📄 Likuma teksts
Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 231
Rīgā 2016. gada 19.aprīlī (prot. Nr. 19 27. §)
Sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7. panta pirmo un otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka būtiskās drošības prasības iekārtām un aizsargsistēmām, kuras paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.
2
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. piedāvāt tirgū – saimnieciskās darbības ietvaros piegādāt objektu par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū;
2.2. laist tirgū – objektu pirmo reizi piedāvāt tirgū;
2.3. ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ražo objektu vai kuras uzdevumā objekts tiek projektēts vai ražots un kura laiž tirgū šo objektu ar savu vārdu vai preču zīmi;
2.4. pilnvarotais pārstāvis – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;
2.5. importētājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura laiž tirgū objektu no trešajām valstīm;
2.6. izplatītājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura piedāvā tirgū objektu un nav to ražotājs vai importētājs;
2.7. iesaistītās personas – ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;
2.8. tehniskā specifikācija – dokuments, kas nosaka tehniskās prasības, kurām atbilst objekts;
2.9. paziņotā institūcija – nacionālās akreditācijas institūcijas akreditēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija, kura ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtību, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas paziņota iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija;
2.10. atsaukšana – ikviens pasākums, kura mērķis ir panākt, lai tiktu atdots atpakaļ objekts, kas jau ir piegādāts galalietotājam;
2.11. izņemšana no tirgus – ikviens pasākums, kura mērķis ir novērst piegādes ķēdē esošu objektu piedāvāšanu tirgū;
2.12. CE atbilstības marķējums – zīme, ar ko ražotājs norāda, ka objekts atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, kas paredz objekta marķēšanu ar šo zīmi;
2.13. iekārtas – mašīnas, aparāti, stacionāras vai mobilas ierīces, vadības sastāvdaļas un ar tām saistīti līdzekļi un detektoru sistēmas vai aizsardzības sistēmas, kuras atsevišķi vai kopā ir paredzētas enerģijas ražošanai, pārvadīšanai, glabāšanai, mērīšanai, kontrolēšanai, pārveidošanai un (vai) materiālu pārstrādei un kuras var izraisīt sprādzienu savu iespējamo aizdegšanās avotu dēļ;
2.14. aizsargsistēmas – ierīces, kuras nav iekārtu sastāvdaļas un kuras ir paredzētas tūlītējai sprādziena apturēšanai sākumstadijā un (vai) sprādziena izraisītā triecienviļņa ierobežošanai, un kuras dara pieejamas tirgū atsevišķi izmantošanai kā patstāvīgas darbības sistēmas;
2.15. sastāvdaļas – jebkuras detaļas, kas ir būtiskas iekārtu un aizsardzības sistēmu drošai darbībai, bet bez patstāvīgām funkcijām;
2.16. sprādzienbīstama vide – vide, kurā pastāv uzliesmojošu vielu – gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu – maisījums ar gaisu, kas normālos apstākļos pēc aizdedzināšanas spēj uzliesmot visā tā tilpumā;
2.17. iespējami sprādzienbīstama vide – vide, kas var kļūt sprādzienbīstama vietējo un ražošanas apstākļu dēļ;
2.18. I grupas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā un kuras pakļautas raktuvju gāzu un (vai) viegli uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem. Šī grupa sastāv no M1 un M2 kategorijas iekārtām, kā norādīts šo noteikumu 2. nodaļā;
2.19. II grupas iekārtas – iekārtas, kuras paredzētas izmantošanai citās vietās, ko var apdraudēt sprādzienbīstama vide. Šī grupa sastāv no 1., 2. un 3. kategorijas iekārtām, kā norādīts šo noteikumu 2. nodaļā;
2.20. iekārtu kategorija – šo noteikumu 2. nodaļā norādītā iekārtu klasifikācija katrā iekārtu grupā, kurā noteikts nepieciešamais aizsardzības līmenis, kas jānodrošina;
2.21. paredzamā izmantošana – ražotāja ieteiktā objektu izmantošana, piešķirot katram aprīkojumam īpašu iekārtu grupu un kategoriju vai sniedzot visu nepieciešamo informāciju aizsardzības sistēmas, ierīces vai sastāvdaļas drošai darbībai;
2.22. krīzē būtiskas preces – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Regulas 2024/2747, ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (turpmāk – regula 2024/2747), 3. panta 6. punktā definētās preces;
2.23. iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms – regulas 2024/2747 3. panta 3. punktā definētais režīms.
3
(Grozīts ar MK 19.05.2026. noteikumiem Nr. 263)
3. Noteikumu prasības attiecas uz šādiem objektiem:
3.1. iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē;
3.2. drošības ierīcēm, kontrolierīcēm un regulēšanas ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārpus sprādzienbīstamas vides, bet nodrošina vai veicina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību sprādzienbīstamos apstākļos;
3.3. sastāvdaļām, kuras paredzēts iebūvēt šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajās iekārtās un aizsardzības sistēmās.
4
4. Noteikumi neattiecas uz:
4.1. iekārtām, kas paredzētas izmantošanai mājsaimniecībās un nekomerciālā vidē, kur sprādzienbīstamības iespēja ir minimāla un iespējama vienīgi tad, ja ir nejauši notikusi gāzveida kurināmā noplūde;
4.2. medicīniskajām ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ārstniecības iestādēs;
4.3. iekārtām, kuru sprādzienbīstamību rada sprāgstvielas vai ķīmiski nestabilas vielas;
4.4. individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
4.5. jūras kuģiem un mobilajām jūras konstrukcijām un to iekārtām;
4.6. pasažieru un kravas transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru un kravas pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļiem, ūdensceļiem un gaisu, izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē;
4.7. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un militārajiem materiāliem;
4.8. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu rīcībā esošajiem ieročiem, munīciju un sprāgstvielām.
5
5. Objektus piedāvā tirgū un nodod lietošanā, ja tie pareizi uzstādīti un lietoti, kā arī atbilst šo noteikumu prasībām.
6
6. Šo noteikumu prasības neattiecas uz tirdzniecības izstādēs, skatēs vai gadatirgos demonstrētiem objektiem, ja par to neatbilstību ir skaidri norādīta informācija, kā arī norādīts, ka šie objekti netiks laisti tirgū un nodoti ekspluatācijā, kamēr ražotājs nebūs nodrošinājis to atbilstību šo noteikumu prasībām. Demonstrāciju laikā ir jāveic atbilstoši drošības pasākumi cilvēku aizsardzībai.
7
7. Objektus, kas atbilst piemērojamiem standartiem (vai to daļām), uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošiem šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.
8
8. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.
9
9. Tirgus uzraudzības iestāde, kas veic objektu uzraudzību, šo noteikumu izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
10
2. Iekārtu klasifikācija un klasificēšanas kritēriji
2.1. Vispārīgie nosacījumi(Nodaļas nosaukums MK 19.05.2026. noteikumu Nr. 263 redakcijā)
10. Atkarībā no iekārtu aizsardzības līmeņa paredzētajos lietošanas apstākļos I grupas iekārtas iedala M1 un M2 kategorijā, bet II grupas iekārtas – 1., 2. un 3. kategorijā.
11
11. Iekārtas un aizsargsistēmas var būt projektētas noteiktai sprādzienbīstamai videi. Šādā gadījumā tās ir attiecīgi marķētas.
12
2.1.1 I grupas iekārtas(Nodaļas nosaukums MK 19.05.2026. noteikumu Nr. 263 redakcijā)
12. M1 kategorijas iekārtas:
12.1. ir paredzētas lietošanai šahtu apakšzemes daļās un šo šahtu virszemes aprīkojumā, kurš tieši pakļauts raktuvju gāzu un (vai) uzliesmojošu putekļu sprādziena draudiem;
12.2. ir projektētas un apgādātas ar speciālām aizsargsistēmām atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;
12.3. spēj darboties sprādzienbīstamā vidē, pat ja tām ir bojājumi, un tām ir divkārša aizsargsistēma, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;
12.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 93. punktā minētās papildprasības.
13
13. M2 kategorijas iekārtas:
13.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;
13.2. ir paredzētas lietošanai raktuvēs apakšzemē (šahtās), kā arī virszemē, kur iespējama raktuvju gāzu vai uzliesmojošu putekļu izdalīšanās;
13.3. ir izgatavotas tā, lai būtu iespēja tās izslēgt;
13.4. ir apgādātas ar aizsargsistēmām, kas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kas radušies iekārtas nepareizas lietošanas vai apkārtējās vides apstākļu maiņas dēļ;
13.5. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 94. punktā minētās papildprasības.
14
2.2. II grupas iekārtas
14. 1. kategorijas iekārtas:
14.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot ļoti augstu aizsardzības līmeni;
14.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās pastāvīgi, ilgstoši vai bieži veidojas uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi;
14.3. spēj darboties, pat ja tām ir bojājumi, un nodrošināt nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;
14.4. ir projektētas, ievērojot šo noteikumu 95. un 96. punktā minētās papildprasības.
15
15. 2. kategorijas iekārtas:
15.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni;
15.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās dažreiz un īslaicīgi ir iespējami uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi;
15.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja bieži atkārtojas darbības traucējumi vai ir vienkārši bojājumi;
15.4. atbilst šo noteikumu 97. un 98. punktā minētajām papildprasībām.
16
16. 3. kategorijas iekārtas:
16.1. ir projektētas un izgatavotas atbilstoši ražotāja noteiktajiem darbības parametriem, nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni;
16.2. ir paredzētas lietošanai vietās, kurās uzliesmojošu vielu gāzu, tvaiku, miglas vai putekļu radīti sprādziena draudi ir maz iespējami un, ja tie rodas, ir īslaicīgi;
16.3. nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni tikai to normālas darbības laikā;
16.4. atbilst šo noteikumu 99. un 100. punktā minētajām papildprasībām.
17
3. Iesaistīto personu pienākumi
3.1. Vispārīgie pienākumi(Nodaļas nosaukums MK 19.05.2026. noteikumu Nr. 263 redakcijā)
17. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma iesaistītās personas sniedz informāciju par objektu, norādot:
17.1. visas iesaistītās personas, kuras tām piegādājušas objektu;
17.2. visas iesaistītās personas, kurām tās piegādājušas objektu.
18
18. Iesaistītās personas nodrošina šo noteikumu 17. punktā minētās informācijas pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc tam, kad tām piegādāts vai tās ir piegādājušas objektu.
19
3.1.1 Ražotāja pienākumi(Nodaļas nosaukums MK 19.05.2026. noteikumu Nr. 263 redakcijā)
19. Šo noteikumu izpratnē importētāju un izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir šajā nodaļā noteiktie pienākumi, ja tas laiž tirgū objektu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina tirgū laisto objektu tā, ka tas var ietekmēt iekārtu un aizsargsistēmu atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošības prasībām.
20
20. Laižot tirgū objektus, ražotājs nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļā noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām.
21
21. Ražotājs objektiem sagatavo šo noteikumu 6. nodaļā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo šo noteikumu 5. nodaļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā ir veikta.
22
22. Ja ar atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka objekts, kas nav sastāvdaļa, atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs sagatavo atbilstības deklarāciju un marķē objektu ar CE atbilstības marķējumu
23
23. Ja ar attiecīgo atbilstības nodrošināšanas procedūru ir pierādīts, ka sastāvdaļa atbilst piemērojamām prasībām, ražotājs sagatavo šo noteikumu 116. punktā minēto atbilstības apliecinājumu.
24
24. Ražotājs nodrošina, ka produktam ir pievienota atbilstības deklarācija vai attiecīgs atbilstības apliecinājums. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu objektu, objektu partijai vai attiecīgajam sūtījumam pievieno tikai vienu kopiju.
25
25. Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju vai attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū.
26
26. Ja objekti tiek ražoti sērijveidā, ražotājs izstrādā kontroles procedūras, lai nodrošinātu to atbilstību šo noteikumu prasībām, un ņem vērā izmaiņas objektu konstrukcijā vai raksturlielumos, kā arī piemērojamos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir apliecināta objektu atbilstība šo noteikumu prasībām.
27
27. Ja nepieciešams izvērtēt objekta radīto risku, ražotājs testē un izvērtē tirgū piedāvātos objektus, uztur sūdzību, neatbilstību un no tirgus atsaukto objektu reģistru, kā arī informē izplatītājus par minēto darbību veikšanu.
28
28. Ražotājs nodrošina, ka tirgū laisto objektu marķējumā ir norādīts tipa, partijas vai sērijas numurs. Ja tas nav iespējams objekta īpatnību dēļ, minēto informāciju norāda uz iepakojuma un pievienotajos dokumentos.
29
29. Ražotāji nodrošina, ka objektiem, kas nav sastāvdaļas un ko tie laiduši tirgū, ir īpašais sprādziendrošuma marķējums (2. pielikums) un attiecīgā gadījumā šo noteikumu 235. punktā norādītais cita veida marķējums un informācija.
30
30. Ražotājs uz objekta norāda savu nosaukumu vai reģistrētu preču zīmi un kontaktadresi, kur var sazināties ar ražotāju. Ja minētās informācijas norādīšanai nepieciešama objekta iepakojuma atvēršana, to norāda uz iepakojuma vai objektam pievienotajā dokumentā.
31
31. Ražotājs nodrošina, ka objektam pievienota lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā. Lietošanas instrukcija un drošuma informācija, kā arī cita uz objekta norādītā informācija ir skaidra un saprotama.
32
32. Ražotājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir laidis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, ražotājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajām korektīvajām darbībām.
33
33. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū laisto objektu radīto risku.
34
3.2. Pilnvarotie pārstāvji
34. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvarotu pārstāvi. Pilnvarā neiekļauj šo noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23. punktā minētos pienākumus.
35
35. Pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:
35.1. 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādei pieejamu atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;
35.2. pēc pamatota tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu objekta atbilstību;
35.3. pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu objekta radīto risku, ievērojot pilnvarojumu.
36
3.3. Importētāja pienākumi
36. Importētājs laiž tirgū šo noteikumu prasībām atbilstošus objektus.
37
37. Pirms objekta laišanas tirgū importētājs nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo šo noteikumu 5. nodaļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru, sagatavojis atbilstošu tehnisko dokumentāciju, marķējis objektu ar CE atbilstības marķējumu, pievienojis atbilstības deklarāciju vai atbilstības apliecinājumu, kā arī ir izpildījis šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētos pienākumus.
38
38. Importētājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts neatbilst šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, nelaiž to tirgū līdz brīdim, kamēr attiecīgā iesaistītā persona nav panākusi tā atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām. Ja objekts rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādi.
39
39. Importētājs uz objekta norāda savu nosaukumu vai reģistrētu preču zīmi un kontaktadresi, kur var sazināties ar importētāju. Ja minētās informācijas norādīšanai nepieciešama objekta iepakojuma atvēršana, to norāda uz iepakojuma vai objektam pievienotajā dokumentā.
40
40. Importētājs nodrošina, ka objektam ir pievienota lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā.
41
41. Importētājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par objektu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē objekta atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.
42
42. Ja nepieciešams izvērtēt objekta radīto risku, importētājs testē un izvērtē tirgū piedāvāto objektu paraugus, uztur sūdzību, neatbilstību un no tirgus atsaukto objektu reģistru, kā arī informē izplatītājus par minēto darbību veikšanu.
43
43. Importētājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir laidis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, importētājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstībām un veiktajām korektīvajām darbībām.
44
44. Importētājs 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu atbilstības deklarācijas kopiju un attiecīgā gadījumā atbilstības apliecinājumu, kā arī pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma nodrošina pieejamību tehniskajai dokumentācijai.
45
45. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.
46
46. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū laisto objektu radīto risku.
47
3.4. Izplatītāja pienākumi
47. Piedāvājot tirgū objektu, izplatītājs rīkojas ar pienācīgu rūpību, lai ievērotu šo noteikumu prasības.
48
48. Pirms objekta piedāvāšanas tirgū izplatītājs pārliecinās, ka tas ir marķēts ar CE atbilstības marķējumu, tam attiecīgā gadījumā ir pievienota atbilstības deklarācija vai atbilstības apliecinājums un nepieciešamie dokumenti, lietošanas instrukcija un drošuma informācija valsts valodā, kā arī ražotājs ir ievērojis šo noteikumu 28., 29. un 30. punkta prasības, savukārt importētājs ir ievērojis šo noteikumu 39. punkta prasības.
49
49. Izplatītājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts neatbilst šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, nepiedāvā to tirgū līdz brīdim, kamēr attiecīgā iesaistītā persona nav panākusi tā atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām. Ja objekts rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju un tirgus uzraudzības iestādi.
50
50. Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par objektu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē objekta atbilstību šo noteikumu 4. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.
51
51. Izplatītājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka objekts, kuru tas ir piedāvājis tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvās darbības, lai nodrošinātu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu to no tirgus. Ja objekts rada apdraudējumu, izplatītājs nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstībām un veiktajām korektīvajām darbībām.
52
52. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītājs tai sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju valsts valodā, lai pierādītu objekta atbilstību šo noteikumu prasībām.
53
53. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītājs sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādi, lai novērstu tirgū piedāvāto objekta radīto risku.
54
4. Būtiskās drošuma prasības iekārtu un aizsargsistēmu projektēšanā un izgatavošanā
4.1. Vispārīgais nosacījums(Nodaļas nosaukums MK 19.05.2026. noteikumu Nr. 263 redakcijā)
54. Šo noteikumu 4. nodaļā minētās būtiskās drošuma prasības attiecināmas arī uz 3.2. apakšpunktā minētajām ierīcēm, ja tās nepieciešams nodrošināt pret sprādzienbīstamību.
55
4.1.1 Materiālu izvēle iekārtām un aizsargsistēmām(Nodaļas nosaukums MK 19.05.2026. noteikumu Nr. 263 redakcijā)
55. Iekārtu un aizsargsistēmu materiālus izvēlas tā, lai, darbojoties ar paredzēto slodzi paredzamajā darba vidē, tie neizraisītu sprādzienu.
56
56. Ražotāja noteikto darbības apstākļu robežās izmantotie materiāli un sprādzienbīstamo vidi veidojošās sastāvdaļas nedrīkst radīt ķīmiskas reakcijas, kas varētu vājināt aizsardzību pret sprādzieniem.
57
57. Ražotājs izvēlas materiālus tā, lai paredzamās izmaiņas to raksturlielumos un to savienojums ar citiem materiāliem nesamazinātu nepieciešamo aizsardzību pret sprādzieniem. Ražotājs īpaši ņem vērā materiālu korozijas un nodiluma īpašības, to elektrovadītspēju, triecienizturību, izturību pret novecošanos, kā arī temperatūras svārstību ietekmi.
58
4.2. Projektēšana un izgatavošana
58. Ražotājs projektē un izgatavo iekārtas un aizsargsistēmas, ievērojot tehnoloģijas kritērijus (lietošana atbilstoši iekārtu grupai, kategorijai un visai ražotāja sniegtajai informācijai, kas nepieciešama to drošai darbībai), lai aizsargātu tās pret sprādzieniem visā paredzētajā lietošanas laikā.
59
59. Projektējot iekārtas un aizsargsistēmas, ražotājs ievēro būtiskās drošuma prasības sprādziena novēršanai:
59.1. ja iespējams, nodrošina, lai iekārtas un aizsargsistēmas darbojoties neradītu sprādzienbīstamu vidi;
59.2. nodrošina, lai telpās tiktu ievērotas jebkura elektriska vai neelektriska aizdedzes avota īpašības;
59.3. ja sprādziens tomēr notiek, nodrošina, lai nekavējoties tiktu likvidēts un (vai) ierobežots sprādziena liesmu rādiuss un sprādziena spiediens līdz pietiekamam drošības līmenim.
60
60. Sastāvdaļas, kas paredzētas iemontēšanai iekārtās un aizsargsistēmās vai lietotas to nomaiņai, ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu aizsardzību pret sprādzieniem, ja tās ir uzstādītas saskaņā ar ražotāja instrukcijām.
61
61. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo pēc detalizētas iespējamo darbības defektu analīzes, lai nepieļautu bīstamas situācijas. Ņem vērā jebkuru iespējamu nepareizu lietošanu.
62
62. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo, ievērojot īpašus pārbaudes un uzturēšanas nosacījumus.
63
63. Iekārtas un aizsargsistēmas projektē un izgatavo tā, lai tās būtu darbspējīgas faktiskajos vai paredzamajos vides apstākļos.
64
64. Lai nodrošinātu aizsardzību pret noplūdēm:
64.1. iekārtām, no kurām iespējama degtspējīgu gāzu vai putekļu noplūde, ražotājs izmanto slēgtas (hermētiskas) konstrukcijas;
64.2. iekārtu konstrukcijas, kurās ir atveres vai neblīvi savienojumi, ražotājs izveido tā, lai iekārtā izveidojušās gāzes vai putekļi izplūstot neradītu sprādzienbīstamu vidi iekārtas ārpusē;
64.3. iekārtu konstrukcijas ražotājs izveido tā, lai uzpildes vai iztukšošanas laikā ierobežotu degtspējīgu vielu noplūdi pa uzpildes vai iztukšošanas vietām.
65
65. Iekārtas un aizsargsistēmas, uz kuru virsmām uzkrājušies putekļi var uzliesmot, projektē tā, lai:
65.1. virsmas būtu viegli notīrāmas un putekļu uzkrāšanās uz tām tiktu maksimāli ierobežota;
65.2. virsmu sasilšanas temperatūra būtu ievērojami zemāka par uzkrājušos putekļu uzliesmošanas temperatūru;
65.3. varētu pazemināt temperatūru uz virsmas, ja nepieciešams novērst uzkrājušos putekļu sasilšanu.
66
66. Iekārtas un aizsargsistēmas, kuras var tikt pakļautas iespējamām pārslodzēm, nodrošina ar papildu aizsardzību, lai tās varētu izturēt palielinātas slodzes un tas neietekmētu sprādzienaizsardzību.
67
67. Iekārtu un aizsargsistēmu apvalkus, kuri nodrošina sprādzienaizsardzību, konstruē tā, lai to noņemšana būtu iespējama tikai ar speciālu instrumentu palīdzību vai nodrošinot piemērotus aizsardzības pasākumus.
68
68. Aizsardzība pret citu veidu apdraudējumiem iekārtās un aizsargsistēmās ir tāda, lai:
68.1. tiešā vai netiešā saskarē neradītu fiziskas traumas vai citu kaitējumu;
68.2. atklātās daļas virsmas augstā temperatūra vai izstarojums neradītu apdraudējumu;
68.3. neelektriska rakstura bīstamie faktori neradītu sprādzienbīstamību;
68.4. paredzamajos pārslodzes apstākļos nerastos un nepieaugtu bīstamu situāciju draudi.
69
69. Šo noteikumu 68. punktā minētās prasības piemēro, ciktāl tās nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.
70
70. Projektēšanas stadijā ražotājs ar mērīšanas, regulēšanas un kontroles ierīcēm (piemēram, maksimālās strāvas slēdži, temperatūras ierobežotāji, diferenciālie spiediena slēdži, plūsmas mērītāji, laika releji, ātruma pārsniegšanas monitori) novērš iekārtu pārslodzes.
71
71. Noslēgtās iekārtu un aizsargsistēmu nedrošās daļas, kuras var izraisīt sprādzienbīstamu vidi vai aizdegšanos un kuras atrodas noslēgtā telpā, konstruē tā, lai nodrošinātu šīs telpas iekšējā sprādziena spiediena izturību un novērstu eksplozijas pāreju ārpus telpas.
72
4.3. Iespējamie aizdegšanās avoti
72. Iekārtās un aizsargsistēmās nav pieļaujama dažādu aizdegšanās avotu (piemēram, dzirksteļu, liesmu, elektrisko loku, augstas virsmas temperatūras, akustiskās enerģijas, optiskā starojuma, elektromagnētisko viļņu) rašanās.
73
73. Veicot atbilstošus pasākumus, novērš elektrostatisko lādiņu veidošanos, kuri var radīt bīstamas izlādes.
74
74. Iekārtu strāvu vadītspējīgajās daļās nav pieļaujamas klejojošās strāvas un noplūdes strāvas, kuras var izraisīt koroziju, virsmu pārkaršanu vai dzirksteles, kā arī aizdegšanos.
75
75. Projektēšanas posmā ražotājs pēc iespējas novērš iespējamos pārkaršanas cēloņus, ko var izraisīt berze vai triecieni starp materiāliem un daļām, kuras savstarpēji saskaras, rotējot vai iekļūstot svešķermenim.
76
76. Ražotājs spiediena kompensācijas iekārtās un aizsargsistēmās iekļauj mērīšanas, kontroles un regulēšanas ierīces, lai nepieļautu spiediena kompensācijas procesa triecienviļņus vai spiedienu, kas var radīt aizdegšanos.
77
77. Iekārtu un aizsargsistēmu ārējas iedarbības riska faktorus novērš:
77.1. pietiekams aizsardzības līmenis pat mainīgos vides apstākļos (piemēram, strāva, mitrums, vibrācija, piesārņojums), ievērojot ražotāja noteiktos lietošanas apstākļu ierobežojumus, lai iekārtas un aizsargsistēmas droši veiktu paredzētās funkcijas;
77.2. iekārtas daļu izturība pret paredzamajiem mehāniskajiem un termiskajiem spriegumiem, kā arī esošo vai iespējamo ķīmisko vielu vai maisījumu iedarbību.
78
4.4. Drošības ierīces
78. Drošības ierīces izveido tā, lai tās darbotos neatkarīgi no iekārtas darbībai nepieciešamo mērīšanas vai kontroles ierīču darbības.
79
79. Tehniskie līdzekļi nodrošina pietiekami ātru drošības ierīču bojājumu atklāšanu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespēju.
80
80. Vadības iekārtas un displejus ražotājs projektē un izgatavo tā, lai tiktu ievēroti ergonomikas principi un visaugstākajā līmenī nodrošināta aizsardzība pret sprādzienbīstamību.
81
81. Elektrisko ķēžu aizsardzību nodrošina, piemērojot bezatteices principus.
82
82. Drošības ierīces ieslēgšana ir tieša, bez programmētās vadības starpniecības. Ja drošības ierīce nedarbojas, nodrošina iekārtas un (vai) aizsargsistēmu drošību, ja tas ir iespējams.
83
83. Drošības ierīces avārijas slēdzi pēc iespējas aprīko ar atkārtotas ieslēgšanas bloķētājiem (izslēdzējiem) tā, lai atkārtotā ieslēgšana būtu iespējama tikai pēc bloķētāju tīšas atgriešanas sākumstāvoklī.
84
84. Ciktāl mērīšanas līdzekļi attiecas uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām, tos projektē un izgatavo tā, lai:
84.1. tie spētu darboties paredzētajos un arī īpašos darbības apstākļos;
84.2. ja nepieciešams, būtu iespējams pārbaudīt nolasījumu precizitāti un mērīšanas līdzekļu darbspēju.
85
85. Projektēšanā paredz tādus drošības koeficientus, mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas apstākļus un iespējamās novirzes mērīšanas sistēmā, kas nodrošinātu savlaicīgu trauksmes signāla iedarbināšanu, lai būtu iespēja novērst sprādzienbīstamību.
86
86. Iekārtas, aizsargsistēmas un drošības ierīces, kuras vada ar datora palīdzību, projektē, īpašu uzmanību pievēršot riskam, kas varētu rasties programmnodrošinājuma kļūdu dēļ.
87
4.5. Aizsargsistēmas
87. Neparedzēti mainoties darbības apstākļiem un rodoties avārijas situācijai, aizsargsistēmas nodrošina automātiskas darbības iekārtu izslēgšanu ar rokas vadību, nesamazinot drošību.
88
88. Lai novērstu sprādziena draudus, avārijas izslēgšanas sistēmas nodrošina iespējami ātru un drošu uzkrātās enerģijas aizvadīšanu (izkliedēšanu) vai izolēšanu, izņemot elektroķīmiski uzkrāto enerģiju.
89
89. Aizsargsistēmas darbība ir droša neatkarīgi no pārējo iekārtu darbības arī tad, ja iekārtas un aizsargsistēmas enerģijas padeves traucējumi var radīt papildu apdraudējumu.
90
90. Iekārtas un aizsargsistēmas apgādā ar piemērotiem kabeļiem un ligzdām.
91
91. Ja iekārtas un aizsargsistēmas ir paredzēts lietot kopā ar citām iekārtām un aizsargsistēmām, nodrošina savienojumu drošību.
92
92. Iekārtām un aizsargsistēmām, kuras ir apgādātas ar uztveršanas vai trauksmes ierīcēm sprādzienbīstamas vides rašanās kontrolei, pievieno nepieciešamo lietošanas instrukciju, lai nodrošinātu to pareizu uzstādīšanu un izvietošanu piemērotās vietās.
93
4.6. Papildu prasības iekārtu projektēšanai un izgatavošanai
93. I grupas M1 kategorijas iekārtas:
93.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja tām ir darbības traucējumi;
93.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsardzību, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja viens aizsarglīdzeklis nedarbojas (aizsardzību nodrošina otrs, no tā neatkarīgs aizsarglīdzeklis) vai ja vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;
93.3. ja nepieciešams, apgādā ar papildu aizsargsistēmām, kas nodrošina to darbību sprādzienbīstamā vidē;
93.4. saglabā darbspēju sprādzienbīstamā vidē;
93.5. projektē un izgatavo tā, lai novērstu putekļu iekļūšanu iekārtās, ja nav pieļaujama putekļu iekļūšana tajās;
93.6. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmu temperatūra būtu ievērojami zemāka par iespējamo gaisa un putekļu maisījuma uzliesmošanas temperatūru un tiktu novērsta suspendēto putekļu aizdegšanās;
93.7. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.
94
94. I grupas M2 kategorijas iekārtas:
94.1. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas novērš iekārtas aizdegšanās iespēju normālos, kā arī sarežģītos darbības apstākļos, kuri rodas iekārtas nepareizas lietošanas vai vides apstākļu maiņas dēļ;
94.2. apgādā ar aizsardzības līdzekļiem, kas nodrošina iekārtas automātisku atvienošanos no enerģijas pievades avota, ja izveidojusies sprādzienbīstama vide;
94.3. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar papildu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu;
94.4. aizsargā pret gaisa un putekļu maisījuma radīto sprādzienbīstamību, ievērojot M1 kategorijas iekārtām noteiktās prasības.
95
95. II grupas 1. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:
95.1. nodrošina pret aizdegšanos, ja iekārtai ir bojājumi;
95.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;
95.3. nodrošina pret virsmu pārkaršanu (noteiktās maksimālās temperatūras pārsniegšanu) pat visnelabvēlīgākajos darbības apstākļos;
95.4. aizsargā pret temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa siltuma izdalīšanās un ķīmiskās reakcijas;
95.5. projektē un izgatavo tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt, kad iekārta ir izslēgta vai atvēršanas apstākļi ir pilnīgi droši. Pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu. Ja nepieciešams, iekārtu apgādā ar papildu bloķēšanas sistēmu.
96
96. II grupas 1. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:
96.1. projektē un izgatavo tā, lai gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanās nebūtu iespējama, pat ja iekārtai ir bojājumi;
96.2. projektē un apgādā ar divkāršu aizsargsistēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības līmeni, ja nedarbojas viena aizsargsistēma (aizsardzību nodrošina otra, no tās neatkarīga aizsargsistēma) vai vienlaikus notiek divi viens no otra neatkarīgi bojājumi;
96.3. ja nepieciešams, projektē un izgatavo tā, lai putekļu iekļūšana iekārtā vai izkļūšana no tās būtu iespējama tikai pa šim nolūkam paredzētām vietām. Šī prasība attiecas arī uz kabeļu ievadu un savienojumu vietām;
96.4. nodrošina, ka iekārtas daļu virsmas temperatūra saglabājas ievērojami zemāka par paredzamo gaisa vai putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu uzkrāto putekļu aizdegšanos;
96.5. attiecībā uz iekārtas daļu drošu atvēršanu ievēro šo noteikumu 95.5. apakšpunktā minētās prasības.
97
97. II grupas 2. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:
97.1. projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu aizdegšanās avotu rašanos, pat ja ir bieži iekārtas darbības traucējumi;
97.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmas temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas pat paaugstināta riska situācijās;
97.3. projektē tā, lai tās iekārtas daļas, kas var būt aizdegšanās avoti, varētu atvērt tikai tad, kad iekārta ir izslēgta vai aizsargāta ar atbilstošu bloķēšanas sistēmu. Ja iekārtu izslēgt nav iespējams, ražotājs pie iekārtas atveramās daļas piestiprina attiecīgu brīdinājumu.
98
98. II grupas 2. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē, projektē un izgatavo tā, lai novērstu gaisa un putekļu maisījuma aizdegšanos, ja rodas vienkārši bojājumi vai ir bieži iekārtas darbības traucējumi, kā arī ievēro šo noteikumu 95.3., 95.4. un 95.5. apakšpunktā minētās prasības.
99
99. II grupas 3. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gāzu, tvaiku vai miglas radītā sprādzienbīstamā vidē:
99.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā apkārtējā vidē neveidotos iespējamie aizdegšanās avoti;
99.2. projektē un izgatavo tā, lai to virsmas temperatūra nepārsniegtu pieļaujamās robežas paredzētajos darbības apstākļos. Augstākas temperatūras izņēmuma gadījumos var būt pieļaujamas tikai tad, ja ražotājs nodrošina īpašus papildu aizsardzības pasākumus.
100
100. II grupas 3. kategorijas iekārtas, kuras paredzēts lietot gaisa un putekļu radītā sprādzienbīstamā vidē:
100.1. projektē un izgatavo tā, lai iekārtas normālas darbības laikā iespējamie aizdegšanās avoti neizraisītu gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos;
100.2. projektē un izgatavo tā, lai iekārtu virsmas temperatūra atbilstu šo noteikumu 96.4. apakšpunktā minētajām prasībām;
100.3. izgatavo tā, lai pa kabeļu ievadu un savienojumu vietām putekļu daļiņas neiekļūtu iekārtas iekšpusē, neuzkrātos un neveidotu eksplozīvas koncentrācijas.
101
4.7. Papildu prasības aizsargsistēmu projektēšanai un izgatavošanai
101. Aizsargsistēmu funkcionālais izvietojums nodrošina iespējamā sprādziena iedarbības samazināšanu līdz pietiekamam drošuma līmenim.
102
102. Aizsargsistēmas projektē un izvieto tā, lai tās spētu apturēt sprādzienu sākumstadijā, novēršot bīstamu ķēdes reakciju, uzliesmojumu vai detonāciju.
103
103. Ja enerģijas pievade tiek pārtraukta, aizsargsistēmas saglabā darbspēju pietiekami ilgu laiku, lai izvairītos no bīstamām situācijām.
104
104. Aizsargsistēmas ir nodrošinātas pret iedarbību no ārienes un šīs iedarbības ietekmē nedrīkst zaudēt savas funkcionālās darbspējas.
105
105. Projektēšanas gaitā, izvēloties aizsargsistēmu konstrukcijās izmantojamos materiālus, ņem vērā maksimālā spiediena un temperatūras ietekmi, kas var rasties ārkārtēju apstākļu izraisīta sprādziena un paredzamā liesmu karstuma iespaidā.
106
106. Aizsargsistēmas, kuras projektētas, lai iekārta izturētu sprādziena spiedienu un sprādziena radīto triecienvilni, nedrīkst zaudēt darbspējas.
107
107. Palīgierīces, kas pievienotas aizsargsistēmām, iztur maksimāli iespējamo sprādziena spiedienu, nezaudējot darbspējas.
108
108. Projektējot aizsargsistēmas, ņem vērā sprādziena spiediena radītās reakcijas palīgierīcēs un pievienotajos cauruļvados.
109
109. Sprādziena spiediena slodzes samazināšanas ierīces projektē tā, lai aizsargsistēmās netiktu pārsniegta aizsardzības konstruktīvā izturība un netiktu apdraudēti apkārtējie cilvēki.
110
110. Sprādziena triecienviļņa slāpēšanas sistēmas projektē tā, lai tās spētu reaģēt uz sprādziena iedarbību, apturot vai noslāpējot to sākumstadijā, un nodrošinātu efektīvu pretdarbību, ņemot vērā maksimālo spiediena pieaugšanas ātrumu (līmeni) un maksimālo sprādziena spiedienu.
111
111. Aizsargsistēmas, kas paredzētas specifisku iekārtu ātrai izslēgšanai sprādziena sākumstadijā, projektē tā, lai tās būtu drošas pret iekšējā uzliesmojuma pārvadīšanu un, veicot darba funkcijas, saglabātu mehānisko izturību.
112
112. Aizsargsistēmās izmanto trauksmes signālus, kuri brīdina par nepieciešamību pārtraukt iekārtas darbību vai izslēgt tās iekārtas daļas, kuras vairs nespēj droši darboties.
113
5. Atbilstības novērtēšana
113. Lai novērtētu iekārtu atbilstību un, ja nepieciešams, arī šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto ierīču atbilstību, ražotājs izvēlas šādas atbilstības novērtēšanas procedūras:
113.1. I grupas M1 kategorijas un II grupas 1. kategorijas iekārtām ievēro B moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā minētajām prasībām, kā arī vienu no šādām procedūrām:
113.1.1. D moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.4. apakšnodaļā minētajām prasībām;
113.1.2. F moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.5. apakšnodaļā minētajām prasībām;
113.2. I grupas M2 kategorijas un II grupas 2. kategorijas iekārtām:
113.2.1. šo grupu un kategoriju iekšdedzes dzinējiem un elektroiekārtām ievēro B moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā minētajām prasībām, kā arī vienu no šādām procedūrām:
113.2.1.1. C1 moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.3. apakšnodaļā minētajām prasībām;
113.2.1.2. E moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.6. apakšnodaļā minētajām prasībām;
113.2.2. citām šo grupu un kategoriju iekārtām ievēro A moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.1. apakšnodaļā minētajām prasībām un sastāda tehnisko dokumentāciju, kuru apstiprina paziņotā institūcija;
113.3. II grupas 3. kategorijas iekārtām ievēro A moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.1. apakšnodaļā minētajām prasībām;
113.4. I un II grupas iekārtām papildus šo noteikumu 113.1., 113.2. un 113.3. apakšpunktā minētājām atbilstības novērtēšanas procedūrām var ievērot G moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.7. apakšnodaļā minētajām prasībām.
114
114. Aizsargsistēmu atbilstības novērtēšanai ievēro šo noteikumu 113.1. un 113.4. apakšpunktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras.
115
115. Sastāvdaļām piemēro šo noteikumu 113. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, izņemot marķēšanu ar CE atbilstības marķējumu un atbilstības deklarācijas sagatavošanas procedūru.
116
116. Ražotājs sastāda atbilstības apliecinājumu, kas apstiprina sastāvdaļu atbilstību šo noteikumu prasībām, paskaidrojumus par sastāvdaļu raksturlielumiem un nosacījumus, kā tās jāievieto (jāiemontē) iekārtās vai aizsargsistēmās, lai sekmētu pabeigtas iekārtas vai aizsargsistēmas atbilstību būtiskajām drošuma prasībām.
117
117. Papildus šo noteikumu 113. un 114. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, lai panāktu šo noteikumu 68. punktā minēto iekārtu un aizsargsistēmu drošumu, var ievērot arī A moduli saskaņā ar šo noteikumu 6.1. nodaļā minētajām prasībām.
118
118. Tirgus uzraudzības iestāde, balstoties uz attiecīgi pamatotu prasību, var atļaut laist tirgū un nodot ekspluatācijā objektus, kas nav sastāvdaļas un kuriem nav piemērotas šo noteikumu 113., 114. un 117. punktā minētās procedūras, un kurus izmantos aizsardzības nolūkā.
119
6. Atbilstības novērtēšanas procedūras
6.1. Iekšējā ražošanas kontrole (A modulis)
119. Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šo noteikumu 120., 121., 122., 123., 124. un 125. punktā paredzētos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie objekti atbilst šo noteikumu prasībām.
120
120. Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija ļauj novērtēt objekta atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu riska analīzi un novērtēšanu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver objekta projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja piemērojams, ir iekļauti vismaz šādi elementi:
120.1. vispārīgs objekta apraksts;
120.2. skiču projekts un ražošanas rasējumi, sastāvdaļu, mezglu, strāvas slēgumu un citas shēmas;
120.3. apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī objekta darbības izpratnei;
120.4. to pilnībā vai daļēji piemērojamo standartu saraksts, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja minētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas piemēroti, lai nodrošinātu, ka objekts atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām, kā arī citu atbilstošu tehnisko specifikāciju saraksts. Ja piemērojamie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;
120.5. projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;
120.6. testēšanas pārskati.
121
121. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavoto objektu atbilstību šo noteikumu 120. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šo noteikumu prasībām, kas uz to attiecas.
122
122. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu.
123
123. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota.
124
124. Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.
125
125. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un kopā ar tehnisko dokumentāciju nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.
126
126. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 122., 123., 124. un 125. punktā minētos ražotāja pienākumus ražotāja uzdevumā un atbildībā, ja tie ir norādīti pilnvarā.
127
6.2. ES tipa pārbaude (B modulis)
127. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā paziņotā institūcija pārbauda objekta tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apliecina, ka objekta tehniskais projekts atbilst tām šo noteikumu prasībām, kuras uz to attiecas.
128
128. ES tipa pārbaudi veic, pārbaudot pabeigtu objektu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.
129
129. ES tipa pārbaudes pieteikumu ražotājs iesniedz vienai paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Pieteikumā ietver:
129.1. ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī viņa nosaukumu un adresi;
129.2. rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;
129.3. tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija ļauj novērtēt objekta atbilstību šo noteikumu prasībām un ietver atbilstošu riska analīzi un novērtēšanu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver objekta projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja piemērojams, ir iekļauti vismaz šādi elementi:
129.3.1. vispārīgs objekta apraksts;
129.3.2. skiču projekts un ražošanas rasējumi, sastāvdaļu, mezglu, strāvas slēgumu un citas shēmas;
129.3.3. apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, un objekta darbības izpratnei;
129.3.4. to pilnībā vai daļēji piemērojamo standartu saraksts, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja minētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas piemēroti, lai nodrošinātu, ka objekts atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām, kā arī citu atbilstošu tehnisko specifikāciju saraksts. Ja piemērojamie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;
129.3.5. projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;
129.3.6. testēšanas ziņojumi;
129.4. reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testēšanas programmu.
130
130. Paziņotā institūcija:
130.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka paraugs(-i) ir izgatavots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un identificē tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo piemērojamo standartu noteikumiem, kā arī elementus, kas izstrādāti saskaņā ar citām tehniskajām specifikācijām;
130.2. veic atbilstošās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai ražotājs piemērojis attiecīgajos piemērojamos standartos paredzētos risinājumus un vai tie piemēroti pareizi;
130.3. veic atbilstošās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav piemēroti attiecīgajos piemērojamos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja risinājumi, piemērojot citas attiecīgās tehniskās specifikācijas, atbilst šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām;
130.4. vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testi.
131
131. Paziņotā institūcija sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 130. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā institūcija tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.
132
132. Ja objekta tips atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus, ja tādi ir, un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamo informāciju.
133
133. ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto objektu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā.
134
134. Ja tips neatbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija atsaka izdot ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.
135
135. Paziņotā institūcija apzina vispārpieņemto standartu izmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips turpmāk varētu neatbilst šo noteikumu prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu dēļ ir nepieciešama tālāka izpēte. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā institūcija par to informē ražotāju.
136
136. Ražotājs informē paziņoto institūciju, kura glabā tehnisko dokumentāciju par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt objekta atbilstību šo noteikumu būtiskajām drošuma prasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.
137
137. Paziņotā institūcija reizi pusgadā vai pēc pieprasījuma informē Ekonomikas ministriju par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un (vai) jebkuriem to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi vai atsaukusi, un iesniedz sertifikātu un (vai) to papildinājumu sarakstu, kurā norādīti noraidītie sertifikāti vai sertifikāti, kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.
138
138. Paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem, kurus šī institūcija ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tādiem sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.
139
139. Eiropas Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās institūcijas, iesniedzot pieprasījumu paziņotajā institūcijā, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un (vai) to papildinājumu kopijas.
140
140. Pēc pieprasījuma Eiropas Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās institūcijas veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā institūcija glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, kā arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.
141
141. Ražotājs glabā tirgus uzraudzības iestādei pieejamu ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu un tehniskās dokumentācijas kopijas 10 gadus pēc iekārtu un aizsargsistēmu laišanas tirgū.
142
142. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt šo noteikumu 129. punktā minēto pieteikumu un pildīt šo noteikumu 135., 136. un 141. punktā minētos pienākumus, ja tie ir norādīti pilnvarā.
143
6.3. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām objekta pārbaudēm (C1 modulis)
143. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām objekta pārbaudēm, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs izpilda šajā nodaļā norādītos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie objekti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām, kuras uz tiem attiecas.
144
144. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, kuras uz tiem attiecas.
145
145. Ražotājs vai cita persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, katra atsevišķi izgatavota objekta vienu vai vairākus konkrētus aspektus pakļauj vienam vai vairākiem testiem, lai pārliecinātos par atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šo noteikumu prasībām.
146
146. Ražotājs uz paziņotās institūcijas atbildību ražošanas procesā uzliek objektam paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.
147
147. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu.
148
148. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota. Atbilstības deklarācijas kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.
149
149. Ražotājs rakstiski sagatavo katras sastāvdaļas modeļa atbilstības apliecinājumu un nodrošina tā pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc sastāvdaļas laišanas tirgū. Atbilstības apliecinājumā identificē sastāvdaļu, kam šis apliecinājums ir sagatavots. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visām sastāvdaļām.
150
150. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var pildīt šo noteikumu 147., 148. un 149. punktā minētos ražotāja pienākumus, ja tie ir norādīti pilnvarā.
151
6.4. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis)
151. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs izpilda šo noteikumu 152. un 166., 167. un 168. punktā minētos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un apliecina, ka attiecīgie objekti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, kas uz tiem attiecas.
152
152. Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo objektu ražošanai, noslēguma pārbaudei un testēšanai saskaņā ar šo noteikumu 153., 154., 155., 156., 157., 158., 159., 160., 161. un 162. punktu, un ražotājs ir pakļauts šo noteikumu 163., 164. un 165. punktā minētajai uzraudzībai.
153
153. Pieteikumu novērtēt attiecīgo objektu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ražotājs iesniedz vienai paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Pieteikumā ietver:
153.1. ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, šī pārstāvja nosaukumu un adresi;
153.2. rakstisku apliecinājumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;
153.3. visu attiecīgo informāciju par objektu paredzēto kategoriju;
153.4. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;
153.5. tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.
154
154. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina objektu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.
155
155. Visus ražotāja pieņemtos kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi dokumentē rakstiski, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju un iekļauj šādu informāciju:
155.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras attiecībā uz objektu kvalitāti;
155.2. attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesi un sistemātiski veicamās darbības;
155.3. pārbaudes un testi, kurus veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, kā arī veikšanas biežums;
155.4. kvalitātes pieraksti, piemēram, inspekcijas ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, kā arī ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju;
155.5. līdzekļi nepieciešamās objekta kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvai darbībai.
156
156. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 154. un 155. punkta prasībām. Minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām piemērojamā standarta specifikācijām.
157
157. Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās objekta jomas un tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par šo noteikumu prasībām.
158
158. Audits ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Audita grupa izskata šo noteikumu 153.5. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šo noteikumu atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes, lai nodrošinātu objekta atbilstību minētajām prasībām.
159
159. Lēmumu par šo noteikumu 156. punktā veikto novērtēšanu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver audita secinājumus un lēmuma pamatojumu.
160
160. Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbību.
161
161. Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.
162
162. Paziņotā institūcija novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas šo noteikumu 154. un 155. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums. Paziņotā institūcija savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un lēmuma pamatojumu.
163
163. Paziņotās institūcijas uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.
164
164. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās institūcijas pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:
164.1. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;
164.2. kvalitātes pierakstus, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.
165
165. Paziņotā institūcija periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu. Paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija, ja nepieciešams, var veikt objektu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, – testēšanas pārskatu.
166
166. Katru objektu, kas nav sastāvdaļa un kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām, ražotājs marķē ar CE atbilstības marķējumu, kā arī uz paziņotās institūcijas atbildību uzliek objektam šo noteikumu 153. punktā minētās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.
167
167. Ražotājs rakstiski sagatavo katra objekta (kas nav sastāvdaļa) modeļa atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc objekta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē šāda objekta modeli, kuram tā sagatavota. Atbilstības apliecinājuma kopiju pievieno visiem objektiem, kas nav sastāvdaļas.
168
168. Ražotāj …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.