Par Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam

Par Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 691 Rīgā 2025. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 44 32. §) Par Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam 1. Apstiprināt Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju. 3 3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2025. gadā un 2026.gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā un turpmāk katru gadu izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4 Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri (Ministru kabineta 2025. gada 22. oktobra rīkojums Nr. 691) Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam Saturs1. Kopsavilkums2. Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem3. Situācijas raksturojums3.1. Liekā svara un aptaukošanās izplatība, radītās sekas3.2. Latvijas iedzīvotāju uztura paradumu un fizisko aktivitāšu uzlabošana, lai novērstu liekā svara attīstību (primārā profilakse)3.2.1. Uztura paradumu maiņa3.2.2. Fizisko aktivitāšu paradumu maiņa3.2.3. Kompleksi liekā svara profilakses pasākumi3.3. Liekā svara mazināšana un aptaukošanās profilakse (sekundārā profilakse)3.4. Aptaukošanās diagnostika un ārstēšana (terciārā profilakse)3.5. Liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanas pasākumu efektivitāte4. Mērķis un veicamie uzdevumi5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuIzmantotie saīsinājumiBIOR – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtsBKUS – Bērnu klīniskā universitātes slimnīcaDDVVI – Darba drošības un vides veselības institūtsEM – Ekonomikas ministrijaES – Eiropas SavienībaFM – Finanšu ministrijaIKP – iekšzemes kopproduktsIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaĶMI – ķermeņa masas indekss (svara un kvadrātā kāpināta auguma garuma attiecība)LAB – Latvijas Antidopinga birojsLĀB – Latvijas Ārstu biedrībaLĀPPOS – Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju SavienībaLBDzUA – Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijaLDĀA – Latvijas Diētas ārstu asociācijaLDDK – Latvijas Darba devēju konfederācijaLDUSA – Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijaLEA – Latvijas Endokrinologu asociācijaLĒA – Latvijas Ēdinātāju apvienībaLĢĀA – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijaLĢDzSA – Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijaLIIĒA – Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijaLLĢĀA – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLLKC – Latvijas Lauku konsultāciju centrsLM – Labklājības ministrijaLPA – Latvijas Pediatru asociācijaLPB – Latvijas Psihoterapeitu biedrībaLPUF – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijaLRA – Latvijas Reklāmas asociācijaLRVA – Latvijas Restorānu un viesnīcu asociācijaLSFP – Latvijas Sporta Federāciju padomeLSMA – Latvijas Sporta medicīnas asociācijaLSVA – Latvijas Sabiedrības Veselības asociācijaLTA – Latvijas Tirgotāju asociācijaLTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraLTSA – Latvijas Tautas sporta asociācijaLUSB – Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrībaLVA – Latvijas Vecmāšu asociācijaLVFA – Latvijas Veselības un fitnesa asociācijaLZVKA – Latvijas zīdīšanas konsultantu tīklsMK – Ministru kabinetsNAP2027 – Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNVD – Nacionālais veselības dienestsNVO – nevalstiskās organizācijasNVPT – Nacionālais veselīgo pašvaldību tīklsNVVST – Nacionālais Veselību veicinošo skolu tīklsOECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPamatnostādnes – "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"PII – pirmsskolas izglītības iestādePTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrsPVD – Pārtikas un veterinārais dienestsPVO – Pasaules Veselības organizācijaRSU – Rīgas Stradiņa universitāteSPKC – Slimību profilakses un kontroles centrsVARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVIAA – Valsts Izglītības attīstības aģentūraVM – Veselības ministrijaZM – Zemkopības ministrija1. KopsavilkumsMK ar 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359 apstiprināja "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" (turpmāk – pamatnostādnes), kuru mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pamatnostādņu rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" norādīts, ka, lai arī situācija pakāpeniski uzlabojas, tomēr neveselīgs dzīvesveids, t.sk. neveselīgi uztura paradumi un mazkustīgs dzīvesveids, Latvijā joprojām ir plaši izplatīti, izraisot liekā svara problēmas iedzīvotājiem.Liekās ķermeņa masas1 izplatības līmenis Latvijā ir ievērojami augstāks par ES vidējo rādītāju (Latvijā 59,2%, ES 50,6%2) un pēdējo gadu laikā tas ir būtiski pieaudzis.Aptaukošanās ir kompleksa, multifaktoriāla slimība, kas izraisa dažādus veselības traucējumus:• sirds un asinsvadu slimības,• onkoloģiskās slimības (tostarp krūts, zarnu, nieru, aknu un olnīcu vēzi),• metabolos traucējumus (t.sk. otrā tipa cukura diabētu),• muskuļu un skeleta sistēmas slimības,• hroniskas respiratorās slimības (t.sk. obstruktīvu miega apnoju),• depresiju un citus psihiskās veselības traucējumus3.Aptaukošanās ir saistīta arī ar reproduktīvās veselības problēmām, tostarp ovulācijas traucējumiem, neauglību un palielinātu spontānā aborta risku. Pastāv tieša korelācija starp paaugstinātu ĶMI un neauglības risku.4 Iestājoties grūtniecībai, liekā ķermeņa masa palielina veselības riskus sievietēm un ir saistīta ar lielāku bērnu dzimšanas svaru (>4 kg), kā arī par 46% palielina liekās ķermeņa masas risku bērnam turpmākajā dzīvē.5 Iespējamība, ka bērnam pieaugušā vecumā būs aptaukošanās, pieaug par 8% ar katru mātes papildu kilogramu virs vēlamā svara pieauguma grūtniecības laikā.6 Tomēr vēl lielāku risku rada augsts ĶMI mātei pirms grūtniecības iestāšanās.7 Aptaukošanās ir saistīta arī ar negatīvu attieksmi gan cilvēkam pašam pret sevi, gan no citu cilvēku puses. Svara stigma var radīt nošķiršanu un nevienlīdzību, negatīvi ietekmēt veselības aprūpes kvalitāti, pacienta līdzestību ārstēšanas procesā u.tml.8Aptaukošanās ir globāla sabiedrības veselības problēma un nozīmīgs invaliditāti un nāvi veicinošs faktors. OECD prognozē, ka līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums dalībvalstīs samazināsies vidēji par 3 gadiem (Latvijā pat vairāk). Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurās liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas radīs lielāko IKP samazinājumu – virs 4%. Tāpat tiek paredzēts, ka ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks tērēti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.9OECD aplēses liecina, ka 1 ASV dolārs, kas ieguldīts aptaukošanās profilaksē, rada ekonomisko ieguvumu aptuveni 5,6 ASV dolāru apmērā. Vislielāko ekonomisko ieguvumu un attiecīgi arī iespējami ātrāk ieraugāmu rezultātu sniedz neveselīgas pārtikas10 mārketinga ierobežojumi, sabiedrisko ēdināšanas vietu ēdienkaršu marķēšana, sabiedrības informēšanas kampaņas, kā arī fizisko aktivitāšu veicināšana darba vietās.11Lai uzlabotu Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu, no cilvēkkapitāla komponentes raugoties, nepieciešams mazināt priekšlaicīgu mirstību iedzīvotājiem darbspējas vecumā, kā arī uzlabot nodarbināto iedzīvotāju veselību. Varbūtība nomirt ekonomiski visaktīvākajā vecumā (30-45 g.v.) Latvijā ir gandrīz četras reizes lielāka nekā, piemēram, Somijā, Zviedrijā vai Dānijā. Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgā mirstība ir rezultāts vairāku faktoru mijiedarbībai, piemēram, samērā zemam veselības aprūpes finansējumam, neefektīvam šī finansējuma izlietojumam, kā arī neveselīgam dzīvesveidam. Ne visus šos faktorus var novērst reizē, taču, samazinot mirstības vecumkoeficientus katrā kohortā līdz attīstītāko ES valstu (Zviedrija, Somija, Īrija, Beļģija, Nīderlande, Dānija) vidējam līmenim, Latvija var izglābt vairāk nekā četrus tūkstošus dzīvību katru gadu. Attiecinot šo izglābto dzīvību skaitu uz vecumam raksturīgo nodarbinātības līmeni, iegūstam papildu nodarbināto skaitu ap trīs tūkstošiem gadā. Tik liels papildu nodarbināto skaits var paātrināt Latvijas IKP gada pieauguma tempu.Nozīmīgākie liekā svara un aptaukošanās cēloņi ir:• neveselīgi uztura paradumi (nepietiekams augļu un dārzeņu patēriņš, pārmērīgs cukura, treknu un enerģētiski bagātu pārtikas produktu patēriņš, ūdens aizvietošana ar saldinātiem dzērieniem ikdienā),• mazkustīgs dzīvesveids,• psihiskās veselības traucējumi, tostarp nepietiekams miega daudzums,• apkārtējās vides un sabiedrības ietekme, t.sk. sociālekonomiskais stāvoklis, svara stigma un tās radītās negatīvās sekas.Lai nodrošinātu veselīga svara noturību, nepieciešams sabalansēt ēšanas paradumus ar ikdienas fiziskajām aktivitātēm12, tādēļ ir jāattīsta iedzīvotāju prasmes ēst veselīgi un atbilstoši kustēties, kā arī jāmazina stigmatizējošo faktoru un to radīto šķēršļu ietekme.Teju ceturtā daļa nāves gadījumu Latvijā saistāma ar neveselīgiem uztura paradumiem (24%), pārspējot tabakas un alkohola lietošanas, gaisa piesārņojuma, kā arī mazkustīga dzīvesveida riskus (4%).13 Aptaukošanās kā nāves pamatcēlonis 2023. gadā tika norādīta 16 gadījumos, savukārt 206 gadījumos aptaukošanās tika saistīta ar nāves iestāšanos, bet nebija nāves pamatcēlonis.14Cilvēkiem, kuri ir mazkustīgi, ir par 20–30% lielāks nāves risks, salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir pietiekamas fiziskās aktivitātes.15 Latvijas iedzīvotāju fiziskās aktivitātes palielināšanai būtu vairāki pozitīvie efekti. Pirmkārt, tam būtu ievērojama labvēlīga ietekme uz sabiedrības veselību, samazinot veselības aprūpes izmaksas, radot veselīgāku, izturētspējīgāku sabiedrību, uzlabojot psihisko veselību un sociālos kontaktus, kā arī atbalstot sporta nozari. Vienlaikus šādai politikai var būt pozitīva ietekme uz vidi, veicinot aktīvas pārvietošanās veidus, samazinot emisijas un palielinot zaļās zonas16.Tomēr būtiski uzsvērt, ka aptaukošanos izraisa vairāku riska faktoru kopums, tostarp aptaukošanos veicinoša vide (obesogenic environments), psiho-sociālie faktori un ģenētika, tomēr atsevišķā daļā pacientu ir identificējams tikai viens etioloģiskais faktors, piemēram, medikamenti, slimības, imobilizācija, ģenētiskie sindromi.17Ņemot vērā, ka aptaukošanās ir multifaktoriāla slimība un to lielā mērā ietekmē vide, kurā cilvēks dzīvo, problēmas risināšanā ir nozīmīga starpsektoru sadarbība. Īpaša loma iedzīvotāju veselības veicināšanai ir pašvaldībām, izglītības iestādēm, NVO, darba devējiem, pārtikas produktu ražotājiem un ēdinātājiem, pakalpojumu sniedzējiem fizisko aktivitāšu jomā u.c. Jau šobrīd dažādas valsts institūcijas un NVO īsteno pasākumus liekā svara un aptaukošanās izplatības ierobežošanai, tomēr, neskatoties uz līdz šim paveikto veselības veicināšanas un veselības aprūpes jomā, liekā svara un aptaukošanās izplatība Latvijā turpina pieaugt un Latvijas iedzīvotāju dzīvesveids kopumā raksturojams kā mazkustīgs.Ilgtermiņa vīzija ir līdz 2060. gadam samazināt liekā svara un aptaukošanās izplatību pieaugušajiem līdz 45,1% (šobrīd 59,4%). Virsmērķis ir paaugstināt veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu līdz 72,8 gadiem (šobrīd viszemākais ES – 54,2 gadi18), panākot, ka ikkatram Latvijas iedzīvotājam ir zināšanas, prasmes, iespējas, motivācija un atbalsts savas un savu tuvinieku veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Vesels iedzīvotājs ir darbspējīgs, sociāli un ekonomiski aktīvs, sniedz ieguldījumu sabiedrības attīstībā un labklājības veicināšanā. Lai sasniegtu ilgtermiņa virsmērķi, nepieciešams strādāt pie tā, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs ēstu veselīgi, kā arī nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm pietiekamā apjomā.Lai tuvinātos mērķa sasniegšanai un veicinātu iedzīvotāju veselību, kā arī risinātu ar lieko svaru un aptaukošanos saistītās problēmas, nepieciešams izstrādāt un īstenot starpnozaru rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam (turpmāk – Plāns). Plāna izstrādi paredz Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai19 (pasākums 15.1.). Plāna darbības termiņš izvēlēts, ņemot vērā sasaisti ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai.Vērā ņemama liekās ķermeņa masas izplatības samazinājuma sasniegšanai nepieciešams īstenot ilgtermiņa veselības veicināšanas un slimību profilakses stratēģiju Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu maiņai, liekā svara un aptaukošanās profilaksei un pacientu atbalsta pasākumu nodrošināšanai.Plāna stratēģiskais ietvars veidots, ievērojot sekojošus principus:• dzīves cikla pieeja – mērķa grupām specifiski veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi no grūtniecības līdz vecumdienām;• gan sabiedrības, gan indivīda līmeņa intervences;• sociālo izmaiņu teorija, ietverot:o zināšanu un prasmju pilnveidi,o atbalstu un motivācijas celšanu,o vidi, kas padara paradumu maiņu vieglu un ērtu;20,21• trīs profilakses līmeņi22,23 pēc "luksofora principa":Primārā profilakseSekundārā profilakseTerciārā profilakseNormāla ķermeņa masaLiekais svarsAptaukošanāsPlāna mērķis ir, īstenojot koordinētu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugumu sabiedrībā, tādējādi mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku Latvijas iedzīvotājiem.Galvenās problēmas, kuras nepieciešams risināt Plāna ietvaros, ir:1. augsta liekā svara un aptaukošanās izplatība bērnu un pieaugušo vidū;2. neveselīgi uztura paradumi iedzīvotāju vidū;3. nepietiekama fiziskā aktivitāte sabiedrībā;4. nepietiekama aptaukošanās diagnosticēšana, vienotu vadlīniju trūkums veselības aprūpes pakalpojumu nozīmēšanai aptaukošanās diagnosticēšanas gadījumā, kā arī ierobežota valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība aptaukošanās ārstēšanai;5. informācijas un izpratnes trūkums par svara stigmu, tās izplatību un lomu aptaukošanās kontekstā, kā arī prasmju trūkums tās novēršanai sabiedrībā un profesionāļu vidū.Liekās ķermeņa masas attīstībā būtiski ir arī psihiskās veselības aspekti, tomēr tie Plāna ietvaros netiek apskatīti, ņemot vērā, ka VM ir izstrādājusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam24, paredzot pasākumus Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības uzlabošanai.Plāna rīcības virzieni:1. Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un uztura paradumu uzlabošana, lai novērstu liekā svara attīstību (primārā profilakse);2. Liekā svara mazināšana un aptaukošanās profilakse (sekundārā profilakse);3. Aptaukošanās diagnostika un ārstēšana (terciārā profilakse);4. Liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanas pasākumu efektivitāte.Plāna īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums (euro):Kopējais papildus nepieciešamais finansējums:2025. gadā2026. gadā2027. gadā2028. gadā2029. gadā1 630 309205 5251 834 3792 718 6032 655 082Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai:0124 3351 494 3741 953 0821 953 082Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai:*1 630 30981 190340 005765 521702 000* Papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nepārsniedzot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa un tā pasākuma, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām pieejamo finansējumu.Plānā paredzēto pasākumu īstenošana 2025. gadā nodrošināma atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2026. gadā un turpmāk ik gadu izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām institūcijām jānodrošina to plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.Plānojot un ieviešot atbalsta pasākumus, tie tiks vērtēti komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, un, ja vienlaikus izpildīsies visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās pazīmes, pasākumi tiks ieviesti, piemērojot atbilstoša komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.2. Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiemNacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam25 tiek uzsvērts, ka neinfekcijas slimību profilakse ir prioritāte, tādēļ īstenojamas dažādas politikas veselības jomā, t.sk. iedzīvotāju aptaukošanās kontrolei. Viens no rīcības virzieniem ietver uzdevumu sabiedrības, īpaši mazaktīvās daļas, informēšanai un iesaistīšanai kultūras, sporta un fiziskajās, t.sk. aktīvā tūrisma aktivitātēs, piedāvājot un īstenojot daudzveidīgas neformālās izglītības, kultūrpolitikas, fizisko aktivitāšu iniciatīvas. Attiecībā uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, paredzēts uzdevums nodrošināt finansiālo un ģeogrāfisko pieejamību, kā arī pilnveidot esošos pakalpojumus un attīstīt jaunus.Pamatnostādnēs26 norādīts, ka neinfekcijas slimību attīstības risku lielā mērā veido ar dzīvesveidu saistīti faktori, t.sk. neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte. Pamatnostādnes ietver rīcības virzienu "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids", kurā paredzēti uzdevumi veselīga un sabalansēta uztura veicināšanai, iedzīvotāju fizisko aktivitāšu palielināšanai, kā arī rīcības virzienu "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe".Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam27 2.1. rīcības virzienā "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" tiek uzsvērts, ka pilnveidoto mācību saturu veido zināšanas un pamatprasmes mācību jomās, tikumi un caurviju prasmes, kas nostiprināmas dažādās mācību jomās, lai sekmētu skolēnu vispusīgu (intelektuālu, sociāli emocionālu un fizisku) attīstību, kā arī veidotu izpratni par veselīgu un drošu dzīvesveidu, tostarp veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm.Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam28 norādīts, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Būtiskākie onkoloģisko slimību riska faktori ir liekā ķermeņa masa, neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana un alkohola lietošana. Viens no plāna mērķiem ir veicināt veselīga dzīvesveida paradumus sabiedrībā, uzlabojot iedzīvotāju zināšanas un izpratni par onkoloģisko slimību riska faktoriem.Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.–2025. gadam29 norādīts, ka pusaudžu vecumā ir raksturīgi ēšanas traucējumi. Plāna ietvaros 2021. gadā tika izstrādāti algoritmi psihiskās veselības profesionāļiem un ģimenes ārstiem, t.sk. ēšanas traucējumu diagnosticēšanai un atbilstošas ārstēšanas izvērtēšanai. Tāpat plānots izstrādāt un ieviest specializētu ēšanas traucējumu programmu stacionārās aprūpes līmenī, dienas stacionārā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pēctecību pacientiem ar ēšanas traucējumiem.Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam30 paredz rīcības virzienus Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu pieejamības un iespēju veicināšanai – otrais rīcības virziens "Sporta infrastruktūras attīstība" un trešais rīcības virziens "Sports un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai". Kā prioritārais sporta politikas virziens noteikts "Bērnu un jauniešu sporta attīstība".Eiropas darba programmā 2020.–2025. gadam "Vienotā rīcība labākai veselībai"31 kā trešā prioritāte ir noteikta veselības un labklājības veicināšana, tostarp atbalsta sniegšana ministrijām neinfekcijas slimību riska faktoru, t.sk. aptaukošanās mazināšanai. Tāpat paredzēts arī atbalsts ar veselību saistītām iestādēm sabiedrības motivēšanai nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un lietot veselīgu uzturu, iekļaujot arī izglītības un veselības aprūpes iestādes.PVO Globālais rīcības plāns fizisko aktivitāšu veicināšanai 2018.–2030. gadam "Vairāk aktīvu cilvēku veselākai pasaulei"32 ietver vairākus pamatprincipus, kurus tiek rekomendēts ieviest dalībvalstu rīcībpolitiku pamatā, lai tās būtu efektīvas – cilvēktiesības, nevienlīdzības novēršana, zinātnē balstīta prakse, vajadzību un iespēju samērīgums, starpinstitucionāla sadarbība, sabiedrības iesaiste.PVO Eiropas reģiona fizisko aktivitāšu stratēģija 2016.–2025. gadam33 paredz piecas prioritārās jomas: līderība un koordinācija fizisko aktivitāšu veicināšanā; atbalsts bērnu un jauniešu attīstībai; fizisko aktivitāšu veicināšana pieaugušajiem kā daļa no ikdienas, t.sk. aktīva pārvietošanās, brīvais laiks, darba vieta un veselības aprūpes sistēma; fizisko aktivitāšu veicināšana senioriem; atbalsts aktivitātēm monitorējot, uzraugot, pētot, izvērtējot ieviestos instrumentus.3. Situācijas raksturojums3.1. Liekā svara un aptaukošanās izplatība, radītās sekas"Latvijas veselības pārskatā 2023"34 minēts, ka aptaukošanās līmenis Latvijā ir daudz augstāks par vidējo ES. Latvijā 43% no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar dzīvesveida faktoru (neveselīgu uztura paradumu, tabakas smēķēšanas, alkohola lietošanas un zemas fiziskās aktivitātes) izraisīto risku kombināciju. Latvijas iedzīvotāju vidū liekā svara un aptaukošanās problēmas sākas jau agrā bērnībā un novecojot to izplatība palielinās (skat. 1. attēlu).Bērniem liekā svara un aptaukošanās problēmas var izraisīt dažādus veselības traucējumus, tostarp, sirds un asinsvadu sistēmas un vielmaiņas traucējumus, kas var novest pie agrīna infarkta, žultsakmeņu slimības, otrā tipa cukura diabēta u.c. hroniskām slimībām. Tāpat var veidoties elpošanas orgānu un aknu darbības traucējumi, kā arī dziļo vēnu tromboze, bet meitenēm var būt traucēta olnīcu darbība. Liekā ķermeņa masa ietekmē arī bērnu balsta un kustību sistēmu, radot ortopēdiskas problēmas, piemēram, sāpes un iespējamus gūžas kakliņa lūzumus, plakano pēdu. Aptaukošanās negatīvi ietekmē psihisko veselību, radot nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, tostarp pazeminātu pašvērtējumu un depresijas riskus. Papildus bērni ar aptaukošanos var piedzīvot arī grūtības sociālajā dzīvē, var attīstīties dažādi uzvedības traucējumi, mācīšanās grūtības, kā arī sociālās adaptācijas traucējumi.35 PVO un Pasaules Aptaukošanās federācija norāda, ka bērniem, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, salīdzinājumā ar bērniem ar normālu ķermeņa masu, biežāk tiek konstatēti sliktāki veselības rādītāji (t.sk. paaugstināts asinsspiediens, vielmaiņas traucējumi), ir zems pašvērtējums un risks ciest no ņirgāšanās, kā arī šie bērni retāk apmeklē skolu un attiecīgi uzrāda zemākus sasniegumus mācībās.Savukārt, pieaugušā vecumā viņiem ir sliktāki veselības rādītāji, t.sk. augstāki sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī ir zemākas nodarbinātības izredzes un mazāk apmaksāts darbs36. Tādējādi liekās ķermeņa masas problēmas bērnībā rada ilgtermiņa sekas turpmākajā cilvēka dzīvē, kā arī veicina lielākus valsts izdevumus veselības aprūpes sistēmai un valstij kopumā.Fiziskās aktivitātes ir viens no būtiskākajiem pasākumiem, ko cilvēks var veikt savas veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Regulāru fizisko aktivitāšu radītie ieguvumi cilvēka veselībai:• samazinās hronisku slimību attīstības risks, kā arī tiek novērsta to progresēšana,• ķermeņa masas kontrole,• samazinās kritienu un kaulu lūzumu risku,• samazinās stresa līmenis un depresijas simptomi,• samazinās neirodeģeneratīvo slimību un demences attīstības risks,• tiek novērsts trauksmes un depresijas risks.Lai gūtu ieguvumu veselībai, nodarboties ar jebkādas intensitātes un apjoma fizisko aktivitāti ir labāk, nekā būt fiziski neaktīvam. Individuāli pielāgotas fiziskās aktivitātes ir ieteicamas ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, fizioloģiskā un funkcionālā stāvokļa.37Turpretī mazkustīgumam ir būtiski negatīvie veselības efekti, piemēram, samazinās kaulu blīvums, attīstās hipertensija un dislipidēmija, ievērojami pieaug hronisko slimību risks. Mazkustīgums tiek asociēts ar lieko ķermeņa masu un neinfekcijas slimībām, tostarp koronāro sirds slimību, insultu, diabētu un aptaukošanos, kā arī dažām onkoloģiskajām slimībām. Kopējam mazkustīgi pavadītajam laikam ir pierādīta saistība ar visu cēloņu mirstības risku. Pētījumā, kurā tika salīdzināti cilvēki, kuri dienas laikā sēž vairāk kā 10 stundas, ar cilvēkiem, kuri dienā sēž mazāk kā 5 stundas, sēdēšanas ilgums korelēja ar mirstības rādītājiem.38Pētījuma39 rezultāti rāda, ka fizisko aktivitāšu trūkumam ir arī tieša ekonomiska ietekme - aprēķināts, ka fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju dēļ Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 966 904 darba dienu. Katrs fiziski neaktīvs darba ņēmējs Latvijas ekonomikai izmaksā 814,21 euro gadā, un aktivitātes trūkuma radītā produktivitātes samazinājuma negatīvā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 41,5 milj. euro, tādēļ gan darba devēji, gan valsts kopumā ir ieinteresēta motivēt iedzīvotājus būt aktīviem ne tikai no veselības, bet arī no finansiālā aspekta.Darbiniekiem, kas cieš no hroniskām slimībām, Latvijā (pie pārējiem nemainīgiem faktoriem) alga ir par 8% zemāka nekā veseliem darbiniekiem. Pakāpeniski uzlabojot Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli līdz ES valstu ar augstu nodarbinātību vidējam līmenim, var celt Latvijas IKP gada pieauguma tempu. Veselības stāvokļa uzlabojumam ir būtiska loma, gan mazinot priekšlaicīgu mirstību, gan arī aktivizējot iekšējās darba roku rezerves.40Pētījumos ir pierādīta arī alkohola lietošanas ietekme uz liekā svara, aptaukošanās un abdominālas aptaukošanās attīstību.41 Tas ir saistīts ar lieku kaloriju uzņemšanu un alkohola radīto ietekmi uz hormoniem, kas veicina apetīti un kavē tauku oksidācijas procesus, tādējādi palielinot tauku rezerves organismā.42 Reģistrētā alkohola patēriņa līmenis Latvijā ir augstākais gan ES, gan OECD valstu vidū.43 Alkohola patēriņa samazināšanai gan Pamatnostādnēs, gan Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanai 2023.–2025.gadam44 paredzēti pasākumi paradumu maiņas veicināšanai un alkoholisma ārstēšanai.3.2. Latvijas iedzīvotāju uztura paradumu un fizisko aktivitāšu uzlabošana, lai novērstu liekā svara attīstību (primārā profilakse)Neveselīgi uztura paradumi un nepietiekama fiziskā aktivitāte ir būtiskākie liekā svara un aptaukošanās attīstības cēloņi, tādēļ efektīvai liekās ķermeņa masas izplatības ierobežošanai Latvijas iedzīvotāju vidū ir nepieciešams īstenot mērķtiecīgus pasākumus ikdienas paradumu maiņai, veicinot fizisko aktivitāšu pieaugumu un veselīgu uztura paradumu veidošanos.3.2.1. Uztura paradumu maiņaBrokastu izlaišana veicina našķēšanos dienas laikā un liekās ķermeņa masas veidošanos ilgtermiņā.45 Pēdējo gadu laikā arvien samazinās pusaudžu īpatsvars, kuri regulāri darba dienās ēd brokastis (skat. 2. attēlu). Attiecīgi gandrīz puse bērnu, neiekļaujot brokastis ikdienā, pakļauj sevi būtiskam liekā svara un aptaukošanās attīstības riska faktoram.Veselības veicināšanai tiek rekomendēts katru dienu uzturā iekļaut vismaz 5 porcijas augļu, ogu un dārzeņu46, tomēr Latvijā gan bērni, gan pieaugušie augļus, ogas un dārzeņus lieto nepietiekamā daudzumā, krietni atpaliekot no Eiropas valstu vidējiem patēriņa rādītājiem47. Tomēr pozitīvi, ka ilgtermiņā vērojama tendence, ka pusaudži mazāk ikdienā izvēlas ēst saldumus un dzert saldinātos, bezalkoholiskos dzērienus.48 Covid-19 pandēmijas ietekmē 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, tika novērota paradumu pasliktināšanās (skat. 3. attēlu).Arī pieaugušajiem uztura paradumi kopumā vērtējami kā neveselīgi, tomēr pēdējo gadu laikā ir vērojamas pozitīvas tendences - uzturā vairāk tiek lietoti svaigi dārzeņi, augļi un ogas. Tomēr nedaudz pieaugusi arī cepumu, kūku vai konfekšu lietošana ikdienas uzturā (skat. 4. attēlu).49Lai gan ilgtermiņā ir vērojama uztura paradumu uzlabošanās, jāturpina īstenot pasākumi, kuri veicina veselīgu paradumu ieviešanu ikdienā un sniedz iedzīvotājiem nepieciešamās prasmes, izglītojot par veselīgu pārtikas produktu izvēli, ēšanas režīmu un ēst gatavošanu, jo pētījumu dati liecina, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju veselībpratība uztura jomā ir nepilnīga. Piemēram, trūkst prasmju objektīvi novērtēt ar ēdienu uzņemtā sāls daudzumu un, gatavojot mājās, bieži tiek izmantoti pusfabrikāti.50 Iedzīvotāji vairāk izvēlas iegādāties rūpnieciski gatavotus produktus, kuri satur daudz enerģijas, piesātināto taukskābju, sāls un cukura, līdz ar to ir nepieciešams izglītot iedzīvotājus par mājās gatavota ēdiena priekšrocībām no veselības, finansiālajiem un citiem aspektiem. Plāna ietvaros nepieciešams īstenot pasākumus par veselīgu pārtikas produktu izvēli un ilgtermiņa uztura paradumu maiņu, kā arī veselīgu ēdienu pagatavošanu.Pēdējos gados būtiski pieaudzis grūtnieču skaits ar aptaukošanos (2013. gadā – 574, 2023. gadā – 1232) un gestācijas diabētu (0,9% 2010. gadā uz 10,1% 2023. gadā).51 Ņemot vērā minēto, ir būtiski veicināt sieviešu reproduktīvajā vecumā un grūtnieču izpratni par veselīgu dzīvesveidu (pietiekamu miegu, stresa mazināšanu, veselīga uztura samērošanu ar patērēto enerģiju fiziskajās aktivitātēs) un mudināt ieviest veselīgus paradumus ikdienā.Liekās ķermeņa masas profilaksei bērniem ir nozīmīga ekskluzīvā zīdīšana52 pirmajos 4–6 dzīves mēnešos.53 Lai gan lielākā daļa (74,3%) pirmsskolas bērnu vecāku norāda, ka bērns zīdaiņa vecumā ir saņēmis ekskluzīvo zīdīšanu, vidējais zīdīšanas periods bijis ļoti īss – 3,7 mēneši. Zīdīšanu ieteicams turpināt (arī pēc papilduztura ieviešanas) vismaz līdz viena gada vecumam, ņemot vērā tās pozitīvo ietekmi uz bērna un mātes veselību, savstarpējo saikni, bērna ēšanas paradumiem un ķermeņa svaru turpmākās dzīves laikā, tomēr pētījuma dati liecina, ka Latvijā gandrīz piektdaļa (19,2%) piecgadīgo bērnu zīdaiņa vecumā nav zīdīti vispār vai arī ir saņēmuši mātes pienu mazāk kā vienu mēnesi.54 Attiecīgi ir nepieciešams turpināt pilnveidot topošo un jauno vecāku izpratni par zīdīšanas nozīmi bērna un mātes veselībai, kā arī attīstīt pareizas zīdīšanas prasmes, lai veicinātu zīdīšanas uzsākšanu un turpināšanu. Šī mērķa sasniegšanai ir izstrādāts informatīvais buklets "Zīdīšanas ABC"55, kā arī veselīga uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā56, 57. Plāna ietvaros jāturpina paplašināt šo materiālu izmantošana un pieejamība, kā arī jānodrošina, ka sniegtā informācija ir aktuāla, saistoša, viegli uztverama un sasniedzama grūtniecēm un jaunajiem vecākiem.Lai atvieglotu veselīga uztura politikas īstenošanu un kvalitatīvākas pārtikas nodrošināšanu sabiedriskajās institūcijās, kā arī uzlabotu iedzīvotāju iespējas iepazīties ar dažādu produktu sastāvu un pieņemt lēmumu, dodot priekšroku veselīgākiem produktiem, plānots izveidot Latvijas tirgū esošo pārtikas produktu sarakstu, no kura būtu iespējams atlasīt pārtikas produktus atbilstoši PVO uzturvielu profilēšanas modelim, tādējādi atvieglojot produktu savstarpējo salīdzināmību pēc veselīguma58. Tāpat, ņemot vērā Pamatnostādņu uzdevuma 1.1.3. ietvaros veikto izvērtējumu, plānots pilotēt Latvijā patērētājiem draudzīgu un ilgtspējīgu pārtikas produktu papildus marķēšanas shēmu iepakojuma priekšpusē, lai atvieglotu patērētājiem iespēju izvēlēties veselīgus pārtikas produktus.Vienlaikus ir nozīmīgi turpināt strādāt pie pārtikas produktu sastāva uzlabošanas, lai mazumtirdzniecībā būtu vairāk pieejami veselīgi pārtikas produkti. Pārstrādāto pārtikas produktu ražošanas, urbanizācijas un iedzīvotāju dzīvesveida pārmaiņu rezultātā ir būtiski mainījušies uztura paradumi - cilvēki vairāk izvēlas ēdienus ar augstu enerģētisko vērtību, tauku, brīvo cukuru un sāls daudzumu, bet mazāk patērē augļus un dārzeņus, kā arī šķiedrvielām bagātus produktus.59 Tāpēc, lai mazinātu liekā svara un aptaukošanās riskus, nepieciešama rīcība arī pārtikas jomā, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir iespējas iegādāties kvalitatīvu, nekaitīgu un uzturvielām bagātu pārtiku. Lai veicinātu veselīgāku pārtikas produktu piedāvājumu, 2022. gadā tika noslēgts VM, LPUF un LTRK sadarbības memorands par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu60. Memoranda mērķis ir veicināt tādu pārtikas produktu pieejamību, kuriem ir samazināts piesātināto taukskābju, pievienotā cukura un sāls daudzums. Lai arī turpmāk pārtikas ražotāji aktīvi iesaistītos memorandā un paplašinātu pārtikas produktu ar uzlabotu sastāvu klāstu pārtikas tirgū, Plānā paredzēts īstenot pasākumus pārtikas ražotājiem, lai veicinātu labās prakses apmaiņu pārtikas produktu sastāva uzlabošanai. Vienlaikus, ņemot vērā, ka memorands ir noslēgts salīdzinoši nesen un pārtikas produktu sastāva uzlabošana ir jauna iniciatīva, nepieciešams informēt plašāku sabiedrību par veselīgāku pārtikas produktu alternatīvām tirgū, piemēram, publicējot intervijas ar pārtikas ražotājiem par īstenoto pārtikas produktu sastāva uzlabošanu, popularizējot uztura speciālistu rekomendācijas un praktiskas ēdienu receptes, kurās var izmantot produktus ar uzlabotu sastāvu, veidojot platformu labās prakses apmaiņai u.tml.Cilvēku, it sevišķi bērnu, pārtikas produktu izvēli būtiski ietekmē mārketings, tostarp reklāma televīzijā, radio un digitālajā vidē – sociālajos tīklos, videospēlēs, izklaides platformās. Mārketings ietver arī iepakojumu, reklāmu žurnālos, izvietojumu vidē, sponsorētajos medijos u.tml. komerciālās komunikācijas veidus. PVO aicina dalībvalstis veikt digitālā pārtikas produktu mārketinga monitoringu, īpaši izvērtējot tā ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, kā arī izstrādāt uz mārketinga ierobežojumus.61 SPKC līdz 2023. gadam nodrošināja Latvijas dalību Eiropas Komisijas vienotās rīcības projektā "Best-ReMaP"62, izvērtējot iespēju ieviest Latvijā harmonizētu ES uzturvielu profilēšanas modeli63, lai ierobežotu neveselīgas pārtikas mārketingu. Kā secīgs turpinājums SPKC dalībai un iegūtajai pieredzei projektā, Plānā ir paredzēts izvērtēt iespējas ierobežot neveselīgu pārtikas produktu mārketingu. Jau 2011. gadā tika parakstīts "VM, LPUF un LBDzUA sadarbības memorands par izmaiņām uz bērniem vērstu bezalkoholisko dzērienu reklamēšanā"64, lai mazinātu uz bērniem vērstu mārketingu. Sadarbības memorands paredz ierobežojumus uz bērniem (līdz 12 g.v.) vērstas reklāmas izvietošanai televīzijā, presē un arī interneta vietnēs. Tomēr pēdējo gadu laikā strauji notikusi digitalizācija un bērni arvien vairāk izmanto viedtālruņus, ir aktīvi sociālajos tīklos, spēlē videospēles u.tml., tāpēc sadarbības memorands daļēji ir zaudējis savu aktualitāti un tā nosacījumi nav efektīvi reklāmas ietekmes uz bērniem mazināšanā. Tādēļ ir nozīmīgi izvērtēt iespēju pārskatīt memoranda nosacījumus un veikt nepieciešamās izmaiņas atbilstoši mūsdienu mārketinga tendencēm un bērnu viedierīču lietošanas paradumiem, lai mazinātu neveselīgas pārtikas produktu reklāmas ietekmi.Vairāk kā trešdaļa (35,1%) Latvijas iedzīvotāju ārpus mājas ēd biežāk kā 3–4 reizes nedēļā.65 Vienlaikus pēdējo gadu laikā ir strauji pieaugušas ēdienu līdzņemšanas iespējas (gan Rīgā, gan reģionālajās pilsētās), īpaši Covid-19 pandēmijas ietekmē. Ēdieni līdzņemšanai parasti satur vairāk enerģijas (kcal), tauku, cukura un sāls, kā arī tiem ir lielākas porcijas, kas mudina patērētājus apēst vairāk, radot aptaukošanās un citu hronisku slimību risku. Pie tam uzņēmumiem, kuri nodrošina ēdienu piegādes, pastāv atlaižu sistēmas, kas aicina vairāk pasūtīt un arī apēst.66 Tādēļ ir svarīgi sadarbībā ar pārtikas produktu ražotājiem, ēdinātājiem un tirgotājiem, īstenot pasākumus veselīgu pārtikas produktu izplatīšanas veicināšanai. Lai informētu iedzīvotājus un veicinātu viņu izpratni par ēdienu uzturvērtību un palīdzētu veikt veselīgākas izvēles, Plānā ir iekļauts pasākums izstrādāt priekšlikumus iedzīvotāju veselīgu uztura paradumu veicināšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās.Lai veicinātu izglītojamo, ārstniecības iestāžu pacientu un ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientu veselīgus uztura paradumus, kā arī veselīgu pārtikas produktu pieejamību bērniem, VM izstrādāja MK noteikumus par uztura normām.67 Tie nosaka uztura normas un kvalitātes prasības iestādēm ēdienreižu pagatavošanai, kā arī pārtikas produktus, ko drīkst izplatīt izglītības iestādēs papildus ēdienkartei (piemēram, uzkodu un dzērienu automātos). Noteiktie ierobežojumi neveselīgu pārtikas produktu izplatīšanai izglītības iestādēs ir pierādījuši savu efektivitāti praksē, tomēr atbilstoši aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem, uztura speciālistu un dietologu rekomendācijām, kā arī zinātnes attīstībai, nepieciešams apzināt jaunākās labās prakses un ieviest atbilstošu pieeju, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākas, izmaksu ziņā saimnieciski izdevīgas, mūsdienīgas ēdināšanas nodrošināšanu minētajās institūcijās. Tāpēc Plānā ir iekļauts pasākums, sadarbībā ar jomas profesionāļiem pārskatīt normatīvā regulējuma prasības attiecībā uz ēdināšanu izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālā aprūpes un rehabilitācijas institūcijās.Papildus ar zemkopības ministra 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 157 "Par darba grupas izveidi skolu ēdināšanas koncepcijas izstrādei" tika izveidota darba grupa ar mērķi pilnveidot Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmu, lai nodrošinātu izglītojamos ar veselīgu un garšīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem, ilgtspējīgiem produktiem, vienlaikus palielinot skolēnu ēdināšanā iesaistīto pušu izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Darba grupas diskusiju rezultātā tika secināts, ka, lai atvieglotu izglītības iestāžu personāla un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju darbu, kā arī uzlabotu izglītojamo uztura paradumus, nepieciešams izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgai skolēnu ēdināšanas organizēšanai, kas būtu papildinošas normatīvajam regulējumam un skaidrotu praktiskos skolēnu ēdināšanas procesa organizēšanas aspektus, piemēram, optimālo maltītes ilgumu, lai bērni bez steigas varētu papusdienot, ēdiena servēšanas principus, kas sniedz izvēles iespējas u.tml.Identificētās problēmas:ProblēmaRisinājumsIedzīvotāji arvien vairāk izvēlas iegādāties gatavu, rūpnieciski ražotu pārtiku un ieturēt maltītes sabiedriskās ēdināšanas vietās, uzņemot pārāk daudz enerģijas, cukura un piesātināto tauku, kas ilgtermiņā veicina liekā svara un aptaukošanās attīstību.Mājās gatavota, veselīga ēdiena izvēles veicināšana, kā arī priekšlikumu izstrāde sabiedriskās ēdināšanas uzlabošanai.Pārtikas produktu sastāva uzlabošanas iniciatīvu pilnveidošana un jaunu sadarbības partneru piesaiste, lai paplašinātu produktu ar uzlabotu sastāvu piedāvājumu, vienlaikus attīstot iedzīvotāju prasmes izvēlēties veselīgu pārtiku. Veselīgas pārtikas izvēles atvieglošana, ieviešot patērētājiem viegli un ērti lietojamus rīkus (piemēram, marķējumu).Zinātnei attīstoties, pieaug zināšanu bāze un izpratne par labo praksi sabiedrisko institūciju ēdināšanas jomā.Izvērtētas iespējas normatīvā regulējuma par uztura normām izglītības, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pārskatīšanai, kā arī izstrādātas vadlīnijas ilgtspējīgai skolēnu ēdināšanas organizēšanai.Zīdaiņi netiek pietiekami ekskluzīvi zīdīti. Topošajiem un jaunajiem vecākiem trūkst zināšanu par zīdīšanas nozīmīgumu, kā arī prasmju pareizai zīdīšanas tehnikai.Pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem par zīdīšanas nozīmīgumu veselības veicināšanā un pareizu tehniku.Līdz šim ieviestie neveselīgas pārtikas mārketinga ierobežojumi nav pietiekami efektīvi.Īstenoti pasākumi, lai efektīvāk ierobežotu neveselīgas pārtikas mārketingu.3.2.2. Fizisko aktivitāšu paradumu maiņaFiziskās aktivitātes definē kā jebkura veida ķermeņa kustības, ko rada skeleta muskuļi un kuru laikā tiek patērēta enerģija. Tās ietver gan vingrojumus, gan citas darbības, kas saistītas ar ķermeņa kustībām, piemēram, sporta spēles, pastaigas, riteņbraukšanu, mājas uzkopšanas vai dārza darbus, peldēšanu, aktīvās atpūtas pasākumus u.tml. Par pietiekamām fiziskajām aktivitātēm var uzskatīt 150-300 min vidējā intensitātē vai 75–150 min augstā intensitātē veiktas aktivitātes nedēļā pieaugušajiem, savukārt, bērniem tiek rekomendēts būt fiziski aktīviem vismaz 60 min dienā vidējā līdz augstā intensitātē.68,69Savukārt, mazkustību raksturo jebkura nomoda uzvedība ar zemu enerģijas patēriņu, piemēram, ilgstošs, sēdošs darbs pie datora, pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, videospēļu spēlēšana u.c. Mazkustīga dzīvesveida cēloņi ir:• vides (piemēram, ietvju trūkums, intensīva satiksme, aktīvās atpūtas iespēju trūkums),• moderno tehnoloģiju lietošanas biežuma pieaugums,• sociālie (piemēram, ar veselības stāvokli saistīti ierobežojumi, domubiedru trūkums, zema materiālā nodrošinātība),• kultūras faktori.70Latvijas iedzīvotāju dzīvesveids kopumā raksturojams kā mazkustīgs un fiziskā aktivitāte, palielinoties vecumam, samazinās (skat. 5. attēlu).Pēdējo gadu laikā fiziskās aktivitātes līmenis Latvijas iedzīvotāju vidū samazinās (skat. 6. attēlu). Bērnu vidū mazkustīgumu veicina arī ārstniecības personu izsniegtie atbrīvojumi no sporta stundām uz ilgstošu laika periodu, nepielāgojot fizisko slodzi skolēna spējām un veselības stāvoklim. Latvijā veikts pētījums71 liecina, ka bērni, kuri sasniedz pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni, uzturā vairāk patērē augļus un dārzeņus, biežāk ēd brokastis.Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt, ir aktīvi veselības un fiziskās sagatavotības dēļ, kā arī iedzīvotājus motivē iespēja atpūsties, izklaidējoši pavadīt laiku, kontrolēt svaru un uzlabot vizuālo izskatu. Vienlaikus biežākie iemesli nesportošanai ir laika, motivācijas un intereses trūkums, invaliditāte vai slimība, izmaksas, nevēlēšanās iesaistīties sacensībā ar citiem, kā arī bailes no traumām.72 Lai veicinātu sabiedrības fizisko aktivitāšu paradumu izmaiņas, nepieciešams stiprināt iedzīvotājos pārliecību, ka fiziskās aktivitātes ir vērtība un būtiska ikdienas sastāvdaļa, kā arī nodrošināt bezmaksas fizisko aktivitāšu iespējas pēc iespējas tuvāk iedzīvotāja dzīves un darba vietai, lai motivētu aktīvākam dzīvesveidam.Plāna ietvaros risināms jautājums par ilgstošu atbrīvojumu no dalības "Sports un veselība" stundās izrakstīšanu izglītojamajiem bez norādēm par veselības stāvoklim pielāgotu un piemērotu fizisko aktivitāšu īstenošanu atbrīvojuma periodā. Lai nodrošinātu optimālu fizisko slodzi arī laikā, kad kustību apjoms vai veids ir ierobežots, nepieciešams izglītot ārstniecības personas par skaidru norādījumu sniegšanu izglītības iestādēm un pedagogiem fizisko aktivitāšu pielāgošanai izglītojamā veselības stāvoklim un spējām.Valsts kontroles īstenotajā revīzijā73 secināts, ka dažādām iedzīvotāju grupām ir atšķirīgas iespējas un pieeja sportam un citām fizisko aktivitāšu iespējām pašvaldībās. Fizisko aktivitāšu veicināšanu pašvaldībās, galvenokārt, raksturo bērnu un jauniešu (4–5% no iedzīvotājiem) iesaiste sporta nodarbībās profesionālās ievirzes un interešu sporta izglītības programmās un infrastruktūras uzturēšana saskaņā ar noslodzes rādītājiem – primāri bērnu un jauniešu nodarbībām un profesionālajam sportam. Pašvaldību publiskotā informācija par iespējām iesaistīties fiziskajās aktivitātēs lielākoties netiek mērķēta konkrētai iedzīvotāju grupai, līdz ar to mazāk aktīvie iedzīvotāji netiek proaktīvi uzrunāti iesaistei fiziskajās aktivitātēs. Ņemot vērā Valsts kontroles secinājumus un ieteikumus, Plāna ietvaros paredzēts veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti pašvaldību piedāvātajās fizisko aktivitāšu iespējās, nodrošinot iedzīvotāju vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu finansējuma novirzīšanu vietējās sabiedrības fizisko aktivitāšu veicināšanai.Svarīga loma iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā ir sporta klubiem, kuri nodrošina iedzīvotājiem iespējas brīvo laiku pavadīt aktīvi. Saskaņā ar LVFA sniegto informāciju, aptuveni 160 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju izmanto sporta klubu sniegtos pakalpojumus. Plāna ietvaros paredzēts izstrādāt ieteikumus sporta klubiem veselību veicinošu fizisko aktivitāšu radīšanai un īstenošanai dažādām mērķgrupām (piemēram, senioriem, grūtniecēm, bērniem), lai piesaistītu vēl vairāk Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu iespējām, kuras piedāvā sporta un fitnesa industrija. Vienlaikus plānots veicināt sporta organizāciju savstarpējo sadarbību, lai attīstītu fizisko aktivitāšu pasākumu pieejamību lokāli reģionos un iedzīvotāju dalību tajos.Identificētās problēmas:ProblēmaRisinājumsNepietiekama fiziskā aktivitāte dažādās sabiedrības grupās.Pasākumu īstenošana mazkustīgo sabiedrības locekļu iesaistei fiziskajās aktivitātēs.Ārstniecības personu izrakstītie ilgstošie atbrīvojumi no dalības "Sports un veselība" stundās izglītojamajiem bieži nesniedz norādes par fiziskajām aktivitātēm, kuras izglītojamais var veikt, tādējādi tiek ierobežotas izglītības iestāžu pedagogu iespējas pielāgot fiziskās aktivitātes izglītojamā veselības stāvoklim un iespējām.Ārstniecības personu izglītošana par fizisko aktivitāšu rekomendāciju izrakstīšanu izglītojamajiem ar ilgstošām veselības problēmām, lai nodrošinātu optimālu iesaisti "Sports un veselība" stundās atbilstoši veselības stāvoklim.Nepietiekama dažādu nozaru profesionāļu (pedagogi, ārstniecības personas, darba devēji, sporta treneri u.c.) un iestāžu iesaiste iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā.Pasākumi dažādu nozaru profesionāļu motivēšanai un iesaistīšanai Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā.3.2.3. Kompleksi liekā svara profilakses pasākumiVeselībpratība ir cilvēka spēja iegūt, apstrādāt un saprast informāciju par veselību un veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk. ārstniecību, lai pieņemtu atbilstošus un savai veselībai nozīmīgus lēmumus. Pamatnostādņu 3.3. rīcības apakšvirziens "Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē" ietver uzdevumu 3.3.2. "Veicināt veselības komunikācijas un iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošanu, tā paaugstinot iedzīvotāju rūpes par savu veselību". Arī Plāna ietvaros nepieciešams īstenot caurviju mērķi – uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselībpratību, nodrošinot aktīvāku iedzīvotāju iesaisti sava veselības stāvokļa saglabāšanā un slimību, t.sk. aptaukošanās profilaksē un ārstēšanā.Jāatzīmē, ka cilvēka svaru ietekmē ne tikai tas, ko persona ēd un cik daudz kustas, bet arī citi nozīmīgi faktori – miegs, psihiskā veselība, vide, kurā persona dzīvo, mācās vai strādā, kā arī daļā gadījumu tas ir vairāku riska faktoru kopums. Tādēļ problēmas risināšanā ir nozīmīga starpsektoru sadarbība, veicinot izpratni par veselību kā vērtību un paaugstinot sabiedrības veselībpratību kopumā. Līdz šim VM sadarbībā ar SPKC un citiem sadarbības partneriem, t.sk. ārstniecības personu NVO, ir izstrādājusi un aktualizējusi veselīga uztura ieteikumus dažādām sabiedrības grupām, kā arī informatīvos materiālus, lai atvieglotu veselīga uztura pamatprincipu uztveramību un ieviešanu ikdienā,74 tomēr ir saņemta informācija no iedzīvotājiem un NVO, ka izstrādātie materiāli ir kvalitatīvi un vizuāli piesaistoši, tomēr tos ir grūti atrast un tādējādi tie netiek pietiekami izmantoti. Plāna periodā nepieciešams uzlabot informatīvo materiālu pieejamību un popularitāti, aktualizēt tos, kā arī veicināt VM un SPKC administrēto mājaslapu atpazīstamību un izmantošanu Latvijas iedzīvotāju, tostarp specifisku mērķa grupu (piemēram, senioru, pacientu, grūtnieču u.tml.) vidū.Gan iedzīvotāji aptaujās75, gan arī sporta nozares profesionāļi norāda, ka fiziskajās aktivitātēs iedzīvotāji neiesaistās finansiālu iemeslu dēļ, ņemot vērā, ka, piemēram, dalības maksas sporta pasākumos pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas. Tādēļ gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam, gan Plānā paredzēts izvērtēt iespējas un ieviest kādu finansiālās kompensācijas mehānismu fizisko aktivitāšu izdevumu segšanai. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iespēju izmantot fiskālās politikas instrumentus arī veselīgas pārtikas patēriņa veicināšanai, ņemot vērā, ka tieši sabiedrības grupas ar zemāku socioekonomisko stāvokli ir vairāk pakļautas neveselīgiem uztura paradumiem ārēju faktoru – fiziskās pieejamības, finansiālo iespēju, mērķtiecīga mārketinga, ēdiena kvalitātes – ietekmē76.Ar LM atbalstu 2014. gadā tika izstrādātas vadlīnijas "Veselības veicināšana darba vietās"77, tomēr, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā ir publicētas jaunākās rekomendācijas veselīga dzīvesveida veicināšanai, kā arī ir mainījušies darba apstākļi (aktuālākas palikušas attālinātā darba iespējas), nepieciešams pārskatīt un aktualizēt vadlīnijas darba vietām. Papildus atbilstoši mūsdienu iedzīvotāju paradumiem un vēlmei vairāk izmantot digitālās iespējas, būtu nepieciešams veidot izglītojošus, interaktīvus materiālus, videolekcijas, praktiskus uzdevumus, apkopojot labās prakses piemērus u.c. informāciju darba vietām veselīga dzīvesveida veicināšanai.Liela daļa bērnu jau no aptuveni pusotra gada vecuma apmeklē PII, tādēļ veselības veicināšanas pasākumus izglītības iestādēs ir iespējams uzsākt jau agrīnā vecumā. Plāna ietvaros nepieciešams izstrādāt praktiskus materiālus par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm un nodrošināt mācības pirmsskolas izglītības un sākumskolas izglītības pedagogiem. Veselības izglītības pēctecības nodrošināšanai arī turpmākajā bērna izglītības procesā, nepieciešams izstrādāt metodiskos materiālus vispārējām izglītības iestādēm liekā svara un aptaukošanās riska faktoru mazināšanai un labās prakses piemēru pārņemšanai. Izglītības iestādēm ir atbildīga loma izglītojamo fizisko aktivitāšu veicināšanā, jo tā ir vide, kurā izglītojamie pavada lielu daļu laika darba dienās, un ir iespējams nodrošināt fiziskajām aktivitātēm drošus apstākļus un pedagoga atbalstu, ja tas nepieciešams. Papildus izglītības iestādēs īstenotajām aktivitātēm (sporta nodarbībām) nozīmīgu ieguldījumu bērnu fizisko aktivitāšu veicināšanā sniedz arī interešu izglītības iespējas sporta skolās un sporta organizāciju ietvaros.Bērnam augot, noteicošā loma veselības paradumu veidošanā ir apkārtējai videi un ģimenes dzīvesveidam, tostarp uzturam, brīvā laika pavadīšanas ieradumiem, fiziskajām aktivitātēm, stresa pārvarēšanai, attieksmei pret ķermeni, miega režīmam u.tml., tādēļ būtisks ir vecāku rādītais piemērs. Tomēr katru dienu kopā ar bērniem dažādas fiziskās aktivitātes veic vien neliels skaits vecāku, visbiežāk kopā iesaistoties fiziski aktīvās spēlēs – 17,1%.78 Lai panāktu bērnu fizisko aktivitāšu paradumu veidošanos, aktīvi jāstrādā ar vecākiem, pilnveidojot zināšanas, prasmes, iespējas un sniedzot atbalstu fizisko aktivitāšu īstenošanai.Saskaņā ar pētījumiem, svara stigma un negatīvā attieksme attiecībā uz ķermeņa masu rada riskus veselībai neatkarīgi no cilvēka ĶMI. Piedzīvojot ar svaru saistīto stigmu, aptaukošanās risks palielinās par 2.5 reizēm, bet cilvēkiem, kuriem ir lieka ķermeņa masa, svara stigmas ietekmē ir 3 reizes mazāka iespējamība lieko svaru zaudēt79. Negatīvās attieksmes piedzīvošana palielina ēšanas80 un psihiskās veselības traucējumu risku (depresija, trauksme, suicidālas domas u.c.)81. Sagaidot, ka katrā vizītē ārsts kā sūdzību cēloni norādīs lieko ķermeņa masu, samazinās iespēja, ka pacients vērsīsies pēc medicīniskas palīdzības82, sarūk viņa fiziskās aktivitātes apjoms un palielinās kauns ar fiziskām aktivitātēm nodarboties publiski83. Ilgtermiņā svara stigma veicina mirstības risku. Tādēļ Plāna pasākumu ietvaros nepieciešams aktualizēt svara stigmas jautājuma nozīmi un veicināt tās novēršanu.Identificētās problēmas:ProblēmaRisinājumsTrūkst efektīvu fiskālās politikas instrumentu Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un veselīgu uztura paradumu veicināšanai.Fiskālās politikas instrumentu ieviešana iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un veselīgu uztura paradumu veicināšanai.Netiek pietiekami izmantota pieejamā informācija par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Zināšanas un izpratne par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm nepārtraukti pilnveidojas, tādēļ informatīvie materiāli ar laiku noveco gan saturiski, gan vizuāli.Informācijas izplatīšanas veidu pārskatīšana un paplašināšana, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām un informācijas kanālu izmantošanas paradumiem, lai efektīvāk sasniegtu mērķauditoriju. Aktuālas, zinātnē balstītas informācijas nodrošināšana, veidojot jaunus materiālus sabiedrības izglītošanai, tostarp, par svara aizspriedumiem.Latvijas iedzīvotāju uztura un fizisko aktivitāšu paradumi kopumā ir vērtējami kā neveselīgi, trūkst izpratnes par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā.Pasākumi veselībpratības uzlabošanai un paradumu maiņai dažādām mērķa grupām.Nepietiekama dažādu nozaru profesionāļu (pedagogi, ārstniecības personas, darba devēji u.c.) un iestāžu iesaiste iedzīvotāju liekā svara un aptaukošanās risku novēršanā, kā arī nepilnīgas zināšanas un prasmes par svara stigmu un tās novēršanu.Pasākumi dažādu nozaru profesionāļu motivēšanai un iesaistīšanai Latvijas iedzīvotāju liekā svara un aptaukošanās risku novēršanā, kā arī izpratnes un prasmju pilnveidošana par svara stigmas novēršanu ikdienas darbā.3.3. Liekā svara mazināšana un aptaukošanās profilakse (sekundārā profilakse)Sekundārās profilakses mērķis ir vērst uzmanību uz agrīnu atpazīšanu un tālākās attīstības apturēšanu, tādēļ nepieciešami mērķēti pasākumi sabiedrības grupai ar lieko svaru, lai apturētu ķermeņa masas pieaugumu un nepieļautu tālāku slimības progresu, tādējādi novēršot neinfekcijas slimību attīstību.Ekonomiskie ieguldījumi agrā bērnībā, tostarp liekās ķermeņa masas mazināšanai sievietēm jau grūtniecības laikā, var dot desmitkārtīgus ieguvumus veselības, sociālajā un ekonomiskā jomā attiecībā pret veiktajiem ieguldījumiem, kā arī samazināt neinfekcijas slimību risku vēlākā dzīvē84. Plānā ir paredzēts aktualizēt materiālu ārstniecības personām (tostarp ginekologiem, ģimenes ārstiem, vecmātēm, paplašinātās kompetences māsām85) darbam ar grūtniecēm, kurām ir liekais svars un aptaukošanās, ķermeņa masas pieauguma apturēšanai un veselības veicināšanai, kā arī nodrošināt mācības par šiem jautājumiem (t.sk. video lekcijas, seminārus). Tādējādi tiktu nodrošināts, ka ārstniecības personām, kuras visbiežāk konsultē grūtnieces, ir vienota pieeja ārstēšanai, kā arī zināma savstarpēja sadarbība ar citām ārstniecības personām, kuras būtu jāiesaista šādu grūtnieču konsultēšanā.Liela daļa vecāku nespēj objektīvi novērtēt savu bērnu svaru un neatpazīst liekās ķermeņa masas problēmas.86 Tāpēc, lai veicinātu bērnu veselību, motivētu vecākus rādīt labu paraugu saviem bērniem un nodrošinātu ātrāku vēršanos pēc palīdzības, nepieciešams īstenot vecāku izglītošanas pasākumus par liekā svara agrīnu atpazīšanu bērniem, profilakses pasākumiem, fiziskajām aktivitātēm un palīdzības saņemšanas iespējām. Negatīva attieksme pret ķermeni un lieko ķermeņa masu var veicināt psihiskās veselības traucējumu, tostarp, ēšanas traucējumu attīstību, kas, savukārt, var novest pie paaugstināta aptaukošanās riska, tādēļ preventīvi jāpilnveido vecāku izpratne par pozitīvu attieksmi pret ķermeni un svara stigmas novēršanu, vienlaikus vēršot uzmanību uz veidiem, kā cieņpilnā veidā komunicēt par nepieciešamību samazināt ķermeņa svaru veselības veicināšanas nolūkā.Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā savu fizisko aktivitāti veselības apsvērumu dēļ ir palielinājuši 10,5% respondentu.87 Vienlaikus tikai 10,8% respondentu pēdējā gada laikā kāds veselības aprūpes speciālists ir ieteicis palielināt fizisko aktivitāti. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes, nepieciešama aktīvāka veselības aprūpes speciālistu iesaiste fizisko aktivitāšu veicināšanā. Tādēļ Plānā paredzēts īstenot vairākus pasākumus ārstniecības personu aktīvākai līdzdalībai fizisko aktivitāšu veicināšanā. Latvijā 2015. gadā tika ieviesta fizisko aktivitāšu recepte, tomēr praksē tā netiek plaši izmantota, jo veselības aprūpes speciālistiem nav motivācijas tās izmantošanai un trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju receptes izrakstīšanai pacientiem. Tiek plānots aktualizēt recepti atbilstoši jaunākajām fizisko aktivitāšu rekomendācijām, izstrādāt metodisko materiālu veselības aprūpes speciālistiem un īstenot mācības, kā arī veicināt receptes izmantošanu praksē.Identificētās problēmas:ProblēmaRisinājumsVecāki nespēj objektīvi novērtēt bērnu svaru, līdz ar to liekā svara un aptaukošanās problēmas risināšana tiek uzsākta novēloti. Trūkst zināšanu un izpratnes par attieksmi pret ķermeni, tostarp, ķermeņa svaru un tās ietekmi uz bērna veselību.Vecāku prasmju attīstīšana bērna svara novērtēšanai, liekās ķermeņa masas profilaksei un palīdzības meklēšanai liekā svara un aptaukošanās gadījumos, kā arī svara stigmas un ar to saistīto risku novēršanai.Grūtniecēm trūkst izpratnes par liekā svara un aptaukošanās negatīvo ietekmi uz bērna un mātes veselību grūtniecības laikā, kā arī pēc dzemdībām.Pasākumi grūtnieču aprūpē iesaistītajām ārstniecības personām par veselīgu dzīvesveidu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, veicinot ārstniecības personu aktīvu līdzdalību grūtnieču veselības veicināšanā.Ieviestā fizisko aktivitāšu recepte netiek pietiekoši plaši izmantota, jo ārstiem pietrūkst motivācijas, zināšanu un prasmju tās izrakstīšanā.Nodrošinātas mācības ārstniecība personām, ārstiem, fizoterapeitiem, māsām, vecmātēm, ārsta palīgiem u.c. par fizisko aktivitāšu receptes izrakstīšanu.3.4. Aptaukošanās diagnostika un ārstēšana (terciārā profilakse)Lai risinātu liekā svara un aptaukošanās problēmu, vispirms ir nepieciešams to atpazīt un saprast, kur vērsties pēc palīdzības. Lai gan faktiski lielākajai daļai Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ir liekā ķermeņa masa, tikai 30,1% to identificē.88 Līdz ar to ir secināms, ka pieaugušo viedoklis par savu ķermeņa masu ne vienmēr ir objektīvs. Vienlaikus PVO atzīmē, ka svara aizspriedumi var negatīvi ietekmēt ve …