Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.14 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2015.gada 2.aprīlī (prot. Nr.15, 2.§) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.2579/14/7.3.2./10 Par SIA "Vides investīcijas" un SIA "ZMK investīcijas" apvienošanos Satura rādītājs I Apvienošanās dalībnieki 1. SIA "Vides investīcijas" 2. SIA "ZMK investīcijas" II Apvienošanās veids III Konkrētie tirgi 3. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi 3.1. Atkritumu apsaimniekošanas posmi 3.2. Ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojums 3.3. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumi 3.4. No atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecība 3.5. Atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojumi 4. Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojums un ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojums 5. Vides labiekārtošanas iekārtu tirdzniecība un labiekārtošanas pakalpojums IV Apvienošanās ietekmes izvērtējums 6. Ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojuma tirgus 7. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgus 7.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtība 7.2. Pašvaldību viedoklis 7.3. Apsaimniekotāju viedoklis 7.4. Apvienošanās ietekmes uz tirgu izvērtējums 7.5. Ietekme Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā 8. Atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojuma tirgus Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā 9. No atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības tirgus 10. Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojuma un ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojuma tirgus 11. Vides labiekārtošanas iekārtu tirdzniecība un labiekārtošanas pakalpojumu tirgus V KP secinājumi VI Apvienošanās dalībnieka piedāvātie saistošie noteikumi 1 Konkurences padome (turpmāk - KP) 02.12.2014. saņēma ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk - Ziņojums), SIA "Vides investīcijas" (turpmāk - VI) iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "ZMK investīcijas" (turpmāk - ZMKI) un SIA "Vides pakalpojumu grupa" (turpmāk - VPG). 2 No Ziņojuma izriet, ka izpildās Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15.panta otrās daļas 1.punkta kritērijs (apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 35 572 000 eiro) un 2.punkta kritērijs (apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus), kā rezultātā  konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP. 3 Par pilna Ziņojuma saņemšanas dienu KP noteica 02.12.2014., informējot par to Ziņojuma iesniedzēju. 23.12.2014. KP pieņēma lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu lietā Nr.2579/14/7.3.2/10 (turpmāk - Lieta). Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildu iegūto informāciju, KP konstatēja: I Apvienošanās dalībnieki 1. SIA "Vides investīcijas" 4 SIA "Vides investīcijas" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40103532282, juridiskā adrese Vaļņu iela 5-5, Rīgā, tās galvenie darbības veidi ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, uzņēmumu vadīšana. 5 99,99% VI pamatkapitāla daļas pastarpināti pieder fiziskai personai G.K. 6 G.K., kam ir izšķiroša ietekme VI, ir izšķiroša ietekme arī šādos uzņēmumos: 7 AS "TAK investīcijas", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40103799972, tās galvenie darbības veidi ir holdingkompāniju darbība; 8 SIA "Kapitāla Investīcijas", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003926194, tās galvenie darbības veidi ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās; 9 SIA "Enerģijas Risinājumi", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003926211, tās galvenie darbības veidi ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās; 10 SIA "Investīciju Risinājumi", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.50003733891, tās galvenie darbības veidi ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās; 11 SIA "Enerģijas Risinājumi. LV", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.50003544111, tās galvenie darbības veidi ir centrālo biroju darbība; 12 SIA "Enerģijas Risinājumi. RIX", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003718848, tās galvenie darbības veidi ir holdingkompāniju darbība; 13 SIA "Jaunā Fabrika", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003541541, tās galvenie darbības veidi ir būvniecības projektu izstrādāšana un centrālo biroju darbība; 14 AS "Valmieras Enerģija", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.44103016580, tās galvenie darbības veidi ir tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un karstā ūdens piegāde; 15 SIA "Cēsu siltumtīkli", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003007848, tās galvenie darbības veidi ir tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un karstā ūdens piegāde; 16 SIA "Biotransform", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.44103035990, tās galvenie darbības veidi ir būvniecības projektu izstrādāšana; 17 SIA "Jaunā Fabrika ESKO", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40103625775, tās galvenie darbības veidi ir inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas, citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība; 18 SIA "Vidzemes Esko 1", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40103626944, tās galvenie darbības veidi ir inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas, citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība; 19 SIA "CDzP", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.44103029458, tās galvenie darbības veidi ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata, sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana; 20 SIA "Bioinvest", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003622698, tās galvenie darbības veidi ir holdingkompāniju darbība; 21 SIA "Clean R" (turpmāk - Clean R) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003682818, tās galvenie darbības veidi ir atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus), atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus), nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību uz līguma pamata, uzkopšanas darbības. Clean R grupas apgrozījums 2013.gadā bija 29 milj. EUR. Clean R sniedz dalīti nevākto un dalīti vākto mazgabarīta cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, Nīcas, Tērvetes, Kokneses, Ozolnieku, Daugavpils, Inčukalna un Sējas novados. Clean R reģionālās filiāles ierīkotas: Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā. Šobrīd Clean R Latvijā piedāvā šķirot papīru un kartonu, stiklu, EEIA, bīstamos atkritumus, PET un polietilēnu, piedāvā arī komersantiem iespēju šķirot atkritumus atbilstoši Clean R uzstādītajiem dalīto atkritumu šķirošanas konteineriem. Visi dalīti vāktie atkritumi no mājsaimniecībām nonāk šķirošanas cehā Rīgā; 22 SIA "Eko Rija", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003679466, tās galvenie darbības veidi ir atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus), citu plastmasas izstrādājumu ražošana, čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana, metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde, citu mājsaimniecības preču vairumtirdzniecība, metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība; 23 SIA "Vidzemes Serviss", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003568033, tās galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, atkritumu savākšana; 24 SIA "Eko Terra", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40103199483, tās galvenie darbības veidi ir minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana, atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus); 25 SIA "TAK ieguldījumi", kas ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003931833, tās galvenie darbības veidi ir holdingkompāniju darbība, citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu. 26 G.K. un visas iepriekš minētās sabiedrības (kopā turpmāk - GK grupa), kurās G.K. ir izšķiroša ietekme, ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku KL 1.panta 9.punkta izpratnē. 2. SIA "ZMK investīcijas" 27 SIA "ZMK Investīcijas" (turpmāk - ZMKI) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40103758298, tās galvenie darbības veidi ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, uzņēmumu vadīšana. ZMKI vienīgais dalībnieks, kam tieši pieder 100% ZMKI pamatkapitāla daļas, ir SIA "Zaļā josta" (reģ.Nr.40003600046), juridiskā adrese Mūkusalas iela 41B-8, Rīga; 28 SIA "Vides pakalpojumu grupa" (turpmāk - VPG) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.40003244831, tās galvenie darbības veidi ir atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus). VPG vienīgais dalībnieks, kam pieder 100% VPG pamatkapitāla daļas, ir ZMKI. VPG apgrozījums 2013.gadā bija 8,3 milj. EUR. VPG sniedz dalīti nevākto un dalīti vākto mazgabarīta cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, Ķekavas novadā, Stopiņu novadā, Carnikavas novadā, Priekules novadā, Gulbenes novadā un Ērgļu novadā. Šobrīd VPG bāzes ārpus Rīgas darbojas Jūrmalā un Tukumā, kas primāri saistāms ar VPG sniegtajiem teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumiem. Tāpat ierīkota bāze Gulbenes pilsētā, lai apkalpotu Gulbenes novadu, kur VPG ir ieguvis tiesības apsaimniekot atkritumus. Visi dalīti vāktie atkritumi no mājsaimniecībām tiek vākti speciālā (atsevišķi no dalīti nevāktajiem sadzīves atkritumiem) maršrutā un nonāk VPG šķirošanas centrā Rīgā, un kurā materiāls tiek šķirots pa frakcijām. II Apvienošanās veids 29 Atbilstoši Ziņojumā sniegtajai informācijai apvienošanās rezultātā GK grupā ietilpstošā VI iegūs 100% ZMKI kapitāla daļu no SIA "Zaļā josta" un līdz ar to arī izšķirošu ietekmi pār ZMKI un VPG. 30 Starp VI un SIA "Zaļā josta" 04.11.2014. noslēgts Nodomu protokols, kurā norādīts, ka (*). 31 Saskaņā ar KL 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto "tirgus dalībnieku apvienošanās ir (…) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (…) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem". 32 Ņemot vērā minēto, konkrētā apvienošanās ir uzskatāma par apvienošanos KL 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē, vienam tirgus dalībniekam iegūstot tiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku. III Konkrētie tirgi 33 Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktā noteikto "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 34 Saskaņā ar Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" 2.1. un 2.2.apakšpunktu: "ietekmētais tirgus ir: - konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; - ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks." 35 Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju par GK grupas uzņēmumu un ZMKI un ar to saistīto uzņēmumu darbības veidiem secināms, ka apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki darbojas gan vairākos atšķirīgos uzņēmējdarbības sektoros, gan sektoros, kuros tie darbojas kā konkurenti, to darbībām pārklājoties, gan saistītos tirgos. Apvienošanās rezultātā ietekmētie tirgi: 1) cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana Latvijas teritorijā. Pēc apvienošanās plānots atsevišķā uzņēmumā integrēt atkritumu apsaimniekošanas komercdarbību, nodrošinot kvalitatīvāku pakalpojumu vēl plašākā teritorijā, 2) ražošanas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana Latvijas teritorijā, 3) no atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības pakalpojumu sniegšana Latvijas teritorijā, 4) atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojuma tirgus, kas ir saistīts ar atkritumu savākšanas tirgu, ņemot vērā, ka VPG 24.10.2013. noslēdza līgumu ar SIA "Getliņi EKO" par iepriekš nešķirotu cieto sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Pēc apvienošanās paredzēts saglabāt VPG kā tiesību subjektu, kurš realizēs iepriekš minēto līgumu, 5) ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumu sniegšana, ko nodrošina gan GK grupa, gan VPG, kas saistīta ar GK grupā iesaistīto uzņēmumu (SIA "Vidzemes Esko 1", SIA "CDzP") sniegto nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu. Pēc apvienošanās plānots atsevišķā GK grupas uzņēmumā izdalīt telpu un teritorijas uzkopšanas pakalpojumu, apvienojot Clean R un VPG zināšanas, darbiniekus un klientu bāzi, 6) sadzīves atkritumu konteineru tirdzniecības pakalpojums un vides labiekārtošanas pakalpojums, ko sniedz VPG un kas ir saistīts ar Clean R vides labiekārtošanas produktu, t.sk. sadzīves atkritumu konteineru, tirdzniecību. 3. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi 36 Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. Atkritumi tiek iedalīti sadzīves, bīstamajos un ražošanas atkritumos.1 37 Atbilstoši AAL 19.panta pirmajai daļai ir aizliegts sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanas atkritumiem. 38 Bīstamie atkritumi ir, piemēram, ķīmisko produktu atlikumi un citas vielas Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumu Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" izpratnē. To savākšanai ir noteikts atsevišķs regulējums, to savākšanā tiek izmantota speciāla no citu atkritumu savākšanas atšķirīga tehnika un iekārtas, tādēļ no atkritumu radītāja viedokļa bīstamo atkritumu savākšanas pakalpojums neaizvieto ražošanas un sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu. Turpmāk šajā lēmumā KP neapskata bīstamos atkritumus. 3.1. Atkritumu apsaimniekošanas posmi 39 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto atkritumu apsaimniekošana ir atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā.2 40 Atkritumu savākšana ir atkritumu vākšana, arī atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai. Pēc sadzīves vai ražošanas atkritumu savākšanas pats atkritumu savācējs var, piemēram, nodot tos apglabāšanai nešķirotus poligona operatoram, šķirot atkritumus un apglabājamo daļu nodot apglabāšanai, bet otrreizēji izmantojamos materiālus pārdot komersantiem, kas tos izmanto jaunu preču vai enerģijas ražošanā. 41 Ņemot vērā iepriekšminēto un ievērojot apvienošanās rezultātā ietekmētos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, izvērtējams sadzīves un ražošanas atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgus, no atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības tirgus un atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojuma tirgus, kas nav savstarpēji aizvietojami. 3.2. Ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojums 42 Ražošanas atkritumi ir atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā. Ražošanas atkritumi ir, piemēram, dažādi metāli, plastmasas atkritumi (izņemot iepakojumu). Būvniecības atkritumi ir, piemēram, būvgruži pēc mājas nojaukšanas - logu rāmji, durvis, santehnika, ģipškartons, betons, ķieģeļi, siltumizolācijas materiāli, metāls u.c. 43 Ražošanas un būvniecības atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs patstāvīgi var nogādāt atkritumus speciāli aprīkotās savākšanas vietās vai slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par ražošanas un būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Ražošanas un būvniecības atkritumu radītājs var brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. Normatīvais regulējums neierobežo teritoriju, kurā apsaimniekotājs ir tiesīgs savākt ražošanas un būvniecības atkritumus. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā būvniecības atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs nodrošina radīto vai apsaimniekoto būvniecības atkritumu un to pārvadājumu uzskaiti.3 44 Ražošanas un būvniecības atkritumi nav piemēroti ievietošanai sadzīves atkritumu savākšanai paredzētos konteineros. Būvniecības un ražošanas atkritumu savākšana notiek, izmantojot augstas kravnesības (~ 7-30 m3) konteinerus, kurus pārvadā ar specializētu transportu. Būvniecības un ražošanas atkritumi tiek savākti, aizvesti uz šķirošanas laukumu, atlasot tos atkritumus, kas piemēroti otrreizējai pārstrādei, atlikušos būvniecības un ražošanas atkritumus nogādā atkritumu apglabāšanas poligonā. 45 Atbrīvošanās no ražošanas un būvniecības atkritumiem un to savākšanai normatīvajā regulējumā ir noteikta īpaša kārtība, tādēļ atkritumu radītājiem nepastāv cita likumīga veida kā atbrīvoties no tiem, piemēram, no ražošanas un būvniecības atkritumiem nevar atbrīvoties sadzīves atkritumu savākšanas tīklā. Ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanai ir nepieciešama speciāla tehnika un konteineri. Tādēļ ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojums nav aizvietojams ar cita veida atkritumu savākšanas pakalpojumu. 46 Izvērtējot atkritumu apsaimniekotāju sniegto informāciju4 secināms, ka ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojuma tirgus ģeogrāfiskā teritorija ir atkarīga no attāluma no apsaimniekotāja bāzes vietas (kas parasti saistīta arī ar pašvaldības teritoriju, kurā tas sniedz sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu) līdz atkritumu savākšanas vietai. Proti, liela atkritumu transportēšanas attāluma gadījumā pieaugot pakalpojuma izmaksām, tarifs var nebūt konkurētspējīgs ar tuvāk esošajiem atkritumu apsaimniekotājiem. Vienlaicīgi secināms, ka ģeogrāfiski ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojuma tirgus ir plašāks par vienas pašvaldības teritoriju, tomēr tas nav visa Latvijas teritorija. 47 Ņemot vērā, ka KP nesaskata negatīvu ietekmi uz konkurenci ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas tirgū šaurākos tirgos nekā Latvijas teritorija, KP konkrētā tirgus definīciju atstāj atvērtu. 3.3. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumi 48 Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem.5 Mājsaimniecību radītie atkritumi var būt mazgabarīta, piemēram, pārtikas atlikumi, izlietotais iepakojums, u.c. kā arī lielgabarīta, piemēram, mēbeles u.c. Sadzīves atkritumus var iedalīt arī dalītajos, kas ir atkritumu radītāja šķiroti atkritumi, un nedalītajos, kas nav šķiroti. 49 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto pašvaldības organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem6, publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.7 Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var noteikt kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, kurā ietilpst vairāku viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību administratīvās teritorijas8. 50 Pašvaldība slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu.9 Normatīvajā regulējumā ir noteikts, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotājam, ko pašvaldība ir izvēlējusies, ir jānodrošina dalīti un nedalīti vākto sadzīves atkritumu (t.sk. sadzīvē radušos lielgabarīta atkritumu)10 savākšana, pārvadāšana, pārkraušana un uzglabāšana.11 51 Pašvaldību kompetencē ir noteikt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ietverot tajā maksu par nedalīti vākto un dalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un infrastruktūras objektu uzturēšanu. Lielgabarīta un mazgabarīta atkritumu savākšana 52 Mazgabarīta sadzīves atkritumus savāc speciālos pie dzīvojamām mājām izvietotos konteineros, kurus iztukšo vai savāc ar speciālām sadzīves atkritumu savākšanas automašīnām. Atbilstoši Ziņojumā norādītajai informācijai atsevišķi tiek izdalīti trīs veidu maršruti: sadzīves atkritumu savākšana, pārtikas un bioloģisko atkritumu savākšana un dalīti vākto atkritumu savākšana no iedzīvotājiem. 53 Ziņojumā ir norādīts, ka lielgabarīta sadzīves atkritumus savāc, galvenokārt izmantojot augstas kravnesības (~ 7-30 m3) konteinerus, kurus pārvadā ar specializēta transporta palīdzību. Lielgabarīta sadzīves atkritumus var izvest ar tādiem pašiem konteineriem, kādus lieto ražošanas atkritumu izvešanai. Dalīto un nedalīto atkritumu savākšana 54 Atkritumu dalītā savākšanā atsevišķi nodala atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai, kā arī reģenerāciju vai apglabāšanu12. Tādējādi tiek samazināts poligonos apglabājamo atkritumu daudzums. 55 Atbilstoši Ziņojumā norādītajam šķiroto atkritumu daudzums ir būtiski mazāks par nešķirotajiem atkritumiem, tādēļ šķiroto atkritumu savākšana bieži vien ir pakārtota nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai. Kā norādīts Ziņojumā, neatkarīgi no iepriekšminētā, ienākumi no dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas ir augstāki, salīdzinot ar nedalīti vāktiem atkritumiem, jo tie satur lielāku daļu otrreizējai izmantošanai derīgos materiālus, kurus pēc šķirošanas var pārdot, piemēram, pārstrādes uzņēmumiem, samazinot kopējo atkritumu daudzumu, kas nododams apglabāšanai poligonos. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotāji ir finansiāli ieinteresēti veicināt atkritumu savākšanu dalītā veidā. 56 Dalīti vākto atkritumu un nedalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanas process atšķiras. Atšķirībā no nedalīti vākto atkritumu savākšanas, dalīti vāktajiem atkritumiem nepieciešams nodrošināt konteineru katram atkritumu veidam. Šķiroto atkritumu savākšana noris atsevišķā maršrutā, proti, nedalīti vāktie atkritumi tiek savākti atsevišķi no dalīti vāktajiem atkritumiem. 57 Atbilstoši Ziņojumā norādītajam dalīti vāktie sadzīves atkritumi tiek nogādāti šķirošanas rūpnīcās, lai uz šķirošanas līnijas tos pāršķirotu. Savācot dalīti vāktos atkritumus, atsevišķi tiek pārvadāts stikls, bet kartons, PET, plēve un tipogrāfijas materiāli tiek savākti kopā un nogādāti šķirošanas cehā. Atlikušo atdalīto materiālu, kas nepieder nevienam no minētajiem materiālu veidiem, nogādā uz poligonu apglabāšanai. 58 Saskaņā ar Ziņojumā norādīto gan dalīti vākto, gan dalīti nevākto atkritumu savākšanā tiek izmantota viena un tā pati tehnika, atšķiras tikai reisi (maršruti), kuros katrs no minētajiem atkritumu veidiem tiek savākts. Konkrētās preces tirgus 59 Neatkarīgi no tā, ka mazgabarīta un lielgabarīta vai šķiroto un nešķiroto atkritumu savākšana ir atšķirīga (kādēļ sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumi var tikt iedalīti segmentos), esošā normatīvā regulējuma ietvaros no pašvaldības kā pasūtītāja viedokļa gan mazgabarīta, gan lielgabarīta, gan šķiroto, gan nešķiroto sadzīves atkritumu savākšana ir uzskatāma par vienu pakalpojumu, jo pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbrīvoties no visiem sadzīves atkritumu veidiem. Tāpat pašvaldības visu sadzīves atkritumu veidu savākšanas pakalpojumu pieprasa no viena atkritumu savākšanas pakalpojuma sniedzēja. Tādēļ konkrētās apvienošanās izvērtēšanai KP visu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus definē par vienu konkrētās preces tirgu. 60 Ņemot vērā, ka sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedz un saņem pašvaldības noteiktajā kārtībā (ka sadzīves atkritumu savākšanai, galvenokārt, nepieciešama cita tehnika un iekārtas), to savākšana nav aizvietojama ar citiem pakalpojumiem un definējama kā viens konkrētās preces tirgus. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 61 Kad pašvaldība ir izvēlējusies pakalpojumu sniedzēju, konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nenotiek konkursa rezultātā noslēgtā līguma darbības laikā (3-5 gadi, ja līgums slēgts, ievērojot publiskā iepirkuma nosacījumus, nepārsniedz 20 gadus - ja līgums slēgts privātās publiskās partnerības ietvaros. 62 Atbilstoši Ziņojumā norādītajam Clean R sadzīves atkritumu savākšanas reģionālās bāzes ierīko pēc nepieciešamības, ņemot vērā nedēļā paredzēto maršrutu skaitu un attālumu no galvenās bāzes Rīgā. Ja maršrutu skaits ir neliels, tad atsevišķa bāze reģionā netiek uzturēta, ja reģiona attālums no Rīgas pārsniedz 100 km un maršrutu biežums ir 2x nedēļā un vairāk, tad parasti tiek ierīkota attiecīga bāzes vieta uz līguma darbības laiku. Līdzīgi arī VPG ierīko sadzīves atkritumu savākšanas reģionālās bāzes, ņemot vērā nedēļā paredzēto maršrutu skaitu un attālumu no galvenās bāzes Rīgā. Ziņojumā norādīts, ka reģionālu bāzu ierīkošana nav sarežģīta, nav dārga un nav arī sarežģīti atrast piemērotas vietas to ierīkošanai. 63 Neatkarīgi no tā, ka sadzīves atkritumu savākšanu visā Latvijā nav racionāli veikt no vienas komersanta bāzes, nav saskatāmi būtiski šķēršļi izveidot reģionālu bāzi pakalpojumu sniegšanai uz līguma darbības laiku. Sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēji konkurē tikai iepirkumā un, iegūstot ilgtermiņa ekskluzīvas tiesības nodrošināt atkritumu savākšanu, samazina ieguldījumu zaudēšanas risku. To, ka nepastāv būtiski šķēršļi nodrošināt sadzīves atkritumu savākšanu dažādos Latvijas novados, apliecina apsaimniekotāju darbība dažādu novadu teritorijās visā Latvijā13. Tādēļ ģeogrāfiski sadzīves atkritumu pakalpojuma tirgus no pašvaldības un atkritumu pakalpojumu sniedzēja viedokļa ir visa Latvijas teritorija. 3.4. No atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecība 64 Atbilstoši izejmateriāla veidam un īpašībām (stikls, papīrs, kartons, metāls, plastmasa u.c.) sašķiroti atkritumi kļūst par otrreizējiem materiāliem jaunu preču ražošanai. Komersanti, kuru rīcībā ir otrreizējie materiāli, tos (kā jebkuru citu tirgū esošu preci) var pārdot citiem komersantiem, t.sk. starpniekiem, kas nodarbojas ar otrreizējo materiālu tirdzniecību, un atbilstošo materiālu pārstrādes rūpnīcām. 65 Minētajā tirgū var darboties jebkurš komersants (t.sk. atkritumu savācēji, poligonu apsaimniekotāji14), kura rīcībā ir no atkritumiem atdalītie otrreizējie materiāli. 66 Atbilstoši Ziņojumā norādītajam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus varētu būt plašāks nekā Latvijas ģeogrāfiskā teritorija. Kā norādīts Ziņojumā no atkritumiem atdalītie otrreizējie materiāli tiek nogādāti sadarbības partneriem (t.sk. pārstrādes rūpnīcām) ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un uz trešajām valstīm. 67 Ņemot vērā, ka apvienošanās rezultātā nav saskatāma būtiska ietekme uz konkurenci no atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības pakalpojumu tirgū (skatīt 155.rindkopu), KP konkrētā tirgus definīciju atstāj atvērtu. 3.5. Atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojumi 68 Latvijas teritorijā ir 10 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni, un katrā reģionā ir viens (Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā - divi) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligons, kurā nogādājami un apglabājami attiecīgajā reģionā savāktie sadzīves atkritumi. 69 Sadzīves atkritumu poligona īpašniekam vai apsaimniekotājam ir jānodrošina, ka attiecīgajā poligonā sadzīves vai ražošanas atkritumi tiek sagatavoti apglabāšanai vai tiek pieņemti apglabāšanai sagatavoti atkritumi, ja attiecīgajā poligonā netiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai. Atkritumu sagatavošana apglabāšanai ir reģenerējamu vai kompostējamu atkritumu, kā arī sadzīvē radušos bīstamo atkritumu atdalīšana pirms to apglabāšanas atkritumu poligonā. Nešķirotos sadzīves atkritumus pirms apglabāšanas sadzīves atkritumu poligonā nepieciešams sagatavot apglabāšanai - apstrādāt (sašķirot) poligonā saņemto nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, to sadalot atkarībā no atkritumu veida un tālākās "izmantošanas" veida: piemēram, pēc šķirošanas bīstamie atkritumi ir jānogādā bīstamo atkritumu apsaimniekotājam, kas saņēmis atbilstošu atļauju konkrētā bīstamo atkritumu veida apsaimniekošanai; izlietotais iepakojums (papīrs, metāls, stikls, plastmasa) - apsaimniekotājiem, kas nodarbojas ar attiecīgā atkritumu veida pārstrādi; bioloģiskos atkritumus - kompostēšanai sadzīves atkritumu poligonā vai citā vietā, kas speciāli paredzēta bioloģisko atkritumu kompostēšanai utt. 70 Pēc sadzīves atkritumu sagatavošanas apglabāšanai darbību veikšanas apglabāšanai poligonā tiek nodota tikai tā sadzīves atkritumu daļa, kas nav izmantojama tālākai pārstrādei, t.sk. kurināmā ražošanai. Sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai ir jāveic pēc atkritumu savākšanas un pirms atkritumu apglabāšanas, un to var sniegt komersanti, kuru rīcībā ir atbilstošas iekārtas, kurās var veikt nešķiroto sadzīves atkritumu sašķirošanu pēc to veidiem. Poligonu apsaimniekotājiem ir pienākums apglabāt tikai apglabāšanai sagatavotus atkritumus, tāpēc pieprasījumu pēc minētā pakalpojuma veido poligonu apsaimniekotāji, ja sagatavošanu apglabāšanai neveic poligona apsaimniekotājs poligona teritorijā. 71 Ne no pieprasījuma, ne no piedāvājuma puses atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojums nav aizvietojams ar kādu citu pakalpojumu. 72 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto, to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuras atrodas attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, radītos sadzīves atkritumus apglabā tikai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā vai nodod tos attiecīgajās pārkraušanas stacijās15. Pašvaldība slēdz līgumu ar šā poligona apsaimniekotāju par tās administratīvajā teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu16. 73 Tādējādi nešķirotie sadzīves atkritumi, kas savākti konkrēta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros (tajā ietilpstošo pašvaldību teritorijās) ir apglabājami tikai attiecīgā reģiona poligonā, kura teritorijā var tikt veikta sagatavošana apglabāšanai. 74  Normatīvais regulējums paredz, ka sagatavošanu apglabāšanai var veikt arī ārpus poligona teritorijas, tomēr Lietā esošā informācija liecina, ka sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai šobrīd tiek veikta poligonu teritorijās, piemēram, Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona poligona teritorijā, Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona poligona teritorijā un viena no Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionā esošo poligonu teritorijām. 75  Atkritumu sagatavošanas apglabāšanai tirgus ir uzskatāms par reģionālu, atbilstoši sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijai. 4. Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojums un ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojums 76 Nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir māju apsaimniekošana uz īpašnieku pilnvarojuma pamata. Pārvaldnieka pienākumos ietilpst visi ar mājas uzturēšanu saistītie pakalpojumi, tai skaitā, ēku un teritoriju uzkopšana. 77 Ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumu var piedāvāt gan kā kompleksu pakalpojumu, gan katru pakalpojumu (ēku tīrīšana un uzkopšana, teritoriju tīrīšana un uzkopšana) atsevišķi, savukārt katrs no minētajiem pakalpojumiem var sastāvēt no virknes atsevišķiem pakalpojumiem, kurus klients var izvēlēties atkarībā no nepieciešamības. 78 Par ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumiem uzskatāmi: logu mazgāšana, grīdu ģenerālā tīrīšana, mīksto grīdas segumu tīrīšana, ēku fasāžu mazgāšana, grīdu vaskošana un impregnēšana, tīrīšana pēc remontdarbiem, mīksto mēbeļu tīrīšana u.c. Par teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumiem uzskatāmi: teritoriju uzturēšana, dārznieka pakalpojumi, zāles pļaušana, sniega tīrīšana, vides iekārtošana u.c. Daļai no šiem pakalpojumiem raksturīga sezonalitāte, turpretī ēku uzturēšanas un tīrīšanas pakalpojumi pamatā nav sezonāla rakstura. Ēku un teritoriju uzturēšanai un tīrīšanai izmanto atšķirīgu tehniku, inventāru, tīrīšanas un uzkopšanas līdzekļus. 79 Komersanti, kas sniedz minētos pakalpojumus, piedāvā šos pakalpojumus gan kā ikdienā veicamus (pastāvīgus), gan arī kā vienreizēju pakalpojumu atkarībā no klienta vajadzības. 80 Ņemot vērā, ka nav saskatāma būtiska ietekme uz konkurenci attiecīgajos tirgos (skatīt 159.rindkopu), KP konkrēto tirgu definīcijas atstāj atvērtas. 5. Vides labiekārtošanas iekārtu tirdzniecība un labiekārtošanas pakalpojums 81 Vides labiekārtošanas produktu tirdzniecība ietver dažāda veida atkritumu konteineru, dažādu labiekārtošanas preču (soliņu, velosipēdu statīvu, puķu podu u.c.), šķiroto materiālu presēšanas iekārtu, bio tualešu un komposta gatavošanas ierīču privātmājām tirdzniecību u.c. 82 Vides labiekārtošanas pakalpojumi ietver ainavas veidošanu, ziedu stādīšanu, soliņu uzstādīšanu, atkritumu laukumu ierīkošanu, bērnu laukumu ierīkošanu u.c. VPG sniedz plaša spektra teritorijas labiekārtošanas darbus, t.sk. iekšpagalmu bruģēšanu un asfalta ieklāšanu (arī remontu), bruģa mazgāšanu, koku un zaru zāģēšanu, sniega izvešanu, visa veida sīkus remontdarbus. Šādu pakalpojumu VPG galvenokārt sniedz pašvaldībās, nodrošinot vienotu un saskaņotu novada teritorijas ainavu. 83 Ņemot vērā, ka nav saskatāma būtiska ietekme uz konkurenci attiecīgajos tirgos (skatīt 162.rindkopu), KP konkrētā tirgus definīciju atstāj atvērtu. IV Apvienošanās ietekmes izvērtējums 6. Ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojuma tirgus 84 Saskaņā ar Ziņojumā norādīto pašlaik ražošanas atkritumu savākšanas pakalpojumus Clean R un VPG sniedz visā Latvijas teritorijā. 85 Ražošanas atkritumus var apsaimniekot komercsabiedrība, kas saņēmusi atbilstošu atļauju. Nav ierobežojumu ražošanas un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniegt visā Latvijas teritorijā, t.i., gan to pašvaldību, ar kurām noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, gan citu pašvaldību teritorijās. 86 Izvērtējot Lietas ietvaros iegūto informāciju, konstatējams, ka ražošanas (t.sk. būvniecības) atkritumu apsaimniekošanas tirgū darbojas komersanti, kuru pamatdarbība ir gan sadzīves atkritumu apsaimniekošana, gan citu pakalpojumu, piemēram, būvniecības pakalpojumu, sniegšana. 87 No atkritumu poligonu sniegtās informācijas17 secināms, ka lielu daļu ražošanas atkritumus poligonos nogādā ražošanas vai pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi patstāvīgi bez atkritumu savācēju starpniecības. Lai poligonā nogādātu ražošanas (t.sk. būvniecības) atkritumus, nepieciešams noslēgt līgumu ar poligona apsaimniekotāju un saņemt atļauju atbilstošā atkritumu veida pārvadāšanai. Uzņēmumu, kas patstāvīgi poligonos nogādā ražošanas (t.sk. būvniecības) atkritumus, pamatdarbībai bieži ir nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, un minētie uzņēmumi, papildus saņemot atkritumu pārvadāšanai nepieciešamo atļauju, savas darbības rezultātā radītos atkritumus nogādā poligonā, neizmantojot atkritumu apsaimniekotāju sniegtos pakalpojumus. Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, kā arī normatīvajā regulējumā noteikto, secināms, ka darbībai tirgū nepastāv būtiski ierobežojumi, ka darbība tirgū neprasa būtiskus kapitālieguldījumus. Ņemot vērā, ka nav saskatāmas būtiskas barjeras ienākšanai tirgū, ka pircēju pieprasījuma vara ir būtiska, secināms, ka apvienošanās būtiski nesamazinās konkurenci ražošanas un būvniecības atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgū. 7. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgus 88 Saskaņā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonu apsaimniekotāju sniegto informāciju, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus laika periodā no 2010. - 2014.gadam visā Latvijas teritorijā sniedz vairāk nekā 40 apsaimniekotāji. 89 Komersanti un to tirgus daļas (%) pēc sadzīves atkritumu poligonos nodotā atkritumu apjoma redzamas tabulā Nr.1.18 Savukārt tabulā Nr.2 ir apkopota informācija par tirgus dalībnieku grupām un pašvaldību apsaimniekotājiem, kas darbojas uz in-house19 principa piemērošanas pamata. 90 Izvērtējot tabulā Nr.2 esošo informāciju, secināms, ka apvienošanās rezultātā GK grupas uzņēmumu kopējā tirgus daļa ir ~40%, nākamā lielākā tirgus dalībnieka (ar tā saistītajiem uzņēmumiem) tirgus daļa ir ~20%, 13 tirgus dalībnieku tirgus daļa ir 1 - 5% katram, pārējo ~ 20 dalībnieku - ir būtiski zem 1%. Tabula Nr.1 Lielāko atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijā 2010.-2014.gadā Apsaimniekotājs 2010 2011 2012 2013 2014 SIA "ZAAO" (*)   [5-10] (*) [5-10] (*)   [5-10] (*)   [5-10] (*)   [5-10] SIA "Jumis"* (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] Clean R (*) [30-40] (*) [30-40] (*) [30-40] (*) [20-30] (*) [20-30] SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts"  (*)   [1-5]  (*)   [1-5]  (*)   [1-5]  (*)   [1-5]  (*)   [1-5] VPG (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*)   [10-20] SIA "Kurzemes ainava"** (*)   [5-10] (*)   [1-5] (*)   [1-5] - - SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" (*)  [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] SIA "Eko Kurzeme"** (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] SIA "Eko Rīga"** (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [5-10] (*)   [1-5] - PS "Exto D"*** (*)   [1-5] (*)  [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums"  (*)   [1-5]  (*)   [1-5]  (*)   [5-10]  (*)   [5-10]  (*)   [1-5] SIA "Nordia" (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] SIA "Ragn-Sells"*** (*)   [<1] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)  [1-5] SIA "Eko Latgale" (*)   [<1] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)  [1-5] SIA "Vides serviss" (*)   [<1] (*)  [1-5] (*)   [<1] (*)   [<1] (*)   [1-5] SIA "Jēkabpils pakalpojumi" - - (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] SIA "Olaines ūdens un siltums" (*)  [<1] (*)   [<1] (*)   [1-5] (*)   [1-5] (*)   [1-5] SIA "ALAAS" - - - (*)   [1-5] (*)   [1-5] SIA "Eko Baltia Vide"** - - - (*) [10-20] (*) [10-20] SIA "Ķilupe" - - - (*)   [<1] (*)   [1-5] SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" (*)   [<1] (*)  [<1] (*)   [<1] (*)   [<1] (*) [<1] Kopā 82 83 84 85 86 * ar SIA "Jumis" noslēgts koncesijas līgums ar SIA "Eko Baltia Vide" ** Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra informāciju: - SIA "Eko Rīga" un SIA "Kurzemes ainava" vienīgais dalībnieks (100%) ir SIA "Eko Baltija", - SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eco Baltia Vide" vienīgais dalībnieks (100%) ir SIA "Eko Baltija Grupa". - SIA "Eko Baltija" 05.12.2013. pievienota pie SIA "Eco Baltia Grupa", kuras vienīgais dalībnieks (100%) ir AS "Eco Baltia". Tādējādi Konkurences likuma minētās komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku. *** Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra informāciju: - SIA "Ragn-Sells" vienīgais dalībnieks ir Ragn-Sellsforetagen AB, ārvalsts organizācija (Zviedrija). Pilnsabiedrības "Exto D" biedri ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi ir SIA "Exto" un Ragn-Sellsforetagen AB. Tabula Nr.2  Lielāko atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijā 2010.-2014.gadā (apvienota saskaņā ar iepriekšējā tabulā esošo informāciju)  Apsaimniekotājs 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. VPG un Clean R (*) [40-50] (*) [40-50] (*) [40-50] (*) [30-40] (*) [30-40] SIA "Eko Baltia Vide" kopā (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] PS "Exto D" un SIA "Ragn-Sells" (*)   [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (*)   [1-5] (*) [1-5] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [1-5] SIA "Nordia" (*)   [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Latgale" (*)   [<1] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Jēkabpils pakalpojumi" - - (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Ķilupe" - - - (*) [<1] (*) [1-5] Pašvaldību apsaimniekotāji, kas darbojas uz in-house pamata un kuru daļas konkrētajā tirgū pārsniedz 1% 15 16 16 17 15 Citi* 18 17 16 15 14 * atkritumu savācēji, kuru tirgus daļas nesasniedz 1%, kā arī komercsabiedrības, kas sadzīves atkritumu poligonos nogādājušas sadzīves atkritumus bez sadzīves atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumu izmantošanas 91 Izvērtējot iepriekš minētajā tabulā esošo informāciju, secināms, ka: - apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa aptuveni divas reizes pārsniegs nākamā tirgus dalībnieka (SIA "Eko Baltia Vide") tirgus daļu, - divu (AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" un PS "Exto D"/SIA "Ragn-Sells") tirgus dalībnieku tirgus daļas ir (*) [<10] % katram, - kamēr pārējo četru tirgus dalībnieku, kas nav pašvaldībām piederoši apsaimniekotāji (darbība uz in-house pamata) tirgus daļa ir (*) % [1-5] % apmērā, kas kopumā KP ieskatā vērtējama kā nebūtiska. 92 Vērtējot apvienošanās ietekmi uz sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgu, KP ņēma vērā arī apstākli, ka daļā no Latvijas teritorijas sadzīves atkritumi tiek savākti, piemērojot in-house principu. Pašvaldības, kuru teritorijās sadzīves atkritumi tiek savākti, un apsaimniekotāji, kuri sadzīves atkritumus savāc, piemērojot minēto principu, ir norādījuši, ka tuvākajos 3-5 gados nemainīs kārtību, saskaņā ar kuru tiek izvēlēts sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējs (izņēmums ir Piejūras reģionā esošās pašvaldības, kas plāno izvēlēties apsaimniekotāja, kuru kapitāldaļu turētājas tās ir, pakalpojumus, kad beigsies šobrīd uz konkursa pamata noslēgtais līgums). Tā kā konkurence sadzīves atkritumu savākšanas operatoru starpā notiek tikai tajā Latvijas teritorijas daļā, kur sadzīves atkritumi tiek savākti uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgta līguma pamata, KP vērtēja konkurences situāciju minētajā Latvijas teritorijas daļā, vērtējumā neņemot vērā datus par tirgus dalībnieku, kas savāc sadzīves atkritumus uz in-house principa pamata, sadzīves atkritumu poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu. 93 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013.gadā Latvijā bija 2 012 647 iedzīvotāji20, 67% no tiem dzīvoja to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurās sadzīves atkritumi tiek savākti uz konkursa pamata, un minētajās teritorijās tika savākts 76 % no kopējā 2013.gadā sadzīves atkritumu poligonos nodotā sadzīves atkritumu apjoma. Aprēķinot tirgus daļas saskaņā ar datiem par tirgus dalībnieku poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu, KP ņēma vērā, ka 2013.gadā vismaz šādi sadzīves atkritumu savākšanas operatori21 vismaz šādu pašvaldību22 administratīvajās teritorijās sadzīves atkritumus savāca uz in-house principa pamata, minētos datus neattiecinot uz to sadzīves atkritumu poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu, saskaņā ar ko aprēķinātas sadzīves atkritumu savākšanas operatoru tirgus daļas uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamata.  Tabula Nr.3 Lielāko sadzīves atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu savākšanas tirgū Latvijas teritorijā 2013.gadā uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamata Apsaimniekotājs Tirgus daļas (%) Tirgus daļas (%)23 VPG un Clean R (kopā) (*)  [40-50] (*)  [50-60] SIA "Eko Baltia Vide", SIA "Kurzemes ainava", SIA "Eko Kurzeme", SIA "Eko Rīga" (kopā) (*)  [20-30] (*)  [10-20] AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums"** (*)  [5-10] (*)  [5-10] SIA "Ragn-Sells" un PS "Exto D" (kopā) (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Jēkabpils pakalpojumi" (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Nordia" (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Eko Latgale" (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts"* (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Dova" (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Ķilupe" (*)  [1-5] (*)  [1-5] SIA "Preiļu saimnieks"* (*)  [<1] - SIA "Alba" (*)  [1-5] (*)  [1-5] Citi (*)  [5-10] (*)  [5-10] Kopā: 100 100 * saskaņā ar datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu ārpus pašvaldību, kas ir SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un SIA "Preiļu saimnieks" kapitāldaļu turētājas, teritorijas. Savāktais sadzīves atkritumu apjoms minētajās teritorijās aprēķināts, komersanta kopējo sadzīves atkritumu poligonā nodoto apjomu proporcionāli attiecinot pret katrā no apsaimniekotajām teritorijām deklarēto iedzīvotāju skaitu ** saskaņā ar poligonu apsaimniekotāju sniegto informāciju, minētais uzņēmums sniedz pakalpojumus Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā, laika periodā no 2010.-2014.gadam nav darbojies citos reģionos. Pašlaik sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Babītes novada Salas pagastā 94 Saskaņā ar iepriekš minēto, secināms, ka apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa sadzīves atkritumu savākšanas tirgū pārsniegs 50 %, kamēr nākamā lielākā tirgus dalībnieka (SIA "Eko Baltia Vide") tirgus daļa ir (*) [20-30]% (nesasniedz pusi no apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas), divu tirgus dalībnieku tirgus daļas ir (*) [<10] % (katram). Pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz (*) [1-5] % katram, turklāt saskaņā ar lietā esošo informāciju tirgus dalībnieku, kuru tirgus daļas nepārsniedz 2 %, darbība raksturojama kā reģionāla rakstura, jo minētie tirgus dalībnieki sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus sniedz atsevišķu novadu administratīvajās teritorijās galvenokārt viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros24. Gan minēto tirgus dalībnieku noslēgto līgumu skaits par sadzīves atkritumu savākšanu atsevišķu novadu administratīvajās teritorijās, gan uz šo līgumu pamata savākto sadzīves atkritumu apjoms norāda, ka šo tirgus dalībnieku rīcībā ir ierobežoti resursi, kas ierobežo to spēju sniegt sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus plašākā teritorijā. 7.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtība 95 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Lai minēto funkciju realizētu, pašvaldības izvēlas komercsabiedrību, kas veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu konkrētās pašvaldības teritorijā. 96 Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā pašvaldības izmanto divus modeļus: a) izvēlas atkritumu apsaimniekotāju publiskā iepirkuma (konkursa) rezultātā, b) slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurā kapitāla daļu turētājs ir attiecīgā pašvaldība, piemērojot Publiskā iepirkuma likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto regulējumu.25 97 Gadījumā, ja sadzīves atkritumu apsaimniekotājs tiek izvēlēts iepirkuma rezultātā, konkurence atkritumu apsaimniekotāju starpā veidojas tikai iepirkuma konkursa norises laikā, kad apsaimniekotāji konkurē ar saviem izteiktajiem piedāvājumiem. Kad pašvaldība ir izvēlējusies sadzīves atkritumu apsaimniekotāju un noslēgusi ar to līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā par pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā nepastāv līdz noslēgtā līguma beigu termiņam un jauna iepirkuma konkursa izsludināšanai26. Laika periods, kurā konkurence tirgus dalībnieku starpā konkrētas pašvaldības teritorijā nenotiek, ir atkarīgs no līguma darbības termiņa. 98 Konkurenci sadzīves atkritumu pakalpojumu tirgū ietekmē pašvaldības, kuras atkritumu apsaimniekotāju izvēlas iepirkuma rezultātā. No iepirkuma konkursa nolikumā ietvertajām prasībām ir atkarīgs, cik un kuri sadzīves atkritumu apsaimniekotāji iesniegs piedāvājumus konkrētajam konkursam. Pretendentu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet divi galvenie no tiem ir pašvaldības izvirzītās prasības, atbilstoši kurām jāsniedz pakalpojums, un apsaimniekotāja resursi (materiāli tehniskā bāze u.c.). 99 Pašvaldības, kas līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu slēdz ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, piemērojot Publisko iepirkuma likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto izņēmumu (in-house principu), izvēlas savā kontrolē esoša apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus bez publiskā iepirkuma konkursa rīkošanas. Pašvaldību, kas piešķir tiesības sniegt pakalpojumu savā kontrolē esošam atkritumu apsaimniekotājam, administratīvajās teritorijās konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā nepastāv, jo ekskluzīvas tiesības sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tiek piešķirtas bez konkursa. Minētās teritorijas ir slēgtas konkurencei, un tādējādi konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā notiek tikai par pakalpojuma sniegšanu to pašvaldību teritorijās, kas atkritumu apsaimniekotāju izvēlas iepirkuma konkursa rezultātā. 100 Tādējādi no pašvaldību kā pakalpojuma pasūtītāja rīcības (veidot savu atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību, iegādāties kapitāla daļas kādā atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībā, rīkot iepirkuma konkursu, kā rezultātā uz noteiktu laiku noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju), kā arī pakalpojuma sniegšanas noteikumiem, lielā mērā ir atkarīgs, kādā daļā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus būs atvērts brīvai konkurencei un kāda būs tās intensitāte. 7.2. Pašvaldību viedoklis 101 KP noskaidroja pašvaldību kā pakalpojuma pircēja viedokli par apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī pašvaldības rīcību, izvēloties pakalpojuma sniedzēju, izmaiņām turpmāko 3-5 gadu laikā, t.sk. attiecībā uz pašvaldību plāniem iegādāties kapitāla daļas kādā no kapitālsabiedrībām, kas sniedz sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus. 102 Atsevišķu pašvaldību ieskatā apvienošanās neietekmēs konkurences situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkrētās pašvaldības teritorijā, bet ietekmēs valstī kopumā, jo samazināsies konkurence starp uzņēmējiem, savukārt no mazas konkurences lielākoties cieš patērētājs27. Spēcīga atkritumu apsaimniekošanas kompānija var nodrošināt stabilu un konkurētspējīgu piedāvājumu. Rīgas domes pārstāvju ieskatā Rīgas pilsētas radītos sadzīves atkritumus apsaimnieko nelieli uzņēmumi28, kuru savākto atkritumu apjomi ir nelieli un līdz ar to finansiālie ienākumi ir nepietiekoši, lai ieguldītu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā. Optimāls risinājums Rīgas pilsētai būtu divi atkritumu apsaimniekotāji, no kuriem viens sniegtu pakalpojumus pilsētas labajā krastā, otrs - kreisajā krastā29. 103 Valmieras pašvaldība norādījusi, ka tā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanai Valmieras pilsētā izmanto un izmantos savus resursus (ZAAO sniegtos pakalpojumus). Tādēļ konkurence par pakalpojuma sniegšanas tiesībām šajā teritorijā nepastāv. Tādējādi uzskata, ka apvienošanās neatstās nekādu ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Valmieras pilsētā30. 104 Dundagas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Mērsraga, Rojas, Talsu un Tukuma novadu pašvaldības pēc šobrīd spēkā esošā līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas noslēgts iepirkuma rezultātā, darbības termiņa beigām 2018.gadā, iespējams, mainīs esošo sadzīves atkritumu savākšanas modeli, bez konkursa kā sadzīves atkritumu apsaimniekotāju minēto pašvaldību teritorijās izvēloties SIA "AAS "Piejūra"", kur minētās pašvaldības ir kapitāldaļu turētājas.31 105 Pārējās pašvaldības tuvāko 3-5 gadu laikā neplāno mainīt esošo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas modeli (atkritumu apsaimniekotāja izvēle uz iepirkuma konkursa vai in-house pamata), iegādājoties kāda atkritumu apsaimniekotāja kapitāla daļas. 106 Izvērtējot esošo sadzīves atkritumu pakalpojumu organizēšanas kārtību pašvaldībās (skatīt 7.1.nodaļu) un pašvaldību sniegto viedokli secināms, ka pašvaldības, kurās pakalpojumu nodrošina savs apsaimniekotājs, nemainīs apsaimniekotāja izvēles kārtību, ja vien nemainīsies normatīvais regulējums, un šo pašvaldību teritorijas būs slēgtas konkurencei. Tuvāko trīs gadu laikā iepriekš minētā teritorija varētu paplašināties, ja Piejūras reģionā esošās pašvaldības (skatīt 104.rindkopu) kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju izvēlēsies "savu" apsaimniekotāju. Tādējādi apvienošanās neietekmēs pašvaldības, kuras izvēlējušās savu apsaimniekotāju. 7.3. Apsaimniekotāju viedoklis 107 KP noskaidroja apsaimniekotāju kā pakalpojuma sniedzēju viedokli par apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī to rīcību (plāniem) tirgū turpmāko 3-5 gadu laikā. 108 Apsaimniekotāji, kuri sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus tikai tās pašvaldības teritorijā, kas kontrolē konkrēto apsaimniekotāju, norādījuši, ka apvienošanās neatstās nekādu ietekmi uz pašvaldībām, kurā konkrētais apsaimniekotājs sniedz pakalpojumus uz in-house principa pamata, jo par pakalpojumu sniegšanu tajās nenotiek konkurences cīņa32. Apsaimniekotāji, kas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz tikai savas pašvaldības administratīvajā teritorijā, uzskata, ka citi apsaimniekotāji tiem nav konkurenti par pakalpojumu sniegšanu šajā teritorijā. 109 Daļa apsaimniekotāju, kuru rīcībā esošie resursi ļauj sniegt pakalpojumus plašāk, nekā tikai vienas pašvaldības teritorijā, pakalpojumus sniedz teritorijās, kas robežojas ar to pašvaldību administratīvo teritoriju, kas ir konkrētā apsaimniekotāja kapitāla daļu turētāja. Šajos gadījumos (blakus esošajās pašvaldībās) pakalpojums tiek sniegts uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgta līguma pamata33. Daļa apsaimniekotāju norāda, ka piedalīsies citu tuvāko pašvaldību rīkotajos iepirkumu konkursos, jo uzņēmuma rīcībā ir pietiekoši resursi.34 Vienlaicīgi daļa apsaimniekotāju norāda, ka tie sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus tikai savas pašvaldības teritorijā, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tie nevar konkurēt ar lielo apsaimniekošanas kompāniju piedāvāto cenu. Lielo apsaimniekošanas kompāniju piedāvātās cenas ir ievērojami zemākas par, piemēram, SIA "Vides Serviss" sniegto pakalpojumu pašizmaksu, jo nav iespēju ievērojami palielināt apgrozījumu, kas ļautu samazināt piedāvāto pakalpojumu pašizmaksu35, turklāt uzņēmumam nav pietiekošu resursu (transports un infrastruktūra) šādu papildus pakalpojumu nodrošināšanai36. Ja uzņēmuma rīcībā ir apsaimniekojamajam sadzīves atkritumu apjomam atbilstošs tehniskais aprīkojums, netiek izslēgta piedalīšanās konkursos ārpus "savas" pašvaldības teritorijas37. 110 Apsaimniekotāji norāda, ka (1) apvienošanās ietekmēs konkurences situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū, nākotnē radot un nostiprinot dominējošo stāvokli, piemēram, piemērojot tādu apsaimniekošanas maksas cenu politiku, kas vērsts uz konkurentu izslēgšanu no tirgus, būtiski samazinot konkurenci konkrētajā tirgū38. (2) Jo lielāks uzņēmums, jo lētāk varēs piedāvāt savus pakalpojumus, bet šādi uzņēmumi neiedziļinās konkrētās pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas niansēs39. (3) Ja uzņēmumam ir lielāka materiāltehniskā bāze un administratīvā kapacitāte, teorētiski tas spēj konkursā piedāvāt zemāku cenu un ātrus un specifiskus tehniskos risinājumus. Lielāks konkurents spēj veikt arī šķērssubsīdijas, lai kreditētu kādu no nerentablākajiem pakalpojumiem, līdz ar to piedāvājot zemāku cenu stratēģiski svarīgos iepirkumu konkursos40. (4) Apvienošanās var ietekmēt mazos uzņēmējus iepirkumos, kur par kritērijiem nosaka lielus apjomus, tādēļ mazais uzņēmējs nevar piedalīties41. 111 Apsaimniekotāji, kas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz uz iepirkuma konkursa pamata, cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū par konkurentu (t.sk. potenciālu) uzskata jebkuru komersantu, kam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja. 112 SIA "Eco Baltia vide" norāda, ka apvienošanās būtiski neietekmēs SIA "Eco Baltia vide" konkurences situāciju, tomēr atsevišķi ir vērtējama situācija Rīgas pilsētā, kur tuvākajā laikā tiek plānota publiskā iepirkuma procedūra. Apvienojoties minētajiem komersantiem, tiks iegūts dominējošais stāvoklis, jo abu kopējā tirgus daļa būs lielāka nekā 70%, un iepirkumā apvienotais uzņēmums noteikti varēs piedāvāt vislabāko piedāvājumu42. 113 SIA "Eko Latgale" norāda, ka apvienojoties tiks iegūts dominējošs stāvoklis atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Ja atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā piedalīsies uzņēmums jau pēc apvienošanās, tie uzvarēs, jo spēs piedāvāt vislabāko cenu, jo abi uzņēmumi būs optimizējuši savus resursus un tos varēs daudz lietderīgāk izmantot: uzņēmumu rīcībā būs visa nepieciešamā informācija par otra uzņēmuma klientiem un to atkritumu apsaimniekošanas specifiku, līdz ar to šis apvienotais uzņēmums var izanalizēt papildus riskus, kas ietekmē cenas noteikšanu, nosakot izdevīgāko cenu. Ja pēc abu uzņēmumu apvienošanās iepirkumā uzvar apvienotais uzņēmums, tad uz vairākiem gadiem citiem uzņēmumiem vispār būs liegts sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, kā rezultātā citi uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību un piedalīties nākamajā iepirkumā. Kaut arī šo darbību rezultātā it kā varētu samazināties pakalpojuma cena, tomēr šīs apvienošanās rezultātā nostiprinās dominējošais stāvoklis un vispār tiks likvidēta konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū, kā rezultātā ilgtermiņā cenas palielinātos. Šīs apvienošanās rezultātā šo uzņēmumu daļa var palielināties tik daudz, ka citu uzņēmumu saimnieciskā darbība un piedalīšanās vēlākā iepirkumā kļūs neiespējama.43 114 Pēc apvienošanās izveidosies konkurētspējīgāks uzņēmums, kas iepirkumos varēs nodrošināt daudz augstāku atkritumu apsaimniekošanas prasību iz …