Zaudējis spēku - Par Valsts ieņēmumu dienestu

Zaudējis spēku - Par Valsts ieņēmumu dienestu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2024. gada 31. oktobra likumu: Valsts ieņēmumu dienesta likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Valsts ieņēmumu dienestu 1. NODAĻA Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi. Uzbūve un darbības principi 1. pants. Valsts ieņēmumu dienests Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. 2 (16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.) 2. pants. Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir: 1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam; 2) piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku. Izstrādāt atbilstošās jomas attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus; 3) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu); 4) novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā; 5) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apmācību, informēt sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos; 6) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim; 7) nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi; 8) lemt par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un nodrošināt šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai; 9) sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī uzturēt sakarus ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm). 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 16.06.2005., 01.12.2009., 15.03.2012., 21.06.2012., 16.10.2014. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.) 3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kuras sastāvā ir muitas iestādes, nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde, nodokļu administrēšanas un citas struktūrvienības, kas nodrošina šā dienesta darbību, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. 4 (12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017. Grozījums par vārdu "finanšu policija" aizstāšanu ar vārdiem "nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde" stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 4. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors 1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs. Finanšu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata. Finanšu ministrs informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai. 2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors: 1) ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi; 2) nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku kompetenci un atbildību, kā arī visu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības saskaņā ar šo likumu; 3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (amatu sarakstu); 4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus un darbiniekus. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finanšu ministru; 5) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu); 6) apstiprina budžeta izdevumu tāmi; 7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus; 8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēneš­algu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas; 9) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu); 10) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu); 11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu; 111) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus pieprasīt, lai tiktu veikta attiecīgās struktūrvienības kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīzija (audits); 12) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu; 121) pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai; 122) pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus pieņemt lēmumu par tādas personas aplūkošanu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ieceļojot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izceļojot no tās, šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā, kā arī to lēmumā noteikt muitas iestādes ierēdni, kas veiks šādas personas aplūkošanu; 13) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu); 131) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu); 132) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu); 133) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu); 134) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu); 135) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu); 136) ir pilnvarots vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju (kompetento iestādi) par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants); 14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu; 15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi; 16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā; 17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos; 18) (izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43. pantu); 181) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izskatīt iesniegumus par valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu atmaksu un atmaksāt valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu; 19) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, lemj par tās pilnvarota pārstāvja piedalīšanos piedziņas procesā Latvijas Republikā un palīdzības sniegšanu tiesā; 20) vienojas ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesā attiecīgajā dalībvalstī un palīdzības sniegšanu tiesā, un pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni tajā piedalīties; 21) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu); 22) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam. 5 (16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005., 12.10.2006., 05.06.2008., 12.06.2009., 08.10.2009., 15.03.2012., 21.06.2012., 16.10.2014., 02.06.2016., 29.09.2016. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.) 4.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums Valsts ieņēmumu dienests, tai skaitā tā sastāvā esošās izmeklēšanas iestādes, dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus. 6 (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.) 4.2 pants. Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 1. Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — Datu regula) un citu normatīvo  aktu prasības, administratīvā procesa iestādē ietvaros var pieņemt lēmumu informācijas sistēmās, tostarp šo lēmumu pieņemšanai veikt fizisko personu datu profilēšanu, norādot, ka lēmums pieņemts informācijas sistēmās. Šādu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā šajā likumā vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā. 2. Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus. Informāciju par Datu regulā un citos normatīvajos aktos noteikto datu subjektu tiesību, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, īstenošanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē. 7 (05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.) 4.3 pants. Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas (1) Valsts ieņēmumu dienests ir valsts informācijas sistēmu pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada šādu valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši tām paredzētajam izmantošanas mērķim: 1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Latvijas Republikas teritorijā; 2) Centrālo muitas informācijas sistēmu, kas nodrošina muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, kā arī uzkrāj statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju; 3) Datu noliktavas sistēmu, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti; 4) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas: a) sniedz autentifikācijas pakalpojumu šajā un citās informācijas sistēmās, lai iesniegtu un saņemtu dokumentus, b) nodrošina elektronisku saziņu ar personu un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, lēmumu, citu dokumentu vai informācijas paziņošanu, c) nodrošina iespēju iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju muitas lietu jomā, kura nav iesniedzama Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, kā arī nodrošināt lēmumu izstrādi un paziņošanu, d) nodrošina likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas iesniegšanu elektroniska dokumenta veidā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, gada pārskatu, iesniegumu un citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu un informācijas elektronisku iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, e) nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu iesniegšanu, f) nodrošina nodokļa maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām, g) nodrošina darba devējam (ienākumu izmaksātājam) informāciju par maksātājam piemērojamiem atvieglojumiem, izsniedzot algas nodokļa grāmatiņu, h) nodrošina pārskatu veidā Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās uzkrāto datu pieejamību, i) nodrošina nodokļu maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu uzkrāšanu gada ienākumu deklarācijām, j) nodrošina izziņu un informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par nodokļu nomaksu, kā arī informācijas par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem saņemšanu, kurus Valsts ieņēmumu dienests izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu, k) nodrošina pasākumus sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai; 5) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmu, kas nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījuma informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Latvijas Republiku, pareizu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kā arī informācijas publicēšanu par reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem; 6) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, kas nodrošina muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas elektronisku iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu; 7) Integrēto tarifa vadības sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai; 8) Integrēto riska informācijas sistēmu, kas nodrošina informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai, profilakses pasākumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli; 9) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu, kas nodrošina: a) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apstrādi par nodokļu maksātāju un ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrāciju un uzskaiti, b) nodokļu maksātāju uzraudzību un to iesniegto nodokļu un informatīvo deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību, c) valsts amatpersonu uzskaiti, uzraudzību un viņu iesniegto deklarāciju apstrādi un administrēšanu, d) Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu uzskaiti un administrēšanu, e) valsts budžeta un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti, informācijas apmaiņu ar ārējiem datu avotiem un nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju, f) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto subjektu identificēšanu un uzskaiti, ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu, ārpakalpojuma grāmatveža uzraudzību un publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra uzturēšanu, g) akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu izpildi, tai skaitā akcīzes nodokļa marku izsniegšanu, aprites uzraudzību un nodrošinājumu administrēšanu, h) sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību; 10) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzi, kas nodrošina tās normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas publiskumu, kura uzkrāta Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās; 11) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, kas nodrošina datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā. (2) Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā informāciju par personām, faktiem un notikumiem normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu veikšanai. (3) Valsts ieņēmumu dienests apstrādā šādas fizisko personu datu kategorijas: 1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus un datus par saimniecisko darbību; 2) Centrālajā muitas informācijas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, finanšu un darījumu informāciju, datus par muitas procedūrām, to uzskaiti, kontroli un muitas maksājumiem, kā arī datus par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem; 3) Datu noliktavas sistēmā — fiziskās personas datus, kas uzkrāti citās Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās un tiek nodoti uzglabāšanai Datu noliktavas sistēmā, kā arī fiziskās personas datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, un fiziskās personas datus, kas saņemti no citām valsts institūcijām un reģistriem; 4) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, veselības datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, ienākumus, atvieglojumus, darījumus, politiskos uzskatus, reliģisko piederību un dalību arodbiedrībās, datus par administratīviem pārkāpumiem un sodiem, datus par ģimeniskām saitēm (arī radiniekiem); 5) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus; 6) Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, finanšu un darījumu informāciju, datus par muitas procedūrām, to uzskaiti un muitas maksājumiem, kā arī par akcīzes preču pārvietošanu un datus par personai veikto muitas kontroli; 7) Integrētajā tarifa vadības sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus; 8) Integrētajā riska informācijas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus un citu informāciju, kurai ir nozīme noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā; 9) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, datus par ģimeniskām saitēm (arī radiniekiem), ienākumiem, apgādībā esošām personām, atvieglojumiem, personas amatiem un pilnvarotām personām, patiesajiem labuma guvējiem, datus par parādsaistībām, mantisko stāvokli, nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu aprēķiniem un to uzskaiti, maksājumiem budžetā un no budžeta atmaksājamām summām, par piešķirto riska personas statusu, par licencēm, datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām; 10) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē — fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, politiskos uzskatus un piederību, datus par ģimeniskajām saitēm (arī radiniekiem) un amatiem, datus par licencēm, piešķirto riska personas statusu, administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem; 11) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā — valsts robežu ar transportlīdzekli šķērsojošo personu identificējošos datus un datus, kas attiecas uz robežas šķērsošanu. (4) Iestādes atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam no Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas saņem un apstrādā personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. (5) Ministru kabinets, izņemot šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. (6) Ministru kabinets nosaka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. 8 (30.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.05.2023.) 5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors 9 (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību izpilde Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. un 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.) 7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība 11 (Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.) 2. NODAĻA Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.) 8. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests: 1) uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus; 2) piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam; 3) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei; 4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā; 5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes; 6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma; 61) iekasē un piedzen nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam; 62) (izslēgts ar 05.06.2008. likumu); 7) apmāca Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus (darbiniekus) un informē sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, veicinot nodokļu saistību labprātīgu izpildi un nodokļu iekasēšanu un rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā; 8) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai; 9) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu); 91) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu); 10) saskaņā ar normatīvajiem aktiem saņem no personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību; 11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu; 12) veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu; 121) Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzrauga šīs organizācijas; 13) veic citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. 12 (16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 16.06.2005., 12.10.2006., 05.06.2008., 05.12.2019. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi 13 (Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.) 10. pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā 1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības: 1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdnim viņa tiesību īstenošanai nodokļu kontroles jomā, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums; 2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā; 3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus; 4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam; 5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus; 6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, kā arī sastādīt aktus par citiem konstatētajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem faktiem; 7) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā uzlikt administratīvos sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu priekšmetus un izdarīšanas rīkus; 8) aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi; 9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar administratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus; 10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 12.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu; 11) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā; 12) (izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43. pantu); 13) kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Ierēdņiem ir tiesības fotografēt, izdarīt audioierakstus vai videoierakstus tādā apjomā, kāds nepieciešams kontroles vai citu procesuālo darbību veikšanai, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi. 2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības: 1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības; 2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību; 3) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu); 4) dot finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas noteikti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 3., 4. un 7.punktā, obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju (maksājumu rīkojumu izpildes) daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas ierēdņiem dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana; 5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences); 6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par komersanta darbības izbeigšanu vai maksātnespēju; 7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajam ierēdnim ir tādas tiesības; 8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību; 9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas; 10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus; 11) (izslēgts ar 18.06.1998. likumu); 12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus; 13) savas kompetences ietvaros pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus Valsts ieņēmumu dienesta interešu pārstāvības nodrošināšanai; 14) likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldībai; 15) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu revīzijas (audita) lēmumu izpildei; 16) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu pirms nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas, ja nodokļu revīzijas (audita) laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs likvidē, slēpj, atsavina savu mantu, reorganizē komercsabiedrības vai veic citas darbības, kā rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu; 17) pieņemt lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām; 18) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, paziņot nodokļu maksātājam par Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā; 181) paziņot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātājam vai pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), lai tā paziņo savas valsts nodokļu maksātājam par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā; 19) pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm sniegt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju; 20) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodokļu administrēšanā pieprasīt un saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju; 21) norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumus par nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamās informācijas sniegšanu; 22) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk — vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī), piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu, nodevu, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu prasījuma izpildei; 23) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, bezstrīda kārtībā piedzīt nodokļus, nodevas, ar piedziņu saistītās izmaksas vai citus obligātos maksājumus; 24) iesniegt izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī; 25) pieņemt lēmumu par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu, un piedzīt to bezstrīda kārtībā; 26) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu; 27) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā; 28) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi; 29) pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei) sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus; 30) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) attiecīgu pieprasījumu; 31) pamatojoties uz tās valsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kurā noteikta palīdzība nodokļu iekasēšanā, pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu; 32) norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī pieprasījumu piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus; 33) izdot vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī; 34) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu; 35) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā; 36) likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai; 37) likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu). 2.1 Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem ir tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. 2.2 Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, kā arī lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu pēc būtības atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normām. 2.3 Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās tiesības ir piemērojamas arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un šo organizāciju uzraudzības procesā, lai novērtētu biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai. 3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu. 4. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma. 4.1 Ja šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajos nodokļu kontroles pasākumos ekspertīzes veikšanai izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, ekspertīzes izdevumus juridiskā vai fiziskā persona sedz piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. 5. Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums. 6. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.) 14 (16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005., 05.06.2008., 12.06.2009., 08.10.2009., 01.12.2009., 03.06.2010., 12.05.2011., 15.03.2012., 13.12.2012., 06.11.2013., 18.09.2014., 16.10.2014., 17.12.2014., 18.06.2015., 23.11.2016. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.) 3. NODAĻA Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības muitas politikas īstenošanā un pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē(Nodaļas nosaukums 23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.) 11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā 1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis), tā iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta. 2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir: 1) kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu un novērst muitas noteikumu pārkāpumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri valsts robežai; 2) piemērot un administrēt muitas tarifus, iekasēt muitas nodokli un citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, kas nomaksājami uz muitas robežas; 3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm; 4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus; 5) saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināt valsts institūcijas, komersantus, organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos; 6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu; 7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu; 8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu); 9) veikt izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā; 10) veikt preču paraugu izpēti, sniegt atzinumus par veikto preču paraugu izpēti; 11) veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. 3. (Izslēgta no 01.07.2011. ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010. Sk. Pārejas noteikumu 28.punktu) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 14.10.1999., 25.10.2001., 16.06.2005., 03.06.2010. un 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014.) 11.1 pants. Muitas iestāžu uzdevumi pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē Muitas iestāde universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolē pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus (turpmāk — aizdomīgs pasta sūtījums). 16 (23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.) 12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi 17 (Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.) 13. pants. Muitas ierēdņu (darbinieku) tiesības 1. (Izslēgta ar 16.10.2014. likumu) 2. Muitas iestāžu ierēdņiem (darbiniekiem), pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā. 3. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā. 4. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, organizācijām un fiziskajām personām. 5. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet, veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā, — Kriminālprocesa likumā izmeklētājam noteiktās pilnvaras. 7. (Izslēgta no 01.01.2018. ar 22.06.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu) 8. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. 9. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem muitas kontroles laikā ir tiesības veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi. 10. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroto muitas iestāžu ierēdņu lēmumā noteiktiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības veikt jebkuras tādas personas aplūkošanu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ieceļojot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izceļojot no tās, šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā. 11. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, kā arī izņemt, atvērt un iznīcināt aizdomīgus pasta sūtījumus atbilstoši Muitas likumā noteiktajai kārtībai. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 16.06.2005., 05.06.2008., 12.06.2009., 16.10.2014., 02.06.2016., 22.06.2017., 05.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.) 13.1 pants. Muitas policijas ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā muitas lietu jomā 19 (Izslēgts no 01.01.2018. ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 4. NODAĻA Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā(Nodaļas nosaukums 22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā 1. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi ir: 1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā; 2) veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā; 3) veikt šā likuma 11. panta otrās daļas 7. punktā noteikto uzdevumu muitas lietu jomā; 4) veikt šā likuma 11. panta otrās daļas 9. punktā noteikto uzdevumu un likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā; 5) ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem un to objektu apsardzi, kuros viņi atrodas. 2. Veicot šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktos uzdevumus, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai ir muitas iestādes statuss. 20 (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi 21 (Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.) 16. pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā 1. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem) ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos. Sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus nodokļu un muitas policijas ierēdņi ir tiesīgas veikt likumā noteiktajā kārtībā un ar attiecīgu nodokļu un muitas policijas vadītāja pilnvarojumu. 2. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu veic Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 3. Lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7., 9. un 11.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības: 1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktajās pārbaudēs; 2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā; 3) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota nodokļu un muitas policijai; 4) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai; 5) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās, vai ir apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Aizturēto un apcietināto personu konvojēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets; 6) lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus šajā likumā noteiktajā kārtībā; 7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo ierēdni tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu un muitas policijas vadītājs vai viņa vietnieks. 4.Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums. 22 (16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005., 12.06.2009., 22.06.2017. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Grozījums trešās daļas 1. punktā par vārdu "veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem" aizstāšanu ar vārdiem "veiktajās pārbaudēs" stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu) 16.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu (darbinieku) tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus 1. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem) ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, lai: 1) atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas pilda dienesta pienākumus; 2) aizturētu un nogādātu Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus un konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas nodokļu un muitas policijas ierēdņiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev; 3) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza nodokļu un muitas policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus; 4) nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudējuma. 2. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu veidu, kā arī speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņa (darbinieka) pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdnim (darbiniekam) nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam. 3. Aizliegts lietot speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus) un speciālos cīņas paņēmienus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, ja tās izdara bruņotu uzbrukumu, kā arī apdraud citu personu, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 23 (16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005., 22.06.2017. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.) 16.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu (darbinieku) tiesības pielietot šaujamieroci 1. Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens. 2. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdnim (darbiniekam) ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas tai izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu (darbinieku) rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. 3. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdnis (darbinieks) ir tiesīga pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai: 1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci; 2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem) vai citiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus; 3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos. 4. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem) ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību. 5. Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt, ja nepieciešams, ir jāizdara arī brīdinājuma šāviens. 6. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi. 7. Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu (darbinieku) dzīv …