Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 559 Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 32. §) Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.1 panta pirmās daļas 3. punktu Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "kritēriji" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "rādītāji" (attiecīgā locījumā). 2. Izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā: "3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, kur katrai no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas: 4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk - katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga; 4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā; 4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls." 3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā: "5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji." 4. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā: "7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem." 5. Izteikt 8.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "8.1.2. labības un eļļas augu ziemāju formas šķirnēm - trīs gadi;". 6. Papildināt noteikumus ar 13.1 punktu šādā redakcijā: "13.1 Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz dienestā iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu." 7. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā: "21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām." 8. Papildināt noteikumus ar 21.1 punktu šādā redakcijā: "21.1 Latvijas Lauksaimniecības universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk -kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti." 9. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā: "22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma." 10. Papildināt III nodaļu ar 22.1 punktu šādā redakcijā: "22.1 Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu." 11. Izteikt 24.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;". 12. Aizstāt 25.1. apakšpunktā vārdu "kultūraugiem" ar vārdu "sugām". 13. Aizstāt 26.1. apakšpunktā vārdu "kultūraugu" ar vārdu "augu". 14. Aizstāt 26.3. apakšpunktā vārdus "vērtējamā kultūrauga" ar vārdiem "vērtējamās sugas". 15. Aizstāt 29.3. apakšpunktā vārdu "pagriezienjoslu" ar vārdiem "apgriešanās joslu". 16. Aizstāt 30. punktā vārdus "Katra kultūrauga" ar vārdiem "Katras sugas". 17. Izteikt 32. punktu šādā redakcijā: "32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes: 32.1. labībai: 32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, - pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze; 32.1.2. griķiem - pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze; 32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei - ziedēšanas vidus; 32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība; 32.2. lopbarības augiem: 32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība; 32.2.2. stiebrzālēm - pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums; 32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai - pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums; 32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem: 32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība; 32.3.2. šķiedras liniem - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība; 32.3.3. šķiedras kaņepēm - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze; 32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) - pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums; 32.4. kartupeļiem - pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm)." 18. Aizstāt 41.3. apakšpunktā vārdu "kvalitatīvo" ar vārdu "kvalitātes". 19. Izteikt 47. punktu šādā redakcijā: "47. Latvijas Lauksaimniecības universitāte iesniedzējam paziņo: 47.1. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par attiecīgo sugu (izņemot kukurūzu un kartupeļus) - līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi; 47.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par kukurūzu un kartupeļiem - līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi." 20. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā: "49. Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē: 49.1. šo noteikumu 1. pielikumā minēto sugu (izņemot kukurūzu un kartupeļus) visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu - līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi; 49.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu kukurūzai un kartupeļiem - līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi." 21. Papildināt VII nodaļu ar 49.1 punktu šādā redakcijā: "49.1 Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20. novembrim." 22. Papildināt noteikumus ar 56. un 57. punktu šādā redakcijā: "56. Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1. septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada 1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu. 57. Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018. gada 16. jūniju." 23. Izteikt 1., 2., 3. un 4. pielikumu šādā redakcijā: "1. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā 1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 1.1. Mīksto kviešu un cieto kviešu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.1.1. ziemcietība (ziemas kviešiem), balles; 1.1.2. augu garums, cm*; 1.1.3. izturība pret veldri, balles**; 1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.1.7. 1000 graudu masa, g; Kvalitātes rādītāji: 1.1.8. tilpummasa, g l-1; 1.1.9. proteīna saturs, %; 1.1.10. lipekļa saturs, %; 1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3*; 1.1.12. krišanas skaitlis, s*; 1.1.13. cietes saturs, %; 1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem); 1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem). 1.2. Rudzu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.2.1. ziemcietība, balles; 1.2.2. izturība pret veldri, balles**; 1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.2.5. augu garums, cm*; 1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.2.7. 1000 graudu masa, g; Kvalitātes rādītāji: 1.2.8. tilpummasa, g l-1; 1.2.9. proteīna saturs, %; 1.2.10. krišanas skaitlis, s*; 1.2.11. cietes saturs, %. 1.3. Tritikāles šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles; 1.3.2. izturība pret veldri, balles**; 1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.3.5. augu garums, cm*; 1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.3.7. 1000 graudu masa, g; Kvalitātes rādītāji: 1.3.8. tilpummasa, g l-1; 1.3.9. proteīna saturs, %; 1.3.10. krišanas skaitlis, s*; 1.3.11. cietes saturs, %. 1.4. Miežu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles; 1.4.2. izturība pret veldri, balles**; 1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.4.5. augu garums, cm*; 1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.4.7. 1000 graudu masa, g; 1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu); Kvalitātes rādītāji: 1.4.9. proteīna saturs, % (graudu grupai N % x 5,7); 1.4.10. tilpummasa, g l-1; 1.4.11. cietes saturs, %; 1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā %, iesala grupai); 1.4.13. graudu frakcijas % virs 2,5 mm (iesala grupai); 1.4.14. proteīna saturs, % (iesala grupai (N % x 6,25)). 1.5. Auzu šķirņu novērtēšana 1.5.1. Graudu ieguvei: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**; 1.5.1.4. augu garums, cm*; 1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.5.1.6. 1000 graudu masa, g; Kvalitātes rādītāji: 1.5.1.7. tilpummasa, g l-1; 1.5.1.8. plēkšņainība, %; 1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām); 1.5.1.10. proteīna saturs, %; 1.5.1.11. tauku saturs, %; 1.5.2. Zaļmasas ieguvei: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*; 1.5.2.2. augu garums, cm*; 1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**; 1.5.2.4. sausnas raža, t ha-1*; 15.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; Kvalitātes rādītāji: 1.5.2.7. sausnas saturs, %*; 1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %. 1.6. Griķu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha-1*; 1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 1.6.3. izturība pret veldri, balles; 1.6.4. augu garums, cm*; 1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*; 1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g; Kvalitātes rādītāji: 1.6.7. tilpummasa, g l-1; 1.6.8. plēkšņainība, %; 1.6.9. proteīna saturs, %; 1.6.10. cietes saturs, %. 1.7. Kukurūzas šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei) Lauka izmēģinājumu rādītāji: 1.7.1. zaļās masas raža, t ha-1*; 1.7.2. augu garums, cm*; 1.7.3. izturība pret veldri, balles**; 1.7.4. vālīšu skaits, gab.*; 1.7.5. sausnas raža, t ha-1*; 1.7.6. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); Kvalitātes rādītāji: 1.7.7. sausnas saturs, %; 1.7.8. kopproteīna saturs sausnā, %; 1.7.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā; 1.7.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā. 2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 2.1. Sējas zirņu, lauka pupu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 2.1.3. izturība pret veldri, balles; 2.1.4. augu garums, cm*; 2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*; 2.1.6. 1000 sēklu masa, g; Kvalitātes rādītāji: 2.1.7. proteīna saturs, %. 2.2. Baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu novērtēšana 2.2.1. Sēklu ieguvei: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 2.2.1.3. izturība pret veldri, balles; 2.2.1.4. augu garums, cm*; 2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*; 2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g; Kvalitātes rādītāji: 2.2.1.7. proteīna saturs, %. 2.2.2. Zaļmasas ieguvei: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.2.2.2. augu garums, cm*; 2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**; 2.2.2.4. sausnas raža, t ha-1*; 2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; Kvalitātes rādītāji: 2.2.2.7. sausnas saturs, %*; 2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %. 2.3. Stiebrzāļu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni), balles; 2.3.2. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*; 2.3.4. augu garums, cm*; 2.3.5. izturība pret veldri, balles; 2.3.6. sausnas raža, t ha-1*; 2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); Kvalitātes rādītāji: 2.3.8. sausnas saturs, %*; 2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %. 2.4. Vasaras vīķu, ziemas vīķu, eļļas rutku un facēlijas šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.4.2. augu garums, cm*; 2.4.3. izturība pret veldri, balles**; 2.4.4. sausnas raža, t ha-1*; 2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; Kvalitātes rādītāji: 2.4.7. sausnas saturs, %*; 2.4.8. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai); 2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (vīķiem) bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā)*. 2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 2.5.1. ziemcietība, balles; 2.5.2. zaļās masas raža, t ha-1*; 2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*; 2.5.4. augu garums, cm*; 2.5.5. izturība pret veldri, balles; 2.5.6. sausnas raža, t ha-1*; 2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); Kvalitātes rādītāji: 2.5.8. sausnas saturs, %*; 2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %. 3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 3.1. Rapša un ripša šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha-1*; 3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles; 3.1.4. izturība pret veldri, balles*; 3.1.5. augu garums, cm*; 3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; 3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); Kvalitātes rādītāji: 3.1.8. tilpummasa, g l-1*; 3.1.9. eļļas saturs, %*. 3.2. Linu šķirņu novērtēšana 3.2.1. Šķiedras lini: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.2.1.1. salmiņu raža, t ha-1*; 3.2.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 3.2.1.3. izturība pret veldri, balles; 3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*; 3.2.1.5. augu garums, cm; Kvalitātes rādītāji: 3.2.1.6. vidējais saujas garums, cm; 3.2.1.7. lūksnes saturs, %. 3.2.2. Eļļas lini: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.2.2.1. sēklu raža, t ha-1*; 3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 3.2.2.3. izturība pret veldri, balles; 3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*; 3.2.2.5. augu garums, cm*; 3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); Kvalitātes rādītāji: 3.2.2.7. eļļas saturs, %. 3.3. Sējas kaņepju šķirņu novērtēšana 3.3.1. Šķiedras kaņepes: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.3.1.1. salmiņu raža, t ha-1*; 3.3.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz ziedēšanas pilnai fāzei), dienas*; 3.3.1.4. augu garums, cm; Kvalitātes rādītāji: 3.3.1.5. lūksnes saturs, %*. 3.3.2. Eļļas kaņepes: Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.3.2.1. sēklu raža, t ha-1*; 3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*; 3.3.2.4. augu garums, cm*; 3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); Kvalitātes rādītāji: 3.3.2.6. eļļas saturs, %. 3.4. Balto sinepju šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 3.4.1. zaļās masas raža, t ha-1*; 3.4.2. augu garums, cm*; 3.4.3. izturība pret veldri, balles**; 3.4.4. sausnas raža, t ha-1*; 3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu); 3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*; Kvalitātes rādītāji: 3.4.7. sausnas saturs, %*; 3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %. 4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji 4.1. Agrīno kartupeļu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk - preču bumbulis) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas); 4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha-1*; 4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas); 4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni); 4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni); 4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*; 4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*; 4.1.13. garšas īpašības, balles*; 4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*; 4.1.15. izturība pret slimībām: 4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %; 4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %; 4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %. 4.2. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu šķirņu novērtēšana Lauka izmēģinājumu rādītāji: 4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni); 4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha-1*; 4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni); 4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*; 4.2.6. garšas īpašības, balles*; 4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*; 4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %; 4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni)*; 4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*; 4.2.11. izturība pret slimībām: 4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %; 4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %; 4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %; 4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %. Piezīmes. 1. * Rādītāju nosaka informācijai, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu. 2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija 1. Informācija par iesniedzēju: 1.1. juridiskai personai - nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese); 1.2. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese). 2. Iesniedzējs - selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis. 3. Informācija par selekcionāru: 3.1. juridiskai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese); 3.2. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese). 4. Informācija par šķirnes uzturētāju: 4.1. juridiskai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese); 4.2. fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese). 5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti. 6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā. 7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums (ja tāds ir). 8. Valsts, kurā šķirne izveidota. 9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta. 10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai: 10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā; 10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā. 11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai - ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem - vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem - iesala ieguvei, kartupeļiem - novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) - izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem - eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm - eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma. 12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi). 13. Datums, paraksts un zīmogs. Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 3. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai Nr. p.k. Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām) Izmēģinājumu vietas konvencionālajā lauksaimniecībā bioloģiskajā lauksaimniecībā vietu skaits vietas vietu skaits vietas 1. Mīkstie kvieši (ziemas forma) 3 Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk - LLU) Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk - AREI) Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 2. Rudzi 3 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs 3. Tritikāle 3 LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" 2 AREI Stendes pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta 4. Mieži (ziemas forma) 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 5. Mīkstie kvieši (vasaras forma), cietie kvieši (vasaras forma) 3 LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta 6. Mieži (vasaras formas visas grupas) 3 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 7. Auzas, kailgraudu auzas 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs 8. Kukurūza 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs 9. Griķi 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 10. Sējas zirņi, lauka pupas 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 11. Rapsis (ziemas formas visas grupas), ripsis (ziemas forma) 3 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 12. Rapsis (vasaras formas visas grupas), ripsis (vasaras forma) 3 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta 13. Kartupeļi 2 AREI Priekuļu pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 14. Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs 15. Stiebrzāles 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 16. Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 17. Sējas lucerna, hibrīdā lucerna 2 AREI Stendes pētniecības centrs 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" AREI Priekuļu pētniecības centrs 18. Lini 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 19. Sējas kaņepes 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta 2 AREI Stendes pētniecības centrs LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" 20. Baltās sinepes 2 LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" 2 LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs 4. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirņu novērtēšanas izcenojums Nr. p.k. Suga Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu (euro)* kopā tai skaitā lauka izmēģinājumiem kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem 1. Mīkstie kvieši, cietie kvieši 249 185 64 2. Mieži 242 185 57 3. Rudzi 249 185 64 4. Auzas 249 185 64 5. Tritikāle 249 185 64 6. Griķi, kukurūza 256 185 71 7. Sējas zirņi, lauka pupas, baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija 249 185 64 8. Rapsis, ripsis, baltās sinepes 249 185 64 9. Stiebrzāles, tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas) 246 185 61 10. Kartupeļi 256 188 68 11. Lini (šķiedras grupa), sējas kaņepes (šķiedras grupa) 256 185 71 12. Lini (eļļas grupa), sējas kaņepes (eļļas grupa) 249 185 64 Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu." 24. Papildināt noteikumus ar 4.1 pielikumu šādā redakcijā: "4.1 pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirnes novērtēšanas grupas I. Labība 1. Rudzi (Secale cereale L.): 1.1. ziemas rudzu līnijšķirnes; 1.2. ziemas rudzu hibrīdās šķirnes. 2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.): 2.1. ziemas kvieši; 2.2. vasaras kvieši. 3. Cietie kvieši (Triticum durum Desf.) - vasaras forma. 4. Mieži (Hordeum vulgare L.): 4.1. ziemas mieži; 4.2. vasaras mieži: 4.2.1. kailgraudu mieži; 4.2.2. graudu grupa; 4.2.3. iesala grupa. 5. Auzas (Avena sativa L.): 5.1. graudu grupa; 5.2. zaļmasas grupa. 6. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.). 7. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk - tritikāle): 7.1. ziemas tritikāle; 7.2. vasaras tritikāle. 8. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench). 9. Kukurūza (Zea mays L.) - zaļmasas ieguvei. II. Lopbarības augi* 10. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) - sēklu ieguvei: 10.1. baltziedu zirņi; 10.2. sārtziedu zirņi. 11. Baltā lupīna (Lupinus albus L.): 11.1. sēklu ieguvei; 11.2. zaļmasas ieguvei. 12. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.): 12.1. sēklu ieguvei; 12.2. zaļmasas ieguvei. 13. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.): 13.1. sēklu ieguvei; 13.2. zaļmasas ieguvei. 14. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.): 14.1. agrais āboliņš; 14.2. vidējais āboliņš; 14.3. vēlīnais āboliņš. 15. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.): 15.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.); 15.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.). III. Eļļas augi un šķiedraugi 16. Rapsis (Brassica napus L. (partim)): 16.1. ziemas rapsis: 16.1.1. līnijšķirnes; 16.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes; 16.1.3. CL hibrīdās šķirnes; 16.2. vasaras rapsis: 16.2.1. līnijšķirnes; 16.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes; 16.2.3. CL hibrīdās šķirnes.** 17. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs): 17.1. ziemas ripsis; 17.2. vasaras ripsis. 18. Lini (Linum usitatissimum L.): 18.1. šķiedras lini; 18.2. eļļas lini. 19. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.): 19.1. šķiedras kaņepes; 19.2. eļļas kaņepes. 20. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) - zaļmasas ieguvei. IV. Kartupeļi 21. Kartupeļi: 21.1. agrīnās šķirnes; 21.2. vidēji agrīnās šķirnes; 21.3. vidēji vēlīnās šķirnes; 21.4. vēlīnās šķirnes. Piezīmes. * Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu atsevišķi kā vienu grupu. ** Grupu izveido pēc pirmās atbilstošās šķirnes iekļaušanas Latvijas augu šķirņu katalogā." 25. Izteikt 5., 6., 7. un 8. pielikumu šādā redakcijā: "5. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Ieteicamās izsējas normas Nr. p. k. Suga vai sugu grupa Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2 1. Labība 1.1. Mīkstie kvieši (ziemas) 400-550 1.2. Mīkstie kvieši (vasaras), cietie kvieši (vasaras) 500-600 1.3. Ziemas rudzi (līnijšķirnes) 400-550 1.4. Ziemas rudzi (hibrīdi) 200-250 1.5. Ziemas tritikāle 400-550 1.6. Vasaras tritikāle 500-550 1.7. Auzas (graudu grupa) 500-600 1.8. Auzas (zaļmasas grupa) 530-630 1.9. Ziemas mieži 350-400 1.10. Vasaras mieži (kailgraudu, graudu grupa, iesala grupa) 400-450 1.11. Griķi 250-300 1.12. Kukurūza (zaļmasas ieguvei) 8-10 2. Lopbarības augi

1. a)Stiebrzāles 2.1. Pļavas lapsaste 1300-1500 2.2. Kamolzāle 1400-1600 2.3. Augstā dižauza 600-800 2.4. Pļavas auzene 1000-1200 2.5. Niedru auzene 1100-1400 2.6. Miežabrālis 1200-1400 2.7. Bezakotu lāčauza 700-900 2.8. Pļavas timotiņš 2500-2900 2.9. Ganību airene 1000-1300 2.10. Hibrīdā airene 1000-1300 2.11. Auzeņairene 1000-1300 2.12. Daudzziedu airene, viengadīgā 1000-1200 2.13. Baltā smilga 6000-6200 2.14. Ložņu smilga 5000-7000 2.15. Parastā smilga 5000-7000 2.16. Sarkanā auzene 1500-1800 2.17. Aitu auzene 2200-2700 2.18. Pļavas skarene 3700-4000 2.19. Purva skarene 4500-5000 2.20. Parastā skarene 4500-5000
2. b)Tauriņzieži 2.21. Sarkanais āboliņš (agrais, vidējais, vēlīnais) 500-700 2.22. Bastarda āboliņš 1300-1500 2.23. Baltais āboliņš 1200-1400 2.24. Sējas lucerna 800-1100 2.25. Hibrīdā lucerna 600-900 2.26. Austrumu galega 300-500 2.27. Ragainie vanagnadziņi 700-900 2.28. Sējas esparsete 300-400 2.29. Sējas zirņi (baltziedu, sārtziedu) 100-120-150 2.30. Vasaras vīķi (zaļmasas ieguvei) 120-150 2.31. Lauka pupas 50-60 2.32. Baltā lupīna 100-130 2.33. Šaurlapu lupīna 100-130 2.34. Dzeltenā lupīna 100-130
3. c)Citas sugas 2.35. Facēlija (zaļmasas ieguvei) 100-150 2.36. Eļļas rutki (zaļmasas ieguvei) 80-120 3. Eļļas augi un šķiedraugi 3.1. Rapsis (ziemas formas hibrīdās šķirnes) 60-80 3.2. Rapsis (ziemas formas līnijšķirnes), ripsis (ziemas forma) 80-100 3.3. Rapsis (vasaras formas hibrīdās šķirnes) 60-80-100 3.4. Rapsis (vasaras formas līnijšķirnes), ripsis (vasaras forma) 80-100-120 3.5. Lini (šķiedras ieguvei) 1800-2000 3.6. Lini (eļļas ieguvei) 600-700 3.7. Sējas kaņepes (šķiedras ieguvei) 550-600 3.8. Sējas kaņepes (eļļas ieguvei) 200-300 3.9. Baltās sinepes (zaļmasas ieguvei) 80-120 4. Kartupeļi (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes) 5-6 6. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Lauciņu uzskaites platība Nr. p.k. Suga vai sugu grupa Lauciņa uzskaites platība (vismaz), m2 1. Labība, eļļas augi un šķiedraugi 10 2. Lopbarības augi 10 3. Kartupeļi 25 4. Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai 2 × 5 7. pielikums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 Šķirņu novērtēšanas metodes 1. Ziemcietības novērtēšana 1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim 1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m2 lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt. 2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās. 3. Katrā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumu saskaita un dala ar divi. 4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula). 1. tabula Ripša un rapša ziemcietības novērtējums Nr. p.k. Novērtējums ballēs Ziemcietības novērtējums (pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar rudens augu skaitu) 1. 9 91-100 % 2. 8 81-90 % 3. 7 71-80 % 4. 6 61-70 % 5. 5 50-60 % 6. 4 36-49 % 7. 3 26-35 % 8. 2 16-25 % 9. 1 0-15 % 1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām 5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem. 2. tabula Sējuma stāvokļa novērtējums Nr. p.k. Novērtējums ballēs Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī) 1. 9 Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli 2. 8 3. 7 Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli 4. 6 5. 5 Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm 6. 4 7. 3 Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi 8. 2 Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 % 9. 1 Augi pilnībā gājuši bojā 6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī. 3. tabula Ziemcietības novērtējums Sējuma stāvoklis rudenī (balles) 1 - 2 1 9 3 1 8 9 Ziemcietība (balles) 4 1 7 8 9 5 1 6 7 8 9 6 1 5 6 7 8 9 7 1 4 5 6 7 8 9 8 1 3 4 5 6 7 8 9 9 1 2 3 4 5 6 7 8 9 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Sējuma stāvoklis pavasarī (balles) 7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu. 2. Izturība pret veldri 8. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu. 4. tabula Izturības pret veldri novērtējums Nr. p.k. Sējuma stāvoklis Novērtējums ballēs 1. Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī 9 2. 8 3. Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90° 7 4. 6 5. Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90° 5 6. 4 7. Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90° 3 8. 2 9. Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 90° 1 3. Augu garums 9. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus. 10. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 13. punktā minētajā kārtībā. 11. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros. 12. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim. 13. Augu garumu mēra šādā kārtībā: 13.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus); 13.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam; 13.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam; 13.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās - pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam; 13.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam; 13.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam; 13.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam. 4. Fenoloģiskie novērojumi 4.1. Veģetācijas perioda noteikšana labībai 14. Labības (izņemot griķus) vasarāju formas šķirnēm, kurām novērtē graudu ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 11. līdz 92. augu attīstības stadijai, bet labības vasarāju formas šķirnēm, kurām novērtē zaļās masas ražu, - no 11. līdz 65. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. 15. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 92. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. Papildus konstatē un norāda: 15.1. veģetācijas perioda beigas rudenī ziemas kviešiem un tritikālei. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem - par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē; 15.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī. 16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai. 17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz piengatavībai. 4.2. Veģetācijas perioda noteikšana lopbarības augiem 18. Sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai. 19. Ziemas vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz novākšanas gatavībai. Papildus konstatē un norāda: 19.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē; 19.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī. 20. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.: 20.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam stiebrzālēm; 20.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam tauriņziežiem; 20.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C. 21. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā. 4.3. Veģetācijas perioda noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem 22. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai. 23. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē: 23.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, - pirmo temperatūras pazemināšanās dienu; 23.2. veģetācijas atjaunošanos - atzīmē, sākoties lapu ataugšanai. 24. Liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz agrās dzeltengatavības fāzei. 25. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz: 25.1. novākšanas gatavībai - eļļas kaņepēm; 25.2. līdz pilnai ziedēšanas fāzei - šķiedras kaņepēm. 26. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz ziedēšanas sākumam. 4.4. Veģetācijas perioda noteikšana kartupeļiem 27. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu atmiršanai. 28. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu iznīcināšanai vai atmiršanai. 5. Labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana 29. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir: 29.1. labību (izņemot griķus) - 89.-91. augu attīstības stadijā; 29.2. griķus - 87.-88. augu attīstības stadijā; 29.3. sējas zirņus - 87.-88. augu attīstības stadijā; 29.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu, dzelteno lupīnu - 85.-88. augu attīstības stadijā; 29.5. rapsi, ripsi - 85.-89. augu attīstības stadijā; 29.6. eļļas linus - kad pogaļas nobrūnējušas un apžuvušas (ja pogaļas sakrata, sēklas tajās grab); 29.7. eļļas kaņepes - kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas. 30. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas. Saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir. 31. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam - visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā. 32. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg. Svēršanas laikā no katra maisa (atkārtojuma) ņem iegrābumus un sagatavo katrai šķirnei vienu apvienoto paraugu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 24333+AC:2011 "Graudaugi un graudaugu produkti. Paraugu ņemšana (ISO 24333:2009)" un LVS EN ISO 542:2001 "Eļļas augu sēklas - paraugu ņemšana". 33. Apvienotā parauga masai jābūt tādai, lai pēc žāvēšanas un piemaisījumu atdalīšanas tā nebūtu mazāka par 1 kg (zirņiem, pupām un lupīnām - 2 kg, eļļas augiem - 0,5 kg, kailgraudu miežiem - 1,5 kg). Apvienoto paraugu ievieto īpašā iepakojumā, kas nepieļauj parauga mitruma izmaiņas. Apvienotajam paraugam iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka tīrību atbilstoši standartam LVS-271:2000 "Labība. Analīžu metodes. Piemaisījumu noteikšana labību graudos" un LVS EN ISO 658:2003 "Eļļas augu sēklas - Piemaisījumu satura noteikšana". Vienlaikus tīrajai frakcijai nosaka sēklu mitrumu ar pārbaudītām ekspresiekārtām vai saskaņā ar standartu LVS 272:2000 "Labība. Analīžu metodes. Graudu mitruma noteikšana". 34. Apvienoto paraugu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs tam ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks. Pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā 2,00 % virs standartmitruma. Paraugu attīra no piemaisījumiem. Paraugus žāvē pakāpeniski tā, lai parauga temperatūra nepārsniedz 40 °C. No izžāvētā un attīrītā apvienotā parauga sagatavo vidējo(-
4. os)paraugu(-
5. us)kvalitātes rādītāju noteikšanai (zirņiem, pupām un lupīnām - 2 kg, labībai - 1 kg, eļļas augiem - 0,5 kg). Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala ar speciālu paraugu dalītāju vai ar krustveida dalīšanas paņēmienu. Izdalot vidējos paraugus ar krustveida dalīšanas paņēmienu, apvienoto paraugu uzber uz gludas, līdzenas virsmas, rūpīgi samaisa un ar divām līstēm, kuru apakšējā mala ir nosmailota, graudus izlīdzina kvadrāta veidā. Pēc tam izlīdzinātos graudus dala pa diagonāli četros trijstūros. Divu pretējo trijstūru masu apvieno vidējā parauga veidošanai. No palikušajiem diviem trijstūriem atkal veido kvadrātu, ko dala pa diagonāli. Šo operāciju turpina, līdz iegūts vajadzīgā lieluma vidējais paraugs. 35. Ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu: X = A × (100 − B) × E , kur (100 − D) × 10C X - graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t ha-1); A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg); B - graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas laikā; C − lauciņa uzskaites platība (m2); D − standartmitrums, % (labībai un pākšaugiem - 14 %, rapsim - 8 %, ripsim - 9 %, linsēklām - 12 %, kaņepēm - 12 %); E − tīrība (%). 36. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu formulu: X = (A × 92) / 100) × B , kur 100 X - eļļas raža (t ha-1); A - sēklu raža pie standartmitruma (t ha-1); B - eļļas saturs sausnā (%). 37. Graudu (sēklu, eļļas) ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu: X = A × 100 , kur B X - graudu vai sēklu, vai eļļas raža % salīdzinājumā ar standartšķirni; A - izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha-1); B - standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha-1). 6. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem 38. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem: 38.1. no vidējā parauga ņem četrus paraugus pa 100 g; 38.2. paraugu sadala divās daļās - graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi - plēkšņaino miežu graudi, tie jāatlasa atsevišķi); 38.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem ar neatdalītām plēksnēm un vidējo no visiem paraugiem. 7. Šķiedraugu ražas novākšana un uzskaite 39. Ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā: 39.1. linus šķiedrai - agrā dzeltengatavībā; 39.2. kaņepes šķiedrai - pilnā ziedēšanas fāzē. 40. Pēc šķiedras linu lauciņu noplūkšanas no noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs ir 15-17 cm. 41. Šķiedras liniem salmiņus sasien kūlīšos un saliek pa 8-10 statos žāvēties. Ne vēlāk kā pēc 10-12 dienām izkuļ sēklas. Nosver atsevišķi salmiņus un sēklas. 42. Šķiedras kaņepes nogriež 8-10 cm no augsnes virskārtas un nogriež ziedkopas (auga tehniskais garums). Pēc to nogriešanas no noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs 15-20 cm. 43. Šķiedras kaņepes sasien atsevišķos kūlīšos (15-20 cm diametrā) un saliek statos žāvēties. Nosver salmiņus. 44. No paraugkūļa liniem atlasa 150 gramu salmiņu un sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos. No paraugkūļa kaņepēm atlasa 300 gramu salmiņu un sasmalcina 2-3 cm garos gabaliņos. Sasmalcinātos gabaliņus savstarpēji samaisa. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus: liniem - pa 50 g, kaņepēm - 100 g, katru ar precizitāti līdz 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī 100-105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa. Sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu: M = (a -
6. b)× 100 , kur a M - mitrums (%); a - zaļās masas iesvars (g); b - izžāvētā iesvara masa (g). 45. Mitruma saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu. 46. Pārrēķina salmiņu ražu pie standartmitruma (t ha-1). Salmiņu ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu: X = A × (100 − B) × E , kur (100 − D) × 10C X - salmiņu raža pie standartmitruma (t ha-1); A - salmiņu svars lauciņā (kg); B - salmiņu mitrums (%) ražas svēršanas laikā; C − lauciņa uzskaites platība (m2); D − standartmitrums, % (linu un kaņepju salmiņiem - 19 %); E − tīrība (%). 47. Salmiņu ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu: X = A × 100 , kur B X - salmiņu raža, % salīdzinājumā ar standartu; A - pārbaudāmās šķirnes salmiņu raža (t ha-1); B - standartšķirnes salmiņu raža (t ha-1). 48. Paraugkūli žāvē līdz mitrumam, kas nav lielāks par standartmitrumu. No izžāvētā paraugkūļa sagatavo vidējo paraugu (1,5-1,6
7. kg)kvalitātes analīžu noteikšanai. 8. Kartupeļu ražas novākšana un uzskaite 49. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc: 49.1. 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei - pirmais termiņš; 49.2. 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei - otrais termiņš. 50. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākuši dzeltēt un atmirt laksti. Vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu pasteidzina par vismaz 10-12 dienām, pirms ražas novākšanas lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem. 51. Vispirms novāc izslēdzamās vietas un izolācijas. 52. Kartupeļu ražu katram atkārtojumam šķiro trijās frakcijās, izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi Agrīnajām šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 28 mm. Vidēji agrām, vidēji vēlām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm, garenas formas bumbuļiem - mazāks par 30 mm. Lielo bumbuļu diametrs ir lielāks par 80 mm, garenas formas bumbuļiem - lielāks par 75 mm. Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā ražā. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām un aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru % ražā veģetācijas perioda beigās. Mehāniski bojātos bumbuļus, kas pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, atkarībā no to lieluma pieskaita preču bumbuļu frakcijai. Izmēģināmās šķirnes bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas, vai ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu: R = S + N × 10, kur L R - izmēģināmās šķirnes bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha-1) vai bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha-1), vai raža veģetācijas perioda beigās (t ha-1); S - izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (
8. kg)vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg), vai preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg); N - izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (
9. kg)vai mazo bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg), vai mazo bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg); L - lauciņa platība (m2). Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu pēc 55 dienas pēc sadīgšanas, vai preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu: Rs = S × 10, kur L Rs - izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha-1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha-1), vai preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha-1); S - izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (
10. kg)vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg), vai preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg); L - lauciņa platība (m2). 53. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās, 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās un veģetācijas perioda beigās. Ražu dala un sver trijās frakcijās - mazie, vidējie un lielie. Vidējie un lielie ir preču bumbuļi. Atsevišķi nosver katru frakciju. 54. Kartupeļiem preču bumbuļu vidējo masu nosaka šādi: pēc iepriekšējas ražas šķirošanas frakcijās aprēķina lielo un vidējo bumbuļu proporcijas % preču bumbuļu ražā vidēji visiem atkārtojumiem, izmantojot šādas formulas: L = B × 100 , kur (B + C) L - lielie bumbuļi, %; B - lielo bumbuļu masa, kg; C - vidējo bumbuļu masa, kg; V = C × 100 , kur (B + C) V - vidējie bumbuļi, %; B - lielo bumbuļu masa, kg; C - vidējo bumbuļu masa, kg. Atlasa 100 bumbuļu no apvienotā parauga (apvienoto paraugu frakciju iegūst, šķirojot un katram atkārtojumam sadalot bumbuļus frakcijās pēc lieluma, un pēc nosvēršanas visus vienai frakcijai atbilstošus bumbuļus saber kopā jeb apvieno) abām frakcijām, proporcionāli iegūtajam skaitlim % (tik bumbuļu no katras frakcijas, cik aprēķināts %, piemēram, 20 % lielu bumbuļu - atlasa 20 bumbuļu no lielo bumbuļu frakcijas un 80 no vidējo bumbuļu frakcijas). Bumbuļus nomazgā, nosver g, iegūto masu dala ar bumbuļu skaitu