču saņemšanas vieta ir Latvijas Republikā vai trešajā valstī (trešajā teritorijā), nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai transporta pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam). 138. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču eksporta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz preču izkraušanas vietai trešajā valstī vai trešajā teritorijā saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi. 139. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz preču izkraušanas vietai, iekļaujot Latvijas Republikā veikto pārvadājumu daļu. 140. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro transporta pakalpojumiem, kuri saistīti ar tranzīta kravu pārvadā­jumiem, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un kurus sniedz aplieka­mās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts preču nosūtītājs un saņēmējs, arī tad, ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas Republikas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs, kas pēc preču uzglabāšanas muitas noliktavā organizē preču tālāko piegādi ārpus Eiropas Savienības teritorijas. 141. Ja tranzīta kravu pārvadājumos tiek mainīts tranzīta kravas pārvadā­tājs vai notiek transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana, 0 procentu likme ir piemērojama tikai tad, ja tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod vai transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana notiek muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā). 142. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams TIR grāmatiņām, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantotas starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu. 143. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.7 un 4.8 punkts ir piemērojams arī gaisa kuģu un kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem. 144. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto muitas deklarāciju (vai tās kopiju) ar muitas iestādes atzīmi par eksporta procedūras veikšanu, kā arī: 144.1. starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi, konosamentu, gaisa pārvadājuma pavadzīmi); 144.2. līgumus, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām (preču saņēmējiem); 144.3. preču specifikācijas; 144.4. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu. 145. Eksportu apliecinošie dokumenti noformējami normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā kārtībā uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vai tās personas, kura eksportē preces, pārstāvja vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu. 146. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, dokumenti, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ir šādi: 146.1. preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, - starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai muitas deklarācija ar atzīmi par preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (Latvijas Republikas teritorijā) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no Latvijas Republikas teritorijas), kā arī līgumi, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām (trans­porta pakalpojuma pasūtītājiem), preču specifikācijas, dokumenti, kas apliecina samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai arī citi dokumenti, kas nepārprotami apliecina 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību; 146.2. tranzīta kravas pārvadājumam, ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu, Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, - starptautiskā kravas transporta pavadzīme vai tās kopija, kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi dokumenti (vai to kopijas) ar muitas iestādes apstiprinājumu (tai skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kuros norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un daudzums un kuri apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā; 146.3. transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, - starptautiskā preču transporta pavadzīme ar muitas iestādes apstiprinājumu par kravas ievešanu muitas teritorijā vai brīvajā zonā un eksporta procedūras veikšanu vai muitas deklarācija (vai tās kopija) ar muitas iestādes atzīmi par eksporta procedūras veikšanu.  147. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, lai apliecinātu preču eksportu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā līdztekus šo noteikumu 144. un 146.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot arī citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu. 148. Likuma 7.panta sesto daļu piemēro, ja avanss ir saņemts par konkrē­tu preci vai pakalpojumu, kurš norādīts nodokļa rēķinā par avansa pieprasījumu.  149. Likuma 7.panta sesto daļu nepiemēro, ja apliekamā persona saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem saņem avansu par tādu preču piegādi, kuru ražošanas (izgatavošanas) tehnoloģiskais process ir ilgāks par sešiem mēnešiem, vai ja preču piegāde ir uzsākta.  150. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksā­jams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss. 151. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja nomas pirkuma (līzinga) darījumā nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek lauzts pirms līgumā noteiktā laika, līzinga devējs līzinga ņēmējam izraksta kredītrēķinu par nesamaksāto nomas pirkuma (līzinga) objekta daļu.  152. Likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu. 153. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, sarunu priekšapmak­sas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes, dāvanu kartes, loterijas biļetes, biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem piegāde ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad attiecīgā karte vai biļete (talons) pārdota lietotājam. 154. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad preces ir nodotas pārvadātāja rīcībā. Ja preces transportē pats preču piegādātājs, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad tiek uzsākta preču transportēšana. 155. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, ja apliekamajai personai ir filiāles, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, un starp šīm filiālēm tiek pārvietotas ražošanas vajadzībām nepieciešamās preces vai tiek sniegti pakalpojumi ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai, nodokļa rēķins nav jāizraksta. 156. Piemērojot likuma 8.panta pirmo, 1.1, otro un 2.1 daļu, ieskaita darījumos uzskata, ka atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem ir saņemta vai veikta avansā, ja vismaz viens no salīdzināmajiem prasījumiem ir avansa piepra­sījums. Savstarpējo saistību dzēšana notiek brīdī, kad tiek salīdzinātas un dokumentāri apliecinātas (piemēram, ar vienošanās protokolu) abu pušu izrakstī­tajos nodokļa rēķinos norādītās ieskaitāmās summas. 157. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja apliekamās personas nosūtīto preču atrašanās citā dalībvalstī pārsniedz likuma 18.panta ceturtajā daļā noteikto 24 mēnešu termiņu, preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš. 158. Piemērojot likuma 8.panta 1.1 daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas nosūtīto preču atrašanās laiks iekšzemē pārsniedz likuma 18.panta trešajā daļā noteikto 24 mēnešu termiņu, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš. 159. Piemērojot likuma 8.panta 1.1 daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas saskaņā ar likuma 18.panta trešo daļu pārstrādei, apstrādei vai remontam ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces tika ievestas iekšzemē, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā šīs preces tiek piegādātas citai personai iekšzemē vai ārpus Latvijas. 160. Piemērojot likuma 8.panta 1.1 daļu, trīspusējos darījumos preču gala saņēmējam preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā uzskata par notikušu, kad saņemts nodokļa rēķins no starpnieka.  161. Piemērojot likuma 8.panta otro daļu, preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu, preču importu vai preču tranzītu saistīts preču transportēšanas pakalpojums ir noticis tad, kad krava ir nodota preču saņēmējam un kravas pieņemšana ir apstiprināta transporta pavad­zīmē, norādot datumu, vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpo­juma sniegšanas. 162. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, zemnieku saimniecības - apliekamās personas - pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un atspoguļo to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietošana ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai zemnieku saimniecībā (piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietošana) nav uzskatāma par pašpatēriņu. 163. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā iekļauj gan ar dažādām nodokļa likmēm apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, šādu darījumu vērtība jānorāda atsevišķi. 164. Piemērojot likuma 8.panta 4.1 un 4.2 daļu, ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez nodokļa rēķina izrakstīšanas, apliekamā persona nodokļa aprēķināšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī. 165. Likuma 8.panta 4.4 daļā minētie nosacījumi attiecas arī uz preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču tranzīta pārvadājumu. 166. Piemērojot likuma 8.panta 4.4 daļu, apliekamā persona, kas sniedz preču trans­porta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu vai tranzīta pārvadājumu saistītu preču transporta pakalpojumu, nodrošina tādu grāmatvedības uzskaiti, kas precīzi atspoguļo datumu, kad transporta pavadzīme, kurā norādīts kravas pieņemšanas datums, ir nodota atpakaļ pakalpojuma sniedzējam.  167. Piemērojot likuma 8.panta 4.4 daļu, apliekamā persona par sniegto pakalpojumu nodokļa rēķinu izraksta 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemta trans­porta pavad­zīme, kurā norādīts kravas pieņemšanas datums, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc preču transporta pakalpojuma sniegšanas. 168. Noteikumu 167.punkts nav piemērojams, ja apliekamā persona nodokļa rēķinu izraksta saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu. 169. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja komersanta - apliekamās personas - īpašumu pēc tiesas lēmuma pārdod likvidators, administrators vai tiesu izpildītājs, tas izraksta nodokļa rēķinu komersanta vārdā. 170. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja fiziskā persona, kura bija reģistrējusies kā apliekamā persona, ir mirusi un mantojuma pārvaldīšanai mantinieks vai tiesas iecelts aizgādnis turpina saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, tas izraksta nodokļa rēķinus savā vārdā un izmanto mantojuma atstājēja apliekamās personas reģistrācijas numuru līdz brīdim, kad stājas spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības. 171. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 3.punktu un sestās daļas 1.punktu, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri reģistrējušies apliekamo personu reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, norāda deklarēto dzīvesvietu vai zvērinātu notāru (advokātu) biroja adresi, kas reģistrēta apliekamo personu reģistrā. 172. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 7.punktu, ja apliekamā persona sniedz pakalpojumus vai piegādā preces nepārtrauktā laikposmā (piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumi, telpu nomas pakalpojumi, elektroenerģijas piegāde), preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datumu nodokļa rēķinā var norādīt kā periodu, kurā noticis darījums (piemēram, "no 1.marta līdz 31.martam"), vai kā konkrēto kalendāra mēnesi (piemēram, "marts"), vai norādīt konkrēto ceturksni. 173. Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 15.punktu, lai pierādītu, ka tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, nodokļa rēķinā iekļauj šādu informāciju: 173.1. par sauszemes motorizēto līdzekli - motora tilpums, jauda, tehnis­kajā p …