Par lietas izpētes izbeigšanu Lieta Nr.460/06/05/6 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzul

Par lietas izpētes izbeigšanu Lieta Nr.460/06/05/6 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un 18.panta iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" un 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Lukoil Baltija R" darbībās Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.71 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2007.gada 20.jūnijā (prot. Nr. 35, 5.§) Par lietas izpētes izbeigšanu Lieta Nr.460/06/05/6 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un 18.panta iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" un 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Lukoil Baltija R" darbībās Konkurences padome 2006.gada 7.martā saņēma biedrības "Degvielas Tirgotāju un Ražotāju Savienība" (turpmāk - DTRS) (reģ.Nr.40008076600) 2006.gada 3.marta iesniegumu Nr.3-3/06 par iespējamām negodīgām SIA "Neste Latvija" (turpmāk - Neste) (reģ.Nr.40003132723) un SIA "Latvija Statoil" (turpmāk - Statoil) (reģ.Nr.40003064094) darbībām degvielas mazumtirdzniecības tirgū. DTRS norāda, ka komercsabiedrības Neste un Statoil Latvijas degvielas tirgū realizē negodīgu cenu politiku, nosakot neadekvāti zemas degvielas cenas. 2006.gada februārī degvielas mazumtirdzniecības cenas Neste bieži noteiktas zemākas nekā Latvijas vairumtirdzniecības cenas. Norāda arī, ka minētais ir pretrunā ar Latvijā pieņemtajiem uzņēmējdarbības principiem un iespējamais mērķis ir mazo degvielas tirgotāju izspiešana no tirgus. DTRS uzskata, ka pārkāpti Latvijas Republikas Konkurences likuma 15.pantā un 18.pantā minētie negodīgas konkurences aizliegumi un lūdz Konkurences padomi izvērtēt degvielas tirgū izveidojušos situāciju. Iesniegumā Nr.3-3/06 minētie fakti nesaturēja informāciju par iespējamiem Konkurences likuma 15.panta pārkāpumiem Neste un Statoil darbībās, kā rezultātā, ievērojot Konkurences likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā noteikto, Konkurences padome lūdza DTRS (vēstule Nr.577 (21.03.2006.)) līdz 2006.gada 28.martam iesniegt pamatotu informāciju par iespējamiem Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumiem degvielas mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku darbībās. Konkurences padomes norādītajā termiņā pieprasītā informācija netika saņemta. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.panta trešo daļu un ceturtās daļas 1.punktu, Konkurences padome nolēma (Lēmums Nr.29, prot.Nr.23, 6.§) neierosināt lietu uz biedrības DTRS 2006.gada 3.marta iesnieguma Nr.3-3/06 pamata, daļā par iespējamiem Konkurences likuma 15.panta pārkāpumiem Neste un Statoil darbībās. Pamatojoties uz DTRS norādīto informāciju, 2006.gada 22.martā Konkurences padome ierosināja izpētes lietu "Par Konkurences likuma 18.panta iespējamo pārkāpumu Statoil un Neste darbībās" (prot.Nr.19, 4.§). 2006.gada 10.martā Konkurences padome saņēma SIA "Viada", SIA "Augstceltne", SIA "OVI", SIA "Geksans", SIA "Nivals", SIA "Voer", SIA "Trest Oil CO", SIA "RusLatNafta", SIA "Gotika Auto", SIA "Premium Petroleum" iesniegumu Nr.b/n (09.03.2006.) (turpmāk - iesniegums Nr.b/n (09.03.2006.)). Iesniegumā Nr.b/n (09.03.2006.) norādīts, ka Statoil un Neste presē pauduši viedokļus, ka cenas starpībai starp degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenām jābūt 7 santīmiem par litru, lai mazumtirdzniecība būtu izdevīga. Vienlaicīgi Iesniedzēji norāda, ka no 2005.gada decembra beigām līdz 2006.gada martam šī starpība bijusi mazāka, to salīdzinot ar SIA ""Mažeiķu nafta" tirdzniecības nams" (turpmāk - MNTN) vairumtirdzniecības cenām. Iesniedzēji arī norāda, ka Statoil un Neste degvielas mazumtirdzniecības cenu veidošana ir vienāda, jo starpība starp abu uzņēmumu dīzeļdegvielas un 95.markas benzīna cenām ir 1,1 santīms, turklāt korelācija starp abu uzņēmumu cenām ir vienāda laika posmā no 2005.gada decembra līdz 2006.gada 17.martam, kas liecina, ka Statoil un Neste veic saskaņotas darbības degvielas cenu noteikšanā, kuru iespējamais mērķis ir mazo degvielas mazumtirgotāju izspiešana no tirgus. Iesniedzēji uzskata, ka Statoil un Neste darbības ir pretrunā ar Konkurences likuma 11.panta 1.daļas 1.punktu. Papildus iesniegumā Nr.b/n (09.03.2006.) norādīts, ka iepriekšminētās Statoil un Neste darbības viennozīmīgi liecina arī par Konkurences likuma 13.panta 4.punkta iespējamiem pārkāpumiem, jo Statoil un Neste Rīgas pilsētas degvielas mazumtirdzniecības tirgū atrodas dominējošā stāvoklī. Iesniedzēji lūdz Konkurences padomei izvērtēt iesniegumā minētos faktus un veikt pasākumus iesniegumā minēto iespējamo pārkāpumu novēršanai un vainīgo personu saukšanai pie likumā noteiktās atbildības. 2006.gada 16.martā SIA "Viada" iesniedza Konkurences padomē papildinājumus pie iesnieguma Nr.b/n (09.03.2006.) par Neste un Statoil degvielas mazumtirdzniecības cenu samazināšanos zem vairumtirdzniecības cenu līmeņa. Pamatojoties uz SIA "Viada", SIA "Augstceltne", SIA "OVI", SIA "Geksans", SIA "Nivals", SIA "Voer", SIA "Trest Oil CO", SIA "RusLatNafta", SIA "Gotika Auto", SIA "Premium Petroleum" norādīto informāciju, 2006.gada 22.martā Konkurences padome ierosināja izpētes lietu "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamiem pārkāpumiem Statoil un Neste darbībās" (prot.Nr.19, 4.§). 2006.gada 13.martā Konkurences padome saņēma SIA "Aparts" un SIA "Super Star" iesniegumu Nr.b/n (10.03.2006.), kurā norādīts, ka Statoil un Neste dīzeļdegvielas un 95.markas benzīna vairumtirdzniecības cenas iespējams 2006.gada 10.martā ir augstākas nekā mazumtirdzniecībā, turklāt cenu starpība starp Neste un Statoil degvielas mazumtirdzniecības cenām gandrīz vienmēr ir vienāda un uz iesnieguma iesniegšanas brīdi sastāda 1,1 santīmu par litru benzīnam un dīzeļdegvielai. SIA "Aparts" un SIA "Super Star" uzskata, ka Neste un Statoil veic saskaņoto darbību nepamatotu degvielas cenu noteikšanā, kuras iespējamais mērķis ir pārējo degvielas mazumtirgotāju izspiešana no Latvijas degvielas tirgus. SIA "Aparts" un SIA "Super Star" uzskata, ka iesniegumā minētās Statoil un Neste darbības ir pretrunā ar Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktu, un lūdz Konkurences padomi ierosināt pārbaudi un veikt darbības minētā pārkāpuma novēršanai. Pamatojoties uz SIA "Aparts" un SIA "Super Star" norādīto informāciju, 2006.gada 22.martā Konkurences padome ierosināja izpētes lietu "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta pārkāpumiem Statoil un Neste darbībās" (protokols Nr.19, 4.§). Ņemot vērā, ka iepriekšminētajos iesniegumos norādīts par vienām un tām pašām Neste un Statoil darbībām Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū, kā arī lai veicinātu ierosināto izpētes lietu ātrāku un objektīvāku izskatīšanu, saskaņā ar 26.panta piekto daļu Konkurences padome 2006.gada 22.martā nolēma (prot.Nr.19, 4.§) apvienot tās vienā lietvedībā (Lieta Nr.460/06/05/6 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un 18.panta iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" darbībās"). Ņemot vērā lietas izpētes gaitā veikto degvielas mazumtirdzniecības cenu analīzi, Konkurences padome secināja, ka, iespējams, arī SIA "Lukoil Baltija R" (turpmāk - Lukoil) ir veicis darbības, kuras klasificējamas kā Konkurences likuma pārkāpums. Tā kā lietā izpētāmais jautājums skar arī Lukoil tiesiskās intereses, un pēc būtības lēmums tiks pieņemts un, iespējams, radīs tiesiskas sekas arī Lukoil, 2006.gada 20.decembrī Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu, 24.pantu un 26.panta piekto daļu, nolēma (protokols Nr.72, 4.§) ierosināt lietu uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata "Par Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Lukoil Baltija R" darbībās" un apvienot to vienā lietvedībā ar Konkurences padomes 2006.gada 22.martā ierosināto lietu Nr.460/06/05/6 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un 18.panta iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" darbībās" (Lieta Nr.460/06/05/6 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1.punkta, 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta, un 18.panta iespējamo pārkāpumu SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" un 13.panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA "Lukoil Baltija R" darbībās"). Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto un septīto daļu Konkurences padome pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas paziņoja par to procesa dalībniekiem un norādīja tiem par tiesībām 10 dienu laikā no Konkurences padomes paziņojuma saņemšanas brīža iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju (2007.gada 15.marta vēstules Nr.538, 539, 540, 541, 542, 543, 544). Lietas izpētes procesa gaitā ir notikušas divas tikšanās Konkurences padomes telpās ar lietā iesaistītajām pusēm nolūkā uzklausīt ieinteresēto personu viedokļus un argumentus. Izvērtējot iesniegumos norādīto un papildus saņemto informāciju, Konkurences padome konstatēja: (1) Lietā iesaistītās puses SIA "Neste Latvija" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003132723, juridiskā adrese Bauskas iela 58a, Rīga, LV-1004. Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000358 (02.02.2004.). Komercsabiedrības dalībnieks ir Nīderlandes uzņēmums "Neste Oil Finance B.V.", kuram pieder 100% komercsabiedrības daļas; SIA "Latvija Statoil" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003064094, juridiskā adrese Citadeles iela 12, Rīga, LV-1010. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000357 (29.01.2004.). Komercsabiedrības dalībnieks ir Norvēģijas uzņēmums "Statoil ASA", kuram pieder 100% komercsabiedrības daļas; SIA "Lukoil Baltija R" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003134777, juridiskā adrese Alīses iela 3, Rīga, LV-1046. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.00000000101 (03.09.2004.). Komercsabiedrības dalībnieks ir Nīderlandes uzņēmums "Lukoil Europe Holdings B.V.", kuram pieder 100% komercsabiedrības daļas; Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība - Biedrību reģistrā reģistrēta biedrība ar vienoto reģ.Nr.40008076600, juridiskā adrese Krāmu iela 2-8, Rīga, LV-1050. Darbības veidi - veicināt degvielas tirgotāju un ražotāju kopējo interešu ievērošanu, veicināt degvielas tirgus attīstīšanu, aizsargāt legālu naftas produktu tirdzniecību Latvijas iekšējā tirgū. SIA "OVI" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40103047673, juridiskā adrese Ruses iela 16-94, Rīga, LV-1029. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.00000000042 (10.06.2004.). SIA "Viada" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003038636, juridiskā adrese Raunas iela 54/56, Rīga, LV-1039. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000380 (05.04.2004.). SIA "Geksans" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003498713, juridiskā adrese Rencēnu iela 6a, Rīga, LV-1073. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.00000000150 (11.07.2005.). SIA "Nivals" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003425194, juridiskā adrese Trijādības iela 4, Rīga, LV-1048. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.00000000135 (01.02.2005.). SIA "Voer" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003162499, juridiskā adrese Krustabaznīcas iela 4, Rīga, LV-1006. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.00000000002 (10.05.2004.). SIA "Trest Oil Co" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003181381, juridiskā adrese Satekles iela 2, Rīga, LV-1050. Darbības degvielas tirgū - DUS celtniecība un iznomāšana. SIA "RusLatNafta" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003497879, juridiskā adrese Jelgavas iela 2a, Daugavpils, LV-5420. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000328 (30.06.2003.). SIA "Gotika Auto" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003165118, juridiskā adrese Mūkusalas iela 31, Rīga, LV-1004. VID speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.00000000001 (06.05.2004.). SIA "Augstceltne" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40103000117, juridiskā adrese Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000385 (19.04.2004.). SIA "Premium Petroleum" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003243126, juridiskā adrese Teātra iela 6, Rīga, LV-1050. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000043 (10.06.2004.). SIA "Aparts" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.40003578991, juridiskā adrese Katrīnas dambis 14-203, Rīga, LV-1045. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000356 (15.01.2004.). SIA "Super Star" - Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība ar vienoto reģ.Nr.43603017381, juridiskā adrese Katrīnas dambis 14-103, Rīga, LV-1045. VID izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai Nr.0000000360 (09.02.2004.). (2) Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Kā Konkurences padome noteikusi 2002.gada 9.decembra lēmuma Nr.50 (Lieta Nr. 539k/02/06/16 Par SIA "Latvija Statoil" un SIA "Shell Latvia" apvienošanos) 5.2.punktā, no patērētāju viedokļa benzīns un dīzeļdegviela nav savstarpēji aizvietojami, jo, atkarībā no automašīnas dzinēja veida, patērētājs izvēlas savam transporta līdzeklim piemērotu degvielu. No piegādātāju viedokļa šie degvielas veidi ir savstarpēji aizvietojami, jo abi minētie degvielas veidi gandrīz vienmēr tiek pārdoti vienā degvielas uzpildes stacijā (turpmāk - DUS), tie ir saistīti ar kopīgu pārdošanas infrastruktūru, kuras izveidošana prasa ievērojamus ieguldījumus. Minēto degvielas veidu pārdošanas infrastruktūra būtiski atšķiras no citu preču pārdošanas infrastruktūras, tomēr šiem diviem degvielas veidiem tā ir savstarpēji līdzīga, un tiem tiek piemēroti līdzīgi mārketinga pasākumi un mazumtirdzniecības organizācija. Jebkurā laikā ikviens uzņēmums bez būtiskiem kapitālieguldījumiem var sākt piedāvāt jebkuru no minētajiem degvielas veidiem savā DUS. Konkurences padome konkrētās preces tirgus noteikšanai lietā par būtiskāku uzskata piedāvājuma aizstājamības faktoru, jo auto degvielas mazumtirgotāji savā starpā konkurē abu degvielas veidu realizācijas tirgos vienlaicīgi. Šīs lietas izpētē par konkrētās preces tirgu Konkurences padome nosaka auto benzīna un auto dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Konkrētajā lietā Iesniedzēju lūgums izvērtēt Statoil un Neste darbības balstās uz minēto uzņēmumu iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kas nākotnē, iespējams, var kaitēt patērētājiem. Šajā lietā Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, par būtiskiem uzskata piedāvājuma puses faktorus. Tirgus dalībniekiem faktiski ir iespēja izvietot DUS visā Latvijas teritorijā.  Tirgus dalībnieka DUS skaits ir būtisks faktors, lai palielinātu degvielas realizācijas apjomus. Statoil, Neste un Lukoil ir plašs DUS tīkls, tādēļ Statoil, Neste un Lukoil pieņemtie lēmumi, pazeminot degvielas cenas visā vai ievērojamā daļā DUS tīkla, var ietekmēt citus tirgus dalībniekus plašā Latvijas teritorijā. Sākotnēji iespējamie izspiešanas apstākļi ietekmē konkurentus un nākotnē patērētājus, tādējādi šīs lietas specifiskie apstākļi norāda uz to, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana šajā lietā vērtējama pēc pietiekami līdzīgiem konkurences apstākļiem visā Latvijas teritorijā.  Ņemot vērā lietas specifiskos apstākļus, Konkurences padome šajā lietā par konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosaka Latvijas teritoriju un par konkrēto tirgu - auto benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgu (turpmāk - degvielas mazumtirdzniecības tirgus) Latvijā. (3) Statoil, Neste un Lukoil iespējamā kolektīvā dominējošā stāvokļa izvērtējums 3.1. Piemērojamās tiesību normas un lēmumā izmantotā tiesu prakse. Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulu jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot Latvijas teritorijā. (..). Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis ir "tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40% un šis dalībnieks vai dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem." Ņemot vērā Konkurences likuma 1.panta 1.punktu un Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulu, dominējošo stāvokli tirgū var ļaunprātīgi izmantot ne tikai viens uzņēmums, bet var veidoties situācijas, kad dominējošo stāvokli ļaunprātīgi izmanto vienlaikus vairāki tirgus dalībnieki. Konkurences normu interpretācijā un Konkurences padomes viedokļa skaidrojumā, jo īpaši, nozīmīga loma ir Eiropas Kopienu (turpmāk - EK) tiesību un prakses izmantošanai, ņemot vērā to, ka Konkurences likums, tajā skaitā 13.pants, ir izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos tiesību avotos un ar tiem saistītajā Eiropas Kopienu tiesas (turpmāk - EKT) un Pirmās instances tiesas praksē iedibinātos konkurences tiesību principus. Tādējādi Konkurences padome sava lēmuma pamatojumā balstās arī uz minētajiem tiesību avotiem. Konkurences likuma 1.panta 1.punktā lietotais jēdziens "vairāki tirgus dalībnieki" nozīmē, ka kopējā dominējošā stāvoklī var atrasties divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas juridiski ir neatkarīgi cits no cita, bet starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kura izpaužas tādējādi, ka šie tirgus dalībnieki ir "kopīga vienība" noteiktās darbībās attiecībā pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem. Šādi kopējo dominējošo stāvokli skaidrojusi arī EK Pirmās instances tiesa (turpmāk tekstā - Pirmās instances tiesa) Italian Flat Glass lietā1, nosakot, ka: "Nekas principiāli nevar būt par šķērsli divām vai vairākām neatkarīgām ekonomiskām vienībām, kuras darbojas kādā konkrētā tirgū, kopā atrasties dominējošā stāvoklī attiecībā pret citiem šī tirgus dalībniekiem."2 No Pirmās instances tiesas spriedumā Airtours3 lietā var secināt, ka kolektīvās dominēšanas pastāvēšanas esence ir paralēla darbība oligopola ietvaros, tas ir, iepriekš nesaskaņota vienotu darbību veikšana (tacit collusion) vai iepriekš nesaskaņotu vienotu darbību koordinācija (tacit cordination)4. EK lēmuma Gencor/Lonrho5 140.punktā noteikts: "Līdzīgas negatīvas sekas, kādas rodas no atsevišķa dominējoša uzņēmuma darbības, rodas arī no dominējošā stāvoklī esoša oligopola darbības. Šāda situācija var izveidoties tikai no tā vien, ka oligopola dalībnieki, pielāgojoties tirgus apstākļiem, veido pret konkurenci vērstu paralēlu rīcību, kuras rezultātā oligopols kļūst dominējošs. Tādējādi, lai oligopola dalībnieki kļūtu dominējoši un darbotos būtiskā mērā neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un, jo īpaši, patērētājiem, dominējošā oligopola dalībnieku starpā nav nepieciešama vienošanās (active collusion). Pirmās instances tiesa, kurā minētais Eiropas Komisijas lēmums tika pārsūdzēts, to atstāja spēkā6. Lietā Compagnie Maritime Belge Transports v Commission7 EKT sprieduma 39.punktā noteica, ka, lai analizētu situāciju EK dibināšanas līguma 82.panta kontekstā, vispirms nepieciešams noskaidrot, vai attiecīgie uzņēmumi kopā veido kolektīvu vienību attiecībā pret šo uzņēmumu konkurentiem, tirdzniecības partneriem un patērētājiem. Tikai tad, kad uz šo jautājumu gūta apstiprinoša atbilde, var vērtēt, vai šim kolektīvajam veidojumam ir dominējošs stāvoklis tirgū un vai tā rīcība vērtējama kā ļaunprātīga. Pirmās instances tiesas spriedumā lietā Airtours vs. Commission8, kurā tā lielā mērā apkopoja agrākās prakses būtiskākās atziņas, noteikti sekojoši priekšnoteikumi kolektīvā dominējošā stāvokļa konstatēšanai: - pirmkārt, konkrētajam tirgum jābūt pietiekamā mērā caurredzamam, lai tirgus dalībniekiem, kas veic paralēlu darbību, būtu iespējas pārbaudīt (monitorēt), vai koordinējošās darbības tiek veiktas; - otrkārt, iepriekš nesaskaņotu vienotu darbību koordinācijai jābūt noturīgai laika ziņā - ir jābūt stimulam neatkāpties no kopējās tirgus politikas. Un tas iespējams tikai tad, ja visi oligopola dalībnieki turpina paralēlo darbību, no kuras tie gūst labumu. Tāpēc nepieciešams, lai pastāvētu mehānisms, ar kura palīdzību oligopola dalībnieks tiktu sodīts par atšķirīgu darbību; - treškārt, to tirgus dalībnieku darbības, kas nav oligopola dalībnieki (esošo vai potenciālo oligopola dalībnieku konkurentu), tāpat arī klientu darbības nespētu negatīvi ietekmēt rezultātus, kas paredzēti oligopola dalībniekiem, realizējot kopējo politiku (Sprieduma 62.punkts). Saskaņā ar Eiropas Komisijas un EKT praksi, lai konstatētu kolektīvu vairāku neatkarīgu uzņēmumu vienību, nepieciešams analizēt ekonomiskās saiknes vai citus faktorus, kas rada pamatu attiecīgo uzņēmumu sasaistei9. It īpaši nepieciešams noskaidrot, vai pastāv kādas ekonomiskas saiknes attiecīgo uzņēmumu starpā, kas tiem ļauj darboties neatkarīgi no to konkurentiem, klientiem un patērētājiem10. Taču jāņem vērā, ka kolektīva esamību var balstīt arī uz citiem faktoriem, kā arī ekonomiskā novērtējuma, un, jo īpaši, konkrētā tirgus struktūras vērtējuma11. Saskaņā ar EKT judikatūru kolektīvās dominances pierādīšanai jāizmanto individuāla pieeja, analizējot katras lietas konkrētos apstākļus. Kolektīvā dominējošā stāvokļa esamība, tāpat kā individuālā dominējošā stāvokļa esamība, pati par sevi neveido pārkāpumu. Saskaņā ar ekonomikas teoriju, no kuras izriet kolektīvās dominances doktrīnas, tirgus dalībnieki var iegūt labumus no iepriekš nesaskaņotu vienotu darbību veikšanas, un iemesls, kāpēc šādas darbības tiek aizliegtas, ir iespējas nostiprināt savu dominējošo stāvokli. Viens no kolektīvās dominances pārkāpuma veidiem var būt vairāku tirgus dalībnieku (kolektīvā dominējošā stāvoklī esošo) iepriekš nesaskaņotas darbības, piemērojot cenas zem konkurējošā līmeņa. Cenu negodīgums (pārāk zemas cenas) šajā gadījumā tiek vērtētas tāpat kā individuālā dominējošā stāvokļa pārkāpuma gadījumā. Šādas darbības tiek veiktas, lai izslēgtu pārējos tirgus dalībniekus no tirgus. EK ir konstatējusi kolektīvā dominējošā stāvokļa pārkāpumu (excplicit abuse), piemērojot selektīvas pārdošanas cenas un lojalitātes atlaides Cewal12 lietā (lēmums tika pārsūdzēts gan Pirmās instances tiesā13, gan EKT14, un abās instancēs tas tika atstāts spēkā). Kolektīvā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu var izdarīt arī tikai viens no kolektīvā dominējošā stāvoklī esošajiem tirgus dalībniekiem. Šādu secinājumu ir veikusi Pirmās instances tiesa Irish Sugar lietā, nosakot, ka: "tirgus dalībnieki, kas atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī, var veikt kopēju vai individuālu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu".15 Visbeidzot, Michelin lietā16 EKT noteica, ka dominējošs stāvoklis pats par sevi nav nekas nosodāms, taču uzņēmumam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, neatkarīgi no tā, kā šis dominējošais stāvoklis ir izveidojies, ir īpaša atbildība par to, lai ar savu darbību šis uzņēmums nekropļotu konkurenci kopējā tirgū. 3.2. Tirgus struktūra un tirgus daļas Latvijā un reģionālajos tirgos VID vēstules Nr.13.3.2/13683 (18.05.2006.) 2.pielikumā norādīts, ka uz 2006.gada 1.martu speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai bija spēkā 215 komersantiem. Pēc publiski pieejamās informācijas VID interneta mājas lapā17 Konkurences padome konstatē, ka 21 no minētajiem 215 komersantiem nodarbojas tikai ar auto gāzes mazumtirdzniecību, tādējādi šie komersanti nav uzskatāmi par konkrētā tirgus dalībniekiem. Rezultātā uz 2006.gada 1.martu degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojās 194 komersanti. 1.tabulā redzamas degvielas mazumtirgotāju tirgus daļas Latvijā saskaņā ar VID sniegto informāciju (vēstule Nr.13.3.2/13683 (18.05.2006.)). 1.tabula. Komersantu tirgus daļas Latvijā (%) 2003 Statoil un Magni 22,8 Neste 8,89 Lukoil Serviss 7,65 RusLatNafta 4,28 Latvijas nafta 4,09 Alco 3,62 Virši-A 3,46 Viada 3,09 Astarte-Nafta 2,04 Liepiņš 1,66 Ziemeļu nafta 1,38 RNS-D 1,34 Ingrid A 1,31 uzņ., kuriem daļa <1% 34,39 2004.janv.-apr. Statoil un Magni 25,95 Neste 8,94 Lukoil Serviss 8,26 RusLatNafta 3,98 Latvijas nafta 3,44 Alco 3,36 Virši-A 2,04 Viada 1,93 Astarte-Nafta 1,57 Liepiņš 1,56 Ziemeļu nafta 1,4 RNS-D 1,39 uzņ., kuriem daļa <1% 36,18 2004.maijs-dec. Statoil 22,49 Neste 9,83 Lukoil + Lukoil Serviss 8,41 Virši-A 4,16 Latvijas nafta 4,01 Alco 3,47 Astarte-Nafta 2,07 Liepiņš 1,84 Aparts 1,82 Viada 1,54 RusLatNafta 1,49 Ziemeļu nafta 1,45 RNS-D 1,41 Ingrid A 1,26 uzņ., kuriem daļa <1% 34,75 2005 Statoil 21,57 Neste 12,14 Lukoil 8,52 Virši-A 4,72 Latvijas nafta 3,94 Alco 3,06 Aparts 2,22 Astarte-Nafta 1,99 Ziemeļu nafta 1,61 Liepiņš 1,53 RNS-D 1,36 Ingrid A 1,09 Viada 1,04 RusLatNafta 1 Sumata 1 uzņ., kuriem daļa <1% 33,21 2006.janv.-marts Statoil 26,22 Neste 15,14 Lukoil 8,62 Virši-A 5,11 Latvijas nafta 3,14 Alco 2,39 Aparts 2,03 Astarte-Nafta 1,91 Ziemeļu nafta 1,46 Liepiņš 1,24 RNS-D 1,23 Sumata 1,02 uzņ., kuriem daļa <1% 30,49  Konkurences padome konstatē, ka tirgus daļu stabilitāte kopš 2003.gada bijusi Statoil, Neste un Lukoil, turklāt Statoil un Neste tirgus daļas būtiski pieaugušas 2006.gada sākumā. Ņemot vērā Neste un Lukoil apvienošanās gadījumus 2006.gadā ar citiem tirgus dalībniekiem, Konkurences padome pieņem, ka nākotnē Neste un Lukoil tirgus daļas pieaugs. Būtiskākais iemesls šo trīs komersantu tirgus daļu pieaugumam ir jaunu DUS izveide un jau esošu DUS iegūšana no salīdzinoši nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem. AS "Virši-A" tirgus daļa pieaugusi kopš 2004.gada, tādējādi AS "Virši-A", pēc VID sniegtās informācijas, uzskatāms par nozīmīgāko konkurentu minētajiem komersantiem. Tomēr, analizējot degvielas mazumtirdzniecības tirgu pēc reģionālā principa, Konkurences padome secina, ka AS "Virši-A" DUS izvietotas pamatā ārpus lielākajām Latvijas pilsētām, pretēji Statoil, Neste un Lukoil DUS, tādējādi AS "Virši-A" pēc DUS izvietojuma nav uzskatāms par pietiekami līdzvērtīgu konkurentu Statoil, Neste un Lukoil. Ņemot vērā patērētāju ieradumus degvielas iegādē, no pieprasījuma puses degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir reģionāla rakstura, tādējādi pilnīgākas tirgus situācijas noskaidrošanai Konkurences padome analizēja arī konkrētos reģionālos tirgus. Konkurences padomes 2002.gada 9.decembra lēmuma Nr.50 (Lieta Nr.539k/02/06/16 Par SIA "Latvija Statoil" un SIA "Shell Latvia" apvienošanos) 5.1.2.punktā ir noteikusi, ka parasti patērētāji degvielu iegādājas teritorijās, kurās tie ir sociāli aktīvi - veic darbu un dzīvo, un šīs teritorijas ir pilsētas un tuvākā apkārtne. Saskaņā ar Konkurences padomes izdarītajiem secinājumiem un pieņemtajiem lēmumiem18 degvielas mazumtirgotāju apvienošanās lietās Nr.1591/05/05/4 "Par SIA "Neste Latvija" un SIA "Aksioma - R.S." apvienošanos", Nr.1583/05/05/3 "Par SIA "Neste Latvija" un SIA "Trest Oil Co" apvienošanos", Nr.763/05/05/2 "Par SIA "Latvija Statoil" un SIA "Regal" apvienošanos", Nr.539k/02/06/16 "Par SIA "Latvija Statoil" un SIA Shell Latvia, SIA" apvienošanos" un lietā esošo informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenu pazemināšanos 2006.gada sākumā, Konkurences padome vērtēja šādus konkrētos reģionālos tirgus: 1. Jēkabpils pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne *; 2. Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorija; 3. Valmieras pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne *; 4. Jelgavas pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 5. Tukuma pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 6. Liepājas pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 7. Ogres pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 8. Rēzeknes pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 9. Cēsu pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 10. Ventspils pilsētas administratīvā teritorija un tās tuvākā apkārtne*; 11. Rīgas pilsēta un tās apkārtne, ar terminu "apkārtne" saprotot 20 km, izņemot Ogres virzienā 10 km19, attālumu no Rīgas pilsētas administratīvās robežas. * ar terminu "tuvākā apkārtne" saprotama teritorija 2-3 km attālumā no konkrētajām pilsētām. Lai kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu noteiktu Rīgas pilsētu, Konkurences padome lūdza degvielas mazumtirgotājus izteikt viedokli par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām Rīgas pilsētā. Lukoil vēstulē Nr.02/mt/28 (27.06.2006.) norāda, ka ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija, pamatojot to ar faktu, ka Lukoil klienti veic degvielas uzpildi visā Latvijā. Konkurences padome kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikusi visu Latvijas teritoriju, ņemot vērā lietas izpētes specifiku, ko analizējusi lēmuma 2.punktā. Neste Rīgas pilsētu vērtē kā vienu konkrēto ģeogrāfisko tirgu, uzskatot, ka konkrētā tirgus robežas ir 20 - 30 km no Rīgas pilsētas administratīvās robežas. Neste norāda, ka, vērtējot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, jāņem vērā, ka daudz iedzīvotāju no Rīgas piepilsētām dodas uz darbu Rīgā, tāpēc DUS pilsētas centrā pēc būtības jānodrošina līdzīgi konkurences apstākļi kā netālu no pilsētas esošajos DUS (vēstule Nr.01-287/2006 (29.06.2006.)). Statoil vēstulē Nr.CS003121/413 (05.07.2006.) norāda, ka degvielas tirgotājiem Rīgas pilsētā un Rīgas rajona pagastos (Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Stopiņu pagastu, arī Vangažos, Baložos un Saulkrastos) konkurences apstākļi vērtējami kā pietiekami līdzīgi. Statoil norāda, ka Rīgas pilsēta ir svarīgs saimnieciskais un administratīvais centrs un ka lielākā daļa Rīgas rajona pagastu iedzīvotāji Rīgā veic saimniecisko darbību, strādā, mācās, iepērkas un veic citu sadzīvisku darbību. Tādēļ ģeogrāfiskā tirgus - Rīgas pilsēta un tās tuvākā apkārtne - robežas nevar aprobežoties ar pāris kilometriem aiz Rīgas pilsētas administratīvās robežas. Minēto pagastu iedzīvotājiem (patērētājiem) ir raksturīgi iegādāties degvielu galvaspilsētā vai ap tās robežām. Statoil norāda, ka (*). Konkurences padome secina, ka, lai arī lielai daļai Rīgas pilsētai tuvāko pilsētu Jelgavas, Ogres, Jūrmalas un tālāko Rīgas rajona pagastu iedzīvotājiem darbs un cita sadzīviskā darbība norisinās Rīgā, šīs pilsētas nevar tikt ietvertas konkrētā tirgus robežās. Starp pilsētām, tālākajiem pagastiem un Rīgas pilsētu pastāv ierobežota degvielas iegādes aizvietojamība. Minētajās pilsētās konkurences apstākļus ietekmē iedzīvotāju skaits, kas degvielas iegādi veic tikai šajās pilsētās un neveic sadzīvisku darbību Rīgas pilsētā vai tās apkārtnē. Rīgas rajonā no Rīgas pilsētas tālāk esošajos pagastos konkurences apstākļus ietekmē tiem tuvāk esošās pilsētas un apdzīvotās vietas. Ņemot vērā degvielas mazumtirgotāju viedokļus un iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka pietiekami līdzīgi konkurences apstākļi tirgus dalībniekiem pastāv Rīgas pilsētā un tās apkārtnē, ar terminu "apkārtne" saprotot 20 km, izņemot Ogres pilsētas virzienā 10 km20, attālumu no Rīgas pilsētas administratīvās robežas. Saskaņā ar degvielas mazumtirgotāju sniegtajiem datiem par realizētajiem auto benzīna un dīzeļdegvielas apjomiem un apgrozījumu, 1.pielikumā redzamas tirgus daļas konkrētajos reģionālajos tirgos. Ņemot vērā degvielas tirgus dalībnieku apvienošanās lietās secināto un 1.pielikumā apkopoto informāciju, Statoil, Neste un Lukoil reģionālajos tirgos aizņem būtisku tirgus daļu. Statoil, Neste un Lukoil tirgus daļas konkrētajos reģionālajos tirgos no 2003. līdz 2005.gadam ir mainīgas, kas liecina par zināmu konkurenci to starpā, tomēr Statoil, Neste un Lukoil kopējai tirgus daļai reģionālajos tirgos ir tendence pieaugt, kas pamatā notiek tirgus strukturālo izmaiņu rezultātā. Tirgus daļu stabilitāti vai nelielu tās samazinājumu Konkurences padome konstatē tirgus dalībniekiem, kuriem ir reģionāls DUS tīkls, vai tiem, kuri ir iesaistījušies kādā DUS tīklā (piem., tirgus dalībnieki, kuru DUS ir ar "Dinaz" vai "Trest" zīmolu), tādējādi nodrošinot degvielas realizāciju piesaistītajiem klientiem DUS tīkla ietvaros. Atsevišķi tirgus dalībnieki spēj sastādīt zināmu konkurenci Statoil, Neste un Lukoil, tomēr, kā jau Konkurences padome konstatēja iepriekš, to tirgus vara ir būtiski mazāka nekā minētajiem tirgus dalībniekiem. Ekonomikas analīzē tirgus koncentrācijas līmeņa noteikšanai izmanto Herfindāla - Hiršmana indeksu21 (turpmāk - HHI). Ja HHI ir mazāks par 1000, tad tirgus tiek vērtēts kā nekoncentrēts. Ja HHI ir robežās no 1000 līdz 1800, tirgu aplūko kā mēreni koncentrētu, bet HHI virs 1800 liecina par augsti koncentrētu tirgu. 2.tabulā redzami HHI konkrētajos reģionālajos tirgos. 2.tabula. HHI reģionālajos tirgos22 HHI Jēkabpils 1388 Jūrmala 2660 Valmiera 1418 Jelgava 2121 Tukums 1621 Liepāja 2138 Ogre 2171 Rēzekne 1518 Cēsis 1820 Ventspils 3202 Rīga 1640  HHI reģionālajos tirgos norāda, ka tie ir augsti vai mēreni koncentrēti, jo tirgū darbojas daži komersanti ar lielām tirgus daļām. 3.3. Produkta homogenitāte un tirgus caurskatāmība Atklātā, caurskatāmā tirgū uzņēmumiem ir viegli sekot konkurentu soļiem, kā arī pieņemt saskaņotus lēmumus, turklāt auto degviela ir homogēns jeb viendabīgs produkts, kas paredzēta noteiktai patērētāju grupai - automašīnu lietotājiem. Būtiskākā informācija, kas interesē gan konkurentus, gan patērētājus, ir degvielas cena. Ņemot vērā, ka degvielas cenas tiek norādītas DUS, kā arī tiek publicētas interneta portālā "Leta", tad no cenu viedokļa degvielas tirgus ir vērtējams kā ļoti caurskatāms. Turklāt konkurentiem ir viegli izkalkulēt cita uzņēmuma cenas, jo tās veidojas no vairumtirdzniecības cenām, kas arī ir pietiekami skaidri nojaušamas. Pietiekami caurspīdīga ir arī uzņēmumu atlaižu sistēma patērētājiem. Degvielas tirgus ir viendabīgs un degvielas realizācijas tehnoloģijas uzņēmumiem ir ļoti līdzīgas, kā rezultātā iespējams samērā precīzi zināt arī konkurentu izmaksu struktūru un aprēķināt peļņas procentu, līdz ar to uzņēmuma spēku. Degvielas tirgotājiem ir viegli sekot konkurentu paplašināšanās aktivitātēm, kā arī pārzināt konkurentu DUS izvietojumu. Izteikti caurskatāmā homogēna produkta tirgū īpaši iespējama oligopola dalībnieku paralēlu darbību esamība. 3.4. Vertikālā integrācija un pieeja resursu un noieta tirgiem Statoil, Neste un Lukoil ir vertikāli integrēti uzņēmumi, kas tiem dod iespēju piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus, tādējādi nodrošinot tos ar jaunākām tehnoloģijām, DUS celtniecības un reklamēšanās iespējām. Minētie uzņēmumi Latvijas degvielas tirgū darbojas gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī. Neste pilnvarotā pārstāvja zvērinātu advokātu biroja "Lejiņš, Torgāns & Partneri" 2007.gada 23.aprīļa vēstules (turpmāk - Neste 23.04.2007. vēstule) 2.3.punktā norādīts, ka "(..) KP kļūdaini apgalvo, ka Neste pieder pie vertikāli integrētu uzņēmumu grupas (..) Pretēji Exxon-Mobil, Shell, BP, TotalFinaElf utt., kā arī Lukoil un Statoil, kuri pieder pie vertikāli integrētu uzņēmumu grupām, Neste Oil Corporation nepieder naftas atradnes. Neste Oil Corporation ir pārstrādes un mārketinga uzņēmums, un tā meitas uzņēmums SIA "Neste Latvija" ir mazumtirdzniecības uzņēmums (..)" Neste nav tipisks vertikāli integrēts naftas industrijas uzņēmums, tomēr saskaņā ar ekonomikas teoriju termins "vertikāla integrācija" norāda uz uzņēmuma īpašumtiesību un kontroles veidu. Tas, kādos līmeņos (ieguve, pārstrāde, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība) uzņēmums darbojas, parāda, cik vertikāli integrēts tas ir. Vertikāli integrētu uzņēmumu raksturo tā hierarhija un kopējs īpašnieks. Neste darbojas gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības un, kā norāda Neste, "Neste Oil Corporation", arī pārstrādes līmenī, kas liecina par Neste kā vertikāli integrētu uzņēmumu. Saskaņā ar Statoil (vēstule Nr.CS003121/254 (11.04.2006.)), Neste (vēstule Nr.01-200/2006 (21.04.2006.)) un Lukoil (vēstule Nr.02/183 (11.04.2006.)) sniegto informāciju par veiktajiem degvielas iepirkumiem no 2005.gada 1.decembra līdz 2006.gada 28.februārim Statoil benzīnu iepērk (*) un dīzeļdegvielu (*), Neste benzīnu iepērk (*) un dīzeļdegvielu pamatā (*), Lukoil benzīnu iepērk (*) un dīzeļdegvielu (*). Pamatojoties uz VID sniegto informāciju (vēstule Nr.13.3.2/26958 (13.10.2006.)), Latvijā no 2006.gada janvāra līdz septembrim auto degvielu ieveda un realizēja vairumtirdzniecībā 34 komercsabiedrības. Saskaņā ar VID interneta mājas lapā pieejamo informāciju23 uz 2006.gada 17.novembri no minētajām 34 komercsabiedrībām 13 darbojās degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Konkurences padome lietā Nr.1173/05/05/5 "Par Konkurences likuma 13.panta iespējamo pārkāpumu SIA ""Mažeiķu Nafta" Tirdzniecības nams" darbībās" secināja, ka lielākie degvielas vairumtirgotāji Latvijā ir Statoil, Neste, Lukoil, (*). Uz 2006.gadu lielapjoma piegādes līgumus ar MNTN noslēguši (*). Saskaņā ar VID interneta mājas lapā pieejamo informāciju no lielākajiem degvielas importētājiem degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas (*). Saskaņā ar MNTN lielapjoma piegādes līgumu nosacījumiem degvielas cena un piemērojamās atlaides tiek noteiktas atkarībā no konkrētās komercsabiedrības reāli iegādātā degvielas apjoma. Pamatojoties uz pārdošanas līgumu Speciālo noteikumu 3. un 5.2.punktā minētajiem nosacījumiem, (*) 2006.gada martā, 2., 3. un 4.ceturksnī apņēmušies iepirkt no MNTN noteiktus degvielas apjomus (3.tabula), un tiem tiek piemērotas sākotnējās atlaides (4.tabula). 3.tabula. Pircēju plānotie degvielas iepirkuma daudzumi no MNTN 2006.gadā, tūkst.t (benzīns/dīzeļdegviela) (*) 4.tabula. Sākotnējās atlaides, ASV dolāri/t (benzīnam/dīzeļdegvielai) (*) Saskaņā ar minēto līgumu 6.5.punktu (*). Attiecībā pret degvielas mazumtirgotājiem (*) dīzeļdegvielas, (*) benzīna iegādei iegūst salīdzinoši lielākas atlaides, līdz ar to zemāku degvielas iepirkuma cenu. Konkurences padome vērtēja nelielo degvielas tirgotāju iespējas iepirkt degvielu ārpus Latvijas. LDTA 2006.gada 20.decembra vēstulē Nr.01/01-54 mazo DUS tīklu iespēju iepirkt degvielu ārpus Latvijas vērtē kā grūti realizējamu, to pamatojot ar tam nepieciešamajiem lielajiem finanšu līdzekļiem naftas produktu iegādei, loģistikas nodrošināšanai, nodokļu samaksai un fiziskās glabāšanas nodrošināšanai. Turklāt LDTA norāda, ka nepieciešama papildus administratīvā kapacitāte normatīvo aktu izpildei, jo degvielas ievedējiem Latvijas tirgū ir pienākums glabāt Valsts degvielas krīzes rezerves 36 dienu patēriņa apjomā. Attiecībā uz mazo degvielas tirgotāju kooperāciju degvielas iepirkumos lielākos daudzumos, LDTA skaidro, ka, iespējams, kāda sadarbība notiek tikai starp saistītajiem uzņēmumiem, tomēr degvielas tirgū pastāvošās saspringtās konkurences apstākļos šāda kooperācija nav iespējama. DTRS 2006.gada 27.decembra vēstulē arī norāda, ka iepirkt degvielu ārpus Latvijas lielākos daudzumos un kooperēties mazajiem un vidējiem degvielas mazumtirgotājiem ir praktiski gandrīz neiespējami, jo tiem nav kopēja kredīta nodrošinājuma, turklāt degvielas glabāšanas un loģistikas izmaksas ir nepārvarams šķērslis, kas pēc būtības pārsniedz radīto ekonomiju, iegādājoties degvielu ārpus Latvijas lielākos daudzumos. SIA "Viada" 2007.gada 5.februāra vēstulē Nr.02/37 norāda, ka mazo un vidējo degvielas mazumtirgotāju kooperācija degvielas iepirkumiem Latvijā un ārpus tās nav iespējama, jo tiem "..nav tādu brīvu apgrozāmo līdzekļu, lai tos varētu ieguldīt lielos degvielas iepirkumos ārpus Latvijas, ne arī Latvijā.." Papildus SIA "Viada" norāda, ka pastāv gan finansiāli, gan praktiski šķēršļi pieejai termināliem. Nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem pastāv būtiskas barjeras iegādāties degvielu lielākos apjomos par zemāku cenu tieši no rūpnīcas, tādēļ tie degvielu iegādājas vairumtirdzniecības tirgū Latvijā, un to degvielas iepirkuma cena ir Latvijas degvielas vairumtirdzniecības tirgū noteiktā. Statoil, Neste un Lukoil degvielas iepirkuma cena ir zemāka nekā nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem (Skat. 2.pielikumu). Statoil, Neste un Lukoil degvielu iepērk lielos apjomos, kas tiem dod iespējas variēt ar degvielas mazumtirdzniecības cenu, tirgojot iepriekš iepirktu degvielu par zemāku cenu, pretēji nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem, kuru iegādātā degviela tiek realizēta DUS īsā laika periodā. Saskaņā ar lietā esošo un publiski pieejamo informāciju Statoil, Neste un Lukoil ir izveidojies plašs DUS tīkls. To DUS pamatā ir izvietoti lielākajās Latvijas pilsētās un pie autoceļiem. Lielāka daļa DUS izvietoti Rīgas pilsētā, kurš ir lielākais un pieprasījuma ziņā izdevīgākais tirgus, vadoties no realizētajiem degvielas apjomiem tajā. DUS izvietojums ir svarīgs faktors klientu piesaistē, kurā Statoil, Neste un Lukoil ir pārāki pār citiem tirgus dalībniekiem, jo to DUS atrodas ģeogrāfiski izdevīgākās vietās. Turklāt, pastāvot pietiekoši plašam DUS tīklam, Statoil, Neste un Lukoil pastāv iespēja zaudējumu vienā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū kompensēt ar ieguvumu citā. Šādu iespēju mazajam degvielas mazumtirgotājam nav. 3.5. Statoil, Neste un Lukoil cenu konkurences izvērtējums Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" auto degvielas kvalitātes rādītāju normas ir stingri reglamentētas, tādējādi Latvijas tirgū nonāk līdzīgas kvalitātes auto degviela. Iepirkuma cenas ir pietiekami caurspīdīgas, lai konkurenti varētu pietiekami skaidri nojaust cita iespējas konkurēt ar degvielas cenu. Pamatojoties uz lietā esošo informāciju, Ekonomikas ministrijas24 un Konkurences padomes degvielas tirgus uzraudzības lietas ietvaros veikto degvielas cenu monitoringu, Konkurences padome secina, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu svārstības 2005.gadā starp Statoil, Neste un Lukoil nav izteiktas. Cenu korelācija Statoil, Neste un Lukoil starpā ir līdzīga ilgā laika posmā, kas izveidojusies no minēto komersantu spēka samēra tirgū. Konkurences padome uzskata, ka spēka samērs pamatojams ar katra komersanta tēlu patērētāju skatījumā. Komersantu tēls veidojies lielākoties no reklāmas un apkalpošanas kvalitātes, kas ir pamata instrumenti, ar kuriem Statoil, Neste un Lukoil galvenokārt konkurē savā starpā. Ievērojot degvielas kā produkta homogenitāti, tirgus caurskatāmību, pārdevēju izmaksu simetriskumu, cenu caurspīdīgumu, pieprasījuma stabilitāti, kā arī nelielo piegādātāju skaitu vairumtirdzniecības līmenī, kas rada vertikāli integrētu uzņēmumu priekšrocības, par kādiem uzskatāmi Statoil, Neste un Lukoil, atzīstams, ka īstermiņā cena nav izšķirošais konkurences faktors. Tomēr pie zināmiem apstākļiem būtiskas cenu izmaiņas var ievērojami palielināt cenas kā konkurences faktora nozīmi. 3.6. Mazo un vidējo tirgus dalībnieku un pircēju spēja ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības Auto degviela ir homogēna prece un tās pieprasījuma aizvietojamība starp piedāvātājiem ir būtiska, tādējādi autobraucējiem ir viegli pārslēgties no viena pārdevēja pie cita, tomēr, ņemot vērā iepriekš secināto, situācijā, ja tiek būtiski pazemināta cena, nelielie degvielas mazumtirgotāji nevar ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības. Būtiska nozīme Statoil, Neste un Lukoil darbību un to pozīciju nostiprināšanos tirgū novērtēšanai ir barjerām jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 2.panta sesto daļu un 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" 11. un 12.punktu komercdarbību ar akcīzes precēm drīkst veikt komersants, kurš ir saņēmis attiecīgu VID licencēšanas komisijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, komersants iesniedz iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par bīstamo iekārtu reģistrāciju un par nodokļu samaksu. Saskaņā ar noteikumiem par licences izsniegšanu par katru tirdzniecības vietu jāmaksā nodeva 50 latu apmērā. Minētās barjeras Konkurences padome neuzskata par būtiskām komercdarbības ar degvielas tirdzniecību uzsākšanai. Būtiskākās barjeras, kas var atturēt komersantus iesaistīties degvielas mazumtirdzniecības tirgū, ir: 1. Kapitāla ieguldījums (DUS celtniecība); 2. Teritoriālais faktors (DUS izvietojums); 3. Tirgus struktūra (Spēcīgi tirgus dalībnieki). LDTA 2006.gada 16.jūnija vēstulē Nr.01/01-24 norāda, ka Latvijas degvielas tirgus nav īpaši pievilcīgs jauniem tirgus dalībniekiem. LDTA apliecina, ka degvielas mazumtirdzniecības organizēšanai kopumā ir nepieciešami lieli sākotnējie finanšu līdzekļi, kā arī sarežģīta tehnisko un tehnoloģisko prasību nodrošināšana, turklāt tirgus rentabilitāte ir ievērojami mazāka nekā daudzās citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. DTRS 2006.gada 19.jūnija vēstulē Nr.4-9/06 pauž viedokli, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav iespējama, to skaidrojot ar ļoti dārgu DUS celtniecību, augstām zemes izmaksām, mazu peļņu un ilgu celtniecības izdevumu atmaksāšanās termiņu. Attiecībā uz Rīgas pilsētu DTRS norāda, ka tajā degvielas patēriņš pārsniedz 50% no visas Latvijas degvielas patēriņa, turklāt Statoil un Neste Rīgas pilsētā ieņem dominējošo stāvokli, un Rīgas pilsētā praktiski nav vietas, kur celt jaunas DUS. DTRS norāda, ka jauna degvielas mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka ienākšana Latvijā vienīgi būtu iespējama, pārpērkot kāda jau esošā tirgus dalībnieka DUS tīklu, pie nosacījuma, ja tīkls procentuāli aizņem būtisku tirgus daļu. Pamatojoties uz VID 2006.gada 18.maija vēstulē Nr.13.3.2/13683 sniegto informāciju par spēkā esošo speciālo atļauju (licenču) naftas produktu mazumtirdzniecībai skaita izmaiņām (5.tabula), Konkurences padome secina, ka tirgus dalībnieku skaits kopš 2003.gada ir samazinājies, kas liecina, ka savas pozīcijas tirgū nevar saglabāt tirgus dalībnieki, kuriem ir ierobežotas finansiālās iespējas. 5.tabula. Spēkā esošo atļauju (licenču) naftas produktu mazumtirdzniecībai skaits uz katra gada 1.janvāri 2003 2004 2005 2006 263 252 231 216  Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil būtisku konkurenci var sastādīt resursu un finanšu ziņā līdzīgs tirgus dalībnieks. Nākotnē degvielas tirgū varēs ienākt tikai lieli finansiāli spēcīgi dalībnieki, pārņemot mazākos tirgus dalībniekus vai būvējot jaunas DUS. Ņemot vērā LDTA un DTRS viedokļus, tendences auto degvielas tirgū un veikto analīzi, Konkurences padome Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū jaunu tirgus dalībnieku ieiešanas barjeras vērtē kā augstas, sevišķi Rīgas pilsētā un citās Latvijas lielākajās pilsētās, tādējādi Statoil, Neste un Lukoil potenciālo konkurentu ienākšana tirgū ir būtiski apgrūtināta. Saskaņā ar Statoil, Neste un Lukoil sniegto informāciju Konkurences padome secina, ka minētie komersanti ar atlaidēm cenšas piesaistīt pircējus iegādāties degvielu viņu uzņēmumā. Tie piedāvā fiziskām un juridiskām personām debetkartes un kredītkartes degvielas iegādei. Slēdzot līgumu par degvielas iegādi, komersanti pircējiem piešķir atlaidi, kas ir fiksēta vai atkarīga no iegādātā degvielas daudzuma un/vai nopirktajām citām precēm un pakalpojumiem. Papildus tiek piedāvātas arī atlaides DUS pieejamo citu produktu iegādei. Saskaņā ar Statoil (vēstule Nr.CS003121/413 (05.07.2006.)), Neste (vēstule Nr.01-287/2006 (29.06.2006.)) un Lukoil (vēstule Nr.02/mt/28 (27.06.2006.)) iesniegtajiem līgumiem un vienošanām par degvielas iegādes kartēm Konkurences padome konstatē, ka minēto līgumu noteikumi neuzliek par pienākumu pircējam iegādāties degvielu tikai no līgumslēdzēja. Līgumattiecības neierobežo pircēja iespējas izvēlēties citu pārdevēju. Tomēr, ņemot vērā noslēgtās vienošanās, Konkurences padome pieņem, ka situācijā, ja citi degvielas mazumtirgotāji īslaicīgi pazemina degvielas cenu, juridiskās personas pamatā nepārslēdzas degvielas iegādei pie cita mazumtirgotāja. Juridisko personu degvielas piegādātāja izvēle pamatojas ne tikai uz degvielas cenu, tā lielā mērā atkarīga arī no konkrētā degvielas mazumtirgotāju DUS izvietojuma un sniegto pakalpojumu kvalitātes. Konkurences padome secina, ka citiem tirgus dalībniekiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil darbības, ja minētie trīs tirgus dalībnieki paaugstina vai pazemina degvielas mazumtirdzniecības cenu. Cenas paaugstināšanas gadījumā mazie degvielas mazumtirgotāji savas cenas pieskaņo Statoil, Neste un Lukoil piedāvātajām cenām, savukārt cenas pazemināšanās gadījumā to izmaksu struktūra neļauj mazajiem degvielas mazumtirgotājiem pieskaņot savas cenas Statoil, Neste un Lukoil piedāvātajām cenām, jo situācijā, kurā nelielie tirgus dalībnieki degvielu iepērk Latvijas vairumtirdzniecības tirgū, augstāka pieejamā degvielas vairumtirdzniecības cena neļauj tiem samazināt mainīgās izmaksas. Tas nozīmē, ka, ja Statoil, Neste un Lukoil cenas samazina, citiem tirgus dalībniekiem nepastāv iespēja ietekmēt šo tirgus dalībnieku darbības. Arī pircēju spēka faktoram nav būtiskas nozīmes degvielas tirgū cenu paaugstināšanas vai pazemināšanas situācijā no savstarpēji atkarīgu tirgus dalībnieku puses. Teorētiski patērētāji uz augstām cenām reaģē, samazinot pieprasījumu, taču zināms, ka degvielas tirgū cenu elastība ir vāja. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījumā par degvielas tirgu Latvijā25 secināts, ka degvielas cenas pieaug, tomēr patēriņš nesamazinās. Patērētāji pieņem jebkādu degvielas cenu tirgū. Cenu pazemināšanās gadījumā Statoil, Neste un Lukoil klienti iegūst īslaicīgu labumu, kas tos nemudina izvēlēties citu tirgotāju, tādējādi pamatā tiek ietekmēta mazo degvielas mazumtirgotāju klientu rīcība, izvēloties veikt degvielas iegādi pie Statoil, Neste un Lukoil. 3.7. Statoil, Neste un Lukoil dominējošais stāvoklis 2003.gadā Statoil, Neste un Lukoil kopējā tirgus daļa bija 39,34%, 2004.gada janvārī līdz aprīlim 43,15%, 2004.gada maijā līdz decembrim 40,73%, 2005.gadā 42,23%, bet 2006.gada janvārī līdz martam 49,98%, tādējādi to tirgus daļa pārsniedz Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteikto tirgus dalībnieku tirgus daļas slieksni dominances konstatēšanai, turklāt tirgus daļa pārsniedz 40% robežu pietiekami ilgā laika periodā un tai ir tendence pieaugt. Analizētajos konkrētajos reģionālajos tirgos tirgus daļas ir vēl lielākas ar tendenci pieaugt. Ņemot vērā degvielas mazumtirdzniecības tirgus struktūras raksturojumu, Konkurences padome secina, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū pastāv oligopols, ko veido Statoil, Neste un Lukoil. Statoil, Neste un Lukoil tirgus daļu izmaiņas parāda, ka to starpā konkurence pastāv, tomēr kopējai oligopola tirgus daļai ir tendence pieaugt. Tas ļauj secināt, ka Statoil, Neste un Lukoil savstarpējā konkurence, iespējams, ierobežo konkurenci attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem. Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil, iepērkot degvielu par zemāku cenu, iegūst iespēju noteikt zemākas degvielas mazumtirdzniecības cenas nekā vidēji tie degvielas mazumtirgotāji, kas degvielu iepērk vairumtirdzniecībā Latvijā, t.sk. arī no minētajām kompānijām. Nelielajiem degvielas mazumtirgotājiem pastāv būtiskas barjeras iegādāties lielākus degvielas apjomus par zemāku cenu tieši no rūpnīcas. Statoil, Neste un Lukoil pretēji nelielo tirgus dalībnieku iespējām, ir līdzvērtīgi resursi, pieeja produktu un noieta tirgiem, tādējādi Konkurences padome secina, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgū pastāv divi konkurences līmeņi: (1) konkurence starp oligopola dalībniekiem un (2) konkurence starp oligopola dalībniekiem un pārējiem degvielas mazumtirgotājiem. Šādā situācijā būtiska mazumtirdzniecības cenu pazemināšana izraisa paralēlas darbības līdzvērtīgu komersantu starpā. Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste un Lukoil ir savstarpēji atkarīgi degvielas cenu līmeņa ziņā, ko pierāda degvielas cenu pazemināšanās gadījums 2006.gada februārī un martā, tādējādi izraisīto cenu svārstību rezultātā neviens no oligopola dalībniekiem savstarpēji nav ieguvējs, jo, ņemot vērā līdzīgo spēka samēru, tie nevar viens otru būtiski ietekmēt. Latvijas degvielas tirgus ir caurskatāms, kas ļauj Statoil, Neste un Lukoil koordinēt (ietekmēt) degvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni tirgū, pietiekami skaidri paredzot vienam otra rīcību degvielas cenu svārstību situācijā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola esošajiem tirgus dalībniekiem (to izspiešanu no tirgus). Oligopola dalībnieki apzinās, ka jebkurš no tiem sekos cenu pazeminājumam, pretējā gadījumā tas tiks "sodīts" ar klientu skaita samazināšanos, līdz ar to apgrozījuma kritumu. Ārpus oligopola esošie tirgus dalībnieki nevar ietekmēt oligopola dalībnieku darbības, tiem pazeminot cenas, ko izskaidro to ierobežotās finansiālās un degvielas iegādes iespējas. Pazeminoties degvielas mazumtirdzniecības cenai, patērētāji degvielas iegādē pamatā nepārslēdzās starp oligopola dalībniekiem, jo likumsakarīgi degvielas mazumtirdzniecības cenas 2006.gada sākumā pazemināja visi oligopola dalībnieki. Patērētāji iegūst zemāku cenu un nav ieinteresēti oligopola darbību ietekmēšanā, tādējādi cenu pazemināšanās gadījumā patērētāju ietekme uz oligopola darbību apturēšanu nepastāv. Ņemot vērā augstākminēto, Latvijas degvielas mazumtirdzniecības struktūra, konkurences process tirgū un vairākas Statoil, Neste un Lukoil priekšrocības (t.sk. zīmola atpazīstamība, plašais DUS tīkls, klientu lojalitātes programmas) attiecībā pret to konkurentiem rada situāciju, kurā tiem ir iespēja darboties būtiskā pakāpē neatkarīgi no konkurentiem. Pamatojoties uz veikto konkurences apstākļu analīzi, Konkurences padome secina, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū Statoil, Neste un Lukoil ir tirgus vara un tiem ir iespēja būtiskā pakāpē darboties neatkarīgi no to konkurentiem, tādējādi prezentējot sevi kā kolektīvu vienību degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Statoil 2007.gada 23.aprīļa vēstulē Nr.CS003121/180 (turpmāk - Statoil 23.04.2007. vēstule) Konkurences padomei norāda uz to, ka: "KP Lietas faktu vērtējumā nepareizi piemēro EK tiesībās izstrādāto kolektīvā dominējošā stāvokļa definīciju, izmantojot vietējo dominējošā stāvokļa definīciju, bet nevērtējot tirgus dalībnieku tirgus varu (..)". Konkurences padome tirgus daļu lielumu šajā lietā neuzskata par būtiskāko rādītāju Statoil, Neste un Lukoil kolektīvā dominējošā stāvokļa konstatēšanai. Būtiskākais faktors ir to tirgus vara Latvijas degvielas tirgū, kura rada Statoil, Neste un Lukoil iespēju to izmantot konkrētajos reģionālajos tirgos arī tad, ja konkrētajā tirgū izvietotas viena vai divu oligopola dalībnieku DUS. Konkurences likuma normu interpretācijā un Konkurences padomes viedokļa skaidrojumā, jo īpaši, nozīmīga loma ir EK tiesību un prakses izmantošanai, ņemot vērā to, ka Konkurences likums, tajā skaitā 13.pants, ir izstrādāts, pārņemot EK primārajos un sekundārajos tiesību avotos un ar tiem saistītajā EKT un Pirmās instances tiesas praksē iedibinātos konkurences tiesību principus. Taču, protams, Latvijas konkurences normām ir zināmas specifiskas nianses, kas atšķiras no EK tiesību formulējumiem. Viena no šādām niansēm atrodama dominējošā stāvokļa un tā ļaunprātīgas izmantošanas formulējumā. Konkurences likuma 13.pantā, izmantojot līdzīgu formulējumu kā EK dibināšanas līguma 82.pantā, noteikts, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā to ļaunprātīgi izmantot Latvijas teritorijā. Atsevišķi dominējošā stāvokļa definīcija formulēta Konkurences likuma 1.panta 1.punktā: "tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40% un šis dalībnieks vai dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem." EK dibināšanas līguma 82.pants līdzīgi nosaka aizliegumu vienam vai vairākiem dominējošā stāvoklī esošiem uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot šādu stāvokli tirgū. Taču atšķirībā no Konkurences likuma EK normatīvajos aktos, ne primārajos, ne sekundārajos, nav ietverta dominējošā stāvokļa definīcija. Tā ir apzināta pieeja, ņemot vērā, ka konkurences tiesību piemērošanas sfēra ir ļoti plaša, daudzveidīga un lielā mērā balstīta uz katras individuālas situācijas specifiskajiem apstākļiem. Tādējādi, domi …