📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 559
Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 32.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2012.
gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes
saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites
likuma
11.1 panta pirmās daļas 3. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr.
518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas
noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246.
nr.; 2014, 174. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "kritēriji"
(attiecīgā locījumā) ar vārdu "rādītāji" (attiecīgā
locījumā).
2. Izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
"3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas,
izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana
ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas
grupas, kur katrai no tām var būt viena vai vairākas
standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām
novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes
priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Lauksaimniecības
universitāte.
4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:
4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk
- katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to
izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā
kataloga;
4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;
4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls."
3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas
šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni,
kurai ir labākie rādītāji."
4. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes
faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā
minētajiem rādītājiem."
5. Izteikt 8.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.1.2. labības un eļļas augu ziemāju formas šķirnēm -
trīs gadi;".
6. Papildināt noteikumus ar 13.1 punktu šādā
redakcijā:
"13.1 Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī
katalogā, iesniedzējs iesniedz dienestā iesniegumu šķirnes
iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas
augu šķirņu kataloga nolikumu."
7. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu
kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos
par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā
saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām
prasībām."
8. Papildināt noteikumus ar 21.1 punktu šādā
redakcijā:
"21.1 Latvijas Lauksaimniecības universitāte
no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas
kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī
reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk
-kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu
veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota
ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti."
9. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu
4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām
novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta
atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs,
iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā
attiecīgā šķirne pārbaudāma."
10. Papildināt III nodaļu ar 22.1 punktu šādā
redakcijā:
"22.1 Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā
grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni
salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo
novērtējumu."
11. Izteikt 24.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst
atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits,
kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un
stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir
vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā
drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;".
12. Aizstāt 25.1. apakšpunktā vārdu "kultūraugiem"
ar vārdu "sugām".
13. Aizstāt 26.1. apakšpunktā vārdu "kultūraugu" ar
vārdu "augu".
14. Aizstāt 26.3. apakšpunktā vārdus "vērtējamā
kultūrauga" ar vārdiem "vērtējamās sugas".
15. Aizstāt 29.3. apakšpunktā vārdu
"pagriezienjoslu" ar vārdiem "apgriešanās
joslu".
16. Aizstāt 30. punktā vārdus "Katra kultūrauga" ar
vārdiem "Katras sugas".
17. Izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas
šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:
32.1. labībai:
32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un
32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, - pilna dīgstu fāze,
vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai
rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;
32.1.2. griķiem - pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās
fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;
32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei - ziedēšanas vidus;
32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) - pilna dīgstu fāze,
ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;
32.2. lopbarības augiem:
32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai,
šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei - pilna
dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;
32.2.2. stiebrzālēm - pilna dīgstu fāze un
vārpošanas/skarošanās sākums;
32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem,
facēlijai - pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;
32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem:
32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm - pilna
dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;
32.3.2. šķiedras liniem - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma
fāze un agrā dzeltengatavība;
32.3.3. šķiedras kaņepēm - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas
sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;
32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) - pilna dīgstu fāze un
ziedēšanas fāzes sākums;
32.4. kartupeļiem - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un
veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm)."
18. Aizstāt 41.3. apakšpunktā vārdu "kvalitatīvo" ar
vārdu "kvalitātes".
19. Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:
"47. Latvijas Lauksaimniecības universitāte iesniedzējam
paziņo:
47.1. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu
novērtēšanas rezultātus par attiecīgo sugu (izņemot kukurūzu un
kartupeļus) - līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā
līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši
ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti
apstākļi;
47.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu
novērtēšanas rezultātus par kukurūzu un kartupeļiem - līdz
kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja
šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai
neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi."
20. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc
vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko
noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu
saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē:
49.1. šo noteikumu 1. pielikumā minēto sugu (izņemot kukurūzu
un kartupeļus) visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru
izmēģinājuma vietu - līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk
kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši
ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti
apstākļi;
49.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu
novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu kukurūzai un
kartupeļiem - līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā
līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši
ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti
apstākļi."
21. Papildināt VII nodaļu ar 49.1 punktu šādā
redakcijā:
"49.1 Dienests visus šķirnes novērtēšanas
rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20.
novembrim."
22. Papildināt noteikumus ar 56. un 57. punktu šādā
redakcijā:
"56. Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām)
šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1.
septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja
ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības
novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada
1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības
novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši
neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc
Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo
gadu.
57. Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018.
gada 16. jūniju."
23. Izteikt 1., 2., 3. un 4. pielikumu šādā redakcijā:
"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu
novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā
lauksaimniecībā
1. Labības
šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
1.1. Mīksto kviešu un cieto kviešu
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.1.1. ziemcietība (ziemas kviešiem), balles;
1.1.2. augu garums, cm*;
1.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.1.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.1.8. tilpummasa, g l-1;
1.1.9. proteīna saturs, %;
1.1.10. lipekļa saturs, %;
1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss),
cm3*;
1.1.12. krišanas skaitlis, s*;
1.1.13. cietes saturs, %;
1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);
1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).
1.2. Rudzu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.2.1. ziemcietība, balles;
1.2.2. izturība pret veldri, balles**;
1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
1.2.5. augu garums, cm*;
1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.2.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.2.8. tilpummasa, g l-1;
1.2.9. proteīna saturs, %;
1.2.10. krišanas skaitlis, s*;
1.2.11. cietes saturs, %.
1.3. Tritikāles šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;
1.3.2. izturība pret veldri, balles**;
1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
1.3.5. augu garums, cm*;
1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.3.7. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.3.8. tilpummasa, g l-1;
1.3.9. proteīna saturs, %;
1.3.10. krišanas skaitlis, s*;
1.3.11. cietes saturs, %.
1.4. Miežu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;
1.4.2. izturība pret veldri, balles**;
1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
1.4.5. augu garums, cm*;
1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.4.7. 1000 graudu masa, g;
1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu);
Kvalitātes rādītāji:
1.4.9. proteīna saturs, % (graudu grupai N % x 5,7);
1.4.10. tilpummasa, g l-1;
1.4.11. cietes saturs, %;
1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā %,
iesala grupai);
1.4.13. graudu frakcijas % virs 2,5 mm (iesala grupai);
1.4.14. proteīna saturs, % (iesala grupai (N % x 6,25)).
1.5. Auzu šķirņu novērtēšana
1.5.1. Graudu ieguvei:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.1.4. augu garums, cm*;
1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.1.7. tilpummasa, g l-1;
1.5.1.8. plēkšņainība, %;
1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);
1.5.1.10. proteīna saturs, %;
1.5.1.11. tauku saturs, %;
1.5.2. Zaļmasas ieguvei:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
1.5.2.2. augu garums, cm*;
1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.2.4. sausnas raža, t ha-1*;
15.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.2.7. sausnas saturs, %*;
1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
1.6. Griķu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar
standartu);
1.6.3. izturība pret veldri, balles;
1.6.4. augu garums, cm*;
1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.6.7. tilpummasa, g l-1;
1.6.8. plēkšņainība, %;
1.6.9. proteīna saturs, %;
1.6.10. cietes saturs, %.
1.7. Kukurūzas šķirņu novērtēšana
(zaļmasas ieguvei)
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
1.7.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
1.7.2. augu garums, cm*;
1.7.3. izturība pret veldri, balles**;
1.7.4. vālīšu skaits, gab.*;
1.7.5. sausnas raža, t ha-1*;
1.7.6. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
Kvalitātes rādītāji:
1.7.7. sausnas saturs, %;
1.7.8. kopproteīna saturs sausnā, %;
1.7.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %
sausnā;
1.7.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %
sausnā.
2. Lopbarības
augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
2.1. Sējas zirņu, lauka pupu šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*;
2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.1.4. augu garums, cm*;
2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.1.6. 1000 sēklu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
2.1.7. proteīna saturs, %.
2.2. Baltās lupīnas, šaurlapu
lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu novērtēšana
2.2.1. Sēklu ieguvei:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t
ha-1*;
2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.2.1.4. augu garums, cm*;
2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.1.7. proteīna saturs, %.
2.2.2. Zaļmasas ieguvei:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.2.2.2. augu garums, cm*;
2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;
2.2.2.4. sausnas raža, t ha-1*;
2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.2.7. sausnas saturs, %*;
2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
2.3. Stiebrzāļu šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni), balles;
2.3.2. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai),
dienas*;
2.3.4. augu garums, cm*;
2.3.5. izturība pret veldri, balles;
2.3.6. sausnas raža, t ha-1*;
2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
Kvalitātes rādītāji:
2.3.8. sausnas saturs, %*;
2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %.
2.4. Vasaras vīķu, ziemas vīķu,
eļļas rutku un facēlijas šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.4.2. augu garums, cm*;
2.4.3. izturība pret veldri, balles**;
2.4.4. sausnas raža, t ha-1*;
2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
2.4.7. sausnas saturs, %*;
2.4.8. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam,
facēlijai);
2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (vīķiem) bioloģiskajā un
konvencionālajā lauksaimniecībā)*.
2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu
šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
2.5.1. ziemcietība, balles;
2.5.2. zaļās masas raža, t ha-1*;
2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas
sākumā), dienas*;
2.5.4. augu garums, cm*;
2.5.5. izturība pret veldri, balles;
2.5.6. sausnas raža, t ha-1*;
2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
Kvalitātes rādītāji:
2.5.8. sausnas saturs, %*;
2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %.
3. Eļļas augu un
šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
3.1. Rapša un ripša šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*;
3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim),
balles;
3.1.4. izturība pret veldri, balles*;
3.1.5. augu garums, cm*;
3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
Kvalitātes rādītāji:
3.1.8. tilpummasa, g l-1*;
3.1.9. eļļas saturs, %*.
3.2. Linu šķirņu novērtēšana
3.2.1. Šķiedras lini:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.2.1.1. salmiņu raža, t ha-1*;
3.2.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai),
dienas*;
3.2.1.5. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.2.1.6. vidējais saujas garums, cm;
3.2.1.7. lūksnes saturs, %.
3.2.2. Eļļas lini:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.2.2.1. sēklu raža, t ha-1*;
3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības
sasniegšanai), dienas*;
3.2.2.5. augu garums, cm*;
3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
Kvalitātes rādītāji:
3.2.2.7. eļļas saturs, %.
3.3. Sējas kaņepju šķirņu
novērtēšana
3.3.1. Šķiedras kaņepes:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.3.1.1. salmiņu raža, t ha-1*;
3.3.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz ziedēšanas pilnai
fāzei), dienas*;
3.3.1.4. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.3.1.5. lūksnes saturs, %*.
3.3.2. Eļļas kaņepes:
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.3.2.1. sēklu raža, t ha-1*;
3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības
sasniegšanai), dienas*;
3.3.2.4. augu garums, cm*;
3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
Kvalitātes rādītāji:
3.3.2.6. eļļas saturs, %.
3.4. Balto sinepju šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
3.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*;
3.4.2. augu garums, cm*;
3.4.3. izturība pret veldri, balles**;
3.4.4. sausnas raža, t ha-1*;
3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);
3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
3.4.7. sausnas saturs, %*;
3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
4. Kartupeļu
šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
4.1. Agrīno kartupeļu šķirņu
novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk - preču bumbulis) raža
45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*;
4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
45 dienas pēc sadīgšanas);
4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t
ha-1*;
4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni
55 dienas pēc sadīgšanas);
4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni);
4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, %
(salīdzinājumā ar standartšķirni);
4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna
sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;
4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;
4.1.13. garšas īpašības, balles*;
4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;
4.1.15. izturība pret slimībām:
4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību
(Alternaria solani), %;
4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas
fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;
4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium
spp. un Phoma foveata), %.
4.2. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno
un vēlīno kartupeļu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu
rādītāji:
4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar
standartšķirni);
4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t
ha-1*;
4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, %
(salīdzinājumā ar standartšķirni);
4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna
sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;
4.2.6. garšas īpašības, balles*;
4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;
4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;
4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni)*;
4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;
4.2.11. izturība pret slimībām:
4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību
(Alternaria solani), %;
4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora
infestans), %;
4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas
fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;
4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium
spp. un Phoma foveata), %.
Piezīmes.
1. * Rādītāju nosaka informācijai, bet neņem vērā, novērtējot
šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes
saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8.
pielikumu.
2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību
bioloģiskajā lauksaimniecībā.
2. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirnes
novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija
1. Informācija par iesniedzēju:
1.1. juridiskai personai - nosaukums, juridiskā adrese,
reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā,
kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta
adrese);
1.2. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods,
dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa
numurs, e-pasta adrese).
2. Iesniedzējs - selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks,
šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra),
selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes
uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.
3. Informācija par selekcionāru:
3.1. juridiskai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs
Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība,
kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta
adrese);
3.2. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods,
adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa
numurs, e-pasta adrese).
4. Informācija par šķirnes uzturētāju:
4.1. juridiskai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs
Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība,
kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta
adrese);
4.2. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods,
adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa
numurs, e-pasta adrese).
5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot
ģinti, sugu, pasugu, varietāti.
6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.
7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja
tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums (ja tāds ir).
8. Valsts, kurā šķirne izveidota.
9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.
10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko
īpašību novērtēšanai:
10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;
10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā.
11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem
(piemēram, labībai - ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai
plēkšņu forma, miežiem - vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids:
zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem - iesala ieguvei,
kartupeļiem - novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot
daudzgadīgo) - izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas
ieguvei, liniem - eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm - eļļas vai
šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda
tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni
izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar
Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518
"Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas
noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma.
12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt
elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes
novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta
adresi).
13. Datums, paraksts un zīmogs.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums",
"paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja
elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem
aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Vietas šķirnes
novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai
Nr.
p.k.
Suga, šķirņu novērtēšanas
grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām
novērtēšanas grupām)
Izmēģinājumu vietas
konvencionālajā
lauksaimniecībā
bioloģiskajā
lauksaimniecībā
vietu skaits
vietas
vietu skaits
vietas
1.
Mīkstie kvieši
(ziemas forma)
3
Latvijas Lauksaimniecības
universitātes (turpmāk - LLU) Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
Zinātniskā institūta
"Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk -
AREI) Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
2.
Rudzi
3
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
LLU zinātniskais
institūts "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
3.
Tritikāle
3
LLU mācību un pētījumu
saimniecība "Vecauce"
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
LLU zinātniskais
institūts "Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
4.
Mieži (ziemas
forma)
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
5.
Mīkstie kvieši
(vasaras forma), cietie kvieši (vasaras forma)
3
LLU mācību un pētījumu
saimniecība "Vecauce"
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
AREI Stendes
pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
6.
Mieži (vasaras
formas visas grupas)
3
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
AREI Stendes
pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
7.
Auzas, kailgraudu
auzas
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
8.
Kukurūza
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
9.
Griķi
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
10.
Sējas zirņi, lauka
pupas
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
11.
Rapsis (ziemas
formas visas grupas), ripsis (ziemas forma)
3
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
LLU zinātniskais
institūts "Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
12.
Rapsis (vasaras
formas visas grupas), ripsis (vasaras forma)
3
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais
institūts "Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
13.
Kartupeļi
2
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
14.
Baltā lupīna,
šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi,
eļļas rutki, facēlija
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
15.
Stiebrzāles
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
16.
Iepriekš neminētās
tauriņziežu sugas
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
17.
Sējas lucerna,
hibrīdā lucerna
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
18.
Lini
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
19.
Sējas kaņepes
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu
izmēģinājumu vieta
2
AREI Stendes pētniecības
centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
20.
Baltās sinepes
2
LLU Lauksaimniecības fakultātes
mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"
2
LLU zinātniskais institūts
"Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
AREI Priekuļu pētniecības
centrs
4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu
novērtēšanas izcenojums
Nr.
p.k.
Suga
Vienas šķirnes novērtēšana
vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu (euro)*
kopā
tai skaitā
lauka izmēģinājumiem
kvalitātes analīzēm un
administratīvajiem izdevumiem
1.
Mīkstie kvieši, cietie
kvieši
249
185
64
2.
Mieži
242
185
57
3.
Rudzi
249
185
64
4.
Auzas
249
185
64
5.
Tritikāle
249
185
64
6.
Griķi, kukurūza
256
185
71
7.
Sējas zirņi, lauka pupas, baltā
lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi,
ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija
249
185
64
8.
Rapsis, ripsis, baltās
sinepes
249
185
64
9.
Stiebrzāles, tauriņzieži
(iepriekš neminētās sugas)
246
185
61
10.
Kartupeļi
256
188
68
11.
Lini (šķiedras grupa), sējas
kaņepes (šķiedras grupa)
256
185
71
12.
Lini (eļļas grupa), sējas
kaņepes (eļļas grupa)
249
185
64
Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto
daļu."
24. Papildināt noteikumus ar 4.1 pielikumu šādā
redakcijā:
"4.1 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirnes
novērtēšanas grupas
I. Labība
1. Rudzi (Secale cereale L.):
1.1. ziemas rudzu līnijšķirnes;
1.2. ziemas rudzu hibrīdās šķirnes.
2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.):
2.1. ziemas kvieši;
2.2. vasaras kvieši.
3. Cietie kvieši (Triticum durum Desf.) - vasaras
forma.
4. Mieži (Hordeum vulgare L.):
4.1. ziemas mieži;
4.2. vasaras mieži:
4.2.1. kailgraudu mieži;
4.2.2. graudu grupa;
4.2.3. iesala grupa.
5. Auzas (Avena sativa L.):
5.1. graudu grupa;
5.2. zaļmasas grupa.
6. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).
7. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu
ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A.
Camus) (turpmāk - tritikāle):
7.1. ziemas tritikāle;
7.2. vasaras tritikāle.
8. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).
9. Kukurūza (Zea mays L.) - zaļmasas ieguvei.
II. Lopbarības
augi*
10. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) -
sēklu ieguvei:
10.1. baltziedu zirņi;
10.2. sārtziedu zirņi.
11. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):
11.1. sēklu ieguvei;
11.2. zaļmasas ieguvei.
12. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):
12.1. sēklu ieguvei;
12.2. zaļmasas ieguvei.
13. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):
13.1. sēklu ieguvei;
13.2. zaļmasas ieguvei.
14. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):
14.1. agrais āboliņš;
14.2. vidējais āboliņš;
14.3. vēlīnais āboliņš.
15. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot
Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x
Festulolium Asch. & Graebn.):
15.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x
Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca
arundinacea x Lolium perenne L.);
15.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x
Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca
pratensis Huds x Lolium perenne L.).
III. Eļļas augi
un šķiedraugi
16. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):
16.1. ziemas rapsis:
16.1.1. līnijšķirnes;
16.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.1.3.
apakšpunktā minētās šķirnes;
16.1.3. CL hibrīdās šķirnes;
16.2. vasaras rapsis:
16.2.1. līnijšķirnes;
16.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.2.3.
apakšpunktā minētās šķirnes;
16.2.3. CL hibrīdās šķirnes.**
17. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris
(Lam.) Briggs):
17.1. ziemas ripsis;
17.2. vasaras ripsis.
18. Lini (Linum usitatissimum L.):
18.1. šķiedras lini;
18.2. eļļas lini.
19. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):
19.1. šķiedras kaņepes;
19.2. eļļas kaņepes.
20. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) - zaļmasas
ieguvei.
IV.
Kartupeļi
21. Kartupeļi:
21.1. agrīnās šķirnes;
21.2. vidēji agrīnās šķirnes;
21.3. vidēji vēlīnās šķirnes;
21.4. vēlīnās šķirnes.
Piezīmes.
* Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu atsevišķi
kā vienu grupu.
** Grupu izveido pēc pirmās atbilstošās šķirnes iekļaušanas
Latvijas augu šķirņu katalogā."
25. Izteikt 5., 6., 7. un 8. pielikumu šādā redakcijā:
"5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Ieteicamās
izsējas normas
Nr.
p. k.
Suga vai sugu grupa
Dīgtspējīgo sēklu skaits uz
m2
1.
Labība
1.1.
Mīkstie kvieši (ziemas)
400-550
1.2.
Mīkstie kvieši (vasaras), cietie
kvieši (vasaras)
500-600
1.3.
Ziemas rudzi (līnijšķirnes)
400-550
1.4.
Ziemas rudzi (hibrīdi)
200-250
1.5.
Ziemas tritikāle
400-550
1.6.
Vasaras tritikāle
500-550
1.7.
Auzas (graudu grupa)
500-600
1.8.
Auzas (zaļmasas grupa)
530-630
1.9.
Ziemas mieži
350-400
1.10.
Vasaras mieži (kailgraudu,
graudu grupa, iesala grupa)
400-450
1.11.
Griķi
250-300
1.12.
Kukurūza (zaļmasas ieguvei)
8-10
2.
Lopbarības augi
a)
Stiebrzāles
2.1.
Pļavas lapsaste
1300-1500
2.2.
Kamolzāle
1400-1600
2.3.
Augstā dižauza
600-800
2.4.
Pļavas auzene
1000-1200
2.5.
Niedru auzene
1100-1400
2.6.
Miežabrālis
1200-1400
2.7.
Bezakotu lāčauza
700-900
2.8.
Pļavas timotiņš
2500-2900
2.9.
Ganību airene
1000-1300
2.10.
Hibrīdā airene
1000-1300
2.11.
Auzeņairene
1000-1300
2.12.
Daudzziedu airene,
viengadīgā
1000-1200
2.13.
Baltā smilga
6000-6200
2.14.
Ložņu smilga
5000-7000
2.15.
Parastā smilga
5000-7000
2.16.
Sarkanā auzene
1500-1800
2.17.
Aitu auzene
2200-2700
2.18.
Pļavas skarene
3700-4000
2.19.
Purva skarene
4500-5000
2.20.
Parastā skarene
4500-5000
b)
Tauriņzieži
2.21.
Sarkanais āboliņš (agrais,
vidējais, vēlīnais)
500-700
2.22.
Bastarda āboliņš
1300-1500
2.23.
Baltais āboliņš
1200-1400
2.24.
Sējas lucerna
800-1100
2.25.
Hibrīdā lucerna
600-900
2.26.
Austrumu galega
300-500
2.27.
Ragainie vanagnadziņi
700-900
2.28.
Sējas esparsete
300-400
2.29.
Sējas zirņi (baltziedu,
sārtziedu)
100-120-150
2.30.
Vasaras vīķi (zaļmasas
ieguvei)
120-150
2.31.
Lauka pupas
50-60
2.32.
Baltā lupīna
100-130
2.33.
Šaurlapu lupīna
100-130
2.34.
Dzeltenā lupīna
100-130
c)
Citas sugas
2.35.
Facēlija (zaļmasas ieguvei)
100-150
2.36.
Eļļas rutki (zaļmasas
ieguvei)
80-120
3.
Eļļas augi un šķiedraugi
3.1.
Rapsis (ziemas formas hibrīdās
šķirnes)
60-80
3.2.
Rapsis (ziemas formas
līnijšķirnes), ripsis (ziemas forma)
80-100
3.3.
Rapsis (vasaras formas hibrīdās
šķirnes)
60-80-100
3.4.
Rapsis (vasaras formas
līnijšķirnes), ripsis (vasaras forma)
80-100-120
3.5.
Lini (šķiedras ieguvei)
1800-2000
3.6.
Lini (eļļas ieguvei)
600-700
3.7.
Sējas kaņepes (šķiedras
ieguvei)
550-600
3.8.
Sējas kaņepes (eļļas
ieguvei)
200-300
3.9.
Baltās sinepes (zaļmasas
ieguvei)
80-120
4.
Kartupeļi (agrīnās,
vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)
5-6
6. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Lauciņu
uzskaites platība
Nr.
p.k.
Suga vai sugu grupa
Lauciņa uzskaites platība
(vismaz), m2
1.
Labība, eļļas augi un
šķiedraugi
10
2.
Lopbarības augi
10
3.
Kartupeļi
25
4.
Agrīnie kartupeļi ražas
pieauguma dinamikas noteikšanai
2 × 5
7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu
novērtēšanas metodes
1. Ziemcietības
novērtēšana
1.1.
Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim
1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos,
skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas
vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m2 lielu
uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī
sakrīt.
2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un
pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.
3. Katrā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumu saskaita un dala ar
divi.
4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu
biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti)
(1. tabula).
1. tabula
Ripša un rapša
ziemcietības novērtējums
Nr.
p.k.
Novērtējums ballēs
Ziemcietības
novērtējums
(pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā
ar rudens augu skaitu)
1.
9
91-100 %
2.
8
81-90 %
3.
7
71-80 %
4.
6
61-70 %
5.
5
50-60 %
6.
4
36-49 %
7.
3
26-35 %
8.
2
16-25 %
9.
1
0-15 %
1.2.
Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām
5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē
sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī
pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas
rādītājiem.
2. tabula
Sējuma stāvokļa
novērtējums
Nr.
p.k.
Novērtējums ballēs
Sējuma stāvoklis (rudenī,
pavasarī)
1.
9
Ļoti labs, biezība normāla
(izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar
nedzīviem augiem), augi veseli
2.
8
3.
7
Labs, biezība nav mazāka par 75
% no normālas, augi veseli
4.
6
5.
5
Vidējs, biezība nav mazāka par
50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm
6.
4
7.
3
Slikts, biezība nav mazāka par
25 % no normālas, augi slimi
8.
2
Ļoti slikts, biezība mazāka par
25 %
9.
1
Augi pilnībā gājuši bojā
6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3.
tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma
stāvoklim pavasarī un rudenī.
3. tabula
Ziemcietības
novērtējums
Sējuma stāvoklis rudenī
(balles)
1
-
2
1
9
3
1
8
9
Ziemcietība (balles)
4
1
7
8
9
5
1
6
7
8
9
6
1
5
6
7
8
9
7
1
4
5
6
7
8
9
8
1
3
4
5
6
7
8
9
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
1
2
3
4
5
6
7
8
9
Sējuma stāvoklis pavasarī
(balles)
7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās
vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita
un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa
vērtējumu.
2. Izturība pret
veldri
8. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Tiklīdz veldre
parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi.
Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās nav
vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina
vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no
stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4.
tabulu.
4. tabula
Izturības pret
veldri novērtējums
Nr.
p.k.
Sējuma stāvoklis
Novērtējums ballēs
1.
Veldres nav, stiebri atrodas
vertikālā stāvoklī
9
2.
8
3.
Veldre neliela, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies
slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz
60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°
7
4.
6
5.
Veldre vidēja, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies
slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz
90°
5
6.
4
7.
Veldre stipra, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies
slīpumā līdz 90°
3
8.
2
9.
Veldre ļoti stipra, visi stiebri
noliekušies slīpumā līdz 90°
1
3. Augu
garums
9. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas
blakus.
10. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem
izmēra augu garumu šā pielikuma 13. punktā minētajā kārtībā.
11. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas
centimetros.
12. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu,
noapaļojot līdz veselam skaitlim.
13. Augu garumu mēra šādā kārtībā:
13.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra
dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no
augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot
akotus);
13.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko
gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no
augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;
13.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes
laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;
13.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu
lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas
fāzes beigās - pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu
garumu no augsnes līdz stublāju galam;
13.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas
ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra
vai stublāju galam;
13.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža,
augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes
līdz stiebra vai stublāju galam;
13.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu
nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz
stiebra vai stublāju galam.
4. Fenoloģiskie
novērojumi
4.1. Veģetācijas
perioda noteikšana labībai
14. Labības (izņemot griķus) vasarāju formas šķirnēm, kurām
novērtē graudu ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
11. līdz 92. augu attīstības stadijai, bet labības vasarāju
formas šķirnēm, kurām novērtē zaļās masas ražu, - no 11. līdz 65.
augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas.
15. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu
dienās nosaka no 1. janvāra līdz 92. augu attīstības stadijai pēc
decimālās kodu sistēmas. Papildus konstatē un norāda:
15.1. veģetācijas perioda beigas rudenī ziemas kviešiem un
tritikālei. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no
piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par
5 °C, ziemas rudziem - par 4 °C, bet, temperatūrai strauji
pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu.
Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;
15.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās
dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.
17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz piengatavībai.
4.2. Veģetācijas
perioda noteikšana lopbarības augiem
18. Sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu
lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei veģetācijas perioda
garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas
gatavībai.
19. Ziemas vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
1. janvāra līdz novākšanas gatavībai. Papildus konstatē un
norāda:
19.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas
atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata
pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav
augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0
°C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija
ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;
19.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.
20. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu
skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās
pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:
20.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam
stiebrzālēm;
20.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam tauriņziežiem;
20.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un
atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz
0 °C.
21. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās
masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas
dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.
4.3. Veģetācijas
perioda noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem
22. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda
garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas
gatavībai.
23. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu
dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības stadijai pēc
decimālās kodu sistēmas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus
atzīmē:
23.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas
perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās
vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2
oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem
0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;
23.2. veģetācijas atjaunošanos - atzīmē, sākoties lapu
ataugšanai.
24. Liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas
dīgstu fāzes līdz agrās dzeltengatavības fāzei.
25. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no
pilnas dīgstu fāzes līdz:
25.1. novākšanas gatavībai - eļļas kaņepēm;
25.2. līdz pilnai ziedēšanas fāzei - šķiedras kaņepēm.
26. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka
no pilnas dīgstu fāzes līdz ziedēšanas sākumam.
4.4. Veģetācijas
perioda noteikšana kartupeļiem
27. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās
nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu atmiršanai.
28. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu
veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu
iznīcināšanai vai atmiršanai.
5. Labības,
lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana
29. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:
29.1. labību (izņemot griķus) - 89.-91. augu attīstības
stadijā;
29.2. griķus - 87.-88. augu attīstības stadijā;
29.3. sējas zirņus - 87.-88. augu attīstības stadijā;
29.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu, dzelteno
lupīnu - 85.-88. augu attīstības stadijā;
29.5. rapsi, ripsi - 85.-89. augu attīstības stadijā;
29.6. eļļas linus - kad pogaļas nobrūnējušas un apžuvušas (ja
pogaļas sakrata, sēklas tajās grab);
29.7. eļļas kaņepes - kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir
pavērušās riekstus aptverošās lapiņas.
30. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma
joslas. Saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem.
Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā
ar izslēgumiem, ja tādi ir.
31. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus
atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši
šķirnes nogatavošanās laikam - visus atkārtojumus katrai
nākamajai šķirnei. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas
minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu
uzkrāšanos kombaina mezglos. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir
vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad
nākamajā.
32. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un
ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa. Ražu
sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg.
Svēršanas laikā no katra maisa (atkārtojuma) ņem iegrābumus un
sagatavo katrai šķirnei vienu apvienoto paraugu saskaņā ar
standartu LVS EN ISO 24333+AC:2011 "Graudaugi un graudaugu
produkti. Paraugu ņemšana (ISO 24333:2009)" un LVS EN ISO
542:2001 "Eļļas augu sēklas - paraugu ņemšana".
33. Apvienotā parauga masai jābūt tādai, lai pēc žāvēšanas un
piemaisījumu atdalīšanas tā nebūtu mazāka par 1 kg (zirņiem,
pupām un lupīnām - 2 kg, eļļas augiem - 0,5 kg, kailgraudu
miežiem - 1,5 kg). Apvienoto paraugu ievieto īpašā iepakojumā,
kas nepieļauj parauga mitruma izmaiņas. Apvienotajam paraugam
iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka tīrību
atbilstoši standartam LVS-271:2000 "Labība. Analīžu metodes.
Piemaisījumu noteikšana labību graudos" un LVS EN ISO
658:2003 "Eļļas augu sēklas - Piemaisījumu satura
noteikšana". Vienlaikus tīrajai frakcijai nosaka sēklu
mitrumu ar pārbaudītām ekspresiekārtām vai saskaņā ar standartu
LVS 272:2000 "Labība. Analīžu metodes. Graudu mitruma
noteikšana".
34. Apvienoto paraugu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs
tam ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks. Pieļaujama mitruma
palielināšanās ne vairāk kā 2,00 % virs standartmitruma. Paraugu
attīra no piemaisījumiem. Paraugus žāvē pakāpeniski tā, lai
parauga temperatūra nepārsniedz 40 °C. No izžāvētā un attīrītā
apvienotā parauga sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes
rādītāju noteikšanai (zirņiem, pupām un lupīnām - 2 kg, labībai -
1 kg, eļļas augiem - 0,5 kg). Vidējo paraugu no apvienotā parauga
izdala ar speciālu paraugu dalītāju vai ar krustveida dalīšanas
paņēmienu. Izdalot vidējos paraugus ar krustveida dalīšanas
paņēmienu, apvienoto paraugu uzber uz gludas, līdzenas virsmas,
rūpīgi samaisa un ar divām līstēm, kuru apakšējā mala ir
nosmailota, graudus izlīdzina kvadrāta veidā. Pēc tam
izlīdzinātos graudus dala pa diagonāli četros trijstūros. Divu
pretējo trijstūru masu apvieno vidējā parauga veidošanai. No
palikušajiem diviem trijstūriem atkal veido kvadrātu, ko dala pa
diagonāli. Šo operāciju turpina, līdz iegūts vajadzīgā lieluma
vidējais paraugs.
35. Ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma un 100
% tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:
X =
A × (100 − B) ×
E
, kur
(100 − D) ×
10C
X - graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t
ha-1);
A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars)
(kg);
B - graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas
laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums, % (labībai un pākšaugiem - 14 %,
rapsim - 8 %, ripsim - 9 %, linsēklām - 12 %, kaņepēm - 12
%);
E − tīrība (%).
36. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu
formulu:
X =
(A × 92) / 100) ×
B
, kur
100
X - eļļas raža (t ha-1);
A - sēklu raža pie standartmitruma (t
ha-1);
B - eļļas saturs sausnā (%).
37. Graudu (sēklu, eļļas) ražu % salīdzinājumā ar standartu
aprēķina, izmantojot šādu formulu:
X =
A × 100
, kur
B
X - graudu vai sēklu, vai eļļas raža % salīdzinājumā
ar standartšķirni;
A - izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža
(t ha-1);
B - standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t
ha-1).
6. Kuļamības
noteikšana kailgraudu miežiem
38. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem:
38.1. no vidējā parauga ņem četrus paraugus pa 100 g;
38.2. paraugu sadala divās daļās - graudos ar atdalītām
plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu
šķirņu piemaisījumi - plēkšņaino miežu graudi, tie jāatlasa
atsevišķi);
38.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem
ar neatdalītām plēksnēm un vidējo no visiem paraugiem.
7. Šķiedraugu
ražas novākšana un uzskaite
39. Ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:
39.1. linus šķiedrai - agrā dzeltengatavībā;
39.2. kaņepes šķiedrai - pilnā ziedēšanas fāzē.
40. Pēc šķiedras linu lauciņu noplūkšanas no noklātiem
salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo
katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs ir 15-17 cm.
41. Šķiedras liniem salmiņus sasien kūlīšos un saliek pa 8-10
statos žāvēties. Ne vēlāk kā pēc 10-12 dienām izkuļ sēklas.
Nosver atsevišķi salmiņus un sēklas.
42. Šķiedras kaņepes nogriež 8-10 cm no augsnes virskārtas un
nogriež ziedkopas (auga tehniskais garums). Pēc to nogriešanas no
noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa,
sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs 15-20 cm.
43. Šķiedras kaņepes sasien atsevišķos kūlīšos (15-20 cm
diametrā) un saliek statos žāvēties. Nosver salmiņus.
44. No paraugkūļa liniem atlasa 150 gramu salmiņu un
sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos. No paraugkūļa kaņepēm atlasa
300 gramu salmiņu un sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos.
Sasmalcinātos gabaliņus savstarpēji samaisa. Mitruma satura
noteikšanai iesver divus iesvarus: liniem - pa 50 g, kaņepēm -
100 g, katru ar precizitāti līdz 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī
100-105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa. Sverot ar precizitāti
līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst
pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
M =
(a - b) × 100
, kur
a
M - mitrums (%);
a - zaļās masas iesvars (g);
b - izžāvētā iesvara masa (g).
45. Mitruma saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu
vidējo rezultātu.
46. Pārrēķina salmiņu ražu pie standartmitruma (t
ha-1). Salmiņu ražu t ha-1 aprēķina pie
standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu
formulu:
X =
A × (100 − B) ×
E
, kur
(100 − D) ×
10C
X - salmiņu raža pie standartmitruma (t
ha-1);
A - salmiņu svars lauciņā (kg);
B - salmiņu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums, % (linu un kaņepju salmiņiem - 19
%);
E − tīrība (%).
47. Salmiņu ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
X =
A × 100
, kur
B
X - salmiņu raža, % salīdzinājumā ar standartu;
A - pārbaudāmās šķirnes salmiņu raža (t
ha-1);
B - standartšķirnes salmiņu raža (t
ha-1).
48. Paraugkūli žāvē līdz mitrumam, kas nav lielāks par
standartmitrumu. No izžāvētā paraugkūļa sagatavo vidējo paraugu
(1,5-1,6 kg) kvalitātes analīžu noteikšanai.
8. Kartupeļu
ražas novākšana un uzskaite
49. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas
izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc:
49.1. 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz
vienai šķirnei - pirmais termiņš;
49.2. 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz
vienai šķirnei - otrais termiņš.
50. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās agrīnajām un
vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu
sākuši dzeltēt un atmirt laksti. Vidēji vēlīnajām un vēlīnajām
kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu
pasteidzina par vismaz 10-12 dienām, pirms ražas novākšanas
lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.
51. Vispirms novāc izslēdzamās vietas un izolācijas.
52. Kartupeļu ražu katram atkārtojumam šķiro trijās frakcijās,
izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un
lielie bumbuļi Agrīnajām šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks
par 28 mm. Vidēji agrām, vidēji vēlām un vēlīnajām kartupeļu
šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm, garenas formas
bumbuļiem - mazāks par 30 mm. Lielo bumbuļu diametrs ir lielāks
par 80 mm, garenas formas bumbuļiem - lielāks par 75 mm.
Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz
0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā ražā. Atsevišķi nosver
katru no trim frakcijām un aprēķina katras frakcijas bumbuļu
īpatsvaru % ražā veģetācijas perioda beigās. Mehāniski bojātos
bumbuļus, kas pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, atkarībā
no to lieluma pieskaita preču bumbuļu frakcijai. Izmēģināmās
šķirnes bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55
dienas pēc sadīgšanas, vai ražu veģetācijas perioda beigās
aprēķina, izmantojot šādu formulu:
R =
S + N
× 10, kur
L
R - izmēģināmās šķirnes bumbuļu raža 45 dienas pēc
sadīgšanas (t ha-1) vai bumbuļu raža 55 dienas pēc
sadīgšanas (t ha-1), vai raža veģetācijas perioda
beigās (t ha-1);
S - izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc
sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas
(kg), vai preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās
(kg);
N - izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa 45 dienas pēc
sadīgšanas (kg) vai mazo bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas
(kg), vai mazo bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās
(kg);
L - lauciņa platība (m2).
Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc
sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu pēc 55 dienas pēc sadīgšanas,
vai preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
Rs =
S
× 10, kur
L
Rs - izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas
pēc sadīgšanas (t ha-1) vai preču bumbuļu raža 55
dienas pēc sadīgšanas (t ha-1), vai preču bumbuļu
raža veģetācijas perioda beigās (t ha-1);
S - izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc
sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas
(kg), vai preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās
(kg);
L - lauciņa platība (m2).
53. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas
izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes
iestāšanās, 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās un
veģetācijas perioda beigās. Ražu dala un sver trijās frakcijās -
mazie, vidējie un lielie. Vidējie un lielie ir preču bumbuļi.
Atsevišķi nosver katru frakciju.
54. Kartupeļiem preču bumbuļu vidējo masu nosaka šādi: pēc
iepriekšējas ražas šķirošanas frakcijās aprēķina lielo un vidējo
bumbuļu proporcijas % preču bumbuļu ražā vidēji visiem
atkārtojumiem, izmantojot šādas formulas:
L =
B × 100
, kur
(B + C)
L - lielie bumbuļi, %;
B - lielo bumbuļu masa, kg;
C - vidējo bumbuļu masa, kg;
V =
C × 100
, kur
(B + C)
V - vidējie bumbuļi, %;
B - lielo bumbuļu masa, kg;
C - vidējo bumbuļu masa, kg.
Atlasa 100 bumbuļu no apvienotā parauga (apvienoto paraugu
frakciju iegūst, šķirojot un katram atkārtojumam sadalot
bumbuļus frakcijās pēc lieluma, un pēc nosvēršanas visus vienai
frakcijai atbilstošus bumbuļus saber kopā jeb apvieno) abām
frakcijām, proporcionāli iegūtajam skaitlim % (tik bumbuļu no
katras frakcijas, cik aprēķināts %, piemēram, 20 % lielu
bumbuļu - atlasa 20 bumbuļu no lielo bumbuļu frakcijas un 80 no
vidējo bumbuļu frakcijas). Bumbuļus nomazgā, nosver g, iegūto
masu dala ar bumbuļu skaitu (100) un iegūst preču bumbuļu
vidējo masu gramos.
55. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu % (salīdzinājumā ar
standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu ražu …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.