Krāslavas novada teritorijas plānojums

Krāslavas novada teritorijas plānojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2026/6 Krāslavas novada Krāslavas pilsētā 2026. gada 30. aprīlī Krāslavas novada teritorijas plānojums Apstiprināti ar Krāslavas novada pašvaldības domes 2026. gada 30. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 379 (prot. Nr. 5, 11. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33816 izstrādātie Krāslavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa. 2. Ar Plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem: 2.1. Krāslavas novada domes 2013. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr. 2013/2 "Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr. 2, 12. §); 2.2. Dagdas novada domes 2013. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Dagdas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu" (ar grozījumiem, kas izdarīti 19.01.2017. saistošo noteikumu Nr. 2017/1 redakcijā), kas apstiprināti ar Dagdas novada domes 27.03.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 5, 1. §); 2.3. Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Aglonas novada domes 28.08.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 18, 17. §). Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks Apstiprināti ar Krāslavas novada pašvaldības domes 2026. gada 30. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 379 (prot. Nr. 5, 11. §) Krāslavas novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90001267487 Rīgas iela 51, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601 dome@kraslava.lv http://www.kraslava.lv Krāslavas novada teritorijas plānojums Redakcija 3.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana 2.4. Piekļūšana zemes vienībām 2.5. Reljefa un augsnes aizsardzība 2.6. Meža zeme un lauksaimniecības zeme 2.7. Derīgo izrakteņu ieguve 2.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība 2.9. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Ielu un autoceļu kategorijas un attālumi starp sarkanajām līnijām 2. pielikums. Redzamības brīvlauki 3. pielikums. Pagalmi 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1. Krāslavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka: 1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Krāslavas novada (turpmāk - Novada) administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā; 1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem. 1.2. Definīcijas 2. Apbūves noteikumos lietotie termini: 2.1. aizsargstādījumi - apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi; 2.2. pagalms - būvju vai stādījumu ierobežots laukums; pilsētā un ciemā termins "pagalms" ir attiecināms uz zemes vienību, kuras galvenā izmantošana ir apbūve ar ēkām; izšķir priekšpagalmu, ārējo sānpagalmu, iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumam; 2.3. palīgbūves un palīgizmantošana - ēkas, citas būves un saimnieciskā darbība, kas ir nepieciešama teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves nodrošināšanai un apsaimniekošanai; 2.4. piebraucamais ceļš, piebrauktuve - māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un citām būvēm vai to grupām, tostarp lai veiktu inženiertehniskās infrastruktūras objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju Aizsargjoslu likuma izpratnē; 2.5. saules paneļu parks - vismaz 10 saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot uz ēkas balstītie saules paneļi un jumta vai sienu materiālos integrētie elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi; 2.6. zemes vienības fronte - zemes vienības robežas posms ar ielu vai ceļu. 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 3. Novada teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, ir atļauts zemes vienības izmantot būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanai veidiem, kā arī: 3.1. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju, saules paneļu un saules enerģijas kolektoru u.tml. iekārtu uzstādīšanai; 3.2. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai; 3.3. atkritumu, izņemot bīstamo atkritumu, savākšanas konteineru (tvertņu) izvietošanai; 3.4. palīgbūvēm un palīgizmantošanai. 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 4. Aizliegta tāda zemes vienību un būvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst to funkcijai un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī rada apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai. Visā teritorijā aizliegts: 4.1. uz zemes vienības novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.tml. līdzīga rakstura objektus, izņemot gadījumus, ja ir saskaņota būvniecības dokumentācija vai izvietošana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktā kārtībā; 4.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tajā skaitā, metāllūžņus, būvgružus u.tml.) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētas novietnes saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 4.3. lietotu transportlīdzekļu vai to daļu, iekārtu, vagonu, mēbeļu u.tml. nolietotu sadzīves un ražošanas priekšmetu novietošana, uzkrāšana un glabāšana.  2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana 5. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot Apbūves noteikumu 7. punktā noteikto izņēmumu. 6. Jaunas zemes vienības var veidot tikai tad, ja zemes vienības frontes minimālais platums ir 15 m, izņemot gadījumus, kad: 6.1. konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums, piemēram, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūras, kā arī dabiskās robežas dēļ; 6.2. zemes vienība ir paredzēta inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai. 7. Ņemot vērā esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, dabisko robežu elementus, zemes lietderīgas izmantošanas iespējas un esošas apbūves izvietojumu, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību, bet ne vairāk kā par 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā. 8. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, tad to sadalot, jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību nosaka, ņemot par pamatu tās funkcionālās zonas, kura aizņem lielāko zemes vienības daļu, nosacījumus. 9. Ja lauku teritorijā no pārējās zemes ir nepieciešams atdalīt zemes vienību ar esošo viensētu, tad atdalāmās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 2 500 m2. 2.4. Piekļūšana zemes vienībām 10. Piekļuvi zemes vienībai uzskata par nodrošinātu, ja: 10.1. zemes vienība robežojas ar ielu vai autoceļu vai līdz zemes vienībai ir esošs piebraucamais ceļš vai to ir iespējams ierīkot; 10.2. zemes vienībai ir izbūvēts ceļa pievienojums (nobrauktuve) pie ielas vai autoceļa vai to ir iespējams izbūvēt atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp apkalpes dienestu transporta vajadzībām un ugunsdrošības normatīviem. 11. Ja, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, plānots izveidot jaunu ielu vai ceļu ar jaunu pieslēgumu pašvaldības ielai, ceļam vai valsts autoceļam, tad ielas vai ceļa risinājums jāveido tā, lai tas nodrošinātu piekļuvi arī citām blakus esošajām zemes vienībām, kurām piekļuve nav nodrošināta. 12. Ceļu, kas nodrošina piekļūšanu apbūvējamai zemes vienībai, un tā pievienojumu ielai vai autoceļam (nobrauktuvi) būvē līdz līdz ēkas būvdarbu uzsākšanai. 13. Pilsētās un ciemos piebrauktuvju un caurbrauktuvju pievienojumu (nobrauktuvi) veido: 13.1. pie valsts autoceļiem (B kategorijas ielām) - ne tuvāk kā 50 m no esoša krustojuma vai cita ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa (B kategorijas ielas); 13.2. pie C un D kategorijas ielām - ne tuvāk kā 20 m no esoša krustojuma vai cita ceļa pievienojuma; 13.3. pie E kategorijas ielām - ne tuvāk kā 20 m no esoša krustojuma. 14. Jaunbūvējamas ielas, piebraucamā ceļa un caurbrauktuves pievienojumu ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. 15. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tās paredzētas izvērtējumā, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā. 16. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādu kategoriju ielām vai ceļiem, pievienojumu veido pie zemākās kategorijas ielas vai ceļa. 17. Piekļūšanai līdz publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, pašvaldība ierīko piebraucamo ceļu, vienojoties ar zemju īpašniekiem par ceļa trasējumu. 2.5. Reljefa un augsnes aizsardzība 18. Dabiskā reljefa veidojumi un dabiskās ūdensteces Novada teritorijā saglabājamas kā vērtīgi vides elementi. Teritoriju attīstot, būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā paredz risinājumus to iekļaušanai vienotā teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu sistēmā. 19. Pēc būvniecības pabeigšanas atjauno augsnes virskārtu, izņemot, ja būvatļaujas projektēšanas nosacījumos atbilstoši detālplānojumam vai būvniecības iecerei būvvalde ir noteikusi speciālas prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai. 2.6. Meža zeme un lauksaimniecības zeme 20. Meža zemes atmežošana apbūvei atļauta tikai zem ēkām un iekšpagalmiem un inženierbūvēm. Pārējā zemes vienības daļā jāsaglabā mežs, nodrošinot tā attīstības stadijām netraucētus apstākļus. 21. Lauksaimniecības zemju apmežošana (sējot vai stādot) ir aizliegta, ja izpildās kāds no uzskaitītajiem kritērijiem: 21.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 31 balle un augstāka (IV kvalitātes grupa un augstāka), izņemot kūdrājus; 21.2. teritorijā atrodas valsts meliorācijas objektu turētāja reģistrēta meliorācijas sistēma, izņemot, ja ir saņemti tehniskie noteikumi no valsts meliorācijas objektu turētāja meža ieaudzēšanai; 21.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek intensīvi izmantotas lauksaimniecībā (atbilstoši lauku bloku kartei, kurā attēlotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar labu lauksaimniecības stāvokli). 22. Lauksaimniecības zemju apmežošanu var veikt gadījumos, ja visapkārt lauksaimniecības teritorijai atrodas mežs un tā ir grūti pieejama, nav esoša piebraucamā ceļa. 23. Minimālie attālumi no jaunveidojamās mežaudzes: 23.1. līdz zemes vienības robežām 5 m, bet, ja zemes vienības funkcionālais zonējums, ar ko robežojas jaunveidojamā mežaudze, ir Savrupmāju apbūves, Mazstāvu dzīvojamās apbūves, Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija vai Publiskās apbūves teritorija, tad - 25 m; 23.2. līdz dzīvojamai un publiskai ēkai pilsētā un ciemā - 50 m. 2.7. Derīgo izrakteņu ieguve 24. Derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdens ieguve, nav atļauta: 24.1. pilsētās un ciemos; 24.2. kultūras pieminekļu teritorijās, izņemot to aizsardzības zonās, ja saskaņo ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju; 24.3. Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijās, izņemot, ja, vērtējot ietekmi uz vidi, ir noteikti pasākumi negatīvās ietekmes uz biotopiem mazināšanai vai novēršanai un derīgo izrakteņu ieguve ir pamatota ar sociāli ekonomiskiem ieguvumiem sabiedrībai; 24.4. ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), ja tas rada negatīvu ietekmi uz ainavu. 25. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu iekārtošanai izstrādā kravas transporta kustības organizācijas un ceļu aizsardzības un satiksmes drošības pasākumus, lai nepasliktinātu blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļus un esošo transporta kustību un infrastruktūru. 26. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1) funkcionālajā zonā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem. 2.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība 2.8.1. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai 27. Kultūras pieminekļu objektos, to teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonā) pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli, nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai un nepazemina konkrētā kultūras pieminekļa un tā ietverošās ainavas kultūrvēsturisko vērtību, ko veido vēsturiskā plānojuma struktūra - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, apstādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes, piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa, un kas ir saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo regulējumu. 28. Prasības valsts aizsargājamiem arhitektūras pieminekļiem: 28.1. veicot arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā būves mērogu un telpisko risinājumu; 28.2. uz arhitektūras pieminekļu fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus objektus un iekārtas (reklāmas, satelītantenas, kondicionierus, siltumsūkņus u.tml.), kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā. 29. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi, piemēram, karjeru saimniecības attīstība, dīķu rakšana, jaunu ceļu un citu inženierbūvju būvniecība, kā arī teritorijas apmežošana. 2.8.2. Prasības Krāslavas pilsētas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai 30. Šajā nodaļā ir noteiktas teritorijas izmantošanas un apbūves prasības valsts aizsargājamā pilsētbūvniecības piemineklī "Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs", valsts aizsardzības Nr. 7343 (turpmāk - vēsturiskais centrs) un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā). 31. Veicot būvniecību un zemes vienību robežu izmaiņas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā, saglabā kultūrvēsturisko vidi: 31.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas; 31.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi, būvlaides; 31.3. apbūves raksturu, ko nosaka vēsturisko ēku apjomi, būvniecības laikam tipiskais materiālu un būvdetaļu lietojums, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli; 31.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, kā arī raksturīgākie skatu punkti; 31.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (videi raksturīgi žogi, vārti, celiņi, kāpnes, apgaismes ķermeņi, lapenes un citi ārtelpas elementi); 31.6. nozīmīgas vēsturiskās pilsētvides situācijā, atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm pašvaldība var pieprasīt noteiktas jumta vēsturiskas formas, materiāla un krāsas pielietojumu; 31.7. būvējot vai atjaunojot ēkas vēsturiskajā centrā, dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem; 31.8. aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm; tie jāievada ēkas bēniņos. 32. Prasības pilsētbūvnieciski nozīmīgu skatu saglabāšanai: 32.1. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Augstvērtīgs skatu punkts" (TIN52) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt jaunās apbūves vizuālās ietekmes izvērtējumu, lai aizsargātu vērtīgu pilsētainavu, galvenokārt, saglabājot atvērtus skatu koridorus uz nozīmīgām ēkām, uzlabojot pilsētas arhitektonisko kompozīciju un panorāmu; 32.2. veidojot ainavu Daugavas krastā, veic ainaviskās cirtes atsevišķu skatu laukumu ierīkošanai, lai pilnveidotu nozīmīgu objektu un skatu vizuālu uztveramību; 32.3. Ostas un Rātūža ielās pie Daugavas saglabā publiski pieejamu laukumu ar panorāmas skatu pāri Daugavai; 32.4. neizmaina skatus uz Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcu no Ostas ielas, 18. novembra laukuma, Rīgas un Lāčplēša ielas krustojuma un Miesnieku un Vienības ielas krustojuma. 33. Būvējot jaunas ēkas līdzās esošajai kvartāla apbūvei, ievēro prasības apbūves mēroga un rakstura saglabāšanai: 33.1. jaunbūvējamās ēkas maksimālo būvtilpumu un stāvu skaitu nosaka atbilstoši vidējam ēkas būvtilpumam un stāvu skaitam kvartāla ievaros; 33.2. ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar ievērojami atšķirīgu būvtilpumu vai stāvu skaitu, to apjomus aprēķinā neietver; 33.3. jaunu ēku fasāžu arhitektūru veido ielas ainavai raksturīgā fasāžu dalījumā un detalizācijā; 33.4. fasāžu krāsojumam izmanto izstrādātās krāsu pases vai izstrādā jaunas, izmantojot kvartāla ēku būvniecības laika stilam atbilstošu un ielas kopējai ainavai pielāgotu krāsu paleti. 34. Prasības valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei: 34.1. aizliegts pārveidot fasāžu arhitektūru, logu un ieejas durvju ailas un vērtņu dalījumu; 34.2. aizliegts pārveidot vai nojaukt redzamos arhitektoniskos veidojumus, izņemot gadījumus, kad izmaiņas nepieciešamas, lai atjaunotu laika gaitā zaudēto ēkas vēsturisko veidolu; 34.3. bojātos ēku funkcionālos un dekoratīvos elementus atjauno, veidojot oriģinālo daļu kopijas vai atbilstoši vēsturiskiem analogiem; 34.4. pirms ēkas restaurācijas, atjaunošanas vai pārbūves veic tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti, un būvniecības dokumentācija izstrādājama, pamatojoties uz izpētes secinājumiem. 35. Prasības ēkām, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4) un kas nav valsts aizsargājamie arhitektūras pieminekļi, restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei: 35.1. saglabā tās apjomu proporcijas un stilistiku, bet ielas fasādēs - arī fasāžu apdari, raksturīgās būvdetaļas, funkcionālos un dekoratīvos elementus; 35.2. aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt logus ar plastikāta un alumīnija logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Mainot logus saglabā raksturīgās dekoratīvās aplodas. 36. Prasības vēsturisko ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), fasādēm: 36.1. sarkano ķieģeļu mūra ēkām attīra ķieģeļu mūri un atjauno tā šuvojumu; 36.2. apmestām mūra ēkām atjauno apmetumu un visas dekoratīvās detaļas (iztrūkstošās vai bojātās detaļas kopējamas pēc esošo oriģinālu parauga); 36.3. koka konstrukciju ēkām ar apmestām sienu virsmām atjauno apmetumu un dekoratīvās detaļas, lietojot saskaņotus materiālus; 36.4. koka ēkām ar dēļu apšuvuma apdari saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, tas atjaunojams, ievērojot oriģinālo dēļu platumu un likšanas virzienu; 36.5. Fasādēs saglabājami visi dekoratīvās apdares elementi; Iztrūkstošās vai bojātās detaļas nomaina ar kopijām, ko izgatavo pēc oriģinālu parauga; Aizliegts mainīt koka ēku dēļu apšuvumu ar citiem apdares materiāliem; 36.6. ēku apdarei aizliegts izmantot plastikātu; 36.7. fasādes krāso, izmantojot kvartāla ēku būvniecības laika stilam atbilstošu un ielas kopējai ainavai pielāgotu krāsu paleti; 36.8. siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses daļās, kurās nav saglabājama interjera apdare. 37. Prasības jumtu iesegumu maiņai un jumtu siltināšanai: 37.1. valsts aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, mainot jumta segumu, lieto oriģinālajam jumta segumam analogu vai ēkas būvniecības laikam un stilam raksturīgu materiālu. Jumta siltināšana pieļaujama, ja iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, t.sk. Apbūves noteikumu 34. punkta prasības; 37.2. vēsturiskajām ēkām, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4): 37.2.1. jumtus ieklāj ar gludām vai viļņotām metāla plāksnēm vai gludiem līmējamiem materiāliem melnos, pelēkos, brūnos vai citos vēsturiskajai apbūvei atbilstošos toņos (var izmantot arī cinkoto skārdu); 37.2.2. viena vai divu stāvu palīgēku jumtus, kas atrodas kvartāla dziļumā un nav redzamas no publiski pieejamas ārtelpas, atļauts ieklāt ar dažādu materiālu segumiem, izņemot azbestcementa plāksnes un kārniņus imitējošu lokšņu materiālu; 37.2.3. jumta siltināšanu veic, nemainot vēsturisko jumta konstrukciju un formu. 38. Prasības valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu un vēsturisko ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), logu un durvju saglabāšanai vai maiņai: 38.1. ēkās pēc iespējas saglabā vai atjauno esošos koka konstrukciju logus; 38.2. logu nomaiņai, izstrādā detalizētu logu projektu visai ēkas fasādei, saglabājot tipisko dalījumu, stila, materiālu un detalizācijas atbilstību fasādes arhitektoniskajam risinājumam. Saglabā izteikti akcentēto horizontālo spraisli starp virslogu un vērtnēm; 38.3. ēkai visā fasādes laukumā, izņemot pirmā stāva vitrīnas, iebūvē logus ar viena materiāla rāmjiem; 38.4. visas dekoratīvās detaļas saglabā vai atjauno; 38.5. ēku fasādēs, kas nav redzamas no ielas vai publiskas ārtelpas, kā arī pārbūvējot ēkas, kas būvētas pēc 1940. gada, atļauts iebūvēt dažādu materiālu logus; 38.6. logus, durvis un vitrīnas aizliegts iestiklot ar tonētu stiklu, stiklu ar faktūru, spoguļstiklu; 38.7. pārbūvējot vai izbūvējot jaunas vitrīnas, aizliegts mainīt esošo logailu formu (piemēram, aizmūrēt daļu logailas vai arī to paplašināt) un iznīcināt arhitektoniski nozīmīgas būvdetaļas; atļauts iebūvēt ar kopējo fasādes arhitektūru saderīgus vitrīnu rāmjus; 38.8. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, saglabā oriģinālos galvenos ieejas mezglus un galvenās durvis, bet ja tas nav iespējams, izgatavo to kopijas; 38.9. ja vēsturiskās durvis nav saglabājušās, atjaunojot vai pārbūvējot ēkas un būvējot jaunus ieejas mezglus, atļauts izgatavot ēkas stilam un būvniecības laikam raksturīgas durvis atbilstoši vēsturiskiem analogiem. 39. Vēsturisku ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), izņēmuma gadījumā atļauts nojaukt vai pārvietot, ievērojot šādas prasības: 39.1. ja ēkas nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75 %. Atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli sniedz sertificēts būvinženieris, pamatojoties uz ēkas apsekojumu; 39.2. pirms ēkas nojaukšanas un pārvietošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti un ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu. 40. Prasības apbūves struktūras veidošanai Rīgas ielā, Lāčplēša ielā, Baznīcas ielā, Brīvības ielā, Vienības ielā, Jaunajā ielā, Smilšu ielā, Skolas ielā, Tirgus ielā, Studentu ielā, Ostas ielā un Rātūža ielā: 40.1. saglabājamais apbūves raksturs: ar fasādi stingri uz ielas sarkanās līnijas vai iedibinātās būvlaides būvētas, galvenokārt divu līdz trīs stāvu koka vai sarkanā ķieģeļa mūra ēkas, parasti - uz augsta, akcentēta cokola (arī, ja cokolstāvs nav izbūvēts). Raksturīga mūra apbūves iezīme - ķieģeļu mūra iebrauktuves sānpagalmos; vārtu pārsedze - lēzena arka; 40.2. veido vienīgi atvērtu vai slēgtu perimetrālu apbūvi, izvietojot sānu sienas (ugunsdrošās sienas) uz zemes vienības robežas, bet atvērtā perimetrālā apbūvē - vismaz 4 m attālumā no robežas; 40.3. ēku starp esošām vēsturiskām ēkām perimetrālas apbūves kvartālā būvē saskanīgā augstumā ar esošo apbūvi, tas ir, maksimālais jaunās ēkas augstums nedrīkst pārsniegt augstākās tuvākās vēsturiskās ēkas augstumu; 40.4. ēkām, kuru fasādes izvietotas uz ielas sarkanās līnijas tieši pie ietves, aizliegts izbūvēt ieejas kāpnes, kas izvirzās ietvē. 41. Prasības jaunu ēku būvniecībai, kas atrodas līdzās vēsturisku ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), kvartāla apbūvei: 41.1. atļauts būvēt gan koka, gan mūra ēkas; 41.2. ēkām veido divslīpju jumtus 30o - 45o slīpumā; 41.3. koka ēku logiem veido akcentētu horizontālu spraisli un bagātīgi dekorētas aplodas; 41.4. ēku gala fasādēs veido akcentētu jumta starpdzegu; 41.5. ēkas būvē ar augstu, akcentētu cokolu; cokola augstumu pieskaņo apkārtējām ēkām. 42. Žoga materiālam izmanto koka dēļus vai ar ēku arhitektūru saskanīgu mūri, stabi - masīva mūra vai betona. 43. Vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, ievēro šādas prasības: 43.1. būves atļauts restaurēt, atjaunot vai pārbūvēt, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, ja nepieciešams - nojaukt, to vietā būvējot jaunas, apkārtējā vidē iederīgas būves; 43.2. lēmumu par to, vai būve ir nojaucama, pašvaldība pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus un nojaukšanas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi. 2.8.3. Prasības koka apbūves saglabāšanai 44. Koka apbūves saglabāšanas prasības attiecas uz ēkām, kas Novadā būvētas 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta pirmajā pusē. 45. Pārbūvējot vai atjaunojot ēkas, pašvaldība var izvirzīt papildus prasības, lai nepieļautu jumtu, fasāžu un arhitektonisko veidojumu (verandu, loga apmaļu, dzegu, durvju, kāpņu u.c.) likvidāciju, vienkāršošanu, kā arī logu ailu kompozicionālas izmaiņas. 46. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai saskaņoti visai ēkai. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt logus ar plastikāta un alumīnija logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. 47. Fasāžu apdarē aizliegti plastmasas un metāla apšuvumi un apaļkoku guļbaļķi, izņemot, ja to izmantošana ir pamatojama kā objektam raksturīgais materiāls. 48. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru. 2.9. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi 49. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā. 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.1.1. Autoceļi, ielas un piebraucamie ceļi 50. Valsts un pašvaldību autoceļu un ielu kategorijas, minimālo autoceļu zemes nodalījuma joslas platumu un minimālo attālumu starp ielu sarkanās līnijām nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu 1. pielikumam. 51. Atkāpes no minimālā attāluma starp ielas sarkanajām līnijām vai autoceļa zemes nodalījuma platuma nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību. 52. Būvējot jaunas ielas starp ielas sarkanajām līnijām ievēro šādus attālumus: 52.1. maģistrālajām (C kategorijas) ielām 16 - 20 m; 52.2. pilsētas vai ciema nozīmes (D kategorijas) ielām 12 - 16 m; 52.3. vietējās nozīmes (E kategorijas) ielām 6 - 12 m. 53. Apbūves noteikumu 1. pielikumā noteiktās ielu kategorijas atļauts mainīt, ja to pamato satiksmes intensitāte vai plānotā satiksmes organizācija. 54. Ceļu pievienojumu pie valsts autoceļiem (arī apdzīvotajās vietās) atļauts veidot tikai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem un pēc ceļa pievienojuma saskaņošanas ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju). 55. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi. 56. Mežā ceļu klātne var būt ar šķembu, grants, grants - šķembu vai smilts - grants segumu vai bez ieseguma. Ceļa trasējumam mežā izvēlas dabisku brauktuvi, ja tas ir iespējams. 3.1.2. Redzamības nodrošināšana pie ielu un ceļu krustojumiem un pievienojumiem 57. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un autoceļu krustojumiem ievēro redzamības brīvlaukus saskaņā ar Apbūves noteikumu 2. pielikumu. 58. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm. 3.1.3. Automašīnu novietošana 59. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tās nepieciešamas. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijā pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. 60. Veicot publisko ēku un objektu apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus ņem vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 500 m rādiusā no attiecīgā objekta. 61. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem atļauts veidot vienu kopīgu autostāvvietu, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu. 62. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem nepieciešams atšķirīgs autostāvvietu skaits, tad kopējo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram objektam atsevišķi un summē. 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.2.1. Vispārīgās prasības 63. Jaunus inženiertīklus būvē ielu sarkano līniju vai ceļu nodalījuma joslas un ceļu aizsargjoslu robežās, izņemot 110 kV un 330 kV elektrolīnijas un to balstus, kurus neiekļauj ielu sarkano līniju teritorijās. 64. Jaunus pazemes inženiertīklus ārpus ielu sarkanajām līnijām atļauts izvietot izņēmuma gadījumā (ja tos nav iespējams izvietot ielas sarkanajās līnijās), saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu. 3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija 65. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, publiskās apbūves teritorijās un jauktas centra apbūves teritorijās un Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļā noteiktajā teritorijā pievienošanu centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām nodrošina atbilstoši Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļas noteikumiem. 66. Ja Apbūves noteikumu 65. punktā noteiktajā teritorijā būvē jaunu ēku un centralizēto sistēmu tīkli nav izbūvēti līdz zemes vienības robežai, pieļaujams pagaidu risinājums ar vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmu, būvprojektā paredzot iespēju pieslēgties centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, kad attiecīgie tīkli ir izbūvēti līdz zemes vienības robežai. 67. Pārējā novada teritorijā ir atļauts ierīkot vietējo ūdensapgādi - urbumus, grodu akas, spices, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus. Ūdens ieguves vietas izvieto vismaz 10 m attālumā no potenciāliem piesārņojuma avotiem (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemes vienībās esošajiem. 68. Pārējā teritorijā ir atļauts ierīkot decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Kanalizācijas notekūdeņu savākšanai līdz 5 m3 diennaktī paredz hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, nodrošinot notekūdeņu apsaimniekošanu saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Jaunai apbūvei pilsētās zemes vienībās ar platību līdz 2 500 m2 atļauts ierīkot tikai hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes. 3.2.3. Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas 69. Apbūves teritorijās ar paaugstinātu gruntsūdens līmeni vai esošām meliorācijas sistēmām (novadgrāvji, drenas u.c.) pirms apbūves ar būvēm lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvniecības dokumentācijas sastāvā paredz meliorācijas sistēmas risinājumus (pārbūvi u.c.). 70. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves apkalpošanai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu. 71. Izstrādājot lietus ūdens novadīšanas risinājumu, plāno dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēma ir atdalīta no lietus ūdens novadīšanas sistēmas. 72. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. 73. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu. 74. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas un šai teritorijai ir jābūt brīvai no nožogojumiem. 3.2.4. Alternatīvā inženiertehniskā apgāde 75. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas un biogāzes ražotnes primāri izvietojamas Rūpniecības teritorijās, Tehniskās apbūves teritorijās vai Lauksaimniecības teritorijās. 76. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu izvieto Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1 un R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M) ārpus pilsētām un ciemiem, ievērojot: 76.1. normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus līdz dzīvojamām un publiskām ēkām; 76.2. nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi, cilvēkiem, dabas vērtībām, kultūras pieminekļiem un ainavu novēršanai vai mazināšanai atbilstoši kompetento institūciju rekomendācijām. 77. Saules paneļu parkus pie dzīvojamām un publiskām ēkām izvieto ievērojot Apbūves noteikumu 3.3.2. apakšnodaļā noteiktās insolācijas prasības. 78. Saules paneļu parkus aizliegts izvietot kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās), izņemot, ja to saskaņo par kultūras pieminekļa uzraudzību atbildīgā institūcija. Saules paneļus uz ēku jumtiem un fasādēs atļauts izvietot, ja tie nav redzami no publiskās ārtelpas un nemazina kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, un saskaņā ar par kultūras pieminekļa uzraudzību atbildīgās institūcijas norādījumiem. 3.3. Prasības apbūvei 3.3.1. Apbūves parametri 79. Maksimālos apbūves blīvuma, apbūves intensitātes, apbūves augstuma un minimālos brīvās zaļās teritorijas rādītājus jaunai būvei nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktajiem apbūves rādītājiem konkrētajā funkcionālajā zonā. 80. Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktie apbūves rādītāji konkrētajai funkcionālai zonai nav piemērojami jaunai būvei vai esošas būves pārbūvei, ja tā atrodas kultūras pieminekļa vai tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā, kur jāparedz tāds būves augstums, blīvums u.c. apbūves parametri, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām, neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekli un no tā. 81. Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktie apbūves rādītāji neattiecas uz reliģisko organizāciju kulta celtnēm, kā arī ražošanas ēkām un tehnoloģiskām būvēm, kam augstumu nosaka atbilstoši būves specifikai. 3.3.2. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un insolācijas prasības 82. Ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības iekšējā sānpagalmā vai aizmugures pagalmā atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā dotajam pagalma iedalījumam. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galveno ēku izvieto pret augstākas kategorijas ielu vai ceļu. 83. Lauku teritorijās apbūvei atļauts brīvs ēku izvietojums. Izvēloties galvenās ēkas novietojumu, izvērtē zemes vienības ainavas un meža saglabāšanas iespējas. 84. Pilsētās un ciemos apbūvētās teritorijās ar iedibinātu būvlaidi jaunas virszemes būves minimālo attālumu no ielas nosaka atbilstoši iedibinātajai būvlaidei. 85. Būvlaides pilsētās un ciemos vispārīgā gadījumā ir: 85.1. gar B kategorijas ielām - 6 m no sarkanās līnijas, izņemot gadījumus, ja valsts autoceļa īpašnieks (tiesiskais valdītājs) saskaņo citu attālumu; 85.2. gar C un D kategorijas ielām - 6 m no sarkanās līnijas; 85.3. gar E kategorijas ielām - 3 m no sarkanās līnijas; 85.4. apbūvētās teritorijās jaunas virszemes būves minimālo attālumu no ielas nosaka atbilstoši iedibinātajai būvlaidei. 86. Būvlaides lauku teritorijā vispārīgā gadījumā ir: 86.1. gar valsts autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot kad būvi saskaņā ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) saskaņojumu izvieto autoceļa aizsargjoslā, būvlaidi nosakot lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā; 86.2. gar pašvaldības autoceļiem 30 m, izņemot kad būvi saskaņā ar pašvaldības saskaņojumu izvieto autoceļa aizsargjoslā, būvlaidi nosakot lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā; 86.3. 10 m no komersantu vai māju ceļa ass. 87. No publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes līdz jaunai dzīvojamai ēkai ir jāievēro 50 m minimālais attālums. 88. Ja ēka plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos vēsturiskā centra teritorijā un esošā pilsētas perimetrālā apbūvē, pieļaujamas atkāpes no noteiktajiem minimālajiem attālumiem. 89. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm. 90. Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu - istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no 22. marta līdz 22. septembrim. 91. Pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no 22. marta līdz 22. septembrim. 3.3.3. Pagalmi 92. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauts izvietot virszemes būves, izņemot: 92.1. piebraucamos ceļus, gājēju ceļus, laukumus vieglā autotransporta pagaidu novietošanai; 92.2. žogus un vides dizaina objektus (piemēram, markīzes, dekoratīvas strūklakas, reklāmas objektus, skulptūras, soliņus); 92.3. arhitektoniskas detaļas un veidojumus, t.sk., sliekšņus, skursteņus, teknes, kāpnes, erkerus, pilastrus, jumta balstus, erkerus, balkonus, segtas un atklātas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk kā 2,5 m; 92.4. atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas. 3.3.4. Žogi un prettrokšņu sienas 93. Zemes vienības atļauts iežogot pa instrumentāli uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus: 93.1. ja zemes vienību skar ielas sarkanā līnija, žogu novieto pa sarkano līniju, izņemot zemes vienībās, kas robežojas ar valsts autoceļu, žogu novieto pa zemes vienības robežu, atkāpjoties 0,5 - 1 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas; 93.2. ja zemes vienību skar ielu krustojuma vai pievienojuma redzamības brīvlauks (Apbūves noteikumu 2. pielikums), žogu novieto pa redzamības redzamības brīvlauka robežu; 93.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm žogu novieto ne tuvāk par tauvas joslas robežu, saglabājot iespējas tauvas joslā brīvi pārvietoties kājāmgājējiem un operatīvo dienestu darbiniekiem; 93.4. gar meliorācijas būvēm žogu novieto ārpus ekspluatācijas aizsargjoslas vai Apbūves noteikumu 74. punktā noteiktā attāluma, izņemot, ja ir saņemts valsts vai pašvaldības meliorācijas būves īpašnieka saskaņojums. 94. Žogu augstums un caurredzamība: 94.1. žogiem dzīvojamo māju apbūves teritorijās gar ielām un piebraucamajiem ceļiem jābūt ne augstākiem par 2,0 m; 94.2. žoga caurredzamībai pie ielas vai publiskās lietošanas autoceļa pretskatā jābūt vismaz 30 %, izņemot cokola daļu; 94.3. necaurredzamu žogu atļauts izvietot vieglās un smagās rūpniecības uzņēmumu un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvē, noliktavu apbūvē, energoapgādes uzņēmumu apbūvē, aizsardzības un drošības iestāžu apbūvē. 95. Žogu stilistika: 95.1. žoga materiālus un arhitektūru izvēlas stilistiski saskaņotus ar galveno ēku, ja iespējams, ievērojot vienotu žogu augstumu ielā vai ielas posmā; 95.2. žoga cokola augstums nedrīkst pārsniegt 0,5 m; 95.3. aizliegti dzeloņdrāšu vai tam pielīdzinātu surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) žogi, izņemot ganību teritoriju un aizsardzības un drošības iestāžu objektu iežogošanu. 96. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā. 97. Ja zemes vienībās, kurās atļauta apbūve, gar ielām un ceļiem trokšņu līmenis pārsniedz normatīvajos aktos maksimāli atļauto, īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Žogi var tikt veidoti kā prettrokšņu ekrāni, necaurredzami ar palielinātu augstumu, atbilstoši trokšņu aprēķiniem. 3.3.5. Skatlogi un reklāmas 98. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumus un citus vizuālās informācijas materiālus uz ēku fasādēm veido saskanīgus ar ēkas arhitektūru un apkārtējo apbūves vidi. 99. Virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk par 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves. Ielas pusē markīzes izvietojumu, formu, krāsu un materiālu saskaņo ar pašvaldību. 3.3.6. Jumti 100. Jumtus būvē tā, lai ūdens netecētu uz blakus esošajām zemes vienībām un tiktu novadīts tam speciāli paredzētās vietās (tieši lietus ūdens kanalizācijas sistēmā vai vaļējās teknēs, kas to novada uz ielas braucamo daļu un/ vai lietus ūdens kanalizācijas sistēmu), kā arī novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās. 101. Atļauta esošo ēku jumta stāva izbūve konkrētam lietošanas veidam, ja tā atbilst Apbūves noteikumiem, to pieļauj jumta izmēri un ēkas novietojums un ēkas tehniskais stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām. 3.3.7. Palīgbūves, īslaicīgas lietošanas būves un būves lauksaimniecības dzīvniekiem 102. Palīgēkas nedrīkst novietot priekšpagalmā, izņemot gadījumus, ja citas izvietošanas iespējas ir ierobežotas esošas apbūves, zemes vienības reljefa vai konfigurācijas dēļ un zemes vienība atrodas pie E kategorijas ielas. 103. Palīgēku maksimālais stāvu skaits - divi stāvi, ieskaitot jumta stāvu. 104. Starp ielu sarkanajām līnijām pieļaujama tikai tādas īslaicīgas lietošanas būves bez pamatiem uzstādīšana, kas tiek izmantota mazumtirdzniecībai un / vai pakalpojumu sniegšanai. Cita veida īslaicīgas lietošanas būves izvietošana pieļaujama tikai ārpus ielu sarkanajām līnijām vietās, kur šī būve harmoniski iekļaujas apbūves raksturā. 105. Pilsētās un ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku novietnes ne vairāk par piecām dzīvnieku vienībām un ar to funkcionāli saistītās būves atļauts izvietot tikai Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1) un Lauksaimniecības teritorijās (L2). Nav atļauta lielo mājlopu turēšana pilsētās. 106. Pasākumus aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, neradot traucējumus un kaitējumu blakus esošo zemes vienību īpašniekiem. 107. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku novietnes (fermas) atļauts būvēt funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorijas (L), ievērojot šādus minimālos attālumus: 107.1. līdz valsts galvenajam autoceļam un dzelzceļam - 250 m; 107.2. līdz valsts reģionālajam vai vietējam autoceļam - 150 m; 107.3. līdz pašvaldības autoceļam − 50 m; 107.4. līdz dzīvojamai apbūvei - 100 m; 107.5. līdz tūrisma un rekreācijas objektam - 500 m. 3.3.8. Atklāta uzglabāšana 108. Atklāta lauksaimniecības tehnikas un transportlīdzekļu ar pilnu masu virs 3,5 t uzglabāšana nav atļauta Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS, DzS1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD), Publiskās apbūves teritorijā (P) un Jauktas centra apbūves teritorijā (JC). 109. Atklāta būvmateriālu u.tml. un nolietotās tehnikas uzglabāšana nav atļauta: 109.1. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 109.2. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas; 109.3. ielu sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā. 110. Komposta un atkritumu vietu ierīkošana veicama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām, tostarp pašvaldības saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu prasībām. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 111. Labiekārtojuma elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido harmoniski integrētu apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu. 112. Apgaismes ķermeņi: 112.1. ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus, pie stabiem vai ēkām (saskaņojot ar ēkas īpašnieku) piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai koplietošanas teritorijas robežās; 112.2. dzīvojamo ēku, publisko, komercdarbības objektu un ražošanas būvju ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas koplietošanas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu; 112.3. izvietojot apgaismes ķermeņus publiskās vietās, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus. 113. Pašvaldība vai tās pilnvarotas institūcijas apgaismes ķermeņus un satiksmes regulēšanas tehniskos līdzekļus var izvietot pie būvju sienām, jo to uzstādīšanai ir ierobežota ielu telpa. 114. Gadījumos, kad tiek veikta būvniecība, kas skar esošos ārtelpas labiekārtojuma elementus, jānodrošina labiekārtojuma elementu aizsardzība vai to atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas. 115. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, drīkst ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta, tikai rakstiski saskaņojot ar autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju). 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.5.1. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas 116. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu. No piesārņojuma brīvajā zemes vienības daļā atļauta būvniecība. 117. Būvniecību piesārņotā teritorijā var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības dokumentācijā vai sanācijas programmā. 3.5.2. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas 118. Atļautas tikai stacionāra tipa degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijas, kuras izvieto speciāli šai funkcijai iekārtotās teritorijās. 119. Minimālie attālumi no jaunas degvielas vai gāzes uzpildes stacijas: 119.1. 50 m no izglītības iestādēm, ārstniecības stacionāriem un dzīvojamām ēkām; 119.2. 30 m no mežu masīva; 119.3. 25 m no ražošanas būvēm. 3.5.3. Aizsardzība pret troksni 120. Plānojot jaunus rūpnieciskās, tehniskās un komercdarbības objektus vai paplašinot esošos objektus, kas potenciāli var saturēt trokšņu avotus, būvniecības dokumentācijā iekļauj vērtējumu par to izvietojumu attiecībā pret dzīvojamo un publisko apbūvi un paredz teritoriju vides aizsardzības pasākumiem. 121. Pirms darbības uzsākšanas, vides trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu). 122. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, aizsargstādījumi, ēku arhitektoniskie un citi risinājumi, kurus ierīko teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi. Pasākumus trokšņa ietekmes mazināšanai iekļauj būvniecības dokumentācijā. 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1. Pamatinformācija 123. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 124. Savrupmāju apbūve (11001). 125. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 126. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, vietēja rakstura tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekts (sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.). 127. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, pansijas. 128. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. 129. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas. 130. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. 131. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vietas. 132. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus. 133. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 134. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002). 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 135. 600 m2 1 50 2 līdz 2 1 Ciemos 2500 m2 2 ciemos 30 % 4.1.1.5. Citi noteikumi 136. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un palīgēkas. 137. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru aprēķinā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļa, kas atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), atļautie izmantošanas veidi ir Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003) un Labiekārtota ārtelpa (24001). 138. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes. 4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.2.1. Pamatinformācija 139. 156. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, lai attīstītu pastāvīga mājokļa funkciju mazdārziņu teritorijās, kā arī lai nodrošinātu mazdārziņu funkciju īstenošanu pilsētās un ciemos. 4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 140. Savrupmāju apbūve (11001). 141. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 142. Dārza māju apbūve (11003). 143. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, vietēja rakstura tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekts (sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.). 144. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, pansijas. 145. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002). 146. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 147. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras. 4.1.2.4. Apbūves parametri Nr. Minimālā jaunv. zemes vienības platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 148. 600 m2 50 līdz 2 4.1.2.5. Citi noteikumi 149. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un palīgēkas. 150. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru aprēķinā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 151. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 152. Savrupmāju apbūve (11001). 153. Rindu māju apbūve (11005). 154. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 155. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas. 156. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.). 157. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. 158. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas, izstāžu zāles, amatniecības un citas kultūras iestādes, izņemot ar azartspēļu organizēšanu saistītas izklaides un atpūtas iestādes. 159. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu). 160. Izglītības un zinātnes iestāžu …