Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību"

Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 737 Rīgā 2020. gada 4. decembrī (prot. Nr. 77 40. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto 3. risinājuma variantu, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizāciju. 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju un Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi") par līdzatbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma 3. risinājuma varianta īstenošanā. 3. Pēc Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācijas Latvijas Nacionālā arhīva atbrīvotos valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, virzīt atsavināšanai. 4. Jautājumu par Finanšu ministrijai nepieciešamo finansējumu, lai segtu valsts īpašumā esošās infrastruktūras attīstības izdevumus valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", bet Kultūras ministrijai, pamatojoties uz tās iesniegtajiem priekšlikumiem par prioritāro pasākumu īstenošanu, - Latvijas Nacionālā arhīva aprīkojuma iegādes izdevumus, pārcelšanās izdevumus, nomas maksu (tai skaitā par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" īpašumos veiktajiem kapitālieguldījumiem), maksu par komunālajiem pakalpojumiem un papildu maksājumus, izskatīt kārtējā gada budžeta likuma sagatavošanas procesā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Kultūras ministrs N. Puntulis (Ministru kabineta 2020. gada 4. decembra rīkojums Nr. 737) Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" Rīgā, 2020 Saturs Lietotie jēdzieni Kopsavilkums 1. LNA darbības raksturojums 2. LNA izmantoto NĪ tehniskā stāvokļa novērtējums 3. Risku izvērtējams 4. Risinājumu izvērtējums un to finansiālā ietekme 4.1. LNA infrastruktūras atjaunošana 4.2. LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā 4.3. LNA infrastruktūras optimizācija 4.4. Alternatīvu izvērtējums 5. Izvēlētās alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" detalizācija 5.1. Finansējuma piesaistes alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" īstenošanai 5.2. Finansējums attīstības izdevumu segšanai 5.3. Attīstības izmaksu potenciālie finansēšanas avoti 5.4. Objektu uzturēšanas izdevumi 6. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu 7. Priekšlikumi turpmākai rīcībai Lietotie jēdzieni FM - Finanšu ministrija GV - glabājamā vienība - arhīva dokumentu uzskaites vienība, ko izmanto Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāšanā esošo un nododamo dokumentu apjoma noteikšanai. Tā var būt, piemēram, lieta, fotodokuments, kinolentes rullītis, elektronisko dokumentu mape. Lielāko apjomu veido dokumenti papīra formātā KM - Kultūras ministrija LNA - Latvijas Nacionālais arhīvs NĪ - nekustamais īpašums VNĪ - valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" Kopsavilkums Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ir sagatavots, lai risinātu jautājumu par LNA funkciju veikšanai izmantoto nekustamo īpašumu (kopumā 22 NĪ visā Latvijas teritorijā, kopējā ēku platība 87 609.1 m2) kritisko stāvokli un rastu funkciju veikšanai piemērotu, saimnieciski izdevīgu risinājumu turpmākai LNA infrastruktūras attīstībai. LNA izmantotās infrastruktūras tehniskais stāvoklis vērtējams kā kritisks un arhīva glabātavās sasniegts maksimālais aizpildījums. Neveicot ieguldījumus LNA funkcijām atbilstošas infrastruktūras izveidē, pakāpeniski tuvāko gadu laikā LNA nebūs iespējams īstenot savas funkcijas. Konceptuālajā ziņojumā izvērtētas 3 alternatīvas, lai nodrošinātu LNA ar atbilstošu infrastruktūru: 1) LNA izmantoto NĪ atjaunošana; 2) LNA nepieciešamās infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā; 3) LNA izmantotās infrastruktūras optimizācija. Konceptuālais ziņojums izskatīts un atbalstīts Arhīvu padomes 2019.gada 4.aprīļa sēdē (prot. Nr.3). Konceptuālais ziņojums nerisina jautājumu par nodrošinājumu elektronisko dokumentu un datu uzglabāšanai, kā arī nerisina LNA struktūrvienību optimizāciju. 1. LNA darbības raksturojums LNA ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Jau 1919.gada 29.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Valsts vēsturiskā arhīva dibināšanu. Neskatoties uz sarežģīto saimniecisko un politisko situāciju, arhīvs uzņēmās rūpes par iestāžu dokumentu apkopošanu un glabāšanu. LNA uzsāka darbu 2011.gadā un tajā ir apvienotas visas bijušās valsts arhīvu sistēmas iestādes. Bijušie valsts arhīvi ir LNA struktūrvienības. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1992.gadā Valsts arhīvu ģenerāldirekcija bija neatkarīga, Augstākās Padomes prezidijam padota iestāde. 1993.gadā Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tika nodota Tieslietu ministrijas pārraudzībā, savukārt no 2001.gada Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tika nodota KM pārraudzībā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra rīkojumu Nr.706 "Par valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju" tika nolemts reorganizēt valsts arhīvu iestādes, tās apvienojot, un ar 2011.gada 1.janvāri izveidot valsts tiešās pārvaldes iestādi - LNA. LNA darbības pamatā ir Arhīvu likums (stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī), kas nosaka Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas, pieejamības un pārvaldības pamatprincipus. LNA kompetenci nosaka Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1234 "Latvijas Nacionālā arhīva nolikums". LNA struktūru nosaka kultūras ministra saskaņotais LNA reglaments. LNA glabātais nacionālais dokumentārais mantojums ir nenovērtējama mūsu valsts bagātība, dokumentārā liecība par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Latvijas teritorijā laikposmā no 1220.gada līdz mūsdienām. Tas ir vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, daudzveidīgs un apjomīgs kultūrvēstures materiāls. Arhīvos glabātie dokumenti par mūsu valsts dibināšanu, fotogrāfijas, skaņas un audiovizuālais materiāls par būtiskākajiem notikumiem tās vēsturē tika plaši izmantoti valsts 100. jubilejas gadā. Arhīva dokumenti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēsturei. Tabula Nr.1 "LNA uzglabāto dokumentu apjoms" Nr. Dokumentu veids Dokumentu apjoms, GV skaits 2019.gadā Plānotais dokumentu skaits, 2030.gadā GV skaits 1. Papīra formāta dokumenti 20 546 173 22 308 784 2. Kinodokumenti 93 055 Nav datu, šobrīd GV tiek pamatā nodotas digitālā formātā 3. Videodokumenti 12 053 Nav datu, šobrīd GV tiek pamatā nodotas digitālā formātā 4. Fotodokumenti 1 793 400 Nav datu, šobrīd GV tiek pamatā nodotas digitālā formātā 5. Skaņas dokumenti 55 313 Nav datu, šobrīd GV tiek pamatā nodotas digitālā formātā 6. Elektroniskie dokumenti 9 545 Nav datu KOPĀ: 22506716 22 485 274 GV analogā (galvenokārt papīra formātā) un pārējās GV digitālā formātā Kā redzams tabulā Nr.1 "LNA uzglabāto dokumentu apjoms" šobrīd LNA glabāšanā ir vairāk kā 22 miljoni GV jeb dokumenti 173 plauktu kilometru garumā. Vidējais dokumentu apjoma pieauguma temps ir 170 tūkst. GV jeb 0,1 kilometrs plauktu gadā. Līdz ar to līdz 2030.gadam GV apjoms palielināsies par 2 milj. GV jeb 1,2 plauktu kilometriem. LNA pēc darbības jomas ir pārresoru institūcija, jo nodrošina institūciju dokumentu pārvaldības un arhīvu veidošanas uzraudzību, kā arī privātpersonu dokumentu ar arhīvisko vērtību uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, attiecīgi nodrošinot Latvijas valsts atmiņas veidošanu. Atbilstoši Arhīvu likumam pastāvīgā valsts glabāšanā LNA jānodod dokumenti ar arhīvisko vērtību un to uzziņu sistēmu: 1. ikvienai institūcijai vai privātpersonai, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras, kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, kā arī biedrībām vai nodibinājumiem, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, jānodod dokumenti; 2. juridiskai personai likvidācijas gadījumā. LNA pieņem glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību no privātpersonām, piemēram, nozīmīgiem Latvijas politiskajiem, sabiedriskajiem, zinātnes, kultūras un mākslas darbiniekiem, latviešu trimdas organizācijām, kinostudijām, ierakstu studijām u.c. 2. LNA izmantoto NĪ tehniskā stāvokļa novērtējums LNA darbība aptver visu Latvijas teritoriju (biroji ar glabātavām izvietoti 12 Latvijas pilsētās). LNA izvietota 22 NĪ, no kuriem 18 NĪ ir pilnā apjomā nodoti LNA lietošanā un apsaimniekošanā, bet pārējos NĪ LNA lieto tikai daļu no telpām. LNA teritoriālais dalījums veidojies vēsturiski, ēkas nonākušas arhīva lietošanā sākot no 20.gs. 20.gadiem līdz mūsdienām. Lielāko daļu ēku 20.gs. 90.gadu sākumā un vidū lietošanā saņēma Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. LNA lietotā ēku platība ir 87 609,10 m2, t.sk. glabātavu platība 35 415,80 m2. Glabātavas aizņem tikai 40% no kopējās LNA infrastruktūras telpu platības, savukārt nozīmīgu daļu aizņem tehnisko telpu, gaiteņu, bēniņu, pagrabu, sanitāro mezglu u.c. telpu platības (33%) un daļa telpu nav inženiertehniski pielāgotas (15%). Vecākā no LNA lietošanā esošajām ēkām - LNA administrācijas ēka Vecrīgā, būvēta 1640.gadā, jaunākā - pieņemta ekspluatācijā 1985.gadā. Tikai viena LNA ēka (Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā) ir celta kā arhīva būve, pārējās ēkas ir pielāgotas arhīva vajadzībām. Lielākā daļa no arhīvu ēkām ir būvētas padomju gados kā rūpnīcu un dažādu iestāžu un organizāciju administratīvās ēkas. Daļa no tām atrodas rūpnieciskās, bieži vien degradētās un fiziski grūti pieejamās teritorijās, kas apgrūtina arhīva pakalpojumu saņemšanu klientiem. Ēkas arhīva vajadzībām ir pielāgotas, līdz ar to veidojas lielas neizmantojamās platības. Glabātavas, kas izveidotas bijušo administratīvo ēku darba kabinetos, īres namu dzīvokļos (ar malkas krāšņu apkuri, kas nav pieļaujams dokumentu glabātavās) un mācību iestādes klasēs, ir nelielas, kas apgrūtina to uzturēšanu un izmantošanu. Savukārt bijušajās ražošanas ēkās lielas platības aizņem tehniskās telpas, kas ir tehniski grūti un finansiāli apjomīgi pielāgojamas arhīva glabātavu izveidei. Pārskats par LNA izmantotajiem NĪ, to piederību un tehnisko stāvokli sniegts konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā "Latvijas Nacionālā arhīva esošais infrastruktūras nodrošinājums". Nesakoptais un mūsdienu prasībām neatbilstošais NĪ tehniskais stāvoklis apdraud nacionālā dokumentārā mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu, savukārt vizuālais izskats negatīvi ietekmē LNA darbību un valsts publisko tēlu, demotivē esošos darbiniekus, apgrūtina jaunu darbinieku piesaistīšanu, kā arī apdraud LNA funkcijas ilgtspēju. Būtiskākie risināmie jautājumi, lai LNA izmantotie NĪ neapdraudētu LNA funkcijas ilgtspēju: 1. Ņemot vērā LNA ierobežotos finanšu resursus, 19 NĪ nodoti LNA lietošanā un apsaimniekošanā, starp LNA un VNĪ noslēdzot apsaimniekošanas un lietošanas līgumus. Ilgstoši nav paredzēts finansējums ēku ilgtspējīgai uzturēšanai un uzkrājumu veidošanai NĪ plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, kas nepieciešami nekustamā īpašuma uzturēšanai. Apsaimniekošanas un lietošanas līgumi paredz, ka LNA nodrošina to bezatlīdzības lietošanā nodoto NĪ uzturēšanu, ko LNA nodrošina nepietiekamā apjomā - atbilstoši ikgadēji piešķirto finanšu līdzekļu apjomam LNA darbības nodrošināšanai. Esošais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp ugunsdrošības prasībām, kā arī tehniskā stāvokļa sistemātisku uzlabošanu (1.pielikums). Ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar lielu nolietojumu, tikai 2 NĪ Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu ietvaros ir atjaunotas (uzlabojot ēku energoefektivitāti). KM katru gadu iespēju robežās piešķir finansējumu steidzamo remontdarbu veikšanai, kā arī avārijas situāciju novēršanai, visbiežāk pārdalot finansējumu savu resursu ietvaros vai pieprasot finanšu līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāda pieeja ilgtermiņā nenodrošina NĪ tehniskā stāvokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nerunājot par tā attīstību. Tabula Nr.2. "LNA pašreizējās apsaimniekošanas izmaksas (2019.gads)" LNA izmantotie NĪ Nomas maksas izdevumi gadā, euro (bez PVN) Apsaimniekošanas izdevumi gadā, euro (bez PVN) t.sk. remontdarbu izdevumi gadā, euro (bez PVN) Apsaimniekošanas izdevumi vidēji mēnesī, euro uz 1 m2 (bez PVN) 23 NĪ, no kuriem: 1) 18 valsts īpašumā FM valdījumā un VNĪ īpašumā esoši NĪ, kurus VNĪ nodevusi LNA apsaimniekošanā un lietošanā (visu NĪ); 2) 2 NĪ (FM valdījumā esoši valsts īpašumi), kuros LNA lieto tikai daļu no telpām ** 3) 2 NĪ (privātīpašums) LNA nomā nepieciešamās telpas.*** 153 379* 858931 103 147 0.82 * T.sk. nomas izmaksas Šmerļa ielā 5, Rīgā un Institūta ielā 2B, Siguldas pagastā, Siguldas novadā, par zemes nomu sastāda 41 274 euro gadā. Šobrīd ar privātīpašniekiem norit sarunas par nomas līguma izmaiņām un precizētā nomas summa. ** NĪ Cempu ielā 13a, Valmierā, ir kopīpašums, kurā valsts īpašumā FM valdījumā ir 1/12 domājamā daļa jeb 3 776 m2, kas nodotas LNA apsaimniekošanā un lietošanā. NĪ Palasta ielā 4, Rīgā, ir kopīpašums, kurā valsts īpašumā FM valdījumā ir 9534/10000 domājamās daļas, kas nodotas apsaimniekošanā un lietošanā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. LNA ir noslēdzis apakšnomas līgumu ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju par telpu nomu 393,7 m2 platībā (nomas maksa 5 872 euro gadā). *** privātpersonu 2 NĪ tiek nomātas papildus telpas LNA darbības nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā veicot telpu pielāgojumus - Pils ielā 22, Tukumā, tiek nomātas papildus platības 153 m2 apjomā LNA darbības nodrošināšanai (nomas maksa 2 781 euro gadā); Zvanītāju ielā 72, Jēkabpilī tiek nomātas papildus platības 610 m2 apjomā LNA darbības nodrošināšanai (nomas maksa 15 589 euro gadā). 2. 90% NĪ vidējais nolietojums pārsniedz 30% - apdraudēta droša NĪ ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko 5-15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama NĪ ekspluatācija. 7 NĪ, kuros LNA izmantotās ēkās ar kopējo kvadratūru 21 886.4 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir 40% un vairāk, 11 NĪ ar kopējo ēku kvadratūru 39 942 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir robežās no 30-40%, savukārt tikai divi NĪ ar kopējo ēku kvadratūru 25 018 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir zem 30%. 3. Arhīva glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām - apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra - apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas - ir novecojušas un nolietojušās. Pieejamā finansējuma ietvaros tikai dažos NĪ LNA fragmentāri ir atjaunojis dažus inženiertīklu posmus. Izvērtējot 2018.gada datus par mikroklimatu lielākajās glabātavu telpās 21 NĪ (netiek izvērtēti dati par LNA administrācijas ēku Šķūņu ielā 11, Rīgā), kurās tiek uzglabāti dokumenti papīra formātā, visos NĪ tika konstatētas neatbilstības Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumiem Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi": - visu 21 NĪ glabātavās tiek pārsniegta normatīvā pieļaujamā maksimālā temperatūra 20 °C, faktiski sasniedzot līdz pat 30,1 °C vasaras periodā; - 14 no 21 NĪ glabātavām pārsniedz normatīvā pieļaujamās temperatūras svārstības (Δ°C) 3°C apjomā 24h laikā, dažās glabātavās pārsniegtā temperatūras svārstības gadījumu skaits sastāda līdz 7% no kopējā 2018.gadā fiksēto gadījumu skaita; - 17 no 21 NĪ glabātavām relatīvais mitrums (%) fiksēts zem normatīvā pieļaujamā relatīvā mitruma 35% apmērā, fiksējot gadījumus ar glabātavu relatīvo mitrumu 10% apmērā; - 13 no 21 NĪ glabātavām relatīvais mitrums (%) fiksēts virs normatīvā pieļaujamā relatīvā mitruma 50% apmērā, fiksējot gadījumus ar glabātavu relatīvo mitrumu līdz 73% apmērā; - visās NĪ glabātavās pārsniedz normatīvos pieļaujamo relatīvā mitruma svārstības (ΔRH) 3% punktu apjomā 24h laikā, dažās glabātavās pārsniegtā relatīvā mitruma svārstības gadījumu skaits sastāda līdz 48% no kopējā 2018.gadā fiksēto gadījumu skaita. Ja netiek veikti ieguldījumi NĪ, tad nacionālas nozīmes pastāvīgi glabājamie dokumenti arī turpmāk tiks glabāti, neievērojot normatīvo aktu prasības. Attiecīgi palielinās LNA glabāšanā esošo dokumentu bojājumu risks (pārāk lielas temperatūras svārstības, sākot no 7 grādu robežas, var radīt neatgriezeniskus bojājumus uzglabājamiem dokumentiem, samazinot to glabāšanas laiku par 20 līdz 50 gadiem), kas attiecīgi palielina dokumentu ķīmiskas apstrādes un restaurācijas izdevumus, vai šo dokumentu, kas ir vēsturisko pētījumu avots, valsts leģitimitātes pierādījums, informācija privāto sociāli tiesisko interešu aizstāvībai, zaudēšanas risku. 4. Arhīvu glabātavu aizpildījums ir 93,4 % (dati uz 30.12.2018.) - no 2025.gada LNA būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus. Vidēji valstī ir aizpildīti 93,4% no glabātavu platībām. Atsevišķās ēkās (Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā; Slokas ielā 16, Rīgā; Ata ielā 1, Rīgā; Pils ielā 86, Ventspilī; Rūpniecības ielā 1, Alūksnē) piepildījums sasniedzis 99-100%. Turpmākai dokumentu glabāšanai kopumā pieejamas brīvas glabātavas 2 346 m2 platībā, no tām Rīgā - glabātavas tikai 154 m2 platībā. No prognozētajiem 2,06 milj. GV, kas LNA jāpieņem glabāšanā līdz 2030.gadam, 1,1 milj. GV (jeb 1,8 tūkst. m2 glabātavas platības) būtu jāpieņem Rīgā, pārējās 0,96 milj. GV (jeb 1,6 tūkst. m2 glabātavas platības) - reģionos ārpus Rīgas. Prognozējot LNA glabātavu noslodzi 2030.gadā, tiek ņemts vērā apstāklis, ka normatīvo aktu noteiktajā kārtībā periodiski tiek iznīcināti LNA glabātavās esošie patstāvīgi uzglabājamie dokumenti, kuriem jau ir sasniegts maksimālais uzglabāšanas termiņš. Nepalielinot glabātavu platības, jau tuvākajos gados glabāšanā nodotie dokumenti no Rīgas būs jāved glabāšanai glabātavās ārpus Rīgas, un no 2025.gada jaunu dokumentu pieņemšana LNA tiks pārtraukta vispār. 5. 15% no kopējās NĪ platības ir neizmantotās telpas - sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot LNA darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu LNA funkciju izpildei. Ņemot vērā, ka LNA izvietots NĪ, kuru sākotnējā funkcija nebija paredzēta kā arhīva glabātavas, tas rada neracionālu telpu izvietojumu (piemēram, lieli gaiteņi, nelieli kabineti vai istabas, kas pielāgotas LNA glabātavu vajadzībām). Daļā esošo ēku nav racionāli plānot pārbūvi un pielāgot tās glabātavu vajadzībām, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu un dažos gadījumos arī ēkas kultūrvēsturisko aspektu. 6. Tikai 2 NĪ no 22 NĪ nodrošināta vides pieejamība - LNA pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām. Nevienā no LNA ēkām nav nodrošināta pilnīga vides pieejamība personām ar īpašām vajadzībām (kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem), 2 arhīva ēkās tā ir nodrošināta daļēji (uzbrauktuves ir pārāk stāvas, durvīm ir sliekšņi, nav zvana pogu palīdzības izsaukšanai utt.). Ņemot vērā minēto, šobrīd LNA ēkās izveidotās lasītavas nav pieejamas personām ar īpašām vajadzībām, līdz ar to netiek nodrošināta LNA glabāto dokumentu pieejamība visai sabiedrībai. 7. Zema NĪ energoefektivitāte - vismaz 8 NĪ no 21 NĪ apkures enerģijas patēriņš pārsniedz 120 kWh/m2 gadā. Lielākajā daļā LNA ēku ir nozīmīgs apkures patēriņš, ņemot vērā ēku ārējo konstrukciju esošo tehnisko stāvokli. 2 no LNA ēkām 2015.gadā sadarbībā ar VNĪ īstenoti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekti: - Ēkās (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0224 001 un 0100 076 0224 002) Šampētera ielā 16, Rīgā, veikti ēku norobežojošo konstrukciju un bēniņu siltināšanas darbi, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūve, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, sasniedzot apkures enerģijas patēriņu vidēji 33 kWh/m2 gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 108,7 t CO2/gadā. - Ēkā (būves kadastra apzīmējums 2700 002 0301 001) Pils ielā 86/88, Ventspilī, veikti ēku norobežojošo konstrukciju un jumta siltināšanas darbi, apkures (t.sk. nomainīts apkures katls, atsakoties no dīzeļdegvielas kurināmā un turpmāk apkuri nodrošinot ar granulām) un ventilācijas sistēmas pārbūve, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, sasniedzot apkures enerģijas patēriņu vidēji 59 kWh/m2 gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 59,5 t CO2/gadā. Šobrīd VNĪ uzsākusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu1 sekojošos objektos: - Ēkā (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2003 001) Skandu ielā 14, Rīgā, plānoti ēkas jumta un cokola siltināšanas, logu un apgaismojuma nomaiņas, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūves darbi, paredzot sasniegt apkures enerģijas patēriņu vidēji 48 kWh/m2 gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 219,6 t CO2/gadā. - Ēkā (būves kadastra apzīmējums 0500 011 1705 001) Komandanta ielā 9, Daugavpilī, plānoti ēkas jumta un cokola siltināšanas, logu un apgaismojuma nomaiņas, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūves darbi, paredzot sasniegt apkures enerģijas patēriņu vidēji 90 kWh/m2 gadā un oglekļa dioksīda ietaupījumu 91,4 t CO2/gadā. Pieejamais finansējums energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem neparedz segt izmaksas darbiem, kas ļautu pielāgot iekštelpas un iegādāt arhīva aprīkojumu, t.sk. jaunu arhīva plauktu iegādi un uzstādīšanu. Tādēļ, īstenojot tikai ES fondu projektus, kuru rezultātā tiek samazināts enerģijas patēriņš ēkās, nav iespējams uzsākt LNA darbības pilnveidošanu, pārceļot GV no citām LNA lietošanā nodotajām ēkām, jo energoefektivitātes pasākumi ēkā neparedz segt izmaksas saistībā ar glabātavu pielāgošanu un aprīkošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 3. Risku izvērtējams Ja ēkām netiek veikti neatliekamie darbi bīstamības novēršanai un LNA struktūrvienības paliek esošajās ēkās un telpās, tiek identificēti šādi riski (risku izvērtēšanas metodika izvēlēta, ņemot vērā vispārpieņemto risku izvērtēšanas metodoloģiju uzņēmējdarbībā): Risku veids Izvērtējums Politiskie riski Dažādu reformu, tajā skaitā iespējamas jaunas pašvaldību reģionālās reformas, institūciju, komerciestāžu un mācību iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas rezultātā var palielināties dokumentu apjoms, kuri LNA jāpieņem ārpus kārtas. Ekonomiskie riski Nepalielinot glabātavu platību, LNA nevarēs nodrošināt normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi un pēc 2025.gada pārtrauks dokumentu pieņemšanu valsts glabāšanā. Valsts un pašvaldību institūcijām būs jāveic būtiski ieguldījumi savu arhīvu saglabāšanas nodrošināšanai līdz atrisinās jautājumu par papildus glabātavu nodrošināšanu LNA (ņemot vērā normatīvu prasības, ka valsts iestādes pastāvīgi glabājamos dokumentus nedrīkst nodot glabāšanai privātā arhīvā). Pastāv risks, ka NĪ tehniskā stāvokļa un normatīviem neatbilstošu arhīva glabātavu dēļ var tikt zaudēti Latvijai nozīmīgi dokumenti. Pētniekiem būs būtiski apgrūtināta pētniecība. Sociālie riski Iedzīvotājiem un valsts pārvaldes institūcijām nebūs iespējams pilnībā īstenot savas tiesības, piemēram, nebūs pierādījumu par to darbību un rīcības likumību utt. Iedzīvotājiem būs apgrūtināta pieejamība arhīviski vērtīgajiem dokumentiem, jo LNA nevarēs nodrošināt to pieņemšanu valsts glabāšanā. Ja LNA glabāšanā nav nodoti patstāvīgi uzglabājamie dokumenti, tad LNA nevarēs izdot izziņu par sociāltiesiskajiem vai citiem jautājumiem. Tehnoloģiskie riski Var tikt daļēji apdraudēta arī datu glabāšana un datu plūsma LNA (daļa serveru atrodas citās ēkās), jo nav pietiekams un efektīvs veids kā nodrošināt IT aprīkojuma glabāšanu un funkcionēšanu. Konceptuālais ziņojums nerisina jautājumu par nodrošinājumu elektronisko dokumentu un datu uzglabāšanai. Vides riski Neveicot ieguldījumus LNA lietošanā esošajos NĪ, var veidoties degradētas ēkas un teritorijas dažādās Latvijas pilsētās. Netiek ievērotas normatīvu prasības2 attiecībā par ēku un to konstrukciju energoefektivitātes prasībām. Likumdošanas riski Nevarēs nodrošināt Arhīvu likumā noteikto, ka institūciju papīra dokumenti pēc 15 gadiem tiek nodoti LNA un valsts garantē to mūžīgu saglabāšanu. Neveicot ieguldījumus NĪ, kas nodrošina LNA darbību, būs nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, uzliekot par pienākumu institūcijām pašām nodrošināt savu arhīvu saglabāšanu un pieejamību iedzīvotajiem un pētniekiem. Iesaistīto pušu riski Šāda situācija rada apstākļus, ka var tikt kavēta klientu apkalpošana un efektīva iestāžu darbība u.c. Tāpat LNA kā NĪ apsaimniekotājam var iestāties administratīvā un civiltiesiskā atbildība, ja NĪ tehniskā stāvokļa dēļ trešajai personai tiek nodarīta trauma vai radīti zaudējumi. Profesionālie riski Ēku tehniskais stāvoklis neietekmē LNA darbinieku profesionālās spējas veikt dokumentu izvērtēšanu un aprakstīšanu, bet tas būtiski ietekmē arhīvu dokumentu pieejamību pētniekiem. Ja LNA nevar nodrošināt prasības pastāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanai, tad profesionāli neētiski ir prasīt šo prasību izpildi citām valsts iestādēm. Finansiālie riski Pasliktinoties ēku tehniskajam stāvoklim, var iestāties apstākļi, kad situācija prasīs neatliekamus risinājumus un apjomīgus finanšu ieguldījumus NĪ turpmākajā ekspluatācijā. Ēku tehniskais stāvoklis var apdraudēt darbinieku, pakalpojumu saņēmēju un nejaušu garāmgājēju drošību. Fiziskie riski NĪ tehniskā stāvokļa pasliktināšanās rada elektrodrošības un ugunsdrošības riskus, glabātavu iegruvumu risku, logu izkrišanas, jumtu tecēšanas u.c. riskus. 4. Risinājumu izvērtējums un to finansiālā ietekme 2018.gada februārī un martā tika deleģēti pārstāvji darba grupas izveidei ar mērķi izstrādāt priekšlikumus LNA infrastruktūras turpmākai attīstībai. Darba grupā iekļauti pārstāvji no KM, LNA un VNĪ. Darba grupas pārstāvji ir klātienē izvērtējuši LNA lietošanā un nomā esošos NĪ, to aprīkojumu un apkopojuši priekšlikumus turpmākai LNA darbības attīstībai. 2018.gadā darba grupas pārstāvji apmeklēja nacionālās arhīva ēkas Igaunijā un Polijā, gūstot pieredzi par šo valstu nacionālo arhīvu attīstību: • Igaunijā nacionālā arhīva darbība ir izvietota 7 ēkās, kas izvietotas 4 pilsētās - Tallina, Tartu, Rakvere un Valga. Igaunijā īstenota nacionālā arhīva optimizācija, tā darbību no 16 ēkām pārvietojot uz 7 ēkām. Optimizācijas rezultātā saglabāts balanss starp arhīva pakalpojumu pieejamību reģionos un normatīvām prasībām atbilstošu arhīva glabātavu nodrošināšanu. Igaunijā tika apmeklēta nacionālā arhīva jaunbūve Tartu 10 708 m2 platībā, kurā izvietota gan nacionālā arhīva administratīvā vadība, gan glabātavas telpas. Jaunbūvē īpaši pievērsta uzmanība arhīva funkciju efektīvai īstenošanai - glabātavas telpas ar minimālu enerģijas patēriņu nodrošina nemainīgu mikroklimatu, pieejamas atbilstoši aprīkotas telpas dokumentu ķīmiskai, fizikālai un digitālai apstrādei. Igaunijas normatīvie akti paredz obligātu prasību, ka publisku būvju būvdarbu norises gadījumā jāparedz finansējums līdz 1% no būvdarbu izmaksām Igaunijas mākslas risinājuma (iekštelpās vai ēkas apkārtējā teritorijā) īstenošanai. • Polijā tika apmeklēta Belostokas reģionālā arhīva jaunbūve. Polijas nacionālais arhīvs ar 30 reģionālo arhīvu un 40 reģionālo filiāļu tīklu ir tieši pakļauts ministru prezidentam, aizņemot kopumā 100 NĪ. Gan Belostokas reģionālā arhīva jaunbūve, gan citu Polijā plānotu arhīva ēku izbūves procesā liela vērība tiek pievērsta arhīva ēkas arhitektoniskai kvalitātei. Belostokas arhīva ēkā būtiska uzmanība pievērsta ne tika glabātuves telpu izbūvei (t.sk. paredzot vietu papildus glabātavu izbūvei perspektīvā), bet arī risināts mūsdienīga biroja un sabiedrībai publiski pieejamo telpu plānojuma un aprīkojuma jautājums. Ņemot vērā gūto pieredzi no apmaiņas vizītēm, ka arī pēc visu LNA ēku apsekošanas dabā, darba grupa izstrādāja 3 LNA turpmākās infrastruktūras attīstības variantus: 1) LNA infrastruktūras atjaunošana; 2) LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā; 3) LNA infrastruktūras optimizācija. Izstrādājot risinājumus turpmākai LNA infrastruktūras attīstībai, tika ievēroti sekojoši pamatprincipi: 1) LNA darbība reģionos - nodrošinot sabiedrībai brīvu un ērtu piekļuvi dokumentu nodošanai, LNA dokumentu izpētei un izziņu saņemšanai; 2) LNA darbības ilgtspēja - prognozējot LNA nepieciešamās infrastruktūras apjomu, ņemt vērā GV pieaugumu līdz 2030.gadam un tendenci dokumentus nodot LNA elektroniskā veidā; 3) resursu optimāla izmantošana - vērtējot alternatīvas, ne tikai salīdzināts attīstības investīciju apjoms, bet arī LNA infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nākamo 20 gadu periodā. 4.1. LNA infrastruktūras atjaunošana Mērķis: 20 LNA izmantoto, valstij un VNĪ piederošo NĪ tehniskā stāvokļa uzlabošana un pielāgošana LNA funkciju īstenošanai. Veicamie darbi: 1. Projektēšanas uzdevumu izstrāde, t.sk. ēku izpēte. 2. Būvniecības dokumentācijas izstrāde. 3. Būvdarbi. 4. Aprīkojuma iegāde un uzstādīšana. 5. LNA krājumu pārvešana. 6. Nomas līgumu noslēgšana. Sasniedzamie rezultāti: 1. Izstrādātas būvniecības ieceres 20 NĪ. 2. LNA vajadzībām un normatīvo aktu prasībām pielāgoti 20 NĪ, jeb ēkas 86 846,10 m2 platībā (t.sk. 25 957,70 m2 FM īpašumā un 60 888,40 m2 VNĪ īpašumā). 3. Dokumentu glabātavas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un aprīkotas - 46 295 m2 platībā, no tiem papildus platības 11 410 m2 platībā, kas pieejamas Rīgā un Daugavpilī. 4. Papildu noslēgti 2 nomas līgumi LNA funkciju īstenošanai ar privāto sektoru kopā vismaz 1000 m2 platībā Kurzemē un Vidzemē (šajos reģionos nebūs pieejamas brīvās dokumentu glabātavu platības). 5. Noslēgti 20 nomas līgumi starp LNA un VNĪ. Attīstības izmaksas, veicot kapitālieguldījumus 20 NĪ (2018.gada prognoze): Kapitālieguldījumu prognoze 20 NĪ - 74 976 548 euro bez PVN apmērā, t.sk.: 1) NĪ attīstības izmaksas, kas ir valsts īpašumā FM vārdā - 27 125 199 euro (bez PVN) apmērā jeb 1 045 euro (bez PVN) uz 1 ēkas m2; 2) NĪ attīstības izmaksas, kas ir VNĪ īpašumā - 47 851 349 euro (bez PVN) apmērā jeb 786 euro (bez PVN) uz 1 ēkas m2 (attīstības izmaksas iekļautas nomas maksā ar atmaksas periodu 20 gadi). Aprīkojuma transportēšanas kopējās izmaksas 20 LNA darbībai attīstāmos īpašumos (2018.gada prognoze): Kustamās mantas iegādes un transportēšanas izdevumi 10 450 980 euro (ar PVN) apmērā. Attīstības projekta īstenošanas ilgums, mēnešos: 60 mēneši jeb 5 gadi (ja, sākot ar 2022.gadu, pieejams finansējums, attiecīgi plānots uzsākt zemāk minētos darbus): 1. Izpētes darbi un projektēšanas uzdevuma izstrāde (t.sk. iepirkums): 12 mēneši. 2. Būvprojekta izstrāde un ekspertīze (t.sk. iepirkums): 12 mēneši. 3. Būvdarbi (t.sk. iepirkums): līdz 35 mēneši. 4. Nodošana ekspluatācijā: 1 mēnesis. 5. GV un biroja aprīkojumu pārvešana (t.sk. iepirkums): 12 mēneši (norit vienlaikus ar 3. un 4.punktā minētajām darbībām). Nomas maksas prognoze gadā (nomas līgumi ar VNĪ), t.sk. : 7 548 501 euro (ar PVN) gadā Tsk. nomas maksas prognozes izmaksas 14 FM īpašumos (neiekļaujot kapitālieguldījumu izmaksas) 1 008 413 euro (ar PVN) gadā jeb 3,24 euro (ar PVN) par m2/mēnesī. Tsk. nomas maksas prognozes izmaksas 6 VNĪ īpašumos (iekļaujot kapitālieguldījumu izmaksas) 6 540 088 euro (ar PVN) gadā jeb 8,95 euro (ar PVN) par m2/mēnesī. Nomas maksas prognoze gadā, slēdzot nomas līgumus privātajā sektorā (Kurzemē un Vidzemē par kopējo glabātavu platību 1000m2) 217 800 euro (ar PVN) gadā jeb 18,15 euro (ar PVN) par m2/mēnesī. Attīstības izmaksas un nomas maksas izmaksu prognoze 15 gadu periodā: 154 070 694 euro (ar PVN). Ierobežojumi, jeb riski: 1. Neveidojot rezerves platības, tuvāko 5 gadu laikā Kurzemes un Vidzemes reģionu glabātavas būtu piepildītas, pārtraucot jaunu dokumentu pieņemšanu. Attiecīgi šajos reģionos būtu jārisina jautājums par papildus glabātavu platībām, iznomājot nepieciešamo glabātavu platības vismaz 1 000 m2 apjomā no privātā sektora. Šobrīd jāņem vērā ierobežojums, ka līdz šim ir akreditēti 6 privāti uzņēmumi, kas piedāvā prasībām atbilstošu arhīva glabātavu telpu nomu Rīgā un Salaspilī, tādēļ NĪ tirgū šobrīd Latvijas reģionos nav pieejamas nomai nepieciešamās dokumentu glabātavu platības. 2. Daļā īpašumu, ņemot vērā to arhitektonisko vērtību, nav nodrošināta pieeja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nav iespējams nodrošināt zemu ēkas energosniegumu. 3. Lielā daļā īpašumu nav iespējams nodrošināt augstu telpas izmantojamību, ņemot vērā, ka ēkas sākotnēji celtas citai funkcijai (piemēram, kolhoza "Lauktehnika" ēkas, dzīvojamās ēkas). 4. VNĪ nodrošinājis ārpakalpojuma līgumu noslēgšanu par ēku uzturēšanu, tomēr uzturēšanas izmaksas nav optimizētas, jo īpašumu skaits ir nemainīgs. 5. Ar būvniecības procesu saistītie riski (izmaksu pieaugums, termiņu kavējums, nekvalitatīvi darbi u.c.). 4.2. LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā Mērķis: NĪ LNA funkciju īstenošanai nomāt tirgus sektorā. Veicamie darbi: 1. Tirgus izpēte. 2. NĪ nomas procedūras organizēšana. 3. Nomas līguma noslēgšana. 4. Aprīkojuma iegāde un uzstādīšana. 5. LNA krājumu pārvešana. 6. LNA funkcijām un citām valsts funkcijām nevajadzīgo NĪ atsavināšana. Sasniedzamie rezultāti: 1. Noslēgts nomas līgums LNA funkciju īstenošanai vismaz 56 638,40 m2 platībā (t.sk. dokumentu glabātavu telpas 43 568 m2 platībā). 2. Atsavināti 19 (netiek atsavināts valsts īpašumā esošs NĪ Palasta ielā 4, Rīgā, kurā LNA nomā dažas telpas) NĪ, kas līdz šim izmantoti LNA vajadzībām. Aprīkojuma un transportēšanas izmaksas (2018.gada prognoze): Kustamās mantas iegādes un transportēšanas izdevumi 3 213 920 euro (ar PVN) apmērā. Attīstības projekta īstenošanas ilgums, mēnešos: 36 mēneši jeb 3 gadi (ja, sākot ar 2022.gadu, pieejams finansējums, attiecīgi plānots uzsākt zemāk minētos darbus): 1. Tirgus izpēte: 3 mēneši. 2. NĪ nomas procedūras norise un nomas līgumu slēgšana: 9 mēneši. 3. Aprīkojuma iegāde un uzstādīšana: 12 mēneši (norit vienlaikus 4.punktā minētajām darbībām). 4. LNA krājumu pārvešana: 12 mēneši (norit vienlaikus ar 3.punktā minētajām darbībām). 5. LNA funkcijām un citām valsts funkcijām nevajadzīgo NĪ atsavināšana. LNA darbībai nepieciešamo telpu nomas maksas prognoze gadā: 10 627 803 euro (ar PVN), t.sk.: 1) Dokumentu glabātavu noma 9 489 110 euro (ar PVN) jeb 18,15 euro /m2 mēnesī; 2) Biroja telpu noma LNA funkciju nodrošināšanai 1 138 693 euro (ar PVN) jeb 7,26 euro /m2 mēnesī. Attīstības izmaksas un nomas maksas izmaksu prognoze 15 gadu periodā: 162 630 965 euro (ar PVN). Ierobežojumi, jeb riski: 1. Līdz šim ir akreditēti 6 privāti uzņēmumi, kas piedāvā prasībām atbilstošu arhīva glabātavu telpu nomu Rīgā un Salaspilī. NĪ tirgū šobrīd Latvijas teritorijā nav pieejamas nomai nepieciešamais glabātavu apjoms. Prognozējams, ka jaunu NĪ izbūve, kas funkcionāli atbilstu LNA darbības specifikai, šajā gadījumā ir iespējama tikai publiskās un privātās partnerības ietvaros. Ja tiks nolemts sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas konsultāciju centru izvērtēt iespējas LNA nepieciešamos infrastruktūras attīstības jautājumus vismaz daļēji risināt publiskās un privātās partnerības ietvaros, tad tiks vērtēts, vai katram posmam atsevišķs publiskās un privātās partnerības līgums vai kā kopējais līgums par visu valsti. 2. Līdz šim veiktie ES fondu ieguldījumi esošajās LNA ēkās nav attiecināmi, ja šajās ēkās vairs netiek īstenotas valsts iestāžu funkcijas, kas rada papildu izdevumus ES fondu neattiecināmo izdevumu segšanai vismaz 5,5 milj. euro apmērā. 3. Esošās privāto uzņēmumu akreditētās arhīva glabātavas funkcionāli neatbilst LNA darbības nodrošināšanai: 1) Rīgas pilsētā esošie NĪ atbilst Nacionālās drošības likumā noteiktajām kritiskās infrastruktūras pazīmēm, kur drošības jautājumu nodrošināšanu LNA vajadzībām izmantotajā NĪ nebūtu pieļaujams nodot jebkuras privātpersonas rīcībā; 2) pie glabātavu telpām nav izvietotas funkcionāli saistītas telpas, kas nepieciešamas LNA funkciju izpildei (biroja telpas, dokumentu restaurācijas telpas, telpas dokumentu digitalizēšanai, sabiedrībai publiski pieejamas lasītavu telpas, koplietošanas telpas u.c.); 3) esošais privāto glabātavu izvietojums ir Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē, kas neļauj nodrošināt pilnvērtīgu LNA darbību visā Latvijas teritorijā. 4. Neprognozējamu nomas maksas palielinājuma risks, kas sliktākajā gadījumā paredz jaunu prasībām atbilstošu telpu meklējumus. 4.3. LNA infrastruktūras optimizācija Mērķis: LNA struktūrvienību un izmantoto NĪ optimizācija un efektīva izmantošana. Veicamie darbi: 1. Projektēšanas uzdevumu izstrāde, t.sk. ēku izpēte. 2. Būvniecības dokumentācijas izstrāde. 3. Būvdarbi. 4. Aprīkojuma iegāde un uzstādīšana. 5. LNA krājumu pārvešana. 6. Nomas līgumu noslēgšana. 7. LNA funkcijām un citām valsts funkcijām nevajadzīgo NĪ atsavināšana. Sasniedzamie rezultāti: 1. Izstrādātas būvniecības ieceres 7 NĪ - 6 esošiem NĪ un jaunbūvei Vidzemes reģionā, Cēsīs. 2. LNA vajadzībām un normatīvo aktu prasībām pielāgoti 7 NĪ jeb ēkas 73 103,73 m2 platībā (t.sk. 10 882,40 m2 FM īpašumos un 62 221,33 m2 VNĪ īpašumos), samazinot LNA apsaimniekošanā esošo platību par 14 580 m2. 3. Dokumentu glabātavas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un aprīkotas 43 568 m2 platībā, palielinot glabātavu platību par 8 153 m2 un vienlaicīgi uz 2030.gadu prognozējot brīvo glabātavu platības 7 300 m2 platībā (iepriekš neparedzētos gadījumos, reorganizējot iestādes vai likvidējot nacionālas nozīmes organizācijas, LNA jānodrošina liels apjoms iepriekš neplānotu patstāvīgi glabājamo dokumentu uzglabāšanu). 4. Noslēgti 7 nomas līgumi starp LNA un VNĪ. 5. Izvērtēt iespēju atsavināt 13 NĪ, kas līdz šim izmantoti LNA vajadzībām. Attīstības izmaksas, veicot kapitālieguldījumus 7 NĪ (2018.gada prognoze): Kapitālieguldījumu prognoze 7 NĪ - 69 352 738 euro (bez PVN) apmērā, t.sk.: 1) NĪ attīstības izmaksas, kas ir valsts īpašumā FM vārdā - 16 327 017 euro (bez PVN) apmērā jeb 1 500 euro (bez PVN) uz 1 ēkas m2; 2) NĪ attīstības izmaksas, kas ir VNĪ īpašumā - 53 025 721 euro (bez PVN) apmērā jeb 851 euro (bez PVN) uz 1 ēkas m2 (attīstības izmaksas iekļautas nomas maksā ar atmaksas periodu 20 gadi). Aprīkojuma un transportēšanas kopējās izmaksas 7 LNA darbībai attīstāmos īpašumos (2018.gada prognoze): Kustamās mantas un pārvākšanās izdevumi 10 450 980 euro (ar PVN). Attīstības projekta īstenošanas ilgums, mēnešos: 60 mēneši jeb 5 gadi (ja, sākot ar 2022.gadu, pieejams finansējums, attiecīgi plānots uzsākt zemāk minētos darbus): 1. Izpētes darbi un projektēšanas uzdevuma izstrāde (t.sk. iepirkums): 12 mēneši. 2. Būvprojekta izstrāde un ekspertīze (t.sk. iepirkums): 12 mēneši 3. Būvdarbi (t.sk. iepirkums): līdz 35 mēneši. 4. Nodošana ekspluatācijā: 1 mēnesis. 5. Aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, LNA krājumu pārvešana: 12 mēneši (norit vienlaikus ar 3. un 4.punktā minētajām darbībām). 6. LNA funkcijām un citām valsts funkcijām nevajadzīgo NĪ atsavināšana. Infrastruktūras attīstība var tikt uzsākta katram NĪ individuāli, ņemot vērā LNA darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstības prioritātes. Nomas maksas prognoze gadā, t.sk. : 8 087 580 euro (ar PVN) gadā. Tsk. nomas maksas prognozes izmaksas 3 FM īpašumos (neiekļaujot kapitālieguldījumu izmaksas) 713 486 euro (ar PVN) gadā jeb 5,46 euro (ar PVN) par m2/mēnesī. Tsk. nomas maksas prognozes izmaksas 4 VNĪ īpašumos (iekļaujot kapitālieguldījumu izmaksas) 7 374 094 euro (ar PVN) gadā jeb 9,86 euro (ar PVN) par m2/mēnesī. NĪ attīstības izmaksas un nomas maksas izmaksu prognoze 15 gadu periodā: 148 091 697 euro. Ierobežojumi, jeb riski: 1. Ar būvniecības procesu saistītie riski (izmaksu pieaugums, termiņu kavējums, nekvalitatīvi darbi u.c.) 2. Risināmi jautājumi, plānojot kapitālieguldījumus NĪ: - sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību jārisina jautājums par piebraucamā ceļa atjaunošanu, kā arī pieguļošās pašvaldības tiesiskā valdījumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000800553) pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā FM valdījumā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu NĪ Skandu ielā 14, Rīgā, izmantošanu. 4.4. Alternatīvu izvērtējums Zemāk sniegts kopsavilkuma vērtējums visām 3 izstrādātajām alternatīvām pēc to ietekmes uz LNA infrastruktūras attīstības pamatprincipiem, kurus izvirzīja darba grupa: 1.LNA infrastruktūras atjaunošana 2.LNA infrastruktūras nomāšana tirgus sektorā 3.LNA infrastruktūras optimizācija LNA darbība reģionos Nodrošina esošo darbību reģionos. Kopā 11 zonālie arhīvi. Nenodrošina, jo reģionos nav pieejamas arhīvu telpas privātajā sektorā. Nodrošina darbību reģionos ar 4 zonālajiem arhīviem. LNA darbības ilgtspēja Nodrošina. Pakāpeniski sākot no 2025.gada jāplāno GV pieņemšana papildu nomātajās glabātavas telpās. Beidzoties nomas līguma termiņam, risks par papildu nepieciešamo glabātavas telpu pieejamību. Nenodrošina. Beidzoties nomas līguma termiņam, risks par infrastruktūras pieejamību. Nodrošina. Līdz 2030.gadam pieejamas brīvas telpas GV pieņemšanai 7300 m2 platībā. Iespējams īstermiņā piedāvāt brīvās glabātavas citām valsts iestādēm terminēto GV uzglabāšanai. Resursu optimāla izmantošana Augsts ieguldījumu apmērs un uzturēšanas izmaksas Augsts uzturēšanas izmaksu apmērs, infrastruktūra nav LNA pastāvīgā lietošanā Optimāls ieguldījumu apmērs, ņemot vērā attīstības un uzturēšanas izmaksu prognozi Attīstības izdevumu prognoze: 37 576 179 euro Attīstības izdevumu prognoze: 3 213 920 euro Attīstības izdevumu prognoze: 26 777 997 euro Nomas maksas izdevumu prognoze gadā: 7 766 301 euro Nomas maksas izdevumu prognoze gadā: 10 627 803 euro Nomas maksas izdevumu prognoze gadā: 8 087 580 euro Kopā 15 gadu periodā: 154 070 694 euro Kopā 15 gadu periodā: 162 630 965 euro Kopā 15 gadu periodā: 148 091 697euro Salīdzinot visas 3 alternatīvas, secināms, ka ilgtermiņā visefektīvākais risinājums ir LNA struktūrvienību un NĪ optimizācija. LNA infrastruktūras optimizācija nodrošina atbilstību visiem 3 pamatkritērijiem: tiek nodrošināta vienmērīga LNA darbība Latvijas reģionos, nodrošināta LNA darbības ilgtspēja: infrastruktūra ir pastāvīgā LNA lietošanā, izveidotas rezerves glabātuves platības, kuras līdz aizpildīšanai iespējams piedāvāt citām valsts iestādēm nepastāvīgi uzglabājamo GV glabāšanai, investīciju apjoms 20 gadu periodā ir optimāls. 5. Izvēlētās alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" detalizācija Ņemot vērā NĪ piederību, NĪ tehnisko stāvokli, reģionālo izvietojumu, tiek izveidoti 4 LNA reģiona zonālie arhīvi (skatīt attēlā Nr.1 "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija"). Attēls Nr.1 "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" Lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru LNA pilnvērtīgai darbībai (t.sk. nodrošinot nepārtrauktību normatīvos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā), nepieciešams prioritārā secībā veikt attīstības pasākumus sekojošos NĪ: I. posms: nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 080 2003) Skandu ielā 14, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā) izveidot Rīgas un Zemgales reģiona centru. Šobrīd darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas projektu konkursa ietvaros VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īsteno projektu Nr.4.2.1.2/17/I/048 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Skandu ielā 14, Rīgā". Projekta mērķis ir sniegt ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā ēkā Skandu ielā 14, Rīgā, īstenojot ēkās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes. Projektu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.oktobrim un tam piešķirtais finansējums ir 3 514 363 euro (85% ES fondu (ERAF) un 15% VB finansējums). Piešķirtais ES fondu finansējums uzlabos ēkas tehnisko stāvokli, bet nerisina problēmu ar arhīva darbībai nepieciešamā aprīkojuma iegādi (plaukti u.c. aprīkojums). Līdz ar iepriekš minēto, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ēkas izmantošanu un reģiona centra izveidi, ir nepieciešams finansējums aprīkojuma iegādei. Pilnvērtīgai arhīva darbībai papildus ERAF finansējuma ietvaros veiktajai ēkas fasādes un jumta siltināšanai, logu un ārdurvju nomaiņai, ventilācijas sistēmas izbūvei un apkures sistēmas izbūvei Skandu ielā 14, Rīgā, būtiski veikt arī lietusūdens savākšanas sistēmas uzlabošanas darbus, esošo dzelzsbetonu kolonu stiprināšanu, pārseguma pastiprināšanu, iekštelpu pārbūves darbus (t.sk. glabātuvēm atbilstošu telpu izbūve, grīdas virsma izlīdzināšana; sienu un griestu krāsošana; iekštelpu durvju izveide), ugunsdrošo nodalījumu izbūvi, iekšējo inženiertīklu nomaiņu/izbūvi, 3 liftu izbūvi arhīvā uzglabājamo dokumentu pārvietošanai un teritorijas sakārtošanu. II. posms: Cēsīs izveidot Vidzemes reģiona centru tiek izvērtēta iespēja izbūvēt jaunbūvi uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 002 0401) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 002 0401) Festivāla ielā 43, Cēsīs (NĪ ir valsts īpašumā FM valdījumā). Ja līdz finanšu līdzekļu piešķiršanai attīstības projekta īstenošanai Cēsu novada pašvaldība nebūs veikusi uz zemesgabala Festivāla ielā 43 esošās vidi degradējošās būves piespiedu nojaukšanu, kā alternatīva tiks izskatīta iespēja Vidzemes valsts zonālā arhīva jaunbūvi būvēt uz Cēsu novada pašvaldībai piederošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 004 0722) Ata Kronvalda ielā 37, Cēsīs. Pašvaldība apliecinājusi gatavību pēc tam, kad rasts risinājums nepieciešamajam finansējumam Vidzemes valsts zonālā arhīva jaunbūves būvniecībai, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta otro daļu nodot zemes vienību Kronvalda ielā 37 bez atlīdzības valsts īpašumā kultūras funkciju veikšanai). III. posms: nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 011 1705) Komandanta ielā 9, Daugavpilī (Daugavpils cietoksnis, NĪ ir VNĪ īpašumā) izveidot Latgales reģiona centru. Šobrīd darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas projektu konkursa ietvaros VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īsteno projektu Nr. 4.2.1.2/18/I/007 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī". Projekta mērķis ir sniegt ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, īstenojot ēkās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes. Projektu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.oktobrim un tam piešķirtais finansējums ir 1 850 191,95 euro (85% ES fondu (ERAF) un 15% VB finansējums). Piešķirtais ES fondu finansējums uzlabos ēkas tehnisko stāvokli, bet nerisina problēmu ar arhīva darbībai nepieciešamā aprīkojuma iegādi (plaukti u.c. aprīkojums). Līdz ar iepriekš minēto, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ēkas izmantošanu un reģiona centra izveidi ir nepieciešams finansējums aprīkojuma iegādei. Papildus ERAF finansējuma ietvaros veiktajai ēkas fasādes un jumta siltināšanai, logu un ārdurvju nomaiņai, dabīgās ventilācijas sistēmas apkopei, apkures sistēmas modernizācijai, papildus nepieciešams nodrošināt lietusūdens savākšanas sistēmas uzlabošanu, pārseguma pastiprināšanu, iekštelpu pārbūves darbus (t.sk. glabātuvēm atbilstošu telpu izbūve, grīdas virsma izlīdzināšana; sienu un griestu krāsošana; iekštelpu durvju izveide), ugunsdrošo nodalījumu izbūvi, iekšējo inženiertīklu nomaiņu/izbūvi un teritorijas sakārtošanu. IV. posms: 1) jaunbūve ar papildus glabātavu platību Skandu ielā 14, Rīgā (plānota uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 080 2003) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2003) Skandu ielā 14, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā)), 2) nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 061 0050) sastāvā esoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 061 0050 001) Slokas ielā 16, Rīgā, un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 061 0050 002) Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā), 3) nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 076 0224) Šampētera ielā 16, Rīgā (NĪ ir VNĪ īpašumā). V. posms: 1) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 011 0027) Krūmu ielā 7/9, Liepājā (NĪ ir valsts īpašumā FM valdījumā) izveidot Kurzemes reģiona centru, 2) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2700 502 0042) Pils ielā 86/88, Ventspilī (NĪ ir valsts īpašumā FM valdījumā), veicot ēku (būvju kadastra apzīmējumi 2700 002 0301 001 un 2700 002 0301 003) atjaunošanu un pārbūvi, lai nodrošinātu LNA darbību atbilstoši normatīvu prasībām). Rezultātā LNA pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā tiek nodoti 7 NĪ. Veicot kapitālieguldījumus NĪ un citus pielāgošanas darbus LNA darbības nodrošināšanai (t.sk. pārbūvējamajos objektos risinot jautājumu par esošo glabājamo vienību nosegšanu vai pārvietošanu būvdarbu veikšanas periodā), izvērtēt iespēju pēc NĪ atbrīvošanas virzīt atsavināšanai sekojošus NĪ, ja tie nav nepieciešami citu valsts funkciju veikšanai: 1) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 036 0127), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 036 0127) un četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 036 0127 001, 0100 036 0127 002, 0100 036 0127 003, 0100 036 0127 004) Ata ielā 1, Rīgā, kopā ar četrām FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 036 0127 005, 0100 036 0127 006, 0100 036 0127 007, 0100 036 0127 008) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā), 2) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601 502 0201), kas sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 5601 002 0210 001) Brīvības ielā 2a, Jēkabpilī, kopā ar valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601 002 0210), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5601 002 0210) Brīvības ielā 2A, Jēkabpilī, un Finanšu ministrijas valdījumā esošu inženierbūvi (būves kadastra apzīmējums 5601 002 0210 002) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Komandanta ielā 9, Daugavpilī), 3) valsts īpašumā FM valdījumā esošas 1/12 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 515 0105), kas sastāv no trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 9601 015 0103 001, 9601 015 0103 002, 9601 015 0103 007) Cempu ielā 13a, Valmierā (būvju īpašums atrodas kopīpašumā ar AS "Valmieras stikla šķiedra", atrodas uz fizisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 015 0109) Cempu ielā 13, Valmierā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis), 4) VNĪ īpašumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2100 009 1405), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 009 1405) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2100 009 1405 001, 2100 009 1405 002) Dārzu ielā 7a, Rēzeknē (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Komandantu ielā 9, Daugavpilī), 5) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8094 504 0044), kas sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 8094 004 0092 003) Institūta ielā 2b, Peltes, Siguldas pagastā, Siguldas novadā (būvju īpašums atrodas uz juridisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8094 004 0092) "Kalna Orupes", Siguldas pagastā, Siguldas novadā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā), 6) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9001 003 0106), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9001 003 0106) un būves (būves kadastra apzīmējums 9001 003 0106 001) Kandavas ielā 18A, Tukumā, kopā ar divām FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 9001 003 0106 002, 9001 003 0106 003) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā), 7) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 005 1801), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 005 1801) un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1801 001, 4201 005 1801 002, 4201 005 1801 003) Pils ielā 6, Lenču ielā 3, Cēsīs, kopā ar FM valdījumā esošām 5 inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1801 004, 4201 005 1801 005, 4201 005 1801 006, 4201 005 1801 007, 4201 005 1801 008) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis), 8) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 005 0051), kas sastāv no 2 zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0900 005 0051, 0900 005 0318) un būves (būves kadastra apzīmējums 0900 005 0051 001) Pulkveža Brieža ielā 24, Jelgavā, kopā ar trīs FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0900 005 0051 003, 0900 005 0051 004, 0900 005 0318 002) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā), 9) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 032 0071), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 032 0071) un būves (būves kadastra apzīmējums 1700 032 0071 001) Republika ielā 11, Liepājā, kopā ar divām FM valdījumā esošām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1700 032 0071 003, 1700 032 0071 004) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Krūmu ielā 7/9, Liepājā), 10) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 0001), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7001 001 0001) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 7001 001 0001 001, 7001 001 0001 002) Rīgas ielā 4, Madonā (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis), 11) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3601 003 0606), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 003 0606) un būves (būves kadastra apzīmējums 3601 003 0606 001) Rūpniecības ielā 1, Alūksnē (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis), 12) VNĪ īpašumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 006 0042), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 006 0042) un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0042 001) Šķūņu ielā 11, Rīgā, kopā ar VNĪ valdījumā esošu inženierbūvi (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0042 002) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā, Slokas ielā 16, Rīgā, un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā), 13) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 592 0030), kas sastāv no divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 092 0021 091, 0100 092 0021 094) Šmerļa ielā 5, Rīgā (būvju īpašums atrodas uz juridiskas personas īpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 092 2614) Šmerļa ielā 5, Rīgā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad veikti pielāgošanas darbi NĪ Skandu ielā 14, Rīgā). Plānots, ka, atsavinot iepriekš minētos NĪ, provizoriskie kopējie ieņēmumi būtu 5,16 milj. euro apmērā. Plānots atteikties no nomātajām telpām sekojošos NĪ pēc tam, kad ir attīstīts attiecīgais NĪ un pārvietotas GV: 1) valstij FM personā (9534/100000 domājamās daļas) un Latvijas Evaņģēliskai Luteriskai baznīcai (466/10000 domājamās daļas) kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 007 0046) Palasta ielā 4, Rīgā (no telpu nomas NĪ atteikties pēc tam, kad attīstīts NĪ Skandu ielā 14, Rīgā), 2) fiziskai personai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9001 004 0604) Pils ielā 22, Tukumā (no telpu nomas NĪ atteikties pēc tam, kad attīstīts NĪ Skandu ielā 14, Rīgā), 3) juridiskai personai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5601 002 1402) Zvanītāju ielā 72, Jēkabpilī (no telpu nomas NĪ atteikties pēc tam, kad attīstīts NĪ Komandantu ielā 9, Daugavpilī). 5.1. Finansējuma piesaistes alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" īstenošanai Lai īstenotu alternatīvu, kas paredz LNA infrastruktūras optimizāciju, būtiski ir paredzēt atbilstošu finansējumu attīstības darbu finansēšanai un atjaunoto NĪ uzturēšanai. 5.2. Finansējums attīstības izdevumu segšanai Kā norādīts tabulā Nr.3 "Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizāciju" attīstības izmaksas" kopējās prognozētās alternatīvas attīstības izmaksas ir 79 803 718 euro. Ņemot vērā, ka izmaksas noteiktas pirms projektēšanas uzdevuma izstrādes, tās var tikt precizētas. Tabula Nr.3 "Alternatīvas "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija" attīstības izmaksas" Nr. p.k. Projekta posmi I posms II posms III posms IV posms V posms KOPĀ visi posmi, euro bez PVN Rīga, Skandu iela 14, euro bez PVN Cēsis (jaunbūve), euro bez PVN Daugavpils, Komandanta iela 9, euro bez PVN KOPĀ 3 NĪ, euro bez PVN KOPĀ 2 NĪ, euro bez PVN 1 NĪ attīstība 14 232 601 10 207 130 9 110 550 29 682 570 6 119 887 69 352 738 1.1. Izpētes darbi, projektēšanas uzdevuma sagatavošana 57 759 41 600 36 745 142 643 29 324 308 071 1.2. Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde 577 590 332 500 367 453 1 170 802 272 288 2 720 633 1.3. Būvniecības ieceres dokumentācijas ekspertīze 34 655 41 600 29 396 115 244 44 936 265 831 1.4. Būvniecības darbi 12 926 031 9 239 630 8 230 687 26 634 155 5 368 294 62 398 797 1.5. Būvniecības būvuzraudzība 231 036 166 200 183 727 562 776 106 771 1 250 510 1.6. Būvniecības autoruzraudzība 57 759 83 100 36 745 174 380 45 999 397 983 1.7. Projektu vadības izmaksas 347 771 302 500 225 797 882 571 252 274 2 010 913 2 Kustamās mantas iegāde (EUR ar PVN) 3 885 580 1 235 910 2 238 510 1 317 350 912 610 9 589 960 3 Pārvākšanās (EUR ar …