Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam

Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 690 Rīgā 2021. gada 28. septembrī (prot. Nr. 64 35. §) Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam 1. Apstiprināt Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2024. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna izpildes izvērtējumu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministre M. Golubeva (Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra rīkojums Nr. 690) Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.-2023. gadam Satura rādītājs Izmantotie saīsinājumi I. Plāna kopsavilkums II. Cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumu plāns 2021.-2023. gadam III. Teritoriālā perspektīva IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Pielikums "Prognozēto papildu izdevumu detalizēts aprēķins" Izmantotie saīsinājumi ĀM Ārlietu ministrija AT Augstākā tiesa EM Ekonomikas ministrija FID Finanšu izlūkošanas dienests FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IKVD Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM Izglītības un zinātnes ministrija KM Kultūras ministrija LM Labklājības ministrija LPS Latvijas Pašvaldību savienība pakalpojumu sniedzēji biedrības "Centrs MARTA" un "Patvērums "Drošā māja"", kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nodrošina valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pakalpojumu kriminālprocesā cilvēku tirdzniecības upuriem sniegšanu PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Rīcības plāns Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.-2023.gadam RPP Rīgas Pašvaldības policija SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra TA Tiesu administrācija TM Tieslietu ministrija VBTAI Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VDI Valsts darba inspekcija VISC Valsts izglītības satura centrs VP Valsts policija VPK Valsts policijas koledža VRS Valsts robežsardze VRK Valsts robežsardzes koledža VM Veselības ministrija I. Kopsavilkums "Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.-2023. gadam" (turpmāk - plāns) un tajā iekļautie pasākumi ir paredzēti, lai iespējami efektīvi vērstos pret cilvēku tirdzniecību, jo pieprasījums pēc pieejamiem seksuālajiem pakalpojumiem, lēta darbaspēka, dažādiem pakalpojumiem, kuru nodrošināšanai un īstenošanai vajadzīgs cilvēks, un attiecīgi piedāvājums rada nepieciešamību pēc politikas plānošanas, kas atbilst cilvēku tirdzniecības noziedzīgā nodarījuma izaicinājumiem šodienas un tuvākās nākotnes situācijā. Plāns izstrādāts, lai nodrošinātu pēctecīgu un nepārtrauktu cilvēku tirdzniecības novēršanas politiku, jo 2020. gadā noslēdzās Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014.- 020. gadam darbības periods. Plāna izstrādes procesā ņemtas vērā dažādas rekomendācijas, starp kurām jāmin Latvijas Republikas tiesībsarga rekomendācija izstrādāt visaptverošu "jumta" likumu cilvēku tirdzniecības novēršanā,1 ASV Valsts departamenta 2020. gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu sniegtos priekšlikumus attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu,2 starptautiskos projektos "FLOW" un "CAPE" gūtās atziņas3 un citus (skat. 1. pielikuma 6. nodaļu). Plāns izstrādāts, ievērojot starptautiska un nacionāla mēroga plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus, tai skaitā: • ANO ilgtspējīgās attīstības 5., 8., 10. un 16. mērķis;4 • Eiropas Savienības stratēģija cīņai pret cilvēku tirdzniecību 2021.-2025. gadam; • Baltijas jūras valstu padomes darba grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību darbības stratēģija 2021.-2025. gadam;5 • Latvijas Nacionāla attīstības plāna 2021.-2027. gadam prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" rīcības virziens "Tiesiskums un pārvaldība". Saskaņā ar starptautisko 2018. gada globālās verdzības indeksu6 aptuveni 8000 Latvijas valstspiederīgo ir pakļauti modernajai verdzībai, un 24,61 Latvijas iedzīvotāji uz 100 iedzīvotājiem atrodas ievainojamības stāvoklī tikt pakļautiem modernajai verdzībai.7 Norādāms, ka jēdziens "modernā verdzība" nav definēta starptautiskos tiesību aktos, kuru prasības un nosacījumus īsteno Latvija, taču ar moderno verdzību saprot cilvēku tirdzniecību, piespiedu darbu, bērnu darbu un citas cilvēku tirdzniecības formas. Pretī globālā verdzības indeksa aprēķinātajiem 8000 indivīdu varam likt vien 2018.gadā formāli Latvijā identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaitu - 23 personas, un tām sekojošo pieaugumu 2019.gadā - 39 personas un 2020. gadā - 48 personas. Aplūkojot statistiku (1.pielikums), nav pārliecības, ka īstenotie pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā ir uzskatāmi par efektīviem. Ir vērojams progress attiecībā uz kompetento valsts un pašvaldības iestāžu speciālistu spēju atpazīt cietušās personas, informēt tās par Latvijā pieejamo palīdzību, atbalstu un aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem, izskaidrot upuriem viņu tiesības, kā arī informatīvo kampaņu un pasākumu rezultātā sabiedrība ir kļuvusi zinošāka un ekspluatācijā cietušie aizvien biežāk apzinās, ka ir kļuvuši par ļaunprātīgas izmantošanas upuriem, un vēršas pēc valsts nodrošinātās palīdzības un aizsardzības. Tomēr, jāņem vērā, ka Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts8 (pilsonības valsts9), gan mērķa valsts10, gan tranzīta valsts11, gan valsts, kurā cilvēku tirdzniecība tiek izdarīta valsts iekšienē12. Šie kritēriji rada priekšnosacījumus pēc visaptverošas valsts politikas cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, kas nozīmē, ka cilvēku tirdzniecības risku mazināšanai valstī nepietiek tikai ar valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas plānošanas dokumentu. Lai gan cilvēku tirdzniecības novēršanā iesaistīto institūciju centieni ir vērsti uz sabiedrības informēšanu un izpratnes par cilvēku tirdzniecības riskiem veidošanu, joprojām institūciju darbs ir lielā mērā vērsts uz upura ekspluatācijas seku un traumu mazināšanu, kā arī cilvēku tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu. Lai nodrošinātu vispusīgu cilvēku tirdzniecības novēršanu, ir nepieciešama kompleksa pieeja, nodrošinot gan informatīvas aktivitātes, represīvus cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus, gan efektīvus sabiedrības labklājības, iedzīvotāju sociālās vienlīdzības un iekļaušanas veicināšanas centienus. Rīcības plānā cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana balstās uz četriem būtiskiem pamatnosacījumiem, par pamatu izmantojot 4 P modeli (prevention, protection, prosecution, partnership): 1. prevencija, kas ietver apmācības un izglītības programmas, izpratnes veicināšanas kampaņas, valsts un privātā sektora politikas, aizsardzības pasākumus personām, kuri ir pieredzējuši cilvēku tirdzniecību, valsts programmas, kuras ir vērstas uz cilvēku tirdzniecības cēloņu novēršanu; 2. aizsardzība, kas ietver normatīvo regulējumu par upuru aizsardzību un tiesībām, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un upuru gadījumu vadīšanu, izmitināšanu, ārstniecības pakalpojumus, psihiskās veselības pakalpojumus, informēšanu, juridiskos pakalpojumus, apmācības un izglītības programmas, apģērbu un ēdienu, tulkošanas pakalpojumus, izglītību, pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņu apguvi, atbalstu nodarbinātības jautājumos, reintegrāciju sabiedrībā; 3. vainīgo saukšana pie atbildības, kas paredz iegūt informāciju un to izmeklēt, celt apsūdzības un saukt pie atbildības cilvēku tirdzniecības noziedzīgajos nodarījumos iesaistītās personas, stiprināt tiesību aktus un iestāžu rīcību. Šo dimensiju var stiprināt, pilnveidojot cilvēku tirdzniecības apkarošanas procedūras, apmācības un izglītošanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanas normatīvo regulējumu; 4. partnerība, kas ietver privāto sektoru, valsts un pašvaldību sektoru, līderību, dažādību, uzticamības veidošanu, uz indivīdu vērstu ilgtspēju, efektīvu komunikāciju. Rīcības plāns ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Biedrība "Centrs MARTA" un biedrība "Patvērums "Drošā māja"" kā valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji un institūcijas, kurām ir tiesības veikt personas atbilstības cilvēku tirdzniecības kritērijiem izvērtēšanu, ir nozīmīgākie sadarbības partneri, kuri nodrošina upura balsi un pārstāv upura intereses un vajadzības cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas veidošanas un īstenošanas procesā. Šīs divas nevalstiskās organizācijas nenogurstoši pārstāv cilvēku tirdzniecības upuru tiesības politikas plānošanas un normatīvo aktu izstrādē. Nevalstiskās organizācijas tika iesaistītas priekšlikumu sniegšanā un viedokļu nodrošināšanā, ņemot vērā, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji kopš 2002. gada ir uzkrājuši nozīmīgu institucionālo pieredzi cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanā, kā arī atbalsta un sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem. II. Cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumu plāns 2021.-2023. gadam 1. Rīcības virziens Palielināt sabiedrības izpratni un informētību, uzsverot, ka cilvēku tirdzniecība ir sociāla problēma, pret kuru nevar izturēties ar iecietību, un palielināt speciālistu informētību un nodrošināt viņus labāku informāciju, tādējādi nodrošinot efektīvākas prasmes cīņā pret šo noziegumu. Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija13 Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Finansējums un tā avoti 1.1. Organizēt informatīvās kampaņas un aktivitātes par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas, piespiešanas veikt darbu, fiktīvo laulību noslēgšanas, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un orgānu izņemšanas nolūkos, lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu piedāvājumu Īstenotas informatīvās kampaņas un aktivitātes. Vidēji 2 informatīvās kampaņas un 30 informatīvās aktivitātes gadā. ĀM, IeM, KM, LM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros.14 Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.2. Izstrādāt un izplatīt skaidru un ērti lietojamu informāciju (vairākās svešvalodās) par: - atbildīgo institūciju sniedzamajiem pakalpojumiem personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, - cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām nodarbinātības un sociālajā jomā, - atbalsta un palīdzības iespējām cilvēku tirdzniecības upurim, - par cilvēku tirdzniecības riskiem un, kas jāņem vērā, lai nekļūtu par cilvēku tirdzniecības upuri, - cietušo statusu un migrantu tiesībām. Īstenoti sabiedrības informēšanas projekti. Izstrādāti un izplatīti daudzveidīgi tematiskie informatīvie materiāli. ĀM, IeM, KM, LM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.3. Veikt skolēnu un studentu regulāru izglītošanu un informēšanu par cilvēku tirdzniecības problemātiku: cēloņiem, riskiem, sekām Īstenotas skolēnu un studentu izpratnes veicināšanas aktivitātes. Vidēji 50 līdz 100 informatīvās aktivitātes gadā. ĀM, IeM, IZM, LM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.4. Nodrošināt aktivitātes bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, lai izglītotu un informētu viņus par drošību internetā, kā arī sniegt psiholoģisku atbalstu un palīdzību par interneta drošības jautājumiem, kas pasargā bērnus no ļaunprātīgas izmantošanas internetā vidē un saglabā kontroli pār bērnu darbībām digitālajā pasaulē, tādējādi arī veicinot cilvēku tirdzniecības novēršanu. Īstenotas informatīvās un izglītojošās aktivitātes par drošību internetā. Izglītojošo un informatīvā aktivitāšu skaits, dalībnieku skaits katru gadu. VBTAI LM, IeM, pakalpojumu sniedzēji Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.5. Nodrošināt izglītojošas aktivitātes/mācības tiesībaizsardzības iestāžu, valsts un pašvaldību institūciju dažādu nozaru speciālistiem un darbiniekiem par: - cilvēku tirdzniecību; - cilvēku tirdzniecības identificēšanas pazīmēm, - cilvēku tirdzniecības aspektiem migrācijas un patvēruma jomā; - bērnu tiesību aizsardzību; - cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un rīcību situācijas risināšanai, - dzimumu līdztiesības aspektiem cilvēku tirdzniecības novēršanā un psihosociālā atbalsta saņemšanā; - cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas dažādiem aspektiem; - starpinstitūcijas sadarbību cilvēku tirdzniecības gadījumu risināšanai.; - un citiem jautājumiem pēc nepieciešamības. Īstenotas izglītojošas aktivitātes un mācības valsts un pašvaldības institūciju dažādu nozaru speciālistiem un darbiniekiem. Vidēji 30 līdz 50 izglītojošās aktivitātes gadā, izglītoto speciālistu skaits. ĀM, IeM, IZM, LM, VPK, VRK Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.6. Nodrošināt informatīvo darbu (par cilvēku ekspluatāciju, upuru tiesībām un iespējām saņemt palīdzību) dienas centros, grupu mājās, pusceļa dzīvokļos, patversmēs vai citās institūcijās, kurās uzturas personas ar garīga rakstura traucējumiem, atkarīgas personas un personas ar zemām sociālām vajadzībām, kā arī personas, pret kurām ir vērsta parāda piedziņa. Īstenoti informatīvie pasākumi un aktivitātes, uzrunājot sabiedrības riska grupas, kuras ir īpaši neaizsargātas un attiecībā uz kurām pastāv augsts riska faktors tikt pakļautiem ekspluatācijai. Informatīvo pasākumu skaits un minēto sabiedrības riska grupu personu skaits, kas ziņojuši par iespējamo ekspluatāciju un/vai vērsušies pēc palīdzības. LM, sociālo pakalpojumu sniedzēji IeM Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.7. Nodrošināt tiesnešu un tiesas darbinieku mācības par cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Īstenotas mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Izglītoto personu skaits. TA TM No 01.01.2022. līdz 31.12.2023. Papildu finansējums: 2022.gadā 6020,00 euro, 2023.gadā 6020,00 euro. 1.8. Nodrošināt pētījumu veikšanu par sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību, tās riskiem, draudiem un sekām, par cilvēku tirdzniecības tendencēm, riskiem un vervēšanas mehānismiem. Veikti pētījumi, lai gūtu uz argumentiem balstītus secinājumus par sabiedrības izpratni par dažādiem cilvēku tirdzniecības problemātikas aspektiem. Veikto pētījumu skaits. IeM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 1.9. Nodrošināt aptauju par skolēnu un skolotāju izpratni par cilvēku tirdzniecību. Veikta aptauja par skolēnu un skolotāju izpratni par cilvēku tirdzniecību, izmantojot IZM aptauju rīku. Aptaujas rezultāti. IZM IeM, pakalpojumu sniedzēji 31.12.2022. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 2. Rīcības virziens Uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu un nodrošināt efektīvu palīdzību un aizsardzību, lai veicinātu ekspluatācijas negatīvo seku mazināšanu, palīdzētu viņiem aizstāvēt savas tiesības un veicinātu viņu reintegrāciju sabiedrībā. Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Finansējums un tā avoti 2.1 Sagatavot likumprojektu par nacionālo sadarbības un koordinācijas mehānismu cilvēku tirdzniecības novēršanai. Izstrādāts likumprojekts "Par nacionālo starpinstitūciju sadarbības mehānismu cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai un gadījumu risināšanai". Likumprojekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. IeM LM, TM, Tiesībsarga birojs, pakalpojumu sniedzēji 31.12.2021. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 2.2 Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu par kārtību sadarbības un informācijas apmaiņas īstenošanai cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanā, palīdzības un atbalsta sniegšanā, aizsardzības nodrošināšanā un novirzīšanā pie sociālo pakalpojumu sniedzējiem projektu. Izstrādāts MK noteikumu projekts. MK noteikumu projekts iesniegts apstiprināšanai MK. IeM LM, TM, Tiesībsarga birojs, pakalpojumu sniedzēji. 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 2.3 Identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt valsts finansētie sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un atbalsta pakalpojumu kriminālprocesā cilvēku tirdzniecības upuriem. Identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošināti valsts finansētie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un atbalsta pakalpojumu kriminālprocesā cilvēku tirdzniecības upuriem. Vidēji 50 personām gadā. LM SIVA, pakalpojumu sniedzēji Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 2.4 Izvērtēt iespējas izdarīt grozījumus likumā "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā", nosakot, ka nogaidīšanas periods ir 180 dienas. Nodrošinātas starpinstitūciju diskusijas un process par iespējām izdarīt attiecīgos grozījumus likumā. Sagatavots priekšlikums par attiecīgo grozījumu izdarīšanu likumā. IeM LM, VP, VRS, SIVA, pakalpojumu sniedzēji, TM 31.12.2022. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 2.5 Izvērtēt iespējas valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēka tirdzniecības upuriem un atbalsta pakalpojumus kriminālprocesā nodrošināt pēc iespējas tuvāk personas dzīves vietai un pakalpojumu nodrošināšanas pēctecību. Nodrošinātas starpinstitūciju diskusijas un process par iespējām pilnveidot valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēka tirdzniecības upuriem un atbalsta pakalpojumu kriminālprocesā sniegšanas pieejamību personām un pakalpojumu sniegšanas pēctecību. Sagatavots informatīvā ziņojuma projekts vai priekšlikumu par attiecīgo izmaiņu izdarīšanu normatīvajos aktos projekts. LM SIVA, pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3. Rīcības virziens Pastiprināt centienus saukt pie kriminālatbildības cilvēku tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu veikšanā iesaistītās personas kā uzticamu preventīvu līdzekli cīņā pret cilvēku tirdzniecību un tādējādi parādīt, ka cilvēku ekspluatācija neatmaksājas. Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Finansējums un tā avoti 3.1 Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā organizēt diskusiju par iespēju noteikt kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu un nepieciešamības gadījumā sagatavot attiecīgus normatīvo aktu grozījumus. Nepieciešamības gadījumā izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz noteikt kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu. Vismaz 1 diskusija Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā par iespēju noteikt kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu. TM IeM, Latvijas Republikas prokuratūra 31.12.2022. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.2 Izvērtēt, vai Krimināllikuma 164., 165.1, 166. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi pārklājas ar Krimināllikuma 154.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Izvērtēts tiesiskais regulējums, lai noskaidrotu, vai Krimināllikuma 164., 165.1, 166. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi pārklājas ar Krimināllikuma 154.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un uzskatāmi par cilvēku tirdzniecību. Jautājums ir izskatīts Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā. TM IeM, Latvijas Republikas prokuratūra 31.12.2022. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.3 Izvērtēt Krimināllikuma 280.panta otrajā daļā noteikto un nepieciešamību izdarīt grozījumus, paredzot kriminālatbildību par tādas personas nodarbināšanu, kura ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja to izdarījis darba devējs un ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris. Izvērtēts tiesiskais regulējums. Jautājums ir izskatīts Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā. TM IeM, Latvijas Republikas prokuratūra 31.12.2022. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.4 Izvērtēt likumā "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" ietvertā nogaidīšanas perioda piešķiršanas kārtības atbilstību cilvēku tirdzniecības upura labākajām interesēm un pamattiesībām, lai nodrošinātu personai tiesības izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmumu par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pārsūdzības iespēju. Izvērtēts tiesiskais regulējums. Izvērtējuma rezultāti iekļauti informatīvajā ziņojumā par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. - 2023. gadam izpildi. Nepieciešamības gadījumā izstrādāts likumprojekts. IeM TM, Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, Latvijas Republikas prokuratūra 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.5 Nodrošināt cilvēku tirdzniecības (Krimināllikuma 154.1pants "Cilvēku tirdzniecība") un ar to saistīto risku (Krimināllikuma 164.pants "Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana", Krimināllikuma 165.pants "Sutenerisms", Krimināllikuma 165.1pants "Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai", Krimināllikuma 285.²pants "Ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā") noziedzīgo nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu Nodrošināta cilvēku tirdzniecības un ar to saistīto risku noziedzīgo nodarījumu atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana. Uzsākto kriminālprocesu un aizdomās turamo personu, iztiesāšanai nosūtīto krimināllietu un personu, pret kurām celta apsūdzība, skaits, iztiesāto krimināllietu un notiesāto personu skaits. Latvijas Republikas prokuratūra, Latvijas Republikas tiesas, VP, VRS VDI, VID Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.6 Nodrošināt cilvēku tirdzniecības rezultātā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas efektīvu apkarošanu Nodrošināta cilvēku tirdzniecības rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana"" vai "Krimināllietu skaits, kuros noteikta kvalifikācija pēc Krimināllikuma 195.panta "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" saistībā ar cilvēku tirdzniecības rezultātā noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Latvijas Republikas prokuratūra, Latvijas Republikas tiesas, VP VDI, VID, VRS Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.7 Nodrošināt pārrobežu sadarbību noziedzīgo nodarījumu par cilvēku tirdzniecību izmeklēšanā. Organizēta, koordinēta Eiropola Kopējo rīcības dienu (JAD) pasākumu plānošana un īstenošana ES Politikas cikla smagās un organizētās noziedzības apkarošanai prioritātē "Cilvēku tirdzniecība". Īstenoto pasākumu skaits katru gadu. VP VDI, VRS, RPP Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 3.8 Nodrošināt pētījuma par tiesu praksi cilvēku tirdzniecības lietās izstrādi. Nodrošināta pētījuma par tiesu praksi cilvēku tirdzniecības lietās izstrāde. Izstrādāts un publicēts pētījums par tiesu praksi cilvēku tirdzniecības lietās. AT - 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4. Rīcības virziens Stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar partneriem Latvijā un ārvalstīs, jo tikai koordinēta un kopīga starpinstitūciju rīcība var palīdzēt apkarot cilvēku tirdzniecību. Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Finansējums un tā avoti 4.1 Pilnveidot un attīstīt starpinstitūciju darba grupas "Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. - 2023.gadam" īstenošanas koordinēšanai darbību, tai skaitā organizējot atsevišķās diskusijas par dažādam tēmām, piemēram, par rehabilitācijas programmu ilguma un saņēmēju loka paplašināšanas iespējām. Nodrošināts efektīvs starpinstitūciju darba grupas darbs. Darba grupā pieņemto lēmumu skaits. IeM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.2 Pilnveidot datu vākšanas pieeju un procedūras, īpašu uzmanību pievēršot datu atlases kritēriju pilnveidošanai. Nodrošināts saprotams un izpildāms datu vākšanas un apkopošanas process. Datu vākšanas pieprasījuma forma, kura ir pastāvīgi pilnveidojama. IeM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.3 Attīstīt un pilnveidot sadarbību un informācijas apmaiņu starp Valsts policiju, Valsts darba inspekciju, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, izvērtējot institūciju sadarbības formas un metodes, veidojot efektīvu multidisciplināru pieeju. Starpinstitūciju sadarbības rezultātā atklāti cilvēku tirdzniecības nolūkā piespiest veikt darbu un darba ekspluatācijas gadījumi. Kopīgi veikto apsekojumu / pārbaužu skaits, to rezultātā uzsākto kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību skaits. VDI VP, VRS VID, PMLP Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.4 Veicināt pašvaldību sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem sniedzēju sadarbību, ar mērķi turpināt cilvēku tirdzniecības upura reintegrāciju sabiedrībā pēc valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas Nodrošināta starpinstitūciju sadarbība. Sadarbības aktivitāšu skaits. LM Pašvaldības, pakalpojumu sniedzēji Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.5 Attīstīt un pilnveidot sadarbību un informācijas apmaiņu ar Finanšu nozares asociāciju, tās biedriem un kredītiestādēm. Izstrādāts un noslēgts sadarbības memorands. Parakstīts dokuments, sadarbības aktivitāšu skaits. IeM VP, FID, Latvijas Republikas prokuratūra Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.6 Nodrošināt publiskā sektora institūciju sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā. Nodrošināta sadarbība un informācijas apmaiņa. Sadarbībā ar nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem īstenotās cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas aktivitātes. IeM Visas Rīcības plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences ietvaros. Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.7 Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību un līdzdalību Baltijas jūras valstu padomes darba grupā cīņai pret cilvēku tirdzniecību (CBSS TF-THB). Nodrošināta Latvijas pārstāvja dalība darba grupas sanāksmēs, Latvijas kompetento institūciju iesaiste cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošana reģionālo aktivitāšu īstenošanā un informācijas apmaiņā. Latvijas institūciju dalība cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas aktivitātēs Baltijas jūras reģionā. IeM . Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.8 Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību un informācijas apmaiņu Eiropas Savienības nacionālo ziņotāju vai alternatīvu mehānismu cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos neformālā tīkla (EU NREM) ietvaros, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) cilvēku tirdzniecības apkarošanas darba grupas un citu starptautisko organizāciju sanāksmēs un aktivitātēs. Nodrošināta Latvijas interešu pārstāvība un informācijas apmaiņa starptautiskajās organizācijās. Pasākumu, lēmumu, ziņojumu skaits. IeM Pastāvīgi līdz 31.12.2023. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. 4.9 Nodrošināt Nacionālā ziņotāja izveides modeļu izvērtēšanu. Nodrošināta informācijas apkopošana un analīze, starpinstitūciju diskusijas. Informatīvais ziņojums iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. IeM Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, TM, pakalpojumu sniedzēji 31.12.2022. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. III. Teritoriālā perspektīva Aptver visu Latvijas Republikas teritoriju. IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro) Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2021. gads 2022.gads 2023.gads 2021.gads 2022.gads 2023.gads turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā 0 0 0 0 6020 6020 0 0 tajā skaitā 19. Tieslietu ministrija 0 0 0 0 6020 6020 0 0 1.7. uzdevums 19. Tieslietu ministrija 03.02.00 Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas 0 0 0 6020 6020 0 0 . 1 Par Tiesībsarga īstenotajām aktivitātēm cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā šeit: https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/pilsoniskas-un-politiskas-tiesibas/cilvektirznieciba 2 2020.gada ASV Valsts Departamenta Ziņojums "Par cilvēku tirdzniecības novēršanu" // https://lv.usembassy.gov/wp-content/uploads/sites/58/TIP_Report2020_LV.pdf 3 Informācija par projektiem: http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv 4 The EU Strategy on Combatting Trafficking in Human Beings 2021- 2025 // https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/default/files/pdf/14042021_eu_strategy_on_combatting_trafficking_in_human_beings_2021-2025_com-2021-171-1_en.pdf 5 Council of the Baltic Sea States Task Force against Trafficking in Human Beings Strategic Plan 2020-2025 // https://cbss.org/wp-content/uploads/2020/06/CBSS-TF-THB-Strategy-2021-2025.pdf 6 Globālais verdzības indekss, 2018; https://www.globalslaveryindex.org/2018/data/maps/#prevalence 7 Modernās verdzības jēdziens pārņemts no: https://www.aph.gov.au/Parliamentary_Business/Committees/Joint/Foreign_Affairs_Defence_and_Trade/ModernSlavery/Final_report/section?id=committees/reportjnt/024102/25035 8 cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts - Latvijas valstspiederīgie tiek vervēti pamatā Latvijā, transportēti uz ārvalstīm, kur tiek pakļauti ekspluatācijai 9 izcelsmes valsts ir pilsonības valsts vai bezvalstniekiem - agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valstis. Avots: Eiropas Migrācijas tīkla Patvēruma un migrācijas vārdnīca, https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/networks/european_migration_network/glossary_search/country-origin_en 10 mērķa valsts- attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ekspluatāciju vērojams būtisks identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaita pieaugums. 11 tranzīta valsts - citās valstīs savervēti cilvēku tirdzniecības upuri tiek transportēti uz mērķa valsti, Latviju izmantojot kā tranzīta valsti transportēšanas maršrutā, turklāt cilvēku tirdzniecības upuri var tikt nelikumīgi pārvietoti pāri valsts robežai, kas atbilst Krimināllikuma 285.pantā "Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai" noteiktajam noziedzīgajam nodarījumam 12 valsts, kurā cilvēku tirdzniecība tiek izdarīta valsts iekšienē, nešķērsojot valsts robežas, identificētie cilvēku tirdzniecības upuri ir Latvijas valstspiederīgie - gan sievietes, vīrieši, gan pieaugušie, nepilngadīgie, un personas pamatā tiek pakļautas seksuālai izmantošanai vai darbaspēka ekspluatācijai. 13 Atbildīgās institūcijas norādītas alfabētiskā secībā, nevis prioritārā atbildības secībā. 14 Ārlietu ministrija, Augstākai tiesa, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Latvijas Republikas prokuratūra, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Pašvaldību savienība, biedrība "Centrs MARTA", biedrība "Patvērums "Drošā māja"", Rīgas Pašvaldības policija, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Tiesu administrācija, Juridiskās palīdzības administrācija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Nodarbinātības Valsts aģentūra, Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, Valsts policija, Valsts policijas koledža, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Republikas pašvaldības Iekšlietu ministre M. Golubeva 1. pielikums Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānam 2021.-2023. gadam Esošās situācijas raksturojums Satura rādītājs 1. Vispārēja statistika par cilvēku tirdzniecības upuriem un cietušajiem Latvijā 1.1. Darba ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība ar nolūku piespiest veikt darbu 1.2. Seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības, citas cilvēku tirdzniecības formas 2. Cilvēku tirdzniecības un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana 3. Palīdzība un atbalsts personām, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības 4. Cilvēku tirdzniecības prevencija - izglītošana un izpratnes veicināšana 5. Starpinstitucionālā sadarbība 6. Starptautiskā sadarbība 7. Finansējums cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanai 8. Cilvēku tirdzniecība un globālā pandēmija Noslēgums 1. Vispārēja statistika par cilvēku tirdzniecības upuriem un cietušajiem Latvijā Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar ļoti daudzus cilvēkus, tostarp pašu neaizsargātāko cilvēku grupu - bērnus. Ņemot šo vērā, visiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas aspektiem jābūt stingri balstītiem uz tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Cilvēku tirdzniecība Latvijā ir realitāte. Latvija daudzu gadu garumā ir tikusi uzskatīta par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes un tranzīta valsti, taču pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par cilvēku tirdzniecības upuru mērķa valsti, kurā notiek ārvalstnieku ekspluatācija. Līdz ar darbaspēka trūkumu Latvijā un pieprasījumu pēc salīdzinoši lētāka darbaspēka no trešām valstīm, cilvēku tirdzniecība nolūkā piespiest veikt darbu ir kļuvusi par ekspluatācijas formu, kuras upurus visbiežāk identificē kompetentās institūcijas Latvijā. Aktualitāti turpina saglabāt tādas ekspluatācijas formas kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības. Retāk nākas saskarties un risināt cilvēku tirdzniecības gadījumus piespiedu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un mājkalpības nolūkos. Kamēr Latvijā tiek stiprināta kapacitāte atpazīt un strādāt ar personām, kuras cietušas no iepriekš minētajām cilvēku tirdzniecības formām, atklāt šādus cilvēku tirdzniecības gadījumus, tos izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgos. Tikmēr globālā līmenī tiek ziņots par daudzām citām un jaunām cilvēku tirdzniecības formām. Bez jau minētajām ekspluatācijas formām - seksuālās izmantošanas, piespiedu darba, piespiedu fiktīvām laulībām, piespiešanas izdarīt noziedzīgus nodarījumus, audzējot un pārvadājot narkotiskās vielas, izdarot zādzības, mājkalpības, parādās tādas ekspluatācijas formas kā piespiedu ubagošana, piespiedu laulības, cilvēku tirdzniecība profesionālajā sportā, bērnu izmantošana bruņotos konfliktos, orgānu izņemšana un tirdzniecība. Kopš 2014. gada Latvijā identificētas 243 personas kā iespējamie cilvēku tirdzniecības upuri, no tām 199 personai tika piešķirts cietušā vai cilvēku tirdzniecības upura statuss. Ņemot vērā, ka Latvijā personām, kuras ir bijušas pakļautas cilvēku tirdzniecībai, tiek nodrošināti pakalpojumi neatkarīgi no viņu spējas vai gatavības sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm, cietušo personu skaits ir mazāks nekā pakalpojumu sniedzēju identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits - 57 cietušie kriminālprocesā un 142 pakalpojumu sniedzēju identificētie. Šī proporcija starp personām, kuras ir atzītas par cietušajiem kriminālprocesā, un pakalpojumu sniedzēju identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir vērā ņemama, taču tas nerada riskus, ka kādam upurim netiks nodrošināta palīdzība un atbalsts. Praksē tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzēju identificētiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piecas speciālistu konsultācijas pēc saņemtā pakalpojuma kursa. Savukārt tās personas, kuras tiek atzītas par cietušajiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir īpaši aizsargājami cietušie1. Kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecības noziedzīgu nodarījumu cietušajiem ir tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, atbalsta pakalpojumus kriminālprocesā, valsts kompensāciju cietušajiem, juridisko palīdzību, ja nepieciešams - speciālo procesuālo aizsardzību. Ja upuris nav Eiropas Savienības pilsonis, personai ir tiesības saņemt nogaidīšanas periodu 30 dienas, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un, ja persona tiek atzīta par cietušo kriminālprocesā, ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, un kas dod tiesības strādāt Latvijas Republikā pie jebkura darba devēja bez ierobežojumiem, un visas iepriekš minētās tiesības, kas attiecas uz cietušajām personām. Atbalsts un palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir būtiska, lai šīs personas saņemtu iedrošinājumu un aizsardzību un spētu sniegt liecības, jo cietušo personu liecības ir svarīgas, lai tiktu nodrošināta cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšana, apsūdzību celšana, krimināllietu iztiesāšana un cilvēku tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā iesaistīto personu saukšana pie kriminālatbildības, kas ir būtisks nosacījums tiesisko attiecību noregulēšanā un taisnīguma nodrošināšanā attiecībā pret cietušajiem. Cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas personas neatkarīgi no to vecuma un dzimuma - gan sievietes un meitenes, gan vīrieši un zēni. Kopš sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ieviešanas 2008. gadā tas nodrošināts gandrīz 300 cilvēku tirdzniecības upuriem, un, vērtējot pakalpojuma saņēmēju loku, secināms, ka atsevišķām cilvēku tirdzniecības formām ir raksturīga dzimtes prespektīva. To ietekmē sabiedrībā valdošie stereotipi par katram dzimumam piemītošām īpatnībām, piemēram, sievietes biežāk nekā vīriešus vervē piespiedu fiktīvajām laulībām un seksuālai ekspluatācijai, savukārt vīriešus biežāk nekā sievietes vervē piespiešanai veikt darbu. No 2014. gada līdz 2020. gadam Latvijā reģistrētas un palīdzība sniegta 199 personām, kuras bija pakļautas cilvēku tirdzniecībai: 58 ārzemniekiem un 141 Latvijas valstspiederīgiem. No tiem 93 tika ekspluatēti Latvijā un 106 - ārvalstīs, galvenokārt, Eiropā. Kopā110 no cietušajiem bija sievietes, 89 - vīrieši, 17 - bērni, 182 - pilngadīgas personas. 49 upuri bija pakļauti seksuālai izmantošanai, 45 - piespiedu fiktīvām laulībām, 4 - piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, 2 - turēti kalpībā, bet vairākums tirdzniecības upuru - 99 personas - bija nodarbinātas piespiedu darbā. Arī Eiropas Savienības mērogā cilvēku tirdzniecība visbiežāk skar sievietes - Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecības izplatību Eiropas Savienībā2 secināts, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem reģistrētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem (72)% ir sievietes un meitenes. Virkne starptautisko tiesību aktu īpaši uzsver dzimumu līdztiesību kā nozīmīgu aspektu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī nacionālās cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas plānošanā un īstenošanā. Rīcības plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti, ņemot vērā to ietekmi uz vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu. Sadarbībā ar Labklājības ministriju tiks vērtēts, kā attiecīgais pasākums ietekmē vai varētu ietekmēt sieviešu un vīriešu vajadzības, ja iespējams, novērtējumu ilustrējot ar statistikas datiem. Šāda pieeja ir inovatīva, jo līdz šim nozaru politikās veikta fragmentāri un tikai tiem pasākumiem, kur tas ir bijis vitāli nepieciešams. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas3, iecerēts līdz ar šī Plāna izstrādi ieviest jaunu pieeju dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanā. Novērtējums tiks balstīts, pamatojoties uz Eiropas Padomes darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību (GRETA)4, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta5 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas6 izstrādātajām vadlīnijām. 1.1. Darba ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība ar nolūku piespiest veikt darbu Jēdziens "darba ekspluatācija" nacionālajos tiesību aktos netiek lietots un attiecīgi nav definēts. Arī starptautisko tiesību aktos šāds jēdziens netiek lietots, tomēr tas tiek lietots dažādos pētījumos un ziņojumos, kas skar cilvēku tirdzniecības jautājumus. Attiecībā uz smagākajiem darba ekspluatācijas gadījumiem - cilvēku tirdzniecību ar nolūku piespiest veikt darbu kriminālatbildība ir paredzēta KL 154.1pantā "Cilvēku tirdzniecība", savukārt par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja ar to radīts būtisks kaitējums, un par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja to izdarījis darba devējs un ja nodarbināts nepilngadīgais vai ja nodarbinātas vairāk nekā piecas personas, vai ja persona nodarbināta īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, vai ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris, kriminālatbildība ir paredzēta KL 280.pantā "Personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana".7 Darba ekspluatācija ir korporatīvās noziedzības forma, kuru motivē ekonomiskā peļņa. Uzņēmumi, kas ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, iegūst negodīgas ekonomiskas priekšrocības un izkropļo konkurenci un brīvā tirgus darbību. Pēdējos gados visā pasaulē, kā arī Eiropā, tiek atklāti darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības gadījumi tādās darbietilpīgās nozarēs kā būvniecība, ēdināšana, uzkopšana, ražošana un lauksaimniecība - nozarēs, kurās ir nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks. Darba ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība ir ļoti ienesīga, bet risks tikt aizturētam ir zems. Vainīgie izmanto savus upurus, izmantojot likumīgas uzņēmējdarbības formas un praksi, lai slēptu savu darbību no tiesībaizsardzības iestādēm. Turklāt darba ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība bieži vien ir saistīta ar ēnu ekonomiku un finanšu noziegumiem. Lai risinātu šo problēmu, ir vajadzīga ciešāka daudznozaru sadarbība, specializācija un proaktīvi pasākumi, lai panāktu, ka darba ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība ir augsta riska noziedzība ar zemu peļņu. Piespiešana veikt darbu kā cilvēku tirdzniecības forma ir salīdzinoši jauns fenomens Latvijā, pirmie šīs ekspluatācijas formas upuri tika konstatēti 2018. gadā. Tas lika cilvēku tirdzniecības novēršanā iesaistītajām institūcijām sarosīties un īsā laikā attīstīt un pilnveidot izpratni un zināšanas par šo ekspluatācijas formu un spējas to konstatēt, izmeklēt, nodrošināt kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, sadarboties ar darba ekspluatācijas upuriem un nodrošināt tiem palīdzību, jo pārsvarā piespiešanas veikt darbu gadījumos Latvijas valsts teritorijā upuri ir ārvalstnieki, konkrēti trešo valstu pilsoņi. Laika posmā no 2019.gada līdz 2020.gadam identificēti 54 piespiešanas veikt darbu upuri no trešām pasaules valstīm - 33 Tadžikistānas pilsoņi, 14 Uzbekistānas pilsoņi un 7 Indijas pilsoņi. Latvijā nav tiesiskā regulējuma par korporatīvo sociālo atbildību un tās standartiem, kas uzliktu par pienākumu darba devējiem iekļaut sociālos un vides apsvērumus savā uzņēmējdarbībā, rīkoties ētiski un veicināt ekonomisko attīstību, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti nodarbinātajiem un viņu ģimenēm, kā arī vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Latvijā strādā uzņēmumi, kuri īsteno korporatīvās sociālās atbildības politikas, tostarp izstrādājuši vadlīnijas un standartus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Šo uzņēmumu darbība vērtējama kā labā prakse, kas joprojām Latvijas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši unikāla un ne pārāk plaši izplatīta prakse. Par to netieši liecina arī 2021.gada sākumā biedrības "Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas" veiktais apskats, kurā no 2019.gada Latvijas 101 veiksmīgākā uzņēmuma saraksta8 tika vērtēts pirmais divpadsmitnieks. Apskata secinājumi liecina, ka tikai septiņi uzņēmumi no izvērtētajiem 12 ir sagatavojuši pārskatu par ilgtspēju Latvijā, savukārt no tiem pieci ir sagatavojuši ilgtspējas ziņojumu, veidojuši integrētus pārskatus, kas ir daļa no ikgadējā finanšu ziņojuma. Apskata veidotāji uzsver nepieciešamību Latvijas rīcībpolitikā turpināt darbu pie ilgtspējas ziņošanas minimālā (obligātā) ietvara un mērķu izstrādes. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts īsteno uzņēmumu ilgtspējas indeksa novērtēšanu, kas ir brīvprātīga. "Ilgtspējas indekss ir veidots kā praktisks rīks organizāciju darbības izvērtēšanai korporatīvās ilgtspējas un atbildības jomā ar mērķi palīdzēt tām augt un pilnveidoties. Šī novērtējuma rezultāti liecina, ka vienpadsmit tā pastāvēšanas gadu laikā Latvijas organizāciju izpratne par atbildīga biznesa principiem ir būtiski augusi.9" Minimālo ilgtspējas indeksa slieksni 2020. gadā sasniedza 62 organizācijas. Ilgtspējas indekss vērtē indeksa dalībnieku sniegumu jautājumos par vidi, tirgus attiecībām, stratēģiju, darba vidi un vietējo kopienu. Cilvēku tirdzniecības un darba ekspluatācijas riski pastāv tajos uzņēmumos, kuri izmanto mazkvalificētus viesstrādniekus, izmantojot ārpakalpojumus, apakšuzņēmējus, personāla atlases uzņēmumus un darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējus riska nozarēs, un tādiem uzņēmumiem nepastāv šādas brīvprātīgas apņemšanās attiecībā uz korporatīvās sociālās politikas un cilvēktiesību standartiem. Taču darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršana nav tikai uzņēmēju un privātā sektora atbildība. Valsts un pašvaldību institūcijām būtu jānodrošina, ka to vajadzībām iegādāto preču un pakalpojumu ražošana un nodrošināšana nav saistīta ar cilvēku ekspluatāciju. Ir svarīgi, lai arī valsts sektora iestādes publiskajos iepirkumos un sadarbības līgumos paredzētu prasības sadarbības partneriem, apakšuzņēmējiem, piegādātājiem ievērot un nodrošināt cilvēktiesību standartus, tādējādi mazinot darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības riskus. Starptautiskā projekta FLOW "Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos"10 ietvaros ir izstrādāts risku vadības rīks "Piegādes ķēdes atbildīga pārvaldība - Rīki atbildīgiem uzņēmumiem" darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanai uzņēmumos un piegādes ķēdēs. Publikācijā tiek sniegta informācija par riskiem, kas saistīti ar darba ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību, un to, kā efektīvi izvairīties no iesaistīšanās šādos scenārijos. Pieci praktiski piemērojami rīki nodrošina konkrētus pasākumus, lai pārraudzītu un kontrolētu sarežģītos piegādes ķēdes tīklus, jo īpaši vietējā, valsts un Eiropas mēroga kontekstā. Šie pasākumi ietver riska novērtējumu, stratēģijas pret cilvēku tirdzniecību izstrādi, līgumpartneru pārbaudi, īpašu līguma nosacījumu iekļaušanu un darba vietas novērtējumu organizēšanu, lai novērstu darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības riskus. Projektā izstrādāto publikāciju Iekšlietu ministrija izsūtīja elektroniskā veidā cilvēku tirdzniecības novēršanas valsts politikas īstenošanā iesaistītajām institūcijām, dažādām civilās sabiedrības institūcijām un organizācijām, kuru biedri un/vai sadarbības partneri ir uzņēmēji un komersanti, un saņēma vēstuli no Aizsardzības ministrijas, kurā tā apliecina, ka Aizsardzības ministrija no plašā aizsardzības resora iepirkumu spektra darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības mazināšanas tēmas aktualitāti saredz būvniecības nozarē, apliecinot, ka arī turpmāk būs pateicīgi par vadlīnijām vai ieteikumiem konkrētiem kritērijiem vai prasībām, ko varētu iestrādāt iepirkumu dokumentācijā, lai mazinātu darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības riskus. 1.2. Seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības, citas cilvēku tirdzniecības formas Piespiešana veikt darbu Latvijā identificēto cilvēku tirdzniecības upuru ziņā prevalē pār citām cilvēku tirdzniecības formām, cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanā iesaistītajām institūcijām. Paturot prātā cilvēku tirdzniecības fenomena daudzšķautņaino un mainīgo raksturu, cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanā iesaistītajām institūcijām jāturpina stiprināt spējas un kapacitāti, lai efektīvi vērstos pret dažādām ekspluatācijas formām; atpazītu un identificētu tos upurus, kuri cietuši no seksuālās ekspluatācijas, piespiedu fiktīvām laulībām, piespiešanas izdarīt noziedzīgus nodarījumus, piespiedu ubagošanas, kalpības un orgānu izņemšanas, un nodrošinātu tiem palīdzību, atbalstu un aizsardzību. Latvijā reģistrētie seksuālās ekspluatācijas upuri ir gan sievietes, gan vīrieši, gan nepilngadīgas personas, gan pieaugušie. Tomēr, ņemot vērā seksuālās ekspluatācijas izteikto dzimuma aspektu, sievietes un nepilngadīgas meitenes visbiežāk tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, jo cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā sakņojas dzimumu nevienlīdzībā, kas sievietes un meitenes padara mazāk aizsargātas pret cilvēku tirdzniecību. Starp reģistrētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem seksuālās ekspluatācijas upuri pēdējos gados ir pilngadīgas Latvijas pilsones, kuras ir tikušas pakļautas seksuālai izmantošanai Latvijā un ārpus Latvijas, savukārt nepilngadīgie upuri - seksuāli izmantoti Latvijas valsts teritorijā. Saskaņā ar statistikas datiem kopš 2014.gada Latvijā 17 nepilngadīgas personas atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem un saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Pēc Krimināllikuma 154.1panta "Cilvēku tirdzniecība" līdz šim ir ticis uzsākts tikai viens kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, kurā par cietušām tika atzītas divas nepilngadīgas personas, un kurā tiesvedība turpinās. Pārējie nepilngadīgie cilvēku tirdzniecības upuri ir personas, kuras tika atzītas par cietušām personām kriminālprocesos par personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana, un pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu, un kuras par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina pakalpojumu sniedzēji. Piespiedu fiktīvās laulības vai ekspluatatīvas fiktīvās laulības Latviju īpaši izteikti skāra līdz 2014.gadam, kad notika aktīva sieviešu vervēšana gan fiktīvo laulību noslēgšanai, piesolot viņām atlīdzību, gan - ar viltus darba piedāvājumiem uz ārvalstīm, galvenokārt uz Lielbritāniju, Īriju un Kipru, kur notika sieviešu vardarbīga piespiešana stāties fiktīvās laulībās, lai trešo valstu valstspiederīgie, pamatojoties uz noslēgto laulību ar Eiropas Savienības pilsoni, varētu saņemt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Kopš starptautiskā projekta HESTIA "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" plašo sabiedrības informēšanas aktivitāšu īstenošanas un Krimināllikumā iestrādātā normatīvā regulējuma, kas paredz kriminālatbildību personām par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā efektīvās piemērošanas praksē, būtiski ir samazinājies to cilvēku tirdzniecības upuru skaits, kuri tikuši iesaistīti piespiedu fiktīvās laulībās. 2. Cilvēku tirdzniecības un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana Šajā jomā pēdējos gados ir vērojama pozitīva tendence, ka aizvien biežāk tiek uzsākti kriminālprocesi par cilvēku tirdzniecību, celtas apsūdzības un lietas nosūtītas izskatīšanai tiesā, taču apsūdzētās personas visbiežāk joprojām tiek notiesātas ar nosacītiem brīvības atņemšanas sodiem. Par to liecina apkopotie statistikas dati salīdzināmā septiņu gadu periodā, kā arī Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta 2020. gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu atzinīgi tiek novērtēti Latvijas centieni, uzsverot, ka "valsts centieni apkarot cilvēku tirdzniecību uzlabojās"11. Taču vienlaikus ASV Valsts departamenta ziņojumā tiek atzīmēti būtiskākie trūkumi attiecībā uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu - izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu: - tiesībaizsardzības sektora pārstāvjiem nepieciešamas tālākas apmācības par jautājumiem, kas attiecas uz atbilstošā normatīvā regulējuma piemērošanu, uz darbu ar upuriem, pierādījumu iegūšanu un uz izpratnes veidošanu par psiholoģiska rakstura piesiešanu, - prokuroriem un tiesnešiem bija ierobežota izpratne par cilvēku tirdzniecības problemātiku, - ilglaicīgas problēmas tiesu sistēmā, piemēram, laikietilpīgi tiesvedības procesi, joprojām apgrūtināja Latvijas centienus cilvēku tirdzniecības lietu kriminālvajāšanā. Attiecīgi izteiktas rekomendācijas: - veicināt sekmīgu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesāšanu lietās par cilvēku tirdzniecību (Krimināllikuma 154.1 pants), - paplašināt mācību iespējas tiesu sektora darbiniekiem, jo īpaši prokuroriem un tiesnešiem, lai veicinātu viņu izpratni par visām cilvēku tirdzniecības formām un uzlabotu viņu prasmes piemērot saistošo regulējumu, - paplašināt apmācību iespējas tiesībaizsardzības sektora darbiniekiem par darbu ar upuriem, par pierādījumu apkopošanu un par psiholoģiska rakstura ietekmēšanas atpazīšanu. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 107.1 panta otrās daļas 9. punktu Tiesu administrācija plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku apmācību. Pamatojoties uz minētā likuma 89.11 panta 9.2 daļu, Tieslietu padome 2020. gada 27. novembrī ar lēmumu Nr.72 apstiprināja tiesnešu un tiesas darbinieku mācību programmu saturu 2021. gadam. Tiesnešu un tiesas darbinieku mācību 2021. gadam programmā nav iekļautas tiesnešu un tiesas darbinieku mācības par cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Pozitīvas tendences konstatējamas arī ar cilvēku tirdzniecību saistīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 164. pantā "Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana", Krimināllikuma 165. pantā "Sutenerisms", Krimināllikuma 165.1 pantā "Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai", Krimināllikuma 285.² pantā "Ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā", izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā. Piemēram, uzsāktie kriminālprocesi iztiesāšanai nosūtītie kriminālprocesi tiesās izskatītās krimināllietas 2019 2020 2019 2020 2019 2020 KL 164 (2) 2 0 0 1 1 0 KL 165 8 6 5 7 9 5 KL 165.1 1 1 3 1 5 4 KL 285.2 19 8 2 4 2 3 Valsts policija īpaši veiksmīgi un sekmīgi atklāj noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar sutenerismu, kas uzskatāms par cilvēku tirdzniecības risku, laika posmā no 2008. gada līdz 2020. gadam uzsākot 66 kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 165.panta "Sutenerisms". Cilvēku tirdzniecības noziedzīgais nodarījums ir arī ekonomisks noziegums, un šis noziegums tiek izdarīts ar mērķi gūt peļņu, kuras iegūšanas stratēģijas pamatā balstās uz izmaksu samazināšanu un ienākumu ģenerēšanu. Izmaksu samazināšanas stratēģija balstās uz darbaspēka izmaksu samazināšanu, nemaksājot upuriem pietiekami vai nemaksājot vispār, piespiežot strādāt ilgāk par normālo darba laiku, nenodrošinot veselībai un drošībai atbilstošu darba vidi un apstākļus, un izvairoties no nodokļiem, sociālajām un veselības iemaksām. Ienākumu radīšanas stratēģijas pamatā ir sākotnējās maksas piemērošana upuriem par darbiekārtošanas pakalpojumiem, izmaksas attiecībā uz transportu, izmitināšanu, pārtiku, darba apģērbu un darba instrumentiem, tādējādi izraisot parādu un pieaugošu darba ņēmēju atkarību no darba devēja/noziedznieka.12 Ēnu ekonomika un finanšu noziegumi ir cieši saistīta ar cilvēku tirdzniecību. Darba ekspluatācijas prakse vienmēr ir saistīta ar grāmatvedības pārkāpumiem un/vai krāpšanos ar nodokļiem. Cilvēku tirdzniecības gadījumos finanšu pārbaudei vajadzētu būt vienai no prioritārajām darbībām13, jo cilvēku tirdzniecība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija iet roku rokā. Par to liecina Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu arestētie noziedzīgi iegūtie līdzekļi cilvēku tirdzniecības un sutenerisma lietās, proti, 2018.gadā uzlikts arests aizdomās turēto un viņu tuvinieku līdzekļiem, kā arī kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem 1 705 721,00 euro apmērā, 2019. gadā - 38 238,00 euro apmērā, 2020. gadā - 1 714 243,00 euro. Eiropas Padom …