Zaudējis spēku - Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam

Zaudējis spēku - Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.869 Rīgā 2006.gada 24.oktobrī (prot. Nr.55 33.§) Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1panta trešo daļu 1. Noteikumi apstiprina Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam (pielikums). 2 2. Par šo noteikumu 1.punktā minētā plāna izpildi atbildīgā institūcija ir Vides ministrija. 3 Ministru prezidenta vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā (Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.869) Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2013.gadam Saturs 1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UN UZDEVUMI 2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ 2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā 2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998.- 2010. gadam 2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.- 2012. gadam 2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā 3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU 3.1. Liepājas reģiona teritorija un iedzīvotāji 3.2. Demogrāfiskā attīstība 3.2.1. Patreizējais stāvoklis 3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam 3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība 3.4. Ražošanas attīstība 3.5. Reģiona esošā infrastruktūra 4. LIEPĀJAS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS 4.1. Atkritumu daudzums un sastāvs 2004. gadā 4.2. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana 4.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju 4.4. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra 4.4.1. Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi 4.4.2. Atkritumu savākšanas sistēma 4.4.3. Atkritumu dalītā vākšana 4.4.4. Esošo izgāztuvju raksturojums 4.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi 5. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE NO 2006. LĪDZ 2013.GADAM 5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei 5.2. Atkritumu daudzuma bāzes prognoze 6. LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN ORGANIZATORISKIE ASPEKTI 7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA REALIZĀCIJA 7.1. Reģiona pašvaldību vienošanās par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistošo noteikumu izstrāde 7.2. Jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vispārējais raksturojums 7.3. Vispārēji apsvērumi par atkritumu savākšanu, transportēšanu un poligona Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" attīstību. 7.4. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana 7.5. Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju apdraudošie faktori 8. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS - IZGLĪTOŠANAS KAMPAŅA 8.1. Īss problēmas raksturojums 8.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai 8.3. Mērķa grupas 8.3.1. Vispārējā informācija 8.3.2. Specifiskā informācija un pasākumi 8.4. Pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanai 8.5. Izmaksas un darbības indikatori 9. PLĀNA REALIZĀCIJAI PAPILDUS NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS 9.1. Plāna realizācijas finansēšanas avoti 9.1.1. Privāta sektora līdzdalība 9.1.2. Valsts budžets 9.2. Ekspluatācijas izmaksas un plāna realizācijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām iedzīvotājiem 10. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS 10.1. Plāna realizācijas termiņi, atbildīgie un rekomendējamie realizētāji 10.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings, pārskatīšana un plāna realizācijas indikatori 11. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA IZMANTOTĀ LITERATŪRA Pielikumi 1.pielikums. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums 2.pielikums. Atkritumu poligoni un izgāztuves Liepājas reģionā uz 2005.gada 1.janvāri 3.pielikums. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UN UZDEVUMIReģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā - AAP) nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai.Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.AAP mērķi ir :• Novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu;Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:• atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā:1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.AAP galvenie uzdevumi ir sekojoši:1) esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtējums,2) atkritumu rašanās prognoze laika posmam līdz 2013. gadam ieskaitot,3) atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde, paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus,4) iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.AAP paredzēts laika posmam no 2006. gada līdz 2013. gadam.AAP veicina šādu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam noteikto prioritāšu ieviešanu:1) attiecībā uz poligonā apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanu - plāna ietvaros ir paredzēts uzsākt bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu 1 kompostēšanas laukumā reģionā;2) Plāns veicinās izlietotā iepakojuma reģenerācijas mērķu sasniegšanu, jo plāna ietvaros visā reģionā ir paredzēts uzlabot iespējas sadzīves atkritumus vākt dalītā veidā. Plāna ietvaros ir paredzēts izveidot sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktus (kopumā 371 punkts), 6 laukumus šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, kā arī atkritumu šķirošanas stacijas izveide poligonā "Grobiņa".2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā2.1.1.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam1998. gadā Ministru kabinets apstiprināja "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadamMinistru kabinets 2005. gada 29.decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām.1.tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmāmAtkritumu veids/plūsmaRezultātsJāsasniedz līdz:Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamie bioloģiski noārdāmie atkritumiApglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma2010.gada.16.jūlijsApglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma2013.gada 16.jūlijsApglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma2020.gada 16.jūlijsIzlietotais iepakojumsIzlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma2007.gada 31.decembrisAtkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde ne mazāk kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, metāls)2007.gada 31.decembrisNodrošināt, ka tiek reģenerēti 60% no izlietotā iepakojuma un ka tiek sasniegti šādi minimāli pārstrādes mērķi:- 60% pēc svara stiklam;- 60% pēc svara papīram un kartonam;- 50% pēc svara metāliem;- 22.5% pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas pārstrādāti plastmasā;- 15% pēc svara kokam.2015.gada 31.decembrisPCB/PCT atkritumiInventarizēto PHB/PHT saturošo iekārtu un to atkritumu iznīcināšana2010.gada 31.decembrisNolietoti transportlīdzekļiNolietotu transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēja izmantošana un pārstrādi gadā vismaz 85% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasasNolietotu transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizējā izmantošana un reģenerācija gadā vismaz 80% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas.Sastāvdaļas un materiāli transportlīdzekļiem, kas ražoti pirms 1980.gada 1.janvāra, vismaz 75% apmērā otrreizējai izmantošanai un pārstrādei un vismaz 70% apmērā otrreizējai izmantošanai un reģenerācijai.2006.gada 1.janvāris1Visu nolietoto transportlīdzekļu un materiālu otrreizēja izmantošana un pārstrāde gadā vismaz 95% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas;Visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēja izmantošana un reģenerācija gadā vismaz 85% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas.2015.gada 1.janvārisElektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiNodrošināt, ka gadā uz vienu iedzīvotāju tiek savākti 4 kg mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA).2009.gada 1.janvārisPārstrādāt vismaz 80% no 1.kategorijas (lielās mājsaimniecības iekārtas) un 10.kategorijas (tirdzniecības automāti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 75% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju2009.gada 1.janvārisPārstrādāt vismaz 75% no 3.kategorijas (informācijas tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas) un 4.kategorijas (patērētāju iekārtas) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 65% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;2009.gada 1.janvārisPārstrādāt vismaz 70% no 2.kategorijas (mazās mājsaimniecības iekārtas), 5.kategorijas (apgaismošanas iekārtas), 6.kategorijas (elektriskie un elektroniskie instrumenti, izņemot liela izmēra stacionāras iekārtas), 7.kategorijas (rotaļlietas, atpūtas un sporta iekārtas) un 9.kategorijas (monitoringa un kontroles instrumenti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 50% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;2009.gada 1.janvārisAtkārtoti izmantot un reģenerēt vismaz 80% no gāzu izlādes spuldzēs esošajām sastāvdaļām, materiāliem un vielām.2009.gada 1.janvāris1 Minētais termiņš ir noteikts Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvā 2000/53/EK par nolietotām automašīnām 7.panta otrajā daļā. Atbilstoši Komisijas 2005.gada 1.aprīļa lēmuma 2005/293/EK, ar ko nosaka sīkus noteikumus otrreizējās izmantošanas/reģenerācijas un otrreizējās izmantošanas/pārstrādes mērķu uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 3.pantam dalībvalstis, sākot no 2006.gada, iesniedz informāciju Eiropas Komisijā par noteikto mērķu izpildi. Informācija Eiropas Komisijā ir jāiesniedz 18 mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām.2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomāPēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai novērstu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas kontroli. Jaunākie normatīvie akti atbilst starptautiskajiem un ES principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijas normatīvo aktu saraksts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverts plāna 2.pielikumā.3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU3.1. Liepājas reģiona teritorija un iedzīvotājiLiepājas reģions kopumā 2004.gada sākumā ietvēra 30 pašvaldības: 5 pilsētu (Liepāja, Aizpute, Grobiņa, Pāvilosta, Priekule, 1 novada (Durbes novads) un 24 pagastu pašvaldības.Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka 2000.gadā tika nodibināts Durbes novads, kas apvienoja Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu.Reģiona kopējā platība ir 3655,2 km2 vai 5,7% no valsts kopējās teritorijas. Lauku teritorija aizņem 3569,3 km2 jeb 97,6% no reģiona kopplatības, pilsētu teritorijas aizņem tikai 85,9 km2 jeb 2,4% no reģiona kopplatības.Liepājas reģiona vidējais iedzīvotāju skaits 2003.gadā bija 132276, tas ir 5.7% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 100915 un 31361 attiecīgi, jeb procentuāli - 76.3% un 23.7% no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Vidējais iedzīvotāju blīvums pilsētās ir 1174.8 iedzīvotāji uz km2 un lauku teritorijās - 8.8 iedzīvotāji uz km2. Šis apstāklis norāda uz teritorijas nevienādi blīvo iedzīvotāju izvietojumu pilsētās un lauku teritorijās.Liepājas reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot datus par vidējo statistisko iedzīvotāju skaitu 2003.gadā, sniegts 2.tabulā.2. tabula: Liepājas reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. gadāPašvaldību skaitsIedzīvotājiPlatībaIedzīvotāju blīvums uz 1 km2skaits%km2%Pilsētas:5100 48276,0%84,32,31%Liepāja186 73165,6%60,41,65%1 435,9Aizpute15 5874,2%7,50,21%744,9Grobiņa14 3123,3%5,00,14%862,4Pāvilosta11 2661,0%6,40,18%197,8Priekule12 5862,0%5,00,14%517,2Durbes novads, t.sk.:12 3111,7%154,54,23%Durbes pilsēta4330,3%1,60,04%270,6Durbes novada lauku teritorija1 8781,4%152,94,18%12,3Pagasti:2429 48322,3%3 416,493,47%Kopā reģionā:30132 276100%3 655,2100%Pilsētas5100 48276,0%84,32,31%1 192,0Novadi*123111,7%154,54,23%15,0Pagasti2429 48322,3%3 416,493,47%8,6• *- ieskaitot Durbes pilsētu un novada lauku teritoriju• 2004.gada novembrī ir izveidots Sakas novads, kurā ir apvienoti Pāvilostas pilsēta un Sakas pagasts.Liepājas reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 3.tabulā.3. tabula: Liepājas reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums (2004.gada beigās)Ciemati ar iedzīvotāju skaitu:>20001000 - 2000500 - 1000100 - 500<100Iedz.SkaitsIedz.SkaitsIedz.SkaitsIedz.SkaitsIedz.SkaitsKopā reģionā24711186416863101169147310589Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2004. gada sākumā atspoguļots 4.tabulā.4. tabula: Liepājas reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demo­grāfiskās slodzes līmenisRajonsIedzīvotāju skaits procentos, %Demogrāfiskā slodzeLīdz darbspējas vecumamDarbspējas vecumāVirs darbspējas vecumaLiepājas pilsēta15,562,522,0602Liepājas rajons18,159,622,3677Kopā reģionā:166122627Salīdzinot 3.tabulas rādītājus ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 15,4%, virs darbspējas vecuma - 21,8% un darbspējas vecumā - 62,8% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecuma Liepājas reģionā ir par 0,6% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir lielāks par 0,2%. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā ir par 1,8% mazāks nekā vidējais valsts rādītājs. Ņemot to vērā demogrāfiskā slodze Liepājas reģionā ir augstāka nekā vidēji valstī (demogrāfiskā slodze valstī 2004.gada sākumā bija 591).3.2. Demogrāfiskā attīstība3.2.1. Patreizējais stāvoklisReģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem.Iedzīvotāju skaita izmaiņas Liepājas reģionā laika posmā no 2000.gada līdz 2004.gadam (gada sākumā) ir atspoguļotas 5.tabulā.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Liepājas reģionā, 2000.-2004. gads ( gada sākumā).Laika periods2000.2001.2002.2003.2004.Pilsētās103753102849101821101206100624%100%99,1%98,1%97,5%97,0%Laukos3241832158318543155831164%100%99,2%98,3%97,3%96,1%Kopā reģionā:136171135007133675132 764131788%100%99,1%98,2%97,5%96,8%Liepājas reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa 2004.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājusies par 3129 iedzīvotājiem jeb 3%, lauku iedzīvotāju skaits arī ir samazinājies par 1254 iedzīvotājiem jeb 3,2%. Tāpēc ir jāatzīmē, ka reģionā ir ievērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadamSagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Liepājas reģionam, tika izmantoti Latvijas Universitātes Demogrāfiskā centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2025.gadam ieskaitot.Ņemot vērā Latvijas Universitātes Demogrāfiskā centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2003.gada līdz 2025.gadam, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Liepājas reģionā no 2005.gada līdz 2020.gadam samazināsies par 12816 iedzīvotājiem vai 9,7%. Dati par iedzīvotāju skaita (tabulā izmantots iedzīvotāju vidējais skaits 2003.gadā Liepājas reģionā) izmaiņām Liepājas pilsētā un Liepājas rajonā sniegti 6.tabulā.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Liepājas reģionā, 2003. - 2010.gadsAdministratīvā vienībaGads2003.2005.2010.Liepājas pilsētaskaits867318605383821%100,0%99,2%96,6%Liepājas rajonsskaits455454516944136%100,0%99,2%96,9%Kopā reģionā:skaits132 276131 222127 957%100,0%99,2%96,7%Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Liepājas reģionā tiek raksturotas 7.tabulā.7. tabula: Liepājas reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendencesAdministratīvā vienībaVidējās gada iedzīvotāju skaita izmaiņas, %2006. - 2010.2011. - 2020.Liepājas pilsēta-0,51%-0,49%Liepājas rajons-0,45%-0,29%Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2005.gada līdz 2013.gadam pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.Ņemot vērā iepriekšminēto, demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2005.gada līdz 2013.gadam sniegta 8.tabulā.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Liepājas reģionam, 2006.-2013.gadsGadsLiepājas pilsētaLiepājas rajonsKopā reģionāPilsētasLaukuteritorijasPilsētasLaukuteritorijasKOPĀ:200685 60614 00330 96099 60930 960130 569200785 16013 93830 81899 09830 818129 916200884 71413 87430 67698 58830 676129 263200984 26713 81030 53398 07730 533128 610201083 82113 74530 39197 56630 391127 957201183 39213 70430 30197 09730 301127 397201282 96413 66330 21096 62730 210126 837201382 53513 62230 11996 15830 119126 277Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos visā reģionā. Šis fakts ņemts vērā, sagatavojot radīto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2013.gadam. Savukārt, atkritumu apjoma prognoze tiks izmantota atkritumu dalītas vākšanas sistēmas izstrādē.3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstībaNodarbinātība, darba samaksa un algasSaskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Liepājas pilsētu un rajonu, 2003.gadā bija 62%.Liepājas pilsētā lielākā daļa strādājošo ir iesaistīta privātajā sektorā. Liepājas rajonā šis rādītājs ir mazāks.Nodarbinātības līmenis ir cieši saistīts ar izglītības līmeni. Pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, Liepājā divām trešdaļām nodarbināto (62%) ir vidējā, ieskaitot profesionālo, bet piektdaļai (18%) - augstākā izglītība. Tikai 13.1% strādājošo ir pamat­izglītība vai zemāka.Ņemot vērā Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 30% reģiona iedzīvotājiem, pensijas - 23% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspējaMājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī un Kurzemes reģionā atspoguļota 9.tabulā.9. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūraVidēji valstīKurzemes statistiskajā reģionāPatēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls100,3879,74Patēriņa izdevumu struktūra, %%%Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni32,434,7Alkoholiskie dzērieni, tabaka3,63,9Apģērbi un apavi7,57,3Mājokļa uzturēšana12,712,2Mājokļa uzkopšana5,46,5Veselība3,64,3Transports10,79,3Sakari6,06,0Atpūta un kultūra6,65,9Izglītība1,61,0Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas4,94,4Dažādas preces un pakalpojumi5,04,5Kā redzams no 9.tabulas, galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Pie tam izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas ir 12,2% no kopējiem izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2% (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Kā arī transporta izdevumi, kas sastāda 9,3% no kopējiem izdevumiem un ir 1,4% zemāki kā vidēji valstī.3.4. Ražošanas attīstībaUzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka pēdējos gados uzņēmumu veidošana nenotiek stihiski, kā tas notika 90.gadu sākumā, kad 1991.gadā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā 1000 uzņēmumu 2004.gadā tika reģistrēti tikai 364 uzņēmumi.Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 2002.gada līdz 2004.gada beigām Liepājas reģionā tika nodibināti 927 uzņēmumi, bet 580 vai 63% tika likvidēti.10. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Liepājas reģionā 2001.-2004. gadosAdministratīvāvienība2002.2003.2004.2002. - 2004.ReģistrētieLikvidētieReģistrētieLikvidētieReģistrētieLikvidētieReģistrētieLikvidētieLiepājas reģions:24692317993643899275802004.gadā Liepājas reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 774 vai 41% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, remontu pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 268 vai 13% no kopējā uzņēmumu skaita rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 249 apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Jāatzīmē, ka īpaši liels apstrādes uzņēmumu īpatsvars ir Liepājas pilsētā. 2004.gadā reģionā darbojās 91 būvniecības uzņēmumi (5% no kopējā uzņēmumu skaita) u.c.Svarīgi atzīmēt, ka Liepājas pilsētas tautsaimniecībā izveidojies modelis, kas balstās uz daudzām nozarēm, pārsvarā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, pietiekami kvalificētu darbaspēku un ārvalstu investoru dalību. 2003.gadā no Liepājas pilsētas 1518 uzņēmumiem bija 1459 mazo un vidējo uzņēmumu, ar nodarbināto skaitu mazāku par 49.Saskaņā ar Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes datiem - 2004.gada 9 mēnešos Liepājā ir otrs lielākais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms aiz valsts galvaspilsētas Rīgas. Liepājā saražotās rūpniecības produkcijas īpatsvars kopējā Latvijas rūpniecībā viszemākais bija 1995.gadā (5.9%), bet visaugstākais 2004.gada 9 mēnešos (8.8%). 2004.gada 9 mēnešos Liepājā bija vislielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums, salīdzinot ar 1996.gada 9 mēnešiem - 2.9 reizes (Latvijā vidēji - 2.1 reizi).Rūpniecības nozaru spektrs Liepājas pilsētā ir daudzpusīgs. Stabila vieta ir mēbeļu, sērkociņu, papīra izstrādājumu, skābekļa, krāsu, gatavo metāla izstrādājumu, rūpniecisko gāzu, rāvējslēdzēju, gumijas un plastmasas izstrādājumu, būvmateriālu ražošanai, kokapstrādei, kuģu remontam, izdevējdarbībai, otrreizējo izejvielu pārstrādei. Svarīgākās rūpniecības nozares ir metālapstrāde, pārtikas produktu ražošana un tekstilrūpniecība. Pārtikas pārstrādes nozare spektrs ir plašs: gaļas izstrādājumi, zivis, cukurs, maize, kafija, minerālūdens un alus.Otra lielākā ir kokapstrāde (19%). 2004.gada 9 mēnešos metāla rūpniecības īpat­svars kopējā Liepājas rūpniecības Metālrūpniecības nozari pārstāv Baltijas valstīs vienīgais metalurģiskais uzņēmums LSEZ AS "Liepājas metalurgs" (2004.gada 1.jūlijā 2840 strādājošie), bet tekstilrūpniecību - AS "Lauma" (2004.gada 1.jūlijā 1440 strādājošie). Liepājas un Latvijas rūpniecības nozaru struktūrā ir vērojamas atšķirības. Svarīgākā rūpniecības nozare Liepājā ir metālu un metālu izstrādājumu ražošana, kam seko pārtikas pārstrāde un tekstilrūpniecība, lai gan pārtikas pārstādes īpatsvars kopējā nozaru struktūrā samazinājies no 21% 1999.gadā līdz 10% 2004.gada 9 mēnešos. Latvijā, savukārt, lielākā rūpniecības nozare ir pārtikas pārstrāde (23%), nozaru struktūrā sasniedza 69%, kas ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā, savukārt pārtikas pārstrādes (10%) un tekstilrūpniecības (9%) īpatsvars kopējā nozaru struktūrā turpināja samazināties sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo piecu gadu laikā.3.5. Reģiona esošā infrastruktūraDzīvojamais fondsLiepājas reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000.gadā, ņemot vērā Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātus sniegts 11.tabulā.11. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Liepājas reģionāAdministratīvā vienībaKopā:No tiem pēc mājokļa tipaIndividuāla mājaIndividuālas mājas daļaAtsevišķs dzīvoklisKomunālais dzīvoklisIstaba dienesta viesnīcāĪrēta istaba vai cits tipsNav norādītsLiepājas pilsētaMājsaimniecību skaits34273239750630968214102788Personu skaits80217*693012387123849114115920Liepājas rajonsMājsaimniecību skaits15985701250383263221847Personu skaits44008*21298133721064753717324Liepājas reģions:Mājsaimniecību skaits50258940910093929424612316215Personu skaits124225*2822825759230256617833244* - iedzīvotāju skaits snieguši atbildes par mājokļa tipuKā redzams no 18.tabulas, lielāka daļa reģiona iedzīvotāju dzīvo atsevišķos dzīvokļos. Tomēr Liepājas rajonā puse iedzīvotāju (51%) dzīvo individuālajās mājās. Liepājas pilsētā šīs rādītājs ir krietni mazāks - ~10%.Ceļu tīklsLiepājas reģionā ir labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējais garums ir apmēram 2702 km, vai 0,74 km/km2, no tiem 35,2% valsts un 64,8% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 239 km vai apmēram 0,07 km/km2, II šķiras ceļu garums ir 618 km vai 0,17 km/km2, kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 1751 km vai 0,48 km/km2. 4. LIEPĀJAS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMSŠajā nodaļā atspoguļots savākto sadzīves atkritumu apjoms un sastāvs, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Nodaļā sniegti dati par reģiona esošajām izgāztuvēm.4.1. Atkritumu daudzums un sastāvs 2004. gadāPašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujās iegūto datu apkopojums sniegts 12.tabulā.12. tabula. Savākto atkritumu apjoms un sastāvs Liepājas reģionā 2004.gada sākumā.Sadzīves atkritumi, m3Komerciālie un institucionālie atkritumi, m3Nebīstamie rūpniecības atkritumi, m3Celtniecības atkritumi, m3Veselības aprūpes atkritumi *, m3Parku un dārzu atkritumi, m3Ielu tīrīšanas atkritumi, m3Kopējais atkritumu apjoms, m3Pilsētas, t.sk:1056886977112557462253849702045140935Liepāja939506977101877332189645001825126667Aizpute4144216804923601205412Grobiņa48446962001001005760Pāvilosta127012020301440Priekule14803610120101656Durbes novads9964820301094Pagasti8776564621709572Kopā reģionā:1154606977118677544253851702045151601pilsētas:1056886977112557462253849702045140935novadi:9960482003001094pagasti:8776056462017009572* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiemTādējādi kopējais savākto atkritumu apjoms Liepājas reģionā 2004.gadā bija 151601 m3, no tiem sadzīves atkritumi - 115460 m3 vai 76,2% no kopēja atkritumu apjoma.Saskaņā ar 12.tabulas datiem reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:- sadzīves atkritumi: 115460 m3 vai 76,2% no kopējā apjoma;- komerciālie un institucionālie atkritumi: 6977 m3 vai 4,6%;- rūpniecības (nebīstamie) atkritumi: 11867 m3 vai 7,8%;- celtniecības atkritumi: 7544 m3 vai 5,0%;- veselības aprūpes atkritumi: 2538 m3 vai 1,7% ;- parku un dārzu atkritumi: 5170 m3 vai 3,4%;- ielu tīrīšanas atkritumi: 2045 m3 vai 1,3%.Redzams, ka kopējo savākto atkritumu apjomu veido sadzīves atkritumi.Sadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālo atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā rudens periodā veiktās atkritumu kontrolsvēršanas rezultātus un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtos datus apskatāmas 13.tabulā13. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvsAtkritumu sastāvsSadzīves atkritumiKomerciālie un institucionāliePārtikas atkritumi26%25%Stikls8%12%Plastmasa8%5%Papīrs/kartons6%35%Citi atkritumi26%2%PET pudeles1%7%Keramika--Tekstilijas1%2%Lielizmēra atkritumi-1%Metāls3%10%Remonta darbu atkritumi7%1%Bīstamie SA3%-Dārza atkritumi10%-100%100%Redzams, ka sadzīves atkritumos lielākā ir pārtikas atkritumi daļa un iepakojuma materiālu daļa (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs un kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra atkritumi.4.2. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošanaŠīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2005.gadā Liepājas pilsētā un Liepājas rajonā.Bīstamo atkritumu radīšana un to apsaimniekošana atspoguļota 14.tabulā.14. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Liepājas reģionā 2005. gadā, tonnasAdministratīvā vienība / bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošanaLiepājaLiepājas rajonsKOPĀDaudzums saskaņā ar valsts statistisko formu "3-A", 2005. gadā tonnas17 93726, 717 963,7Liepājā darbojas bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumiem - SIA "Lampu demerkurizācijas centrs", kas veic dzīvsu­draba attīrīšanu no dienasgaismas lampām.4.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotājuSaskaņā ar pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto informāciju, iedzīvotāju daudzums, kas iesais­tīts centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un atkritumu apjomi, ko saražo 1 iedzīvotājs, ir sekojoši:1. Liepājas pilsēta: centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti apmēram 94% iedzīvotāju. Vidējais atkritumu daudzums, ko gada laikā saražo 1 iedzīvotājs - 1,45 m3 (290 kg). Tomēr, šis rādītājs ievērojami svārstās - no 0,82 m3 (164 kg) līdz 2,25 m3 (450 kg) attiecīgi privātmājas un daudzdzīvokļu mājās,2. Nav pieejama informācija par apkalpoto iedzīvotāju daudzumu un attiecīgi 1 iedzīvotāja saražoto atkritumu daudzumu citās reģiona pašvaldībās, jo apkalpojošās organizācijas par atkritumu izvešanu slēdz līgumus, neuzskaitot apkalpoto iedzīvotāju daudzumu. Situāciju raksturojošie vidējie lielumi varētu būt apmēram sekojoši:- reģiona pilsētās (izņemot Durbi, kas pēc atkritumu daudzuma un sastāva atbilst lauku teritorijām) - centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīti apmēram 78% iedzīvotāju, vidējais saražoto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju - 1,12 m3 (224 kg),- pagastos un Durbes pilsētā - centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīti apmēram 67% iedzīvotāju, vidējais saražoto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju - 0,91 m3 (182 kg).Liepājas reģiona centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir ietverti visi reģiona lielākie ciemati un ciemi, kur dzīvo apmēram ¾ reģiona lauku iedzīvotāju. Centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā ir iesaistīti 94% Liepājas pilsētas iedzīvotāju, 78% - reģiona pilsētu iedzīvotāju un 67% lauku iedzīvotāju.4.4. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra4.4.1. Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiAtbilstoši likumam "Par pašvaldībām" un Atkritumu apsaimniekošanas likumam, vietējās pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādām privātfirmām.Liepājas reģiona pašvaldības 2004.gadā kopumā darbojas 3 uzņēmumi:- SIA "EKO Kurzeme" apkalpo daļu Liepājas pilsētas un 24 reģiona pašvaldības;- SIA "Sikari" apkalpo daļu Liepājas pilsētas;- SIA "Nordia" apkalpo daļu Liepājas pilsētas un 4 reģiona pašvaldības.4.4.2. Atkritumu savākšanas sistēmaŅemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas centralizētajā sistēmā iesaistīti apmēram 86% no reģiona iedzīvotājiem, var secināt, ka centralizētā atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir labi attīstīta. Tas nozīmē, ka nepieciešama tikai tās pilnveidošana, kurai jāaptver:- 100% pilsētu iedzīvotāji,- 80% lauku iedzīvotāju.Reģionā atkritumi galvenokārt tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanai konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,1 m3 līdz ~5 m3.Atkritumu savākšanas biežums reģiona pilsētās parasti ir 6-7 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 2 reizēm mēnesī.Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē trīs faktori:- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;- līguma nosacījumi, starp konkrēto pasūtītāju un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;- izmantojamo konteineru tilpums.4.4.3. Atkritumu dalītā vākšanaSIA "EKO Kurzeme" un SIA "Nordia" nodarbojas ar sadzīves atkritumu dalīto vākšanu Liepājas reģionā. Ir uzņēmumu Liepājas reģionā, kā piemēram A/S "Lauma" un SIA "Rimi Baltija", kas paši savāc savu sašķiroto iepakojumu, galvenokārt papīru un kartonu.Savākto atkritumu daudzums pārstrādei Liepājas reģionā atspoguļots 15.tabulā.15. tabula. Savākto atkritumu daudzums pārstrādei Liepājas reģionā 2003.gadāUzņēmuma nosaukumsSavākto atkritumu veidsApjoms tonnāsSIA "EKO Kurzeme"kartons674,4polietilēns39,6PET6stikls50,4koks26,4metāls10,8SIA "Nordia"kartons217polietilēns41PET5stikls10Savāktie atkritumi tiek nodoti pārstrādei Latvijā un Lietuvā.4.4.4. Esošo izgāztuvju raksturojumsUz 2004.gada 6.decembri Liepājas reģionā bija 25 slēgtās un rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves, kuru kopēja platība ir 55,4 ha ar kopējo apglabāto atkritumu daudzumu no izgāztuvju ekspluatācijas sākuma - ~ 2 247 751 m3. Septiņās no slēgtajām izgāztuvēm ir ierīkota pazemes ūdens monitoringa sistēma ar novērošanas urbumiem.Detalizēts pārskats par izgāztuvēm Liepājas reģionā apskatāms 2.pielikumā.Liepājas reģiona sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivācijai tika izmantots sekojošs finansējums:- Eiropas Savienība (ISPA fonds) - 35%;- SIDA (Zviedrijas valdība) - 8%;- Pasaules Banka - 16%;- Ziemeļvalstu Investīciju Banka - 11%;- Liepājas pilsētas dome - 5%;- Liepājas rajona pilsētas un pagasti - 2%;- Valsts investīciju programma - 9%;- Oglekļa samazināšanas fonds - 14%.No 2004.gada septembra Liepājas reģionā darbojas sadzīves atkritumu poligons, Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" ar kopējo platību 29 ha, ko apkalpo SIA "Liepājas RAS" - atļauju A kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai. Kopējais, poligonā apglabāto, atkritumu daudzums 2004.gadā pēc Liepājas reģionālās vides pārvaldes datiem ir 18659,27 m3.4.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifiNodaļā sniegta informācija par esošajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.Maksas par pakalpojumiem (atkritumu apsaimniekošanas) iekasēšanas mehānisms reģiona pašvaldībās ir līdzīgs. Ir trīs atšķirīgas shēmas:1. - atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz tiešos līgumus ar atkritumu radītājiem, kas maksā par radīto atkritumu apsaimniekošanu (lati/m3),2.- atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumu apmaksāšanu,3. - atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar pašvaldībām, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic firmas sniegto pakalpojumu apmaksāšanu.Kopumā ņemot, vidējais maksājuma procents par atkritumu apsaimniekošanas veikšanu reģionā ir no 89% līdz 95%.5. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE NO 2006. līdz 2013. GADAMNodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013.gadam. Izskatīti trīs dažādi prognozes scenāriji.Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi reģionam, pieņemto 1 iedzīvotāja saražoto atkritumu daudzumu gadā, atkritumu apsaim­niekošanas uzņēmumu un pašvaldību sniegtos datus par pārējiem atkritumiem (komerciālie un institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, veselības aprūpes atkritumi, parku un dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) reģionā un iespējamas Latvijas iekšzemes kopprodukta izmaiņas.Plāna 3.pielikumā ir ietverts atkritumu daudzuma prognozes 2.scenārijs (optimistiskā prognoze) un 3.scenārijs (pesimistiskā prognoze).5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozeiSagatavojot prognozi par saražoto atkritumu daudzumu reģionā, ņemta vērā demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2006.- 2013.gadam un izdarīti sekojoši pieņēmumi:1. Latvijas iekšzemes kopprodukta pieau­gums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:- sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums palielināsies par 1/3 no Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma;- pārējo atkritumu daudzums palielināsies par 1/6 no Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma.2. Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu daudzums paliks nemainīgs līdz 2013.gadam.3. 1 iedzīvotāja saražotais atkritumu daudzums 2004.gadā (skat. 5.4.sadaļa) ir:- 1,45 m3 vai 0,29 tonnas Liepājas pilsētā;- 1,12 m3 vai 0,22 tonnas pārējās reģiona pilsētās;- 0,91 m3 vai 0,18 tonnas lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos.4. Atbilstoši "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai 1998.-2010.gadam" apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2006.gadā pilsētās sasniegs 100% un lauku teritorijās - 75% (2005.gadā Liepājas pilsētā - 100%, pārējās pilsētās - 95%, lauku teritorijās - 75%).5.2. Atkritumu daudzuma bāzes prognozeBāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:1) Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi līdz 2025.gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem):6,7% 2005.gadā;6,5% no 2006. - 2010.gadam;5,5% no 2011. - 2013.gadam.2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2006.gadā līdz 20% 2013.gadā;3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 5% no kopējā apjoma 2013.gadā.Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013.gadam sniegta 16.tabulā.16.tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)GadsSaražoto sadzīves atkritumu daudzumsLiepājas pilsētaLiepājas rajonsKopā reģionā:PilsētāsLaukos2006.2650933496017358752007.2694234066119364682008.2738234646223370682009.2782835236328376782010.2828035826435382972011.2865136376533388222012.2902736926633393532013.294063749673539890Kopā: 2006. - 2013.224 0252840251023303450Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013.gadam ir 303 tūkst. tonnu.Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 17.tabulā.17. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)GadsPārējie atkritumiIelu tīrīšanas atkritumiParku un dārzu atkritumiLiepājaLiepājas rajonsKopāLiepājaLiepājas rajonsKopāLiepājaLiepājas rajonsKopā2006.1362310461467014601761636202530223272007.1377110581482914601761636202530223272008.1392010691498914601761636202530223272009.1407110811515214601761636202530223272010.1422310921531614601761636202530223272011.1435411021545614601761636202530223272012.1448511131559814601761636202530223272013.146181123157411460176163620253022327Kopā: 2006.-2013.11306586841217511168014241308816200241618616Pieņemot, ka 2006.gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006.-2013.gadam būs 303 tūkst. tonnu (skat. 18.tabulu).Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 403 tonnu (skat. 18.tabulu).18.tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)GadsSavākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums, tonnasPārstrādāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzumsPārējo atkritumu daudzumsCeltniecības atkritumu pārstrādeApglabāto atkritumu daudzumsLiepājaLiepājas rajonsKopā reģionā:PilsētāsLaukos%%2006.2650933494513343717%2320146700,5%39466822007.2694234064589349389%2970148291,0%79467182008.27382346446673551310%3640149891,5%120467432009.27828352347463609612%4332151522,0%161467552010.28280358248263668814%5045153162,5%204467562011.28651363749003718816%5764154563,0%246466342012.29027369249753769417%6502155983,5%290465002013.29406374950513820619%7259157414,0%33546353Kopā: 2006.-2013.224 025284025102330345019129612175114744031416. LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN ORGANIZATORISKIE ASPEKTIAtkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu kompetence un pienākumi aprakstīti 19.tabulā.19.tabula. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu kompetence un pienākumiAtkritumu apsaimniekošanā iesaistītā puseAtbildībaPašvaldības- organizē sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu savā administratīvajā teritorijā;- organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem;- veic atkritumu savākšanas un izvešanas kontroli;- pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietošanu;- izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu;- pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu sadedzināšanas iekārtu un poligonu izvietošanu;- var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā.- Piedalās reģionālajos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektos;- Organizē poligonu un izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju;- Sniedz atzinumus par A un B kategorijas piesārņojošo darbību un atkritumu apsaimniekošanas atļauju pieteikumiem;- organizē, ja nepieciešams, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanu savām administratīvajām teritorijām un apstiprina tos.VIDM-izstrādā valsts un reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus;- koordinē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna īstenošanu;- sagatavo normatīvo aktu projektus atkritumu apsaimniekošanas jomā;- apkopo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu;- koordinē un organizē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;- organizē bīstamo atkritumu pārstrādes objektu sadedzināšanas iekārtu un poligonu ierīkošanu un apsaimniekošanu;- koordinē sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanu.Valsts vides dienests un tā reģionālās vides pārvaldes- kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem noteikto prasību ievērošanu;- vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod un saskaņo atļaujas (licences), tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai;Valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas valsts aģentūra"- Organizē datu vākšanu un apkopšanu par sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;Vides pārraudzības valsts birojs- Sagatavo ietekmes uz vidi novērtējuma programmu atkritumu apsaimniekošanas iekārtām;- Uzrauga ietekmes uz vidi procedūras norisi;- Izvērtē sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un sagatavo rekomendācijas;- Reģistrē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrības;- Pieņem lēmumus par apstrīdētajiem reģionālo vides pārvalžu izdotajiem administratīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra- nodrošina bīstamo atkritumu pārstrādes valsts objektu, sadedzināšanas iekārtu, poligonu un citu infrastruktūras valsts objektu drošu, apsaimniekošanu;- apkopo un analizē informāciju par komersantiem, kuri rada vai apsaimnieko bīstamos atkritumus, to radīto vai pārstrādāto atkritumu veidiem un daudzumu;- apsaimnieko bīstamo atkritumu pārstrādes valsts objektus, sadedzināšanas iekārtas, poligonus, kā arī citus ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saistītos valsts objektus- sagatavo un īsteno valsts investīciju projektus bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sistēmas izveidei.Sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs1) ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību;2) sedz sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas izmaksas, ietverot dalītās vākšanas un šķirošanas izmaksas.Bīstamo atkritumu radītājs vai valdītājs- atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem un uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu.- nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;- sedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksasSadzīves atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība- Noslēdz līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam;- Saņem atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai;- Nodarbojas ar atkritumu savākšanu, transportēšanu vienas vai vairāku pašvaldību teritorijā;- Veic uzskaiti par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un iesniedz šo informāciju VIDM vai tās pilnvarotai institūcijai un pašvaldībām;- Apsaimnieko poligonus, izgāztuves vai atkritumu pārstrādes iekārtas atbilstoši normatīvajos aktos un atļaujās noteiktajām prasībām.Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība- Saņem atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai vai arī atļauju A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai;- Apsaimnieko bīstamos atkritumu atbilstoši normatīvo aktos un atļauju nosacījumos ietvertajām prasībām;- Organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu savākšanas vietas;- Veic uzskaiti par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un iesniedz šo informāciju VIDM vai tās pilnvarotai institūcijai un pašvaldībām;Atkritumu pārstrādes komercsabiedrība- atkritumu pārstrādei saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai;- slēdz līgumus par otrreizējo izejvielu pārstrādi vai pieņemšanu,- nosaka kvalitātes prasības pārstrādājamiem atkritumiem;- Veic uzskaiti par veikto atkritumu pārstrādi un iesniedz šo informāciju VIDM vai tās pilnvarotai institūcijai. 7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA REALIZĀCIJALai realizētu Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, ir jāņem vērā šādi priekšnoteikumi:1. Liepājas reģionā atkritumu apglabāšanai tiek un tiks izmantots poligons Grobiņas pagasta "Ķīvītēs".2. Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ņemot vērā esošās likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasības, ieviešot atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīs atkritumu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi.Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekts - kā viens atsevišķs mērķtiecīgs pasākums - tiek realizēts kopš 1999..gada, kad Zviedrijas firma A/S "SWECO International" sagatavoja Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta tehniski ekonomisko pamatojumu. Vienlaicīgi Liepājas rajona pašvaldības izveidoja SIA "RAS 30", kas kopā ar Liepājas pilsētas domi nodibināja SIA "Liepājas RAS", kas šobrīd veic sadzīves atkritumu poligona Grobiņas pagastā apsaimniekošanu.Reģionā darbojas vairāki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kam šajā jomā ir pieredze un, kas savu iespēju robežās, investē līdzekļus atkritumu savākšanas un transportēšanas sistēmas uzlabošanā. Tāpēc reģionā pamazām veidojas infrastruktūra, kas nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas reālai ieviešanai.Katrai no reģiona pašvaldībām ir savas, bet, kopumā ņemot, līdzīgas intereses attiecībā uz turpmāko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Tas attiecas, galvenokārt, uz trīs nozares sadaļām:1. Dalīti savākto atkritumu sākotnējo apstrādi un - perspektīvā - iespējamo pārstrādi.2. Jaunā sadzīves atkritumu poligona Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" ilgtermiņa izmantošanu atkritumu apglabāšanai.3. Sabiedrības izglītošanu - informēšanu.Tāpēc turpmāk noteikti reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas principiālie risinājumi, kuru realizācija pilnībā var tikt veikta tikai savstarpēji vienojoties reģiona pašvaldībām par atkritumu apsaimniekošanas turpmāko politiku Liepājas reģionā.Plāna ieviešanas mērķis ir izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinot tiem kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī lai veikt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasībām. Plāna būtiskākie uzdevumi ir šādi:1. Reģiona pašvaldību vienošanās par kopējo pieeju atkritumu apsaimniekošanas problēmu risinājumu un sistēmas attīstību atkritumu apsaimniekošanas jomā laika posmā līdz 2013.gadam.2. Līdz 2008. un 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi līdz 80% un 100% pilsētu iedzīvotāju, kā arī līdz 2014.gadam sistēmā iesaistīt vismaz 80% lauku iedzīvotāju.3. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010.gadā līdz 75% apjomam no 1995.gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013.gadā - līdz 50%;4. Izveidot mūsdienīgu, likumdošanas prasībām atbilstošu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kam, ņemot vērā esošo situāciju, jāietver:- infrastruktūra atkritumu savākšanai, t.sk. arī atkritumu dalītajai vākšanai un pirmapstrādei, kā arī atkritumu kompostēšanai un speciālo atkritumu veidu (piemēram, celtniecības, elektriskie -elektroniskie, lielizmēra u.c. atkritumu veidi) apsaimniekošanai un, kur nepieciešams apstrādei;- izveidot bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu Liepājas reģionā, ņemot vērā pasākumus, kuru realizācija tiek plānota Valsts līmenī.6. Izstrādāt vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus visās pašvaldībās;7. Veikt sabiedrības informēšanas ub izglītošanas kampaņu, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu, veikšana.7.1. Reģiona pašvaldību vienošanās par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistošo noteikumu izstrādeIzšķirošs priekšnosacījums, veiksmīgai reģionālā atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācijai ir savstarpēja vienošanās starp projekta dalībniekiem, tā mērķiem un uzdevumiem, projekta komponentiem un to ieviešanas secību. Reģiona pašvaldības katra atsevišķi nevar nodrošināt veiksmīgu atkritumu otrreizējās izmantošanu vai pārstrādi, jo pašvaldību atkritumu daudzumi, kas savākti otrreizējai izmantošanai/pārstrādei, raugoties no tirgus viedokļa, ir pārāk mazi un, lai minētais process varētu tikt veikts ekonomiski attaisnotā veidā, nepieciešama, pēc iespējas, maksimāla apstrādājamo atkritumu centralizācija, to apstrādei izmantojot infrastruktūru, kas ir kopēja visam reģionam.Pieņemot, ka reģiona pašvaldības var panākt vienošanos par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā, vienlaicīgi nepieciešama vienotu saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde, jo pretējā gadījumā sistēmas darbības ieviešana būs problemātiska vai pat neiespējama.Ir divi priekšnosacījumi, kuru realizācija ir nepieciešama, ja reģiona pašvaldības ir ieinteresētas vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu:- Savstarpēji vienoties par vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, noteikt tās prioritātes un mērķus, iespējamos sistēmas izveides finansēšanas avotus, to vai citu sistēmas infrastruktūras elementu realizācijas secību un sagaidāmos termiņus.- Izstrādāt vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumu, paredzot, ka sākot ar 2010.gadu sistēmā iesaistīto 100% pilsētu iedzīvotāju un ar 2013.gadu - 80% lauku iedzīvotāju.Jautājumu risināšanai un koordinēšanai ir izveidota struktūrvienību/organizāciju, kurā ir pārstāvētas Liepājas pilsētas un Liepājas rajona pašvaldības - SIA "Liepājas RAS". Komersanta izvēle sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tiks veikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā.7.2. Jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vispārējais raksturojumsPlāna realizācija ietver:1. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi reģionā, tajā skaitā:- laukumu izveide šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem katrā no reģiona pilsētām un Durbes novadā, kopā seši laukumi;- atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem - kopumā ņemot, būtu jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas punkti vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 200 un vairāk iedzīvotāji. Tādējādi, nepieciešamais šādu punktu daudzums būtu:- Liepājas pilsētā - 289,- Citās reģiona pilsētās - 47,- Lielajos ciematos (500 un vairāk iedzīvotāji, 2 punkti katrā ciematā) - 12,- Lauku ciematos (200-500 iedzīvotāji; 1 punkts katrā ciemā) - 23.Kopumā būtu jāierīko 371 šāds punkts. Katrā no tiem būtu jābūt 6 konteineriem: 5 (papīrs un kartons; stikls; PET; plastmasas; metāls t.sk. dzērienu bundžas) atkritumu dalītajai vākšanai un 1 vai vairāki konteineri - atlikušajai atkritumu daļai. Liepājas pilsētas domes vides nodaļa gan uzskata, ka dalīta atkritumu vākšanai pilsētā pietiktu ar trijiem konteineriem (plastmasai, papīram un stiklam) norādot, ka pilsētā nebūs tik daudz brīvas zemes, kur tik lielus atkritumu konteineru laukumus izvietot. Samazinot dalītās atkritumu vākšanas konteinerus noteikti palielināsies darba apjoms atkritumu pirmapstrādes centram.- lielizmēra atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - šī shēma ciktāl tas attiecas uz šo atkritumu savākšanu - lielā mērā jau darbojas Liepājas pilsētā. Tā ieviešama arī citās pašvaldībās, veicot attiecīgus organizatoriskos un informējošos pasākumus. Atbildīgais par šādas shēmas izveidi ir atkritumu apsaimniekotājs.- celtniecības/nojaukšanas atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - Celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumu savākšanas sistēma Liepājas pilsētā pašlaik nedarbojas. Ļoti daudz celtniecības atkritumi tiek nogādāti dažādos pilsētas rajonos bez saskaņošanas ar Liepājas reģionālo vides pārvaldi un to veic uzņēmumi, kam šai darbībai nav izdotas vajadzīgās atļaujas. Atbildīgais par šādas sistēmas izveidi ir pašvaldība. Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas savāc celtniecības atkritumus no klienta teritorijas ar, šī pakalpojuma sniegšanai, atbilstošu tehniku. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uz vietas notiek celtniecības atkritumu pirmatnējā apstrāde(šķirošana), bet bez nepieciešamā tehniskā aprīkojuma šī apstrāde ir virspusēja un neefektīva.Ārpus Liepājas šī pakalpojuma cenas būtiski sadārdzina transporta izmaksas. Tāpēc pašvaldībās vajadzētu izveidot speciālus laukumus, kas ir aprīkoti ar nepieciešamiem konteineriem šo atkritumu uzglabāšanai, kur iedzīvotāji varētu nogādāt celtniecības atkritumus ar savu transportu.- elektrisko un elektronisko atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - Elektronisko un elektrotehnisko atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā lielā mērā ir saistīta ar šādas sistēmas izveidi Latvijā un valsts politiku šai jomā. Elektronisko atkritumu pārstrāde ir samērā dārga, kamēr otrreizējās izejvielas, kuras var atgūt pārstrādes rezultātā, ir ar ļoti zemu, zemu vai vidēji augstu vērtību. Tādēļ ar elektronisko atkritumu pārstrādi līdz šim nodarbojās neliels skaits uzņēmumu, un nepārstrādāto elektronisko atkritumu daudzums strauji pieaug. Rezultātā arvien pieaugošs elektronisko atkritumu daudzums tika deponēts, radot nopietnu dabas piesārņojumu.Tāpēc:1) Jāizveido lietoto elektrotehnisko un elektronisko preču atpakaļ savākšanas punktiem.2) Tirgotājiem izplatot jaunus produktus, jānodrošina veco pieņemšana atpakaļ (ja jaunā tehnika paredz to pašu vai ekvivalentu funkciju izpildi).Pašlaik atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi savāc elektroniskos un elektrotehniskos atkritumus pēc tās pašas shēmas kā lielizmēra atkritumus un arī finansējuma avots ir tas pats.- nolietotā transporta līdzekļu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - pašlaik ir vairāki uzņēmumi, …