Zaudējis spēku - Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām

Zaudējis spēku - Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2006. gada 6. aprīļa likumu: Publisko iepirkumu likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) iepirkums — preču pirkšana, pakalpojumu saņemšana vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām; 2) kandidāts — persona vai personu grupa, kas uzaicināta piedalīties slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā; 3) pasūtītājs: a) valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: — tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, un tam nav komerciāla rakstura, — tas atrodas valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību subjekta izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šā privāto tiesību subjekta darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits šiem kritērijiem atbilstošs privāto tiesību subjekts, b) komersants (izņemot sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu), kurš saņem kredītu un kura galvotājs attiecībā uz šā kredīta atmaksāšanu un izmantošanu ir valsts vai pašvaldība, c) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu), d) koncesionārs (attiecībā uz būvdarbiem), ja koncesija ir slēgta par būves lietošanu, bet samaksa par koncesiju ir būvdarbi, e) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu), f) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu), g) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu), h) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu), i) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 4) pretendents — persona vai personu grupa, kas iesniegusi pieteikumu, lai piedalītos kandidātu atlasē slēgtam konkursam, vai piedāvājumu pārdot preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar pasūtītāja prasībām; 5) nepamatoti lēts piedāvājums — pretendenta piedāvājums pārdot preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus par ievērojami zemāku cenu, nekā piedāvā citi pretendenti, ja: a) pasūtītājs, pārbaudot cenas aprēķinu, atradis tajā kļūdas, kas bijušas par iemeslu tik zemas cenas noteikšanai, vai b) pretendents nevar pierādīt, ka tam ir pieejama īpaša tehnoloģija vai tirgus apstākļi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu, c) pretendents nav ievērojis tehniskos noteikumus; 51) ievērojami zemāka cena — pretendenta piedāvātā cena, kas ir viszemākā piedāvātā cena, turklāt vairāk nekā par 10 procentiem atšķiras no nākamās zemākās cenas; 6) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 7) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 8) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 9) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājums, kuru izvēlas, ņemot vērā dažādus kritērijus: a) pakalpojumu līguma gadījumā — piedāvāto kvalitāti, pretendenta pieredzi, vienas produkta vienības izmaksas, cenu un citus kritērijus. Cenas īpatsvars kopējā vērtējumā nedrīkst būt mazāks par 40 procentiem, b) būvdarbu līguma vai apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā — piedāvāto kvalitāti, pretendenta pieredzi, paredzētās vienas produkcijas vienības izmaksas pēc ražošanas būves pabeigšanas, cenu un citus kritērijus, c) preču piegādes līguma gadījumā — cenu, piegādes termiņus, kārtējās izmaksas, bet ne ilgāk kā četrus gadus pēc tam, kad uzsākta preces lietošana, rentabilitāti, kvalitāti, estētiskās un funkcionālās īpašības, tehniskās īpašības, tehniskās apkopes iespējas un izmaksas, tehnisko palīdzību; 10) piedāvājuma nodrošinājums — konkursa nolikumā paredzēta naudas summa vai galvojums par šādu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai; 11) līguma (saistību) nodrošinājums — starp pasūtītāju un konkursā uzvarējušo pretendentu vai izraudzīto kandidātu noslēgtajā līgumā paredzētais saistību pastiprinājums; 12) vispārīgās vienošanās — tādas vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuru mērķis ir noteikt un raksturot kādā laika posmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, pamatojoties uz kuriem šie līgumi tiks slēgti, īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu; 13) piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumi — līgumi, kuri rakstveidā noslēgti starp pasūtītāju un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem peļņas nolūkā un kuru priekšmets ir: a) būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, vai šo darbu veikšana un būvprojektēšana, vai jebkuras pasūtītāja prasībām atbilstošas būves iegūšana. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būvi varētu nodot ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, b) piegāžu līgumiem — preces pirkšana, pirkšana uz nomaksu, noma ar vai bez izpirkuma tiesībām. Ja līguma priekšmets ir preču piegāde un tā mazākā daļa ir preces iebūve vai uzstādīšana, šādu līgumu uzskata par piegāžu līgumu, c) pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi (turpmāk — pakalpojumi); 14) iepirkumu nomenklatūra (CPV) — nomenklatūra, kuru noteiktā kārtībā ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un kuru piemēro iepirkumu procedūrās. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) preču pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un būvdarbu veicēju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts vai pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 3.pants. Iepirkuma pamatnoteikumi (1) Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un pretendentu vai kandidātu notiek rakstveidā, izņemot sarunu procedūru. (2) Pretendents savu piedāvājumu paraksta un konkursam iesniedz rakstveidā, kā arī nodrošina to, lai piedāvājumā ietvertā informācija nav pieejama līdz tā atvēršanas brīdim. Kad piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir beidzies, pretendents vairs nedrīkst savu piedāvājumu labot vai papildināt. (3) Par iepirkumu, kura vērtība ir 1000 vai vairāk latu, līgumu slēdz rakstveidā. (4) Pasūtītājs var sadalīt iepirkumu daļās, lai atļautu vairākiem pretendentiem piedalīties iepirkumā un iesniegt piedāvājumu par atsevišķām iepirkuma daļām. Vairākus iepirkuma priekšmetus var apvienot vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks pamatojums. (5) Pasūtītājs nedrīkst izvirzīt pretendentiem vai kandidātiem jebkādas prasības, kas atsevišķam pretendentam vai kandidātam rada izdevīgākus apstākļus nekā pārējiem pretendentiem vai kandidātiem vai citādi ierobežo konkurenci. (6) Būvdarbu līguma gadījumā, ievērojot veicamo darbu specifiku, var rīkot atsevišķus vai apvienotus projektēšanas un šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšanas konkursus. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos rīkojami apvienotie projektēšanas un šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšanas konkursi. Projektēšanas pakalpojumu līgumu konkursa uzvarētājam aizliegts piedalīties šā projekta realizācijai rīkotā būvdarbu līgumu konkursā. (7) Pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums un par to ir nosūtīts paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem pretendentiem. Paziņojumā norādāmi apstākļi, kas bija par iemeslu procedūras pārtraukšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto paziņojumu internetā un nosūta informāciju par procedūras pārtraukšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Pasūtītājs publicē paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja par attiecīgo procedūru ir bijis publicēts paziņojums. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi (1) Pasūtītājs nepiemēro šo likumu, ja tiek slēgts līgums par: 1) šķīrējtiesas pakalpojumiem; 2) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības, rezervju vadības un citas finanšu vadības politikas realizācijai, kas ietver darījumus ar vērtspapīriem un citiem finanšu instrumentiem, kā arī par Latvijas Bankas un Valsts kases pakalpojumiem un ar minēto finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītajiem nemateriālajiem pakalpojumiem; 3) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem; 4) komandējuma izdevumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem; 5) pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, ja pakalpojumus sniegt vai preces pārdot šiem uzņēmumiem ir izņēmuma tiesības atbilstoši likumam "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām"; 6) pakalpojumu, ko sniedz institūcija, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai kura ir pasūtītāja pakļautībā, kā arī galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam un attiecībā pret trešajām personām pilnībā ievēro šā likuma prasības; 7) pētniecības pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kurus pilnīgi apmaksā un izmanto paša vajadzībām tikai pasūtītājs; 8) (zaudējis spēku 01.01.2004. Skat. Pārejas noteikumus); 9) (zaudējis spēku 01.01.2004. Skat. Pārejas noteikumus); 10) (zaudējis spēku 01.01.2004. Skat. Pārejas noteikumus); 11) (zaudējis spēku 01.01.2004. Skat. Pārejas noteikumus); 12) autora darbu izmantošanu, ja autoram ir izņēmuma tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu; 13) valsts noslēpuma objektu iepirkumu; 14) nekustamās mantas pirkšanu, izmantojot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības; 15) zemes nomu, ja pasūtītāja īpašumā esošās ēkas (būves) atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes; 16) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 17) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai mācību procesa organizēšanai izglītības iestādēs, ja iepirkumu summa nepārsniedz 50000 latu un ja tiek ievēroti šā likuma mērķi; 18) pakalpojumiem, kurus sniedz iestāde vai persona, kas ir pasūtītājs šā likuma izpratnē, pamatojoties uz speciālā normatīvajā aktā noteiktajām tiesībām; 19) preču un pakalpojumu iepirkumu no invalīdu biedrību uzņēmumiem, ja šie uzņēmumi ir iekļauti Ministru kabineta iesniegtajā un Saeimas apstiprinātajā sarakstā un iepirkuma paredzamā vērtība nepārsniedz 10 000 latu; 20) preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kas izmanto notiesāto darbaspēku, pašas attiecīgās iestādes vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām; 21) normatīvajos aktos paredzēto subsīdiju piešķiršanu no valsts budžeta konkrētu darbu veikšanai. (2) Pasūtītājs piemēro šā likuma I un II nodaļas un 35.panta noteikumus, bet var nepiemērot šā likuma III, IV, V un VI nodaļas un 34.panta noteikumus, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par: 1) iepirkumu un paredzamā līgumcena ir mazāka par 1000 latiem; 2) projektēšanas, pētniecības, konsultāciju, vadības, konstruēšanas, juridiskajiem, audita pakalpojumiem, kuru paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu; 3) iepirkumu gadījumā, kad neparedzētu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, citi ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt) radusies ārkārtas situācija un ir nepieciešams to novērst, lai atjaunotu vai nodrošinātu pasūtītāja darbību, un paredzamā līgumcena nepārsniedz 50 000 latu; 4) nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu valsts vai pašvaldības vajadzībām, ja katrā konkrētā gadījumā par to lēmis Ministru kabinets; 5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību iepirkumiem līdz 80 000 latu, ja iepirkumu veic ārvalstīs. (3) Kārtību, kādā veic ar militāra rakstura preču pirkšanu un pakalpojumu sniegšanu saistītus iepirkumus, reglamentē Ministru kabinets. (4) Ja pasūtītājs slēdz pakalpojumu līgumu par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma "B" daļā, tas piemēro šā likuma 12., 13.1 un 32.panta noteikumus. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 5.pants. Gadījumi, kad var piemērot citas iepirkuma procedūras Pasūtītājs piemēro tādas iepirkuma procedūras, kas atšķiras no šajā likumā minētajām procedūrām, gadījumos, kad: 1) slēdz līgumus atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem, kurus saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav dalībvalstis, un kuri attiecas uz būvdarbiem, kas veicami, lai īstenotu vai izmantotu līgumslēdzēju valstu kopīgu projektu. Šajā gadījumā visus nolīgumus dara zināmus Eiropas Komisijai; 2) slēdz līgumu ar uzņēmumiem kādā no dalībvalstīm vai valstī, kas nav dalībvalsts, ievērojot starptautiskos nolīgumus par karaspēka daļu izvietošanu; 3) slēdz līgumu, ievērojot kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru. 6 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 5.1 pants. Gadījumi, kad pasūtītājs finansē būvniecības projektu (1) Gadījumos, kad pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem vairāk nekā 50 procentu apmērā tieši finansē būvniecības projektu un šā projekta īstenošanas paredzamās izmaksas pārsniedz 2 800 000 latu, pasūtītājs vai finansējuma saņēmējs, vai strukturālo instrumentu palīdzības saņēmējs piemēro šā likuma prasības attiecībā uz iegādēm šā projekta realizācijai. (2) Šā panta pirmā daļa attiecas uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecības projektiem, kā arī uz inženiertehnisko būvju — ceļu, tiltu, tuneļu, navigācijas būvju, drenāžas, irigācijas, hidrotehnisko būvju un citu specializēto inženiertehnisko būvju būvniecības realizācijas projektiem. 7 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 5.2 pants. Gadījumi, kad pasūtītājs finansē citus projektus Gadījumos, kad pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 5.1 pantā, iepirkumu procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets. 8 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004. Pants stājas spēkā 01.08.2004. Sk. pārejas noteikumus.) II nodaļa Iepirkuma paredzamās līgumcenas noteikšana 6.pants. Paredzamā līgumcena (1) Paredzamā līgumcena ir naudas summa bez pievienotās vērtības nodokļa, ko pasūtītājs ekonomiski pamatoti paredzējis samaksai piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu gadījumā. (2) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma metodi. (3) Nav atļauts paredzamo līgumcenu sadalīt daļās, lai izvairītos no līgumcenai atbilstošās iepirkuma metodes piemērošanas. Ja kopējo iepirkuma apjomu sadala daļās saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un par katru daļu ir paredzēts slēgt atsevišķu iepirkuma līgumu, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā visu šo daļu kopējo vērtību. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 7.pants. Paredzamā līgumcena piegāžu līgumiem (1) Paredzamo līgumcenu piegāžu līguma gadījumā nosaka, ņemot vērā konkrētam piegādes līgumam plānoto summu. (2) Ja paredzētajam viena veida preču pirkumam ir regulāra iepirkuma raksturs un tas izpaudīsies tādējādi, ka par vienādu līguma priekšmetu tiks noslēgti vairāki piegāžu līgumi, paredzamo līgumcenu nosaka, saskaitot visu šo piegāžu līgumu paredzamās līgumcenas laika posmā, kas nav īsāks par 12 mēnešiem. 10 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 8.pants. Paredzamā līgumcena nomai (1) Ja preci nomā ar izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka: 1) kā kopējo nomas maksu, saskaitot visu nomas maksu un iespējamo izpirkuma maksu, kura nosakāma kā nomas maksas un izpirkuma maksas summa, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas nav ilgāks par 48 mēnešiem; 2) kā ikmēneša nomas maksas reizinājumu ar 48, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem, vai uz nenoteiktu laika posmu. (2) Ja preci nomā bez izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka: 1) kā kopējo nomas maksu, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas nav ilgāks par 48 mēnešiem; 2) kā ikmēneša nomas maksas reizinājumu ar 48, ja piegāžu līgums tiks slēgts uz noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem, vai uz nenoteiktu laika posmu. (3) Ja nekustamo īpašumu nomā bez izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo nomas maksu līdz līguma termiņa beigām. 11 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 9.pants. Paredzamā līgumcena pakalpojumu līgumiem (1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumam nosaka, ņemot vērā visu samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs, kā arī šajā pantā minētos nosacījumus. (2) Paredzamo līgumcenu apdrošināšanai nosaka, ņemot vērā maksājamo apdrošināšanas prēmiju summu. (3) Paredzamo līgumcenu banku un citiem finanšu pakalpojumiem nosaka, ņemot vērā maksu par pakalpojumiem, kā arī komisijas un procentu maksājumus, ko saņems pakalpojumu sniedzējs. (4) Paredzamo līgumcenu projektēšanai, arī būvprojektēšanai, nosaka, ņemot vērā kopējo samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs. (5) Ja pakalpojumi ir regulāri un tiem ir noteikta līgumcena, paredzamo kopējo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz maksu par vienā mēnesī sniedzamajiem pakalpojumiem, kas reizināta: 1) ar mēnešu skaitu laika posmā, par kuru pakalpojumu līgums tiks slēgts, ja šis laika posms nav ilgāks par 48 mēnešiem; 2) ar 48, ja pakalpojumu līgums tiks slēgts uz nenoteiktu laika posmu vai noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 10.pants. Paredzamā līgumcena būvdarbu līgumiem (1) Paredzamā līgumcena būvdarbu līgumiem ir attiecīgo šā likuma 1.pielikumā minēto darbu vai šo darbu veikšanas un projektēšanas, vai būves paredzamā līgumcena. (2) Paredzamajā līgumcenā būvdarbu līgumiem ietver līgumcenu visām precēm, to nomai vai pakalpojumiem (arī būvprojektēšanai, ja par to netiek rīkota atsevišķa iepirkuma procedūra), kas nepieciešami, lai veiktu attiecīgos būvdarbus, kā arī līgumcenu tām precēm vai pakalpojumiem, ko būvdarbu veicējam piegādās vai sniegs pasūtītājs. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 10.1 pants. Paredzamā līgumcena projekta skiču konkursā Paredzamo līgumcenu projekta skiču konkursa gadījumā nosaka, ņemot vērā: 1) projekta skiču konkursa prēmijām un citām dalībniekiem atvēlētām izmaksām plānoto summu, ja nav paredzēts slēgt attiecīgo līgumu saskaņā ar šā likuma 27.panta 11.punktu; 2) projektu skiču konkursa prēmijām, citām dalībniekiem atvēlētām izmaksām plānoto summu un visu samaksu, ko saņems pakalpojuma sniedzējs par attiecīgā līguma izpildi, ja konkursa noteikumos ir paredzēts, ka saskaņā ar šā likuma 27.panta 11.punktu tiks slēgts līgums. 14 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 10.2 pants. Paredzamā līgumcena vispārīgo vienošanos gadījumā Paredzamā līgumcena vispārīgo vienošanos gadījumā ir visu to paredzamo līgumu kopējā līgumcena vienošanās laikā, kurus paredzēts slēgt vispārīgās vienošanās ietvaros. 15 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 11.pants. Paredzamā līgumcena jauktiem līgumiem (1) Ja iepirkuma līgums attiecas uz atsevišķiem preču pirkumiem vai nomu, atsevišķiem pakalpojumiem vai to daļām, atsevišķiem būvdarbiem vai to daļām, tad, nosakot paredzamo līgumcenu, ņem vērā preču, pakalpojumu vai būvdarbu kopējo paredzamo līgumcenu. (2) Ja līgumā paredzēta gan preču, gan pakalpojumu pirkšana vai noma, to attiecīgi uzskata par piegāžu vai pakalpojumu līgumu atkarībā no tā, kas veido paredzamās līgumcenas lielāko daļu. Šie nosacījumi neattiecas uz būvdarbu līgumiem. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) III nodaļa Darba uzdevums un tehniskās specifikācijas 12.pants. Darba uzdevums (1) Darba uzdevums ir pasūtītāja sagatavots dokuments, kurā noteiktas nepieciešamajiem pakalpojumiem izvirzītās prasības, šo pakalpojumu mērķis un, ja nepieciešams, norādītas izmantojamās metodes un resursi, kā arī gala rezultāts. (2) Darba uzdevumam un apjomu sarakstam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai pretendents bez papildu sagatavošanās un neattaisnojama riska varētu aprēķināt piedāvājuma cenu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus. (3) Būvprojektēšanas gadījumā darba uzdevumu sastāda tā, lai būvdarbu iepirkuma pretendents varētu noteikt projektētāja izstrādātā būvprojekta sastāvā iekļautajā apjomu sarakstā minēto pozīciju izmaksas attiecībā uz veicamajiem darbiem, būvizstrādājumiem un būviekārtām. (4) Darba uzdevumu sastāda kā atsevišķu dokumentu un iekļauj konkursa nolikumā. Cenu aptaujas un sarunu procedūras gadījumā to iekļauj uzaicinājumā. (5) Darba uzdevumā nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī norādīt uz tirdzniecības markām, patentiem un preču specifisku izcelsmi, ja vien šie nosacījumi nav izšķiroši iepirkuma priekšmeta pastāvēšanai. Šādā gadījumā minētā norāde lietojama kopā ar vārdiem "vai ekvivalents". Pasūtītājs nosaka funkcionālos un tehniskos parametrus, pēc kuriem vērtēs, vai piedāvātie izstrādājumi vai procesi ir ekvivalenti. (6) Darba uzdevums ir obligāts dokuments pakalpojumu iepirkumiem, izņemot nomu. 17 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.) 13.pants. Tehniskās specifikācijas (1) Tehniskās specifikācijas ir: 1) preces apraksts, kas ietver prasības attiecībā uz kvalitāti, kvantitāti, darbību, drošību, garantiju, izmēru, terminoloģiju, simboliem, pārbaudi, pārbaudes metodēm, iesaiņošanu, marķēšanu, etiķetēm un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai prece atbilstu iepirkuma mērķim; 2) būvprojektā paredzētajiem darbiem un būvkonstrukcijām izvirzīto normatīvo un kvalitātes prasību apraksts (uzskaitījums). (2) Ar tehniskajām specifikācijām pasūtītājs nosaka prasību līmeni, kādam jāatbilst precei vai būvdarbiem. Tehniskās specifikācijas iekļauj iepirkuma procedūras nolikumā un līgumā. Pasūtītājs dod priekšroku tām tehniskajām specifikācijām, kuras vērstas uz iepirkuma priekšmeta darbības rezultātu (funkciju). Ja pasūtītājs uzskata, ka šādas tehniskās specifikācijas neatbilst līguma mērķim, tas var veidot arī iepirkuma priekšmeta izskatu raksturojošas tehniskās specifikācijas. (3) Tehniskajās specifikācijās nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī norādīt uz tirdzniecības markām, patentiem un preču specifisku izcelsmi, ja vien šie nosacījumi nav izšķiroši iepirkuma priekšmeta pastāvēšanai. Šādā gadījumā minētā norāde lietojama kopā ar vārdiem "vai ekvivalents". Pasūtītājs nosaka funkcionālos un tehniskos parametrus, pēc kuriem vērtēs, vai piedāvātie izstrādājumi vai procesi ir ekvivalenti. (4) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (5) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (6) Tehnisko specifikāciju sastāda kā atsevišķu dokumentu un iekļauj konkursa nolikumā. Cenu aptaujas un sarunu procedūras gadījumā to iekļauj uzaicinājumā. (7) Tehniskā specifikācija ir obligāts dokuments piegāžu līgumu un būvdarbu līgumu gadījumā. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 13.1 pants. Atbilstība standartiem (1) Ja iepirkuma priekšmets atbilst attiecīgajiem standartiem, tehniskās specifikācijas un darba uzdevumu veido atbilstoši šādiem standartiem: 1) Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem Eiropas standartiem; 2) Latvijas nacionālajiem standartiem; 3) starptautisko vai reģionālo standartizācijas organizāciju standartiem. (2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad: 1) tehniski nav iespējams panākt iepirkuma priekšmeta atbilstību minētajiem standartiem; 2) piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos standartus, pasūtītājam būtu jāiegādājas preces, kas nav savietojamas ar tā rīcībā esošajām precēm, kuras tas paredzējis lietot kopā ar iegādājamām precēm. 19 (11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.) IV nodaļa Pretendentiem izvirzāmās prasības 14.pants. Pretendentu izvēle Pasūtītājs izskata piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti, kuri atbilst šajā nodaļā izvirzītajām prasībām un ir izraudzīti saskaņā ar šajā likumā norādītajām procedūrām. 20 15.pants. Vienādu iespēju radīšana pretendentiem (1) Pasūtītājs visiem pretendentiem rada vienādas iespējas sacensties, lai iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumu. (2) Pretendenti var apvienoties grupā neatkarīgi no komercdarbības veida un iesniegt vienu kopēju piedāvājumu. Ja pasūtītājs izvēlējies šādu grupu un iepirkuma līguma izpildīšanai ir vēlams noteikts komercdarbības veids, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendentu grupa izveido personālsabiedrību. (3) Visā iepirkuma procedūrā tiek ievērots atklātums. Ja pasūtītājs sniedz papildu informāciju, tas nosūta šo informāciju visiem pretendentiem, kā arī tiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu vai kandidātu atlases nolikumu slēgtam konkursam. (4) Nedrīkst aizkavēt iespējamā pretendenta piedalīšanos iepirkuma procedūrā. (5) Personām, kuras pašas vai kuru pārstāvji piedalījušies konkursa nolikuma, cenu aptaujas vai sarunu procedūras sagatavošanā, aizliegts piedalīties kā pretendentam vai kandidātam attiecīgajā konkursā, sarunu procedūrā vai cenu aptaujā. (6) Laikā no piedāvājumu iesniegšanas līdz to atvēršanai pasūtītājam aizliegts sniegt informāciju par citu piedāvājumu esamību. Piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nedrīkst sniegt informāciju par piedāvājumu vērtēšanas procesu. (7) Pasūtītājs var pieprasīt samaksu par konkursa nolikumu. Valsts iestādes šo samaksu ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldības un pašvaldību iestādes — tās pašvaldības budžetā, kura rīko konkursu. Samaksa nedrīkst būt lielāka par: 1) 20 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 50 000 latu; 2) 50 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 80 000 latu; 3) 100 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 80 000 latu; 4) 200 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 2 800 000 latu. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 16.pants. Pretendenta izslēgšanas nosacījumi (1) Pasūtītājs neizskata pretendenta piedāvājumu vai arī izslēdz pretendentu no turpmākās dalības jebkurā piedāvājumu izvērtēšanas stadijā, ja: 1) pretendents ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu; 2) pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kur tas reģistrēts; 3) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas; 4) pretendents nav reģistrēts likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā; 5) pretendentam nav preču izcelsmes sertifikāta, kā arī licences vai sertifikāta noteiktu preču pārdošanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem; 6) likumā noteiktā kārtībā ir konstatēts fakts par darba algas izmaksu bez nodokļu nomaksas pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma atvēršanas dienas; 7) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu). (2) Lai izvērtētu pretendentu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pasūtītājs var pieprasīt: 1) pretendenta apliecinājumu, ka likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti tā profesionālās darbības pārkāpumi; 2) izziņu, ko ne agrāk kā vienu mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrācijas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrācijas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kas apliecina, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu; 3) reģistrācijas apliecības kopiju vai izziņas, kas apliecina, ka pretendents ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā, nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta; 4) licenci vai sertifikātu noteiktu preču pārdošanai vai iznomāšanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem; 5) ziņas saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.) 17.pants. Informācija par pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli (1) Ja paredzēts atklāts vai slēgts konkurss vai sarunu procedūra, pasūtītājs nosaka prasību līmeni jeb minimālās prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tā novērtēšanai pieprasa, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus dokumentus: 1) pretendenta gada pārskatu vai apliecinātu izrakstu no gada pārskata par to pretendenta komercdarbības daļu, kas attiecas uz paredzamo iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem; 2) izziņu par pretendenta kopējo finanšu apgrozījumu vai finanšu apgrozījumu, kas saistīts ar attiecīgo iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem; 3) informāciju par pretendenta veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem un vidējo strādājošo skaitu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. (2) Ja konkrēta iepirkuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā informācija neraksturo pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, pasūtītājs var pieprasīt citas ziņas šā stāvokļa raksturošanai vai pretendents var iesniegt citu informāciju šā stāvokļa raksturošanai. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.) 18.pants. Informācija par pretendenta iespējām (1) Ja paredzēts atklāts vai slēgts konkurss vai sarunu procedūra, pasūtītājs nosaka prasību līmeni jeb minimālās prasības attiecībā uz pretendenta iespējām pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus un to novērtēšanai var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus attiecīgi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos dokumentus. (2) Pasūtītājs ar pretendenta piekrišanu vai pasūtītāja vārdā oficiāla kompetenta iestāde valstī, kur pretendents reģistrēts, var veikt pārbaudi, lai konstatētu pretendenta ražošanas iespējas un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumus. (3) Paredzamā piegāžu līguma gadījumā pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus: 1) pārdoto attiecīgo vai līdzīgu preču sarakstu, kurā minēts preču pārdošanas apjoms, saņēmējs un laiks un kuram pievienotas apstiprinātas pavadzīmju vai līdzvērtīgu dokumentu kopijas vai atsauksmes, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem; 2) pretendentam piederošo tehnisko iekārtu aprakstu, dokumentu, kas apliecina pretendenta iespējas nodrošināt preces kvalitāti; 3) informāciju par preču pārdošanā vai iznomāšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli; 4) pārdodamās preces paraugus, aprakstus vai fotogrāfijas; 5) oficiālu kvalitātes kontroles institūcijas vai citas kompetentas iestādes izdota sertifikāta kopiju, kas apliecina preces atbilstību standartiem; 6) dokumentu, kas apliecina pretendenta tiesības paredzētajā iepirkuma periodā pārdot preces un nodrošināt to garantijas apkalpošanu. (4) Paredzamā pakalpojumu līguma gadījumā pasūtītājs, ņemot vērā pakalpojumu specifiku, var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus: 1) informāciju par pretendenta kvalifikāciju vai tās personas izglītību un kvalifikāciju, kura ir tieša pakalpojumu sniedzēja; 2) pakalpojumu saņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja apstiprinātu sniegto pakalpojumu sarakstu, kurā norādīts pakalpojumu apjoms, saņēmējs un to sniegšanas laiks, vai pakalpojumu saņēmēju atsauksmes, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem; 3) informāciju par pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli; 4) informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem instrumentiem, ražošanas iekārtām un telpām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam; 5) sniedzamo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu aprakstu; 6) apliecinājumu tam, kuru no līguma daļām pretendents plāno nodot apakšuzņēmējiem saskaņā ar apakšlīgumu. (5) Paredzamā būvdarbu līguma gadījumā pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda vai iesniedz vienu vai vairākus šādus apliecinājumus: 1) informāciju par to personu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par būvdarbu veikšanu; 2) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, kura papildināta ar izziņām un atsauksmēm par svarīgāko darbu izpildi, bet ne vairāk kā par pieciem iepriekšējiem gadiem. Šajās izziņās ietveramas ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, par to, vai visi darbi ir pabeigti, kā arī uzrādāms nepabeigto objektu nosaukums, vieta, apjoms un paredzamais to pabeigšanas termiņš; 3) informāciju par būvdarbu veikšanai nepieciešamo tehniku un ražošanas iekārtām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam; 4) informāciju par tehnisko personālu, kuru pretendents izmantos būvdarbos. (6) Ja pretendents norāda, ka tas iesaistīs apakšuzņēmējus, ziņas ir jāiesniedz arī par šiem apakšuzņēmējiem. (7) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt no kopējā darba apjoma to darbu maksimālo apjomu, kuru var veikt apakšuzņēmējs. Šo apjomu nosaka procentos no paredzamās līguma summas un norāda iepirkuma procedūras nolikumā. (8) Galvenā būvuzņēmēja pašu spēkiem veicamajam būvdarbu apjomam jābūt ne mazākam par 30 procentiem no kopējā būvdarbu apjoma, turklāt tam ir jāuzrāda konkrētajiem darbuzņēmējiem (apakšuzņēmējiem) paredzētais veicamo būvdarbu apjoms. (9) Pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents uzrāda apliecinājumu, ka viņa gada finanšu vidējais apgrozījums pēdējo triju gadu laikā (izņemot uzņēmumus, kas dibināti vēlāk) pārsniedz līgumcenu, bet ne vairāk kā trīs reizes. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 19.pants. Papildu informācija (1) Ja informācija, ko pretendents sniedzis saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, nav pietiekama, lai konstatētu, vai uz pretendentu attiecas šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, vai lai novērtētu pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un spējas, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents izskaidro sniegto informāciju vai iesniedz papildu informāciju minētajos pantos noteiktajos ietvaros. (2) Lai noskaidrotu, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums, pasūtītājs pieprasa, lai pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu ar viszemāko cenu, iesniedz iepirkuma izpildei nepieciešamās tehnoloģijas aprakstu un īpašo, tikai šim pretendentam pieejamo tirgus apstākļu aprakstu, kas pamato cenas pazeminājumu. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.) 20.pants. Piedāvājuma nodrošinājums (1) Pasūtītājs var pieprasīt no pretendentiem piedāvājuma nodrošinājumu, ievērojot šādus noteikumus: 1) pieprasījums attiecināms uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem; 2) konkursa nolikumā ir noteikts, kādi piedāvājuma nodrošinājuma veidi un termiņi ir pieņemami pasūtītājam un kādas institūcijas vai organizācijas var dot piedāvājuma nodrošinājumu; 3) pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt piedāvājuma nodrošinājumu, ja nodrošinājums un pats pretendents atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un nodrošinājums nav pretrunā ar likumiem; 4) pirms piedāvājuma iesniegšanas pretendents var pieprasīt no pasūtītāja apliecinājumu, ka piedāvājuma nodrošinājums ir pieņemams. Pasūtītājam nekavējoties jāatbild uz katru šādu pieprasījumu; 5) apliecinājums, ka piedāvājuma nodrošinājums ir pieņemams, neizslēdz iespēju, ka pasūtītājs turpmāk var atteikties no nodrošinātāja, kurš atzīts par maksātnespējīgu. (2) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz īsākajam no šādiem termiņiem: 1) konkursa nolikumā minētajam piedāvājuma derīguma termiņam, kas noteikts, sākot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkuram piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumam, kuru pasūtītājam rakstveidā paziņojis pretendents un galvotājs; 2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu konkursā, — līdz dienai, kad uzvarējušais pretendents iesniedz līguma (saistību) nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts konkursa nolikumā un līgumā). (3) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā un pasūtītājs neatmaksā pretendentam vai galvotājs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja: 1) pretendents atsauc savu piedāvājumu laikā, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums; 2) uzvarējušais pretendents nav iesniedzis pasūtītājam līguma (saistību) nodrošinājumu saskaņā ar abu savstarpējā līguma noteikumiem, kas ir spēkā piedāvājuma pieņemšanas brīdī. 26 21.pants. Izslēgšana no dalības iepirkuma procesā (1) Ja uz pretendentu attiecas šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi vai arī tā saimnieciskais un finansiālais stāvoklis un spējas neatbilst šā likuma 17. un 18.panta nosacījumiem un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, vai pretendents ir sniedzis pasūtītājam nepatiesas ziņas vai vispār nav sniedzis ziņas, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta piedāvājuma neizskatīšanu un pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. (2) Ja pretendents iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procesā. (21) Ja iepirkuma vērtēšanas kritērijs ir zemākā cena, pasūtītājs paziņo Iepirkumu uzraudzības birojam par pretendentu, kurš iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu un šā iemesla dēļ ir izslēgts no turpmākās dalības šajā iepirkuma procedūrā. Ja šādā gadījumā iepirkuma procedūra ir izsludināta Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī, Iepirkumu uzraudzības birojs paziņo pasūtītāja sniegtās ziņas Eiropas Komisijai. (3) Ja pretendents pieprasa, lai pasūtītājs izskaidro lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, pasūtītājs triju dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstveidā šā lēmuma pamatojumu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) V nodaļa Iepirkuma metodes 22.pants. Iepirkuma metodes izvēle (1) Iepirkuma metode var būt atklāts konkurss, slēgts konkurss, cenu aptauja, sarunu procedūra vai projekta skiču konkurss. (2) Pasūtītājs izvēlas cenu aptauju vai sarunu procedūru, ja paredzēts slēgt: 1) piegāžu līgumu un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu; 2) pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma "A" daļā minētajiem pakalpojumiem, izņemot šā likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā minētos gadījumus, un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu; 3) būvdarbu līgumu un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 50 000 latu. (3) Pasūtītājs izvēlas atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, ja paredzēts slēgt: 1) piegāžu vai pakalpojumu līgumu un paredzamā līgumcena ir lielāka par 10 000 latu; 2) būvdarbu līgumu un paredzamā līgumcena ir lielāka par 50 000 latu. (4) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.) (41) Pasūtītājs var izvēlēties projekta skiču konkursu, ja līgums tiks slēgts par būvprojektu vai teritoriālplānojuma skiču projekta izstrādi. (5) Atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu, kā arī projektu skiču konkursa norisi reglamentē Ministru kabineta noteikumi atsevišķi katram minētajam veidam. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 22.1 pants. Informatīvie paziņojumi (1) Pasūtītāji, sākoties budžeta gadam, iespējami īsā termiņā informatīvajā paziņojumā dara zināmu to līgumu kopapjomu katrā preču grupā, pakalpojumu kategorijā vai attiecībā uz būvdarbu līgumiem, kurus tie paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja šo līgumu kopējā paredzamā līgumcena, ņemot vērā šā likuma II nodaļā noteiktās prasības, ir vismaz 400 000 latu preču un pakalpojumu līgumiem vai 2800000 latu būvdarbu līgumiem. (2) Pasūtītājam ir tiesības sniegt informatīvo paziņojumu arī citos, šā panta pirmajā daļā neparedzētos gadījumos. (3) Informatīvā paziņojuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets. (4) Pasūtītājs informatīvo paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā norādītā informācija, nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam. (5) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nosūta to publicēšanai Eiropas Kopienu oficiālajam vēstnesim. Iepirkumu uzraudzības birojs paziņojumu publicē internetā tikai pēc tam, kad tas publicēts Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī. 29 (05.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004. Sk. pārejas noteikumus.) 23.pants. Iepirkuma komisija (1) Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Tās sastāvā ir pasūtītāja un citu institūciju (ja iepirkumā ieinteresētas arī citas institūcijas vai tas noteikts normatīvajos aktos) pilnvarotās personas. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laika posmu, vai arī to izveido kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju, kas var veikt iepirkumus viena vai vairāku pasūtītāju vajadzībām. Piemērojot cenu aptauju, pasūtītājs iepirkuma veikšanai var pilnvarot attiecīgajam iepirkumam kompetentu pilnvaroto personu, kurai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā iepirkuma komisijai. (2) Izveidojot iepirkuma komisiju, jāievēro, lai komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisiju vada komisijas priekšsēdētājs. Ja tiks slēgts būvdarbu līgums un cenu aptaujas gadījumā paredzamā līgumcena ir lielāka par 10 000 latu, komisijā iekļauj ne mazāk kā trīs locekļus un komisija par ekspertu bez balsstiesībām pieaicina vismaz vienu sertificētu būvinženieri, kas izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli. Būvdarbu konkursa vai sarunu procedūras gadījumā komisijā iekļauj vismaz piecus locekļus un komisija par ekspertu bez balsstiesībām pieaicina vismaz vienu sertificētu būvinženieri, kas izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli. Ja tiks slēgts būvdarbu līgums un paredzamā līgumcena ir lielāka par 500 000 latu, komisija par ekspertiem bez balsstiesībām pieaicina vismaz divus sertificētus dažādu specialitāšu būvinženierus no Ekonomikas ministrijas apstiprinātā saraksta, un tie izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanā var pieaicināt arī citus ekspertus. (3) Iepirkuma komisijas loceklis vai iepirkuma veikšanai pilnvarotā persona nevar vienlaikus pārstāvēt pasūtītāja un pretendenta intereses, kā arī nevar būt saistīti ar pretendentu. (4) Iepirkuma komisija nodrošina konkursa nolikuma, kandidātu atlases nolikuma vai cenu aptaujas uzaicinājuma, vai projekta skiču konkursa noteikumu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi. (5) Iepirkuma komisija izvēlas kandidātus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un konkursa nolikumu. Katrs komisijas loceklis rakstveidā dod vērtējumu, un tas tiek pievienots komisijas sēdes protokolam. Atkarībā no šiem vērtējumiem tiek pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Pieaicinātajiem iepirkuma komisijas locekļiem un ekspertiem par veikto darbu var paredzēt atlīdzību. (6) Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu. (7) Iepirkuma komisiju darbību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004.) 23.1 pants. Žūrijas komisija (1) Ja paredzēts projektu skiču konkurss, pasūtītājs izveido žūrijas komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. (2) Vismaz divām trešdaļām no žūrijas komisijas sastāva jābūt sertificētiem Latvijas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas ārvalstu arhitektiem. (3) Žūrijas komisija profesionāli vērtē anonīmus piedāvājumus. (4) Žūrijas komisija sagatavo ziņojumu par vērtēšanas rezultātiem un iesniedz to apstiprināšanai iepirkuma komisijai. 31 (05.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2003.) 24.pants. Konkursa nolikums (1) Pirms atklāta vai slēgta konkursa izziņošanas tiek sagatavots konkursa nolikums, kuru apstiprina iepirkuma komisija un kurā ietverta šāda informācija: 1) vispārīgā informācija: a) iepirkuma identifikācijas numurs, kas ietver pasūtītāja pilnu nosaukumu vai šā nosaukuma saīsinājuma pirmos lielos burtus, attiecīgo gadskaitli un kārtas numuru pieaugošā secībā, b) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti, c) iepirkuma priekšmets, d) līguma izpildes laiks un vieta, e) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība, f) piedāvājuma derīguma termiņš, g) piedāvājuma nodrošinājums, ja tāds paredzēts, un tā iemaksas kārtība, h) prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu, i) cita vispārīgā informācija; 2) informācija par iepirkuma priekšmetu: a) iepirkuma priekšmeta apraksts, b) tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums, c) cita informācija par iepirkuma priekšmetu; 3) prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar šā likuma 16.pantu; 4) prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām atklāta konkursa gadījumā un attiecībā uz informāciju, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 17. un 18.pantu; 5) piedāvājuma vērtēšanas un izvēles kritēriji saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Ja izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, attiecīgos kritērijus norāda to nozīmīguma secībā, dod šo kritēriju skaitliskās vērtības, vērtēšanas metodes aprakstu un formulas, kas tiks izmantotas piedāvājumu novērtēšanā, kā arī norāda, vai pretendents drīkst iesniegt piedāvājuma variantus un kā tie tiks izvērtēti; 6) (izslēgts ar 05.06.2003. likumu); 7) iepirkuma līguma projekts; 8) iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi; 9) pretendenta tiesības un pienākumi. (2) Pirms slēgta konkursa izziņošanas pasūtītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu un tajā norāda: 1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus; 2) iepirkuma identifikācijas numuru; 3) iepirkuma priekšmetu; 4) pieteikumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu un laiku; 5) prasības attiecībā uz kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām, kā arī kandidātu atlases kritērijus; 6) nosacījumus kandidāta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā; 7) iesniedzamo informāciju par kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām; 8) citu informāciju par kandidātu atlasi. (3) Ar konkursa nolikumu un kandidātu atlases nolikumu var iepazīties visas ieinteresētās personas. (4) Pasūtītājs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var izdarīt grozījumus konkursa vai kandidātu atlases nolikumā. Grozījumus izdara šā likuma 25.panta sestajā un 9.1 daļā noteiktajā kārtībā. Par izdarītajiem grozījumiem pasūtītājs informē visus pretendentus, kandidātus un citas personas, kas saņēmuši konkursa vai kandidātu atlases nolikumu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 05.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2003.) 25.pants. Atklāts konkurss (1) Ja pasūtītājs izziņojis atklātu konkursu, visas ieinteresētās personas var iesniegt piedāvājumus. (2) Pasūtītājs nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par paredzamo iepirkumu un uzaicina iespējamos pretendentus iesniegt piedāvājumus. (3) Atklāta konkursa paziņojuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets. (4) Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto šā panta trešajai daļai atbilstošu paziņojumu internetā triju darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Interneta adrese publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2 800 000 latu, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta šā panta trešajai daļai atbilstošu paziņojumu publicēšanai Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī triju darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, vienlaicīgi publicējot paziņojumu internetā. (5) Pasūtītājs publicē šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne agrāk kā pēc trim darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam vai ne agrāk kā nākamajā darba dienā pēc tā ievietošanas internetā. (6) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus konkursa nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūta citu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, un tas tiek ievietots internetā un publicēts šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā norāda grozījumus, kas izdarīti konkursa nolikumā, kā arī piedāvājumu iesniegšanas termiņu. (7) Pasūtītājs vai iepirkuma komisija reģistrē, kam un kad ir izsniegts konkursa nolikums. Pretendents, iesniedzot piedāvājumu, var pieprasīt apliecinājumu tam, ka piedāvājums saņemts, turklāt ar norādi par piedāvājuma saņemšanas laiku. (8) Iepirkuma komisija pēc iespējamā pretendenta pieprasījuma sniedz papildu informāciju par konkursa nolikumu, ja pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā sešas darba dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iepirkuma komisija šo informāciju triju darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo un nosūta tiem iespējamiem pretendentiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu, kā arī tiem pretendentiem, kuri jau iesnieguši piedāvājumus. (9) Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā panta trešajai daļai atbilstošs paziņojums par paredzamo iepirkumu publicēts internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 kalendārajām dienām, ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2 800 000 latu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā panta trešajai daļai atbilstošs paziņojums par paredzamo iepirkumu nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 30 kalendārajām dienām, ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2 800 000 latu. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 kalendārajām dienām. (91) Ja nolikumā izdarīti grozījumi un ir pagājusi puse no šā panta devītajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, piedāvājuma iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par nolikumā izdarītajiem grozījumiem nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam, nedrīkst būt īsāks par 26 kalendārajām dienām, ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumos ir 80 000 latu un būvdarbu līgumu gadījumā — 2 800 000 latu vai attiecīgi lielāka. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumos ir mazāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumu gadījumā — par 2 800 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš šādos gadījumos nedrīkst būt īsāks par 15 kalendārajām dienām. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumos ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbu līgumu gadījumā — par 500 000 latu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 kalendārajām dienām. (92) Šā panta devītajā daļā noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus var saīsināt attiecīgi līdz 36 dienām, 20 dienām vai 15 dienām, ja ne vēlāk kā 52 dienas un ne agrāk kā 12 mēnešus pirms tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojam nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais paziņojums, saskaņā ar šā likuma 22.1 pantu ir publicēts informatīvais paziņojums. (10) Iepirkuma komisija atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nolikumā norādītajā vietā un laikā. Ja piedāvājums iesniegts pēc norādītā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, to neatvērtu atdod atpakaļ pretendentam. Piedāvājumu atvēršanā drīkst piedalīties visi pretendenti vai to pārstāvji. Piedāvājumu atvēršanas procedūru dokumentē protokolā, kurā norāda klātesošo personu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pretendenta nosaukumu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu. (11) Iepirkuma komisija atlasa pretendentus saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, pārbauda šo pretendentu piedāvājumu atbilstību darba uzdevumam, tehniskajām specifikācijām un citām nolikumā noteiktajām prasībām un pēc tam novērtē prasībām atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar šajā likumā, citos normatīvajos aktos un konkursa nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un noteikumiem. (12) Iepirkuma komisija pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu, kuram ir pienācīga kvalifikācija, kura piedāvājums atbilst darba uzdevumam un tehniskajām specifikācijām un kurš ir novērtēts kā visizdevīgākais atbilstoši nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un kārtībai. Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga izvēlēties nākamo piedāvājumu ar viszemāko cenu vai nākamo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Ja arī nākamais izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. (121) Ja atklātam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst nolikuma prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. (13) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 32.pantu. (14) Iepirkuma komisija sagatavo atklāta konkursa noslēguma protokolu saskaņā ar šā likuma 34.pantu. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 05.06.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2004. Sk. pārejas noteikumus.) 26.pants. Slēgts konkurss (1) Ja tiek organizēts slēgts konkurss, visas ieinteresētās personas vai to grupas var iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei. Iepirkuma komisija atlasa kandidātus, kuri tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus izziņotajam konkursam. (2) Pasūtītājs nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par paredzamo iepirkumu un uzaicina iespējamos pretendentus iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei. (3) Slēgta konkursa paziņojuma saturu un formu nosaka Ministru kabinets. (4) Pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā panta trešajai daļai atbilstošs paziņojums publicēts internetā, nedrīkst būt īsāks par 37 kalendārajām dienām, ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 80000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2800 000 latu. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2 800 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 kalendārajām dienām, kopš šā panta trešajai daļai atbilstošs paziņojums nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 500 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 kalendārajām dienām. (5) Iepirkumu uzraudzības birojs ievieto šā panta trešajai daļai atbilstošu paziņojumu internetā triju darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pasūtītājs publicē minēto paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne agrāk kā pēc trim darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam vai ne agrāk kā nākamajā darba dienā pēc tā ievietošanas internetā. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2 800 000 latu, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta šā panta trešajai daļai atbilstošu paziņojumu publicēšanai Eiropas Kopienu oficiālajā vēstnesī triju darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. (6) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus kandidātu atlases nolikumā pēc paziņojuma ievietošanas internetā un publicēšanas, par to nosūta citu paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam, un tas tiek ievietots internetā un publicēts šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā iekļaujamas ziņas, kas ir mainītas salīdzinājumā ar iepriekšējo paziņojumu par šo kandidātu atlasi, kā arī mainītie pieteikumu iesniegšanas termiņi. Ja kandidātu atlases nolikumā izdarīti grozījumi un ir pagājusi puse no šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc šā paziņojuma nosūtīšanas Iepirkumu uzraudzības birojam nedrīkst būt īsāks par 21 kalendāro dienu, ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 80 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 2 800 000 latu. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir lielāka par 50 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 500 000 latu, bet nepārsniedz attiecīgi 80 000 latu vai 2 800 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 13 kalendārajām dienām. Ja paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par 50 000 latu un būvdarbu līgumiem — par 500 000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 8 kalendārajām dienām. (7) Iepirkuma komisija pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām veic kandidātu atlasi saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Visas ieinteresētās personas vai to grupas var iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei. (71) Pasūtītājs drīkst noteikt to kandidātu diapazonu, kurus tas paredz uzaicināt iesniegt piedāvājumu. Tādā gadījumā šo diapazonu norāda paziņojumā par kandidātu atlasi slēgtam konkursam. Diapazonu nosaka, ņemot vērā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu, vai veicamo būvdarbu veidu. Diapazonam jābūt tādam, lai tajā būtu vismaz 5 kandidāti, bet ne vairāk kā 20 kandidātu. (8) Pasūtītājs vai iepirkuma komisija visiem izraudzītajiem kandidātiem vienlaikus nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Uzaicinājumam pievieno konkursa nolikumu vai norāda adresi, kur to var saņemt. Pasūtītājs vai iepirkuma komisija reģistrē, kam un kad nosūtīts uzaicinājums, kā arī nosūtīts vai izsniegts konkursa nolikums. Tiem, kuri pieteikušies uz kandidātu atlasi, bet saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu nav izraudzīti, triju darba dienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas iepirkuma komisija nosūta paziņojumu par lēmumu un tā pamatojumu. (9) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu ietveramas šādas ziņas: 1) adrese un termiņš, kurā var pieprasīt konkursa nolikumu (ja tas nav nosūtīts kopā ar uzaicinājumu) vai papildu informāciju; 2) konkursa nolikuma vai papildu informācijas piegādes noteikumi un maksa, ja tāda tiek pieprasīta par nolikuma piegādi; 3) piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums un laiks; 4) datums, kad inte …