📄 Likuma teksts
Zemesgrāmatu likums
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Zemesgrāmatu likums
PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)
2. Zemesgrāmatu lietu izskatīšana piekrīt rajona (pilsētas) tiesām.
3
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
3. Katrs nekustams īpašums ierakstāms zemesgrāmatā tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā tas atrodas.
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošs nekustams īpašums ierakstāms Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā.
4
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
4. Zemesgrāmatās nostiprina (koroborē) tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais.
5
5. Lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata (Civillik. 1477. p.), var arī nostiprināt zemesgrāmatās pēc to personu vēlēšanās, kam šīs tiesības pieder.
6
6. Nostiprināšana piekrīt tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras zemesgrāmatās ierakstīts nekustams īpašums, uz ko attiecas nostiprinājums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
7
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019. Grozījums par panta papildināšanu ar vārdiem "ja šajā likumā nav noteikts citādi" stājas spēkā 01.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
7. Tiesības nostiprina uz tiesneša lēmumu pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatā.
8
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
8. Nostiprinot tiesības, jāievēro šā likuma noteikumi, ciktāl sevišķos likumos nav paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības.
9
OTRĀ NODAĻA
GRĀMATAS UN LIETAS
9. Rajona (pilsētas) tiesas darbībai zemesgrāmatu lietu izskatīšanā ir nepieciešamas:
1) zemesgrāmatas,
2) nostiprinājumu žurnāli un
3) nekustamu īpašumu lietas.
10
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
PIRMĀ APAKŠNODAĻA
ZEMESGRĀMATAS
10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katrai rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā esošai administratīvajai teritorijai, bet, ja administratīvajā teritorijā ir novada teritoriālā iedalījuma vienības, zemesgrāmatas iekārto katrai teritoriālajai iedalījuma vienībai.
11
(26.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
11. Zemesgrāmatas sastāv no nodalījumiem (folijām).
Zemesgrāmatu nodalījumi ir sastiprināti sējumā.
12
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)
12. Katram zemesgrāmatas nodalījumam dod īpašu numuru, kuru sauc par zemesgrāmatas numuru un kuru nodalījums patur arī tad, ja slēdz kādu agrāk atklātu nodalījumu. No jauna atklātam nodalījumam nevar dot slēgta nodalījuma numuru.
13
13. Nodalījuma sākumā aiz zemesgrāmatas numura atzīmē nekustama īpašuma nosaukumu un atrašanās vietu.
Nodalījumā norāda arī nekustamā īpašuma kadastra numuru un nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu, kuru piešķīris Valsts zemes dienests.
14
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 02.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)
14. Nodalījumam ir četras daļas, kurās ieraksta ziņas par:
1) nekustamu īpašumu,
2) nekustama īpašuma īpašnieku,
3) nekustama īpašuma apgrūtinājumiem un
4) nekustama īpašuma parādiem.
Katra daļa tiek rakstīta uz atsevišķas lapas.
15
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
15. Nodalījuma pirmā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:
1) pirmā iedaļā:
a) nekustamu īpašumu,
b) nekustamam īpašumam par labu nodibinātos servitūtus un reālnastas,
c) nekustamam īpašumam pievienotos zemes gabalus,
d) nekustama īpašuma un tam pievienoto zemes gabalu platību;
2) otrā iedaļā:
a) no nekustama īpašuma atdalītos zemes gabalus un to platību,
b) pirmā iedaļā ierakstīto servitūtu un reālnastu pārgrozījumus un dzēsumu.
16
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
16. Nodalījuma otrā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:
1) pirmā iedaļā:
a) nekustamā īpašuma īpašnieku, norādot fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tā ir laulībā, tad, ievērojot laulāto mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība (Civillikuma 91., 111., 117., 125. un 127.p.), bet juridiskajai personai — pilnu nosaukumu un nodokļu maksātāja kodu, kā arī skaitliski norādot īpašnieka daļas apmēru,
b) īpašuma tiesības pamatu un
c) summu, par kādu iegūts nekustams īpašums, ja tā norādīta dokumentā par īpašuma tiesības pāreju;
2) otrā iedaļā:
a) 45. panta 1., 2. un 3. punktā minētās atzīmes un arī tā paša panta 4. punktā minētās atzīmes, ja ar tām nodrošinātas prasības par īpašuma tiesību vai šīs tiesības nostiprinājumu,
b) tiesiskā darījumā noteiktos aizliegumus atsavināt īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām,
c) pēcmantinieku iecelšanu (Civillik. 488. p.),
d) mantojuma līgumus (Civillik. 643. p.) un
e) pārgrozījumus a—d burtos minētos ierakstos, tāpat arī šo ierakstu un to pārgrozījumu dzēsumu.
17
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997. un 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)
17. Nodalījuma trešā daļa sadalās divās iedaļās, kurās norāda:
1) pirmā iedaļā:
a) lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, izņemot tās, kuras jānorāda otrā un ceturtā daļā,
b) 45. panta 4. punktā minētās atzīmes, ja tās nodrošina a burtā paredzēto lietu tiesību nodibināšanu, kā arī atzīmes par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem — ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtu;
2) otrā iedaļā:
pārgrozījumus pirmās iedaļas ierakstos, tāpat arī šo ierakstu un to pārgrozījumu dzēsumu.
18
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2019.)
18. Nodalījuma ceturtā daļa sadalās piecās iedaļās, kurās norāda:
1) pirmā iedaļā:
a) ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz nekustamu īpašumu,
b) 45. panta 5.punktā minētās atzīmes,
c) tā paša panta 4. punktā minētās atzīmes, ja tās nodrošina a burtā minēto ķīlas tiesību nodibināšanu;
2) otrā iedaļā — summu, līdz kādai sniedzas pirmā iedaļā nostiprinātās tiesības;
3) trešā iedaļā — visādus (izņemot 4. punktā paredzētos) pārgrozījumus pirmās iedaļas ierakstos un arī šo pārgrozījumu dzēsumu;
4) ceturtā iedaļā — pirmās iedaļas ierakstu dzēsumu visumā vai pa daļai, un
5) piektā iedaļā — summu, kādā dzēsti pirmās iedaļas ieraksti.
19
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
19. Katrai lauku nekustamu īpašumu zemesgrāmatai ir divi alfabētiski rādītāji: viens — pēc īpašnieku uzvārdiem, bet otrs — pēc īpašumu nosaukumiem. Pilsētu nekustamu īpašumu zemesgrāmatām ir viens alfabētisks rādītājs pēc īpašnieku uzvārdiem.
20
20. Alfabētiskā rādītājā īpašnieku atzīmējot, jāievēro 52. panta noteikumi.
21
21. Alfabētiskie rādītāji ir kartotēkas veidā.
22
(30.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)
OTRĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMU ŽURNĀLS
22. Nostiprinājuma lūgumus reģistrē nostiprinājumu žurnālā.
23
(30.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1997.)
23. Nostiprinājumu žurnāla lapa sadalīta sešās ailēs, kurās ieraksta:
1) kārtas numuru;
2) nostiprinājuma lūguma saņemšanas laiku (69.p.);
3) kas nostiprinājumu lūdz, lūguma īsu saturu, norādot, kādas tiesības lūdz nostiprināt vai kādu ierakstu dzēst vai grozīt un nekustamā īpašuma zemesgrāmatas numuru (12.p.);
4) lūgumam pievienotos dokumentus un samaksāto nodevu apmēru;
5) tiesneša lēmuma datumu un norādi, vai lūgums apmierināts pilnībā vai daļēji vai atstāts bez izskatīšanas vai ievērības (76. un 82.p.);
6) atzīmes par pieņemto lēmumu un paziņojuma nosūtīšanu nostiprinājuma lūguma iesniedzējam (125.p).
24
(30.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
24.
25
(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)
25.
26
(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)
TREŠĀ APAKŠNODAĻA
NEKUSTAMU ĪPAŠUMU LIETAS
26. Katram zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītam nekustamam īpašumam iekārto īpašu nekustamā īpašuma lietu.
Nekustama īpašuma lietā sakopo visus dokumentus un rakstus, kas attiecas uz zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīto nekustamo īpašumu.
27
27. Nekustama īpašuma lietai ir tas pats numurs, kāds ir atbilstošam zemesgrāmatas nodalījumam.
28
28. Katrai lietai sastāda sarakstu, kurā atzīmē visus lietai pievienotos dokumentus un rakstus.
29
TREŠĀ NODAĻA
ZEMESGRĀMATU VEŠANAS KĀRTĪBA
PIRMĀ APAKŠNODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
29. Zemesgrāmatā katram patstāvīgam nekustamam īpašumam atklāj atsevišķu nodalījumu.
30
30. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās vai novada teritoriālā iedalījuma vienībās, ieraksta tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos — tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kuru administratīvo teritoriju vai novada teritoriālā iedalījuma vienību robežās īpašums atrodas.
31
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2009. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
31. Nodalījumā ieraksta visas uz nekustamu īpašumu nostiprināmās tiesības, tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, tāpat arī šo tiesību, nodrošinājumu un aprobežojumu pārgrozījumus un dzēsumu.
32
32. Ja kādā nodalījuma daļā nav vairs brīvas vietas jaunam ierakstam, šim nodalījumam pievieno jaunu zemesgrāmatas nodalījuma attiecīgās daļas lapu, par ko iepriekšējā lapā izdara atzīmi.
33
(30.03.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
33. Nekustams īpašums, tā kā tas ierakstīts zemesgrāmatas nodalījumā, atbild par visām šajā nodalījumā nostiprinātām tiesībām.
34
34. Iepriekšējā (33.) panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem:
1) kad nodalījumā nostiprinātās tiesības attiecas tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu (Civillik. 1295. p.) vai
2) kad šīs tiesības apgrūtina tikai noteiktu nekustama īpašuma reālu daļu.
Šajos gadījumos dokumentos, kas ir par pamatu nostiprinājumam, jābūt norādītam, ka nostiprināmās tiesības neattiecas uz visu nekustamo īpašumu, bet tikai uz tā noteiktām domājamām vai reālām daļām.
35
35. Ja pašā ierakstā nav noteikts citādi (82. p. 3. pk.) vai ja vienam nostiprinājumam nav piešķirta pirmtiesība pret otru, tad nostiprinājumu pirmtiesību noteic pēc nostiprinājuma laika zemesgrāmatas nodalījumā (73.—75. p.).
36
36. Sadalot nekustamu īpašumu vairākos patstāvīgos īpašumos, tāpat arī atdalot no nekustama īpašuma reālu daļu ar nolūku pievienot to citam nekustamam īpašumam (37. p.), visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradušos nekustamu īpašumu vai no nekustama īpašuma atdalīto reālo daļu, izņemot gadījumus:
1) kad šo tiesību priekšmets nav no nekustama īpašuma atdalītā daļa vai tā reālā daļa, no kuras ir radīts jaunais nekustamais īpašums (34. p. 2. pk.), vai
2) kad personas, kurām pieder minētās tiesības, ir atsvabinājušas no līdzatbildības nekustamā īpašuma reālo daļu vai
3) kad atsevišķos likumos paredzēts, ka apgrūtinājumi nepāriet uz jaunradušos nekustamu īpašumu.
Sadalāmam nekustamam īpašumam par labu nostiprinātās tiesības paliek arī visām jaunradītām daļām, ja vien šīs tiesības jau pirms sadalījuma nav piederējušas vienai noteiktai daļai.
Tas, vai apgrūtinājumi attiecas uz kādu šāda īpašuma daļu vai visām daļām, norādāms nostiprinājuma lēmumā.
37
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
37. Vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi nodalījumi, var savienot vienā nodalījumā:
1) kad savienojamie īpašumi sastāda vienu saimniecisku vienību un
2) kad tikai viens no savienojamiem īpašumiem apgrūtināts kādām tiesībām, vai kad visi savienojamie īpašumi apgrūtināti vienām un tām pašām tiesībām, vai kad personas, kam tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām vai
3) kad tāda savienošana nerunā pretim likumam.
38
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
38. Pievienojot nekustamam īpašumam no cita īpašuma atdalītu reālu daļu, jāņem vērā iepriekšējā (37.) panta 2. un 3. punkta noteikumi.
39
39. Savienojot kopīpašniekiem piederošu nekustamu īpašumu ar citu tiem pašiem kopīpašniekiem piederošu nekustamu īpašumu, katra kopīpašnieka domājamām daļām savienojamos īpašumos jābūt vienādām.
40
40. Iegūstot kopīpašniekiem piederošas nekustama īpašuma domājamās daļas, īpašuma tiesību var nostiprināt zemesgrāmatā tad, ja apgrūtināta tikai viena kopīpašnieka domājamā daļa vai ja visu kopīpašnieku daļas apgrūtinātas vienām un tām pašām tiesībām vai ja personas, kam šīs tiesības pieder, vienojušās par pirmtiesībām.
41
41. Ja vienam un tam pašam nekustamam īpašumam zemesgrāmatā kļūdaini atklāti vairāki nodalījumi, tad tiesnesis arī bez ieinteresēto personu lūguma ar sevišķu lēmumu slēdz liekos nodalījumus. Pirms lēmuma nekustama īpašuma īpašnieks un personas, kuru labā nodalījumā ierakstītas kādas tiesības, jāuzaicina sniegt atsauksmes, noliekot viņām divu nedēļu termiņu. Ja šo personu dzīves vietas nav zināmas, tad uzaicinājums jāiespiež oficiālā laikrakstā un jāizkar nodaļas telpās. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis nodalījuma slēgšanai. Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.
Zemesgrāmatu nodalījumā, izmantojot citu valsts informācijas sistēmu tiešsaistē saņemtu paziņojumu, izdara šādus grozījumus:
1) maina kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu;
2) nemainot zemes gabala robežas, precizē zemes gabala platību saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas datiem;
3) precizē dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējo platību, ja platības izmaiņas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu neietekmē dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu un ja tas ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk — Kadastra informācijas sistēma);
4) pamatojoties uz privatizāciju veicošās institūcijas iesniegtu dokumentu par konstatētām neprecizitātēm, kas radušās dzīvojamās mājas domājamo daļu noteikšanā privatizācijas procesā, precizē dzīvokļu īpašumu sastāvā esošo kopīpašuma domājamo daļu apmēru, ja tas ir reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā;
5) veic izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē;
6) veic izmaiņas to fizisko personu identifikācijas datos, kurām piešķirts personas kods;
7) aktualizē pārrēķinātās dzīvokļa īpašuma sastāvā esošās kopīpašuma domājamās daļas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas aprēķinātas neatbilstoši;
8) nemainot zemes gabala robežas, precizē normatīvajos aktos par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās noteiktajos gadījumos zemesgrāmatā ierakstīta kadastrāli neuzmērīta zemes gabala platību saskaņā ar informāciju par zemes gabala platību un izvietojumu apvidū;
9) veic izmaiņas juridiskās personas nosaukumā atbilstoši izmaiņām, kuras reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
10) ieraksta zemesgrāmatā ēkas (būves) un jaunbūves, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas strukturētajiem datiem. Šajos gadījumos pamatojošos dokumentus, kurus atbilstoši kompetencei ir izvērtējusi būvvalde un Valsts zemes dienests, pirms ēkas (būves) vai jaunbūves ierakstīšanas zemesgrāmatā tiesnesis atkārtoti nevērtē.
Tiesnesis pieņem lēmumu par personu vai nekustamo īpašumu identificējošo datu grozīšanu uz īpašnieka iesnieguma pamata, ja ar to netiek grozītas nostiprinātās tiesības. Tiesnesis pirms ierakstu grozīšanas pārbauda datus valsts informācijas sistēmā.
Grozījumi, kas izdarīti šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nav pārsūdzami.
Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var pilnvarot tiesneša palīgu apstrādāt šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu.
42
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997., 02.02.2006., 26.05.2011., 30.10.2014., 01.11.2018., 11.10.2018. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 29. un 30. punktu)
42. Ja nekustamam īpašumam, kuram zemesgrāmatā atklāts nodalījums, nav iespējams noteikt atrašanās vietu dabā, rajona (pilsētas) tiesa ar sludinājumu tīmekļvietnē www.vestnesis.lv uzaicina zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku un personas, kurām uz nekustamu īpašumu nostiprinātas kādas tiesības, vai to tiesību pēcniekus iesniegt divu mēnešu laikā pierādījumus par to, ka nekustams īpašums patiešām pastāv dabā. Ja minētajā termiņā šādus pierādījumus neiesniedz, tiesnesis ar sevišķu lēmumu slēdz nodalījumu.
Šo noteikumu piemēro tikai tad, ja nodalījumā 50 gadu laikā nav ievesti nekādi jauni ieraksti.
Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.
43
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
OTRĀ APAKŠNODAĻA
NODALĪJUMA IERAKSTU VEIDI UN SATURS
1. Ierakstu veidi
43. Nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs.
44
44. Ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5. p.) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.
Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus.
45
45. Atzīmju veidā ieraksta:
1) īpašnieka izsludināšanu par maksātnespējīgu parādnieku;
2) piedziņas vēršanu uz nekustamu īpašumu;
3) aizgādnības nodibināšanu par īpašnieku garīga rakstura vai cita veselības traucējuma un izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ;
4) tiesas lēmumus par prasības nodrošināšanu;
5) līdz atzīmju atvietošanai ar ierakstiem, administratīvo iestāžu un amatpersonu prasījumus, kuriem likums piešķīris neapstrīdamības raksturu;
6) sūdzību iesniegšanu par tiesneša lēmumiem — līdz šo sūdzību izšķiršanai noteiktā kārtībā (98. p.);
7) ar īpašnieka piekrišanu — visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams; šīs atzīmes ieraksta tajā daļā un iedaļā, kurā nāktu nostiprinājums ieraksta veidā;
8) tiesību aprobežojumus un tiesību nodrošinājumus, kuriem citos likumos noteikts atzīmju veids.
46
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940., 30.01.1997., 30.10.2014. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
46. Maksātnespējas atzīme (45.p. 1.pk.) ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam, izņemot šādus gadījumus:
1) iesniegta sūdzība par tiesneša lēmumu (45.p. 6.pk.);
2) nostiprinājumu pieļauj Maksātnespējas likums.
Piedziņas atzīme (45. p. 2. pk.) un arī prasības nodrošināšanas atzīme (45. p. 4. pk.), ja tiesas lēmums taisīts prasības lietā par īpašuma tiesību vai šādas tiesības nostiprināšanu, kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, izņemot 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes.
Aizgādnības atzīme (45. p. 3. pk.) ir šķērslis jebkurai labprātīgai nostiprināšanai, ja nav ievēroti Civillikuma noteikumi par aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību.
Pārējos gadījumos atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Iepriekšējā (45.) panta 8. punktā minēto atzīmju sekas apspriež pēc tiem likumiem, kuros šīs atzīmes paredzētas.
47
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
2. Ierakstu saturs
47. Nodalījuma ierakstā norāda:
1) dokumentu, kas bijis par pamatu nostiprinājumam;
2) nostiprināto tiesību, tās saturu un būtiskos piederumus;
3) nostiprinājuma žurnāla numuru, ar kādu nostiprinājuma lūgums ierakstīts žurnālā;
4) tiesneša lēmuma datumu.
Zemesgrāmatas nodalījuma ceturtās daļas pirmajā iedaļā (18.p.) papildus norāda:
1) kreditoru vai personu, kurai par labu ir nostiprinājums;
2) kapitāla summu Latvijas valūtā, līdz kurai sniedzas nostiprinātās tiesības;
3) parādnieku, ja nostiprinājums neattiecas uz visu īpašumu, bet tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu.
Grozot ierakstu un izsakot to jaunā redakcijā, norāda visus ar konkrēto tiesību saistītos žurnālu numurus.
48
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 27.03.2003., 30.10.2014. un 10.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
48. Ja vienas un tās pašas tiesības nostiprina uz vairākiem patstāvīgiem nekustamiem īpašumiem (29. p.), tad šīs tiesības ieraksta pilnā apjomā katram nekustamam īpašumam ierādītā zemesgrāmatas nodalījumā, aizrādot uz citiem nodalījumiem, kuros šīs tiesības arī ierakstītas.
49
49. Nostiprinot zemesgrāmatā vairākām personām nedalīti piederošās tiesības, katrai no viņām piederošā domājamā daļa jānoteic skaitliski, izņemot Civillikuma 124. pantā paredzētos gadījumus.
Ja no dokumentiem, kas ir par pamatu nostiprinājumam, nav redzams, kādās daļās tiesība pieder katram līdzdalībniekam, tad jānorāda, ka tiesība pieder viņiem līdzīgās daļās.
50
50. Visus ierakstus apzīmē ar kārtēju numuru ierakstījuma kārtībā. Katrai iedaļai ir sava numerācija.
Kad ieraksts pēc satura attiecas uz citu tā paša nodalījuma ierakstu, tad zem abiem ierakstiem atzīmē atbilstošā ieraksta kārtējo numuru un arī daļu un iedaļu, kur šis ieraksts atrodas, pie kam iekavās īsi norāda uz abu ierakstu savstarpējo attiecību.
Grozītais un jaunā redakcijā izteiktais ieraksts atvieto agrāko ierakstu. Nostiprinājumu pirmtiesību nosaka saskaņā ar šā likuma 35.panta noteikumiem.
51
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2014.)
51. Ierakstiem zemesgrāmatā jābūt īsiem, un tajos nevar būt nekā tāda, kam nav sakara ar nekustamu īpašumu un uz to nostiprinātām tiesībām.
52
52. Apzīmējot ierakstos personu, jānorāda viņas vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, bet apzīmējot juridisku personu — viņas nosaukums vai firma.
Dzimšanas vietu un laiku var nenorādīt tajos gadījumos, kad iestāde vai amatpersona, kas taisījusi aktu vai apliecinājumu, ir atzīmējusi, ka šīs ziņas nav bijis iespējams noskaidrot.
53
53. Ja ierakstā ir norādījums uz nekustamu īpašumu, kuram ir savs nodalījums tajā pašā zemesgrāmatā vai citā tās pašas vai arī citas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatā, tad jāatzīmē tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras zemesgrāmatā īpašums ir ierakstīts, pati zemesgrāmata un īpašuma zemesgrāmatas numurs.
54
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
54. Izdzēsumi ierakstos nav pielaižami. Par izlabojumiem, ko taisa ierakstā, lai to saskaņotu ar tiesneša lēmumu (78. p.), norāda pirms tiesneša paraksta, vai, ja kļūdu izlabo pēc tam, kad ieraksts ir parakstīts — sevišķā ierakstā. Pēdējo ieraksta, netaisot jaunu lēmumu, un izteic 47. pantā paredzētā formā, norādot, ka tas atvieto agrāko ierakstu. Izlabojumus taisa arī izsniegtā zemesgrāmatu aktā, kuru šim nolūkam pieprasa no personas, kam tas izsniegts.
Ierakstu izlabojumi, kas nesaskan ar nostiprinājuma lēmumiem, pielaižami vienīgi 90. un 97. pantā paredzētā kārtībā.
55
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
55. Iepriekšējo (47.—54.) pantu noteikumi jāpiemēro arī atzīmēm.
56
TREŠĀ APAKŠNODAĻA
ATSEVIŠĶĀS PRASĪBAS APBŪVES TIESĪBAS IERAKSTĪŠANAI(Apakšnodaļa 10.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
55.1 Zemes gabalu apgrūtinot ar apbūves tiesību, vienlaikus:
1) izdara atzīmi nodalījuma trešās daļas pirmajā iedaļā par apbūves tiesības nodalījuma atvēršanu, norādot apbūves tiesības nodalījuma numuru;
2) atklāj apbūves tiesības ierakstīšanai nodalījumu, tajā secīgi ietverot zemes gabala nodalījuma numuru, apbūves tiesības saīsināto apzīmējumu "AT" un kārtas numuru.
Mainoties apbūves tiesīgajam, apgrūtinātā zemes gabala nodalījumā izdara grozījumus par apbūves tiesīgo.
57
55.2 Apbūves tiesības nodalījumu atklāj un ziņas tajā ieraksta saskaņā ar šā likuma prasībām par nodalījumiem un apbūves tiesības nodalījuma pirmās daļas pirmajā iedaļā norāda:
1) vārdus "apbūves tiesība";
2) apbūves tiesības termiņu;
3) tā zemes gabala, uz kuru attiecas apbūves tiesība, kadastra apzīmējumu un platību;
4) ēku (būvi), kas celta uz apbūves tiesības pamata, kā apbūves tiesības būtisku daļu un tās kadastra apzīmējumu;
5) apgrūtinātā zemes gabala īpašnieku.
Mainoties apgrūtinātā zemes gabala īpašniekam, apbūves tiesības nodalījumā izdara grozījumus par zemes gabala īpašnieku.
58
55.3 Izbeidzoties apbūves tiesībai (Civillikuma 1129.9 panta pirmā daļa), uz tās pamata celto ēku (būvi) pievieno nodalījumam, kurā ierakstīts ar apbūves tiesību saistītais zemes gabals, un slēdz apbūves tiesības nodalījumu.
Ja apbūves tiesība izbeidzas ar termiņa notecējumu (Civillikuma 1129.7 panta pirmā daļa), tad tiesnesis lēmumu par apbūves tiesības izbeigšanu pieņem ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pēc apbūves tiesības termiņa notecējuma, pamatojoties uz ieinteresētās personas lūgumu, kas izteikts, ierakstot apbūves tiesību zemesgrāmatā.
59
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
CETURTĀ NODAĻA
NOSTIPRINĀŠANA
PIRMĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMA LŪGUMI UN TO PIELIKUMI(Apakšnodaļas nosaukums 27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)
56. Nostiprinājuma lūgumiem jābūt rakstveidā.
(Otrā daļa izslēgta ar 30.10.2014. likumu)
(Trešā daļa izslēgta ar 30.10.2014. likumu)
Nostiprinājuma lūgums vienlaikus ir iesniegums attiecīgo datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, ja ar to lūgts:
1) ierakstīt ēku (būvi) kā patstāvīgu būvju īpašumu;
2) nostiprināt vai grozīt ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūtu vai šīs tiesības nodrošinājumu, ja ir pievienots servitūta teritorijas grafiskais attēlojums;
3) sadalīt nekustamo īpašumu vairākos patstāvīgos nekustamos īpašumos;
4) izveidot jaunu nekustamo īpašumu no vairāku nekustamo īpašumu sastāvā esošiem nekustamā īpašuma objektiem.
Šā panta ceturtajā daļā minētajam nostiprinājuma lūgumam pievienojamo dokumentu, tai skaitā informācijas par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojuma samaksu, aprites kārtību nosaka tieslietu ministrs.
60
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2006., 30.10.2014. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2019.)
56.1 Nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, iesniedz:
1) kredītiestāde (arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums, attiecībā uz sevi vai pārvaldīto fondu — komandītsabiedrību, kurā tā ir komplementārs, kā arī attiecībā uz pārvaldīto Latvijas zemes fondu) un krājaizdevu sabiedrība, kura saņēmusi Latvijas Bankas izsniegtu speciālu atļauju (licenci) saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu un kurai par labu nostiprināta ķīlas tiesība zemesgrāmatā, — par hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu dzēšanu;
11) kredītiestāde, kurai par labu nostiprināma ķīlas tiesība zemesgrāmatā, — par hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu nostiprināšanu kredītiestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos kredītiestādes uzņēmumu pārejas gadījumos;
12) segto obligāciju sabiedrība vai persona, kura pārņem emitenta tiesības un saistības, kas izriet no segto obligāciju programmas, — par īpašuma tiesību vai hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu nostiprināšanu uz seguma aktīvu, kuru segto obligāciju emisijas gadījumā tai nodevis emitents saskaņā ar Segto obligāciju likumu (arī pārrobežu programmas gadījumā);
2) zvērināts tiesu izpildītājs — par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu;
3) maksātnespējas procesa administrators — par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu;
4) valsts vai pašvaldības iestāde, tai skaitā arī institūcija, kuras kompetencē ir nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām, vai tās pilnvarota persona, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz pilnvarotās personas likumiskais pārstāvis, izņemot nostiprinājuma lūgumu par valstij vai pašvaldībai piederošiem un piekrītošiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas publiskās lietošanas transporta infrastruktūras objekti, un zemes gabaliem, kuri atrodas ostas teritorijā;
5) zvērināts notārs, ja nostiprinājuma pamatā ir šā zvērināta notāra taisīts notariāls akts.
Nostiprinājuma lūgumu normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā:
1) var iesniegt šā likuma 60. panta otrajā daļā minētās personas, ja izpildīti šā likuma 60. panta otrās daļas nosacījumi, kā arī šā likuma 60. panta trešajā daļā minētās personas attiecībā uz nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
2) iesniedz zvērināts notārs, ja privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma apliecināts Notariāta likuma E1 sadaļā noteiktajā kārtībā.
Šajā pantā noteiktajā kārtībā parakstītu nostiprinājuma lūgumu iesniedz, izmantojot valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas mājaslapā www.zemesgramata.lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu vai datu apmaiņu starp informācijas sistēmām vai oficiālo elektronisko adresi.
61
(30.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2016., 13.06.2019., 10.06.2021., 15.06.2021. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.)
56.2 Elektroniski iesniegtam nostiprinājuma lūgumam pievieno elektroniski parakstītu dokumentu, kas apliecina nostiprināmās tiesības:
1) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu likumīgā spēkā esošā nolēmuma vai cita izpildu dokumenta atvasinājumu;
2) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā — maksātnespējas procesa administratora apliecinātu likumīgā spēkā esošā nolēmuma atvasinājumu;
3) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā — valsts vai pašvaldības iestādes izsniegtā dokumenta oriģinālu vai atvasinājumu;
4) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 5.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta notāra apliecinātu notariālo aktu grāmatas izrakstu;
5) šā likuma 56.1 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — publiskas personas izdota dokumenta oriģinālu vai atvasinājumu.
Pārējie nostiprinājuma lūgumam pievienojamie dokumenti, ja iesniedzēja rīcībā nav oriģināla elektroniskā dokumenta, iesniedzami elektroniskā atvasinājuma formā.
62
(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2014.)
56.3 Laulāto mantisko attiecību reģistra paziņojumus par nekustamo īpašumu attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai nosūta elektroniski. Paziņojuma parakstīšanas, iesniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.
63
(30.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
56.4 Valsts zemes dienests attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai elektroniski nosūta īpašnieka iesniegumu par īpašniekam:
1) piederoša viena nekustamā īpašuma sastāvā esoša zemes gabala sadalīšanu vairākos zemes gabalos;
2) piederoša viena nekustamā īpašuma sastāvā esošu vairāku zemes gabalu apvienošanu vienā zemes gabalā;
3) (izslēgts ar 10.06.2021. likumu);
4) piederošas ekspluatācijā nodotas inženierbūves ierakstīšanu, pamatojoties uz izpildmērījumu;
5) atbilstoši būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajam iedalījumam piederošas pirmās grupas ēkas ierakstīšanu, pamatojoties uz ēkas datu deklarāciju.
Zemes īpašnieka iesnieguma, tam pievienojamo dokumentu un citas pieprasītās informācijas nosūtīšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.
64
(30.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018., 13.06.2019., 11.10.2018. un 10.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)
56.5 Ēkas (būves) īpašnieks, izmantojot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļvietnē, iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem parakstītu iesniegumu par:
1) ēkas (būves) dzēšanu, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesību, ja ēka (būve) nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts;
2) ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;
3) jaunbūves ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvvaldes izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums.
Šādam iesniegumam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātu būvvaldes izdota dokumenta datni no Būvniecības informācijas sistēmas un citus dokumentus, ievērojot šā likuma 64. panta noteikumus.
65
(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021.)
57. Nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamu īpašumu īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī likumā paredzētos gadījumos — tiesu un citas valsts iestādes vai amatpersonas.
66
58. Pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu jāizteic pilnvarā, ko apliecinājis notārs vai bāriņtiesa.
Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums lūgt nostiprinājumu ir izteikts nostiprinājuma lūgumā vai pašā aktā, uz kuru pamatota nostiprināmā tiesība, vai ja pilnvarojums ir dots notāram, kas taisījis vai apliecinājis minēto aktu.
Sevišķi apliecināta pilnvara nav vajadzīga arī gadījumos, ja personai ir notariāli apliecināts pilnvarojums veikt darbības, kas saistītas ar īpašuma tiesību atjaunošanu.
Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums ir reģistrēts vai noformēts Būvniecības informācijas sistēmā un paziņojums tiek izskatīts šā likuma 41. panta otrās daļas 10. punktā noteiktajā kārtībā.
67
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993., 30.01.1997. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.)
59. Ja lūdzējs iesniedz vairākus nostiprinājuma lūgumus, tad viņš var prasīt, lai vienu nostiprinājumu neizdara bez otra.
68
60. Privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas apliecinātiem. Apliecinot parakstu, pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.
Nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tai skaitā Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto personu pārstāvju parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja minētās personas nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai iesniedz personiski un lūgums pamatots:
1) uz tiesas nolēmumu;
2) uz notariālu aktu;
3) uz administratīvo aktu;
4) uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu;
5) uz būvvaldes izziņu par ēkas statusu un aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Nekustamā īpašuma īpašniekiem un personām, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja minētās personas nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai paraksta ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un tas attiecas uz nomas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
69
(02.02.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2009., 26.05.2011., 10.11.2016., 01.11.2018. un 13.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.)
60.1 Ja fiziskā persona ir ārzemnieks, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, notāram, apliecinot tā parakstu uz nostiprinājuma lūguma, tajā jānorāda šā likuma 118.2 pantā minētās ziņas iekļaušanai Zemesgrāmatu personu rādītājā.
70
(07.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
61. Nostiprinājuma lūgumam jāpievieno:
1) dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības;
2) apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts, izņemot tos gadījumus, kad nostiprinājuma pamatā ir likums vai tiesas spriedums vai lēmums, vai arī kad nostiprinājumu izdara 45. panta 1.—6. un 8. punktā paredzēto atzīmju veidā;
3) apliecinājums par trešās personas piekrišanu, kad pēc likuma šāda piekrišana ir nepieciešama nostiprinājumam;
4) informācija par nodevu samaksu, ja nostiprinājuma lūgumā nav informācijas par veikto maksājumu un maksājuma mērķī nav norādīts nostiprinājuma lūdzēja personas kods vai reģistrācijas numurs un nekustama īpašuma kadastra numurs vai zemesgrāmatas nodalījuma numurs;
5) dokumenti, kas apliecina pilnvarojumu vai pārstāvības tiesības, — oriģinālā vai notariāli apliecināta noraksta veidā. Nostiprinājuma lūgumam nepievieno dokumentu, kas apliecina to juridisko personu pārstāvības tiesības, kuras ir reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
6) juridiskajām personām — arī notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti (izraksti). Nostiprinājuma lūgumam nepievieno Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, izņemot Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru, reģistrēto juridisko personu tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu norakstus (izrakstus);
7) citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem — reģistrācijas vietas valsts kompetentās institūcijas informācija par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.
Pievienotos dokumentus norāda nostiprinājuma lūgumā.
Tiesnesim ir pienākums līdz lēmuma pieņemšanai ieskatīties Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēta juridiskā persona.
71
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997., 27.03.2003., 22.04.2004., 26.03.2009., 26.05.2011., 10.11.2016., 01.11.2018. un 07.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
61.1 Ja ķīlas tiesības nostiprinājumu lūdz nekustamā īpašuma īpašnieks, tad nostiprinājuma lūgumam nepievieno apliecinājumu par kreditora piekrišanu. Nostiprinājuma lūgumam nepievieno dokumentu, kas apliecina saistību, ja ķīlas līgums, kas pamato hipotēkas nostiprināšanu, satur būtiskus noteikumus par saistību, ko nodrošina hipotēka, un tās spēkā esību.
72
(02.02.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
61.2 Ja tiesību nostiprinājumu lūdz Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, tad pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam ir pienākums iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja reģistrāciju.
73
(07.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
62. Nostiprinājuma lūgumam noteiktā kārtībā izgatavotus un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētus zemes robežu plānus pievieno rajona (pilsētas) tiesa:
1) atklājot zemesgrāmatā nodalījumu nekustamam īpašumam, kas agrāk nemaz nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā vai kam nodalījumi iznīcināti vai gājuši zudumā;
2) sadalot nekustamu īpašumu, kuram atklāts atsevišķs nodalījums, vairākos patstāvīgos nekustamos īpašumos (36. p.);
3) atdalot no nekustama īpašuma daļu, lai pievienotu to citam īpašumam (36. p.);
4) savienojot vairākus vienam īpašniekam piederošus nekustamus īpašumus (37. p.);
5) nostiprinot lietu tiesības uz nekustama īpašuma neatdalītu reālu daļu (34.p. 2.pk.).
Šā panta pirmās daļas noteikumi par zemes robežu plānu pievienošanu piemērojami attiecībā uz tiem zemes gabaliem, kuru robežas ir izmainītas:
1) sadalot nekustamu īpašumu, kuram atklāts atsevišķs nodalījums, vairākos patstāvīgos nodalījumos (36. p.);
2) atdalot no nekustama īpašuma daļu, lai pievienotu to citam nekustamam īpašumam (36. p.);
3) savienojot vairākus vienam īpašniekam piederošus nekustamus īpašumus (37. p.);
4) citos likumos paredzētajos gadījumos.
Apgrūtinot ar lietu tiesību ēkas (būves) neatdalītu reālu daļu, nostiprinājuma lūgumam pievieno:
1) ēkas (būves) kadastrālās uzmērīšanas dokumentu kopijas vai izrakstus no tiem, ja ēka (būve) kadastra darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir kadastrāli uzmērāma;
2) inženierbūves izpildmērījuma plāna kopijas vai izrakstu no tā, ja kadastra darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos inženierbūve nav kadastrāli uzmērāma;
3) izpildmērījuma plāna kopiju par ēkas novietni, ja būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ēka nav kadastrāli uzmērāma.
Apgrūtinot ar lietu tiesību zemes gabala reālu neatdalītu daļu, ja tās robežu plāns nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā, informāciju par minētās zemes gabala daļas reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā rajona (pilsētas) tiesa iegūst no Kadastra informācijas sistēmas.
74
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940., 30.03.1993., 30.01.1997., 27.03.2003., 30.10.2014., 10.11.2016., 01.11.2018. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2019.)
62.1 Nostiprinājuma lūgumam vai paziņojumam, kas saņemts no Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas strukturētajiem datiem, datni no informācijas sistēmām pievieno rajona (pilsētas) tiesa.
75
(13.11.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2026.)
63. Šā likuma 61.pantā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja tie:
1) ir kāda cita nekustamā īpašuma lietā. Šādā gadījumā nostiprinājuma lūgumā norāda tās rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nekustama īpašuma lietu, kurai dokuments pievienots;
2) iesniegti attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā, tos pievienojot citam nostiprinājuma lūgumam. Šādā gadījumā nostiprinājuma lūgumā norāda tā nekustamā īpašuma kadastra numuru, par kuru iesniegts nostiprinājuma lūgums, vai zemesgrāmatu un zemesgrāmatas nodalījuma numuru.
76
(30.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
64. 61.panta 1.punktā minētie dokumenti jāiesniedz oriģinālos, izņemot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums pamatots:
1) uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu;
2) uz notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās (mantojuma apliecību);
3) uz notariālo aktu par pārdzīvojušā laulātā mantas daļu (apliecība par laulātā mantas daļu);
4) uz dokumentu, kas atrodas citā rajona (pilsētas) tiesā;
5) uz tiesas spriedumu vai lēmumu;
6) uz administratīvu iestāžu lēmumu;
7) uz ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtu Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem;
8) uz tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtu apliecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, 20.panta 2.punktu;
9) uz tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtu Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, 18.pantu.
Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētajā gadījumā iesniedz notariālo aktu grāmatas izrakstu, 5.punktā paredzētajā gadījumā — tiesas izdotu likumīgā spēkā nākuša sprieduma vai lēmuma norakstu vai to izpildīšanai izsniegto izpildu rakstu, vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu izpildu raksta kopiju, 6.punktā paredzētajā gadījumā — administratīvas iestādes izdotu lēmuma norakstu vai ar elektronisko zīmogu apliecinātu šā lēmuma (dokumenta) datni no Būvniecības informācijas sistēmas, 7.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegtā izpildu dokumenta kopiju, bet 8. un 9.punktā paredzētajā gadījumā — zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātu tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegtā izpildu dokumenta kopiju.
77
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 26.05.2011., 30.10.2014., 01.11.2018. un 10.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)
65. Lūgumam nostiprināt uz tiesas sprieduma pamata hipotēku (Civillik. 1307.p.) jāpievieno:
1) izpildu raksts un tiesas izdotais sprieduma noraksts vai
2) piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un tiesas apliecināts šā akta noraksts, kā arī divi tiesneša lēmuma noraksti.
Lūdzot nostiprināt hipotēku, lai nodrošinātu spriedumā vai lēmumā noteikto nodevu samaksu, lūgumam jāpievieno tiesas izdotais sprieduma vai lēmuma noraksts.
78
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 06.03.1997.)
66. Ārvalstī taisīti formāli akti, izņemot šā likuma 64.panta pirmās daļas 7., 8. un 9.punktā minētos, var būt par pamatu nostiprinājumam tikai tajā gadījumā, ja uz tiem ir Latvijas sūtniecības vai konsulāta apliecinājums, ka ārzemes iestādei vai amatpersonai, kas aktu taisījusi, ir tiesība to darīt pēc attiecīgās ārvalsts likumiem.
79
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2011.)
67. Rajona (pilsētas) tiesai iesniedzamiem dokumentiem jābūt valsts valodā, izņemot šā likuma 66. pantā minētos dokumentus un mājas kārtībā taisītus testamentus, kā arī tad, ja nostiprinājumu pamato ar darījuma dokumentu, kuru puses noslēgušas tām saprotamā svešvalodā, bet tādā gadījumā tiem jāpievieno tulkojumi valsts valodā, kuru pareizību apliecinājis notārs vai viņa pieaicinātais tulks.
80
(13.11.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2026.)
68. Nostiprinājumam nepieciešamo piekrišanu (61.p. 2. un 3.pk.) var apliecināt:
1) ja piekrišanu dod valsts vai pašvaldības iestāde - ar šās iestādes izdotu apliecību vai ar rajona (pilsētas) tiesai adresētu paziņojumu;
2) ja piekrišanu dod privātpersona - ar notariāla akta kārtībā taisītu vai notāram apliecināšanai uzrādītu vai bāriņtiesas apliecinātu dokumentu, vai arī tādā veidā, ka šī persona paraksta līdz dokumentu, kas ir par pamatu nostiprinājumam, vai arī paraksta nostiprinājuma lūgumu, pie kam parakstītājas personas rīcības spēju pārbauda notārs vai bāriņtiesa.
81
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
OTRĀ APAKŠNODAĻA
NOSTIPRINĀJUMA LŪGUMU SAŅEMŠANA
69. Nostiprinājuma lūgumus saņem rajona (pilsētas) tiesas darbinieks un atzīmē uz tiem saņemšanas gadu, mēnesi un dienu.
82
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
70. Rajona (pilsētas) tiesas darbinieks pārliecinās, vai:
1) nostiprinājuma lūgumā ir noteiktā kārtībā apliecināts nostiprinājuma lūdzēja paraksts. Ja privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav apliecināts 60.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, rajona (pilsētas) tiesas darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību 60.panta otrās daļas noteikumiem, kā arī nostiprinājuma lūdzēja identitāti un izdara atbilstošu apliecinājumu uz nostiprinājuma lūguma;
2) nostiprinājuma lūgumā ir norādīti visi lūgumam pievienotie dokumenti.
Par nostiprinājuma lūguma saņemšanu rajona (pilsētas) tiesas darbinieks pēc pieprasījuma uz nostiprinājuma lūguma noraksta norāda tā saņemšanas laiku (69.p.).
83
(30.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 02.02.2006. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
71. Saņemtos nostiprinājuma lūgumus rajona (pilsētas) tiesas darbinieks tajā pašā dienā saņemšanas kārtībā ieraksta nostiprinājuma žurnālā ar sevišķu numuru, to atzīmējot uz nostiprinājuma lūguma, un parakstās. Nostiprinājuma lūgumi, kas saņemti rajona (pilsētas) tiesā pa pastu pēc pieņemšanas laika beigām, atzīstami par saņemtiem nākamajā darba dienā.
Pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu ieguvējam, nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram ieraksta nostiprinājuma žurnālā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
84
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 30.10.2014. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
71.1 Rajona (pilsētas) tiesa, saņēmusi nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā no personas, par kuru šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemts paziņojums, automatizēti nosūta informāciju par to paziņojuma iesniedzējam, izņemot Ārlietu ministriju.
Paziņojuma iesniedzējs nostiprinājuma lūgumu par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā iesniedz tā, lai rajona (pilsētas) tiesa to saņemtu ne vēlāk kā piektajā dienā no automatizētās informācijas nosūtīšanas dienas. Ja nostiprinājuma lūgums par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā saņemts pēc minētā termiņa, to izskata vispārējā kārtībā.
Paziņojuma iesniedzējs nostiprinājuma lūgumā norāda, vai ziņas par šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemtu paziņojumu personu rādītājā dzēšamas.
85
(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
TREŠĀ APAKŠNODAĻA
TIESNEŠA LĒMUMI UN TO PILDĪŠANA(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
72. Nostiprinājuma lūgumus tiesnesis skata cauri tādā secībā, kādā tie ierakstīti nostiprinājuma žurnālā, ievērojot iesniegumu pirmtiesības uz izpildījumu (73.-75.p.). Ar īpašuma tiesību iegūšanu saistītos nostiprinājuma lūgumus, kurus iesniegusi persona, attiecībā uz kuru šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemts paziņojums, izskata pirms nostiprinājuma lūguma par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Sarežģītās lietās tiesnesis šo termiņu var pagarināt līdz mēnesim. Nostiprinājuma lūgumi, kā arī iesniegumi, kuru izskatīšana ir saistīta ar datu reģistrāciju vai aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, izskatāmi 10 dienu laikā. Šajā termiņā neieskaita laiku, kāds nepieciešams attiecīgu datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā.
Šā likuma 71.panta otrajā daļā minēto pieteikumu izskata, ievērojot normatīvajos aktos par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu noteikto kārtību un termiņus.
Ja šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 1.1 punktā minētos nostiprinājuma lūgumus to apjoma vai citu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams izskatīt šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.
86
(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2009., 26.05.2011., 30.10.2014., 04.02.2016., 10.11.2016., 01.11.2018. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2019.)
73. Pirmtiesība uz izpildījumu, ievērojot turpmākos (74. un 75.) pantos paredzētos izņēmumus, ir tam nostiprinājuma lūgumam, kas agrāk saņemts rajona (pilsētas) tiesā.
87
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
74. Nostiprinājuma lūgumi, kas vienas un tās pašas dienas darba stundās iesniegti rajona (pilsētas) tiesai vai saņemti pa pastu līdz pieņemšanas laika beigām, atzīstami par vienā laikā ienākušiem.
88
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
75. Pirmtiesība uz izpildījumu pret citiem tajā pašā dienā ienākušiem nostiprinājuma lūgumiem ir lūgumiem ierakstīt tādas atzīmes, kas minētas:
1) 45. panta 1.—3. punktā;
2) 45. panta 4. punktā, ja tiesas lēmums taisīts prasības lietā par īpašuma tiesību uz nekustamu īpašumu vai par šās tiesības nostiprināšanu;
3) 45. panta 8. punktā, ja šīm atzīmēm ir aizlieguma raksturs.
89
76. Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai privātpersonām. Tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz iegūtu elektronisko dokumentu, ja dokumenta oriģināls atrodas citā nekustamā īpašuma lietā.
Līdz lēmuma taisīšanai nostiprinājuma lūdzējs var papildināt savu lūgumu, iesniedzot iztrūkstošās ziņas, dokumentus un nodevas. Šie papildinājumi jāiesniedz ar rakstu un jāieraksta nostiprinājuma žurnālā.
Papildu iesniegumi, kas paplašina pirmo lūgumu, nav pielaižami.
Līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūdzējs var atsaukt savu nostiprinājuma lūgumu, iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā iesniegumu par nostiprinājuma lūguma atsaukumu personiski vai elektroniski, parakstot to normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par nostiprinājuma lūguma atsaukumu iesniedz visi nostiprinājuma lūdzēji kopā. Nostiprinājuma lūguma atsaukumu ieraksta nostiprinājuma žurnālā kā papildinājumu.
Par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez izskatīšanas tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko kopā ar nostiprinājuma lūgumam pievienotajiem dokumentiem nosūta nostiprinājuma lūguma iesniedzējam.
Persona, attiecībā uz kuru šā likuma 118.1 pantā noteiktajā kārtībā saņemts paziņojums, nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nevar atsaukt šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
90
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997., 27.03.2003., 26.05.2011., 29.10.2014., 01.11.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
76.1 Tiesnesis piecu dienu laikā izvērtē šā likuma 56. panta ceturtajā daļā minētā nostiprinājuma pieļaujamību un, ja tas ir pieļaujams, nosūta Valsts zemes dienestam nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus pakalpojumu izpildei un datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā. Tiesnesis nostiprinājuma lūgumu izskata pēc Valsts zemes dienesta paziņojuma par attiecīgo datu reģistrāciju vai aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā vai pēc lēmuma saņemšanas par atteikumu veikt datu reģistrāciju vai aktualizāciju. Valsts zemes dienesta paziņojums par atteikumu veikt datu reģistrāciju vai aktualizāciju ir pamats lēmuma pieņemšanai par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez izskatīšanas.
91
(11.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2019. Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. un 13.06.2019. likumu. Grozījums par vārdu "Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis" aizstāšanu ar vārdu "Tiesnesis" stājas spēkā 01.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
77. Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis pārliecinās vienīgi par to:
1) vai lūgums atbilst 57., 58. un 60.— 68. panta noteikumiem;
2) vai nostiprinājumam nav par šķērsli citas jau nostiprinātas tiesības vai cits tajā pašā dienā ienācis nostiprinājuma lūgums (75. p.);
3) vai tiesības, kuras lūdz nostiprināt, pieder pie 31. un 44. pantā minētām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamu īpašumu;
4) vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīmredzami pretlikumīga;
5) vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai;
6) vai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēta juridiskā persona, personālsabiedrība vai ārvalsts juridiskā persona vai juridiskais veidojums, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību, ir reģistrējis patieso labuma guvēju;
7) vai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums ir reģistrējis Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā patieso labuma guvēju.
92
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997., 26.03.2009., 01.11.2018. un 07.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
78. Par katru nostiprinājuma žurnālā reģistrēto lūgumu (71.p.) tiesnesis pieņem atsevišķu lēmumu, kuru viņš paraksta, atzīmējot lēmuma datumu un uzspiežot rajona (pilsētas) tiesas zīmogu.
Tiesneša lēmumu oriģinālus sastiprina sējumā hronoloģiskā secībā.
93
(30.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
79. Tiesnesis ar savu lēmumu apmierina nostiprinājuma lūgumu vai atstāj to bez ievērības.
Ja lūgumu var ievērot tikai pa daļai, tad tiesnesis nolemj apmierināt lūgumu pielaižamā apjomā, atstājot to pārējā daļā bez ievērības, izņemot 81. pantā paredzēto gadījumu, kad lūgums atstājams bez ievērības visumā.
Lēmumi par nostiprinājuma apturēšanu līdz šķēršļu novēršanai nav pielaižami.
94
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
80. Ja ar tiesas spriedumu vai lēmumu noteiktas vairāku līdzdalībnieku tiesības, tad tās nostiprināmas visumā, ja vien samaksātas visas pienākošās nodevas, kaut arī nostiprinājuma lūgumu būtu parakstījis tikai viens no līdzdalībniekiem.
95
81. Nostiprinot uz testamenta pamata īpašuma tiesību, ja pašā testamentā nav noteikts pretējais, reizē ar īpašuma tiesību jānostiprina arī testamentā paredzētie atsavinājuma vai apgrūtinājuma aizliegumi un lietojuma vai uztura tiesības.
16. panta 2. punktā b burtā minētie aizliegumi nekavē testamentā paredzēto lietojuma vai uztura tiesību nostiprināšanu.
Ja ir kādi šķēršļi testamentā noteiktās lietojuma vai uztura tiesības nostiprināšanai, tad nostiprinājuma lūgums atstājams bez ievērības visumā.
Testamentā paredzētās pēcmantinieku tiesības (16. p. 2. pk. c burts) jānostiprina reizē ar pirmmantinieku tiesībām.
96
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1940. likumu)
82. Lēmumā, atstāt bez ievērības nostiprinājuma lūgumu visumā vai pa daļai (79. p.), jānorāda, kādu iemeslu dēļ nostiprinājumu nevar pielaist.
Lēmumā, ar kuru nostiprinājuma lūgums apmierināts, jānorāda:
1) zemesgrāmata (10. p.), nodalījums (12. p.), daļa un iedaļa (15.—18. p.), kurās jāieved ieraksts vai atzīme;
2) ieraksta vai atzīmes saturs (47. p.);
3) pirmtiesība — ja no vairākām vienā laikā nostiprinājumam pieteiktām tiesībām, kas attiecas uz vienu un to pašu nekustamu īpašumu, dažām jābauda pirmtiesība pret pārējām vai ja lūdz nostiprināt ieraksta veidā tiesību, kas līdz tam bijusi nostiprināta atzīmes veidā (45. p.).
97
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.04.1993.)
83. Lēmuma norakstu, kuru apliecina ar parakstiem tiesnesis un sekretārs, pievieno dokumentam, uz kura pamatots lēmums par jaunas tiesības nostiprināšanu. Dokumentus kopā ar nostiprinājuma lūgumu pievieno nekustamā īpašuma lietai.
Ja ar lēmumu ir pārgrozīta vai dzēsta agrāk nostiprināta tiesība, tad lēmumu saīsinātā veidā atzīmē uz tā dokumenta, kas bijis par pamatu tiesības pirmējam nostiprinājumam, norādot nostiprinājumu žurnāla numuru.
98
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
84. Ierakstus ieved zemesgrāmatā ne vēlāk par nākošo darba dienu pēc lēmuma taisīšanas, un tajā pašā dienā tos paraksta tiesnesis un sekretārs.
Ierakstus un atzīmes zemesgrāmatā atzīmē ar nostiprinājuma lēmuma datumu.
99
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.1997. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2019.)
85.
100
(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2004.)
86.
101
(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2004.)
87. Rajona (pilsētas) tiesa par katru nekustama īpašuma pārejas gadījumu piesūta Valsts zemes dienestam nostiprinājuma lūdzēja izpildītu ziņu lapu pēc noteikta parauga, un arī paziņo tai pašvaldībai, kuras robežās atrodas īpašums, nor …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.