Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.–2022. gadam

Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.–2022. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 247 Rīgā 2019. gada 22. maijā (prot. Nr. 25 33. §) Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.-2022. gadam 1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.-2022. gadam (turpmāk - plāns). 2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 3. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi, kā arī informāciju par citiem pasākumiem, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi: 3.1. līdz 2020. gada 31. martam par laikposmu no plāna apstiprināšanas līdz 2020. gada 29. februārim; 3.2. līdz 2021. gada 31. martam par laikposmu no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 28. februārim; 3.3. līdz 2023. gada 30. janvārim par laikposmu no 2021. gada 1. marta līdz 2022. gada 31. decembrim. 4. Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā ietverto uzdevumu izpildi. 5. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju sniegtos priekšlikumus, izvērtēt nepieciešamību sagatavot jaunu plāna redakciju. 6. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS). 7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 15. marta rīkojumu Nr. 125 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 57. nr.). Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs R. Nemiro (Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojums Nr. 247) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022.gadam Saturs Saīsinājumi 1. Plāna kopsavilkums 2. Esošās situācijas raksturojumus. 2.1. Plāna sasaiste ar starptautiskajiem reitingiem. 3. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem 4. Pasākumu plāns 4.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 4.2. Būvniecības process 4.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija 4.4. Investoru tiesību aizsardzība 4.5. Grāmatvedība un nodokļi 4.6. Pārrobežu tirdzniecība - muita 4.7. Līgumsaistību izpilde 4.8. Elektrības pieslēgums 4.9. Restrukturizācija 4.10. Cilvēkkapitāls 4.11. Valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība 4.12. Inovācijas vecināšana Saīsinājumi AS - akciju sabiedrība ĀIPL - Ārvalstu investoru padome Latvijā BIS - Būvniecības informācijas sistēma BVKB - Būvniecības valsts kontroles birojs CSP - Centrālā statistikas pārvalde DAP - Dabas aizsardzības pārvalde EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma EMDAS - Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība FM - Finanšu ministrija GKI - Globālās konkurētspējas indekss MK - Ministru kabinets MKD - Maksātnespējas kontroles dienests MVR - Meža valsts reģistrs MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi IEM - Iekšlietu ministrija IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KM - Kultūras ministrija LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LM - Labklājības ministrija LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LVA - Latvijas valsts arhīvs LVRTC - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs LZP - Latvijas Zinātnes padome PKC - Pārresoru koordinācijas centrs PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PVD - Pārtikas un veterinārais dienests PVN - Pievienotās vērtības nodoklis SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SKLOIS - Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma SM - Satiksmes ministrija SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TA - Tiesu administrācija TM - Tieslietu ministrija UR - Uzņēmumu reģistrs UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VI - Veselības inspekcija VDI - Valsts darba inspekcija VID - Valsts ieņēmumu dienests VK - Valsts kanceleja VAS - Valsts administrācijas skola VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSS - Valsts sekretāru sanāksme ZM - Zemkopības ministrija 1. Plāna kopsavilkums Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietverti pasākumi, kas paredz izveidot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs, atvieglojot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazinot administratīvo slogu, vienlaikus radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Lai izpildītu doto uzdevumu, kā arī, lai nodrošinātu pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, izstrādāts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (turpmāk - Plāns). Plāns tiek izstrādāts kopš 1999.gada, un tā īstenošanas rezultātā līdz šim panākts būtisks progress uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā un attīstībā. Lai nodrošinātu uzņēmējam arvien pievilcīgākas uzņēmējdarbības vides izveidošanu, kā arī investīciju piesaisti, EM sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pastāvīgi strādā pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un īstenošanas. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus arī starptautiskajos reitingos, proti, Pasaules Bankas Doing Business 2019 reitingā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 19.vietā. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā, novērtējumā piekāpjoties Somijai (12.vieta), Igaunijai (16.vieta), Lietuvai (14.vieta), Zviedrijai (12.vieta), Apvienotajai Karalistei (9.vieta) un Dānijai (3.vieta). Ņemot vērā ar starptautisko konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ka arī uzņēmumu identificētās problēmas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, kas tiek atbilstoši novērtēta arī no investoru puses. Vienlaikus šajā periodā īpaša uzmanība ir pievērsta inovācijas veicināšanai, cilvēkkapitālam un investoru tiesību aizsardzībai, kas ir būtiskas attīstītas uzņēmējdarbības vides sastāvdaļas. Uzņēmējdarbības plānā ietvertie pamatprincipi: - Uz klientu orientēta valsts pārvalde; - Pakalpojumu digitalizācija; - Nodokļu sistēmas konkurētspēja; - Uzņēmējdarbības vides atvērtība; - Tiesiskums; - Inovācijas veicināšana. Uzņēmējdarbības plāna mērķis ir - Uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide: pieejami un saprotami pakalpojumi, mazāks administratīvais slogs. Plānā ietvertas 12 uzņēmējdarbības videi būtiskas sadaļas: 1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 2. Būvniecības process 3. Nekustamā īpašuma reģistrācija 4. Investoru tiesību aizsardzība 5. Grāmatvedība un nodokļi 6. Pārrobežu tirdzniecība - muita 7. Līgumsaistību izpilde 8. Elektrības pieslēgums 9. Restrukturizācija 10. Cilvēkkapitāls 11. Valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība 12. Inovācijas veicināšana Plānā iekļauti 40 pasākumi, par kuru izpildi noteiktos termiņos ir noteiktas šādas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM, VM, ZM, PKC, IEM,VK, IZM un to padotībā esošas iestādes. Uzņēmējdarbības plāns nākamajam periodam ir izstrādāts, apspriežot pasākumus ekonomikas ministra apstiprinātājā Plāna darba grupā, kuras sastāvā ir pārstāvji no valsts institūcijām, kā arī uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām. Plāna izstrādes procesā notikušas 7 darba grupas, kurās atsevišķi izskatītas visas Plānā ietvertās sadaļas. Paralēli tika izveidota atsevišķa darba grupa inovācijas sadaļas izstrādei, tā kā šī sadaļa tika izstrādāta no jauna. Inovācijas sadaļas izstrādei notikušas 4 atsevišķas darba grupas un tā tika prezentēta pilnajam darba grupas sastāvam pēdējā Plāna darba grupā. Ņemot vērā minēto, tika nodrošināta pilnīga sabiedrības līdzdalība Plāna izstrādes un apspriedes procesā. Papildus tam, sabiedriskai apspriešanai tas ievietots EM mājas lapā vienlaikus ar iesniegšanu izsludināšanai VSS. Plānam noteiktais darbības termiņš ir četri gadi, proti no 2019.-2022.gadam. 2. Esošās situācijas raksturojumus Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietverti pasākumi, kas paredz izveidot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs, atvieglojot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazinot administratīvo slogu, vienlaikus radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Lai izpildītu doto uzdevumu, kā arī, lai nodrošinātu pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, izstrādāts Plāns. Plāns izstrādāts ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ekonomikas ministra apstiprinātajā Plāna darba grupā. Vienlaikus Plānā ietverti pasākumi, kuru izpilde pārņemta no iepriekšējā periodā aktuālās Plāna redakcijas, līdz ar to pasākumi, kuri līdz 2018.gada 1.septembrim saskaņā ar atbildīgo institūciju sniegto informāciju nebija pilnībā ieviesti, ir iekļauti šajā Plānā, tādejādi izslēdzot pārrāvumu Plāna pasākumu izpildē. Tāpat ņemtas vērā atziņas, kas gūtas pēc EM pasūtījuma SIA Gateway Baltic veiktajā pētījumā Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā, kas veikts no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada februārim. Plāna izstrādē ņemti vērā rīcības virzieni, kas identificēti ĀIPL izstrādātajās ikgadējajās rekomendācijās un atspoguļo ārvalstu investoru identificēto problemātiku Latvijā un ir apspriestas LIAA rīkotajās tikšanās reizes ar atbildīgajām iestādēm. Vienlaikus ņemts vērā OECD 2018.gadā veiktais pētījums "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā", kas veikts Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai" (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros un finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem (ESAO (2018. gads), Justīcijas pieejamība uzņēmumiem un integrējoša izaugsme Latvijā, OECD Publishing, Parīze. https://doi.org/10.1787/9789264303416-en). 2.1. Plāna sasaiste ar starptautiskajiem reitingiem Lai nodrošinātu arvien labākas Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos, viens no informācijas avotiem Plāna izstrādē ir attiecīgo reitingu analīze. Latvijas pozīcijas pacelšana attiecīgajos reitingos nav primāra, taču izstrādājot Plāna pasākumus tiek ņemta vērā to ietekme uz starptautiskajiem reitingiem. Šajā periodā galvenā uzmanība tiek pievērsta diviem starptautiskajiem reitingiem, viens no tiem ir Pasaules Bankas izstrādātais Doing Business reitings, savukārt otrs ir Eiropas inovāciju rezultātu pārskats. Doing Business 2019 Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu 10 dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, kā arī tās, kas to ierobežo. Reitingā tiek vērtēta lielākā attiecīgās valsts pilsēta, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība - uzņēmējdarbības centrs. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos. Doing Business reitings Latvijā tiek izmantots kā viens no reformu novērtēšanas rīkiem, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā. Jāatzīmē, ka Pasaules Bankas pieeja Doing Business metodoloģijas piemērošanā neļauj salīdzināt Latvijas kopējās pozīcijas ilgāk par 2 gadiem, turklāt Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem, kas pārsvarā ir juridisko pakalpojumu sniedzēji, banku sektora pārstāvji, auditorkompānijas, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kā arī valsts iestādes. Šogad Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts - Pasaules Bankas Doing Business 2019 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 19.vietā, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku un tādas valstis kā Kanādu, Vāciju, Franciju, Beļģiju. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā, novērtējumā piekāpjoties Somijai (12.vieta), Igaunijai (16.vieta), Lietuvai (14.vieta), Zviedrijai (12.vieta), Apvienotajai Karalistei (9.vieta) un Dānijai (3.vieta). Attēls Nr.1 Avots: Doing Business 2019 Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Tādēļ būtiskāk ir vērtēt attālumu līdz labākajam rezultātam, nevis pozīciju kopējā reitingā, kas ir atkarīga ne tikai no attiecīgas valsts snieguma, bet ietekmējas arī no citu valstu sasniegtajām reformām, kas Latvijā jau var būt ieviestas. Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu (DTF) kopumā ir pakāpusies par 0.33 procentpunktiem. Latvijas rezultāts šajā periodā ir vērtējams ļoti pozitīvi un gandrīz visās pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš, vai arī tas ir saglabāts nemainīgs. Īpaši šogad būtu izceļama pozīcija "Elektrības pieslēgums", kur Latvijas rezultāts ir pakāpies par 3.19 procentpunktiem, kā arī ir iegūta par 9 vietām augstāka pozīcija un šobrīd Latvija atrodas 53.vietā (iepriekš 62.vieta). Tāpat pozitīvi vērtējams sasniegtais rezultāts pozīcijā "Maksātnespēja", proti rezultāts ir par 0.5 procentpunktiem augstāks un atgūstamības rādītāju izdevies paaugstināt par 2.5%. Kopumā šī tendence ir ļoti pozitīva un apliecina, ka maksātnespējas jomā veiktās reformas jau ir nesušas pirmos rezultātus. Tabula Nr.1 Latvijas salīdzinošās pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2018-2019 Latvijas vērtējums līdz labākajam rezultātam (Distance to frontier - DTF) Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2018-2019 (labākais vērtējums katrā jomā 100 punkti) 2018 2019 Izmaiņas Starting a Business 94.11 94.13 + 0.02 Dealing with Construction Permits 73.41 73.46 + 0.05 Getting Electricity 79.05 82.24 + 3.19 Registering Property 81.87 81.45 - 0.42 Getting Credit  85.00 85.00 - Protecting Minority Investors 63.33 63.33 - Paying Taxes 89.79 89.74 - 0.05 Trading across Borders 95.26 95.26 - Enforcing Contracts 71.66 71.66 - Resolving Insolvency 59.10 59.60 + 0.5 Kopvērtējums 79.26 79.59 + 0.33 Pozīcija: 2018 2019 Izmaiņas Starting a Business 21 24 -3 Dealing with Construction Permits 49 56 -7 Getting Electricity 62 53 +9 Registering Property 22 25 -3 Getting Credit  12 12 - Protecting Minority Investors 43 51 -9 Paying Taxes 13 13 - Trading across Borders 25 26 -1 Enforcing Contracts 20 20 - Resolving Insolvency 53 54 -1 Kopvērtējums 19 19 Sīkāk vērtējot pozīciju kritumu, jānorāda, ka faktiski visās jomās apakšindikatori kas veido pozīciju kopumā un norāda uz jomas kvalitāti, ir palikuši nemainīgi, kas savukārt apliecina to, ka situācija Latvijā nav pasliktinājusies, ko apliecina arī Latvijas labais sniegums attiecībā pret labāko rezultātu (DTF), kā arī tas, ka kopējā pozīcija nav mainījusies. Jāsecina vien, ka citās valstīs ir notikušas būtiskas reformas, īsā laika posmā, kas Latvijas pozīciju attiecīgajos rādītājos ir pazeminājis vai saglabājis nemainīgu. Vienlaikus visnegatīvāk novērtēts Latvijas sniegums nekustamā īpašuma reģistrēšanas jomā, kur secināts, ka veiktās reformas padarījušas procedūras uzņēmumiem nedraudzīgākas. Proti, norādīts, ka no 2018.gada 2.maijā Rīgas Apgabaltiesa nebija aktualizējusi savu mājas lapu, lai iekļautu statistiku par zemes tiesību strīdiem par 2017.gadu, kā rezultātā zemes jautājumu strīdu risināšanas indekss ir samazinājies. Tai pat laikā izmaksas, lai iegūtu attiecīgo izrakstu ir paaugstinājušās. Šī gada rezultāti apliecina, ka darbs pie reformu īstenošanas ir nesis augļus, jo īpaši elektrības pieslēgumu jomā, taču reformas ir jāturpina un tām ir jānorisinās visu laiku. Galvenokārt valsts iestādēm ir jāturpina meklēt veidi kā uzņēmējdarbības vidi padarīt pievilcīgāku, kā arī jācenšas samazināts laiks un izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzņēmējdarbību veiktu no uzņēmuma dzīves cikla sākuma līdz uzņēmējdarbības izbeigšanai. Izvirzītās prioritātes apliecina, ka šādā virzienā ir jāturpina strādāt, kā instrumentu turpinot izmantot Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu un tajā ietvertos uzdevumus. European Innovation Scoreboard Eiropas inovāciju rezultātu pārskats (turpmāk - EIS), ir ikgadējs Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) publicēts ziņojums, kas paredz salīdzinošu analīzi par inovācijas veiktspējas rādītājiem Eiropas dalībvalstu, reģionu un citu valstu starpā. Šobrīd EIS apkopo valstu datus, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus 10 inovācijas rādītāju jomās: 1) Cilvēkresursi, 2) Pievilcīga pētniecības sistēma, 3) Inovācijām labvēlīga vide, 4) Finanses un atbalsts, 5) Uzņēmumu investīcijas, 6) Uzņēmumu inovētspēja, 7) Sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru, 8) Intelektuālie aktīvi, 9) Inovācijas ietekme uz nodarbinātību, 10) Inovācijas ietekme uz pārdošanu. 2018.gadā publicētajā EIS 2018 Latvija salīdzinājumā ar "Inovācijas savienības rezultātu pārskatu 2017" ir saglabājusi savu pozīciju 24.vietā 28 pētījumā iekļauto ES dalībvalstu vidū (EE - 17, LT - 20). Attēls Nr.2 ES dalībvalstu vietas Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā Vērtējot EIS rezultātus, secināms, ka Latvijai, salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un ES vidējo rādītāju, sliktāki rādītāji novērojami tādās jomās kā "Pievilcīga pētniecības sistēma", bet jo īpaši svarīgi noradīt, ka Latvijai vāji rezultāti ir rādītājos - "Uzņēmumu investīcijas", "Uzņēmumu inovētspēja" un "Uzņēmēju spēja sadarboties", kas pamatā skaidrojams ar ļoti zemajām valsts un privātā sektora investīcijām P&A un inovācijas aktivitātēs. Kritumi šajos rādītājos un to ietekme uz kopējo Latvijas reitingu vēlreiz apliecina P&A investīciju nozīmīgumu kopējās valsts inovētspējas paaugstināšanai, kā arī nepieciešamību veicināt inovatīvo domāšanu un izpratni par anketēšanas veidlapu nozīmi un lomu statistikas datu iegūšanā. Tabula Nr.2 EIS 2018 Latvijas vērtējums salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu Rādītājs LV EIS 2018 LT EIS 2018 EE EIS 2018 Cilvēkresursi 21.vieta 14.vieta 13.vieta Pievilcīga pētniecības sistēma 23.vieta 25.vieta 17.vieta Inovācijām labvēlīga vide 11.vieta 8.vieta 12.vieta Finanses un atbalsts 9.vieta 16.vieta 12.vieta Uzņēmumu investīcijas 27.vieta 12.vieta 21.vieta Uzņēmumu inovētspēja 25.vieta 17.vieta 23.vieta Sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru 24.vieta 10.vieta 15.vieta Intelektuālie aktīvi 22.vieta 21.vieta 10.vieta Inovācijas ietekme uz nodarbinātību 13.vieta 27.vieta 21.vieta Inovācijas ietekme uz pārdošanu 24.vieta 26.vieta 20.vieta 3. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Visu pasākumu, kas iekļauti Uzņēmējdarbības plānā, izpilde paredzēta resoru valsts budžeta ietvaros, un gadījumā, ja nepieciešams lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, ir sagatavojams atsevišķs ziņojums MK par turpmāko rīcību vai iespējamo alternatīvu. 4. Pasākumu plāns Plāna mērķis Uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide: pieejami un saprotami pakalpojumi, mazāks administratīvais slogs. Politikas rezultāts Latvija Doing Business reitingā atrodas 20 labāko valstu vidū Latvijas snieguma pieaugums no 24.vietas uz 20.vietu "European Innovation Scoreboard 2020" Rīcības virziens 4.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.1.1. Uzņēmumu reģistrēšana tikai tiešsaistē, izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu Pēc Pasaules bankas secinājumiem un sniegtās informācijas ir konstatēts, ka Latvijā uzņēmumu reģistrēšana vēl joprojām notiek izmantojot notāra pakalpojumus un dokumentus iesniedzot papīra formātā UR filiālēs. Šāda prakse ne tikai negatīvi ietekmē Doing Business reitinga aprēķinu, jo paredz papildus formālu procedūru un tādējādi pasliktina Latvijas reitingu uzņēmējdarbības uzsākšanas kontekstā, bet arī neveicina e-pārvaldības principa stiprināšanu valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos. Komerclikuma 9.pants paredz iespēju uzņēmumu reģistrēt elektroniski, ja tiek lietots elektroniskais paraksts, taču šo iespēju izmanto salīdzinoši neliels skaits dalībnieku, kuri reģistrē jaunu uzņēmumu, vai veic grozījumus. UR nodrošinātais elektroniskais pakalpojums "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" nodrošina iespēju kā iesniegt sākotnējās reģistrācijas dokumentus, tā izmaiņu reģistrācijas dokumentus. Vienlaikus lai visām personām, tai skaitā visiem ārvalstniekiem garantētu līdzvērtīgas iespējas iesniegt dokumentus attālināti, kā arī realizētu obligāta e-pakalpojuma ieraksta pieteikšanai komercreģistrā izmantošanu, nodrošinot tā pieejamību visām mērķa grupām, nepieciešams pilnvērtīgi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (eIDAS regula), kā arī praksē izveidot ar Fizisko personu likumu noteikto fizisko personu reģistru. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka sākot ar 2020.gada 1.jūliju tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu Tāpat turpinot reformu ciklu un UR pakalpojumu attīstību, būtu nepieciešams sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu un attiecīgi izstrādāt un nodrošināt šo funkciju UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros". Nodrošināta pakāpeniska uzņēmumu reģistrēšana tikai elektroniski (tiešsaistē): 1. izstrādāt un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt grozījumus Komerclikumā, paredzot, ka no 2020.gada 1.jūlija tiek uzsākta komersantu reģistrēšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tikai elektroniski, izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu vai ar zvērinātu notāru starpniecību. 2. E-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju bankas konta atvēršanai, atbilstoši izvērtētajām iespējām. Nodrošināta uzņēmumu reģistrēšana elektroniski (tiešsaistē) Samazināts uzņēmuma dibināšanas procedūru skaits par 1 procedūru Samazināts laiks administratīvo procedūru veikšanai par 1 dienu UR,TM 1. 01.12.2019. 2. 01.01.2020. 4.1.2. Kopējo uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksu mazināšana Atbilstoši MK 11.10.2016. noteikumiem Nr.664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu" pašlaik nodeva par SIA ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu komercreģistrā ir noteikta 15  euro. Savukārt Lietuvā šī maksa sastāda 51 euro. Latvijā papildus noteikta arī maksa par publikāciju "Latvijas Vēstnesis" 27,03 euro. Savukārt SIA ar pamatkapitālu mazāku par 2800 euro noteikta valsts nodeva par ierakstīšanu komercreģistrā 20 euro apmērā un publikācija "Latvijas Vēstnesis" 14,23 euro. Papildus uzņēmumiem pirmreizēji reģistrējoties jārēķinās arī ar citiem administratīvajiem izdevumiem, piemēram, dokumentu sagatavošanai, informācijas sagatavošanai u.tml. Samazinot kopējo izmaksu summu uzņēmumam pirmreizējās reģistrācijas procesā tas sniegtu iespēju uzņēmumiem (vismaz SIA) samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas. Lai veicinātu e-pakalpojumu efektīvu ieviešanu, nepieciešams samazināt kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas. Vienlaikus, veicot izvērtējumu, jāņem vērā Plāna izstrādes laikā apstiprināšanai virzītie grozījumi, saistībā ar digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesības, Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 14.jūnija Direktīvā 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem. 1. Noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par iespējām samazināt kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas, tai skaitā norādot papildus valsts budžeta finansējuma nepieciešamību UR, sniedzot detalizētu analīzi par nepieciešamo un iztrūkstošo finansējuma apmēru, lai samazinātu noteikto valsts nodevas apmēru par uzņēmuma (SIA) pirmreizējo e-reģistrāciju. 2. Atbilstoši 1.punktā veiktajam izvērtējumam izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus. Samazinātas kopējās uzņēmuma e-reģistrācijas izmaksas Veicināta efektīva e-pārvaldības ieviešana TM UR, FM, VSIA "Latvijas Vēstnesis" 1. 01.07.2019. 2. 01.07.2020. 4.1.3. Uzņēmumu reģistrā pieejamo pakalpojumu nodrošināšana angļu valodā. Lai nodrošinātu, ka Latviju uzņēmējdarbības uzsākšanai izvēlas arvien vairāk citu valstu rezidenti, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamā informācija ir pieejama angļu valodā. Vienlaikus šādu pakalpojumu nodrošinās to, ka Latviju izvēlas arvien vairāk jaunuzņēmumu. Lai nodrošinātu attiecīgo mērķu sasniegšanu būtu nepieciešams nodrošināt, ka SIA reģistrācijas elektroniskais pakalpojums ir pieejams arī angļu valodā. Nodrošināt vienkāršotu e-pakalpojumu viena dalībnieka SIA reģistrācijai, kurā datu ievades lauku nosaukumi varētu tikt veidoti arī angļu valodā. Uzlabots UR pakalpojums. UR - 01.07.2020 Rīcības virziens 4.2. Būvniecības process Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.2.1. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā. Šobrīd ir konstatēts, ka nepieciešams efektivizēt lēmumu pieņemšanas procesu būvniecības ieceres saskaņošanas procesā. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā nodrošinās, ka Būvvalde lēmumu pieņemšanu un atzīmju izdarīšanu, kā arī ieceres īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas saskaņošanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesisko valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus un lēmumus pieņem likumā termiņos. Lai nodrošinātu attiecīgā principa ieviešanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos. Izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot klusēšanas piekrišanas principa ieviešanu. Ne vairāk kā 78 dienas būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā EM - 01.09.2019. 4.2.2. Precīzi nodefinēta atbildība būvniecības procesā iesaistītām pusēm. Šobrīd konstatēta situācija, ka būvniecības procesā iesaistītajām pusēm nav skaidri definēta atbildība, kā rezultātā netiek nodrošināta savlaicīga lēmumu pieņemšana un būvniecības kvalitāte. Ņemot vērā minēto, būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir nepieciešams skaidri nodefinēt iesaistīto pušu atbildību. Izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz konkrētu atbildību visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Ne vairāk kā 78 dienas būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā EM - 01.09.2019. 4.2.3. Pilnveidota apdrošināšanas sistēma būvniecībā, lai celtu būvniecības kvalitāti. Apdrošināšanas sistēmā būvniecības jomā konstatēti vairāki trūkumi, kā rezultātā tā var nebūt pietiekami efektīva. Ņemot vērā minēto, nepieciešams ieviest apdrošināšanas mehānisms, kas stimulē būvniecības kvalitāti, pasargā pasūtītāju no nekvalitatīvas būvniecības zaudējumiem un nodrošina ātru, savlaicīgu zaudējumu kompensāciju izmaksu. Lai to nodrošinātu nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanas jomu būvniecībā. Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu apdrošināšanas sistēmu būvniecības jomā. Apstiprināts apdrošināšanas mehānisms būvniecībā EM Būvniecības jomas un apdrošināšanas sabiedrību nevalstiskās organizācijas 01.01.2020. Rīcības virziens 4.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.3.1. Elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošana Zemesgrāmatā Uzņēmējdarbības plāns 2014.-2015.gadam paredzēja uzdevumu nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp pašvaldībām un Zemesgrāmatu pirmpirkumu tiesību izmantošanas jomā, izslēdzot pienākumu iedzīvotājiem saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt zemesgrāmatā. Minētā uzdevuma mērķis ir uzlabot esošo nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu un paātrināt nekustamā īpašuma pārdevējam un pircējam nekustamā īpašuma reģistrācijas tiesību nostiprināšanu un padarītu kvalitatīvāku un ātrāku datu apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām, kā arī pašvaldībām atvieglot lēmumu sniegšanu, jo to būtu iespējams veikt tiešsaistē, personu par to tikai informējot. Savukārt valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargāmām dabas teritorijām" 35.pantu. Šobrīd ne vienmēr īpašnieks zina un informē DAP par nodomu pārdot sev piederošo zemi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Arī par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jāparedz elektroniska informācijas apmaiņa līdzīgi kā pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas jomā. Ņemot vērā, ka uzdevuma īstenošana ilgstoši tiek kavēta, jo pastāv pretrunīgi viedokļi par risinājumiem starp iesaistītajām pusēm, kā arī Uzņēmējdarbības plāna projekta saskaņošanas laikā uzņēmēju un nozaru ministriju paustos viedokļus par nepieciešamību pārskatīt ne tikai informācijas apmaiņu starp pašvaldībām, DAP un zemesgrāmatu par pirmpirkuma tiesībām, bet arī citu uzziņu apriti, nepieciešams atkārtoti izvērtēt elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā, informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu vai DAP lēmumu un iesniegt Zemesgrāmatā un sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai, ņemot vērā valdības e-pārvaldības prioritāti valsts pakalpojumu sniegšanā. 1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz uzlabotu elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā. 2. Izvērtēta iespēja normatīvajos aktos noteikt kārtību, kādā zemesgrāmatu nodaļa pārliecinās par Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, izslēdzot pienākumu personām saņemt lēmumu un iesniegt Zemesgrāmatā. Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma Zemesgrāmatā TM, VARAM EM 1.01.10.2019. 2.01.05.2020. 4.3.2. Atteikšanās no īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu iesniegšanas valsts un pašvaldību iestādēs Zemesgrāmatu likuma 130. pantā noteikts, ka tiesību nostiprinājumu apliecina tiesneša lēmums (123.p.), kas ievadīts datorizētajā zemesgrāmatā. Līdz ar to normatīvi noteikts, ka ieskatīšanās valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā seku ziņā pielīdzināta attiecīgu ziņu iegūšanai no zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības. Līdz ar to, izslēdzot nepieciešamību par nostiprināto tiesību esamību pārliecināties no zemesgrāmatu nodaļas izsniedzamajiem dokumentiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos izdarāmi grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma identificējošās informācijas, nevis, pieprasot personai iesniegt zemesgrāmatu apliecību vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma izdruku. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos (vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos), aizstājot prasību privātpersonām iesniegt valsts vai pašvaldības iestādēm zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības tikai ar personas norādītu nekustamā īpašuma identificējošo informāciju, lai valsts vai pašvaldību iestādes varētu pārliecināties par nostiprinātajām tiesībām valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Valsts un pašvaldību iestādes nepieprasa iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā esošie ieraksti Nozaru ministrijas TM 01.01.2020. Rīcības virziens 4.4. Investoru tiesību aizsardzība Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.4.1. SIA pamatkapitāla regulējuma uzlabošana Komerclikumā ar mērķi pilnveidot un modernizēt iespējas SIA komercdarbības formas izmantošanai holdinga kompāniju un jaunuzņēmumu darbībai, kā arī projektu finansēšanas un investīciju piesaistes projektiem. Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ĀIPL ieskatā būtu nepieciešams ieviest elastīgāku regulējumu attiecībā uz kapitāla daļās nostiprināto tiesību apjomu, kas, atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam visos gadījumos ir vienāds. Lai novērstu pastāvošo ieguldījumu strukturēšanas ierobežojumu, tiek rosināts izmantot regulējumu, kas līdzinātos tam, kas noteikts Komerclikumā attiecībā uz AS. Proti, SIA daļām, tāpat kā akcijām AS jāparedz iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas, ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās jāparedz iespēja noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības (tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu), kā arī balsstiesību ierobežojumus (tajā skaitā pieļaujot daļas bez balsstiesībām). Tāpat pieļaujama iespēja noteikt atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām. ĀIPL rosina arī apsvērt iespēju paredzēt SIA statūtos atšķirīgus noteikumus attiecībā uz daļu atsavināšanu, piemēram, nosakot, ka darbiniekiem piederošās daļas nevar tikt pārdotas vai citādi atsavinātas. Kā arī, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, sabiedrība šīs daļas atpērk par nominālvērtību vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar statūtos paredzēto aprēķina metodiku. Kas attiecas uz izmaiņām konkrētās daļu kategorijas tiesībās, ĀIPL ieskatā Komerclikumā nosakāms, ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās tiesības būtu grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas dalībnieku balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši skar attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso vismaz 2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem. Papildus jāatzīmē, ka šādā gadījumā nepieciešams papildināt prasības attiecībā uz dalībnieku reģistrā norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas kategoriju un balsstiesību esamību vai neesamību. Pašlaik Komerclikumā nav paredzētas tiesības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību emitēt priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas. Ievērojot mērķi uzlabot SIA kapitāla daļu regulējumu, šādas tiesības Komerclikumā būtu nosakāmas. ĀIPL ieskatā, veicot iepriekš minētos grozījumus Komerclikumā, tiktu uzlabota regulējuma elastība un novērsts pastāvošais ieguldījumu strukturēšanas ierobežojums attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. TM pastāvīgā darba grupā Komerclikuma grozījumu izstrādei šis jautājums ir izskatīts un ir saņemts konceptuāls atbalsts regulējuma izstrādei par SIA daļu kategorijām. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, paredzot SIA iespējas noteikt pamatkapitāla daļām dažādas kategorijas un tiesības emitēt konvertējamās obligācijas. SIA skaits, kas izmanto iespēju emitēt konvertējamās obligācijas palielinās par 10% TM - 01.12.2019. 4.4.2. Reorganizācijas procesa vienkāršošana un Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšana gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS. Nepieciešams pārskatīt iespēju Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšanai gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS, ņemot vērā, ka saistībā ar uzņēmējdarbības veida maiņu kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem nav saskatāms. Ņemot vērā, ka pašreiz pastāv ierobežojumi strukturēt ieguldījumus SIA līmenī, būtu apsverama iespēja vienkāršot SIA reorganizāciju par AS, ja tam piekrīt visi SIA dalībnieki. ĀIPL ieskatā, šādā situācijā nav saskatāms kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem sakarā ar uzņēmējdarbības veida maiņu, ņemot vērā, ka atbilstoši Komerclikuma 337.pantam, visas SIA tiesības pāriet AS kā iegūstošajai sabiedrībai, kā arī visi SIA dalībnieki kļūst par AS akcionāriem. Tādējādi ĀIPL saskata iespēju vienkāršot un padarīt ātrāku Komerclikuma regulējumu attiecībā uz pārveidošanu kā vienu no reorganizācijas veidiem, tajā skaitā samazinot likumā noteikto 3 mēnešu periodu reorganizācijas otrā posma īstenošanai (pēc paziņojuma par reorganizāciju iesniegšanas). Pretējā gadījumā, identificējot investoru vai nepieciešamību pēc investora piesaistes, sabiedrībai ir jāiziet faktiski pilns reorganizācijas process, kas aizņem līdz sešiem mēnešiem. Šāds termiņš ir nepamatoti ilgs, un investors var zaudēt interesi par ieguldījumu veikšanu. TM pastāvīgā darba grupā Komerclikuma grozījumu izstrādei šis jautājums ir izskatīts un ir saņemts konceptuāls atbalsts regulējuma izstrādei par reorganizācijas procesa uzlabošanu un vienkāršošanu., t. sk. atvieglojumiem, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS. Vienlaikus šādi grozījumi Komerclikumā tiks izstrādāti un virzīti vienotā pakā ar citiem saistītajiem jautājumiem t. sk. akcionāru reģistra modernizēšanas jautājumu. TM plāno iesniegt attiecīgus grozījumus MK 2019.gada pirmajā pusē. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi, kas paredz vienkāršotu SIA reorganizācija par AS, ja tam piekrīt visi SIA dalībnieki. Samazināts termiņš reorganizācijas procesam par 50% TM FM 01.12.2019. 4.4.3. Tiesu informācijas sistēmas efektivitātes un nepieciešamās informācijas izvēles novērtēšana. ĀIPL savās 2018.gada rekomendācijās nostājā attiecībā uz investīciju drošību un aizsardzību 2.2.5.pasākumā norāda, ka lai gan tiesu lēmumi ir publiski pieejami, piedāvātie meklēšanas rīki varētu būt vēl efektīvāki, lai vienkāršotu iespējas nepieciešamības gadījumā atrast piemērotu judikatūru. Judikatūras (un procesuālo lēmumu) meklēšanas rīki var tikt pārskatīti un uzlaboti. Šis jautājums vienlaikus ir skatāms kontekstā ar iepriekšējo uzdevumu (3.4.5.). Papildus tam lielāko daļu no tiesu spriedumiem var meklēt un atrast tiešsaistē, taču ne procesuālos lēmumus. Lai nodrošinātu vienotu praksi attiecībā uz procesuālo normu piemērošanu, nav konstatējami šķēršļi juridisko interesi izraisošu procesuālo lēmumu publicēšanai (piemēram, lēmumi par blakus sūdzībām, lēmumi par pagaidu noregulējumu un citiem jautājumiem). Lai aizsargātu dalībnieku identitāti, lēmumiem jābūt anonīmiem. Ņemot vērā minēto, TA būtu jāveic izvērtējums par Tiesu informācijas sistēmas efektivitāti un iespējām to uzlabot. 1. Veikts izvērtējums par Tiesu informācijas sistēmas efektivitāti, tajā skaitā izvērtēta iespēja publicēt juridisko interesi izraisošus procesuālos lēmumus. 2. Ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, veikti sistēmas uzlabojumi. Veikts 1 izvērtējums par tiesu informācijas sistēmas efektivitāti 1. TA 2. TA - 1. 01.07.2019. 2. 01.01.2020. 4.4.4. Tiesiskā regulējuma ieviešana, lai atvieglotu izslēdzošo ieskaitu. Vairāki finanšu instrumenti nav pietiekami regulēti. Viena no šādām jomām ir izslēdzošais ieskaits attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Kredītiestāžu likuma regulējums ir attiecināms tikai uz bankām, tādējādi minētajai situācijai nav skaidra regulējuma attiecībā uz citām juridiskām un fiziskām personām. Kas attiecas uz izslēdzošo ieskaitu, ir vairākas pieejas, kā var atrisināt radušos problēmu: Finanšu instrumentu tirgus likuma vai speciāla likuma pieņemšana, kas regulētu izslēdzošo ieskaitu. 1. Izvērtēt esošo regulējumu attiecībā uz izslēdzošo ieskaitu. 2. Izvērtējuma rezultātā iestrādāt regulējumu attiecīgajos normatīvajos aktos. 1. Izstrādāts 1 izvērtējums 2. Izstrādāts 1 normatīvais akts vai grozījumi esošajos normatīvajos aktos. 1. FM, TM 2. FM, TM - 1. 01.07.2019. 2. 01.01.2020. 4.4.5. Visu ārējo normatīvo aktu pieejamības nodrošināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (tīmekļa vietne www.vestnesis.lv) un sistematizēto tiesību aktu portālā Likumi.lv. Visu ārējo normatīvo aktu, tai skaitā visu pašvaldību saistošie noteikumu pieejamība vienuviet (tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"), lai vecinātu piesaistīto ārējo investīciju apjomu. Izstrādāts regulējums par visu pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu, publicējot tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un konsolidēšanas nodrošināšanu Likumi.lv. Izstrādāti grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un citos saistītajos normatīvajos aktos. TM VARAM, VSIA "Latvijas Vēstnesis" 31.12.2019 Rīcības virziens 4.5. Grāmatvedība un nodokļi Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.5.1. Nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās informācijas pārklāšanās novēršana - tajos ietverto datu sinhronizācija. VK pasūtītajā un 20.07.2015. SIA "Pricewaterhouse Coopers" sagatavotajā ziņojumā "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" konstatēts, ka noteiktos pārskatos ir vērojama informācijas pieprasīšanas dublēšanās, piemēram: 1) VID iesniedzamā gada pārskata informācijas pārklāšanās ar CSP veidlapu Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā" un veidlapu Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā"; 2) VID iesniedzamā deklarācijā par PVN informācijas pārklāšanās CSP veidlapā "Pārskats par apgrozījumu" 1-apgrozījums; 3) dabas resursu nodokļu pārskatos, ja darbības, par kurām jāaprēķina nodoklis, ir bijušas vienreizējas (VARAM); 4) CSP veidlapā Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" norādītās informācijas pārklāšanās ar uzņēmumu sniegto informāciju, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam; 5) CSP veidlapā "Ievedums-Intrastat-1A "Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm"" pārskata informācijas pārklāšanās ar VID PVN deklarācijas PVN 1II un PVN 2 daļās sniegto informāciju; 6) VID iesniedzamā gada pārskatā un CSP veidlapā Nr.1-F "Pārskats par finansiālo stāvokli"; 7) VID iesniedzamā gada pārskata informācijā un CSP veidlapā Nr.6-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumiem"; 8) CSP veidlapā Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā" un VID iesniedzamo gada pārskatu bilances aktīvu un bilances pasīvu daļu; 9) CSP ieguldījumu kustību pārskatu (1-ieguldījumi un 5-ieguldījumi) atsevišķās sadaļās - nepieciešams pārskatīt šo informāciju iegūt no VID iesniegtajiem gada pārskatiem. Attiecīgi nepieciešams veikt minēto pārskatu atkārtotu izvērtējumu un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības. 2018.gada 13.martā Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem institūciju sadarbības jautājumu risināšanai, administratīvo datu avotu pilnveidošanai un administratīvā sloga mazināšanai oficiālās statistikas nodrošināšanā" (turpmāk - ziņojumu), kura 1. tabulā minēti pasākumi administratīvā sloga mazināšanā un administratīvo datu avotu izmantošanā oficiālās statistikas nodrošināšanā. Izpildot Ministru kabineta 2018.gada 13.marta sēdes protokola Nr.15 29.§ noteikto uzdevumu Centrālajai statistikas pārvaldei katru gadu (2019., 2020. un 2021.gadā) līdz 1.martam apkopot un līdz 1.aprīlim savā tīmekļa vietnē publicēt informāciju par ziņojumā minēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā, ir sagatavota informācija par 2018.gadā veiktajiem pasākumiem administratīvā sloga mazināšanā un administratīvo datu avotu izmantošanā oficiālās statistikas nodrošināšanā, kas ietver saistītos pasākumus "Tehnisko risinājumu izstrāde Gada pārskatu datu pieejamībai " un "Gada pārskatu sastāvdaļas - finanšu pārskata pielikuma iesniegšana elektroniskā noraksta formā" (izpildīti). Līdz ar to Centrālā statistikas pārvalde strādā pie priekšlikumu apkopošanas jaunas starpresoru vienošanās ar VID izstrādei un pasākumu plānā realizēto pasākumu ieviešanai. 1. Veikts identificēto pārskatu atkārtots izvērtējums un lemts par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības. 2. Ņemot vērā 1.punktā veiktos secinājumus, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas atceļ dublējošas informācijas pieprasījumu vai, ja nepieciešams, rasts risinājums par informācijas apmaiņu starp citu administratīvo datu turētājiem, iesniedzot MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK. Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID un CSP 1), 2) EM, CSP 3) VARAM 4) FM, VARAM 5), 6), 7), 8), 9) EM, CSP, FM FM, VID, VARAM, 31.12.2019. Rīcības virziens 4.6. Pārrobežu tirdzniecība - muita Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.6.1. SKLOIS ieviešana SKLOIS ir informācijas sistēma, kas nodrošina kuģošanas informācijas, tai skaitā noteiktas ar muitas kontroli saistītas informācijas (piemēram, kuģa manifests, kuģa krājumu deklarācija, iesniegums preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai), centralizētu un elektronisku apriti. Lai tālāk attīstītu SKLOIS, ir nepieciešams pilnveidot jau ieviestās funkcionalitātes, kā arī izstrādāt jaunas, kā tas paredzēts ar Ministru kabineta 2017.gada 30.augusta rīkojumu Nr.460 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 37.0. versija)" apstiprinātajā SKLOIS 2 projekta aprakstā un atbilstošā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras apstiprinātajā SKLOIS 2 projekta iesniegumā. SKLOIS 2.kārtas projekta realizācija. Īstenota SKLOIS 2.kārta SM - 01.01.2021 4.6.2. Muitas procedūru nosacījumu vienkāršošana Lai nodrošinātu Savienības Muitas kodeksā, kas kļuvis piemērojams ar 2016.gada 1.maiju, un ar to saistītajos muitas tiesību aktos paredzētā vienkāršojuma - preču pārvietošana īpašo procedūru ietvaros (tajā skaitā, preču uzglabāšana muitas noliktavās) bez Savienības tranzīta procedūras izmantošanas, pilnvērtīgu izmantošanu Latvijā, nepieciešams izvērtēt esošo VID muitas elektronisko sistēmu atbilstību preču pārvietošanas īpašo procedūru ietvaros izmantošanai, un, ja nepieciešams, izstrādāt un ieviest atbilstošas izmaiņas šajās muitas sistēmās, kas atbalsta šādu vienkāršojumu izmantošanu Latvijas teritorijā. Tā rezultātā būtiski samazināsies ar īpašo procedūru - uzglabāšana muitas noliktavā u.c. piemērošanu saistītais administratīvais slogs un finanšu izmaksas komersantiem, proti, visas preču pārvietošanas īpašo procedūru ietvaros varēs veikt vienas un tās pašas muitas procedūras ietvaros, izmantojot vienu un to pašu muitas galvojumu. Vairs nebūs nepieciešamības katrai pārvietošanai izmantot jaunu papildu muitas tranzīta procedūru, kas nosaka prasību iesniegt papildus muitas galvojumu un katru reizi iesniegt jaunu muitas deklarāciju. 1. Izvērtēt esošo VID muitas elektronisko sistēmu atbilstību īpašo procedūru atļaujas vienkāršojuma - preču pārvietošanas režīma - izmantošanai, pārvietojot preces no muitas iestādes uz muitas noliktavu (ievešana) bez Savienības tranzīta procedūras izmantošanas, un ja nepieciešams, veikt atbilstošus uzlabojumus šajās sistēmas. 2. Izvērtēt esošo VID muitas elektronisko sistēmu atbilstību īpašo procedūru atļaujas vienkāršojuma - preču pārvietošanas režīma - izmantošanai, pārvietojot preces no muitas noliktavas uz muitas iestādi (izvešana) bez Savienības tranzīta procedūras izmantošanas, un ja nepieciešams, veikt atbilstošus uzlabojumus šajās sistēmas. Nodrošināts EMDAS atbalsts preču pārvietošanas īpašo procedūru ietvaros vienkāršojuma izmantošanai. Informācija publicēta VID mājaslapā. FM, VID - 1. 01.06.2019. 2. 01.06.2020. Rīcības virziens 4.7. Līgumsaistību izpilde Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.7.1. Nozīmēto tiesas sēžu monitoringa uzlabošana Nepieciešams nodrošināt pakalpojuma pieslēgšanas priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot VRAA pārziņā esošo maksājumu moduli. Pakalpojums vērsts uz juridiskām personām, kuras vienlaikus iesaistītas vairāku tiesvedības procesu norisē. Nodrošināta e-pakalpojuma sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma apmaksas veikšanai. Uzlabots 1 e-pakalpojums TA - 01.07.2019. 4.7.2. Tiesvedības datu monitoringa ieviešana, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos Ieviests e-pakalpojums "Tiesvedības datu monitorings, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos", lai lietas dalībnieks iegūtu informāciju par izmaiņām lietas tiesvedības datos. Informācija tiks nosūtīta uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi. Sistēma elektronisko paziņojumu sagatavos par informācijas izmaiņas faktu, norādot tā aplūkošanas iespējas portālā manas.tiesas.lv Nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība un sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma apmaksas veikšanai. Uzlabots e-pakalpojums TA - 01.07.2019. Rīcības virziens 4.8. Elektrības pieslēgums Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.8.1. Portāla e-st. elektronisko dokumentu aprites izstrāde Izveidotā AS "Sadales tīkls" e-st. portāla darbības pilnveidošanai jāparedz papildus funkcionalitāte: - pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu; - tehnisko noteikumu izsniegšana; - vienošanās par projektēšanu noslēgšanu; - pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses); - rēķina izsniegšanu un apmaksu; - pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu. Nepieciešams izstrādāt portāla e-st. elektronisko dokumentu apriti, paredzot augstāk minētās iespējas. Mājsaimniecībām nodrošināta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite no 2017.gada 14.augusta. Izstrādāta un tiek nodrošināta elektroniska dokumentu aprite mājsaimniecību klientiem portālā, nodrošinot e-vidē: 1.1. pieteikumu un iesniegumu iesniegšanu (darbojas arī juridiskām personām); 1.2. tehnisko noteikumu izsniegšanu; 1.3. vienošanās par elektroietaišu būvprojekta izstrādi iesniegšanu; 1.4. pieslēguma līguma noslēgšanu (apstiprināšana no klienta puses); 1.5. rēķina sagatavošana; 1.6. apliecinājuma veikšanu par pēcuzskaites kabeļu izbūvi (akta iesniegšanu). Papildus plānā paredzētajam īstenots: Lai novērtētu ieviesto e-risinājumu efektivitāti, ik mēnesi tiek veikts klientu uzvedības, kā arī klientu apmierinātības monitorings. Pirmie rezultāti liecina, ka periodā no 2017.gada 14.augusta līdz 1.septembrim 74% no visiem pakalpojuma pieteikumiem, pieteikti jau izmantojot e-vides iespējas. Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā no 107 dienām (2015.gadā), līdz 98 dienām uz 01.06.2016. un līdz 97 dienām 01.09.2017. Izstrādāta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite, paredzot: - pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu; - tehnisko noteikumu izsniegšana; - vienošanās par projektēšanu noslēgšanu; - pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses); - rēķina izsniegšanu un apmaksu; - pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu. Portālā e-st.lv nodrošinātas 6 jaunas elektroniskās funkcijas Turpinās dienu skaita samazinājums elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā par 10% AS "Sadales tīkls" - 01.07.2019 4.8.2. Zemes īpašnieku brīdināšanas laika par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu mazināšana no 30 dienām uz 15 dienām Enerģētikas likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK grozījums Enerģētikas likuma 19.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 15 dienas pirms darbu uzsākšanas. Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā par 15 dienām EM - 01.01.2020 Rīcības virziens 4.9. Restrukturizācija Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 4.9.1. Veicināt restrukturizācijas mehānismu plašāku izmantošanu finansiālu grūtību risināšanā Latvijā pastāv vairāki mehānismi, kas dod iespēju parādniekam risināt finansiālas grūtības un atjaunot maksātspēju. 2008.gada 1.janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums, kurā pirmo reizi tika iekļauts tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) regulējums un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (turpmāk -ĀTAP), līdz tam juridiskās personas maksātspēja varēja tikt atjaunota vienīgi caur izlīgumu un sanāciju, kas bija garš un laikietilpīgs process. Šis regulējums paredzēja, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā (tā ilgums - līdz vienam gadam). Gadījumā, ja komersanta ierobežotās maksātspējas laikā nav izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā kārtībā ir piemērojami maksātnespējas procesa pasākumi. Vienlaicīgi, lai veicinātu ārpustiesas parādu restrukturizāciju, kas notiek absolūti neiesaistot tiesu varu, 2009.gada 6.augustā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē tika apstiprinātas Ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijas, kas tika izstrādātas, TM sadarbojoties ar MNA, Latvijas Komercbanku asociāciju, Biedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ĀIPL, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Dokumenta mērķis - sniegt Latvijas uzņēmumiem un attiecīgajām valsts iestādēm informāciju par principiem un vadlīnijām attiecībā uz ārpustiesas parādu restrukturizāciju. Principi un vadlīnijas ir balstīti uz labākās starptautiskās prakses piemēriem. Dokumentam ir trīs daļas. Pirmajā daļā ir sniegts pārskats par ārpustiesas parādu restrukturizācijas galvenajiem jēdzieniem. Otrajā daļā ir minēti principi saistībā ar ārpustiesas parādu restrukturizāciju Latvijā. Savukārt trešajā daļā ir atrodamas vadlīnijas, lai veicinātu minēto principu ieviešanu Latvijā. Attiecībā par ārpustiesas parādu restrukturizācijas pielietošanas biežumu informācija nav pieejama, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi brīvprātīgs, valsts nekontrolēts instruments. Minēto vadlīniju precizētā redakcija (atbilstoši regulējuma izmaiņām kopš sākotnējās apstiprināšanas) tika atkārtoti apstiprināta Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē 2018.gada 12.februārī (skat. https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/metodiskie-ieteikumi). No 2008.līdz 2018.gadam TAP un ĀTAP statistika ir šāda: Ierosināti TAP - 1147 Izbeigti TAP - 1063 Sekmīgi pabeigti - 45 Pāreja uz MN procesu - 190 Šādi rezultāti nav uzskatāmi par pietiekamiem un sekmīgu TAP skaitam būtu jābūt lielākam. Ir identificēts, ka viena no problēmām, kādēļ TAP netiek izmantoti pietiekamā apmērā ir informācijas un labo piemēru trūkums par TAP. Lai šo situāciju risinātu ir nepieciešams veikt plašu sabiedrības izglītošanas darbu par TAP, tā iespējām, ieguvumiem un labajiem piemēriem. Palielinās sabiedrības informētība un izpratne par TAP izmantošanas iespējām, kā arī sekmīgi īstenoto TAP skaits Organizēti 5 pasākumi Izstrādāts 1 buklets MKD, EM, TM LIAA 01.01.2020. 4.9.2. Agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrāde, lai nodrošinātu savlaicīgu finansiālo grūtību identificēšanu un risināšanu Jau 2016.gadā ĀIPL pētījumā "Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā" norādīja, ka maksātnespējas procesi tiek uzsākti par vēlu un 52% gadījumu maksātnespējīgajiem uzņēmumiem divus gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas bija negatīvs pašu kapitāls. Rezultātā maksātnespējas procesā nokļūst tā sauktie "tukšie" uzņēmumi, no kuriem kreditoriem nav iespējams atgūt nekādus aktīvus, kā rezultātā rodas milzīgi zaudējumi ekonomikai, kā arī ārkārtīgi pasliktinās atgūstamības rādītāji Doing Business (recovery rate). Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt rīkus/mehānismus, kas uzņēmējam ļautu identificēt finansiālās grūtības savlaicīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas "Par preventīvas pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu 2012/30/ES" projekta paskaidrojumu rakstā norādīts, ka papildus galvenajiem principiem ir nepieciešami mērķtiecīgāki noteikumi, kas pārstrukturēšanas regulējumus padarītu efektīvākus. Noteikumiem par komercsabiedrību vadītāju rūpības pienākumu pirms maksātnespējas arī ir svarīga nozīme uzņēmumu glābšanas, nevis likvidācijas, prakses attīstīšanā, jo tie iedrošina veikt agrīnu pārstrukturēšanu, novērš ļaunprātīgu rīcību un kreditoru zaudējumus, no kuriem var izvairīties. Tikpat svarīgi ir noteikumi par agrīnas brīdināšanas rīkiem. Arī OECD savā pētījumā "POLICIES FOR PRODUCTIVITY: THE DESIGN OF INSOLVENCY REGIMES ACROSS COUNTRIES" norāda, ka agrīnie brīdināšanas rīki var palielināt kreditoriem atgūstamo līdzekļu apjomu un samazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku, kā arī palielināt uzņēmuma iespējas atgriezties ekonomikā. Savukārt agrīno brīdināšanas rīku trūkums var novest dzīvotspējīgus uzņēmumus līdz …