Licences līgums starp Latvijas Republiku un AMOCO Latvia Petroleum Company, Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību, un Oljeprospektering AB, Zviedri

Licences līgums starp Latvijas Republiku un AMOCO Latvia Petroleum Company, Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību, un Oljeprospektering AB, Zviedrijā dibinātu sabiedrību Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Licences līgums starp Latvijas Republiku un AMOCO Latvia Petroleum Company, Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību, un Oljeprospektering AB, Zviedrijā dibinātu sabiedrību Šis Licences Līgums noslēgts 1995.gada oktobra mēneša 31.dienā starp Latvijas Republiku, kuru pārstāv Ministru Kabinets (turpmāk tekstā "Valdība") Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra J.Iesalnieka un Enerģētikas valsts ministra J.Ozoliņa personā, no vienas puses, un "AMOCO LATVIA PETROLEUM COMPANY", sabiedrību, kas nodibināta saskaņā ar Delaveras pavalsts, ASV, likumdošanu (turpmāk tekstā "AMOCO"), un "OLJEPROSPEKTERING AB" (turpmāk tekstā "OPAB"), sabiedrību, kas nodibināta saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu (turpmāk tekstā AMOCO un OPAB dažkārt apzīmētas kopā "Sabiedrības" vai atsevišķi "Sabiedrība"), no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ, KA nafta tās dabīgajā veidā Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā ir pilnībā Latvijas Republikas īpašums un atrodas Latvijas Republikas kontrolē; KA Latvijas Republika ir izvirzījusi ilgtermiņa stratēģisku mērķi - izmantot savus dabas resursus ekonomikas nostiprināšanai un naftas produktu daļējai pašnodrošināšanai; KA Sabiedrības vēlas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu pētīt un izmantot naftas atradnes Latvijas Republikas ekonomiskās zonas rajonā, kas atzīmēts šī Licences Līguma Pielikumā "A" (turpmāk tekstā "Licences Darbības vieta"); KA Valdība un Sabiedrības atzīst, ka daļa no Licences Darbības vietas ir diskusiju priekšmets starp Latvijas un Lietuvas Valdībām un ka vienīgi Latvijas teritorijā esošā vieta būs šīs Licences priekšmets; KA Valdība vēlas, lai kopā ar Sabiedrībām naftas atradņu izpētē un izmantošanā Licences Darbības vietā piedalītos tās kontrolēta sabiedrība (turpmāk tekstā - "Valdībai Piederoša Sabiedrība" vai "VPS"); KA Latvijas Republika vēlas arī turpmāk realizēt kontroli pār naftas atradnēm Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, atbilstoši šī ar Sabiedrībām noslēgtā Licences Līguma (turpmāk tekstā "Licence") noteikumiem; KA Valdība un Sabiedrības apņemas pildīt šīs Licences noteikumus uz uzticēšanās un savstarpējas labvēlības pamata; KA Puses ir sastādījušas Nodomu Protokolu un apstiprinājušas to 1993.gada 17.maijā, un ar papildinājumiem pagarinājušas tā darbību 1995.gada 16.februārī un turpmāk papildinājušas un pagarinājušas to 1995.gada 26.maijā; KA saskaņā ar 1993.gada 2.februāra likumu "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu" Latvijas Republikas Ministru Kabinets ir pilnvarojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru J.Iesalnieku un Enerģētikas valsts ministru J.Ozoliņu noslēgt šo Licences Līgumu Latvijas Republikas vārdā ar Sabiedrībām kā Licenciātu; KA AMOCO Valde ar 1995.gada 14.augusta lēmumu ir pilnvarojusi AMOCO Prezidentu Valdi Budrevicu parakstīt AMOCO vārdā šo Licences Līgumu ar Valdību; KA OPAB Valde ar 1995.gada 30.oktobra lēmumu ir pilnvarojusi OPAB Projekta vadītāju Bjorn Inge Tonnessen parakstīt šo Licences Līgumu ar Valdību; un KA Valdība ir veikusi vai turpmāk veiks visu nepieciešamo, lai nodrošinātu Sabiedrībām ar šo piešķirto tiesību realizācijas iespējas un likumīgumu; TĀDĒJĀDI, PUSES ar šo vienojas par sekojošo: I NODAĻA LIETOTIE TERMINI Ja vien no konteksta neizriet citādi, šajā Licences Līgumā lietotie termini ir saprotami sekojošā, tiem piešķirtā nozīmē: 1.1 "Saistīta sabiedrība" attiecībā uz Sabiedrību ir sabiedrība, kas tieši vai netieši kontrolē vai kuru kontrolē Sabiedrība, kā arī sabiedrība, kas tieši vai netieši kontrolē, vai kuru kontrolē tāda sabiedrība, kuru, savukārt, kontrolē Sabiedrība, ar vārdu "kontrole" apzīmējot stāvokli, kad vienai sabiedrībai pieder vairāk par piecdesmit procentiem (50%) no otras sabiedrības balsstiesībām. 1.2 "Novērtēšanas urbums" - izpētes urbums, kas tiek veikts, lai novērtētu tā ģeoloģiskā slāņa komerciālo vērtību, kur atrasta nafta. 1.3 "Asociētā gāze" - Dabīgā gāze, kas atrasta kopā ar Jēlnaftu. 1.4 "Kristāliskais pamatklintājs" - vulkāniski ieži, metamorfiski ieži vai tādas izcelsmes ieži, kas paši vai veidojumi zem tiem nevarētu sevī saturēt Naftas iegulas saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemto starptautisko naftas ieguves pieredzi, kā arī tādi veidojumi, pie kuriem pieskaitāmas necaurlaidīgas substances, tādas kā sāls un māla iegulas, kā arī citi ieži, kas padara tālāku urbšanu par nepraktisku un ekonomiski neizdevīgu, izmantojot starptautiskajā naftas industrijā parasti pielietojamo moderno urbšanas tehnoloģiju. 1.5 "Bloki" - Pielikumā "A" atzīmētā zona, ievērojot 24.2.punktā noteikto. 1.6 "Komerciāla atradne" - naftas krājumi, kas atklāti Izpētes darbu rezultātā un ko Licenciāts ir atzinis par komerciāli izdevīgiem saskaņā ar IX nodaļu. 1.7 "Komerciālā ieguve" - Jēlnaftas un/vai Dabīgās gāzes ieguve un piegāde attiecīgā Mērījumu vietā atbilstoši regulāras ieguves un realizācijas programmai. 1.8 "Licences gads" - divpadsmit (12) sekojošu mēnešu posms, kas skaitāms no Licences Spēkā stāšanās datuma vai no Licences Spēkā stāšanās datuma gadadienas. 1.9. "Jēlnafta" - neapstrādāta minerālnafta, asfalts, ozokerīts un visa veida ogļūdeņraži un bitums, to dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā Dabīgās gāzes produkti, kas iegūti kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā. 1.10 "Jēlnaftas cena" - ir Jēlnaftas cena, kas tiek noteikta saskaņā ar attiecīgajiem Pielikuma "D" noteikumiem. 1.11 "Darbu vieta" - tā Licences Darbības vietas daļa, kuru pieņemamos apmēros uz pieejamo seismiskās un urbumu informācijas datu pamata noteicis Licenciāts, aptverot "Komerciālās atradnes" naftas krājuma horizontālo plakni un palielinot šo platību ar attiecīgu buferzonu tādā veidā, lai paplašinājums būtu viendabīgs ap visu uzkrāšanās laukumu. 1.12 "Apguves darbi" - darbi, kas veicami saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu ar mērķi apgūt Licences Darbības vietā esošās Naftas iegulas. Apguves darbos ietilpst Apguves urbumu ieurbšana, nobeigšana un pārbaude; urbumi un urbumu pabeigšana gāzes vai ūdens injekciju veikšanai; savākšanas līniju uzstādīšana, platformu un instalāciju uzstādīšana jūrā; separatoru, cisternu, sūkņu, mākslīgo elevatoru un citu ieguves un injekcijas iekārtu uzstādīšana Naftas ieguvei, pārstrādei un transportēšanai uz galvenajām naftas uzglabāšanas vietām vai gāzes pārstrādes iekārtām kā uz sauszemes, tā arī jūrā, ieskaitot cauruļvadu ielikšanu gan Licences Darbības vietā, gan ārpus tās uz attiecīgajām uzglabāšanas un piegādes vietām; minēto uzglabāšanas vietu un gāzes pārstrādes iekārtu uzstādīšana; kā arī dažādi gadījuma rakstura darbi, kas nav šeit atrunāti, bet nepieciešami minēto Naftas iegulu apguvei un Naftas ieguvei, kā arī Jēlnaftas un/vai Dabīgās gāzes nogādāšanai uz Mērījumu vietu saskaņā ar vispāratzīto starptautisko naftas industrijas praksi. 1.13 "Apguves urbums" - urbums, kas izdarīts saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu ar mērķi iegūt Naftu, palielināt tās ieguvi, nodrošināt tās nepārtrauktību vai paātrināt Naftas sūknēšanu; aptver ieguves urbumus, injekciju urbumus un tukšos urbumus. 1.14 "Atradne" - Izpētes darbu rezultātā veiktā Naftas atradne, kas var tikt uzsūknēta virs zemes ar plūsmu, kas izmērāma ar mūsdienu naftas industrijā izmantojamām pārbaudes metodēm. 1.15 "Izpētes izdevumi" - izdevumi, izmaksas un saistības, kas rodas Izpētes darbu procesā. 1.16. "Izpētes darbi" - darbi, kas tiek veikti saskaņā ar šo Licenci ar mērķi atklāt naftas atradnes, novērtēt šo atradņu apjomu un vērtību, attiecīgo rezervuāru tipu un to reakciju uz ekspluatāciju. Izpētes darbos ietverami ģeoloģiska, ģeofiziska un ģeoķīmiska rakstura pētījumi, analīze un izpēte, urbšana, urbumu apturēšana vai nobeigšana, šo urbumu testēšana un visi ar to saistītie darbi. 1.17 "Izpētes urbums" - jebkurš urbums, kas tiek veikts 1.16.punktā norādītajiem mērķiem, ieskaitot tukšos urbumus, atklājuma urbumus un novērtēšanas urbumus. 1.18 "Finansu gads" - periods no 1.janvāra līdz tam sekojošam 31.decembrim. 1.19 "Ārvalstu valūta" - ASV dolāri un/vai jebkura cita starptautiskajā banku sabiedrībā vispārēji atzīta brīvi konvertējama valūta. 1.20 "Gāzes lauks" - Gāzes rezervuārs vai vairāki vertikāli uzslāņojušies Gāzes rezervuāri, kas atrodas Licences Darbības vietā un, kas, saskaņā ar šīs Licences XIII nodaļu ir atzīti par komerciāli vērtīgiem. 1.21 "Valdība" - valdība, kuru pārstāv Latvijas Republikas Ministru Kabinets, ieskaitot tai pakļautās iestādes, institūcijas un amatpersonas, kas savā kompetencē darbojas kā Valdība. 1.22 "Licences Darbības vieta" - ievērojot 24.2.punktā noteikto, Bloki, izņemot kādu Bloku daļu, uz kuru Licenciāta tiesības tiek atceltas šajā Licencē noteiktajā kārtībā. 1.23 "Licenciāts" - 2.1.punktā norādītās juridiskās personas un to juridiskie mantinieki un tiesību pārņēmēji atbilstoši XVII nodaļai. 1.24 "Mērījumu vieta" - attiecībā uz Jēlnaftu un Dabīgo gāzi ir tas piegādes iekārtas punkts, kurā attiecīgi Jēlnafta vai Dabīgā gāze sasniedz ar noteces atloku saistīto mērīšanas ierīci (skaitītāju) Jēlnaftas vai Dabīgās gāzes piegādes iekārtā jūrā vai uz sauszemes, kā norādīts Vispārējā Apguves Programmā. 1.25 "Nodomu Protokols" - 1993.gada 17.maijā Pušu parakstītais Nodomu Protokols, kura darbība ar papildinājumiem pagarināta 1995.gada 16.februārī un turpmāk papildināta un pagarināta 1995.gada 26.maijā. 1.26. "Dabīgā gāze" vai "Gāze" - mitrā gāze, sausā gāze, visi gāzveida ogļūdeņraži, oglekļa dioksīds, un visas citas vielas gāzu sastāvā, ieskaitot sēra savienojumus un hēliju, kas nāk no naftas vai gāzes urbumiem, neskaitot kondensētos vai iegūtos šķidros ogļūdeņražus un ieskaitot gāzes atlikumu pēc šķidro ogļūdeņražu kondensēšanas vai to iegūšanas no gāzes. 1.27 "Dabīgās gāzes cena" - Dabīgās gāzes cena, kas noteikta saskaņā ar Pielikuma "D" attiecīgajiem noteikumiem. 1.28 "Neasociētā gāze" - Dabīgā gāze, kas atrasta atsevišķi no Jēlnaftas vai kopā ar komerciāli neiegūstamu Jēlnaftu. 1.29 "Naftas lauks" - Jēlnaftas rezervuārs vai vairāki vertikāli uzslāņojušies Jēlnaftas rezervuāri Licences Darbības vietā, kas saskaņā ar šī Līguma IX nodaļu ir atzīti par rezervuāriem ar komerciālu vērtību. 1.30 "Vispārējā Apguves programma" - Licenciāta pieņemtais plāns Naftas lauka vai Gāzes lauka apguvei un tā papildinājumi. Šim plānam jāaptver, bet ne tikai, resursu apguve, ieguves urbumu izvietojums, pamatplānojums, ieguves profils, Apguves darbu ekonomiskā analīze un šo darbu izpildes laika grafiks. 1.31 "Puses" - Valdība un Licenciāts, un "Puse" ir jāsaprot kā viena no Pusēm. 1.32 "Nafta" - Jēlnafta un Dabīgā gāze. 1.33 "Naftas darbi" - atkarībā no konteksta - Izpētes darbi, Apguves darbi vai Ieguves darbi, kā arī divu vai vairāku šo procesu kombinācijas. 1.34 "Iespējamā ieguves vieta" - Licences Darbības vietas jebkura horizontāla ģeoloģiskās struktūras daļa, jebkuru Darbu vietu ieskaitot, kurā konstatēta atradne un kurā, balstoties uz urbuma vai urbumu rezultātiem, varētu iegūt Naftu komerciālos daudzumos. 1.35 "Ieguves vieta" - jebkura Darbu vieta, kurā Nafta tiek iegūta komerciālos daudzumos. 1.36 "Ieguves Sākuma datums" - datums, kurā pabeigta pastāvīgu ieguves iekārtu uzstādīšana un Licenciāts uzsāk regulāras Naftas piegādes komerciālos daudzumos uz Mērījumu vietu. 1.37. "Ieguves darbi" - darbi, kas tiek veikti ar mērķi iegūt Naftu Licences Darbības vietā, tādi kā ieguve, injekciju veikšana, stimulēšana, apstrāde, uzglabāšana, transportēšana uz Mērījumu vietu(ām), pacelšana, u.c., tai skaitā visu šim nolūkam nepieciešamo iekārtu vadība, uzturēšana un atstāšana. 1.38 "Maksa par atradnes izmantošanu" - atlīdzība, kas maksājama Valdībai saskaņā ar XI nodaļas noteikumiem. 1.39 "Ceturksnis" - trīs (3) sekojošu mēnešu periods, kas sākas katra Finansu gada 1.janvārī, 1.aprīlī, 1.jūlijā un 1.oktobrī. 1.40 "Pielikums" - šai Licencei pievienotais Pielikums, kas ir tās sastāvdaļa. Gadījumā, ja rodas pretrunas vai nesaskaņas starp šīs Licences un kāda Pielikuma noteikumiem, par noteicošiem uzskatāmi šīs Licences noteikumi. 1.41 "Apakšuzņēmējs" - jebkura juridiska vai fiziska persona, izņemot darbiniekus, ko ar uzņēmuma līgumu nolīdzis Licenciāts vai kas nolīgti tā vārdā, lai veiktu darbus vai sniegtu pakalpojumus saistībā ar šo Licenci, un pārpratumu novēršanai ietver sevī arī otrās un zemākas pakāpes Apakšzņēmējus (apakšuzņēmējus), kurus nolīguši citi Apakšzņēmēji vai, kas nolīgti to vārdā, pakalpojumu sniegšanai saistībā ar šo Licenci. 1.42 "Darba programma" - plāni, kas sastādīti Naftas darbu veikšanai, ieskaitot Izpētes, Apguves un Ieguves darbus. II NODAĻA LICENCIĀTS, PAMATNOTEIKUMI, DARBĪBAS LAIKS 2.1 Licenciātam ar šī līguma spēkā stāšanās dienu ir ekskluzīvas tiesības (licence) veikt Naftas darbus, un šīs tiesības piešķirtas sekojošām organizācijām, kas veido Licenciātu: 1. Amoco Latvia Petroleum Company (AMOCO), ASV; 2. Oljeprospektering AB (OPAB), Zviedrija; 3. Valdībai Piederošā Sabiedrība (VPS) (līdz VPS tiek piešķirtas tiesības saskaņā ar 4.2.punktu, minētās tiesības realizēs Latvijas Republika). 2.2 Šī Licence piešķir Licenciātam ekskluzīvas tiesības veikt Naftas darbus Pielikumā "A" norādītājā teritorijā. 2.3 AMOCO uzņemas Darbu Vadītāja funkcijas, tiesības un pienākumus, un Valdība to apstiprina. Gadījumā, ja AMOCO atsacīsies no Darbu Vadītāja statusa, tiks likvidēta vai citu no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nevarēs veikt Darbu Vadītāja funkcijas, Licenciātam jānozīmē cits Darbu Vadītājs, ar Valdības piekrišanu, kas (piekrišana) nav nepamatoti liedzama. 2.4 Izpētes darbu posms sākas ar šīs Licences Spēkā stāšanās datumu un sastāv no divām (2) darbu fāzēm. a) Pirmās Izpētes darbu fāzes (turpmāk tekstā - "Pirmā Izpētes darbu fāze") ilgumam jāatbilst trīs (3) secīgiem Licences gadiem. b) Otrās Izpētes darbu fāzes (turpmāk tekstā - "Otrā Izpētes darbu fāze") ilgumam jāatbilst diviem (2) secīgiem Licences gadiem. 2.5 Pirmās Izpētes darbu fāzes beigās Licenciātam ir sekojošas izvēles iespējas: a) atteikties no Licences Darbības vietas saskaņā ar V nodaļu; vai b) uz iesnieguma pamata saņemt no Valdības Pirmās Izpētes darbu fāzes pagarinājumu līdz pat trim gadiem, ja tas nepieciešams, lai pabeigtu šajā fāzē būtiski iesāktu urbumu vai atradnes novērtēšanu; vai c) pāriet uz Otro Izpētes Darbu Fāzi, kas var tikt pagarināta uz laiku līdz (papildus) diviem gadiem, lai nepieciešamības gadījumā pabeigtu šajā fāzē būtiski uzsāktu urbumu vai atklājuma novērtēšanu. Licenciātam jāpaziņo Valdībai par savu izvēli ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms Pirmās Izpētes darbu fāzes beigām. Ja Licenciāts izvēlas augstāk minēto variantu b), viņam nav tiesību pāriet Otrajā Izpētes darbu fāzē, bez īpaša ziņojuma Valdībai par Pirmās Izpētes darbu fāzes nobeigšanu un Valdības piekrišanas. 2.6 Jebkura Izpētes darbu fāze, pamatojoties uz iesniegumu Valdībai, ir pagarināma uz laiku, kāds nepieciešams, lai Licenciāts saņemtu Valdības lēmumu par Apguves plānu, kas iesniegts sakarā ar pēc Licenciāta uzskatiem komerciālas naftas atrašanu, un uzsāktu ieguvi. 2.7 Ieguves periods katrai Darbu vietai ir divdesmit pieci (25) secīgi gadi, sākot no Ieguves sākuma datuma. Ja Ieguves perioda beigās Licenciāts uzskata turpmāko ieguvi par ekonomisku, Licenciāts var lūgt ieguves perioda pagarināšanu līdz pieciem (5) gadiem. III NODAĻA ĪPAŠUMA TIESĪBAS UZ NAFTU, AKTĪVIEM UN INFORMĀCIJU 3.1 Latvijas Republika ir vienīgā Licences Darbības vietā esošās Naftas īpašniece. 3.2 Licenciātam ir tiesības lietot bez maksas tādu Licences darbības vietā iegūtās Naftas daudzumu, dabīgā vai apstrādātā veidā, kāds nepieciešams Naftas darbu veikšanai (ieskaitot gāzes sūknēšanas darbus) Licences Darbības vietā saskaņā ar Rietumeiropas starptautiskajā naftas industrijā vispārpieņemto praksi. Šādi izlietotā Nafta nav uzskatāma par Licences Darbības vietā iegūto un uzkrāto Naftu. 3.3 Tiesības uz visiem ģeoloģiskajiem, ģeofiziskajiem, ģeoķīmiskajiem, urbumu, inženierģeoloģiskajiem, urbumu karotāžas datiem, ieguves un citu informāciju, kas iegūta Naftas darbu rezultātā, saskaņā ar 16.2.punkta noteikumiem, piederēs Valdībai. Tomēr Sabiedrībām ir tiesības paturēt minēto datu oriģinālus un izmantot tos bez maksas ar šo Licenci saistīto Naftas darbu veikšanai, kā arī ar Valdības piekrišanu, kas nav nepamatoti liedzama, atsavināt jebkuru šīs informācijas daļu jebkurai trešai personai. Ja Valdība trīsdesmit (30) dienu laikā pēc Licenciāta lūguma par piekrišanu iesniegšanas neizdod rakstisku atteikumu attiecībā uz šādas informācijas atsavināšanu, tad uzskatāms, ka piekrišana ir dota. 3.4 Īpašuma tiesības uz iegūto Jēlnaftu un/vai Gāzi, kas pienākas Licenciātam, saskaņā ar šo Licenci, pāriet no Valdības Licenciātam attiecīgajā Mērījumu vietā. 3.5 Gadījumā, ja Valdība saskaņā ar 11.4.punktu izvēlas saņemt sev pienākošos maksājumus natūrā, Valdībai pienākošās Jēlnaftas un/vai Gāzes daļu Licenciātam jānodod Valdībai vai tās pārstāvim attiecīgajā Mērījumu vietā. IV NODAĻA DALĪBAS PROCENTI 4.1 Sākotnējais Licenciāta Dalības procenta sadalījums ir sekojošs: AMOCO 45% OPAB 45% Latvijas Republika 10% 4.2 Latvijas Republikai jāpiešķir savi desmit Dalības procenti (10%) Latvijas sabiedrībai, kuras lielākā daļa ir valdības ("VPS") īpašums, viena gada laikā no Licences Spēkā stāšanās datuma, pretējā gadījumā minētie desmit Dalības procenti (10%) vienādās daļās tiks atdotas AMOCO un OPAB. Sabiedrībām jāsedz desmit Dalības procentiem (10%) atbilstošie VPS Licenciāta izdevumi Licences Darbības vietā līdz laikam, kamēr saskaņā ar IX nodaļu tiks apstiprināta Vispārējā Apguves programma. Pēc tam VPS tai piederošās Dalības procentu daļas apmēros jāpiedalās darbu izdevumos saskaņā ar Sadarbības Līgumu ("SL"). 4.3 Papildus augstāk minētajam, Valdība patur sev tiesības nodot vēl desmit (10%) Dalības procentu vai nu: a) trešai juridiskai personai, kas ir pieņemama Sabiedrībām, vai b) VPS (turpmāk tekstā šāda sabiedrība vai VPS tiek saukta "Ieceltā Sabiedrība" vai "IS"). Šīs tiesības Valdība var izmantot trīsdesmit dienu laikā no Licences Spēkā stāšanās datuma, nododot Licenciātam rakstisku paziņojumu par šādu tiesību izmantošanu un norādot IS nosaukumu un adresi. Ja IS nav pieņemama Sabiedrībām, tās paziņo par to Valdībai, un Valdībai sešdesmit dienu laikā ir tiesības nozīmēt jaunu sabiedrību. Augstāk minētā procedūra veicama līdz pieņemamas sabiedrības nozīmēšanai. Ja Valdība savlaicīgi izmanto šīs tiesības, katrai Sabiedrībai jānodod piecus Dalības procentus (5%) IS, tā lai IS būtu desmit Dalības procenti (10%). IS ir jāsedz desmit Dalības procentiem (10%) atbilstošos Licenciāta izdevumus, kas rodas šīs Licences sakarā, tai skaitā, bet ne tikai, izdevumus, kas izriet no šīs Licences VI un XXIII nodaļām. Visas izmaksas un izdevumus, kas rodas sakarā ar Dalības procentu nodošanu, jāsedz IS. V NODAĻA ATTEIKŠANĀS 5.1 Ja Pirmās Izpētes fāzes beigās Licenciāts nolemj neturpināt darbus Otrajā Izpētes fāzē saskaņā ar 2.5.punktu, Licenciātam jāatsakās no visas Licences Darbības vietas, izņemot to Licences Darbības vietas daļu, kas ir iekļauta Valdības apstiprinātajā Apguves Plānā, un tam nav nekādu turpmāku tiesību vai pienākumu saistībā ar sākotnējo Licences Darbības vietu. 5.2 Otrās Izpētes fāzes beigās Licenciātam jāatsakās no visas Licences Darbības vietas, izņemot to Licences Darbības vietas daļu, kas iekļauta piedāvātajā un Valdības apstiprinātajā Apguves Plānā. 5.3 Ar atsacīšanos no tiesībām saskaņā ar 5.1. vai 5.2.punktiem Licenciāts zaudē turpmākās tiesības un pienākumus attiecībā uz sākotnējo Licences Darbības vietu un Licence zaudē savu spēku attiecīgajā vietā, tomēr Licenciātam jānodod Valdībai visu ģeoloģiskie un ģeofiziskie dati un informācija (arī iežu urbšanas serdeņi un paraugi, naftas un gāzes paraugi, ja tādi tiek savākti), kā arī Licences Darbības vietā iegūtā, bet vēl Valdībai neiesniegtā informācija par Licences Darbības vietu, pie kam Licenciātam ir tiesības paturēt šādu datu kopijas. 5.4 Licenciāts zaudē tiesības Licences Darbības vietā ar dienu, kad šī Licence izbeidzas saskaņā ar II nodaļas nosacījumiem. VI NODAĻA DARBU SAISTĪBAS 6.1 Pirmās Izpētes darbu fāzes laikā Licenciātam jāpabeidz sekojoša Darbu programma, kuras aptuvenās kopējās izmaksas sastāda četri miljoni astoņi simti piecdesmit tūkstošus ASV dolāru ($ 4.850,000): a) apstrādāt Licences Darbības vietas seismikas datus, saskaņā ar Datu Pirkuma līgumu, kuru 1992.gada 30.jūnijā parakstījusi Valdība un Sabiedrības, seismiskos datus par 488 kilometriem, kas iegūti saskaņā ar Nodomu Protokolu, un iesniegt Valdībai šos apstrādātos datus, kā arī ziņojumu par Licences Darbības vietas perspektīvām; b) veikt vienu Izpētes urbumu Licences Darbības vietā priekškembrija pamatiezī un iesniegt tā rezultātā iegūtos ģeoloģiskos un ģeofiziskos datus un informāciju Valdībai. Daži no šai sakarā veicamajiem datu apstrādes un palīgdarbiem var būt izpildīti pirms Licences Spēkā stāšanās datuma. 6.2 Otrā Izpētes darbu fāzē Licenciātam jāpabeidz sekojoša Darbu programma aptuveni piecu miljonu ASV dolāru ($ 5.000,000) kopapjomā: - jāveic viens Izpētes urbums Licences Darbības vietā un jāiesniedz tā rezultātā iegūtie ģeoloģiskie un ģeofiziskie dati un informācija Valdībai. 6.3 Gadījumā, ja Licenciāts neizpilda 6.1. vai 6.2.punktos atrunāto minimālo darbu programmu līdz attiecīgās Izpētes darbu fāzes beigām, Sabiedrībām sešdesmit (60) dienu laikā pēc minētās fāzes beigām jāsamaksā Valdībai ASV dolāros summa, kas vienāda ar starpību starp attiecīgajai fāzei paredzētajām minimālās Darbu programmas aprēķinātajām izmaksām, kas bija paredzētas attiecīgajai fāzei, un atrunātas 6.1. un 6.2.punktos, un Izpētes izdevumu apjomu, kas izriet no Licences un, ko segušas Sabiedrības saskaņā ar Rietumeiropā valdošo starptautisko naftas industrijas praksi attiecīgajā laikā, un attiecīgā summa būs pilnīga kompensācija par Sabiedrību darba saistībām saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem. 6.4. Gadījumā, ja Licenciāts Pirmajā Izpētes darbu fāzē ir pārsniedzis savas no 6.1.punkta izrietošās darba saistības, papildus darbs ieskaitāms Otrās Izpētes darbu fāzes darba saistībās. 6.5 Jebkurš saskaņā ar 6.1. un 6.2.punktiem veicamais Izpētes urbums uzskatāms par pabeigtu, ja tas sasniedz izpētes mērķi vai punktu, pēc kura turpmāka urbšana kļūst nelietderīga, un jebkurš saprātīgs un piesardzīgs darbu vadītājs tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemto starptautisko praksi naftas industrijā, pārtrauktu urbšanu. VII NODAĻA DARBU VEIKŠANA 7.1 Saskaņā ar šīs Licences noteikumiem, Licenciātam ir ekskluzīvas tiesības veikt Naftas darbus Licences Darbības vietā un jānes atbildība par minēto darbu veikšanu. Papildus VI nodaļā atrunātajām darba saistībām, Licenciātam ir tiesības visā Licences darbības laikā, saskaņā ar Rietumeiropā atzīto naftas lauku praksi, veikt Izpētes darbus Licences Darbības vietā, tai skaitā, bet neaprobežojoties ar, Izpētes un Novērtēšanas urbumu urbšanu un padziļināšanu, kā arī Apguves urbumu padziļināšanu. 7.2 Naftas darbi Latvijas teritorijā un/vai ekonomiskajā zonā veicami saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām, tai skaitā starptautiskajām konvencijām attiecībā uz vidi, kas ir vai tiks ratificētas Latvijas Republikā, iegūstot Latvijas Republikas likuma spēku. Gadījumā, ja Latvijas Republikas likumdošanas nosacījumi ir pretrunā ar Baltijas Jūras Reģiona Jūras Vides Aizsardzības Konvenciju, ieskaitot Helsinku Komisijas pieņemtās un apstiprinātās Rekomendācijas, (turpmāk tekstā "Helsinku Konvencija"), ko ratificējusi Latvijas Republika, Licenciātam jāievēro Helsinku Konvencijas noteikumi, tad attiecībā uz Licenciātu nav piemērojamas soda naudas un nodokļi par šādu rīcību. Visi Naftas darbi tiks veikti, ievērojot drošības normas saskaņā ar Rietumeiropā valdošo starptautisko naftas lauku praksi un vides aizsardzības principiem. Gadījumā, ja Latvijas likumos un citos normatīvos aktos nav īpašu normu, kas regulē drošības, celtniecības, vides aizsardzības un citus jautājumus saistībā ar Naftas darbiem, attiecīgie darbi veicami saskaņā ar Zviedrijas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas likumiem, un Helsinku Konvenciju. Naftas darbu veikšanas gaitā Licenciātam jāsadarbojas ar attiecīgām Ministrijām un jāiegūst Latvijas attiecīgajos likumos vai normatīvajos aktos pieprasītās atļaujas. 7.3 Darbu veikšanu šīs Licences ietvaros starp Licenciāta sastāvā ietilpstošajām juridiskām personām noteiks Sadarbības Līgums ("SL"), ko dalībnieki noslēgs, un, kas būs saistošs visām Licenciāta sastāvā ietilpstošajām juridiskajām personām. Katrai Licenciāta sastāvā ietilpstošajai juridiskai personai piederošās balss tiesības ir proporcionālas tai piederošajām Dalības procenta daļām. Sekojoši lēmumi SL ietvaros ir pieņemami ar vienbalsīgu Dalības procentu balsojumu: (i) gada Darbu programmas un budžeta apstiprināšana attiecībā uz Izpētes urbumiem, darbu apjomam pārsniedzot darba saistību izpildei saskaņā ar VI nodaļu noteikto; (ii) vienošanās par Licences Darbības vietai blakus esošajā teritorijā esošo Naftas krājumu kopīgu apguvi. AMOCO būs sākotnējais Licenciāta Darbu Vadītājs Naftas darbu veikšanai saskaņā ar II nodaļu. 7.4 Licenciāts apņemas nodrošināt Latvijas uzņēmumiem līdzvērtīgas iespējas, konkurējot ar citiem uzņēmumiem, slēgt ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja līgumus, un piegādāt preces un pakalpojumus, saistībā ar šajā Licencē paredzēto darbu veikšanu, un priekšroka dodama Latvijas sabiedrībām, ar nosacījumu, ka Latvijas sabiedrības atbilst Licenciāta noteiktajiem drošības, inženierijas un darbības standartiem un specifikācijām un ir konkurētspējīgas ar ārvalstu piegādātāju piedāvātajiem nosacījumiem cenu, kvalitātes un termiņu ievērošanas ziņā. Licenciātam jāpieprasa, lai augstāk minētos nosacījumus ievērotu jebkurš tā uzņēmējs, apakšuzņēmējs un trešā persona, ko Licenciāts iesaistījis darbu veikšanā saskaņā ar šo Licenci. Licenciātam jānodrošina Valdība ar informāciju, ko Valdība var pamatoti pieprasīt, lai kontrolētu minētā nosacījuma ievērošanu, tai skaitā ar informāciju, kas attiecas uz aicinājumiem piedalīties piedāvājumu konkursos, konkursu rezultātiem un līgumattiecībām. 7.5 Pēc Licencē atrunāto darbu pārtraukšanas (pabeigšanas), Licenciātam jāpanāk kontinentālajā šelfā vai uz Latvijas piekrastes izvietoto un projektā pielietoto naftas iekārtu novākšana Rietumeiropas starptautiskajā naftas industrijā pieņemtajiem drošības, vides aizsardzības un darba standartiem atbilstošā veidā. Valdība patur tiesības atteikties no šīs prasības attiecībā uz jebkuru atsevišķu iekārtas sastāvdaļu un uz savstarpējas vienošanās pamata pārņemt tās savā īpašumā. 7.6. Neierobežojot XVIII nodaļā atrunātās Pušu tiesības, gadījumā, ja Puses vienojas, ka Licenciāts tiek kavēts vai traucēts Naftas Darbu veikšanā vai piekļūšanā Licences Darbības vietai dēļ ar personāla, Apakšuzņēmēju vai īpašuma aizsardzību saistītiem iemesliem, šeit atrunātās Licenciāta saistības un Licences termiņš tiek apturēti no attiecīgo kavēkļu rašanās brīža līdz laikam, kad Puses vienojas par to, ka traucēkļi ir novērsti. Pusēm vienojoties par to, ka traucēkļi ir novērsti, Licences darbība atjaunojas, sākot no tās apturēšanas brīža; taču attiecīgs laika sprīdis pieskaitāms Izpētes posmam un Ieguves posmam, un šim laika sprīdim jābūt vienādam ar to laiku, kas nepieciešams, lai atjaunotu darbus līdz stāvoklim, kādā tie bija to apturēšanas brīdī. 7.7 Licenciātam savlaicīgi iepriekš jāpaziņo Valdībai vai jebkurai citai Valdības nozīmētai institūcijai par savu programmu Licences Darbības vietas apskates veikšanai ar lidmašīnu, cita starpā norādot, apskatē iesaistītā Apakšuzņēmēja nosaukumu, veicamās apskates raksturu, aptuveno novērošanas platību, apskates ilgumu, norādot to sākuma datumu un tā lidlauka nosaukumu, no kura apskates lidmašīna uzsāks lidojumu. Lidojumi veicami saņemot Latvijas likumdošanā pieprasīto atļauju no attiecīgas Valdības institūcijas. 7.8 Valdībai vai Valdības šim nolūkam nozīmētajai institūcijai ir tiesības par saviem līdzekļiem inspicēt jebkuru lidmašīnu vai kuģi, kuru Licenciāts izmanto Licences Darbības vietas apskatei, un nozīmēt uz šādas lidmašīnas vai kuģa savus pārstāvjus saprātīgā skaitā, lai pārliecinātos par Valdības noteikto drošības prasību ievērošanu. 7.9 Tiktāl, cik tas nepamatoti netraucē darbu veikšanai, Licenciātam jāsadarbojas ar attiecīgajām Ministrijām nepieciešamās darbu kontroles veikšanā, nodrošinot pilnvarotā Ministriju personāla transportēšanu uz un no iekārtām jūrā un nodrošinot tā apmešanos jūrā izvietotajās neaizņemtajās vietās bāzēs. Par minētajiem kontroles braucieniem Licenciāts saņems vismaz divas nedēļas iepriekšēju rakstisku paziņojumu. Valdība uzņemas pilnu atbildību par tās personāla veselību un drošību minēto kontroles braucienu laikā. 7.10 Licenciātam ir jāatlīdzina Valsts Ekoloģiskās Ekspertīzes Komisijas ārštata ekspertu darba pamatotos un parastos izdevumus, kas rodas caurskatot Licenciāta dokumentāciju par vides ietekmēšanu, šādos izdevumos iekļaujot Izpētes darbu un Vispārējās Apguves programmas vides ietekmes ekspertīzi, saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 9.oktobra likuma "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" 14.pantu. VIII NODAĻA LICENCIĀTA SAISTĪBAS 8.1 Licenciātam jānodrošina visi Naftas darbiem nepieciešamie līdzekļi, tehnoloģija un pieredze. 8.2 Licenciātam visi Naftas darbi jāveic rūpīgi un saskaņā ar 7.2.punkta noteikumiem, tomēr paredzot, ka Licenciāts ir atbildīgs tikai par ar Naftas darbiem saistītajiem darbībām vai bezdarbībām, prasībām, kaitējumiem, zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies Licenciāta vai tā Apakšuzņēmēju tīšas darbības vai neuzmanības rezultātā. 8.3 Licenciātam Mērījumu vietā(s) jāveic visas Licences Darbības vietā iegūtās un Naftas darbos neizmatotās Naftas uzskaite. Valdības personāls uz Valdības rēķina drīkst kontrolēt šo uzskaiti un pārbaudīt izmantotos instrumentus. Gadījumā, ja ir nepieciešams vai vēlams modificēt vai nomainīt minētos instrumentus, Licenciātam ir savlaicīgi jāinformē par to Valdība, un Valdības personāls drīkst kontrolēt šādu modifikāciju vai nomaiņu. 8.4 Licenciātam savlaicīgi jāsniedz Valdībai tā rīcībā esoša aktuāla informācija, dati un ziņojumi, kas attiecas uz Naftas darbiem. 8.5 Licenciāta spēja segt zaudējumu atlīdzības izdevumus ir apliecināma vai nu: (i) ar apdrošināšanu, kas nodrošina pietiekamu atlīdzību, ņemot vērā ar Licenciāta darbu izpildi saistītos riskus un maksājamās prēmijas; vai (ii) iesniedzot Valdību apmierinošus pamatotus pierādījumus tam, ka Licenciātam ir pietiekamas finansiālas iespējas nest atbildību, un šādi pierādījumi var ietvert mātes sabiedrības garantijas tam, ka šāda mātes sabiedrība nodrošinās savu meitas sabiedrību ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai izpildītu minētas sabiedrības saistības. Ja tiek veikta apdrošināšana saskaņā ar (i) apakšpunktu, tad katra kalendārā gada beigās Valdība ir informējama par attiecīgajā laikā spēkā esošo apdrošināšanu un par tās pamatnoteikumiem. IX NODAĻA PAZIŅOJUMS PAR KOMERCIĀLU ATRADNI UN APGUVES VIETAS NOTEIKŠANA 9.1 Ja Licences Darbības vietā tiek konstatēta Naftas atradne, Licenciātam nekavējoties jāziņo par šo atradni Valdībai un jārīkojas saskaņā ar XII un XIII nodaļu noteikumiem. 9.2 Cik drīz vien iespējams pēc Naftas atradnes konstatēšanas, Licenciātam jāiesniedz Valdībai ziņojums, norādot vai šāda atradne ir vai nav novērtēšanas vērta. Ja Licenciāts uzskata, ka atradne ir novērtēšanas vērta, ziņojumā jābūt tās novērtēšanas programmai un grafikam. Licenciātam jāveic novērtēšanas programma Izpētes posmā (ieskaitot jebkurus tā pagarinājumus, kuri piešķirti saskaņā ar II nodaļu) un kā norādīts Licenciāta iesniegtajā novērtēšanas programmā un grafikā. Jebkurš Novērtēšanas urbums veicams Licenciāta pēc konsultācijām ar Valdību noteiktajā vietā un paredzētajā dziļumā. 9.3 Ne vēlāk kā simts astoņdesmit (180) dienu laikā pēc novērtēšanas programmas pabeigšanas un jebkurā gadījumā pirms Izpētes posma beigām (ieskaitot jebkurus tā saskaņā ar II nodaļu piešķirtos pagarinājumus), Licenciātam jāiesniedz Valdībai detalizēts ziņojums par novērtējuma rezultātiem, kuram jāietver visi pieejamie tehniskie dati attiecībā uz komerciālo novērtējumu un iespējamās Ieguves vietas apraksts, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar ģeoloģiskajiem un ģeofizikālajiem apstākļiem, tādiem kā rezervuāra ģeometrija, kolektora iežu fizikālās īpašības un izplatība rezervuāra robežās, komerciāli izmantojamās ieguves zonas biezums un dziļums; kolektora kopējo šķidro vielu (fluīdu) spiediens, tilpuma un temperatūras analīze, Jēlnaftas un Dabīgās gāzes rezervju novērtējums; ieguves mehānisma raksturojums, paredzamā ieguve no katra rezervuāra un urbuma; šķidro vielu (fluīdu) raksturojums, Jēlnaftas gadījumā ietverot, blīvumu, sēra procentu, nogulšņu un ūdens procentu, kā arī produkta ieguves plānu. Licenciātam šajā ziņojumā jādeklarē, vai atradnei ir vai nav komerciāls raksturs. Ja Licenciāts deklarē, ka atradne ir komerciāla, atskaitē jābūt iespējamās Ieguves vietas aprakstam, un datums, kad atskaite ir iesniegta Valdībai, uzskatāms par Komerciālās atradnes datumu. 9.4 Divsimts (200) dienu laikā pēc Komerciālās atradnes datuma, Licenciātam jāizstrādā un jāiesniedz Valdībai Vispārējā Apguves programma, kurā jāapraksta: a) Apguves vieta; b) veicamie Apguves darbi, ieskaitot turpmāko Apguves vietas, iezīmēšanu un Asociētās gāzes izmantošanas metode; c) Licenciāta plāni urbumu izvietošanai, urbšanai un pabeigšanai, Naftas ieguvei, uzglabāšanai un transportēšanai nepieciešamās iekārtas, transports un piegādes iekārtas, un šajos plānos iekļaujama sekojoša informācija: (i) plānotais Apguves urbumu skaits; (ii) detalizēta informācija par ieguves un uzglabāšanas iekārtām; (iii)Jēlnaftas un Dabīgās gāzes Mērījumu vietas; (iv) detalizēta informācija par citām Naftas darbos nepieciešamajām tehniskajām iekārtām; d) aprēķinātie Jēlnaftas un Dabīgās gāzes ieguves apjomi no Naftas un Gāzes atradnēm, kā arī minēto Naftas un Gāzes atradņu aprēķinātais komerciālās izmantošanas ilgums; e) kapitālo un tekošo izdevumu aprēķins; f) ekonomisko iespēju izpēte, ko veic Licenciāts, vai, kas tiek veikta pēc tā pasūtījuma attiecībā uz iespējamām Atradnes apguves alternatīvajām metodēm, ja tādas ir, ņemot vērā: (i) atrašanās vietu; (ii) meteoroloģiskos apstākļus; (iii) kapitālo un tekošo izdevumu aprēķinus; (iv) citus būtiskus datus un to novērtējumu; g) drošības pasākumi, kas veicami Apguves un Ieguves darbu laikā, ieskaitot pasākumus ārkārtēju apstākļu gadījumā; h) nepieciešamie pasākumi vides aizsardzības nodrošināšanā, tai skaitā ekoloģiskās ekspertīzes plāns un grafiks; i) apstākļi, kas var ietekmēt Licenciāta iespējas izpildīt Vispārējo Apguves programmu; un j) jebkādu Naftas darbu apvienošanas līgumu. 9.5 Licenciāta Vispārējai Apguves programmai jābūt sagatavotai pamatojoties uz stabiliem tehniskajiem un ekonomiskajiem principiem, kas atbilst vispārpieņemtajiem Rietumeiropā valdošiem starptautiskajiem naftas industrijas standartiem, un tā sastādāma ar mērķi ekonomiski optimāli izmantot Ieguves vietas Naftas atradnes. 9.6 Pēc Valdības lūguma, Licenciātam jāiesniedz papildus informācija vai dati, kas saprātīgos apmēros var būt nepieciešami Vispārējās Apguves programmas novērtēšanai. Valdība var noraidīt Vispārējo Apguves programmu un/vai labojumus Vispārējā Apguves programmā, kas iesniegti Valdībai saskaņā ar 9.4.punktu tikai gadījumā, ja tā neatbilst stabiliem tehniskiem un ekonomiskiem principiem saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemtajiem starptautiskiem naftas industrijas standartiem. Ja sešdesmit (60) dienu laikā no Apguves plāna vai 9.4.punkta kārtībā veikto atsevišķu Vispārējā Apguves programmas labojumu iesniegšanas dienas vai sešdesmit (60) dienu laikā pēc minēto papildus datu vai informācijas iesniegšanas dienas nav saņemts rakstisks Apguves plāna noraidījums, Apguves plāns uzskatāms par apstiprinātu. Iepriekšminētās sešdesmit (60) dienu periods pagarināms uz laiku, kāds nepieciešams Licenciātam, lai saņemtu attiecīgās valdības atļauju attiecībā uz Naftas darbu apvienošanu, kā arī, lai Licenciāts veiktu ekoloģisko ekspertīzi. 9.7. Gadījumā, ja Valdība ceļ iebildumus pret Apguves plānu, Licenciāts drīkst iesniegt šo Apguves plānu abpusēji pieņemamam neatkarīgam ekspertam, lai noteiktu vai Apguves plāns nodrošina ekonomiski optimālo Naftas ieguvi Ieguves vietā atbilstoši stabiliem tehniskiem un ekonomiskajiem principiem saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemtajiem starptautiskiem naftas industrijas standartiem. Atbilstības apliecinājuma gadījumā Valdībai jāapstiprina Apguves plāns. Piemērojama XIX nodaļā noteiktā ekspertīzes kārtība. Ja eksperts uzskata, ka tas neatbilst minētajiem kritērijiem, ekspertam jāsniedz paskaidrojumi par to, kādā veidā Vispārējā Apguves programma neatbilst šiem kritērijiem, un Licenciāts drīkst izmainīt Vispārējo Apguves programmu, lai tā atbilstu eksperta norādījumiem. Ja Licenciāts nevēlas grozīt Vispārējo Apguves programmu tā, lai šie grozījumi atbilstu eksperta norādījumiem, Licenciātam jāatsauc tā paziņojums par Komerciālo atradni attiecībā uz minēto atradni, un uzskatāms, ka Licenciāts jau sākotnēji savā, saskaņā ar 9.3.punktu iesniegtajā novērtējuma ziņojumā attiecīgo atradni nav uzskatījis par Komerciālo atradni. 9.8 Licenciāts Apguves darbu laikā drīkst labot un papildināt sākotnēji pieņemto Vispārējo Apguves programmu; tomēr paredzot, ka sekojošiem labojumiem un papildinājumiem ir nepieciešams Valdības iepriekšējs apstiprinājums; a) ja prognozējamie produkcijas ieguves apjomi, kas noteikti 9.4.d) punktā izmainīsies par divdesmit procentiem (20%) attiecībā pret apstiprināto prognozējamo ikgada ieguves vidējo apjomu vairāk nekā astoņpadsmit mēnešu laikā; un/vai b) ja apstiprinātie prognozējamie kapitāla un tekošo kopējo izmaksu apjomi, kas noteikti 9.4.e) punktā izmainīsies par divdesmit procentiem (20%); un/vai c) ja kļūst nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas apstiprinātajos drošības un vides aizsardzības pasākumos, kas noteikti 9.4.g) un h) punktā. Licenciātam ir jāievēro 9.6.punktā noteiktā kārtība. Visu labojumu vai papildinājumu kopijas ir iesniedzamas Valdībai. 9.9 Gadījumā, ja Licenciāts meklē iespējas finansēt apguvi ar banku vai citu finansu iestāžu līdzekļu palīdzību, Valdībai jāpalīdz Licenciātam, saskaņā ar Latvijas likumdošanu sniedzot nepieciešamo informāciju un rekomendācijas, ko pieprasa attiecīgās bankas vai finansu institūcijas. X NODAĻA APGUVES UN IEGUVES PLĀNI 10.1 Apguves un Ieguves darbi jebkurā Apguves vietā Licenciātam ir jāveic saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu atbilstoši Rietumeiropā vispāratzītai starptautiskās naftas industrijas praksei. 10.2 Saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu veicamo Apguves un Ieguves darbu Gada plāni un budžeti sekojošajam Finansu gadam ir iesniedzami Valdībai iespējami īsā laika pēc Apguves vietas noteikšanas, un respektīvi, ne vēlāk kā katra gada 31.decembrī. XI NODAĻA MAKSA PAR ATRADNES IZMANTOŠANU 11.1 Katrai Licenciāta sastāvā ietilpstošai juridiskajai personai attiecībā uz Apguves vietā iegūto un uzkrāto Naftu proporcionāli tās dalības procenta daļai jāmaksā Valdībai summa, kas vienāda ar vienpadsmit procentiem (11%) no attiecīgās Naftas tirgus vērtības. 11.2 Naftas tirgus vērtība nosakāma saskaņā ar šeit pievienoto Pielikumu "D". 11.3 Samaksa par atradnes izmantošanu veicama sešdesmit (60) dienu laikā pēc Naftas īpašuma tiesību pārejas no Licenciāta uz pircēju. Par nokavētiem maksājumiem aprēķināmi procenti par katru dienu pēc LIBOR ("Londonas Starpbanku Piedāvājuma Likme") likmes plus trīs procenti (3 %) gadā. 11.4 Valdība saglabā tiesības saņemt maksu par atradnes izmantošanu nevis naudā, bet Licences Darbības vietā iegūtās produkcijas veidā. Gadījumā, ja Valdība vēlas maksu par atradnes izmantošanu saņemt nevis naudā, bet Licences Darbības vietā iegūtās naftas veidā, Valdībai jāpaziņo par savu lēmumu Licenciātam sešus (6) mēnešus iepriekš, un šāda izvēle ir spēkā vismaz vienu (1) gadu. XII NODAĻA RĪCĪBA AR JĒLNAFTU UN TĀS PĀRDOŠANA 12.1 Attiecībā uz katru Ieguves vietu katra ceturkšņa sākumā un ne vēlāk, kā sešdesmit (60) dienas pirms Ieguves Sākuma datuma, Licenciātam jāsagatavo un jāiesniedz Valdībai Naftas ieguves prognoze, kurā minēts kopējais Jēlnaftas daudzums, kāds pēc aprēķiniem varētu būt iegūstams attiecīgajā Ieguves vietā katrā no nākamajiem četriem (4) ceturkšņiem, pamatojoties uz ražošanas apjomu, kas noteikts, lai panāktu ekonomiski optimālo Jēlnaftas ieguvi Ieguves vietā atbilstoši Rietumeiropā vispārpieņemtajai starptautiskajai naftas industrijas praksei. Licenciātam jācenšas katru ceturksni iegūt paredzēto naftas daudzumu. 12.2 Katrai Licenciāta sastāvā ietilpstošajai juridiskajai personai, visu šīs licences darbības laiku, ir tiesības pēc saviem ieskatiem sūknēt, paturēt natūrā naftu, vai realizēt un eksportēt visu savu Licences Darbības vietā iegūto Jēlnaftas daļu bez Valdības papildus licences vai atļaujas. 12.3 Valdībai ir tiesības pirkt Latvijas iekšējam tirgum līdz divdesmit pieciem procentiem (25%) Jēlnaftas, kas tiek iegūta jebkurā Ieguves vietā un netiek izmantota Naftas darbiem saskaņā ar 3.2.punktu, ar nosacījumu, ka tiek noslēgts savstarpēji pieņemams pārdevuma līgums, kurā ietvertie komerciālie nosacījumi nav mazāk labvēlīgi Licenciātam, kā tie, kas būtu pieejami, Jēlnaftai tiekot pārdotai trešai personai un/vai eksportētai. Šādam pirkuma līgumam jāparedz, ka Valdība maksās Licenciātam ārzemēs, konvertējamā valūtā četrdesmit piecu (45) dienu laikā pēc Valdības nopirktās Jēlnaftas nodošanas Mērījumu vietā. No jebkurām laicīgi nesamaksātajām summām aprēķināmi nokavējuma procenti par katru dienu pēc LIBOR likmes plus trīs procenti (3%), rēķinot no noteiktā datuma līdz samaksas dienai. Ja Licenciāts nav saņēmis pilnu samaksu četrdesmit piecu (45) dienu laikā no piegādes datuma kā iepriekš noteikts, un šāda neizpilde netiek novērsta piecu (5) dienu laikā pēc tam, kad Licenciāts nosūtījis Valdībai attiecīgu paziņojumu par šādu neizpildi, Licenciātam ir tiesības, bet ne pienākums: a) apturēt Valdības tiesības iegādāties Jēlnaftu saskaņā ar 12.3.punktu; un ja Licenciāts nav saņēmis maksājumu un tā procentus simts (100) dienu laikā, skaitot no dienas, kad šāds maksājums būtu veicams, Licenciātam ir tiesības saņemt un paturēt Valdībai saskaņā ar 11.4.punktu pienākošos samaksu par atradnes izmantošanu (vai saražoto natūrā) līdz tam laikam, kamēr vai nu Valdība samaksā visas pienākošās summas un to procentus, vai kamēr maksājumi par atradnes izmantošanu vai saražotā un pārdotā vērtība, kas noteikta pamatojoties uz Jēlnaftas Cenu saskaņā ar Pielikumu "D", sasniedz visu pienākošos summu un to procentu apmēru, atkarībā no tā, kas no minētā notiek vispirms. Minētās Jēlnaftas pirkšanas izvēles iespējas Valdībai jāizmanto, iesniedzot Licenciātam rakstisku paziņojumu, kas veicams ne vēlāk kā simts astoņdesmit (180) dienas pirms attiecīgā kalendārā gada pirmās dienas, kurā šādas tiesības izmantojamas, un šāda izvēle ir galīga un saistoša vismaz vienu (1) gadu. XIII NODAĻA DABĪGĀ GĀZE 13.1 Valdībai ir pirmpirkuma tiesības iegādāties Latvijas iekšējam tirgum līdz simts procentiem (100 %) Dabīgās gāzes, kas iegūta jebkurā Ieguves vietā un netiek izmantota Naftas darbos saskaņā ar 3.2.punktu, ar nosacījumu, ka tiek noslēgts savstarpēji pieņemams pirkuma līgums ar komerciāliem noteikumiem, kas nav Licenciātam mazāk izdevīgi, kā Dabīgās gāzes eksporta gadījumā pieejamie noteikumi, un kas paredz, ka Valdība Sabiedrībām veic samaksu ārzemēs, konvertējamā valūtā. Gāze, kas nav nepieciešama iekšējā tirgus vajadzībām, ir eksportējama bez papildus licences vai atļaujas saņemšanas no Valdības. Katrai Pusei proporcionāli tās Dalības procenta daļai ir tiesības piedalīties sarunās par jebkuras citas Puses veikto Licences Darbības vietas Dabīgās gāzes izmantošanu un realizāciju. 13.2 ASOCIĒTĀ DABĪGĀ GĀZE. 13.2.1 Gadījumā, ja Jēlnaftas atradne, kuru Licenciāts ir atzinis par komerciālu saskaņā ar 9.3.punktu, satur Asociēto gāzi, Licenciātam, 9.3.punktā minētajā detalizētajā novērtēšanas atskaitē ir jānosaka vai paredzamā Asociētās gāzes ieguve varētu pārsniegt Asociētās gāzes daudzumu, kāds saskaņā ar 3.2.punktu ir nepieciešams Jēlnaftas ieguves darbiem (šāds pārsniegums turpmāk tekstā tiek saukts par "Asociētās gāzes pārpalikumu"), un vai Asociētās gāzes pārpalikums iegūstams komerciālos daudzumos. Ja Licenciāts paziņo, ka šāds Asociētās gāzes pārpalikums eksistē un iegūstams komerciālos daudzumos, Licenciātam savā saistībā ar Jēlnaftas atradni un saskaņā ar 9.4.punktu sagatavotajā Vispārējā Apguves programmā detalizēti jāapraksta Asociētās gāzes pārpalikuma komerciālai izmantošanai nepieciešamās savākšanas, apstrādes, saspiešanas un transportēšanas pasākumi, kā arī to aprēķinātās izmaksas. 13.2.2 Ja Licenciāts paziņo, ka Asociētās gāzes pārpalikums iegūstams komerciālos daudzumos, deviņdesmit (90) dienu laikā pēc tam, kad Licenciāts izstrādājis Vispārējo Apguves Programmu, Valdībai jāpaziņo Licenciātam vai tā vēlas pirkt Asociētās gāzes pārpalikumu vietējām vajadzībām. 13.2.3 Ja Valdība izšķiras par Asociētās gāzes pārpalikuma pirkšanu saskaņā ar 13.2.2.punktu, tad: (i) Licenciātam jāuzstāda savākšanas, apstrādes, saspiešanas, transportēšanas un apstrādes iekārtas, kas nepieciešamas Asociētās gāzes pārpalikuma ieguvei un nogādāšanai Mērījumu vietā, kā atrunāts Vispārējā Apguves programmā; un (ii) visos šajā Licencē paredzētajos gadījumos Asociētās gāzes pārpalikuma cenai jābūt vienādai ar Dabīgās gāzes cenu, kas nosakāma saskaņā ar Pielikumā "D" noteiktajiem principiem. Jebkurš līgums par Gāzes pārdošanu ir apspriežams saskaņā ar Pielikumā "D" minētajiem cenas noteikšanas principiem. 13.2.4 Ja Licenciāts paziņo, ka Asociētās gāzes pārpalikums nav iegūstams komerciālos daudzumos, tad: (i) Licenciātam bez maksas jāpiegādā Valdībai uz Gāzes/Jēlnaftas sākotnējās atdalīšanas iekārtām Licences Darbības vietā tādu Asociētās gāzes pārpalikumu, kādu Valdība vēlas saņemt, kā arī atdalīšanas vietā bez maksas jāuzstāda iekārtas, kas nodrošinātu minēto piegādi; (ii) apakšpunktā (i) norādītajā gadījumā Valdība ir atbildīga par Asociētās gāzes pārpalikuma savākšanu atdalīšanas iekārtās, tās apstrādi, saspiešanu un transportēšanu un pārstrādi, kā arī sedz visus ar to saistītos izdevumus; (iii) jebkurai Asociētās gāzes pārpalikuma saņemšanai un izmantošanai no Valdības puses jānotiek saskaņā ar stabilo Rietumeiropā vispāratzīto starptautisko naftas ieguves praksi un tādā veidā, lai tā netraucētu Licenciātam Jēlnaftas ieguves procesā vai arī Licenciāta Jēlnaftas transporta ierīcēm; un (iv) par Valdības saņemto Asociētās gāzes pārpalikumu Licenciātam nav jāmaksā 13.2.4.punktā noteiktā maksa par atradnes izmantošanu. 13.2.5 Licenciātam, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai tās nozīmētu institūciju, ir tiesības sadedzināt jebkuru Asociētās gāzes pārpalikumu, kas netiek izmantots saskaņā ar 13.2.3. vai 13.2.4.punktiem. 13.3 NEASOCIĒTĀ GĀZE. 13.3.1 Gadījumā, ja Licences Darbības vietā tiek atklāta Neasociētā gāze, Licenciātam jāiesniedz detalizēts novērtēšanas ziņojums saskaņā ar 9.3.punktu, aptverot Licenciāta aprēķinus attiecībā uz tās krājumiem, ieguves iespējām, apguves izmaksu un ieguves izmaksu aprēķins, kā arī vērtējums par ekonomisko izdevīgumu. Licenciātam savā ziņojumā arī jādeklarē, vai atradnei ir eventuāli komerciāls raksturs. 13.3.2 Ja Licenciāts 13.3.1. punkta kārtībā paziņo, ka atradnei ir eventuāli komerciāls raksturs, ir nodibināma Gāzes Apguves Komiteja, kas sastāvētu no vienāda skaita Valdības un Licenciāta pārstāvjiem un kuras uzdevums būtu dot kopēju novērtējumu šādas Gāzes izmantošanas iespējām vietējā tirgū, kā arī apspriest savstarpēji saistītās darbības, kas nepieciešamas, lai nogādātu Gāzi līdz tās tiešajam patērētājam minētajā tirgū. Bez tam, Licenciātam ir tiesības izvērtēt Gāzes eksportēšanas ekonomisko izdevīgumu. Viena (1) gada laikā pēc Licenciāta novērtēšanas ziņojuma iesniegšanas, Pusēm jāsatiekas, lai noteiktu, vai Gāzes gaidāmais ieguves apjoms un citi svarīgi faktori pamato Gāzes apguvi un ieguvi tās pārdošanai iekšējā tirgus vajadzībām, un gadījumā, ja minētais tirgus nespētu patērēt iegūto Gāzi, eksporta vajadzībām. Gadījumā, ja Licenciāts deklarē, ka Dabīgās gāzes gaidāmais ieguves apjoms un citi svarīgi faktori liek šķēršļus gāzes ieguvei un realizācijai vietējā tirgū un/vai eksportam, tad, neskatoties uz šīs nodaļas un II, V un IX nodaļu nosacījumiem, Licenciātam ir tiesības paturēt eventuālā komercatklājuma vietu uz laiku, kas nepārsniedz piecus (5) gadus no Licenciāta novērtējuma ziņojuma saskaņā ar 13.3.1.punktu. Šinī laika posmā Licenciātam jāpiestrādā pie ekonomiski izdevīga vietējā un/vai eksporta tirgus izveides, un tam ir tiesības jebkurā brīdī nākt klajā ar paziņojumu, ka Neasociētās gāzes atradnes apguve ir pamatota, un uzsākt darbību saskaņā ar 13.3.3.punktu. 13.3.3 Gadījumā, ja pēc Licenciāta uzskatiem Neasociētās gāzes atradnes apguve ir pamatota, Licenciātam, saskaņā ar 9.4.punktu, ir jāizstrādā un jāiesniedz Valdībai Vispārējā Apguves programma attiecībā uz minēto Atradni. Gadījumā, ja Valdība nosaka, ka minētā atradne nav izmantojama vietējā tirgū, bet Licenciāts uzskata minēto Neasociētās gāzes atradni par komerciālu, ja iegūto Dabīgo gāzi eksportētu pēc apstrādes, Licenciāts drīkst pēc saviem ieskatiem apgūt gāzes lauku saskaņā ar 9.4.punkta kārtībā Valdībai iesniegto Vispārējo Apguves programmu. Ja Licenciāts uzsāk Apguves darbus eksportam, Valdībai jāsniedz Licenciātam atbalsts nepieciešamo iekārtu uzstādīšanai Latvijā. 13.3.5 Gāzes laukā iegūtās, un Valdības izmantošanai Latvijā pirktās Neasociētās dabīgās gāzes cenai jebkurā Licencē paredzētā gadījumā jābūt saskaņā ar Pielikuma "D" noteikumiem aprēķinātajai Dabīgās gāzes Cenai. XIV NODAĻA NODOKĻI UN NODEVAS 14.1 Katras Sabiedrības, to Saistīto sabiedrību un Apakšuzņēmēju aplikšanu ar nodokļiem regulē Latvijas Republikas nodokļu likumdošana un spēkā esošie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, un šīs XIV nodaļas noteikumiem. 14.2 Neskatoties uz Latvijas nodokļu likumdošanas noteikumiem katras šī Licences Līguma Sabiedrības ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanā piemērojami sekojoši noteikumi: a) Ar Sabiedrības bruto ienākumu saprotami kā kopējie šādas Sabiedrības ieņēmumi no līdzdalības saskaņā ar šo Licenci iegūtajā un realizētajā Naftā plus jebkuri citi ienākumi (kas nav no nodokļiem atbrīvotie ienākumi saskaņā ar Latvijas nodokļu likumiem vai noteikumiem, spēkā esošajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, vai šo Licenci), kas gūti no Naftas darbiem šīs Licences ietvaros. Jebkuri citi ienākumi, kas nav gūti no Naftas darbiem, ir pakļaujami vispārēji piemērojamiem nodokļu likumiem un spēkā esošajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Gadījumā, ja Nafta tiek pārdota darījumā, kas nav Vienkāršais pārdošanas darījums (kā definēts Pielikumā "D"), tad kopējie ienākumi no šādas realizācijas uzskatāmi par balstītiem uz attiecīgā mēneša Naftas pārdošanas cenu, kas noteikta saskaņā ar Pielikumu "D". b) Sabiedrības ar nodokli apliekamais ienākums ir aprēķināms, atskaitot no bruto ienākuma visas Sabiedrības ar šīs Licences ietvaros veiktajiem Naftas darbiem saistītās izmaksas un izdevumus. No bruto ienākumiem atskaitāmās izmaksas un izdevumi uzskaitīti šeit pievienotajā Pielikumā "E". Ja attiecīgā Finansu gada ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķina rezultātā parādās zaudējumi, šo zaudējumu summa ir pārnesama uz tam sekojošo Finansu gadu un tam sekojošajiem Finansu gadiem, katru reizi par vienu gadu hronoloģiskā secībā, laika posmā, kas izbeidzas desmitā Finansu gada beigās pēc zaudējumu rašanās gada, un atskaitāma no Sabiedrības apliekamā ienākuma attiecīgajos Finansu gados līdz laikam, kamēr zaudējumi ir pilnībā atskaitīti no šādas Sabiedrības apliekamā ienākuma nodokļa. Zaudējumi, kurus var pārnest uz nākošo Finansu gadu samazinās ar nodokli apliekamo ienākumu Finansu gadu secībā, no kuriem šie zaudējumi tiek pārnesti, sākot ar agrāko Finansu gadu zaudējumiem. Ja Valdības vēlāk pieņemtie nodokļu likumi pieļauj zaudējumu pārnešanu garākā periodā nekā tas noteikts šeit, katra Sabiedrība var izmantot šādu garāko periodu. d) Izņemot apakšpunktā e) paredzētos gadījumus, katras Sabiedrības apliekamais ienākums ir apliekams ar ienākuma nodokli pēc divdesmit piecu procentu (25%) likmes. e) Katra Sabiedrība ir atbrīvojama no aplikšanas ar ienākuma nodokli trīs Finansu gadu laika periodā, sākot ar pirmo Finansu gadu, kad šī Sabiedrība gūst pozitīvu ar nodokļiem apliekamo ienākumu (kas aprēķināts pēc jebkādu piemērojamo pārnesto Naftas darbu zaudējumu segšanas saskaņā ar 14.2.c) punktu). Trīs gadu periodam izbeidzoties, katrai Sabiedrībai divu turpmāko Finansu gadu laikā piemērojama nodokļu likme, kas vienāda ar vienu pusi (0,5) no d) apakšpunktā noteiktās nodokļa likmes. f) Katras Sabiedrības maksājamā ienākuma nodokļa summa ir aprēķināma un novērtējama ASV dolāros, un nodokļi maksājami latos un santīmos. Apmaiņas kurss nosakāms pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa nodokļu maksāšanas dienā. Sabiedrības Latvijas filiāle ir pakļauta ikgadējai Latvijā licencēta zvērināta revidenta pārbaudei, un gada pārskati un ziņojumi sagatavojami latviešu valodā. g) Šī 14.2.punkta noteikumi ir piemērojami atsevišķi attiecībā uz katru Sabiedrību. Ne Licenciāts, ne Sabiedrības kā grupa nav apliekami ar nodokļiem Latvijā. 14.3 Neskatoties uz Latvijas nodokļu likumdošanas noteikumiem, katra Sabiedrība, tās Saistītās sabiedrības un to ārvalstu Apakšuzņēmēji ir atbrīvojami no zemāk norādītajiem jebkuru Latvijas Republikas institūciju noteiktajiem nodokļiem un nodevām attiecībā uz šīs Licences ietvaros veicamajiem Naftas darbiem vai attiecībā uz īpašumu vai izmantojamo kapitālu vai no šādiem darbiem iegūto ienākumu: a) Visiem nodokļiem no tīrā ienākuma vai kopējā ienākuma, izņemot to ienākumu nodokli, kas noteikts katrai Sabiedrībai un atrunāts XIV nodaļā. b) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem par Sabiedrības līdzdalības Licencē nodošanu apmērā, kādā šāda nodošana sastāv no tā, ka tiesību pārņēmējs tiesību piešķīrēja vārdā uzņemas nākotnes izmaksu segšanu, un no šādiem darījumiem netiek gūta peļņa. c) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem par peļņas vai kapitāla sadali vai kapitāla vai īpašuma pāreju Sabiedrības ietvaros, vai kapitāla ieplūdi Sabiedrībā no tās mātes uzņēmuma. d) Visiem apgrozības, tirdzniecības, pievienotās vērtības, akcīzes vai citiem līdzīgiem nodokļiem, ieskaitot nodokļus, ar kuriem aplikti Sabiedrības (vai tās Saistīto sabiedrību) maksājumi Apakšuzņēmējiem vai piegādātājiem tāpat, kā Apakšuzņēmēju vai piegādātāju maksājumi to Apakšuzņēmējiem vai piegādātājiem. Ja Apakšuzņēmēji vai piegādātāji ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, visi darījumi, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa samaksas, saskaņā ar šo XIV nodaļu ir uzskatāmi par tādiem, kas aplikti ar pievienotās vērtības nodokli pēc nulle procentu (0%) likmes. e) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, akcīzes vai eksporta nodokļiem, kas saistīti ar Licences Darbības vietā iegūtās Naftas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi vai realizāciju, vai arī Sabiedrības vai tās klientu veikto Naftas eksportu, izņemot dabas resursu nodokļus par izmešiem (maksa par izmešiem) saskaņā ar 1995.gada likumu "Par dabas resursu nodokli". f) Visiem muitas un importa nodokļiem, nodevām un maksājumiem par jebkuru kuģi, gaisa kuģi, urbšanas iekārtu (kuģi), mašīnām, iekārtām, transporta līdzekļiem, instrumentiem, materiāliem vai piegādēm, kurus Latvijā ieved Sabiedrība vai jebkurš Apakšuzņēmējs Naftas darbu veikšanai. Minētās lietas Sabiedrība vai jebkurš Apakšuzņēmējs var izvest bez aplikšanas ar eksporta nodevām, nodokļiem, atlīdzību un jebkādiem citiem maksājumiem. g) Visiem muitas un importa, un/vai eksporta nodokļiem, nodevām un maksājumiem par importētām un/vai eksportētām Sabiedrības, tās Saistīto sabiedrību vai jebkuru Apakšuzņēmēju darbinieku mājturības un personīgās lietošanas mantām. Gadījumā, ja šādas mājturības vai personiskās mantas tiek Latvijā realizētas, to importētājs ir pakļauts vispārējām muitas un importa nodevām, ja tādas piemērojamas šīm precēm. h) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem par vai attiecībā uz maksājumiem, ko veic Sabiedrība (kas nav Sabiedrības Latvijas filiāle) Saistītajām sabiedrībām par sniegtajiem pakalpojumiem un tehnisko palīdzību. i) Visi nodokļi, nodevas vai maksājumi par vai attiecībā uz jūrā veicamo Naftas Darbu gaitā izmatojamo kapitālu vai jebkuru mantu, ieskaitot jebkuru nodokli par neto vērtību. j) Visi citi ieguldījumi, kas nav parasti piemērojamie, nediskriminējoši maksājumi vai honorāri. Neskatoties uz iepriekš minēto, Sabiedrībai un tās Saistītajām sabiedrībām piemērojami vispārēji piemērojamie, nediskriminējoši maksājumi vai nodevas par faktiski saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, kas piegādāti pēc to lūguma (kā piemēram, parastās ostu nodevas, lidostu nodevas, maksa par komunālajiem pakalpojumiem), īpašuma (nekustamā īpašuma) nodoklis par sauszemes ēkām un būvēm, pievienotās vērtības nodoklis no maksājumiem par parasto ēku uzturēšanu (kā piemēram, komunālie pakalpojumi, kārtējie sīkie remonta darbi u.t.t.) a) Izņemot to, kas atrunāts spēkā esošajos nodokļu līgumos vai šajā 14.4.punktā, katras Sabiedrības, to Saistīto sabiedrību vai jebkuru ārvalstu Apakšuzņēmēju ne-Latvijas darbinieki, kas uzturās Latvijā, ir pakļauti vispārēji piemērojamam Latvijas likumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nosacījumu, ka šādiem darbiniekiem piemērojamā nodokļa likme nekādā gadījumā nepārsniedz četrdesmit procentus (40%) no to apliekamā ienākuma, kā arī šis ienākuma nodoklis nepārsniedz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem piemērojamo ienākuma nodokļa likmi. b) Katras Sabiedrības, to Saistīto sabiedrību vai jebkura ārvalstu Apakšuzņēmēja darbinieki, kas nav rezidenti, ir pakļauti Latvijas ienākuma nodoklim tikai attiecībā uz ienākumiem, kas tieši gūti Latvijā par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem, ja vien šāds ienākums nav atbrīvojams no ienākuma nodokļa saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem par nodokļa dubultās uzlikšanas novēršanu, Latvijas likumdošanu vai …