Zaudējis spēku - Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai

Zaudējis spēku - Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Zemkopības ministrijas rīkojums nr.398 Rīgā 1997. gada 24. decembrī Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai Saskaņā ar Latvijas Republikas Lauksaimniecības likumu, kā arī likumu "Par valsts budžetu 1998.gadam", lai veicinātu Latvijā ražotās produkcijas konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, stimulētu zemnieku saimniecību tehnoloģisko modernizāciju un rosinātu pāreju no ekstensīvas ražošanas uz intensīvu, celtu zemnieku zināšanu līmeni, sakārtotu lopkopības un augkopības nozaru zinātnisko sistēmu, kā arī veicinātu kvalitatīvas piena un gaļas produkcijas ražošanu un konkurētspējas paaugstināšanu - 1. Apstiprināt valsts subsīdiju Ls 17126,7 tūkst. sadali 1998.gadam šādiem nolikumiem: 1.1. augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana - Ls 1500 tūkst. saskaņā ar 1. nolikumu; 1.2. lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija - Ls 6000 tūkst. saskaņā ar 2. nolikumu; 1.3. ciltsdarba attīstība - Ls 3416,5 tūkst. saskaņā ar 3. nolikumu; 1.4. sēklkopības attīstība - Ls 2220,2 tūkst. saskaņā ar 4. nolikumu; 1.5. augstas kvalitātes produkcijas ražošana un glabāšana - Ls 1880 tūkst. saskaņā ar 5. nolikumu; 1.6. netradicionālo nozaru attīstība un lauku vides sakārtošanai - Ls 951 tūkst. saskaņā ar 6. nolikumu; 1.7. kredītu garantijas fonds- Ls 804 tūkst. saskaņā ar 7. nolikumu; 1.8. privātu meža platību mākslīgai atjaunošana un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana - Ls 105 tūkst. saskaņā ar 8. nolikumu 1.9. zivsaimniecība - Ls 150 tūkst. saskaņā ar 9. nolikumu; 1.10. negadījumu seku likvidēšana - Ls 100 tūkst. saskaņā ar 10. nolikumu. 2. Apstiprināt: 2.1. nolikumu nr. 1 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai ielabošanai 1998.gadā"; 2.2. nolikumu nr. 2 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskai modernizācijai 1998.gadā"; 2.3. nolikumu nr. 3 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība ciltsdarba attīstībai 1998.gadā"; 2.4. nolikumu nr. 4 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība sēklkopības attīstībai 1998.gadā"; 2.5. nolikumu nr. 5 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augstas kvalitātes produkcijas ražošanai un glabāšanai 1998.gadā"; 2.6. nolikumu nr. 6 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība netradicionālo nozaru attīstībai un lauku vides sakārtošanai 1998.gadā"; 2.7. nolikumu nr. 7 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība kredītu garantijas fondam 1998.gadā"; 2.8. nolikumu nr. 8 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība privāto meža platību mākslīgai atjaunošanai un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai 1998. gadā"; 2.9. nolikumu nr. 9 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība zivsaimniecības attīstībai 1998.gadā"; 2.10. nolikumu nr. 10 "Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība negadījumu seku likvidēšanai 1998.gadā". 3. Subsīdiju saņēmējiem: - subsīdijas ir tiesīgas saņemt fiziskas* un juridiskas** personas (2. nolikumā, 6. nolikuma 3.2. punktā un 8. nolikumā tikai juridiskās personas): - kuras ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji; - veic grāmatvedības uzskaiti; - uz subsīdiju pieteikuma brīdi nav nokavēto nodokļu maksājumu parādu; - kuras sniedz rajona lauksaimniecības departamentam, Valsts statistikas komitejai un Zemkopības ministrijai pieprasīto informāciju. 4. Apzināti sniedzot neprecīzu vai maldinošu informāciju, pretendenti zaudē tiesības saņemt subsīdijas vismaz trīs gadus. 5. Rajonu lauksaimniecības departamentiem: - nodrošināt savā rajonā informāciju par subsīdiju saņemšanas un izmantošanas kārtību; - apkopot materiālus par izpildītajiem darbiem un iesniegt Zemkopības ministrijā kopsavilkumus subsīdiju pieprasījumam; - pēc naudas saņemšanas no Zemkopības ministrijas 10 dienu laikā, atbilstoši nolikumos noteiktai kārtībai, norēķināties ar subsīdiju saņēmējiem un subsidēto darbu izpildītājiem; - novērtēt valsts subsīdiju saņēmēju darbu meliorācijas sistēmas kopšanā, negatīva vērtējuma gadījumā samazināt vai atteikt subsīdiju piešķiršanu; - regulāri kontrolēt šī rīkojuma nolikumos paredzēto saistību izpildi; - noteikt, ka par savlaicīgu un pareizu datu pieņemšanu, apkopošanu, līgumu slēgšanu, iesniegšanu Zemkopības ministrijā subsīdiju pieprasījumam, kā arī par subsīdiju izmaksu personīgi atbild rajona lauksaimniecības departamenta direktors un uzņēmuma vai iestādes vadītājs. 6. Zemkopības ministrijai: - ja nolikumā noteikts pieteikumus subsīdijām iesniegt Zemkopības ministrijā, par lēmuma pieņemšanu un subsīdiju izlietojumu atbildīgs attiecīgās Zemkopības ministrijas struktūrvienības vadītājs. - pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, par attiecīgo periodu, 10 dienu laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem, pienākošos summu pārskaitīt rajonu lauksaimniecības departamentiem un pārējiem nolikumos minētajiem subsīdiju izmantotājiem; - apkopot informāciju par subsīdiju izmantošanu un iegūtajiem rezultātiem; - veikt izlases veida pārbaudes par subsīdiju piešķiršanai pieņemto lēmumu atbilstību šim rīkojumam; 7. Zemkopības ministrijā iesniegtās pretenzijas izskata Zemkopības ministra apstiprināta komisija. 8. Zemkopības ministram ir tiesības izmainīt subsīdiju nolikumus 1998.gada laikā. ............................................................... * fiziska persona - atsevišķs cilvēks, indivīds ** juridiska persona - ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmējsabiedrība (uzņēmums). Ministrs A.Rāviņš Valsts sekretārs J.Lapše Nolikums Nr.1 Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai ielabošanai 1998.gadā Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas par programmas pasākumu izpildi. Šajos pasākumos iekļauta lauku organizācijas projektu izstrādāšana, meliorēto zemju sakārtošana un iekļaušana lauksaimnieciskā ražošanā, augsnes agroķīmisko īpašību uzlabošana, kas nodrošinātu pilnvērtīgu augsnes mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Šo pasākumu realizācija radītu priekšnoteikumus saimniecību plānveidīgai ekonomiskai attīstībai, efektīvai saimniekošanai un kvalitatīvas konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Šo mērķu īstenošanai paredzēti šādi pasākumi: 1. Lauku organizācijas projekta izstrāde. 2. Meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu sakārtošana. 3. Skābo augšņu kaļķošana. 1. Lauku organizācijas projektu izstrāde Šis nolikums nosaka kārtību, kādā izmaksājamas valsts subsīdijas par zemnieku saimniecību un citu lauksaimniecības uzņēmumu (turpmāk tekstā "saimniecības") lauku organizācijas projektu izstrādi un apgūšanu 1998. gadā. 1.1. Valsts subsīdijas izmaksājamas par lauku organizācijas projektu izstrādi saimniecībām, kuras atbilst šādiem nosacījumiem: 1.1.1. strādā pēc sastādītajiem lauku organizācijas projektiem; 1.1.2. ir nokārtoti zemes īpašuma vai zemes lietošanas tiesiskie nosacījumi -saimniecība reģistrēta Valsts zemes kadastra reģistrā; 1.1.3. zemes nomas gadījumā - ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku, ne īsāku par 5 gadiem; 1.1.4. īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes - tīrumi, dārzi, pļavas un ganības, izņemot specializētās augļu - dārzeņu saimniecības, kurās šīs kultūras aizņem vismaz 3 ha. 1.2. Saimniecības apmaksā lauku organizācijas projektu izstrādi: 1.2.1. 10% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir līdz 115 Ls/ha; 1.2.2. 20% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir no 116 Ls/ha līdz 169 Ls/ha; 1.2.3. 30% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir lielāka par 169 Ls/ha; 1.3. Priekšrocības lauku organizācijas projekta sastādīšanā ir: 1.3.1. zemes pārraudzības bāzes saimniecību sarakstā esošajām zemnieku saimniecībām; 1.3.2. saimniecībām, kuras ir Valsts statistikas vai Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra apsekojamo saimniecību sarakstos regulārai ziņu sniegšanai par ražošanas rādītājiem. 1.4. Lauku organizācijas projektu izstrādā saimniecībām (tālāk tekstā "Pasūtītājs"), kuras iesniegušas sava rajona lauksaimniecības departamentā pieteikumu (pielikums nr. 1) un šis pieteikums ir akceptēts. 1.5. Lauku organizācijas projekta izstrādāšanas izmaksas aprēķina "Izpildītājs" (Valsts zemes dienests, VZRU "Ražība" u.c.) saskaņā ar izcenojumiem, kas uzrādīti 1. pielikuma tabulās, un tās apstiprina rajona lauksaimniecības departamenta direktors. 1.6. Līdz projekta izstrādāšanas uzsākšanai "Pasūtītājs" samaksā darbu "Izpildītājiem" savu izdevumu daļu (10 - 30%). 1.7. Lauku organizācijas projektu izstrāde veicama saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1996. gada 9. maijā apstiprinātiem tehniskajiem norādījumiem. Projekta sastāvā ietverami: 1.7.1. zemes lietošanas veidu plāns ar zemes lietošanas veidu platībām un augsnes raksturojumu; 1.7.2. lauksaimniecībā izmantojamās zemes - aramzemes, ilggadīgo stādījumu, pļavu un ganību - augšņu agroķīmiskās īpašības un agroķīmiskā karte; 1.7.3. noteikts saimniecības ražošanas specializācijas virziens; 1.7.4. noteikta zemes lietošanas veidu izmantošanas kārtība atbilstoši ražošanas specializācijai. Ieplānota lauku organizācija, augu maiņa (augseka), sējumu, pļavu un ganību platības, zemes transformācijas vajadzība; 1.7.5. sastādīts kultūraugu mēslošanas plāns pirmajam projekta apgūšanas gadam; 1.7.6. noteikts pie vidēja saimniekošanas līmeņa iegūstamās augkopības produkcijas daudzums; 1.7.7. aprēķināts ar pašu ražoto lopbarību uzturamo lopu skaits un nepieciešamās lopbarības daudzums (atbilstoši specializācijas virzienam). 1.8. Rajona lauksaimniecības departaments: 1.8.1. organizē un kontrolē lauku organizācijas projektu sastādīšanu un apgūšanu; 1.8.2. pasūta projektu izstrādāšanu Zemkopības ministrijas noteikto limitu robežās šādiem izpildītājiem: 1.8.2.1. Valsts zemes dienestam - zemes lietošanas veidu plānu sastādīšanu, saimniecības specializācijas plānošanu, zemes transformācijas un augu maiņu ieprojektēšanu un to pamatojuma sastādīšanu; 1.8.2.2. VZRU "Ražība" - augšņu agroķīmisko izpēti, augšņu analīžu veikšanu un agroķīmiskās kartes sastādīšanu; 1.8.2.3. iespējama arī līgumu slēgšana ar citiem kvalificētiem projekta izstrādātājiem. 1.8.3. apstiprina un reģistrē izstrādātos lauku organizācijas projektus; 1.8.4. apkopo informāciju par apstiprinātajiem lauku organizācijas projektiem pa ceturkšņiem un iesniedz to Zemkopības ministrijai, attiecīgi pēc stāvokļa 15.04.1998., 15.07.1998., 15.10.1998. un 1.12.1998., uzrādot Valsts zemes dienestam, VZRU "Ražība" u.c. pienākošos samaksu par izpildītajiem darbiem saskaņā ar pielikuma nr.2 paraugu . 2. Meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu sakārtošana 2.1. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības uzņēmumi, zemnieku saimniecības, meliorācijas kooperatīvās sabiedrības, kā arī vairāki zemes īpašnieki vai lietotāji apvienojoties (turpmāk tekstā "saimniecības"): 2.1.1. kurām ir nokārtoti zemes īpašuma tiesiskie nosacījumi - zeme piešķirta īpašumā ar pagasta padomes (zemes komisijas) lēmumu; 2.1.2. kuras apmaksā esošo meliorācijas sistēmu sakārtošanas izdevumus: - 10% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir līdz 115 Ls/ha; - 20% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir no 116 Ls/ha līdz 169 Ls/ha; - 30% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir lielāka par 169 Ls/ha; 2.1.3. kuras apmaksā meliorēto zemju sakārtošanu (celmu kaudžu izlīdzināšana) vismaz 30% apmērā; 2.1.4. zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts zemes nomas līgums uz laiku ne īsāku par 5 gadiem; 2.1.5. kuru īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, izņemot augļu un dārzeņu saimniecības, kurās šīs kultūras aizņem vismaz 3 ha; 2.1.6. platībās, kuras necieš no pārmērīga mitruma, kultūraugu ražas ir virs vidējām pagastā; 2.1.7. kuras kopj meliorācijas sistēmas. 2.2. Prioritāte subsīdiju saņemšanai ir saimniecībām: 2.2.1. kuras pasākuma realizēšanā iegulda lielāku daļu sava vai aizņemta kapitāla (% attiecība); 2.2.2. kurās meliorācijas sistēmu sakārtošana skar vairākas saimniecības (koplietošanas meliorācijas sistēmas); 2.2.3. kuras, realizējot pasākumu, iegūst lielāku meliorēto platību ar atjaunotu nosusināšanas sistēmu darbību; 2.2.4. kurām ir izstrādāts lauku organizācijas projekts. 2.3. Rajona lauksaimniecības departaments, Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde (MSVP): 2.3.1. izsludina subsīdiju piešķiršanas noteikumus un pieņem saimniecību pieteikumus (pielikums nr. 3). Slēdzienu par meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanas nepieciešamību dod departamenta Meliorācijas daļa; 2.3.2. izveido komisiju, kura izvērtē pretendentu atbilstību un nosaka prioritāti subsīdiju saņemšanai; 2.3.3. meliorācijas speciālisti sastāda darba apjomu un izdevumu aprēķinus meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kurus apstiprina attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta direktors, Aiviekstes MSVP vadītājs. Meliorācijas sistēmu (būvju) atrakšanu, kura nepieciešama izpildāmo darbu noteikšanai, veic zemes īpašnieki (nomnieki); 2.3.4. saskaņā ar piešķirtajiem līdzekļiem, atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un noteikumiem slēdz līgumus ar darbu izpildītājiem par meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanas darbu izpildi saimniecībās. Līgumā jāiekļauj nosacījums, ka saimniecības savu izdevumu daļu apmaksā darbu izpildītājiem līdz darbu uzsākšanai, kā arī veic pārējo saistību izpildi; 2.3.5. pieņem izpildīto darbu un iesniedz ministrijai pārskatu par ta finansēšanu (pielikums nr. 5). 3. Skābo augšņu kaļķošana 3.1. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieku saimniecības (tālāk tekstā saimniecības): 3.1.1. kurām ir nokārtoti zemes īpašuma tiesiskie nosacījumi - zeme piešķirta īpašumā ar pagasta padomes (zemes komisijas) lēmumu vai zemes nomas gadījumā ir noslēgts un reģistrēts nomas līgums uz laiku ne īsāku par 5 gadiem; 3.1.2. kurām veikta augšņu agroķīmiskā izpēte, kas apliecina augšņu kaļķošanas nepieciešamību; 3.1.3. kuras apmaksā skābo augšņu kaļķošanas darbus: - 10% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir līdz 115 Ls/ha; - 20% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir no 116 Ls/ha līdz 169 Ls/ha; - 30% apmērā, ja pagasta zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir lielāka par 169 Ls/ha; 3.1.4. kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir vismaz 10 ha; 3.1.5. kurām kultūraugu ražas ir vismaz pagasta vidējā līmenī. 3.2.Prioritāte subsīdiju saņemšanai ir saimniecībām: 3.2.1. kuras kaļķošanas darbu izpildē iegulda lielāku daļu sava vai aizņemtā kapitāla (% attiecība); 3.2.2. kurām ir izstrādāts lauku organizācijas projekts; 3.2.3. kurās uzsākta augu sekas (augu maiņas) ieviešana. 3.3. Rajona lauksaimniecības departaments: 3.3.1. izvērtē pretendentu atbilstību un arī prioritāti subsīdiju saņemšanai; 3.3.2. saskaņā ar piešķirtajiem līdzekļiem, atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un noteikumiem slēdz līgumus ar darbu izpildītājiem par skābo augšņu kaļķošanas darbu izpildi saimniecībās. Līgumā jāiekļauj nosacījums, ka saimniecības savu izdevumu daļu apmaksā darbu izpildītājiem līdz darbu uzsākšanai; 3.3.3. veic izpildīto darbu pieņemšanu un iesniedz ministrijai pārskatu par izpildīto darbu finansēšanu (pielikums nr. 6). Meliorācijas un zemju izmantošanas nodaļas vadītājs Ē.Rieksts Nolikums Nr. 2 Valsts subsīdiju piešķiršanas, izlietošanas un kontroles kārtība lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai 1998. gadā Šis nolikums nosaka 1998. gada valsts budžetā paredzēto valsts subsīdiju lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai piešķiršanas, izlietošanas un kontroles kārtību. 1. Subsīdiju piešķiršanas mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un konkurētspējīgas produkcijas ražošanas paplašināšanu. 2. Šo mērķu sasniegšanai subsīdijas paredzētas sekojošiem pasākumiem: 2.1. ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai (pasākuma kods - 0-1); 2.2. zemes pirkšanai (pasākuma kods - 0-2); 2.3. ražošanas nozīmes objektu būvniecībai (pasākuma kods - 0-3); 2.4. augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai (pasākuma kods - 0-4); 2.5. produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai (pasākuma kods - 0-5). 3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskās personas (turpmāk tekstā - personas), kuras ražo lauksaimniecības produkciju, veic tās pirmapstrādi vai sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, sēšanā, stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, pirmapstrādē, lauksaimniecības tehnikas remontā, apkopē, un ieņēmumi no tā 1997. gadā ir bijuši vismaz 60% apmērā no visu to ieņēmumu kopapjoma naudas izteiksmē, kā arī to pamatkapitālā vismaz 51% pieder Latvijas Republikai vai tās pilsoņiem. 4. Subsidēt var tikai tos nolikumā noteiktos pasākumus, kuru realizācija (to apliecinošie dokumenti - kredīta, līzinga līgumu kopijas, akti par nodošanu ekspluatācijā, iegādes rēķini vai pavadzīmes, u. c.) ir veikta 1998. gadā no 1. janvāra līdz 30. novembrim un pieteikumi subsīdiju saņemšanai par tiem iesniegti rajona lauksaimniecības departamentā līdz 1998. gada 5. decembrim. 5. Šī nolikuma 2.1. un 2.5. punktos minēto pasākumu finansēšanas avoti var būt kredīts vai pašu līdzekļi (2.1. punktā minētajā pasākumā - arī noma ar izpirkumu - līzings), bet 2.2., 2.3. un 2.4. punktos - kredīts. Par kredītiem tiek uzskatīti aizdevumi, kurus izsniegušas kredītiestādes vai Latvijas Republikā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). 6. Subsīdijas tiek aprēķinātas (procentuāli) no šajā nolikumā noteiktajos pasākumos izlietoto līdzekļu summas, ievērojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējo kadastrālo paraugvērtību pagastā, bet zemnieku saimniecībām - arī to īpašnieku vecumu: 6.1. pasākumos "ražošanas tehniskā parka atjaunošana un modernizācija" un "zemes pirkšana": Īpašumā esošās vai pērkamās lauk- Visas personas Zemnieku saimniecību saimniecībā izmantojamās zemes (izņemot z/s īpašnieki īpašnieki vecumā vidējā kadastrālā paraugvērtība(Ls/ha) vec. līdz 35 gadiem) līdz 35 gadiem Līdz 115 35 % 40 % No 116 līdz 169 30 % 35 % 170 un augstāka 25 % 30 % 6.2. pasākumā "ražošanas nozīmes objektu būvniecība" uz personas īpašumā esošām zemēm uzbūvētas: Objektu nosaukumi Visas personas Zemnieku saimniecību (izņemot z/s īpašnieki īpašnieki vecumā vec. līdz 35 gadiem) līdz 35 gadiem Lopu mītnes ar platību vismaz 50 m2, lopbarības sagatavošanas cehi un virtuves, skābbarības un kūtsmēslu krātuves, šķūņi, noliktavas, darbnīcas, garāžas, tehnikas novietnes (nojumes), graudu kaltes un graudu pirm- apstrādes cehi, ziemas siltumnīcas un ārējās energoapgādes būves un personas īpašumā esošās zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir: (Ls/ha) līdz 115 35% 40% no 116 līdz 169 30% 35% 170 un augstāka 25% 30% Slaucamo govju mītnes vismaz 10 slaucamām govīm ar vai bez palīgbūvēm piena dzesēšanai, pirmapstrādei, rupjās lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai, kūtsmēslu uzglabāšanai un personas īpašumā esošās zemes vidējā kadastrālā paraugvērtība ir: (Ls/ha) līdz 115 40% 45% no 116 līdz 169 35% 40% 170 un augstāka 30% 35% 6.3. pasākumos "augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšana" un "produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošana" - atbilstoši 6.1. punktā minētos apmēros; 6.4. Ja īpašumā nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai tā atrodas dažādos pagastos, subsīdijas aprēķināmas no tā pagasta zemes vidējās kadastrālās paraugvērtības, kurā reģistrēta persona. 7. Zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki ir vecumā līdz 35 gadiem, var pretendēt uz subsīdiju saņemšanu 7. punktā noteiktajos apmēros ar šādiem nosacījumiem: 7.1. īpašnieki pierakstīti un dzīvo attiecīgajā saimniecībā vismaz divus pēdējos (1996.-1997.) gadus; 7.2. tiem ir lauksaimnieciskā izglītība vai bijis konkursa "Sējējs" laureāts. 8. Pasākumos izlietoto līdzekļu summu, no kuras aprēķina subsīdijas, nosaka: 8.1. ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai - pēc iegādi apliecinošajos dokumentos uzrādītās tehnikas vai tehnoloģisko iekārtu vērtības (līzinga gadījumos - no līzinga līgumā paredzētās sākotnējās tehnikas vai tehnoloģisko iekārtu vērtības); 8.2. zemes pirkšanai - pēc pagasta zemes vidējās kadastrālās paraugvērtības; 8.3. ražošanas nozīmes objektu būvniecībai - pēc būvniecības izdevumu tāmes; 8.4. augsvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai - pēc iegādes pavadzīmē uzrādītās dzīvnieku vērtības; 8.5. produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai - pēc šādām 1 ha ierīkošanas izmaksām: - zemenes (ar atveseļotu stādāmo materiālu) un ābeles - Ls 4 000, - ogulāji un pārējie augļkoki - Ls 2 000. 9. Kopējais pasākumos izlietotais līdzekļu apjoms, no kura aprēķināmas 1998. gadā saņemamās subsīdijas, vienam tā saņēmējam gadā nedrīkst pārsniegt Ls 100 tūkst. 10. Pretendējot uz subsīdijām ražošanas tehniskā parka atjaunošanai un modernizācijai, ir jāievēro šādi noteikumi: 10.1. tiek pirkta jauna lauksaimniecībā izmantojamā tehnika vai tehnoloģiskās iekārtas (izņemot produkcijas pārstrādes tehnoloģiskās iekārtas, mežu izstrādes tehnika, vieglās automašīnas); 10.2. tehnika vai tehnoloģiskās iekārtas tiek pirktas no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru pamatdarbība ir to ražošana vai tirdzniecība; 10.3. tiek nomāta ar izpirkšanu (līzings) no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai kredītiestādēm jauna lauksaimniecībā izmantojamā tehnika vai tehnoloģiskās iekārtas; 10.4. iegādātās tehnikas vai tehnoloģiskās iekārtas vienas vienības vērtība nav mazāka par Ls 350. 11. Subsīdijas par iegādāto tehniku vai tehnoloģisko iekārtu tiek piešķirtas pēc līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējā apņemas: 11.1. 5 gadus, skaitot no līguma noslēgšanas dienas, nepārdot un neiznomāt tehniku un tehnoloģiskās iekārtas, par kurām saņemtas subsīdijas; 11.2. nodrošināt iegādātās tehnikas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanu atbilstoši ražošanas attīstības plānam. 12. Pretendējot uz subsīdijām zemes pirkšanai, ir jāievēro šādi noteikumi: 12.1. īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iepriekšējos trijos (1995. -1997.) gados ir bijušas apsaimniekotas; 12.2. nopirkta lauksaimniecībā izmantojamā zeme vismaz 5 ha platībā, un pirkšanas rezultātā īpašumā ir no 30 ha līdz 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes; 12.3. nopirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības robežojas ar jau īpašumā esošajām zemes platībām; 12.4. īpašumā esošās un nopirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir reģistrētas Zemesgrāmatā uz pircēja vārda. 13. Zemes pirkšana netiek subsidēta, ja tās pircējs un pārdevējs ir pirmās pakāpes radinieki vai laulātie. 14. Subsīdijas par nopirkto lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiek piešķirtas pēc līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un zemes īpašnieku, kurā pēdējais apņemas: 14.1. nodrošināt nopirkto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību apsaimniekošanu; 14.2. 10 gadus, skaitot no līguma noslēgšanas dienas, nepārdot un neiznomāt nopirktās un īpašumā jau bijušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 15. Pretendējot uz subsīdijām ražošanas nozīmes objektu būvniecībai (jaunai vai esošo rekonstrukcijai un modernizācijai ), ir jāievēro šādi noteikumi: 15.1. atbilstoši Būvniecības likumam un citiem būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, būvei ir izstrādāts būvprojekts, bet ārējās energoapgādes būvju būvniecības gadījumā - ir noslēgts līgums ar PVAS "Latvenergo" par jaunu elektroietaišu pieslēgšanu elektrotīklam vai slodzes palielināšanu un ir samaksāta pieslēgšanās maksa; 15.2. būvniecība veikta šī nolikuma 4. punktā noteiktajos termiņos. 16. Subsīdijas par uzbūvētiem ražošanas nozīmes objektiem tiek piešķirtas pēc to nodošanas ekspluatācijā atbilstoši Ministru kabineta 1997. gada 29. jūlija noteikumiem nr. 258 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā" (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97) un pēc līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējā apņemas 5 gadus, skaitot no līguma noslēgšanas dienas, šīs būves nepārdot, neiznomāt un izmantot tās atbilstoši ražošanas attīstības plānam, bet ārējo energoapgādes būvju būvniecības gadījumā - nodrošināt 5 gadus savā saimniecībā atbilstošu ražošanu. 17. Pretendējot uz subsīdijām augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai, ir jāievēro šādi noteikumi: 17.1. tiek pirktas vismaz: - 10 piena vai gaļas šķirnes govis vai grūsnas teles, vai teles, kas nav jaunākas par vienu gadu, - vai 10 remontcūciņas. 17.2. iepirktajiem dzīvniekiem jābūt veterināram sertifikātam un izcelsmes apliecinošam dokumentam, bet grūsnām telēm - veterinārārsta izziņai par grūsnību; 17.3. jābūt nepieciešamām lopu mītnēm, aprīkojumam un barības bāzei to turēšanai, kā arī zināšanām attiecīgajā nozarē. 17.4. vienus un tos pašus dzīvniekus nedrīkst vienlaicīgi subsidēt pasākumos "augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšana" (nolikums nr. 2) un "vaislas materiāla iegāde ārvalstīs" (nolikums nr. 3). 18. Subsīdijas augstvērtīgu vaislas dzīvnieku pirkšanai tiek piešķirtas pēc to iegādes, reģistrācijas, apzīmēšanas un līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējā apņemas: 18.1. veikt dzīvnieku pārraudzību un izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem; 18.2. vismaz 3 gadus nelikvidēt un nepārdot nopirktos dzīvniekus bez saskaņošanas ar rajona lauksaimniecības departamentu. 19. Pretendējot uz subsīdijām produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, ir jāievēro šādi noteikumi: 19.1. paredzēts ierīkot tikai 8.5. punktā minētos intensīva tipa stādījumus ne mazāk kā 1 ha platībā ar atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju; 19.2. jābūt nodrošinājumam ar stādāmo materiālu (noslēgts attiecīgs līgums par stādu iegādi vai nodrošinājums ar paša audzēto). 20. Subsīdijas par produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanu tiek piešķirtas pēc to ierīkošanas, rajona lauksaimniecības departamenta (piedaloties Augļkopju asociācijas pārstāvim) veiktās apsekošanas dabā, akta sastādīšanas un līguma noslēgšanas starp rajona lauksaimniecības departamentu un personu, kurā pēdējais apņemas 10 gadus ierīkotos stādījumus nepārdot, racionāli kopt un izmantot. 21. Ja kāds šajā nolikumā minētais pasākums tiek subsidēts pēc programmas "Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija" (nolikums nr.2), to nevar subsidēt pēc programmas "Netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts" (nolikums nr.5), un otrādi. 22. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai pēc pielikuma nr.1 kopā ar tajā norādīto dokumentu kopijām par atskaites mēnesi, jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam līdz katra nākamā mēneša 5. datumam (pēdējais atskaites mēnesis - novembris). 23. Ja persona vēlas pretendēt uz subsīdiju saņemšanu par ražošanas nozīmes objektu būvniecību vai produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, pieteikumi iesniedzami līdz 1998. gada 31. martam, lai rezervētu tiem nepieciešamo subsīdiju apjomus. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai ražošanas nozīmes objektu būvniecībai un ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, kuri tiek iesniegti pēc minētā termiņa, uzskatāmi par pieteikumiem uz subsīdijām 1999. gadā, gadījumā, ja subsīdiju piešķiršanu nav iespējams veikt 1998. gadā līdzekļu trūkuma dēļ. Ja 2.3. un 2.5. punktos minētie pasākumi netiek veikti līdz 1998. gada 30. novembrim (nav aktu par pieņemšanu ekspluatācijā vai apsekošanu), to subsidēšana veicama 1999. gadā. Rezervētie apjomi tiek izmantoti citu šajā nolikumā paredzēto pasākumu subsidēšanai noteiktajā kārtībā. 24. Ja pretendenti pasākumu finansēšanai izmanto pašu līdzekļus un pieteikumam pievienotā informācija ir nepietiekoša līdzekļu izcelsmes pamatošanai, rajona lauksaimniecības departaments ir tiesīgs nepiešķirt subsīdijas. 25. Ja tiek pieņemts lēmums par subsīdiju piešķiršanu, departaments attiecīgo subsīdiju pieteikumu iekļauj kopsavilkumā (pielikums nr. 2) par atskaites mēnesi un līdz nākamā mēneša 20. datumam iesniedz Zemkopības ministrijā, bet par novembri - līdz 8. decembrim. Pieprasījumu kopsavilkumā subsīdiju pieteikumi ierakstāmi to iesniegšanas secībā. 26. Starp subsīdiju saņēmēju un rajona lauksaimniecības departamentu par katru pasākumu jānoslēdz līgums (pielikums nr.3). 27. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai, par kuriem pieņemti lēmumi to piešķiršanai, bet subsidēšanu 1998. gadā nav iespējams veikt līdzekļu trūkuma dēļ (pēc šiem pasākumiem paredzēto līdzekļu izlietošanas), pāriet uz 1999. gadu, ievērojot to iesniegšanas secību un šī nolikuma noteikumus. Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore V.Feodorova Nolikums Nr. 3 Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība ciltsdarba attīstībai 1998.gadā Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas dažādu lopu sugu audzētājiem par papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot veselu un kvalitatīvu ganāmpulku veidošanu, jaunlopu saglabāšanu, izaudzēšanu un kvalitatīvas lopkopības produkcijas ražošanu. 1. Govju ganāmpulku selekcijai Subsīdijas govkopībā ir tiesīgi saņemt govju īpašnieki, ja tie izpilda šādus noteikumus: - pārraudzību veic saskaņā ar "`Latvijas Republikas pārraudzības noteikumiem govkopībā" (apstiprināti Zemkopības ministrijā: piena šķirnēm - 01.02.1995., specializēto gaļas šķirņu liellopiem - 06.03.1996.); - ganāmpulks ir brīvs no jebkādām lipīgām slimībām, pēdējos 6 mēnešos novietnē visi dzīvnieki uz leikozi ir seroloģiski negatīvi; - dabiskā lecināšanā izmantotie vaislinieki uzņemti Valsts ciltsgrāmatā, tiek ievēroti "Veterinārsanitārie noteikumi lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas uzņēmumiem (stacijām) un punktiem" (apstiprināti Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterinārajā departamentā 27.07.1992.); - pārraudzību veic darbinieks, kuram ir rajona lauksaimniecības departamenta izdota pārrauga atestācijas apliecība; - visi dzīvnieki ir reģistrēti un apzīmēti atbilstoši valstī pastāvošiem dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas noteikumiem. 1.1. Govju individuālai ražības kontrolei - Ls 0,50 mēnesī par govi Jebkuram govju īpašniekam, kurš vēlas izkopt savu ganāmpulku, valsts subsidē: - izdevumus par olbaltuma, tauku satura un somatisko šūnu daudzuma noteikšanu katras pārraudzītās govs pienā; - pārraudzības datu apstrādi; - informācijas nosūtīšanu īpašniekam. Laboratorijas, kas veic govju individuālās ražības kontroles analīzes, un lokālie ciltsdarba datu centri gada sākumā noslēdz līgumu ar valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par savu darbību un katru mēnesi, līgumā noteiktajos termiņos, iesniedz informāciju valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs". Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (VCDAC) apkopo iesniegtos datus un līdz katra nākamā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu pēc šādas formas: AKTS par ........ mēnesī pārraudzīto govju skaitu Nr. p.k. Piena laboratorijas, Govju Izcenojums Kopējā Bankas Lokālais datu apstrādes skaits par govi, Ls summa, Ls rekvizīti punkts un valsts SIA "VCIDAC", Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" Direktore ........................ ................................ (paraksts) (paraksta atšifrējums) z.v. Zemkopības ministrijas Finansu un budžeta departaments pārskaita naudu govju individuālās ražības kontroles laboratorijām, lokāliem ciltsdarba datu centriem un valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" atbilstoši kopsavilkumā norādītajām summām. Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" katru mēnesi nosūta informāciju govju īpašniekiem par pārraudzības rezultātiem. 1.2. Par govi, kas atbilst vaislas buļļu māšu un kandidāšu prasībām: El kategorija I kategorija Buļļu māšu kandidātes Ls 15 mēnesī Ls 10 mēnesī Ls 5 mēnesī Buļļu mātēs un to kandidātēs ieskaita govis, ja tās pēc ražības atbilst buļļu māšu un kandidāšu noteikumiem (apstiprināti Zemkopības ministrijā 1997.gada novembrī), tiek izmantotas saskaņā ar selekcijas plānu, ganāmpulkā govju skaits nav mazāks kā 10, ganāmpulka vidējais izslaukums pēc pārraudzības nav zemāks par 4700 kg. Subsīdijas tiek pārskaitītas govju īpašniekiem reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību. Rajona lauksaimniecības departaments līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu. 1.3. Par "Latvijas zilo" govi - Ls 4 mēnesī Lai saglabātu izzūdošo mājdzīvnieku sugu genofondu, tiek maksātas subsīdijas par "Latvijas zilās" šķirnes govīm, ja tās Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība ir iekļāvusi selekcijas programmā. Rajonu lauksaimniecības departamenti pārskaita subsīdijas govju īpašniekiem reizi ceturksnī. 1.4. Par specializētās gaļas šķirnes govi pēc atnešanās - Ls 50 Īpašnieks saņem vienreizēju piemaksu pēc govs atnešanās. Informāciju par govīm, kuras ir atnesušās, pārraugs vai pats īpašnieks katru mēnesi iesniedz lokāliem ciltsdarba datu apstrādes centriem, paziņojot atnesušās govs inventāra numuru, teļa dzimumu, dzimšanas datumu un teļa izcelšanos no tēva puses. Subsīdijas tiek pārskaitītas govju īpašniekiem reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību. Rajonu lauksaimniecības departamenti pārskaita subsīdijas govju īpašniekiem reizi ceturksnī. 1.5. Par audzēšanai realizētu: - grūsnu piena vai gaļas šķirnes telīti -Ls 150 - 12 mēnešus un vecāku negrūsnu gaļas šķirnes telīti - Ls 100 Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes telīšu audzētāji, pārdodot telīti, ja tiek ievēroti šādi noteikumi: - telīte pārdota audzēšanai citā ganāmpulkā; - par telīti izdots izcelšanos apstiprinošs sertifikāts; - veterinārais speciālists par dzīvnieka veselības stāvokli ir izsniedzis veterināro apliecību un uz pirkšanas - pārdošanas akta izdarījis atzīmi par dzīvnieka grūsnību, un ir imunoģenētiskās laboratorijas slēdziens par izcelšanās atbilstību no tēva puses; - mātes ražība augstākā laktācijā: * Latvijas brūnai šķirnei nav zemāka par 4500 kg piena ar tauku saturu 4,0%, olbaltuma saturu 3,0% , pirmpienēm attiecīgi -3600kg, 4,0%, 3,0 %; * Latvijas melnraibai šķirnei nav zemāka par 5500 kg piena ar tauku saturu 3,8%, olbaltuma saturu 3,0%, pirmpienēm attiecīgi 4000 kg, 3,8%, 3,0%; * Gaļas šķirņu liellopu telītēm mātes dzīvmasai pēc pēdējās vērtēšanas un no tās iegūto visu pēcnācēju dzīvmasai (atšķirot 7 mēnešu vecumā) jāatbilst El klases prasībām. Pēc šķirnes telīšu pārdošanas īpašnieks pirkšanas - pārdošanas aktu iesniedz pārraugam. Lopkopības pārraugs reizi ceturksnī iesniedz kopsavilkumu rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par........ ceturksnī pārdotām šķirnes telēm N. Īpaš- Cilts- Teles Atzī- Dzīv- Ve- Mātes Pircēja Subsī- p. nieka aplie- inv. mes par masa, cums ražī- uz- diju k. vārds, cības nr., grūs- kg mēne- bas rā- vārds apmērs, uzvārds nr. šķirne nību šos dītāji Ls Pārrauga paraksts Vārds, uzvārds Veterinārā speciālista paraksts Vārds, uzvārds Rajonu lauksaimniecības departamenti subsīdijas pārskaita govju īpašniekiem reizi ceturksnī. 1.6. Vaislas buļļu novērtēšanai pēc meitu produktivitātes - Ls 30 Tā ir vienreizēja piemaksa par katru pārbaudāmā buļļa meitu pēc 1.laktācijas noslēgšanas. Subsīdijas izmaksā pēc vaislas buļļu ciltsvērtības noteikšanas tiem govju turētājiem, kuru: - ganāmpulkā veikta plānota jaunbuļļu pārbaude; - pirmpienēm veikta imunoģenētiskā pārbaude; - pirmpienēm veikta eksterjera lineārā novērtēšana. Subsīdijas tiek pārskaitītas govju īpašniekiem reizi ceturksnī ar rajonu lauksaimniecības departamentu starpniecību. Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" līdz katra nākamā ceturkšņa 5. datumam iesniedz rajonu lauksaimniecības departamentiem visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz 1.2 - 1.6 punktu, lai sagatavotu subsīdiju kopsavilkumus, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu. 2. Cūkkopības nozares attīstībai 2.1. Par pārraudzības datu apstrādi un dzīvnieku kvalitātes novērtēšanu - Ls 0,11 par dzīvnieku mēnesī. Jebkuram cūku īpašniekam, kura selekcijas ganāmpulks atrodas pārraudzībā, valsts subsidē: - pārraudzības datu apstrādi (selekcijas indeksu noteikšanu pēc "Seleks C" un BLUP metodes visu vecumu cūkām, pārskatus par pārdodamo jauncūku kvalitāti, vērtēšanas kopsavilkumus pa šķirnēm un ganāmpulkiem), - cūku ganāmpulka datorizētu analīzes un prognozēšanas informatīvās sistēmas ieviešanu, - informācijas nosūtīšanu īpašniekam par pārraudzībā esošo ganāmpulku. Par minētajiem pakalpojumiem Zemkopības ministrija subsīdijas pārskaita valsts SIA un lokālajiem datu apstrādes centriem atbilstoši valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" iesniegtajam kopsavilkumam. Lokālie ciltsdarba datu centri, kuros apstrādā datus par cūku ganāmpulkiem, gada sākumā slēdz līgumu ar valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par informācijas sniegšanu un katru mēnesi, līgumā noteiktajos termiņos, iesniedz informāciju valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs". Valsts SIA "`Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" apkopo rezultātus un līdz katra nākamā mēneša 15. datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu par paveikto darbu subsīdiju saņemšanai pēc šādas formas: AKTS par ........ mēnesī pārraudzīto cūku skaitu N. Rajons Lokālais Saimniecības Cūku Izcenojums Kopējā Bankas p.k. datu centrs nosaukums skaits par cūku, Ls summa, Ls rekvizīti 1. Lokālie ciltsdarba datu centri 2. Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" Direktore ........................ ................................ (paraksts) (paraksta atšifrējums) z.v. Zemkopības ministrijas budžeta un finansu departaments pārskaita naudu lokāliem ciltsdarba datu centriem un valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" atbilstoši kopsavilkumā norādītajām summām. Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" katru mēnesi nosūta cūku īpašniekiem izanalizēto informāciju par pārraudzīto cūku ganāmpulku. 2.2. Par realizētu šķirnes jauncūku, kuras dzīvsvars nav mazāk par 60 kg un selekcijas indekss ir 100 un vairāk (pēc Seleks metodes): - par vaislas kuilīti - Ls 90 (pēc realizācijas) , - par vaislas cūciņu - Ls 65 (pēc realizācijas). Subsīdijas var saņemt tās saimniecības, kuras atbilst šķirnes cūku audzēšanas saimniecību prasībām (nolikums apstiprināts Zemkopības ministrijā 1997.gada decembrī). Par jauncūkas izcelsmi un produktivitāti jāizraksta sertifikāts un pirkšanas - pārdošanas akts pēc šādas formas: AKTS par ........... ceturksnī pārdotajām šķirnes cūkām N. Dzīvn. inv.nr., Dzīv Selekc. Šķirne Dzimums Pircēja Summa, Cena p.k. ciltsaplie- masa, vai BLUP adrese Ls Ls/kg cības nr. kg indekss Pārdevēja paraksts Vārds, uzvārds Pircēja paraksts Vārds, uzvārds Veterinārā speciālista paraksts Vārds, uzvārds z.v. "Pārdevējs" līdz katra nākamā ceturkšņa piektajam datumam iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā kopsavilkumu un aktu kopijas par ceturksnī pārdotajiem dzīvniekiem. Rajona lauksaimniecības departaments līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu. 2.3. Par vaislas kuili, ja vaislas kuiļa selekcijas indekss ir 110 un vairāk (pēc Seleks metodes), - Ls 8 mēnesī. Subsīdijas var saņemt tās mākslīgās apsēklošanas stacijas un punkti, kas par vaislas kuiļu darbību veic datu uzskaiti, bet, sākot ar 1998.gada 2 pusgadu, - kompjuterizētu datu uzskaiti. Mākslīgās apsēklošanas stacijas un punkti iesniedz kopsavilkumu datu centrā līdz nākamā ceturkšņa piektajam datumam pēc šādas formas: AKTS par ................ mākslīgās apsēklošanas stacijā vai punktā subsidējamo kuili ................ ceturksnī Nr. Šķir- Kuiļu inv. Selekcijas Apsēkloto Izmaksājamā Bankas p.k. ne nr., vārds indekss cūku skaits summa, Ls rekvizīti Direktora paraksts Vārds, uzvārds Veterinārā speciālists paraksts Vārds, uzvārds z.v. 1998.gada I pusgadā rajona lauksaimniecības departaments līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu. 3. Šķirnes zirgu selekcijai 3.1. Par vaislas ērzeli - Ls 16 mēnesī. 3.2. Par vaislas ķēvi - Ls 6 mēnesī. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes zirgu audzētavu un fermu īpašnieki par vaislas ērzeļiem, ķēvēm, jaunērzeļiem un sporta zirgiem, ja tiek ievēroti šādi noteikumi: - zirgu vērtēšanu veicis speciālists, kuram Zemkopības ministrija izsniegusi bonitiera apliecību, - vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju kompleksais novērtējums atbilst noteikumiem "Prasības republikas nozīmes vaislas ērzeļu un ķēvju kompleksai novērtēšanai" (apstiprināti Zemkopības ministrijā 15.02.1994.), vaislinieki mērķtiecīgi izraudzīti pārošanai un atlases plāni apstiprināti Šķirnes zirgu audzēšanas padomē, - ja zirgu ganāmpulks ir brīvs no lipīgām slimībām; Par sporta zirgu, kas ir izcīnījis tiesības piedalīties starptautiskajās sacensībās, - Ls 30 mēnesī, ja: - sporta zirgs sekmīgi startē sezonas starptautiskajās sacensībās un par to Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā ir iesniegti sacensību rezultātus apstiprinoši dokumenti. 3.3. Par vaislas jaunērzeli, kas pārbaudīts pēc darba spējām - Ls 50 (vienreizēja piemaksa , ja: - vaislas jaunērzeļu pārbaude notikusi saskaņā ar nolikumu "Vaislas ērzeļu kjūringu organizēšana" (apstiprināts Zemkopības ministrijā 04.02.1995.); - jaunērzeļiem veikta imunoģenētiskā pārbaude. Latvijas Zirgaudzētāju biedrība reizi ceturksnī precizē subsidējamo zirgu sarakstus, izdara nepieciešamās izmaiņas un līdz katra nākamā ceturkšņa piektajam datumam iesniedz aktus rajona lauksaimniecības departamentā pēc šādām formām: AKTS par ............... ceturksnī subsidējamiem vaislas ērzeļiem un vaislas ķēvēm N.p.k. Zirga vārds, Dzimšanas Zirga kompleksais Īpašnieks, VCG datums novērtējums adrese Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidenta paraksts Vārds, uzvārds z.v. AKTS par ............... ceturksnī subsidējamiem starptautiskās klases sporta zirgiem N.p.k. Zirga Dzimšanas Sacensību veids, Īpašnieks, vārds, VCG datums rezultāts adrese Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidenta paraksts Vārds, uzvārds z.v. AKTS par ................... ceturksnī pārbaudītiem jaunērzeļiem pēc darba spējām N.p.k. Zirga vārds, Dzimšanas Zirga kompleksais Īpašnieks, VCG datums novērtējums adrese Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidenta paraksts Vārds, uzvārds z.v. Rajona lauksaimniecības departaments līdz 1998.gada katra ceturkšņa 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu. 4. Aitu ganāmpulku selekcija Par: 4.1. vaislas aitu māti - Ls 4 mēnesī, 4.2. pārbaudītu vaislas teķi, ko izmanto lecināšanā, - Ls 5 mēnesī, 4.3. šķirnei realizētu jaunaitu - Ls 35. Subsīdijas aitkopībā ir tiesīgas saņemt šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, ja tās ievēro šādus nosacījumus: - saimniecība ir atestēta saskaņā ar "Šķirnes aitu audzēšanas saimniecību vērtēšanas noteikumiem" (apstiprināti Zemkopības ministrijā 1994.gada februārī), un aitu māšu skaits nav mazāks par 50; - saimniecībā šķirnes aitu bonitēšanu veic atestēts lopkopības speciālists, kuram Zemkopības ministrija ir izsniegusi aitu bonitiera apliecību; - šķirnes aitu ganāmpulks ir izmeklēts uz lipīgām slimībām Valsts veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā. Lopkopības speciālists, kurš apkalpo attiecīgo šķirnes aitu ganāmpulku, iesniedz aktu rajona Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas: AKTS par vaislas aitu māšu un teķu skaitu...........ceturksnī Nr. Īpašnieka Aitu Vaislas Pārdoto Izmak- Bankas p.k. vārds, māšu teķu jaunaitu sājamā rekvizīti uzvārds skaits skaits skaits summa, Ls Pārrauga paraksts : Vārds, uzvārds Rajona lauksaimniecības departaments līdz 1998.gada katra ceturkšņa 15.datumam iesniedz Zemkopības ministrijai kopsavilkumu, saskaņā ar pielikumu nr.1 paraugu. 5. Vaislas materiāla iegādei ārvalstīs - Ls 410 100 Lai uzlabotu republikā audzējamo dzīvnieku genofondu un tādējādi sekmētu straujāku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu, republikā paredzēts iepirkt: augstproduktīvus vaisliniekus un to bioproduktu, piena un gaļas šķirņu teles, jauncūkas, aitas, kazas, vaislas materiālu putnu, trušu un kažokzvēru ganāmpulku atjaunošanai, kā arī aprīkojumu ciltsdarba vajadzībām. Zemkopības ministrija slēdz līgumu ar ciltsdarba organizācijām un audzētāju apvienībām par vaislas materiāla turpmāko izmantošanu. Vaislas materiāla un aprīkojuma iepirkšanu koordinēs šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas un apvienības, saskaņā ar selekcijas plāniem. Pretendējot uz subsīdiju saņemšanu, jāiesniedz pieteikums līdz 1998.gada 20 februārim attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā, apvienībā, vai sava rajona lauksaimniecības departamentā. Pieteikumam jāpievieno: - reģistrācijas apliecības kopija vai pagasta izziņa par īpašumā esošo (vai nomātu) zemi un saimniecību, - darbības bilance uz 1998.gada 1.janvāri, - iepirkto dzīvnieku izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programma, - informācija par īpašnieka vai atbildīgā speciālista izglītību un darba pieredzi lopkopībā. Pieteikumā jānorāda iepērkamo dzīvnieku suga, šķirne, skaits, cena, valsts no kuras paredz iepirkt un juridiska vai fiziska persona, kas dzīvniekus piegādās. Pieteikumus izskatīs attiecīgās dzīvnieku sugas organizācijas vai apvienības padome un savus priekšlikumus par subsīdiju piešķiršanu iesniegs Zemkopības ministrijai protokola veidā līdz 1998.gada 1.martam. Mēneša laikā pēc iesniegumu saņemšanas, Zemkopības ministrija izskata iesniegumus un, kopīgi ar ciltsdarba organizācijām, vienojas par subsīdiju sadali. Subsīdiju saņemšanai jāiesniedz pirkšanas - pārdošanas līgums (ar tulkojumu valsts valodā) attiecīgās dzīvnieku sugas audzēšanas organizācijā vai apvienībā. Šķirnes dzīvnieku iegādi paredzēts subsidēt 50% apmērā no dzīvnieka vērtības, bioproduktu un ciltsdarba aprīkojumu - 75% apmērā no to vērtības. Iepirktais šķirnes materiāls un ciltsdarbam nepieciešamais aprīkojums pāriet saimniecības īpašumā, to drīkst izmantot tikai atbilstoši iepirkšanas mērķim. Saimniecībai, pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma un ievērojot noteikumus nolikumā "Par valsts subsīdiju fonda līdzekļiem iepirkto šķirnes dzīvnieku, putnu un zivju vaislas materiāla izmantošanu" (apstiprināts 15.08.1994. Zemkopības ministrijā), jāiesniedz atskaite par iepirkto šķirnes dzīvnieku izmantošanu un jāpiegādā eksponāti republikāniskajām lauksaimniecības izstādēm. Neapmierinošas šķirnes dzīvnieku izmantošanas gadījumā saimniecība turpmāk nevarēs pretendēt uz subsīdiju saņemšanu. 6. Vienota dzīvnieku un ganāmpulku reģistra izveidošanai - Ls 500 000 Vienota dzīvnieku reģistra izveidošanu un uzturēšanu veic valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs". Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" darbus veic vairākos posmos. Par veiktajiem darbiem katru ceturksni iesniedz aktu Zemkopības ministrijai. Pēc atskaites saņemšanas Zemkopības ministrija pārskaita līdzekļus, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem. AKTS par............... ceturksnī izpildītajiem darbiem Nr. p.k. Darba izpildītājs Izcenojums Kopējā Bankas par darbu, Ls summa, Ls rekvizīti Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" direktore Vārds, uzvārds z.v. Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore V. Feodorova Nolikums Nr. 4 Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība sēklkopības attīstībai 1998.gadā Nolikumā noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas augkopības produkcijas ražotājiem par papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot noteiktas un augstas kvalitātes konkurētspējīgas produkcijas ražošanu. 1.Par sertificētas šķirnes sēklas realizāciju 1.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi šķirnes sēklu audzētāji - fiziskās un juridiskās personas, kas 1997.gada decembrī un 1998.gada I pusgadā realizē no izlases līdz 3.ataudzējumam (1998. gada II pusgadā - no izlases līdz 2. ataudzējumam) sertificētu šķirnes sēklu (pākšaugiem - līdz 5.ataudzējumam), kurai ir Sēklu valsts inspekcijas izdots sertifikācijas dokuments - sēklas sertifikāts vai sertificētas sēklas apliecība, ja tie ir iesnieguši un noformējuši attiecīgu pieteikumu. 1.2. Kultūraugu sugas, par kuru sertificētu (t.i., ar sertifikācijas dokumentiem apliecinātu) šķirnes sēklu realizāciju 1997.gada decembrī un 1998.gadā I ceturksnī maksā valsts subsīdijas, un subsīdiju apmērs latos par 1 tonnu norādīti 2. tabulā. 1.3. Šķirnes sēklu audzētāji par II ceturksnī pieteiktajām realizētajām sēklām var pretendēt uz subsīdijām, kuru maksimālie apmēri norādīti šī nolikuma 1. tabulā, bet, ievērojot šim nolūkam 1998. gada I pusgadā piešķirto kopējo summu Ls 920 tūkst., tie var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30%. 1.4. Šķirnes sēklu audzētāji par III ceturksnī pieteiktajām realizētajām ziemāju graudaugu sēklām var pretendēt uz subsīdijām, kuru maksimālie apmēri norādīti šī nolikuma 1. tabulā, bet, ievērojot šim nolūkam 1998. gada III ceturksnī piešķirto kopējo summu Ls 455 tūkst., tie var tikt samazināti, bet ne vairāk kā par 30%. 1.5. Valsts subsīdijas par sertificēto šķirnes sēklu, kas tiek izsniegta zemniekiem un citiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kā aizdevums pret graudu atdošanu natūrā rudenī pēc ražas novākšanas, izmaksā tādā pat kārtībā, kā norādīts šī nolikuma 1.2. punktā. 1.6. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai par sertificētas šķirnes sēklas realizēšanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam saskaņā ar šī nolikuma pielikuma nr.3 paraugu. Pieteikumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes (vai to kopijas) par realizētu sertificētu šķirnes sēklu. Iesniegtos pieteikumus reģistrē rajona lauksaimniecības departamentā. 1.7. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai par 1997.gada decembrī realizēto šķirnes sēklu iesniedzami rajona lauksaimniecības departamentā līdz 1998.gada 1.janvārim, par 1998. gada I ceturksnī realizēto šķirnes sēklu - līdz 1. aprīlim, par II ceturksnī realizēto šķirnes sēklu - līdz 15. jūnijam, par III ceturksnī realizēto šķirnes sēklu - līdz 5. oktobrim. 1.8. Subsīdiju prasītāju pieteikumus izskata rajona lauksaimniecības departamentā, kur pārbauda sēklas sertifikācijas dokumentus un pavadzīmes par konkrētas šķirnes sēklu partijas (daudzuma) realizāciju. 1.9. Rajona lauksaimniecības departaments dod slēdzienu par subsīdijas izmaksu katram pieteicējam, apkopo pieteikumus un iesniedz tos Zemkopības ministrijai divu nedēļu laikā pēc 1.5. punktā norādītā termiņa saskaņā ar šī nolikuma pielikuma nr.4 paraugu. 1.10. Gadījumā, ja konstatēts, ka subsīdiju pieteicēja saimniecība nopirka subsidētu sēklas materiālu, kas līdzīgs realizētam (vienādas šķirnes, kuru ataudzējums ir vienāds vai zemāks), tad tādai saimniecībai subsīdijas par realizētu šķirnes sēklu neizmaksā. 1.11. Šķirnes sējumu apskati un sējumu reģistrāciju pēc sēklaudzētāju rakstiska pieprasījuma veic sertificēti inspektori saskaņā ar Zemkopības ministrijas noteiktiem maksas tarifiem saskaņā ar šī nolikuma 2.tabulu. 2. Par sēklaudzēšanas sējumos izsētu sertificētu šķirnes sēklu 2.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt visi šķirnes sēklu audzētāji - fiziskās un juridiskās personas, kas 1998. gadā sēklaudzēšanas laukos iesēja pašaudzētu vasarāju graudaugu sēklas materiālu un kuriem sekmīgi veikta lauku apskate, ja viņi 1997.gadā un 1998.gadā realizēja sertificētu graudaugu šķirnes sēklu. 1998. gadā sēklaudzēšanai iesēto ziemāju graudaugu sēklu subsidēšanas kārtība tiks apstiprināta 1998. gada augustā. 2.2. Valsts subsīdiju apmērs ir līdz Ls 25 par vienu tonnu savās saimniecībās sēklaudzēšanas sējumos izsētajām sēklām. Galīgo subsīdiju apmēru nosaka Zemkopības ministrija paredzētās summas - Ls 320 tūkst. - robežās. 2.3. Valsts subsīdiju saņemšanai sēklaudzēšanas sējumu audzētājs līdz 1. jūnijam iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pieteikumu pēc šī nolikuma pielikuma nr. 5 parauga un rajona sēklu valsts inspekcijā pieteikumu lauka apskatei. 2.4. Rajona sēklu valsts inspekcija līdz 15. augustam ieraksta slēdzienu subsīdiju pieprasītāju pieteikumos. Rajona lauksaimniecības departaments pārbauda pieteikumus un to kopsavilkumu līdz 1998. gada 15. septembrim iesniedz Zemkopības ministrijā. 2.5. Gadījumā, ja konstatēts, ka subsīdiju pieteicēja saimniecība nopirka subsidētu sēklas materiālu, kas līdzīgs realizētam (vienādas šķirnes, kuru ataudzējums ir vienāds vai zemāks), tad tādai saimniecībai subsīdijas par sēklaudzēšanas laukos iesētu pašaudzētu graudaugu sēklu neizmaksā. 3. Ārzemēs selekcionēto šķirņu sēklas materiāla atjaunošanai 3.1. Subsidējamo bāzes sēklas daudzumu, šķirnes un to sadali pa rajoniem nosaka Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes attiecīgo kultūru ekspertu grupas. Subsīdiju apmērs tiek noteikts par 1t: - ziemas kviešu šķirnes Donskaja polukarļikovaja superelites sēklu - Ls 200; - ziemas rudzu šķirnes Voshod - I superelites sēklu - Ls 200; - vasaras kviešu šķirnes Eta superelites sēklu - Ls 550. 3.3. Subsīdijas bāzes importa sēklai tiks izmaksātas sēklaudzētājam saskaņā ar katra rajona lauksaimniecības departamenta sadali. Rajonu lauksaimniecības departamenti izvēlas sēklaudzētājus konkursa kārtībā un līdz 1.februārim paziņo sēklas ievedējiem (konkursā var piedalīties arī sēklas ievedējs. Uzvarot konkursā, ievedējiem tiek izmaksāta subsīdija). Konkursa komisiju veido rajona lauksaimniecības departamenta un sēklu valsts inspekcijas atbildīgās amatpersonas, Latvijas Agronomu biedrības rajona nodaļas un Graudu audzētāju un pārstrādātāju apvienības (sadarbības) pārstāvji. 3.4. Pieteikumus subsīdiju saņemšanai par importa sēklas ievešanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam pēc šī nolikuma pielikuma nr. 1 parauga. Pieteikumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes (vai to kopijas) par realizēto importa šķirnes sēklu. Rajona lauksaimniecības departaments apkopo pieteikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā saskaņā ar šī nolikuma pielikuma nr.4 paraugu. 4. Kultūraugu genofonda saglabāšanai, sākotnējā sēklkopības un tās bāzes nodrošināšanai 4.1. Subsīdijas kultūraugu genofonda saglabāšanai, sākotnējās sēklkopības uzturēšanai un tās bāzes nodrošināšanai 1998.gadā saņem pirmā tabulā minētās saimniecības saskaņā ar Zemkopības ministrijai iesniegtu un akceptētu konkrētu darbības programmu un līgumu. 4.2. Pārbaudi par kultūraugu genofonda saglabāšanu un sākotnējās sēklkopības uzturēšanu veic Zemkopības ministrija, kas arī dod slēdzienu par attiecīgo subsīdiju izmaksu. 1.tabula Valsts subsīdiju izlietošana, kultūraugu genofonda saglabāšanai, sākotnējai sēklkopībai un tās bāzes nodrošināšanai Programmas Kultūraugu sugas Sākotnējā Ls izpildītājs genofonda sēklkopība tūkst. saglabāšanai pa kultūrām 1. Valsts bezpeļņas zinātniskais daudzgadīgie zālāji, daudz- 46,1 uzņēmums "Skrīveru rapsis, griķi, dārzeņi, gadīgie zinātnes centrs" augļkopība, biškopība, zālāji trihogrammu populā- cijas uzturēšana 2. BO VU "Valsts Dobeles dārzkopības augļkopība - 13,2 selekcijas un izmēģinājumu stacija" 3. Latvijas Lauksaimniecības universitāte graudaugi - 10,3 4. SIA "Lielmežotne" cukurbietes graudaugi, 11,7 cukurbietes 5. VU "Valsts Priekuļu selekcijas graudaugi, pākšaugi, graudaugi, 58,5 un izmēģinājumu stacija" kartupeļi, daudz- pākšaugi, gadīgie zālāji kartupeļi, daudz- gadīgie zālāji 6. VU "Valsts Pūres dārzkopības dārzeņi, augļkopība dārzeņi 20,0 izmēģinājumu stacija" 7. BO VZU "Valsts Stendes selekcijas graudaugi, daudz- graudaugi, 38,8 un izmēģinājumu stacija" gadīgie zālāji daudzgadīgie zālāji, kartupeļi 8. Valsts Malnavas lauksaimniecības lini graudaugi, 17,2 tehnikums kartupeļi, lini 9. Paju saimniecība "Skrīveri" - kartupeļi, daudz- 11,7 gadīgie zālāji 10. Valsts mācību un pētījumu - graudaugi, 12,4 saimniecība "Vecauce" kartupeļi 11. SIA "Vaba", Kuldīgas raj. - lopbarības bietes 2,0 12. D.Laivinieces zemnieku - kartupeļi 6,8 saimniecība, Kuldīgas raj. 13. Zemnieku saimniecība "Zemzari", Rīgas raj. - kartupeļi 1,3 14. Akciju sabiedrība "Platone" - graudaugi 0,7 15. Paju sabiedrība "Birzgale", Ogres raj. - kartupeļi 1,3 16. A/S Latfood, Rīgas raj. - kartupeļi 12,0 Kopā 264,0 5. Zinātnes materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai 1998. gadā 1. Subsīdijas ir piešķiramas konkursa kārtībā materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai šādās jomās: - produkcijas kvalitātes uzlabošanai; - laboratoriju iekārtu atjaunošanai; - lauku izmēģinājumu iekārtu un tehniskās bāzes atjaunošanai; - informācijas sistēmas pilnveidošanai (datorprogrammu iegādei u.c.). 2. Subsīdijas var saņemt Priekuļu SIS, Stendes SS, Pūres DIS, Dobeles DSIS, Malnavas LT, Skrīveru zinātnes centrs, SIA "Lielmežotne", LLU MPS "Vecauce", LLU MPS "Pēterlauki", Valsts Daugavpils augu šķirņu salīdzināšanas stacija un Baltijas MIS, iesniedzot pieteikumu ZM Pētījumu un izglītības departamentā līdz 1998.gada 1.februārim. Pieteikumam pievienojama šāda informācija: - pieprasītās subsīdijas un to apjoma pamatojums; - esošās tehniskās bāzes raksturojums; - subsīdiju izlietošanas rezultātā paredzamais uzlabojums un sagaidāmais ekonomiskais efekts; - pretendenta iespējamā finansiālā līdzdalība paredzamai materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai. 3. Pieteikumus izskata ar Zemkopības ministrijas rīkojumu izveidotā konkursa komisija līdz 1998.gada 1.martam. Komisiju veido ZM Stratēģijas un kooperācijas un Pētījumu un izglītības departamentu atbildīgās amatpersonas un Latvijas Agronomu biedrības pārstāvji. Par konkursa rezultātiem Pētījumu un izglītības departaments informē pretendentus 2 nedēļu laikā pēc konkursa komisijas sēdes. 4. Subsīdijas izmaksā saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp Zemkopības ministriju un zinātnisko iestādi. 6. Par subsīdiju saņemšanas kontroli augkopībā 6.1. Kontroli par valsts subsīdiju izmaksu organizē attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments, iesaistot Sēklu valsts inspekciju. Rajona lauksaimniecības departamenta darbinieki izlases veidā uz vietas pārbauda iesniegto datu pareizību un realizētās šķirnes sēklas izlietojumu. Rajona sēklu valsts inspekci …