Zaudējis spēku - Par Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem

Zaudējis spēku - Par Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Tukuma pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6 (prot.Nr.11, 3.§) Tukumā 2002.gada 24.oktobrī Par Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"  21.panta 3.punktu 43.panta 1.punktu un Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 2.punktu 1. Saistošie noteikumi nosaka prasības Tukuma pilsētas teritorijas apbūvei, saimnieciskajai darbībai un cita veida teritorijas izmantošanai saskaņā ar Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu. 2. Šo noteikumu grafiskajā materiālā "Tukuma pilsētas teritorijas plānojums. Apbūves noteikumi" ir izdalītas un ar nosacītajiem apzīmējumiem apzīmētas teritorijas (turpmāk - teritorijas) ar noteiktām, atšķirīgām prasībām to apbūvei un cita veida teritorijas izmantošanai (turpmāk - apbūves noteikumi). 3. Teritoriju robežas šo noteikumu kartogrāfiskajā materiālā ir noteiktas pa ielām, ceļiem, īpašumu robežām un citām dabā skaidri nosakāmām robežām vai arī sniedzot to robežu aprakstu pa koordinātēm vai robežpunktiem. I daļa. APBŪVES NOTEIKUMI 1. nodaļa. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI 1.1. "Tukuma pilsētas apbūves noteikumi" (turpmāk tekstā lietots - "apbūves noteikumi") attiecas uz visu pilsētas teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem un lietotājiem. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un normatīvo aktu prasības. 1.2. Apbūves noteikumi ir līdzeklis Tukuma pilsētas pašvaldības mērķu sasniegšanai atbilstoši Tukuma teritorijas plānojumam, nosakot zemes īpašnieku un lietotāju būvtiesības un pienākumus, lai veicinātu pilsētas iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības un vispārīgu labklājību. 1.3. Zemes drīkst izmantot un ēku vai būvi drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot atbilstoši apbūves noteikumiem. 1.4. Pašvaldības institūciju atļaujas vai licences nodomātai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, rekonstrukcijai, restaurācijai vai citai izmantošanai drīkst izsniegt atbilstoši apbūves noteikumiem. 1.5. Gadījumi, kad nepieciešams iepazīties ar apbūves noteikumiem: 1.5.1. zemes īpašnieks vai valdītājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz tās; 1.5.2. potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast zemesgabalu. 1.6. Lietoto terminu skaidrojums Apbūve ir tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu virszemes būvju, arī inženierkomunikāciju, kā arī labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir galvenais elements. Apbūves blīvums ir procentos izteikta zemesgabala apbūvētā laukuma attiecība pret tā platību. Apbūves laukums ir zemesgabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu. Atklāta autostāvvieta ir vieta automašīnu novietošanai, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku. Atklāta uzglabāšana nozīmē preču uzglabāšanu brīvā dabā un atklātās, ēkā vai tās daļā neiekļautās platībās, bet kas nav autostāvvieta. Brīvā teritorija ir zemesgabala neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. Būtisks piesārņojums ir valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaņas līmenis, ko nav atļauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā. Būvtiesības ir ar Tukuma pilsētas saistošajiem apbūves noteikumiem noteiktas, nodrošinātas un aizsargātas fizisko un juridisko personu tiesības veikt izbūvi. Darījumu iestāde ir iestāde vai uzņēmums ar komerciāla rakstura darbību, kas ietver bankas, apdrošināšanas sabiedrības, viesnīcas, birojus, tirdzniecības iestādes, izstāžu, konferenču centrus un tamlīdzīgas iestādes, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Daudzstāvu, daudzdzīvokļu nams ir vairāk kā trīs stāvu ēka vai tās daļa ar dzīvokļiem, kurai ir kopīga ieeja no zemes līmeņa un kuras iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus uz zemesgabala. Degvielas uzpildes stacija ir degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu pārdošanas, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu un automašīnu mazgāšanas vieta. Drošības aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektu. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt šī objekta un tā tuvumā esošo objektu drošību ekspluatācijā, gan arī vides un cilvēku drošību. Dzelzceļa pievedceļš un dzelzceļš ir transporta būves, kas nodrošina dzelzceļa darbību ar pieturvietām, preču stacijām, šķirotavām un dzelzceļa atzariem. Dzelzceļa piederības robeža nozīmē robežu teritorijai, kas atsavināta un pieder VAS "Latvijas dzelzceļš". Ēka nozīmē atsevišķu arhitektonisku, tehnisku un konstruktīvu virszemes, daļēji arī pazemes būvi. Ēkas augstums ir attālums no ietves virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas pusē līdz ēkas augstākajai daļai vai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45°), kas aiztur gaismas plūsmu 45° leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa. Ekspluatācijas aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - teritorija, uz kuras atrodas galvenās izmantošanas ēka un tās uzturēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi un būves. Galvenā būve nozīmē būvi, parasti ēku, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai izmantošanai uz zemesgabala. Iedibināta būvlaide ir esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robežās vismaz pusei zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas. Individuālais darbs nozīmē darbību, kas ietver vienu vai vairākus individuālā darba veidus saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un var ietvert arī darbību dzīves vietā radošajās profesijās. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti ir: virszemes, pazemes un zemūdens inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, telekomunikācijas u.c.), arī elektroapakšstacijas, termoelektrocentrāles un katlumājas, gāzes stacijas un noliktavas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens krātuves un atdzelžošanas stacijas. Izmantošana nozīmē tādu plānotu, esošu vai nodomātu zemes un būvju vai to daļas izmantošanu, kas atbilst teritorijas plānojumam. Kultūras iestāde ir kultūras centrs, teātris, cirks, kinoteātris, koncertzāle, universālas izmantošanas zāle, klubs, muzejs, bibliotēka, mediju centrs un līdzīgas iestādes. Laukums ir līnijbūvju izbūves teritorija, ko iezīmē sarkanās līnijas. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams ir ēka vai tās daļa līdz trīs stāviem ar dzīvokļiem, kam ir kopīga ieeja no zemes līmeņa. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts ir objekts, kas ietver preču pirkšanu un pārdošanu tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanu, arī tirdzniecības centru, universālveikalu, tirgu, veikalu, salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu, pakalpojumu darbnīcu, bet neietver nekādu ražošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību. Noliktava ir ēka, kurā notiek materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšana, uzglabāšana un saglabāšana (saldēšana), bet nenotiek ražošana. Paaugstināta riska objekts ir objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam. Palīgizmantošana ir noteikta teritorijas izmantošana, kas atļauta teritorijā ar citu galveno izmantošanu. Pārvaldes iestāde ir iestāde, kas veic nekomerciālas darbības: valsts un pašvaldību dienestu pārvaldes, vēstniecības, prokuratūras, tiesas, pasta, policijas, cietuma un ugunsdzēsības iestādes. Pilsētas grāvis nodrošina atklātu virszemes ūdeņu noteci, iekļaujoties vienotā pilsētas noteču sistēmā. Pilsētbūvniecības piemineklis nozīmē ar likumu noteiktu un aizsargātu, īpaši vērtīgu vēsturiskās pilsētvides teritoriju, kur ir spēkā kultūras pieminekļu aizsardzības prasības. Pilsētbūvniecības pieminekļa aizsargjosla, kas noteikta kā josla ap pilsētbūvniecības pieminekli, nozīmē aizsargājamās apbūves teritoriju, kur jāsaglabā tajā esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs, lai neradītu negatīvu ietekmi uz pieminekli. Visa veida saimnieciskā darbība šajā teritorijā ir saskaņojama ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Pagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemesgabala fronti (sarkano līniju vai robežu) un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu. Reliģiska iestāde ir kulta ēka, kurā darbojas jebkādas reģistrētas reliģiskas kopienas. Sabiedriskie apstādījumi nozīmē apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas, kas ir brīvi pieejamas sabiedrībai, un ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, bulvāru, aleju, pagalmu apstādījumus, kā arī stādījumi gar ielām ārpus ielu sarkanajām līnijām. Sarkanā līnija ir juridiski noteikta, plānota vai esoša, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta nodalīta teritorija ielas, laukuma, ceļa, atklātas autostāvvietas izbūvei, apkalpošanai, kas ietver arī inženierkomunikāciju koridorus un ielu apstādījumus, vai inženierkomunikāciju koridora robeža. Savrupmāja (ģimenes māja) ir brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja. Stāvu skaits ir ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs ietves virsmas (pagalma ēkai - virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma. Tehniskās apkopes stacija ir būve, kurā tiek veikta automašīnu apkope un labošana, arī pilnīga to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remonts, krāsošana, mazgāšana un tīrīšana, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošana. Vairumtirdzniecības iestāde ir iestāde, kas veic materiālu, vielu, lietu un citu preču pirkšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu, uzkrāšanu, uzglabāšanu un pārdošanu vairumā, bet neietver nekādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādi. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla ir teritorija, kas noteikta kā josla ap tādu objektu vai teritoriju, kas ir nozīmīga no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmatošanas viedokļa. Šīs aizsargjoslas galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz šādu objektu vai teritoriju tās saglabāšanas nolūkā. Vieglās ražošanas uzņēmums ir uzņēmums, kas veic sastāvdaļu ražošanu un montēšanu, lai iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai un pakalpojumiem derīgus galaproduktus, un jebkādu preču, vielu un lietu komplektēšanu, izņemot jebkuru darbību, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie, bakterioloģiskie un akustiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus. Vispārīgās ražošanas uzņēmums ir uzņēmums, kas veic ražošanu, montēšanu, pārstrādāšanu, remontēšanu, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu un lietu glabāšanu, uzkrāšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu un nosūtīšanu. Zemesgabals ir juridiski noteikta, t.i., Zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība ar precīzi noteiktām robežām. 2.nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM PILSĒTĀ 2.1. PIELIETOJUMS Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves zonām un visiem būvniecības un zemes lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem, izņemot konkrētus gadījumus, kad apbūves noteikumos noteikts savādāk. 2.2. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES ZONĀS ATĻAUTS Ja vien apbūves noteikumos nav norādīts savādāk, jebkuru teritoriju atļauts izmantot, ievērojot apbūves noteikumus: 2.2.1. apbūvei; 2.2.2. sabiedriskas lietošanas apzaļumotu teritoriju ierīkošanai; 2.2.3. inženiertehnisko būvju un inženierkomunikāciju (tīklu) izvietošanai, ja to paredz teritorijas plānojums, detālplānojums (vai inženierapgādes shēma) vai būvprojekts; 2.2.4. palīgizmantošanai, kas nav pretrunā ar apbūves noteikumiem un ir: 2.2.4.1. pakārtota galvenajai izmantošanai, ēkai vai būvei un papildina tās; 2.2.4.2. izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ēka vai būve; 2.2.4.3. neizmantojama cilvēku dzīvošanai, ja apbūves noteikumos nav noteikts savādāk. 2.3. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJĀS (ZONĀS) AIZLIEGTS Ja vien apbūves noteikumos nav noteikts savādāk, nevienu apbūves zonu vai citu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot šādiem nolūkiem: 2.3.1. izvietot ēkas un būves aizsardzības zonās, kur nav pieļauta nekāda veida apbūve, izņemot, ja būve nepieciešama objekta ekspluatācijai; 2.3.2. novietot, savākt, glabāt pamestus, nelietojamus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu savāktuvei un ietverta ēkā vai norobežota ar necaurredzamu žogu; 2.3.3. vākt, uzkrāt vai glabāt kaudzē un laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus; 2.3.4. pielietot apbūves noteikumos atļautām izmantošanām (palīgizmantošanām) kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas; 2.3.5. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā patstāvīgas dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss. 2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI Zemes gabali ir nodalāmi un ēkas vai būves ir izvietojamas, lai nodrošinātu piekļūšanu jebkuram zemes gabalam. Tiem ir jāpieguļ ielai vai piebrauktuvei, vai jāierīko piebrauktuves atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2.5. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM Nevienas ēkas neviena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot apbūves noteikumos paredzēto gadījumu, ja zemesgabala robeža sakrīt ar sarkano līniju. 2.6. REZERVES TERITORIJA Apbūves zonas rezerves teritorijas paredzētā izmantošana ir pagaidu izmantošana līdz brīdim, kad šai teritorijai saskaņā ar detālplānojumu būs noteikts pamatizmantošanas statuss un izmantošana noteikta ar apbūves noteikumiem. 2.7. NEATBILSTOŠA IZMANTOŠANA 2.7.1. Ja kāda zemesgabala izmantošana likumīgi iesākta, pirms pieņemti šie apbūves noteikumi, kas nosaka tam citu izmantošanas veidu, tad šim zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss. 2.7.2. Šāda zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkuras ēkas vai būves būvēšanu, restaurāciju, rekonstrukciju, paplašināšanu, nojaukšanu jāveic atbilstoši apbūves noteikumiem. 2.7.3. Ja kāda zemesgabala īpašniekam līdz šo apbūves noteikumu pieņemšanas dienai izsniegta ēku vai būvju projektēšanas vai būvēšanas atļauja un nav beidzies tās derīguma termiņš, tad zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību. 2.7.4. Zemesgabala īpašnieka nomaiņa pārtrauc likumīgi neatbilstošas izmantošanas statusu un jaunajam īpašniekam jāievēro apbūves noteikumi. 2.8. PALĪGIZMANTOŠANA Katrai palīgizmantošanai, arī dzīvoklim, jānodrošina piekļūšana atsevišķa no citām izmantošanām. 2.9. ESOŠIE ZEMESGABALI Neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem, esošus zemesgabalus ar mazāku, nekā noteikts, platību, zemesgabala, fronti vai zemesgabala dziļumu vai esošus zemesgabalus, kuru platība pārsniedz maksimālo zemesgabala platību, var izmantot un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves atbilstoši attiecīgās apbūves zonas vai citas izbūves teritorijas noteikumiem,pie šādiem nosacījumiem: 2.9.1. ja būve ir inženiertehniskā būve; 2.9.2. ja zemes gabalam ir vēsturiski izveidojušās robežas. 2.10. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA Ja esošās ēkas un būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai būvju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst apbūves noteikumiem, tad: 2.10.1. esošās ēkas un būves drīkst pārbūvēt vai rekonstruēt ar noteikumu, ka tās atbildīs apbūves noteikumiem, ievērojot, ka nekādas pārbūves nedrīkst palielināt neatbilstību noteikumiem; 2.10.2. esošās ēkas un būves drīkst paplašināt pie nosacījuma, ka: 2.10.2.1. jebkura ēkas vai būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem; 2.10.2.2. paplašināšana, ievērojot visas citas ēkas, būves un zemesgabala izmantošanu, nepalielina neatbilstību noteikumiem. 2.11. PAGALMA NOTEIKUMI Nekādu pagalmu vai citas brīvas telpas daļu, kas saskaņā ar apbūves noteikumiem, nepieciešama jebkurai ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par citai ēkai vai būvei līdzīgi nepieciešama pagalma vai brīvas telpas daļu. 2.11.1. Nekādu daļu no jebkura nepieciešama pagalma nedrīkst aizņemt kāda ēka vai būve vai tās daļa, izņemot: 2.11.1.1. palīgēkas vai būves, ja tās attiecīgajā apbūves zonā vai izbūves teritorijā atļautas; 2.11.1.2. arhitektoniskas detaļas vai veidojums, arī sliekšņus, skursteņus, karnīzes, jumta dzegas, renes, pilastrus un jumta balstus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0.6 m; 2.11.1.3. funkcionālas un dekoratīvas būves, ieskaitot nolaižamus saulessargus, dekoratīvas strūklakas, piemiņas plāksnes un žogus; 2.11.1.4. atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kurām kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1.5 m; 2.11.1.5. saulessargus, erkerus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m; 2.11.1.6. balkonus, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2.5 m. 2.11.2. Priekšpagalms, izņemot esošas apbūves gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk. Gar maģistrālajām ielām priekšpagalmam jābūt ne mazākam kā 6 m. 2.11.3. Sānpagalms nedrīkst būt mazāks par 3 m, ja tas ir attālums starp zemesgabala sānu robežu un ēkas tuvāko ārsienu (iekšējais sānpagalms), un ne mazāks par 6 m, ja tas ir attālums starp ēkas tuvāko ārsienu un stūra zemesgabala robežu ar ielu, kas nav fronte (ārējais sānpagalms). 2.11.4. Attālums no aizmugures robežas līdz ēkas tuvākajai ārsienai nedrīkst būt mazāks par 3 m. 2.11.5. Ar aizmugures un sānu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures un sānu pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris. 2.11.6. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Tukuma pilsētas domes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem. 2.12. IEDIBINĀTA BŪVLAIDE Šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, iedibinātas (esošas) būvlaides gadījumā, neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem galvenās ēkas novietnei, tā jānovieto, ievērojot šo iedibināto būvlaidi. Perimetrālās apbūves gadījumā ēka ir jānovieto uz esošās būvlaides vai atkāpjoties 25 m. 2.13. ĀRPUSTELPU UZGLABĀŠANA kā palīgizmantošana: 2.13.1. nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā; 2.13.2. nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas; 2.13.3. nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā. 2.14. AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI: 2.14.1. gar ielu izvietojamās ēkas augstums nedrīkst būt lielāks par ielas platumu; 2.14.2. apbūves noteikumos noteiktie ēku un būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu. 2.15. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM: 2.15.1. jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas prasības un apgaismojuma prasības; 2.15.2. perimetrālās apbūves gadījumā visām ēkām ik pa 25 m jāparedz pretuguns mūris. 2.16. CAURBRAUKTUVES Perimetrālās apbūves gadījumā, kas ir pieļaujama pilsētas centra daļā, caurbrauktuves jāveido no ugunsdroša materiāla, vismaz 2,75m platumā un 3m augstumā. 2.17. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM LĪDZ ĒKĀM UN BŪVĒM UN ATTĀLUMI STARP INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2.18. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI Krustojums ar dzelzceļu vienā līmenī: 2.18.1. visās apbūves un izbūves teritorijās (zonās) uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam, un to šķērsojošai ielai nekādu ēku vai būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0.6m un 3.0m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo dzelzceļa piederības robeža un sarkanā līnija, un līnija, kas savieno punktus, kas atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas 50m attālumā no šo līniju krustpunkta; 2.18.2. ja dzelzceļa un ielas krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400m gar dzelzceļa piederības robežu un 90m gar ielas līniju vai līdz attālumam; 2.18.3. ielu un ceļu krustojumu vienā līmenī veido atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot redzamības trijstūru nodrošināšanu: - apstākļos "transports-transports" pie kustības aprēķina ātruma 40km/h, ne mazākus par 25m, bet pie 60km/h - 40m katrai malai; - apstākļos "gājējs-transports" pie kustības aprēķina ātruma 40km/h, ne mazākus par 8 un 40m, bet pie 60km/h - 10 un 50m katrai malai; 2.18.4. redzamības trīsstūru robežās nedrīkst atrasties nekādas ēkas un būves, kā arī mobilie objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi, mazās arhitektūras formas), koki un krūmi augstāki par 0,5 m; 2.18.5. ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un kustības drošību jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 2.19. PAZEMES TELPA Vietās, kur vietējo apstākļu un ekonomisko apsvērumu dēļ ir lietderīgi izmantot pazemes telpu (pazemi), var paredzēt tās kompleksu izmantošanu, izvietojot pazemes būves saskaņā ar sanitārajām un ugunsdrošības prasībām. 2.20. SPECIĀLI PASĀKUMI INVALĪDIEM Projektējot pilsētas teritoriju izbūvi, jāparedz speciāli pasākumi, lai invalīdu pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša. Jānodrošina invalīdu piekļūšanas iespējas sabiedriskiem objektiem. 2.21. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2.22. GRĀVJU SAGLABĀŠANA: 2.22.1. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, esošie grāvji jāsaglabā. Ja, teritoriju apbūvējot, tie jāaizber, tad gar paredzēto ielu trasēm tos jāatjauno; 2.22.2. būves drīkst izvietot ne tuvāk kā 1,5m no pilsētas grāvjiem. 2.23. PRASĪBAS ĒKU ELEMENTIEM: 2.23.1. jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules beidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves; 2.23.2. ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris; 2.23.3. specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo Tukuma pilsētas būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai; 2.23.4. prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un marķīzēm: 2.23.4.1. lodžiju un balkonu pārbūvēšanu (arī aizstiklošanu) jāveic arhitektoniski vienoti ar visu ēkas fasādi saskaņā ar akceptētu būvprojektu; 2.23.4.2. logu likvidēšanu vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņu ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar Tukuma pilsētas būvvaldē akceptētu projektu; 2.23.4.3. jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu; 2.23.4.4. markīzes virs skatlogiem izbūvē tā, lai tās projicētos brauktuvei ne tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala būtu vismaz 2,2 m virs ietves. 2.24. PRASĪBAS PAGRABU IEEJĀM UN LŪKĀM: 2.24.1. saimnieciskās pagrabu ieejas un lūkas aizliegts ierīkot ietvēs. Esošās lūkas drīkst saglabāt ne vairāk par 0,7 m platumā, ja brīvs ietves platums paliek vismaz 0,75 m, tām jābūt ar noapaļotiem stūriem bez jumta izvirzījumiem ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa. Esošām lūkām pirms atvēršanas pieliek margas; 2.24.2. ēku pārbūves un rekonstrukcijas gaitā ietvēs esošās, Tukuma apbūves noteikumu prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas jālikvidē. Ja ieeja ir jāsaglabā, ir jāveido būvnormatīviem atbilstoša ieeja; 2.24.3. darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5m. Ja vienas ēkas vienā fasādē tiek veidoti vairāk nekā 2 ieejas mezgli, veido vienu kopēju noeju. Ieejas mezglus vienas ēkas vairākām pagrabu izbūvēm veido stilistiski vienotus, ievērojot vienotas augstuma atzīmes; 2.24.4. darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu; 2.24.5. gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0.025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas; 2.24.6. pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas aizsargā ar ne mazāk kā 0,7m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām; 2.24.7. sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus) drīkst ierīkot saskaņā ar Tukuma pilsētas būvvaldē akceptētu projektu. Aizliegts ierīkot ietvēs,izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5 m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa; 2.24.8. bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami, neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,7 m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3m2 laukums, vai brīvs ietves platums paliek vismaz 2,5 m. 2.25. PRASĪBAS PILSĒTAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM: 2.25.1. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo Tukuma pilsētas būvvaldē: 2.25.1.1. žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru; 2.25.1.2. žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, pa ielu sarkanajām līnijām vai pa noteiktajām būvlaidēm, ievērojot apbūves noteikumos noteiktās prasības redzamības trijstūru nodrošināšanā; 2.25.1.3. žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam; 2.25.1.4. slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju jābūt ne augstākiem par 1,5m ar caurredzamību ne mazāku kā 30 %; 2.25.1.5. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu un laukumu teritorijā; 2.25.1.6. reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos, tā ir jāsaskaņo Tukuma pilsētas būvvaldē. 2.25.2. PRASĪBAS APGAISMES ĶERMEŅIEM: 2.25.2.1. ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās; 2.25.2.2. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus; 2.25.2.3. obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu; 2.25.2.4. jebkuras būves vai labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā; 2.25.2.5. apgaismojuma ierīkošanai pilsētas centru teritorijās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās; 2.25.2.6. apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens). 2.25.3. PRASĪBAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM: 2.25.3.1. atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana; 2.25.3.2. tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem, nomniekiem, pārvaldniekiem vai apsaimniekotājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts, sabiedriska vai darījumu iestāde, daudzdzīvokļu nams vai ēka, kuras fasāde atrodas pie ielas, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta ar ēkas fasādi saskanīgā formā veidota nedegoša materiāla atkritumu urna un tā būtu ekspluatācijas kārtībā; 2.25.3.3. zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai; 2.25.3.4. labiekārtojuma elementu izvietošanai pilsētas teritorijā (izņemot iežogotas privātas teritorijas) ir nepieciešams ainavu arhitekta saskaņojums. 2.26. PRASĪBAS BŪVĒM 2.26.1. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM: 2.26.1.1. atļauts būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas, kas izvietojamas speciālos laukumos; 2.26.1.2. attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka valsts normatīvie akti, kā arī jāievēro sekojoši attālumi: a) 30 m no skuju koku mežu masīviem; b) 25 m no lapu koku masīviem; c) 40 m no dzelzceļa malējās sliedes; d) 25 m no ražošanas būvēm; e) 50 m no dzīvojamām ēkām, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un sabiedriskām iestādēm. 26.1.3. degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām. 2.26.2. PRASĪBAS AUTOSTĀVVIETĀM: 2.26.2.1. autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai; 2.26.2.2. autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē; 2.26.2.3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai: a) tirdzniecības objektos - katriem 10 m2 tirdzniecības zāles vai izstāžu platības - 1 b) restorānos, kafejnīcās katrām 100 vietām - 15 c) sporta būvēs katrām 20 skatītāju vietām - 1 d) kultūras iestādēs - katrām 100 skatītāju vietām vai katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus - 15 e) objektiem atklāto telpu izbūves teritorijās - katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus: - pludmalēs un atpūtas zonās - 20 - mežaparkos - 10 - īslaicīgas atpūtas objektos - 15 - tirgos - katrām 2 tirdzniecības vietām - 1 2.26.2.4. nepieciešamo stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija; 2.26.2.5. iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums; 2.26.2.6. ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas; 2.26.2.7. visām autostāvvietām virs 40 automašīnām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā; 2.26.3. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS BŪVĒM: Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot: 2.26.3.1. ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas; 2.26.3.2. attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 15 m; 2.26.3.3. saimniecības ēkas mājlopiem drīkst izvietot tikai savrupmāju teritorijā. Saimniecības ēkas jāizvieto, atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 2.26.4. PRASĪBAS SABIEDRISKAJIEM OBJEKTIEM: 2.26.4.1. pilsētas centra teritorijā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi; 2.26.4.2. mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves drīkst izvietot pilsētas neapbūvētajās teritorijās. 3.nodaļa. TUKUMA PILSĒTAS TERITORIJAS ZONĒJUMS 3.1. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI "Tukuma pilsētas teritorijas plānojums. Apbūves noteikumi", kas ir šo apbūves noteikumu pielikums, attēlo spēkā esošā pilsētas teritorijas plānojuma noteikto zemes iedalījumu (zonējumu) apbūves vai izbūves teritorijās atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas veidam: Apzīmē- jums Nosaukums Krāsa AS Savrupmāju teritorijas Dzeltena AM Mazstāvu dzīvojamās teritorijas Sinepju AD Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas Oranža AV Jauktas sabiedriskās un dzīvojamās teritorijas (centra apbūves teritorijas) Dzeltena ar sarkanu svītrojumu AI Sabiedriskās teritorijas Sarkana RR Ražošanas teritorijas, arī perspektīvās ražošanas teritorijas Tumši violeta; Zaļa ar violetu svītrojumu RN Noliktavu-komunālās teritorijas Pelēka D Darījumu teritorijas Gaiši violeta J Jauktās dzīvojamās un darījumu teritorijas Dzeltena ar gaiši violetu svītrojumu TT Līnijbūvju izbūves teritorijas; ielas, laukumi un autostāvvietas Piezīme. Šis apzīmējums attiecas uz visiem plānā attēlotajiem laukumiem un ielām, arī uz tām, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, ka arī uz stāvvietām, kas apzīmētas ar apzīmējumu "P". TDz Līnijbūvju izbūves teritorijas, dzelzceļš Piezīme. Šis apzīmējums, lietots kopā ar citu apbūves teritorijas (zonas) vai citas izbūves teritorijas apzīmējumu, attēlo dzelzceļa piederību. BP Pilsētas parki un skvēri Zaļa BŪ Ūdens baseini Zila BM Meži, mežaparki Tumši zaļa BK Kapi Zaļa ar apzīmējumu BB Bioloģiskās daudzveidības teritorijas Zilgani zaļa BN Dabas pamatnes teritorijas (palienu pļavas, erozijas apdraudētas teritorijas) Inženiertehniskā būve. Gaiši zaļa Piezīme. Šis apzīmējums apzīmē inženiertehniskās būves novietojumu, kam vēl nav noteikta īpaša teritorija, bet kur atļauta tikai teritorijas plānojumā nodomātās inženiertehniskās būves izvietošana. 3.1.1. punktā 3.1. noteiktie apzīmējumi lietoti, lai attēlotu tekstā un teritorijas plānojumā atļauto zemes, ēku un būvju izmantošanu minētajās apbūves vai izbūves teritorijās; 3.1.2. noteiktie apbūves vai izbūves teritoriju apzīmējumi ar burtiem obligāti ievērojami un lietojami detalplānojumu apzīmējumos. 3.2. IZŅĒMUMI Jebkurās apbūves vai izbūves teritorijās (zonās) ir pieļaujami izņēmumi, speciāli apzīmējot plānā to apbūves vai izbūves teritorijas daļu, uz ko tie attiecināmi. Ja izņēmuma noteikums ir pretrunā ar kādu saistošo noteikumu nosacījumu, tad attiecīgajā apzīmētajā daļā tā vietā stājas izņēmuma noteikums (nosacījums), izņēmuma noteikumi ir attiecināmi arī uz papildus izmantošanu. 3.3. ROBEŽAS Apbūves vai izbūves teritoriju vai to daļu robežas ir ielu sarkanajās līnijas vai zemes gabalu robežas, ja vien nav attēlots citādi. 3.4. TUKUMA PILSĒTAS TERITORIJAS BILANCE Nr. p.k. Teritorijas izmantošanas veids Esošais, Perspektīvais, platība ha % platība ha % 1. Savrupmāju teritorijas 257,81 19 302,81 22,6 2. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas 34,06 2,5 39,03 2,9 3. Mazstāvu dzīvojamās teritorijas 39,93 3 36,52 2,7 4. Sabiedriskās teritorijas 43,4 3,3 49,04 3,6 5. Darījumu teritorijas 1,85 0,1 122,55 9,2 6. Ražošanas teritorijas 166,66 12,3 190,77 14,2 7. Noliktavu-komunālās teritorijas 24,81 1,8 8. Ielas un laukumi 98,1 7,6 99,18 7,7 9. Meži, mežaparki 103 7,8 103 7,8 10. Parki un skvēri 90 6,9 102 7,8 11. Kapi 24,75 1,9 24,75 1,9 12. Bioloģiskās daudzveidības teritorijas 13,7 0,8 13. Ūdens baseini 14. Pārējās teritorijas 476,91 35,6 228,31 17 Kopā 1336,47 100 1336,47 100 4.nodaļa. APBŪVES NOTEIKUMI ZONĒJUMĀ NOTEIKTAJĀM TERITORIJĀM 4.1. SAVRUPMĀJU TERITORIJAS (AS) 4.1.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.1.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēti savrupmāju dzīvojamai apbūvei, ir: a) savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja), b) dvīņu māja (bloķētas divas ģimenes dzīvojamās mājas), c) mazstāvu īres ēkas, d) individuālais darbs, e) privāts dienas bērnudārzs, f) privāta garāža, g) apkalpes objekti. 4.1.1.2. savrupmāju teritorijas (AS) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju (ģimenes dzīvojamo māju) vai dvīņu māju (bloķētu divu ģimenes dzīvojamo māju) apbūve, kur katra no tām izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku ģimeņu mājoklis, 4.1.1.3. zemesgabala (parceles) minimālā platība - 600 m2, rindu ēku vienai sekcijai - 300 m2, 4.1.1.4. zemesgabala maksimālais kopējais apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 30 % no zemesgabala platības, 4.1.1.5. priekšpagalma dziļums, izņemot esošas apbūves gadījumus, ne mazāks par 3 m, gar maģistrālajām ielām - ne mazāk kā 6 m, 4.1.1.6. sānpagalma platums, kā noteikts 2.11.3. punktā. Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas, 4.1.1.7. aizmugures pagalma dziļums, kā noteikts 2.11.5. punktā; a) aizmugures pagalma dziļums saimniecības ēkai, t. i., attālums no aizmugures robežas līdz saimniecības ēkas tuvākajai ārsienai, var būt mazāks par 3m, ja ir aizmugures kaimiņu zemes gabala īpašnieka vai lietotāja rakstiska piekrišana. b) ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka vai lietotāja rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas. 4.1.1.8. maksimālais apbūves augstums 3 stāvi, 4.1.1.9. minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 6m, ja ēkas nav bloķētas, 4.1.1.10. inženiertehniskais aprīkojums - dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm, 4.1.1.11. minimālais attālums no dzelzceļa ne mazāk kā 100m no malējā sliežu ceļa. 4.1.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.1.2.1. zemesgabala minimālā fronte 15 m, rindu ēku vienai sekcijai 8 m, minimālais dziļums - 15 m 4.1.2.2. saimniecības ēka vai būve. Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst: a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānu pagalmā; b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā. 4.1.2.3. žogi a) zemes gabalus drīkst norobežot pa zemes gabalu robežām; b) gar ielu drīkst izvietot caurredzamu žogu ar vismaz 30% caurredzamību ne augstāku par 1,5 m; c) gar kaimiņu zemes gabalu drīkst izvietot žogu ne augstāku par 1,8m; saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu žoga projekta dokumentācijā, iespējams žogu veidot necaurredzamu. 4.1.3. IZŅĒMUMI: 4.1.3.1. AS1 Veļķu dzīvojamais masīvs: a) ēkām attālumā, kas mazāks par 300 m no kapsētām, jābūt pieslēgtām centralizētai ūdens apgādei vai arī jāveido ūdens ņemšanas vietas ārpus šīs teritorijas; b) nav pieļaujama mežu apbūve. 4.1.3.2. AS2 Lauktehnikas dzīvojamais masīvs. Pieļaujama esošo zemes gabalu apvienošana vai sadalīšana, ievērojot, ka minimālais zemes gabala lielums ir 600 kvadrātmetri. 4.1.3.3. AS3 Ozoliņu dzīvojamais masīvs: a) pirms zemes gabalu sadalīšanas savrupmāju apbūvei ir jāizstrādā detālplānojums, ieskaitot jaunu ielu izveidi, b) zemes gabaliem gar Smilšu ielas un Laubītes ielas pagarinājumu galvenajām fasādēm jābūt orientētām pret šīm ielām, c) jaunbūvējamās un esošās savrupmāju teritorijas ir jāpieslēdz centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Izņēmuma gadījumā ir jāveido vietējās attīrīšanas ietaises, apvienojot vairākus zemes gabalus, d) zemes gabaliem gar Kurzemes ielu ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi. 4.1.3.4. AS4 Tīles dzīvojamais masīvs: a) nav pieļaujama vēja erozijas apdraudēto teritoriju apbūve, b) ēkām attālumā, kas mazāks par 300m no kapsētām, jābūt pieslēgtām centralizētai ūdens apgādei vai arī jāveido ūdens ņemšanas vietas ārpus šīs teritorijas, c) ēku galvenajām fasādēm ir jābūt orientētām pret Rīgas, Saules, Tīles un Ziedoņa ielām, ja zemes gabali atrodas pie šīm ielām, d) zemes gabaliem gar Rīgas ielu ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi, e) jaunbūvējamās un esošās savrupmāju teritorijas ir jāpieslēdz centralizētajiem ūdensvada un kananlizācijas tīkliem. Izņēmuma gadījumā ir jāveido vietējās attīrīšanas ietaises, apvienojot vairākus zemes gabalus. 4.1.3.5. AS5 Durbes dzīvojamais masīvs: a) nav pieļaujama Slocenes upes palienu pļavu ( applūstošo teritoriju) apbūve, b) zemes gabaliem gar dzelzceļu un gar Pļavas ielu ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi. 4.1.3.6. AS6 Jauntukums. Nav pieļaujama mežu apbūve. 4.1.3.7. AS7 savrupmājas Mežmalas ielas rajonā: a) zemes gabalu minimālais lielums 1200 kvadrātmetri, b) ēku galvenās fasādes ir orientējamas pret Mežmalas ielu, c) zemes gabaliem gar dzelzceļu un gar ražošanas teritorijām ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi, d) pirms zemes gabalu sadalīšanas ir izstrādājams detālplānojums, e) ir jāveido vietējās notekūdeņu attīrīšanas ietaises, apvienojot vairākus zemes gabalus. 4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (AM). 4.2.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.2.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta mazstāvu dzīvojamajai apbūvei (AM), ir: a) mazstāvu daudzdzīvokļu māja, b) rindu māja, c) savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja), d) izglītības iestāde e) individuālais darbs f) apkalpes objekti, g) garāžas, h) tirdzniecības objekti. 4.2.1.2. mazstāvu dzīvojamās teritorijas (AM) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu māju un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem, kur ēkas pirmajā stāvā pieļaujama tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošana, 4.2.1.3. priekšpagalma dziļums, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3 m, gar maģistrālām ielām ne mazāk kā 6 m, 4.2.1.4. minimālais attālums no dzelzceļa 100 m, 4.2.1.5. ūdensapgāde un kanalizācija. Dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm. 4.2.1.6. attālums starp divstāvu daudzdzīvokļu mājām ne mazāk kā 20 m, 4.2.1.7. attālums starp divstāvu rindu mājām, ne mazāks kā 15 m, 4.2.1.8. attālums no divstāvu daudzdzīvokļu māju logiem, attālums no divstāvu rindu māju logiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, 4.2.1.9. piekļūšana. Tirdzniecības un apkalpes objektiem jāparedz no dzīvojamo telpām atsevišķa piekļūšana. 4.2.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.2.2.1. Zemesgabala minimālā platība. 600 m2, rindu ēku sekcijai 300 m2, minimālā fronte 15 m, rindu ēkas vienai sekcijai 8 m, minimālais dziļums 15 m maksimālais apbūves blīvums 40 % sānpagalma platums un aizmugures pagalma dziļums 3 m, vai iekšējās robežas gadījumā tieši uz robežas, saskaņojot to ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju (apstiprina ar rakstisku piekrišanu uz tehniskā projekta) un veidojot pretuguns mūri, maksimālais apbūves augstums 3 stāvi. 4.2.2.2. saimniecības ēka vai būve. Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst: a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā; b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā. 4.2.3. IZŅĒMUMI. 4.2.3.1. AM1 Pilsētas centra mazstāvu apbūve: a) ēkās pie ielām pieļaujama sabiedrisko un darījuma objektu izvietošana ēku pirmajos stāvos, nodrošinot šiem objektiem atsevišķu piekļūšanu, b) ēku rekonstrukcijas gadījumā ir jāsaglabā galvenās ēkas proporcijas arhitektoniskās detaļas un jāievēro galvenās augstuma atzīmes, 4.2.3.2. AM2 Jauntukuma mazstāvu apbūve: a) ēku rekonstrukcijas gadījumā ir jāsaglabā stilistiski vienotas fasādes, papildinot ar dekoratīviem arhitektoniskiem elementiem; b) ēku pirmajos stāvos pieļaujama sabiedrisko un darījuma objektu izvietošana. 4.3. JAUKTAS SABIEDRISKĀS UN DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (CENTRA APBŪVES TERITORIJA) (AV). 4.3.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.3.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta centra apbūvei (AV), ir: a) viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu ēka, b) sabiedriskās iestādes, c) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, d) darījumu iestādes, e) daudzdzīvokļu nami, f) izglītības iestādes, g) pārvaldes iestādes, h) kultūras iestādes, i) ārstniecības iestādes, j) sociālās aprūpes iestādes, k) reliģiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, iestādes, l) autoostas, dzelzceļu stacijas, m) autostāvvietas, n) tirdzniecības un/vai apkalpes iestādes, 4.3.1.2. Jauktas sabiedriskās un dzīvojamās teritorijas (centra apbūves teritorijas (AV)) nozīmē zonu, kurā primārais izmantošanas veids ir tirdzniecības un apkalpes iestādes, kas apkalpo apkārtējās apbūves zonas un citas izbūves teritorijas. 4.3.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: analoģiski kā 4.2.punktā minētie, izņemot 4.3.2.1. maksimālais apbūves blīvums - 80 %, 4.3.2.2. ja dzīvoklis ir kā palīgizmantošana. Piekļūšana katram dzīvoklim un katrai izmantošanai jānodrošina atsevišķi no citām izmantošanām. 4.3.2.3. palīgizmantošana nav atļauta: a) priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā, b) tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas, c) nevienā nepieciešamajā autostāvvietā. 4.4. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (AD). 4.4.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.4.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamajai apbūvei (AD), ir: a) daudzstāvu daudzdzīvokļu māja, b) mazstāvu daudzdzīvokļu māja, c) rindu māja, d) savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja), e) vieglās ražošanas uzņēmums, f) komunālās saimniecības objekts, g) privāts dienas bērnudārzs, h) vecu ļaužu pansionāts, i) individuālais darbs, j) apkalpes objekts, k) tirdzniecības objekts, l) garāžas, m) autostāvvieta. 4.4.1.2. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (AD) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem. 4.4.1.3. priekšpagalma dziļums, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, ne mazāks par 3 m, gar maģistrālām ielām ne mazāk kā 6 m, 4.4.1.4. maksimālais stāvu skaits: - galvenajai ēkai - 5, - saimniecības ēkai vai būvei - 1, 4.4.1.5. minimālais attālums no dzelzceļa 100 m, 4.4.1.6. ūdensapgāde un kanalizācija. Dzīvojamām mājām jābūt pieslēgtām pie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. 4.4.1.7. piebrauktuves ēkām jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem; 4.4.1.8. attālums starp 2-3 stāvu daudzdzīvokļu mājām, ne mazāk kā 20 m; attālums starp divstāvu rindu mājām ne mazāks kā 15 m. 4.4.1.9. attālums no 2-5 stāvu daudzdzīvokļu māju logiem līdz citiem objektiem - atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vieglo automobiļu novietošana - jāparedz īslaicīga automobīļu novietne ne mazāk kā 70 % dzīvokļu, 4.4.1.10. daudzstāvu māju pagalmos jāparedz apzaļumotas teritorijas (ne mazāk kā 30% no visas teritorijas), ieskaitot vietas bērnu rotaļu laukumiem, atpūtai un sportam. 4.4.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 4.4.2.1. zemesgabala minimālā platība 1200 m, minimālā fronte 15 m, minimālais dziļums 15 m, maksimālais apbūves blīvums 60 %, sānpagalma platums 3 m, aizmugures pagalma dziļums 3 m, maksimālais apbūves augstums 5 stāvi. 4.4.2.2. Saimniecības ēka vai būve. Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst: a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā; b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamai mājai vai iebūvēta tajā. 4.5. SABIEDRISKĀS TERITORIJAS (AC). 4.5.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.5.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta sabiedrisko objektu apbūvei ir: a) sabiedriskās iestādes, b) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, c) darījumu iestādes, d) daudzdzīvokļu nami, e) izglītības iestādes, f) pārvaldes iestādes, g) kultūras iestādes, h) ārstniecības iestādes, i) sociālās aprūpes iestādes, j) saimniecības ēkas, k) reliģiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, iestādes, l) autoostas, dzelzceļa stacijas, m) autostāvvietas, n) dzīvoklis kā palīgizmantošana. 4.5.1.2. Sabiedriskās teritorijas (AC) nozīmē sabiedrisko objektu teritoriju, kur primārais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus. 4.5.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.5.2.1. zemesgabala minimālā platība 600 m2, minimālā fronte - 15 m, maksimālā apbūves platība - 70 %, maksimālais apbūves augstums - 5 stāvi, priekšpagalma dziļums - ne mazāk kā 3 m, gar maģistrālām ielām - ne mazāk kā 6 m, bērnu dārziem (bērnu pirmsskolas iestādēm) un izglītības iestādēm (vispārizglītojošām skolām) priekšpagalma dziļums nedrīkst būt mazāks par 25 m, sānpagalma platums - 3 m, aizmugures pagalma dziļums - 3 m, 4.5.2.2. dzīvoklis kā palīgizmantošana. Uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi: a) piekļūšana katram dzīvoklim jānodrošina atsevišķi no citām izmantošanām, b) minimālais attālums no dzelzceļa - 100 m, 4.5.2.3. palīgizmantošana. Palīgēku vai būvi nedrīkst: a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā, b) uzskatīt par palīgēku vai būvi, ja tā piebūvēta pie galvenās ēkas vai iebūvēta tajā. 4.5.3. IZŅĒMUMI: 4.5.3.1. AI-1 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - pārvaldes iestāde, 4.5.3.2. AI-2 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - izglītības iestāde, 4.5.3.3. AI-3 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - bērnu un jaunatnes iestāde, 4.5.3.4. AI-4 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - labklājības iestāde, 4.5.3.5. AI-5 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - kultūras, mākslas un zinātnes iestāde, 4.5.3.6. AI-6 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - reliģiska iestāde, 4.5.3.7. AI-7 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - sporta būves, 4.5.3.8. AI-9 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir: - tirdzniecības vai pakalpojumu iestāde, 4.5.3.9. AI-10 Fermentu rūpnīca, perspektīvais tehnikas piemineklis, nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir darījumu iestāde. Nav pieļaujama pret ielu vērsto fasāžu būtiska izmaiņa. 4.6. RAŽOŠANAS TERITORIJAS (RR). 4.6.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.6.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas objektu apbūvei (RR), ir: a) vispārīgās ražošanas uzņēmums, b) vieglās ražošanas uzņēmums, c) vairumtirdzniecības iestāde, d) noliktava, e) degvielas uzpildes stacija, f) tirdzniecības un/vai apkalpes iestāde kā palīgizmantošana, g) dzelzceļa pievadceļš kā palīgizmantošana. 4.6.1.2. Ražošanas teritorijas (RR) nozīmē zonu, kur primārais izmantošanas veids ir ražošanas un noliktavu uzņēmumi un iestādes, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargzonas vai īpašas prasības transportam, 4.6.1.3. sanitārās vai citas aizsargzonas jānodrošina zemes gabala robežās, 4.6.1.4. autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina zemes gabala robežās. 4.6.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI: 4.6.2.1 zemesgabala minimālā platība - 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus, minimālā fronte - 15 m, maksimālai apbūves blīvums - 80 %, pagalmu noteikumi: a) atbilstoši apbūves noteikumiem; b) priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana; c) ja zemesgabals pieguļ dzelzceļa zonai, nav vajadzīgs nekāds pagalms gar to robežu, kas pieguļ šai dzelzceļa zonai; 4.6.2.2. palīgizmantošana (ārpustelpu uzglabāšana). Ārpustelpu uzglabāšana kā palīgizmantošana jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, 4.6.2.3. attālums līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem (19.), 4.6.2.4. veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot jaunu būvniecību, ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jāparedz pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem. 4.6.3. IZŅĒMUMI: 4.6.3.1. RR-1 Pieļaujama pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu izvietošana ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu: a) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi, b) gar Rīgas ielu jāveido aizsargstādījumi vai dekoratīvi žogi (gan caurredzami, gan necaurredzami), lai nosegtu palīgēkas un atklāto uzglabāšanu, 4.6.3.2. RR-2 Pieļaujama pārtikas produktu ražošanas un mēbeļu ražošanas uzņēmumu izvietošana ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu: a) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi, b) gar Raudas ielu jāveido dekoratīvs žogs palīgēku un atklātas uzglabāšanas nosegšanai, 4.6.3.3. RR-3 Ražošanas teritoriju rezerves attīstības teritorija pārtikas produktu ražošanas objektu izvietošanai (iespējama kokapstrādes uzņēmumu izvietošana): a) pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, b) nepieciešams izbūvēt Putniņu ielas perspektīvo posmu, c) izmantojamo teritoriju robežās ir jānodrošina nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu, d) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi. 4.6.3.4. RR-4 Pieļaujama būvmateriālu ražotņu izvietošana: a) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi, b) galvenās fasādes orientējamas pret Kandavas ielu. Gadījumos, kad pret ielu ir orientētas palīgēkas, ir jāveido necaurredzams žogs. 4.6.3.5. RR-5 Pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientēti galvenokārt saiknēm ar kaimiņu teritorijām (būvmateriālu ražošana, kokapstrāde, lauksaimniecības apkalpes uzņēmumi, auto apkalpes uzņēmumi), izņemot pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumus. 4.6.3.6. RR-6 ražošanas teritoriju attīstības rezerves teritorijas. a) pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientēti galvenokārt saiknēm ar kaimiņu teritorijām (būvmateriālu ražošana, kokapstrāde, lauksaimniecības apkalpes uzņēmumi, auto apkalpes uzņēmumi), izņemot pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumus, b) pirms teritorijas apbūves nepieciešama papildus inženiertehniskā sagatavošana. 4.6.3.7. RR-7 Rūpniecības ielas ražošanas teritorija: a) pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientētas galvenokārt saiknēm ar kaimiņu teritorijām, izņemot pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumus, b) galvenās fasādes ir orientējamas pret Rūpniecības ielu. Gadījumos, kad pret ielu ir orientētas palīgēkas, ir jāveido necaurredzams žogs. c) gar dzīvojamām teritorijām un gar perspektīvo parku ir veidojami papildus blīvi aizsargstādījumi. 4.6.3.8. RR-8 Esošais piena pārstrādes uzņēmums. Tā ekspluatācija ir pieļaujama ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu. Pilsētas attīstības gaitā vēlama uzņēmuma pakāpeniska pārvietošana uz pārtikas produktu pārstrādes teritorijām. 4.7. NOLIKTAVU-KOMUNĀLĀS TERITORIJAS 4.7.1. Noliktavu-komunālās teritorijas (NT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam. 4.7.2. vispārĪgie izmantoŠanas noteikumi: 4.7.2.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta noliktavu un komunālajām teritorijām ir: a) vispārīgās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu, b) darbnīcas, c) noliktavas, d) vairumtirdzniecības bāzes, e) autostāvvietas un garāžas noliktavu teritorijas ob …