Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 35 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2023. gada 21. decembrī (prot. Nr. 65, 11. §) Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr. KL\2.2-3.2\22\8 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" darbībās SATURA RĀDĪTĀJS I Lietas būtība II Lietas dalībnieks III Administratīvais process iestādē IV Lietas priekšmets 1. LTAB biedru maksājumi 2. Iestāšanās nauda, lai kļūtu par LTAB biedru 2.1. Iestāšanās naudas mērķis 2.2. Iestāšanās naudas apmēra noteikšana 2.2.1. Pirmā iestāšanās naudas aprēķina formula 2.2.2. Otrā iestāšanās naudas aprēķina formula 2.2.3. Trešā iestāšanās naudas aprēķina formula V Konkrētais tirgus 3. Konkrētās preces tirgus 4. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 5. Konkrētais tirgus 6. Konkrētā tirgus ekonomiskais raksturojums 6.1. Tirgus dalībnieki 6.2. Koncentrācija 6.3. Potenciālā konkurence 6.4. Pakalpojuma raksturs (konkurences elementi) 6.5. Pārslēgšanās iespējas VI Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punkta piemērošana 7. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm 8. Tirgus dalībnieku apvienības lēmums 9. Konkurenci kavējošas, ierobežojošas vai deformējošas sekas VII Konkurences ierobežojuma juridiskais un ekonomiskais novērtējums 10. Elektronisko pierādījumu analīze 11. LTAB noteiktās iestāšanās naudas mērķis 12. LTAB rīcības ietekme uz jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu OCTA tirgū Latvijā 13. LTAB rīcības radītais konkurences ierobežojums OCTA tirgū Latvijā 14. LTAB rīcības atbilstība LESD 101. panta 1. punktā noteiktajam aizliegumam VIII Atbildība 15. Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats 16. Pārkāpuma smagums 17. Pārkāpuma ilgums 18. Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi 19. Naudas soda apmērs 20. Naudas soda samazinājums saskaņā ar izlīguma iesniegumu I LIETAS BŪTĪBA 1 Lietas Nr. KL\2.2-3.2\22\8 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" darbībās" izpētē Konkurences padome (turpmāk - KP) vērtēja Biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (turpmāk - LTAB) rīcības, nosakot noteikta apmēra iestāšanās naudu kā priekšnosacījumu dalībai biedrībā, atbilstību Līguma par Eiropas Savienību darbību (turpmāk - LESD) 101. panta 1. punktam. 2 Lietas izpētes periods ir laika posms no iestāšanās naudas sākotnējās noteikšanas LTAB statūtos līdz brīdim, kad LTAB iestāšanās naudu pārtrauca piemērot, proti, no 30.08.2004. līdz 16.05.2022. II LIETAS DALĪBNIEKS 3 LTAB ir 30.08.2004. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta biedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40008084453. LTAB juridiskā adrese ir Toma iela 4, Rīga, LV-1003. LTAB amatpersonas ir [AA] un [AB]. 4 Šī lēmuma pieņemšanas brīdī LTAB ir deviņi biedri1: - Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA"; - ERGO Insurance SE Latvijas filiāle; - Akcine draudimo bendrove "Gjensidige" Latvijas filiāle; - AAS "BTA Baltic Insurance Company"; - If P & C Insurance AS Latvijas filiāle; - Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle; - "Baltijas Apdrošināšanas Nams" apdrošināšanas akciju sabiedrība; - "Compensa Vienna Insurance Group" ADB Latvijas filiāle; - Balcia Insurance SE. 5 LTAB tika izveidots 2004. gadā pēc Satiksmes biroja likvidācijas, kuram līdz likvidācijas brīdim kā valsts institūcijai bija uzdevums nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - OCTA) sistēmas darbību Latvijā2. Pēc biroja likvidācijas tā ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un saistības bez atlīdzības tika nodoti LTAB3. 6 LTAB darbību regulē Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk - OCTA likums), savukārt tā tiesisko statusu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums. OCTA likums nosaka, ka LTAB ir apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijas Republikā. LTAB atbilstoši savai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, veic tam noteiktos uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi. LTAB nodrošina OCTA sistēmas sekmīgu darbību atbilstoši tā darbības mērķim un uzdevumiem.4 7 LTAB kompetenci, tiesības un pienākumus nosaka OCTA likuma 44. pants. Šī panta pirmajā daļā ir noteikts LTAB darbības mērķis - nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt OCTA stabilitāti un attīstību. Šis mērķis ir nostiprināts arī LTAB 30.08.2004. un 12.11.2007. statūtu 2.1. punktā. 8 Atbilstoši OCTA likuma 44. panta otrajai daļai LTAB pienākumos ietilpst garantijas fonda5 darbības nodrošināšana, apdrošināšanas atlīdzības izmaksa no garantijas fonda OCTA likumā noteiktajos gadījumos, OCTA darbībai nepieciešamās informācijas sistēmas attīstīšana, pakalpojumu, kas saistīti ar OCTA tehniskajām, juridiskajām un medicīniskajām ekspertīzēm, sniegšana, tehnisko ekspertu sertificēšana un apmācība, LTAB biedru nodrošināšana ar apdrošināšanas polišu un saskaņotā paziņojuma veidlapām un citi pienākumi. 9 No Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrās daļas izriet, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Tādējādi, ņemot vērā OCTA likumā ietverto LTAB kompetenci, pienākumus un tiesības, KP secina, ka LTAB ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums ar ārējo normatīvo aktu. To apstiprina arī Latvijas Republikas Senāta 01.02.2022. lēmums lietā Nr. SKA-564/2022. 10 Ņemot vērā iepriekš minēto par LTAB kompetenci un pienākumiem, kā arī OCTA likuma 43. panta pirmajā daļā noteikto, KP secina, ka dalība LTAB ir priekšnoteikums darbībai OCTA tirgū Latvijā. To nosaka ne vien OCTA likuma regulējums, bet arī fakts, ka jebkurš apdrošinātājs bez piekļuves, piemēram, LTAB informācijas sistēmai un citiem LTAB nodrošinātajiem pakalpojumiem, nebūtu arī spējīgs sniegt OCTA pakalpojumu Latvijas teritorijā. 11 LTAB statūti regulē LTAB lēmumu pieņemšanas kārtību, tostarp attiecībā uz iestāšanās naudas aprēķina metodiku un apmēru. LTAB lēmējinstitūcija ir biedru sapulce, un to veido visi LTAB biedri. Katram biedram LTAB biedru sapulcē ir viena balss. Vienīgi biedru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par biedru uzņemšanu vai izslēgšanu no LTAB, tāpat tai ir tiesības apstiprināt LTAB iestāšanās naudu, biedru naudu, noteiktiem mērķiem paredzētu iemaksu un LTAB darbībai nepieciešamo iemaksu apmēru, kārtību un izmantošanu.6 III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ 12 KP 02.08.2021. saņēma Balcia Insurance SE, reģistrācijas Nr. 40003159840, (turpmāk - Balcia) iesniegumu Nr. LV1_1801/10-01-2021-182 par LTAB noteikto iestāšanās naudu. Balcia iesniedza papildu informāciju pie iesnieguma 11.08.2021., 19.08.2021., 20.08.2021., 30.09.2021., 16.11.2021., 24.11.2021., 01.12.2021., 17.01.2022., 31.01.2022. un 15.02.2022. 13 Izvērtējot saņemto informāciju un pamatojoties uz Padomes 16.12.2002. Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā 5. panta pirmo daļu, KL 8. panta pirmās daļas 1. punktu un 22. panta pirmo daļu, KP 22.04.2022 ierosināja lietu Nr. KL\2.2-3.2\22\8 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" darbībās" (turpmāk - Lieta). 14 16.08.2022. un 30.08.2022. KP amatpersonas veica Konkurences likuma (turpmāk - KL) 9. panta piektās daļas 4. punktā noteiktās procesuālās darbības biedrības LTAB telpās7 (turpmāk - Inspekcijas). 15 Lietas izpētes ietvaros KP ieguva informāciju arī no esošajiem un potenciālajiem OCTA tirgus dalībniekiem. 16 Atbilstoši LTAB ierosinājumam, Lietā notika izlīguma sarunas. To ietvaros 16.06.2023., 30.08.2023. un 24.10.2023. notika tikšanās starp KP un LTAB. KP arī iepazīstināja LTAB ar lietas materiāliem un pārrunāja lietā konstatētos faktus un to juridisko novērtējumu. KP 02.11.2023. nosūtīja LTAB vēstuli Nr. 2.2-3.2/1328 "Paziņojums par Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr. KL\2.2-3.2\22\8 esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu" (turpmāk - Paziņojums), kurā tostarp arī ņemts vērā izlīguma sarunās pārrunātais. 17 KP 05.12.2023. saņēma LTAB izlīguma iesniegumu tiesiskā strīda izbeigšanai Lietā. Izlīguma iesniegumā norādīts, ka LTAB piekrīt KP nosūtītajā Paziņojumā konstatētajiem faktiem, pierādījumiem un to juridiskajam novērtējumam un apstiprina savu dalību Lietā vērtētajā LESD 101. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumā. Izvērtējot šo izlīguma iesniegumu, KP secina, ka tas atbilst KP vadlīniju "Izlīgums konkurences lietās" 12. punktā norādītajiem kritērijiem. IV LIETAS PRIEKŠMETS 1. LTAB biedru maksājumi 18 No OCTA likuma izriet, ka apdrošinātājiem ir pienākums veikt maksājumus, esot LTAB biedriem8: - garantijas fondā; - ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai; - LTAB darbības nodrošināšanai. 19 Maksājumi garantijas fondā tiek veikti saskaņā ar Ministru kabineta 22.03.2005. noteikumiem Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība". Apdrošinātājam, kurš vēlas iegūt tiesības veikt OCTA apdrošināšanu, ir jāveic vienreizēja iemaksa 7000 EUR LTAB administrētajā garantijas fondā. Tāpat apdrošinātājiem ir jāveic ikmēneša maksājumi garantijas fondā no OCTA prēmijām, kuru apmērs ir atkarīgs no apdrošinātāja noslēgto OCTA līgumu darbības termiņiem, apdrošināto transportlīdzekļu veidiem, fondā esošo līdzekļu apmēra un citiem apsvērumiem, tostarp patēriņa cenu indeksa. Garantijas fonda līdzekļus LTAB ir tiesīgs izlietot atbilstoši OCTA likumā noteiktajiem mērķiem un gadījumiem.9 20 Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu fondā LTAB biedri katru ceturksni LTAB kontā ieskaita 2 % no parakstīto OCTA prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, atskaitot prēmijas daļu, kas atmaksāta transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam, ja apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa. Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija - Ceļu satiksmes drošības padome.10 21 OCTA likumā noteikts, ka LTAB darbību finansē apdrošinātāji kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā. Apdrošinātāju maksājumiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu OCTA likumā noteikto LTAB uzdevumu un mērķu īstenošanu, maksājumi ieskaitāmi LTAB kontā un izmantojami tikai LTAB darbības nodrošināšanai.11 22 Kļūstot par biedru, ir jāveic regulārie maksājumi LTAB darbības nodrošināšanai, kurus nosaka LTAB biedru sapulce12. Regulāro maksājumu summu 2005. gadā veidoja vienīgi ieskaitījums par katru noslēgto apdrošināšanas līgumu jeb polisi (mainīgā daļa), bet no 2006. gada to veido mainīgā daļa un arī fiksēts ikmēneša maksājums (skatīt 1. tabulu)13. 1. tabula Maksājumi LTAB darbības nodrošināšanai Gads Fiksētā maksājuma summa mēnesī (EUR) Ieskaitījumu apmērs par vienu noslēgto apdrošināšanas līgumu (mainīgais maksājums, EUR) 2005. - 1.14 2006. 3 550.00 0.57 2007. 3 500.00 0.31 2008. 3 500.00 0.38 2009. 3 500.00 0.40 2010. 3 500.00 0.36 2011. 3 500.00 0.33 2012. 3 500.00 0.31 2013. 3 500.00 0.21 2014. 1 458.44 0.31 2015. 2 340.00 0.50 2016. 2 828.00 0.52 2017. 2 828.00 0.50 2018. 2 908.00 0.48 2019. 2 775.00 0.41 2020. 3 214.00 0.39 2021. 3 314.00 0.41 2022. 3 247.00 0.39 Avots: Inspekcijās iegūtā informācija 23 KP secina, ka biedriem LTAB darbības nodrošināšanai ir jāveic ikmēneša maksājumi, ko veido fiksētā un mainīgā daļa. Papildus tam ir jāveic iemaksas garantijas fondā un maksājumi ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai. 2. Iestāšanās nauda, lai kļūtu par LTAB biedru 24 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka pirms iestāšanās LTAB apdrošinātājam ir jāveic vienreizējs maksājums LTAB, kas tiek apzīmēts kā iestāšanās nauda. Iestāšanās naudas samaksas pienākums dalībai LTAB izriet arī no LTAB 30.08.2004. un 12.11.2007. statūtiem. OCTA likumā iestāšanās nauda kā priekšnoteikums dalībai LTAB nav paredzēta. Arī Finanšu ministrija ir secinājusi, ka OCTA likumā noteiktais LTAB darbības tiesiskais regulējums neparedz LTAB tiesības pieprasīt iestāšanās naudu apdrošināšanas sabiedrībai, kura vēlas iegūt LTAB biedra statusu, kas ir obligāts nosacījums, lai apdrošināšanas sabiedrība varētu iegūt tiesības uzsākt veikt OCTA apdrošināšanu Latvijas Republikā14. Tādējādi iestāšanās naudas pieprasīšana, lai iestātos LTAB un līdz ar to uzsāktu saimniecisko darbību OCTA tirgū Latvijā, ir LTAB patstāvīgs lēmums. 25 LTAB 30.08.2004. un 12.11.2007. statūtu 3.5. punktā ir noteikts, ka biedram desmit darba dienu laikā jāiemaksā LTAB kontā iestāšanās nauda un vienreizējā iemaksa garantijas fondā, ja biedru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par pretendenta uzņemšanu par LTAB biedru. Ja biedrs iestāšanās naudu un vienreizējo maksājumu garantijas fondā desmit dienu laikā neiemaksā, LTAB valdei saskaņā ar biedru sapulces lēmumu ir tiesības pārskatīt lēmumu par biedra uzņemšanu LTAB. Ar brīdi, kad biedrs šos abus maksājumus ir veicis, kā arī ir ieguvis tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā (tostarp ir ieguvis licenci15), tam tiek piešķirtas normatīvajos aktos un LTAB statūtos noteiktās biedra tiesības16 un tas attiecīgi var uzsākt darbību OCTA tirgū Latvijā. 26 Pirmā iestāšanās naudas aprēķina formula izstrādāta 2005. gadā, savukārt 2011. gadā tā precizēta. Papildus būtiskas izmaiņas veiktas arī 2021. gadā.17 Kopumā iestāšanās naudas samaksu ir veikuši seši apdrošinātāji. Kopējais LTAB iemaksātās iestāšanās naudas apmērs ir 665 887.21 EUR (skatīt pielikumu). 2.1. Iestāšanās naudas mērķis 27 Lai novērtētu iestāšanas naudas noteikšanas mērķi, KP izvērtēja LTAB pārstāvju sniegtos paskaidrojumus, pārbaudīja LTAB darbību regulējošos dokumentus, kā arī procesuālo darbību (Inspekciju) laikā pie LTAB iegūto informāciju. 28 Izvērtējot LTAB darbību regulējošos dokumentus, KP secina, ka vismaz līdz 12.05.2021. mērķis iestāšanās naudas nepieciešamībai nav bijis nostiprināts. LTAB pārstāvju sniegtie paskaidrojumi 29 Saskaņā ar LTAB sniegto informāciju, neatkarīgi no tā, ka iestāšanās nauda (iestāšanās naudas aprēķina formulas) laika gaitā ir koriģēta, iestāšanās naudas mērķis ir bijis nemainīgs - finansiālā sloga taisnīga sadale starp esošajiem biedriem un jauno biedru LTAB infrastruktūras izveidošanā un attīstībā.18 Citos LTAB iekšējos dokumentos kā iestāšanās naudas mērķis ir minēta godīgas finanšu sloga sadales panākšana.19 30 LTAB valdes priekšsēdētājs [AA] norāda, ka iestāšanās nauda tika ieviesta, jo "tai ir sava loģika, pirmkārt, lai nebūtu free-rider-i, tādi, kas ienāk par velti un izmanto esošo infrastruktūru un, otrkārt, [..] infrastruktūra maksā, un dalība biedrībā - ja tu nāc biedrībā - tad esi tik laipns un piedalies infrastruktūras finansēšanā".20 31 Arī LTAB valdes loceklis [AB] norāda, ka jau sākotnējās iestāšanās naudas mērķis ir "lai jaunais biedrs piedalās finansējumā, kopējā finansējuma modelī. Tāds modelis mums bija izveidots". Viņš norāda, ka, viņaprāt, iestāšanās nauda var arī atturēt "negodprātīgus" apdrošinātājus no ienākšanas LTAB - "tiek atturētie tie, kas, varbūtās, negrib, kā lai saka, normāli darboties šajā te konkrētajā valstī" -, proti, iestāšanās nauda, [AB] ieskatā, var atturēt tādus apdrošinātājus no ienākšanas LTAB, kas var pēc kāda laika var bankrotēt un tādējādi radīt slogu uz garantijas fondu.21 32 Tas, ka iestāšanās nauda ir paredzēta arī, lai nodrošinātu "sistēmas izturību pret negodprātīgu tās izmantošanu, nosakot iestāšanās naudas slieksni, kas atturētu no sistēmas ekspluatēšanas īstermiņā", ir minēts arī LTAB 09.03.2022. vēstulē Nr. 07/02-16/16 KP. 12.05.2021. elektroniskā pasta sarakste 33 Vērtējot iestāšanas naudas objektīvo mērķi, KP analizēja arī procesuālo darbību laikā pie LTAB iegūto informāciju. Atbilstoši LTAB darbinieku 12.05.2021. iekšējā elektroniskā pasta sarakstē Balcia ienākšanas tirgū kontekstā norādītajam, finanšu daļas vadītāja - galvenā grāmatvede [BA] plkst. 15.57 jautā LTAB darbiniecēm [BB] un [BC]: "Čau, vai Jums ir kāda nojausma par to, kur varētu būt atrunāts LTAB iestāšanās maksas mērķis? Statūti, BS [biedru sapulces - KP piebilde] lēmums...". 34 [BC] plkst. 16.01 atbild, norādot uz LTAB statūtu 3.5. punktu par nosacījumu, ka biedram 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par tā uzņemšanu par LTAB biedru ir jāiemaksā LTAB iestāšanās nauda saskaņā ar biedru sapulces lēmumu un vienreizējā iemaksa garantijas fondā. Tādējādi [BC] secina, ka "par iestāšanās naudu lemj BS (un mums ir tāds lēmums) un jaunajam biedram tā ir jāiemaksā". 35 Vienlaikus [BB] plkst. 16.07 norāda, ka "nekur detalizētāk par iestāšanās naudas mērķi nav atrunāts. Bet tā doma, ka arī jaunais biedrs piedalās ar finansējumu tam, ko jau esošie biedri ir saveidojuši". Tādējādi [BB] rakstītais, KP ieskatā, liecina, ka precīzs iestāšanās naudas mērķis nav bijis definēts un vienādi izprasts LTAB iekšēji. 36 Balstoties uz [BC] un [BB] sniegto informāciju, [BA] plkst. 16.07. informē LTAB valdes priekšsēdētāju [AA] un juridiskās daļas vadītāju [BD] par Biedrību un nodibinājumu likuma 25. pantā minēto, tostarp attiecībā uz to, ka statūtos norāda biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus, kā arī pārsūta iepriekš minētos [BC] un [BB] skaidrojumus. 37 [AA] plkst. 16.41 uzdod jautājumu [BA] un [BD], vai "šī zelta loģiskā doma - ka arī jaunais biedrs piedalās ar finansējumu tam, ko jau esošie biedri ir saveidojuši - ir kaut kur nolasāma/definēta vai tā atkal ir mūsu interpretācija". Minētais, KP ieskatā, liecina, ka arī LTAB valdes priekšsēdētājam [AA] nav bijis zināms, vai iestāšanās naudas mērķis ir bijis precīzi nostiprināts. 38 [BA] plkst. 16.44 atbild, ka "varbūt [KP ieskatā, pamatojumu iestāšanās naudas noteikšanai] vēl var piešūt pie statūtu 5. daļas, kur noteikts, ka LTAB līdzekļus un mantu veido: 1. biedru samaksātā iestāšanās nauda; 2. Biedru maksājumi LTAB darbības nodrošināšanai; 3. Ziedojumi un dāvinājumi u. t. t. Un 5.2. punkst pasaka, ka LTAB līdzekļi, izmantojami LTAB mērķu un uzdevumu realizēšanai saskaņā ar BS pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt 2. daļā ir noteikti LTAB mērķi un uzdevumi + OCTA likumā. Respektīvi sanāk, ka mērķis ir, lai LTAB varētu realizēt likumā un statūtos noteiktos mērķus un uzdevumus. Vairāk neko es izrakt nespēju!" Vārds "piešūt" un "izrakt" konkrētajā kontekstā, KP ieskatā, liecina, ka, nosakot iestāšanās naudu, tās noteikšanas mērķis nav bijis skaidri nostiprināts un, visticamāk, arī nav bijis skaidri zināms. Tādējādi, KP ieskatā, nav rodams leģitīms mērķis iestāšanās naudas noteikšanai. 39 [AA] plkst. 16.46 uzdod jautājumu [BA], vai [BB] un [BC] nav plašāka informācija, un [BA] plkst. 16.48 atbild, ka iepriekš minētais ir kopēji sagatavota informācija. 40 Kopsakarā izvērtējot iepriekš minēto saraksti, KP secina, ka nav bijuši paredzēti skaidri un pamatoti iemesli iestāšanās naudas noteikšanai, kā tikai pašu LTAB pārstāvju minējumi, kas varētu būt piemērotākais skaidrojums ilgstoši pastāvējuša maksājuma ieviešanai. Tādējādi, KP ieskatā, apkopotā sarakste apliecina, ka iestāšanās nauda nav bijusi nepieciešama noteikta mērķa īstenošanai vai sasniegšanai, un šis mērķis ilgstoši nav bijis zināms LTAB darbiniekiem un vadībai. Savukārt mērķis, lai attaisnotu iestāšanās naudas nepieciešamību jaunajam biedram sniegt LTAB darbībā līdzvērtīgu ieguldījumu, kā bija snieguši esošie LTAB biedri LTAB darbības laikā līdz jaunā biedra pievienošanās brīdim, apsvērts vien pēc iekšējām diskusijām kā "zelta loģiskā doma" jeb kā LTAB ieskatā, iespējami, vispiemērotākais skaidrojums, kāpēc iestāšanās nauda varētu tikt noteikta. Jānorāda, ka iepriekšminētā sarakste notikusi pirms 27.05.2021. LTAB biedru sapulcē (protokols Nr. 2) tika pieņemts lēmums apstiprināt pārskatīto biedru iestāšanās naudas formulu. 2.2. Iestāšanās naudas apmēra noteikšana 2.2.1. Pirmā iestāšanās naudas aprēķina formula 41 07.12.2005. LTAB biedru sapulce (protokols Nr. 13) pieņēma lēmumu "aprēķinot iestāšanās naudas apmēru, piemērot shēmu par ilgtermiņa ieguldījumiem pielīdzināmu izdevumu periodiskumu (faktiskie izdevumi, kas pielīdzināmi ilgtermiņa ieguldījumiem, periodā no 01.09.2004. līdz tekošajam pārskata periodam + plānotie izdevumi, kas pielīdzināmi ilgtermiņa ieguldījumiem, tekošajā pārskata periodā) un izdalot šo summu uz TAB biedru skaitu". 42 Atbilstoši pirmajai iestāšanās naudas aprēķina formulai iestāšanās naudas samaksu ir veikuši četri apdrošinātāji: - Seesam Insurance AS (saistību pārņēmējs - "Compensa Vienna Insurance Group" ADB Latvijas filiāle) 42 686.15 EUR; - "Baltijas Apdrošināšanas Nams" apdrošināšanas akciju sabiedrība 56 914.87 EUR; - Lansforsakringar International Forsakringsaktiebolag filiāle (vēlāk - GF Forsakringsaktiebolag filiāle, saistību pārņēmējs - Akcine draudimo bendrove "Gjensidige" Latvijas filiāle) 111 899.19 EUR; - Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle 161 931.35 EUR. 43 KP konstatē, ka, veicot iestāšanās naudas aprēķinu Seesam Insurance AS un "Baltijas Apdrošināšanas Nams" apdrošināšanas akciju sabiedrība, LTAB ir ieguvusi apaļas summas tās pārrēķinot latos, proti, attiecīgi 30 000 LVL un 40 000 LVL, kas liecina, ka iestāšanās naudas aprēķina metodika vismaz attiecībā uz pirmajiem diviem apdrošinātājiem, kas ir veikuši iestāšanās naudas samaksu, ir bijusi indikatīva, jo ir maz ticams, ka, piemērojot 41. rindkopā minēto aprēķina metodiku, ir iespējams iegūt precīzi apaļu summu latos ar precizitāti līdz 10 000 LVL. 44 Papildus tam, KP vērtējumā, iestāšanās naudas aprēķina formula nebija pietiekami skaidri definēta, proti, tās komponentes bija iespējams dažādi interpretēt, jo tās nebija skaidrāk atrunātas. Līdz ar to, piemēram, izdevumu, kas pielīdzināmi ilgtermiņa ieguldījumiem, interpretācija no dažādu subjektu puses, tostarp formulas piemērotāju puses, varēja būt atšķirīga un pakļauta formulas piemērotāja subjektīvai interpretācijai par šo jēdzienu. Tāpat nebija atrunāti laika periodi, kādos šie izdevumi jāņem vērā iestāšanās naudas aprēķinā. Tādējādi arī laika periods bija pakļauts piemērotāju subjektīvai interpretācijai. Tas radīja iespējas šīs formulas nevienlīdzīgai piemērošanai starp potenciālajiem LTAB biedriem. 2.2.2. Otrā iestāšanās naudas aprēķina formula 45 20.04.2011. LTAB biedru sapulce (protokols Nr. 3) pieņēma lēmumu "apstiprināt jaunu iestāšanās naudas aprēķina principu (formulu): faktiskie izdevumi, kas pielīdzināmi ilgtermiņa izdevumiem pēdējo 5 kalendāro gadu laikā līdz tekošajam pārskata periodam (atbilstoši budžeta izpildei) + plānotie izdevumi, kas pielīdzināmi ilgtermiņa ieguldījumiem, tekošajā pārskata periodā (atbilstoši apstiprinātajam budžeta plānam) / biedru skaits - ilgtermiņa izdevumi, kuriem ir beidzies derīgās lietošanas laiks". 46 Atbilstoši otrajai iestāšanās naudas aprēķina formulai iestāšanās naudas samaksu ir veikuši divi apdrošinātāji: - "Compensa Towarzystwo Ubezpieczeń S.A. Vienna Insurance Group" (vēlāk - "Compensa Vienna Insurance Group" ADB Latvijas filiāle) 149 603.59 EUR un - Uždaroji akcine bendrove draudimo kompanija "PZU Lietuva" (saistību pārņēmējs - Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA") 142 852.06 EUR. 47 KP vērtējumā, arī šī iestāšanās naudas aprēķina formula nebija pietiekami skaidri definēta, pamatojoties uz 44. rindkopā minēto. Vienlaikus formula precizēja periodu, par kādu iestāšanās naudas aprēķinā jāņem vērā šie izdevumi, kas pielīdzināmi ilgtermiņa izdevumiem, kā arī precizēja, ka iestāšanās naudas aprēķinā ir jāatskaita norakstītie ilgtermiņa ieguldījumi. 2.2.3. Trešā iestāšanās naudas aprēķina formula 48 2021. gadā LTAB konstatēja, ka formula ir dažādi interpretējama, vāji argumentēta un dokumentēta, tāpēc, konsultējoties ar ārējiem konsultantiem, tika secināts, ka formula būtu jāpielāgo mūsdienu prasībām, tostarp, ņemot vērā arī to, ka pēdējos 5 gadus LTAB nav veicis lielus ieguldījumos, jo IT infrastruktūras attīstībai mūsdienās IT sistēmas tiek īrētas nevis pirktas (jeb iegādātas kā pakalpojums, nevis prece).22 49 Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu tika veikti šādi, LTAB ieskatā, uzlabojumi: - tā kā iestāšanās naudas aprēķins bija neskaidrs un pastāvēja tā dažādas interpretācijas, tika izstrādāti 51. - 55. rindkopā norādītie paskaidrojumi par katru iestāšanās naudas formulas komponenti; - iestāšanās naudas aprēķina formula tika padarīta publiski pieejama, to ievietojot LTAB mājaslapā; - iestāšanās naudas aprēķina formulā lietotie termini un principi tika vienādoti ar LTAB Grāmatvedības politiku. Piemēram, iepriekš formulā gan IT ilgtermiņa ieguldījumi, gan citi ilgtermiņa ieguldījumi tika ņemti vērā par pēdējiem 5 gadiem, taču LTAB Grāmatvedības politikā IT ilgtermiņa ieguldījumu norakstīšanas termiņš ir 3 gadi, līdz ar to tika vienādoti pārskata periodi; - viena no galvenajām problēmām bija tā, ka iepriekšējā iestāšanās naudas formulā tika ņemti vērā kapitālieguldījumi (CAPEX), bet LTAB IT budžets pēdējo gadu laikā transformējās uz saimnieciskās darbības izdevumiem (OPEX), līdz ar to formula vairs nenodrošināja OPEX izdevumu attiecināšanu uz jauno biedru, un šī nepilnība tika novērsta. 50 27.05.2021. LTAB biedru sapulcē (protokols Nr. 2) tika pieņemts lēmums apstiprināt pārskatīto biedru iestāšanās naudas formulu ar paskaidrojumiem. Iestāšanās naudas aprēķina formula bija šāda: IN = F1 - A1 + F2 - A2 + F3 + FIT3 - A3 + F4 + FIT4 - A4 + P - A5 N1 N2 N3 N4 N5 IN - iestāšanās nauda F - faktiskie izdevumi, kas pielīdzināmi citiem ilgtermiņa ieguldījumiem, izņemot IT ilgtermiņa ieguldījumus, pēdējo (pirms pašreizējā perioda (iestāšanās gada)) četru kalendāro gadu laikā FIT - faktiskie izdevumi, kas pielīdzināmi IT saimnieciskās darbības izdevumiem, un IT ilgtermiņa ieguldījumi pēdējo (pirms pašreizējā perioda (iestāšanās gada)) divu kalendāro gadu laikā P - Pašreizējā perioda budžeta plāna, kas apstiprināts BS, citi ilgtermiņa ieguldījumi, IT ilgtermiņa ieguldījumi un IT saimnieciskās darbības izdevumi A - citi ilgtermiņa ieguldījumi un IT ilgtermiņa ieguldījumi, kuriem ir beidzies derīgās lietošanas laiks N - biedru skaits attiecīgā perioda 1. janvārī 51 Ar faktiskajiem izdevumiem, kas pielīdzināmi citiem ilgtermiņa ieguldījumiem, izņemot IT ilgtermiņa ieguldījumus (F), tiek saprasti LTAB Grāmatvedības politikas X. Nodaļas 1. un 5. punktā minēti izdevumi23, kas atbilst attiecīgā kalendārā gada biedru sapulcē apstiprinātajai budžeta izpildei. 52 Faktiskajos izdevumos, kas pielīdzināmi IT saimnieciskās darbības izdevumiem (FIT), ietilpst LTAB budžeta pozīcijā 2.1.3. punktā ietilpstošie izdevumi, t. sk. IT pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumi, IT uzturēšanas pakalpojumu izdevumi, IT mazvērtīgā inventāra iegāde un IT attīstības pakalpojumi un Grāmatvedības politikas X nodaļas 1. un 5. punktā noteiktie ilgtermiņa ieguldījumi, kas attiecas uz tehnoloģiskajām iekārtām. 53 Attiecībā uz plānotajiem izdevumiem (P) tiek izmantoti budžeta plānā, kas apstiprināts biedru sapulcē plānotie IT un citi ilgtermiņa ieguldījumi un IT saimnieciskās darbības izdevumi, nevis faktiskie izdevumi, jo atskaitījumi, ko veic biedri par kārtējo pārskata periodu, tiek noteikti atbilstoši budžeta plānam un netiek perioda gaitā koriģēti atbilstoši budžeta faktiskajiem izdevumiem. 54 Ilgtermiņa ieguldījumi, kuriem beidzies derīgās izmantošanas laiks (A) ir tādi ilgtermiņa ieguldījumi (t. sk. ieguldījumi IT), kuri iegādāti aprēķinā izmantoto gadu vai periodu laikā un šajos gados vai periodos atzīti par no finanšu uzskaites izslēgtiem ieguldījumiem, kuriem ir beidzies derīgās lietošanas laiks, kuri nepiedalās saimnieciskajā darbībā, uz kuriem netiek attiecinātas izmaksas (Grāmatvedības politikas X nodaļas 5. punkts). 55 Biedru skaits (N) tiek noteikts atbilstoši attiecīgajā periodā uz 1. janvāri darbojošos biedru skaitam, pieskaitot uzņemamo biedru. Proporcija tiek noteikta vienāda arī jaunajam biedram, neievērojot esošo biedru periodos faktiski veiktās iemaksas, jo nevar pierādīt faktu par iespējamo jaunā biedra iemaksu daļu, kādu tas būtu veicis, ja būtu darbojies attiecīgajos periodos. 56 Atbilstoši trešajai iestāšanās naudas aprēķina metodikai iestāšanās naudas samaksu nav veicis neviens tirgus dalībnieks. 57 Ar LTAB 07.02.2022. biedru sapulces lēmumu (protokols Nr. 2) tika nolemts apturēt LTAB 27.01.2022. biedru sapulces lēmumu daļā par iestāšanās naudas samaksu līdz brīdim, kamēr jautājums pēc būtības tiek izskatīts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā vai noregulēts ar normatīvā regulējuma izmaiņām, atsaukt pilnvarojumu LTAB valdei lemt par Balcia izslēgšanu no LTAB biedru loka, ja nav saņemta iestāšanās maksa, kā arī piešķirt Balcia LTAB biedra tiesības. 58 Ar 16.05.2022. lēmumu Nr. 1.1-7/12/53 Finanšu ministrija pieņēma administratīvo aktu par LTAB lēmuma par iestāšanās naudas pieprasīšanu prettiesiskumu, jo, pieņemot lēmumus, ar kuru apdrošināšanas sabiedrība tiek uzņemta vai izslēgta no LTAB, LTAB pilda tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, un, ņemot vērā, ka LTAB darbības tiesiskais regulējums neparedz LTAB tiesības pieprasīt iestāšanās naudu, LTAB lēmums par iestāšanās naudas samaksu ir bijis prettiesisks. Tādējādi ar šo lēmumu Finanšu ministrija noteica, ka LTAB iestāšanās naudu pieprasīt nav tiesīgs. V KONKRĒTAIS TIRGUS 59 Tirgus definīcija ļauj identificēt un noteikt uzņēmumu konkurences robežas. Konkrētā tirgus definēšanas mērķis ir tādu faktisko konkurentu identificēšana, kas spēj ierobežot attiecīgo uzņēmumu darbības un neļaut tiem darboties neatkarīgi no efektīva konkurences spiediena.24 Informāciju un vadlīnijas par to, kā definēt konkrētās preces (produkta) tirgu un konkrēto ģeogrāfisko tirgu, sniedz Komisijas paziņojums par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās (97/C 372/03) (turpmāk - Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai). 60 Konkrētais tirgus, kurā notiek attiecīgo konkurences jautājumu novērtēšana, sastāv no konkrētās preces un ģeogrāfiskā tirgus apvienojuma.25 Definīcijas konkrētās preces tirgum un konkrētajam ģeogrāfiskajam tirgum ir sniegtas turpmākajās apakšnodaļās. 61 KP nacionālo OCTA tirgu kā atsevišķu konkrēto tirgu iepriekš ir noteikusi, piemēram, lietā Nr. KL\5-4\18\3 "Par VIENNA INSURANCE GROUP AG Wiener Versicherung Gruppe un Seesam Insurance AS Latvijas filiāle apvienošanos", lietā Nr. KL\5-4\16\9 "Par "VIENNA INSURANCE GROUP AG Wiener Versicherung Gruppe" un AAS "BTA Baltic Insurance Company" apvienošanos", KP Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus uzraudzībā26 un KP izpētē par apdrošināšanas sabiedrību sadarbību ar apdrošināšanas starpniekiem, veicot OCTA polišu izplatīšanu27. 3. Konkrētās preces tirgus 62 Konkrētās preces tirgus ietver visas tās preces un/vai pakalpojumus, kas preces īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem.28 63 Uzņēmumi ir pakļauti trīs galvenajiem konkurences ierobežojumu avotiem: pieprasījuma aizstājamībai, piedāvājuma aizstājamībai un iespējamai konkurencei. Vienlaikus tieši pieprasījuma aizstājamība visātrāk un visefektīvāk disciplinē attiecīgās preces vai pakalpojuma piegādātājus, it īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu.29 Iespējamā konkurence netiek ņemta vērā, definējot tirgus, jo nosacījumi, ar kādiem iespējamā konkurence darbosies kā efektīvs konkurences ierobežojums, ir atkarīgi no īpašu faktoru un apstākļu kopuma analīzes.30 64 Pieprasījuma aizstāšana saistās ar to preču vai pakalpojumu klāsta noteikšanu, kurus patērētājs uzskata par savstarpēji aizstājamiem. Viena no teorētiskajām pieejām pieprasījuma aizstāšanas novērtēšanai ir SSNIP31 tests jeb neliela, bet pastāvīga preces relatīvās cenas paaugstinājuma tests. Proti, jānovērtē, vai pušu klienti, reaģējot uz šādu cenas paaugstinājumu (5-10 % robežās), pārorientētos uz viegli pieejamām aizstājamām precēm. Ja pārorientēšanās notiek, attiecīgās preces ir iekļaujamas konkrētās preces tirgū. Iekļaušana notiek, līdz nelielais, bet pastāvīgais relatīvo cenu palielinājums ir rentabls.32 65 Pieprasījuma pusē ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam, tirgotājam vai lietotājam jānodrošina OCTA polise katram ceļu satiksmē lietojamam sauszemes mehāniskajam transportlīdzeklim, kas piedalās ceļu satiksmē, un transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums pārliecināties par OCTA polises esību un derīgumu, ja lietotājs šādu apdrošināšanas līgumu nav noslēdzis.33 66 Tādējādi ikvienam transportlīdzeklim, kas piedalās ceļu satiksmē, jābūt OCTA polisei. KP ieskatā, iespējams, arī polises, kas līdztekus obligātajai OCTA funkcijai ietver arī dažāda veida papildpakalpojumus vai apdrošina pret papildu riskiem, piemēram, "zelta OCTA", "OCTA+" vai tamlīdzīgas polises, ir uzskatāmas par savstarpēji aizstājamām ar standarta OCTA polisēm. 67 OCTA pircējiem nav iespējams pārorientēties uz citu līdzvērtīgu pakalpojumu, līdz ar to no pieprasījuma puses OCTA nav aizstājama ar citu apdrošināšanas veidu. 68 Attiecīgi arī pēc teorētiskā SSNIP testa, OCTA relatīvajai cenai pastāvīgi pieaugot par nelielu, bet nozīmīgu (5-10 %) apjomu, patērētājiem nebūtu iespēju pārslēgties uz cita veida pakalpojumiem, tādējādi KP nesaskata, ka OCTA tirgus būtu paplašināms saistībā ar pieprasījuma aizstājamību. 69 Lai gan konkrētās preces tirgus galvenokārt tiek noteikts, pamatojoties uz pieprasījuma aizvietojamību, arī piegādātāju spējai pārorientēties uz cita pakalpojuma sniegšanu var būt būtiska disciplinējoša nozīme attiecībā pret esošajiem pakalpojuma sniedzējiem.34 Piedāvājuma aizstājamību var ņemt vērā, kad tās ietekme efektivitātes un ātruma ziņā ir līdzvērtīga pieprasījuma aizstāšanas radītajai ietekmei. Proti, piegādātāji spēj pārorientēt ražošanu konkrētu preču ražošanai un spēj tās realizēt īsā laika posmā.35 70 No piedāvājuma puses nepastāv būtiski šķēršļi, lai uzņēmums spētu pārorientēties starp apdrošināšanas pakalpojumu veidiem (piemēram, pastāv esošas iestrādes risku vadībā, IT sistēmās, zināšanās par apdrošināšanas jomu u. c.)36. Apdrošināšanas sabiedrībām pastāv vienots licencēšanas process, minimālā pamatkapitāla prasības un citi nosacījumi37, kas nepalielina sarežģītību jau esošiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt arī citus apdrošināšanas pakalpojumus. Tāpat arī EK ir norādījusi, ka no piedāvājuma puses priekšnosacījumi dažādu risku apdrošināšanai ir līdzīgi un lielākās apdrošināšanas kompānijas parasti darbojas vairākos risku segmentos38. Tātad konkrētā preces tirgus definīcija, vērtējot no piedāvājuma perspektīvas, varētu būt plašāka nekā atsevišķs produkta veids. 71 Vienlaikus EK ir paudusi, ka dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus var iedalīt konkrētajos tirgos pēc atsevišķiem produktiem, ievērojot to, ka katrs apdrošināšanas veids sedz cita veida riskus. Tāpat arī šo produktu īpašības, prēmijas un mērķi ir dažādi.39 Turklāt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta trešajā daļā ir noteikts, ka apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam atsevišķi. Jāņem vērā arī OCTA tirgus īpatnība, ka pakalpojuma sniedzējam obligāti jābūt LTAB biedram un jāizpilda biedrības noteiktās prasības. 72 No piedāvājuma puses, ņemot vērā 70. rindkopā minētos apsvērumus, dažādi apdrošināšanas pakalpojumi varētu būt savstarpēji aizstājami, tomēr pastāv noteikti šķēršļi, lai apdrošināšanas sabiedrība, kas jau sniedz citus apdrošināšanas pakalpojumus, sāktu piedāvāt arī OCTA pakalpojumu, piemēram, šādam apdrošinātājam ir jābūt LTAB biedram. 73 Ņemot vērā secināto, ka no pieprasījuma puses aizstājamība ir ierobežota kopsakarā ar 63. rindkopā minēto, ka konkrētās preces tirgus galvenokārt tiek noteikts, pamatojoties uz pieprasījuma aizvietojamību, KP ieskatā, kā konkrētās preces tirgus ir nosakāms OCTA tirgus. 4. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 74 Konkrēto ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi, kurā attiecīgie uzņēmumi ir saistīti ar preču un pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu un kuru no blakus esošajām teritorijām var nošķirt tādēļ, ka minētajās teritorijās pastāv pietiekami atšķirīgi konkurences apstākļi.40 75 Ņemot vērā, ka normatīvie akti, kas attiecas uz apdrošināšanu, valstu starpā atšķiras, ka apdrošinātājam ir jābūt LTAB biedram, ka pieprasījums pēc OCTA pakalpojuma pamatā veidojas nacionālā līmenī, kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāms nacionālais tirgus. 5. Konkrētais tirgus 76 Izvērtējot KP un EK praksi konkrētā tirgus definēšanā, kā arī ņemot vērā izpētes mērķi, kā konkrēto tirgu konkrētajā Lietā KP nosaka OCTA tirgu Latvijas teritorijā. 6. Konkrētā tirgus ekonomiskais raksturojums 6.1. Tirgus dalībnieki 77 Šī lēmuma sagatavošanas brīdī Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz 9 apdrošināšanas sabiedrības, t. sk. četras Latvijā reģistrētas sabiedrības (Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA", "Baltijas Apdrošināšanas Nams" apdrošināšanas akciju sabiedrība, Balcia un AAS "BTA Baltic Insurance Company") un piecas darbībai Latvijas tirgū reģistrētas ārvalstīs reģistrētu sabiedrību filiāles (Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle, If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, Akcine draudimo bendrove "Gjensidige" Latvijas filiāle, ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, "Compensa Vienna Insurance Group" ADB Latvijas filiāle), kas visas ir LTAB biedri. 78 OCTA tirgum ir raksturīga tirgus dalībnieku konsolidācija. Kopš 2015. gada KP ir pieņēmusi trīs apvienošanās lēmumus - atļaujot VIENNA INSURANCE GROUP AG Wiener Versicherung Gruppe, kas realizē izšķirošu ietekmi pār "Compensa Vienna Insurance Group" ADB Latvijas filiāle 2015. gadā iegūt izšķirošu ietekmi pār AAS "Baltikums"41, 2016. gadā iegūt izšķirošu ietekmi pār AAS "BTA Baltic Insurance Company")42 un 2018. gadā iegūt izšķirošu ietekmi pār Seesam Insurance AS Latvijas filiāli43. Šajā periodā OCTA tirgū nav ienācis neviens jauns dalībnieks, izņemot Balcia 2022. gadā. Tai pašā laikā divas sabiedrības ir pārtraukušas sniegt OCTA pakalpojumu Latvijas tirgū. 2017. gadā AAS "InterRisk Vienna Insurance Group"44 reorganizācijas kārtībā tika pievienota AAS "BTA Baltic Insurance Company" un AAS "InterRisk Vienna Insurance Group" beidza pastāvēt ar reorganizācijas pabeigšanu45. Saskaņā Latvijas Bankas publiskotajiem datiem46 kopš 2020. gada arī Seesam Insurance AS Latvijas filiāle vairs nesniedz OCTA pakalpojumu. 79 To, ka OCTA tirgu raksturo uzņēmumu konsolidācija un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana notiek reti, pierāda arī fakts, ka pēdējais jaunpienācējs pirms Balcia ienākšanas tirgū 2022. gadā bija Uždaroji akcine bendrove draudimo kompanija "PZU Lietuva", kas pievienojās tirgum 2013. gadā, bet jau 2014. gadā KP pieņēma lēmumu par Uždaroji akcine bendrove draudimo kompanija "PZU Lietuva" un Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA" apvienošanos, kā rezultātā Uždaroji akcine bendrove draudimo kompanija "PZU Lietuva" vairs nesniedz OCTA pakalpojumu Latvijas tirgū un tās saistības pārņēma Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA". 6.2. Koncentrācija 80 Lai izvērtētu konkurences situāciju tirgū, būtiski ir ņemt vērā tirgus daļu rādītājus un to izmaiņas, kā arī koncentrācijas līmeni. OCTA tirgus dalībnieku tirgus daļu dinamika laika periodā no 2015. gada līdz 2022. gadam atspoguļota 2. tabulā. Tirgus daļa ir aprēķināta, balstoties uz bruto parakstītajām prēmijām47 EUR Latvijā. Lai gan varētu pastāvēt arī citi tirgus daļas noteikšanas veidi OCTA tirgū, KP ieskatā, izvēlētā tirgus daļas aprēķina metode ir atbilstoša, lai indikatīvi spētu novērtēt vispārējās tendences tirgū. Tirgus daļu dati par periodu no 2015.-2017. gadam iegūti no KP OCTA tirgus uzraudzības48, savukārt dati par periodu no 2018.-2022. gadam iegūti no Latvijas Bankas apkopotās informācijas, kas ir publiski pieejama49. KP ieskatā, arī izvēlētais periods ir pietiekams vispārēju tendenču un tirgus dinamikas novērtēšanai. 2. tabula OCTA tirgus dalībnieku tirgus daļas 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 VIENNA INSURANCE GROUP AG Wiener Versicherung Gruppe50 (*) [10-20] % (*) [30-40] % (*) [30-40] % 28.4 % 25.9 % 26.1 % 24.0 % 25.3 % Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA" (*) [10-20] % (*) [10-20] % (*) [10-20] % 20.5 % 21.8 % 22.0 % 21.2 % 19.9 % Akcine draudimo bendrove "Gjensidige" Latvijas filiāle (*) [10-20] % (*) [10-20] % (*) [10-20] % 14.3 % 15.2 % 15.4 % 15.6 % 13.5 % ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (*) [10-20] % (*) [10-20] % (*) [10-20] % 13.5 % 13.9 % 14.3 % 16.0 % 13.3 % "Baltijas Apdrošināšanas Nams" apdrošināšanas akciju sabiedrība (*) [0-10] % (*) [0-10] % (*) [10-20] % 9.8 % 8.9 % 8.1 % 9.3 % 9.8 % Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle (*) [0-10] % (*) [0-10] % (*) [0-10] % 9.7 % 10.6 % 10.1 % 8.8 % 9.3 % If P & C Insurance AS Latvijas filiāle (*) [0-10] % (*) [0-10] % (*) [0-10] % 3.7 % 3.7 % 3.9 % 5.1 % 6.8 % Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (*) [0-10] % (*) [0-10] % (*) [0-10] % AAS "BTA Baltic Insurance Company" (*) [10-20] % Balcia 2.2 % Avots: Latvijas Bankas dati un KP OCTA tirgus uzraudzība 81 Kopumā visiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas ir svārstīgas un gadu no gada var mainīties par pāris procentiem. Aplūkojot tabulas datus, var secināt, ka līdera pozīciju ar tirgus daļu, kas svārstās no 20 % līdz 30 %, ieņem VIENNA INSURANCE GROUP AG Wiener Versicherung Gruppe. Otrā ir Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALTA" ar tirgus daļu ap 20 %. Par vienlīdz spēcīgiem konkurentiem, kuru tirgus daļas svārstās robežās no 13 % līdz 16 %, var atzīt Akcine draudimo bendrove "Gjensidige" Latvijas filiāli un ERGO Insurance SE Latvijas filiāli. 82 Herfināla-Hiršamana indeksu (HHI)51 izmanto, lai noteiktu tirgus koncentrācijas pakāpi. 2022. gadā HHI indekss OCTA tirgū Latvijā bija 1625, kas norāda uz vidēju tirgus koncentrācijas līmeni. Savukārt 2015. gadā HHI indekss bija 1410. Delta jeb HHI izmaiņu rādītājs52 šajā periodā ir 215, kas liecina, ka tirgus koncentrācijas pakāpe ir pieaugusi, kas tādējādi rada bažas par horizontālās konkurences mazināšanos. 83 Ņemot vērā, ka saskaņā ar OCTA likumu apdrošināšanas sabiedrības var sniegt OCTA pakalpojumu tikai tad, ja tās ir LTAB biedri, var secināt, ka Lietā apskatītā jautājuma ietvaros tiek skarts viss OCTA tirgus. Līdz ar to LTAB biedru kopējā tirgus daļa ir 100 %. 84 Tirgus koncentrācijas pakāpe, KP ieskatā, norāda uz to, ka ikviena jauna un pietiekami efektīva tirgus dalībnieka ienākšana varētu atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu. Šāda tirgus dalībnieka ienākšana tirgū ir īpaši svarīga apstākļos, kur tirgus koncentrācijas līmenis pieaug, un līdz ar to konkurence starp konkurentiem mazinās. 6.3. Potenciālā konkurence 85 No teorētiskās perspektīvas konkurences apstākļos jaunu konkurentu ienākšana apdrošināšanas tirgū samazina piedāvāto pakalpojumu cenu līdz brīdim, kur tā sedz tikai minimālās vidējās izmaksas (minimum average cost). Līdz ar to visiem tirgus dalībnieki konkurences spiediena rezultātā ilgtermiņā ir jāpiedāvā savi pakalpojumi minimāli efektīvā mērogā.53 Tādējādi var secināt, ka apdrošināšanas tirgū katrs konkurents ir nozīmīgs un jaunu konkurentu ienākšana var potenciāli samazināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas (prēmijas) klientiem. 86 Kā jau tika minēts iepriekš, OCTA tirgus attīstībā pēdējo gadu laikā ir vērojama tendence, ka lielākie apdrošināšanas tirgus dalībnieki iegādājas mazākas apdrošināšanas sabiedrības un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū novērojama reti. 87 Lai gan tirgus daļas un koncentrācija palīdz izprast pašreizējos konkurences ierobežojumus, kas pastāv tirgū, ir arī svarīgi novērtēt jaunu komersantu potenciālu iekļūt tirgū, reaģējot uz augstām cenām un peļņu, un apdraudēt esošo tirgus dalībnieku stāvokli - potenciālā konkurence var būt tikpat nozīmīga kā faktiskā konkurence54. Galvenie parametri, kas jāizvērtē, veicot potenciālās konkurences novērtējumu: - ienākšanas barjeru nozīmīgums; - potenciālās konkurences iespējamība un intensitāte; - periods, kurā varētu parādīties iespējamā konkurence.55 88 Barjeras ienākšanai tirgū ir viena no tirgus iezīmēm, kas var būtiski ietekmēt potenciālo konkurenci. Būtībā ienākšanas barjeras izpaužas kā dažāda veida šķēršļi, kas apgrūtina komersanta ienākšanu tirgū. 89 2019. gada OCTA tirgus uzraudzības ziņojumā56 KP vērtēja, ka kopumā komersantam noteiktās prasības, lai ienāktu apdrošināšanas tirgū Latvijā, ir vērtējamas kā būtiskas barjeras, vienlaikus norādot, ka komersantam, kurš jau darbojas apdrošināšanas jomā, bet nesniedz OCTA pakalpojumus, normatīvajos aktos noteiktie šķēršļi nav vērtējami kā būtiski OCTA pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai. 90 Tomēr jāņem vērā, ka OCTA tirgū ir virkne specifisku prasību, kas reglamentē tieši OCTA tirgus dalībnieku rīcību, un nav saistošas citos apdrošināšanas segmentos, piemēram, prasība būt LTAB biedram, kas cita starpā noteica nepieciešamību veikt iestāšanās naudas maksājumu. 91 Turklāt visi komersanti, kas darbojas nedzīvības apdrošināšanas tirgū Latvijā, jau ir aktīvi arī OCTA tirgū, izņemot Telia Forsakring AB filiāli Latvijā, kas darbojas tikai vienā specifiskā nedzīvības apdrošināšanas segmentā un kurai nav vēlmes uzsākt darbību OCTA tirgū.57 92 Tādējādi potenciālā konkurence, raugoties uz komersantiem, kas darbojas citos apdrošināšanas segmentos, ir vērtējama kā zema. Līdz ar to citi potenciālie tirgus dalībnieki varētu būt vai nu apdrošināšanas sabiedrības, kas jau darbojas citās valstīs un vēlas paplašināt savus darbības tirgus, vai arī jaunas apdrošināšanas sabiedrības. 93 Saskaņā ar LTAB sniegto informāciju kopš 2009. gada deviņi komersanti ir izrādījuši interesi par iestāšanās procesu LTAB, kas ir viens no nosacījumiem, lai varētu uzsākt sniegt OCTA pakalpojumu Latvijā.58 Tomēr šie komersanti vai komersanti, kuri tos pārstāv, dažādu iemeslu dēļ OCTA tirgū tomēr nav ienākuši. Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai KP centās iegūt papildu paskaidrojumus par ienākšanu OCTA tirgū Latvijā no turpmāk minētajiem komersantiem: - Callidus Solutions Limited59; - Protegys60; - Impendulo Ltd61; - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "CORIS RIGA GLOBAL SERVICES"62; - SIA "Kreiss"63; - WAGAS S.A.64; - COVEA, Société de groupe d'assurance mutuelle65; - Gefion Insuarance A/S66. 94 Callidus Solutions Limited paskaidroja, ka izrādīja interesi par dalību LTAB klienta vārdā, kurš vēlējās izprast nosacījumus, lai sāktu pārdot OCTA polises Eiropā, tomēr izvēlējās neienākt tirgū nepietiekamā mēroga dēļ.67 95 Kreiss, SIA norādīja, ka apsvēra dalību LTAB, bet vēlāk atteicās no šīs idejas. Iemeslus šobrīd izskaidrot nav iespējams, jo atbildīgais darbinieks vairs nav nodarbināts SIA "Kreiss".68 96 WAGAS S.A. norādīja, ka šobrīd nav plānots uzsākt darbību OCTA tirgū, bet par dalību LTAB interesējās, lai iegūtu pieeju transportlīdzekļu vērtības katalogam, ko izmanto OCTA un KASKO apdrošināšanas sabiedrības Latvijā.69 97 Protegys par dalību LTAB interesējās La Parisienne Assurances vārdā, kas ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Francijā motociklu apdrošināšanas tirgū, un plānoja uzsākt darbību arī Latvijā. Protegys interesējās arī par maksājumiem LTAB, tostarp iestāšanās naudu un tās apmēru.70 Papildu informāciju par tālākās rīcības iemesliem KP no minētā komersanta neieguva. 98 Tāpat KP konstatēja, ka daļa no 93. rindkopā minētajiem komersantiem ir likvidēti. 99 EST ir secinājusi, ka konkurences apstākļu izvērtējums ir balstīts ne tikai faktiskajā, bet arī potenciālajā konkurencē, lai noteiktu, vai, ievērojot tirgus struktūru, kā arī ekonomisko un juridisko kontekstu, pastāv reālas un konkrētas iespējas tirgus dalībniekiem konkurēt vai jaunam konkurentam iekarot tirgu un konkurēt ar jau esošajiem tirgus dalībniekiem.71 100 Visi tirgus dalībnieki, kas darbojas vairākos citos nedzīvības apdrošināšanas segmentos Latvijā, jau sniedz OCTA pakalpojumu, bet, kā minēts 93. rindkopā, arī vairāki citi komersanti ir interesējušies par iespējām ienākt LTAB, kas liecina, ka pastāv potenciāli tirgus dalībnieki, kas ir interesējušies par darbības uzsākšanu OCTA tirgū Latvijā. Pēdējo gadu laikā Balcia izrādīja reālu un konkrētu iespēju ienākt tirgū, kā arī to īstenoja, līdzko tika likvidēts šķērslis, kas ir saistīts ar iestāšanās naudas LTAB noteiktajā apmērā samaksu. 6.4. Pakalpojuma raksturs (konkurences elementi) 101 Vispirms jāņem vērā, ka pieprasījums OCTA tirgū ir vērtējams kā neelastīgs un stabils, jo OCTA izmantošanu par obligātu prasību katram transportlīdzeklim nosaka normatīvais regulējums un polišu parakstīšanas stabilitāti iezīmē kopējais mehānisko transportlīdzekļu skaits Latvijā. Tātad, paaugstinoties OCTA cenām, patērētāji joprojām iegādātos līdzvērtīgu OCTA polišu skaitu, kas nozīmē, ka pircēja varas spiediens OCTA tirgū ir ierobežots72. Stabils un neelastīgs kopējais pieprasījums ir vērtējams kā jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu veicinošs faktors, jo nepastāv bažas par pieprasījuma krišanos. 102 OCTA ir īpašs apdrošināšanas veids, kur, ņemot vērā tās obligāto raksturu, patērētājam ne vienmēr būtiska ir pakalpojuma kvalitāte un nodrošinājums, kas tiks saņemts, iestājoties konkrētā riska gadījumam. Līdz ar to tieši polises cena (prēmija) OCTA tirgū ir uzskatāma par galveno pieprasījuma kritēriju.73 103 Tirgū darbojas arī dažādi OCTA polišu cenu agregatori, kas ļauj vienuviet salīdzināt vairāku apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumus. Minētais nozīmē, ka patērētājam ir salīdzinoši vienkārši izvēlēties lētāko polisi. Tātad ir pamats uzskatīt, ka racionāls patērētājs izvēlētos lētāko tam piedāvāto polisi, un tieši cena ir galvenais konkurences elements. Normatīvais regulējums nosaka ne vien transportlīdzekļa īpašniekam obligātu prasību OCTA iegādē, bet arī apdrošinātājiem, kas darbojas OCTA tirgū, obligātu pienākumu sniegt šādu pakalpojumu visiem klientiem74. 104 Lai gan cena ir svarīgākais, tas nav vienīgais konkurences elements, kā tirgus dalībnieki var konkurēt. Viens no aspektiem, kas jau šobrīd un arī nākotnē varētu būtiski ietekmēt apdrošināšanas nozares attīstību ir InsurTech risinājumi, kas izmanto jaunus tehnoloģiskos, piemēram, mašīnmācīšanās, risinājumus apdrošināšanas sektorā. Latvijas mērogā šajā jomā vēl ir ievērojams potenciāls, tomēr jau šobrīd OCTA polises tiek izplatītas caur dažādiem izplatīšanas tīkliem, kā, piemēram, aģenti un e-pakalpojumi, kas atvieglo patērētajiem OCTA polises saņemšanu. Tāpat arī atsevišķi apdrošinātāji piedāvā klientiem iespēju veikt automātisko maksājumu75, lai novērstu nepieciešamību periodiski atjaunot polisi un nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību. Šādi faktori, kas saistīti ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu un polišu iegādes ērtuma palielināšanu, proti, inovācijām, un pakalpojuma kvalitāti arī būtu uzskatāmi par vērā ņemamiem konkurences elementiem. 6.5. Pārslēgšanās iespējas 105 OCTA tirgū nepastāv būtiski ierobežojumi patērētājiem mainīt pakalpojuma sniedzēju. Saskaņā ar OCTA likuma 9. panta pirmo daļu OCTA apdrošināšanas līgumi tiek slēgti uz vienu, trim, sešiem, deviņiem vai divpadsmit mēnešiem, kas nozīmē, ka patērētājiem ir iespējas un stimuls samērā ātri pārorientēties uz citu pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to nerodas ilgtermiņa saistības un patērētāji var bez ierobežojumiem izvēlēties citu OCTA pakalpojuma sniedzēju. 106 Jāņem vērā ne vien klientu iespēja, bet arī vēlme un nepieciešamība mainīt pakalpojuma sniedzēju, kur nozīmīga ir OCTA pakalpojuma būtība - apdrošināšanas līguma slēdzējs nav pakalpojuma saņēmējs, jo satiksmes negadījuma rezultātā radušās izmaksas cietušās puses transportlīdzekļa bojājumu novēršanai sedz vainīgās puses apdrošinājuma devējs.76 Tas atkārtoti apstiprina jau iepriekš pausto, ka patērētājam, izvēloties apdrošināšanas sabiedrību, būtiskākais kritērijs ir nevis pakalpojuma kvalitāte, kas tiks saņemta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, bet OCTA polises zemākā cena. Tādējādi var sagaidīt, ka, beidzoties OCTA apdrošināšanas līguma termiņam, patērētājs izvēlēsies lētāko tam pieejamo polisi, kuru cenas, pateicoties cenu agregatoriem, ir viegli salīdzināt. VI LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 101. PANTA 1. PUNKTA PIEMĒROŠANA 107 LESD 101. panta 1. punkts nosaka, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgi visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. 7. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm Juridiskais ietvars 108 LESD 101. panta 1. punktu piemēro gadījumos, kad nolīgums, uzņēmumu apvienības lēmums un/vai saskaņota darbība var ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Šādai ietekmei uz tirdzniecību ir jābūt vērā ņemamai. 109 Piemērojot ietekmes uz tirdzniecību kritēriju, uzmanība jāpievērš šādiem elementiem: - jēdzienam "tirdzniecība starp dalībvalstīm"; - jēdzienam "var iespaidot"; - jēdzienam "ievērojami". 110 Ietekme uz tirdzniecību nozīmē, ka nolīgums, lēmums vai saskaņotas darbības var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecības modeli starp ES dalībvalstīm77. Šajā kontekstā jēdzienam "ietekme uz tirdzniecību" ir plašs tvērums, un tas neattiecas tikai uz preču un pakalpojumu tirdzniecību pāri robežām78. 111 Nolīgums, uzņēmumu apvienības lēmums un/vai saskaņota darbība, kas aptver veselu dalībvalsti, parasti var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. EST vairākās lietās ir uzskatījusi, ka "nolīgumiem, kuri attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, pēc savas būtības ir tāda ietekme, ka tie pastiprina tirgu sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, kavējot saimniecisko mijiedarbību, kas paredzēta Līgumā".79 112 Vienlaikus nolīgums, uzņēmumu apvienības lēmums un/vai saskaņota darbība nespēj ievērojami ietekmēt tirdzniecību, ja tiek izpildīti šādi kumulatīvi kritēriji80: - kopējā tirgus daļa nevienā no konkrētajiem tirgiem, kurus ietekmē nolīgums, nepārsniedz 5 %; - attiecībā uz horizontālajiem nolīgumiem kopējais apgrozījums nepārsniedz 40 miljonus EUR. Piemērošana lietā 113 Konkrētais tirgus ir nacionālais OCTA tirgus, tātad tas aptver visu Latvijas teritoriju. Ņemot vērā, ka LTAB lēmumu par iestāšanās naudu (turpmāk LTAB lēmumi, kas saistīti ar iestāšanās naudas noteikšanu - Lēmums) gadījumā tādēļ tiek radīta ES tirgu sadaloša ietekme, nodalot Latvijas tirgu no pārējiem ES valstu tirgiem (piemēram, samazinot iespēju ārvalstu konkurentiem ienākt Latvijas tirgū), tiek radīta ietekme uz tirdzniecību starp ES dalībvalstīm LESD 101. panta izpratnē. 114 Konkrētajā gadījumā iesaistīto apdrošinātāju tirgus daļas veido 100 %, jo katram no tiem, lai varētu sniegt šo pakalpojumu, ir jābūt LTAB biedram (skatīt 10. rindkopu). Tāpat kopējais iesaistīto apdrošinātāju apgrozījums OCTA tirgū vismaz kopš 2011. gada ir pārsniedzis 40 miljonus EUR (piemēram, 2020. gadā tas bija 89 864 036 EUR). 115 Tādējādi, ņemot vērā, ka tiek skarts nacionālais OCTA tirgus un var tikt ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, LTAB lēmuma ietekmētā tirgus daļa ir 100 %, KP secina, ka konkrētais LTAB lēmums ietilpst LESD 101. panta darbībā. 8. Tirgus dalībnieku apvienības lēmums Juridiskais ietvars 116 Jau LESD 101. panta 1. punktā ir noteikts, ka tas attiecas arī uz tirgus dalībnieku apvienību lēmumiem, kas ierobežo konkurenci. Jēdzienā "lēmums" citstarp ietilpst arī noteikumi, kas regulē apvienības darbību81. Tirgus dalībnieku apvienībai nav obligāti jāveic ekonomiska darbība, lai attiecībā uz to varētu piemērot LESD 101. panta 1. punktu82. Tirgus dalībnieku apvienība nav ārpus LESD 101. panta 1. punkta tvēruma arī tad, ja to formāli apstiprina publiska institūcija83, kā arī tad, ja apvienība pilda ar likumu uzdotus uzdevumus84. 117 Vienlaikus LESD 101. panta 1. punkts nav piemērojams, ja ar konkurenci nesaderīgo rīcību paredz nacionālais normatīvais regulējums vai arī tas rada juridisko ietvaru, kas pats par sevi izslēdz jebkāda veida iespējamību ar konkurenci saderīgai rīcībai85. Piemērošana lietā 118 Lietā vērtējama LTAB rīcība, pieņemtie lēmumi un noteikumi attiecībā uz noteikta apmēra iestāšanās naudas noteikšanu kā priekšnoteikumu dalībai LTAB, kas rada tirgu noslēdzošu ietekmi uz OCTA tirgu Latvijas teritorijā. Attiecīgais LTAB Lēmums pieprasīt iestāšanās naudu kā priekšnoteikumu dalībai biedrībā ir nostiprināts LTAB 30.08.2004. un 23.11.2007. statūtu 5.1.1. punktā, kā arī būtiski lēmumi par iestāšanās naudas aprēķinu ir pieņemti LTAB biedru sapulcēs 07.12.2005. (protokols Nr. 13, 2. jautājums), 20.04.2011. (protokols Nr. 4, 5. jautājums), 27.05.2021. (protokols Nr. 2, 2. jautājums; iepriekš minētais uzskaitījums ietilpst Lēmumā). 119 Ņemot vērā IV nodaļā minēto, KP nekonstatē, ka Lēmumu paredzētu nacionālais normatīvais regulējums, proti, iestāšanās naudas noteikšana bija LTAB patstāvīgs lēmums, un tādējādi, KP vērtējumā, šī rīcība ir pakļauta LESD 101. panta 1. punktā noteiktajam aizliegumam. Tāpat saskaņā ar EST praksi nav nozīmes faktam, ka LTAB pilda noteiktus ar likumu LTAB uzdotus uzdevumus, pretējā gadījumā LESD 101. pants varētu nepamatoti zaudēt daļu no savas iedarbības. 9. Konkurenci kavējošas, ierobežojošas vai deformējošas sekas 120 Piemērojot LESD 101. panta 1. punktu, noskaidrojama vienošanās (ar vienošanos saprotot arī tirgus dalībnieku apvienības lēmumu) objektīvā jēga un mērķis konkrētajā ekonomiskajā kontekstā.86 Tādējādi ir jāizvērtē vienošanās ierobežojošo nosacījumu saturs, ar to sasniedzamie mērķi, kā arī tā ekonomiskais uz juridiskais konteksts. Nosakot šo kontekstu, jāņem vērā arī preču vai pakalpojumu raksturs, kā arī faktiskie tirgus darbības apstākļi un struktūra.87 121 Lai konstatētu LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu, jāsecina, ka vienošanās rada ticamu ar konkurenci nesaderīgu ietekmi uz tirgu88. Šai tirgus analīzei pamatā ir tirgus varas, kā arī vienošanās radītas ticamas ietekmes uz cenu, apjomu, inovācijām un preču un pakalpojumu dažādību novērtējums89. 122 Eiropas Komisija ir skaidrojusi, ka vienošanās var radīt šādu negatīvu ietekmi novērtējamā apmērā, samazinot konkurenci starp vienošanās pusēm vai arī starp jebkuru no pusēm un trešajām pusēm (piemēram, gadījumā, ja vienošanās …