Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” noliku

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts zaudēs spēku 2034. gada 1. janvārī. Ministru kabineta noteikumi Nr.1 Rīgā 2010.gada 5.janvārī (prot. Nr.1 18.§) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 10. panta trešās daļas 1. un 2. punktu (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās" (turpmāk – konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. 2 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu ēkās. 3 3. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 10 000 000 euro. Finansējumu veido finanšu instruments. 4 (Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1534) 3.1 Finanšu instrumenta finansējumu pievieno atklātā konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" pieejamam finanšu instrumenta finansējumam, ja: 3.1 1. konkursa īstenošanas laikā tiek izbeigts ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums; 3.1 2. projekta īstenošanas laikā, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgto projekta līgumu, tiek samazināta šā projekta līguma ietvaros pieejamā finanšu instrumenta finansējuma summa; 3.1 3. pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas tiek konstatēts, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu projekta ietvaros pieejamo finanšu instrumenta finansējumu. 5 (MK 25.09.2012. noteikumu Nr.664 redakcijā) 4. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finansējums ir 42 686,15 euro, maksimālais finansējums – 1 422 871,81 euro. 6 (Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1534) 5. Maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējuma apmērs ir 85 % no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas. Pārējās attiecināmās izmaksas sedz projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs), kurš noslēdzis līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – atbildīgā iestāde) par projektu īstenošanu (turpmāk – finansējuma saņēmējs). 7 (Grozīts ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.664) 6. Projekta īstenošanai paredzēto līdzfinansējumu (vismaz 15 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas) nodrošina: 6.1. valsts dibinātām koledžām – no valsts budžeta līdzekļiem; 6.2. valsts dibinātām augstskolām – valsts dibināta augstskola; 6.3. citu juridisko personu dibinātām augstākās izglītības mācību iestādēm – citu juridisko personu dibināta augstākās izglītības mācību iestāde vai tās dibinātāji. 8 7. Katrā ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, jāpanāk atbilstība šādiem kritērijiem: 7.1. siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā. Siltumenerģijas patēriņu gadā aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes aprēķina metodi; 7.2. oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,25 kgCO2/euro gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. 9 (Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1534) 8. Konkursa ietvaros apstiprinātajos projektos paredzētās aktivitātes finansējuma saņēmējs īsteno līdz 2011.gada 1.decembrim. 10 9. Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu un tā rezultātu atbilstību iespējami lielākam oglekļa dioksīda emisiju samazinājumam, projekta iesniedzējs ievēro ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī “zaļā iepirkuma” principus, tajā skaitā nosakot projektētāju un būvuzņēmēju atlases kritērijus. 11 10. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka projektā paredzētās aktivitātes nav iespējams īstenot līdz 2011.gada 1.decembrim, finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot atbildīgajā iestādē iesniegumu, kurā norāda apstākļus, kas kavē līguma īstenošanu. Ja atbildīgā iestāde iesniegumā minētos apstākļus atzīst par pamatotiem, finansējuma saņēmējs un atbildīgā iestāde noslēdz rakstisku vienošanos par grozījumiem līgumā, pagarinot līgumu, bet ne ilgāk kā par gadu. Grozījumus līgumā drīkst izdarīt vienu reizi. 12 11. Finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu īstenošanas pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroles kārtību nosaka normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanu, pārskatu iesniegšanu un pārbaudi. 13 II. Prasības projekta iesniedzējam 12. Projekta iesniedzēja ir Latvijas Republikā akreditēta augstākās izglītības iestāde. 14 13. Viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. 15 14. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja: 14.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona; 14.2. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis patiesu informāciju; 14.3. projekta iesniedzējs par finanšu instrumenta finansētajām attiecināmajām izmaksām šim projektam nav saņēmis vai nepretendē saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem; 14.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citas konkursa vērtēšanā iesaistītās amatpersonas un ekspertus. 16 15. Ja projekta iesniedzējs nav valsts dibināta augstākās izglītības iestāde, uz finansējumu konkursa ietvaros var pretendēt, ja: 15.1. projekta iesniedzējs ar tiesas lēmumu nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas, tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā; 15.2. projekta iesniedzējam nav nodokļu vai tiem pielīdzināmu maksājumu parādu; 15.3. projekta iesniedzējam nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu; 15.4. projekta iesniedzējs saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību normām par noteiktu atbalsta kategoriju noteikšanu neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam; 15.5. pret projekta iesniedzēju nav vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu. 17 III. Konkursa ietvaros noteiktās prasības ēkām, atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 16. Konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt projekti, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās, kas atbilst šādām prasībām: 16.1. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valsts īpašumā, kas ir nodots projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa infrastruktūras nomas līgumu vismaz uz pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas, un līgums nostiprināts zemesgrāmatā; 16.2. ēku izmanto augstākās izglītības funkciju nodrošināšanai, un tā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”” atbilst kādai no šādām publisko ēku un būvju funkcionālām grupām: 16.2.1. koledžas, augstākās izglītības iestādes; 16.2.2. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas; 16.2.3. viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes; 16.2.4. sporta ēkas un būves. 18 17. Viens projekta iesniegums drīkst ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vairākās ēkās. Par vienu ēku drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. 19 18. Konkursa ietvaros atbalsta šādas projekta aktivitātes: 18.1. energoaudita, tehniskās izpētes slēdziena, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana ēku energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā; 18.2. energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbu veikšana; 18.3. projekta īstenošanas būvuzraudzība un autoruzraudzība; 18.4. ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā, spiediena tests, kurš veikts atbilstoši spiediena testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšana. 20 19. Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas nosaka šo noteikumu 2.pielikums. 21 20. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās: 20.1. atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām izmaksām; 20.2. ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā, tai skaitā iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas; 20.3. ir radušās pēc konkursa izsludināšanas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām; 20.4. ir faktiski veiktas un ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, ja ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis (tā daļa), kā arī “zaļā iepirkuma” principus; 20.5. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām; 20.6. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot dokumentu kopijas (piemēram, projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem); 20.7. ir iekļautas finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā. 22 21. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi: 21.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētās tehniskās dokumentācijas izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta attiecināmajām izmaksām; 21.2. neparedzētās izmaksas, kas radušās tehniskā projekta izstrādes vai būvdarbu gaitā un ir pamatotas, nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta attiecināmajām būvdarbu izmaksām. 23 22. Projekta budžetā iekļautās neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. 24 23. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas: 23.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 20.punktā minētajām izmaksām; 23.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 21.punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus; 23.3. izmaksas, kas radušās pirms konkursa izsludināšanas vai arī pēc projekta īstenošanas termiņa beigām; 23.4. elektroiekārtu nomaiņas vai remonta izmaksas (piemēram, veļas mašīnu, televizoru vai ledusskapju iegāde vai remonts); 23.5. izmaksas, kuras nav saistītas ar energoefektivitātes pasākumiem, kas norādīti būvprojektā; 23.6. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi; 23.7. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas; 23.8. līzinga un nomas darījumu izmaksas; 23.9. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi; 23.10. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie jebkādā veidā ir atgūstami no valsts budžeta; 23.11. izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 19.punktā minētās izmaksas; 23.12. izmaksas, kas radušās, ja iepirkums nav veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu; 23.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 2.pielikuma 4.1.8.apakšpunktā minētās izmaksas; 23.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas; 23.15. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai; 23.16. lietotu preču un iekārtu iegādes izmaksas. 25 IV. Konkursa izsludināšanas kārtība 24. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 3.punktā noteikto finansējumu. 26 25. Atbildīgā iestāde konkursu izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv). 27 (Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1534) 26. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku) un vietu (atbildīgās iestādes adresi). 28 27. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 45 darbdienām no konkursa izsludināšanas dienas. 29 V. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība 28. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā ietver: 28.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (3.pielikums); 28.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti veikta energoaudita pārskatu (4.pielikums); 28.3. tehniskās apsekošanas atzinumu (5.pielikums); 28.4. būves metu: grafisko daļu un paskaidrojuma rakstu, kas uzskatāmi ataino energoefektīvu ēkas rekonstrukcijas vai renovācijas ieceri (6.pielikums); 28.5. būvniecības izmaksu tāmi atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam; 28.6. projekta ieviešanas un finanšu plūsmas laika grafiku (8.pielikums); 28.7. papildus iesniedzamos dokumentus: 28.7.1. piederību vai piekritību apliecinošus dokumentus (zemesgrāmatas apliecības kopiju vai citu dokumentu kopiju, kas apliecina īpašuma piederību projekta iesniedzējam) ēkām, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes; 28.7.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtu izziņu, kas apliecina valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu (ja attiecināms). Ja projekta iesniedzējs izziņu projekta iesniegumam nav pievienojis, atbildīgā iestāde to iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; 28.7.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par būves meta atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis (tā daļa); 28.7.4. paziņojuma kopiju par šo noteikumu 29.punktā minētās iepirkuma procedūras rezultātiem. 30 29. Projekta iesniedzējs šo noteikumu 28.2., 28.3., 28.4. un 28.5.apakšpunktā minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai izsludina vienotu publisko iepirkumu par tehniskās dokumentācijas izstrādi divos posmos – par projekta iesnieguma tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un par projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas (būvprojekts vai būvprojekta daļas un vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte) izstrādi ēkas energoefektīvai rekonstrukcijai vai renovācijai. 31 30. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu (oriģinālu), pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu elektroniskajā datu nesējā. Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. 32 31. Atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniegšanas laiku nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 31.1. ja projekta iesniegumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas laiku uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā; 31.2. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par tā iesniegšanas laiku uzskata atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta iesnieguma saņemšanas datumu; 31.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par tā iesniegšanas brīdi uzskata laiku, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad projekta iesniegums ir nosūtīts. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tai minētais apgalvojums jāpamato. 33 32. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus: 32.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām; 32.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas 2.2.2.apakšpunktu; 32.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumu latviešu valodā, kas apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 32.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmanto naudas vienību – euro, finanšu instrumenta finansējumu un attiecināmo izmaksu kopsummu norādot pilnos euro; 32.5. projekta iesniegumu aizpilda bez neatrunātiem svītrojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, labojumiem un papildinājumiem; 32.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās iestādes apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam; 32.7. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja institūcijas amatpersona ar paraksta tiesībām vai tās pilnvarota persona; 32.8. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā: 32.8.1. projekta iesnieguma veidlapai ir jābūt identiskai ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā; 32.8.2. projekta iesnieguma veidlapu elektroniskā formā izstrādā DOC, XLS vai PDF datņu formātā; 32.9. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā: 32.9.1. to noformē atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 32.9.2. iesnieguma veidlapu izstrādā DOC formātā, energoaudita pārskatu un tehniskās apsekošanas atzinumu – DOC, PDF vai JPG formātā, rasējumus – PDF formātā, tāmi un laika grafiku – XLS formātā. 34 (Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1534) 33. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu, to ievieto aizzīmogotā iepakojumā ar norādi “Konkursam “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās”” un “Neatvērt pirms projektu vērtēšanas uzsākšanas”. 35 34. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesniedzējam uzreiz. 36 VI. Projektu iesniegumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu 35. Projektu iesniegumus vērtē projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas nolikumu un vērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu. 37 36. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas. 38 37. Projektu iesniegumu administratīvo un atbilstības vērtēšanu veic atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9. un 10.pielikumā. Atbilstību vērtēšanas kritērijiem vērtē ar “Jā”, “Nē” vai “NA” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst, “NA” – nav attiecināms). 39 38. Ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 9.pielikuma 4.7.1., 4.7.2., 4.7.3., 4.7.4., 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 6.A.3., 6.A.5. un 6.A.6.apakš­punktā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem vai šo noteikumu 10.pielikuma 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu projekta iesnieguma precizēšanai. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes informācijas saņemšanas dienas. 40 39. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu atbilstoši administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem vērtē atkārtoti, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms kvalitātes vērtēšanas kritēriju izvērtēšanai. 41 40. Ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai arī pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem un projekta iesniegumu tālāk nevērtē. 42 41. Projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanu veic atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 11.pielikumā. Maksimālais vienam projektam piešķiramais punktu skaits ir 30 punktu. 43 42. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā (šo noteikumu 3.pielikuma 2.7.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai tehniskajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietas – ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes, un projekta iesniedzējs ekspertiem nodrošina pilnu piekļuvi tām. 44 43. Ja projekta iesnieguma vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas vai tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no projekta iesnieguma un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas. 45 44. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā vai tā pielikumos ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. 46 45. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtajam punktu skaitam. 47 46. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku energoefektivitātes rādītāju saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. 48 47. Atbildīgā iestāde lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 47.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās vērtēšanas un atbilstības vērtēšanas kritērijiem; 47.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 46.punktā minētajā secībā ir pieejams pietiekams finansējums; 47.3. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir apliecinājis, ka ēkai, par kuru iesniegts projekta pieteikums, vismaz piecus gadus pēc projekta ieviešanas netiks mainīts lietošanas veids vai tā netiks demontēta. 49 48. Projektu vērtēšanas termiņš ir divi kalendāra mēneši no projektu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Vērtēšanas komisijai ir tiesības termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par vienu kalendāra mēnesi. 50 VII. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi 49. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nosūta projekta iesniedzējam attiecīgo lēmumu un, ja pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzaicina projekta iesniedzēju noslēgt projekta līgumu. 51 50. Projekta iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas atver norēķinu kontu Valsts kasē (turpmāk – projekta konts), lai varētu saņemt finansējumu, kā arī pēc projekta līguma noslēgšanas veikt visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus. 52 51. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz ar atbildīgo iestādi projekta līgumu. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu. 53 52. Ja šo noteikumu 51.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde slēdz projekta līgumu ar to iesnieguma iesniedzēju, kura iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. 54 53. Finansējuma saņēmējs divu nedēļu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas iesniedz atbildīgajā iestādē publisko iepirkumu plānu atbilstoši projekta līguma nosacījumiem. Finansējuma saņēmējs, veicot publiskos iepirkumus projekta aktivitāšu īstenošanai, piemēro “zaļā iepirkuma” prasības. 55 54. Lai nodrošinātu projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju izpildi, finansējuma saņēmējs: 54.1. pēc projekta līguma noslēgšanas slēdz līgumu ar projektētāju, kas atbilstoši šo noteikumu 29.punktam izvēlēts publiskajā iepirkumā par projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas izstrādi; 54.2. iesniedz projekta ieviešanas tehnisko dokumentāciju atbildīgajai iestādei projektā sasniedzamo rādītāju pārbaudei. 56 55. Ja projekta ieviešanas tehniskās dokumentācijas vērtēšanas procesā tiek konstatētas aritmētiskas kļūdas vai neatbilstība (zemāks faktiskais vērtējums kritēriju tabulā) starp projekta iesnieguma un projekta ieviešanas kvalitatīvajiem rādītājiem, atbildīgā iestāde rakstiski piedāvā projekta iesniedzējam precizēt tehnisko dokumentāciju un tajā plānotos energoefektivitātes pasākumus vai izslēgt attiecīgajās ēkās plānotās projekta aktivitātes no attiecināmajām izmaksām un atbilstoši precizēt projekta iesniegumu. Termiņš projekta iesnieguma precizēšanai ir 10 darbdienas no atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas. 57 56. Pēc atbildīgās iestādes apstiprinājuma par tehniskās dokumentācijas atbilstību projektā sasniedzamajiem rādītājiem finansējuma saņēmējs likumā noteiktajā kārtībā izsludina publisko iepirkumu būvniecībai saskaņā ar “zaļā iepirkuma” un ilgtspējīgas būvniecības prasībām. 58 57. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem. 59 58. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs: 58.1. norīko par publicitātes pasākumiem atbildīgo darbinieku; 58.2. saskaņā ar atbildīgās iestādes norādījumiem pēc līguma noslēgšanas iepazīstas ar ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem un veicamajiem publicitātes pasākumiem; 58.3. projekta īstenošanas laikā ne retāk kā reizi ceturksnī sagatavo informāciju par projekta aktivitātēm un rezultātiem, tai skaitā ietekmi uz vidi un energoefektivitāti kopumā, un atklātā diskusijā informē augstākās izglītības mācību iestādes vadību, mācību spēkus un studentus; 58.4. projekta īstenošanas laikā saskaņā ar būvdarbu norisi, bet ne retāk kā reizi ceturksnī rīko objektā sabiedrības informēšanas pasākumus (“atvērto durvju dienas”); 58.5. informāciju par plānotajiem un īstenotajiem publicitātes pasākumiem, projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto finanšu saņēmēja tīmekļa vietnē; 58.6. atbilstoši mācību iestādes profilam, studiju kursiem un pasniedzēju kapacitātei organizē vismaz divus seminārus par ilgtspējīgu attīstību, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem attiecīgajā jomā vai citām saistītām tēmām; 58.7. pēc projekta pabeigšanas izvieto mācību iestādē publiski pieejamā telpā ēkas energosertifikātu un vizuālu informāciju, kurā uzskatāmi parādīti projekta īstenošanas rezultāti; 58.8. pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes, piestiprina informatīvu plāksni atbilstoši projekta līgumā noteiktajām prasībām. 60 59. Līguma darbības laikā par katru kalendāra gada ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. 61 60. Mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajā iestādē gala pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats). 62 61. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām (turpmāk – monitoringa periods) finansējuma saņēmējs katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31. janvārim iesniedz atbildīgajā iestādē projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu. 63 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) VIII. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi 62. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi: 62.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektā norādītās tehniskās dokumentācijas izstrādes finanšu instrumenta finansējuma summas; 62.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 50 % no projektā norādītās tehniskās dokumentācijas izstrādes finanšu instrumenta finansējuma summas; 62.3. avansa maksājums būvniecības darbiem līdz 40 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas; 62.4. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 40 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas; 62.5. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. 64 63. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, ja tas iesniedzis avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. 65 64. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī. Starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis atbildīgajā iestādē starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni, kuru atbildīgā iestāde ir apstiprinājusi, starpposma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes). 66 65. Finansējuma saņēmējs var saņemt noslēguma maksājumu, ja ir iesniedzis atbildīgajā iestādē noslēguma pārskatu, kuru atbildīgā iestāde ir apstiprinājusi, noslēguma maksājuma pieprasījumu un pievienojis darbu izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus, pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus, pavadzīmes). 67 IX. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem(Nodaļa MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 66. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu, izņemot siltumenerģijas patēriņu apkurei. 68 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 67. Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – oglekļa dioksīda emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. 69 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 68. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 67. punktā minētās informācijas saņemšanas par oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu oglekļa dioksīda emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. 70 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 69. Finansējuma saņēmējs plānā ietver: 69.1. nepieciešamos oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas organizatoriskos vai tehniskos pasākumus; 69.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajām atbalstāmajām aktivitātēm (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās, kas atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā; 69.3. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. 71 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 70. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 69. punktam un apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 69. punktam, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš konstatētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Ja plāns atbilst šo noteikumu 69. punktam, finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 71. punktu. 72 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 71. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 69.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 69.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem. 73 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 72. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 73. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 73. un 74. punktu, pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu. 74 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 73. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai nosaka: 73.1. izmantojot šādu formulu:KPFIn.l. = (1 ‒ (CO2_1.gads + CO2_2.gads + CO2_3.gads + CO2_4.gads + CO2_n.gads) / n) × KPFI × (1 + ECBlikme), kur:CO2_Līgums KPFIn.l.  – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas; CO2_1.gads; CO2_2.gads; CO2_3.gads; CO2_4.gads; CO2_n.gads – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); n – gadu skaits; KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro; ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme; 73.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, izmantojot šādu formulu:KPFIn.l. = (1 ‒ (CO2_max1 + CO2_max2 + CO2_max3 + CO2_max4 + CO2_max5) /5) × KPFI × (1 + ECBlikme), kur:CO2_Līgums KPFIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas; CO2_max1; CO2_max2; CO2_max3; CO2_max4; CO2_max5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi, kuros ir lielākais sasniegtais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā, tonnas (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); KPFI – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro; ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme. 75 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 74. Atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisijas neatbilstībai, ņem vērā oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas īstenoti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. 76 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) 75. Finansējuma saņēmējam, kura projekta monitoringa periods vai pēdējais monitoringa gads ir beidzies un projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā monitoringa periodā nav sasniegts, ir tiesības lūgt Vides investīciju fondu pagarināt šo noteikumu 61. punktā minēto monitoringa periodu, bet ne ilgāk par trim gadiem, iesniegt plānu un veikt projekta monitoringu par attiecīgi pagarināto periodu atbilstoši šajā nodaļā minētajām prasībām. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds izdara projekta līgumā attiecīgus grozījumus. Ja projekta monitoringa periodu pagarina, šo noteikumu 61. punktā minētās prasības izpilda par attiecīgi pagarināto projekta monitoringa periodu. 77 (MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 459 redakcijā) Ministru prezidents V.Dombrovskis Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1 Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins I. Oglekļa dioksīda (turpmāk CO2) emisijas faktors1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) ietaupījumu, kas panākts augstākās izglītības mācību iestāžu ēku siltumenerģijas patēriņa samazināšanas dēļ, nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram – 0,264 t/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors).2. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO2 tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO2 emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.3. Ja konkrētas ēkas autonomo apkuri vai centralizēto siltumapgādi nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā norādītā vidējā emisijas faktora vērtība, projekta iesniedzējs var izmantot attiecīgā kurināmā CO2 emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai.4. Vidējo emisijas faktoru piemēro ēkām, kuras apkurina, izmantojot biomasu (piemēram, malka, šķelda, granulas), vai kuras ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai, kurā siltuma ražošanai tiek izmantota biomasa.5. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:E = ECO2 x Q / ηE – emisijas (t);ECO2 – CO2 emisijas faktors (t/MWh, norādīts 1. tabulā);Q – saražotā enerģija (MWh);η – katlu mājas lietderības koeficients no energoaudita datiem.1.tabula. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktorsEnerģijas iegūšanā izmantotais kurināmā veidsECO2(t/MWh)Dabasgāze0,201Sašķidrinātā gāze (propāns, butāns)0,225Kūdra (40 % mitrums)0,374Kūdras briketes0,342Akmeņogles0,332Kokss0,313Dīzeļdegviela0,266Degvieleļļa0,276Degakmens eļļa0,272Autobenzīns0,247Petroleja0,2576. Elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors ir vienāds ar 0,397 t CO2 / MWh. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma apjomu, kas radies no elektroenerģijas patēriņa samazinājuma, aprēķina sekojoši:E = ECO2x QeeE – emisijas (t);ECO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors (0,397 t/MWh);Qee – saražotā elektroenerģija (MWh). Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.1 Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas Nr.p.k.Attiecināmās izmaksasATTIECINĀMĀS TEHNISKĀS DOKUMENTĀCIJAS IZMAKSAS1.Projekta iesnieguma tehniskā dokumentācija (I stadija)1.1.Ēkas energoaudita pārskats (Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums” (turpmāk – noteikumi) 4.pielikums)1.2.Būves tehniskās apsekošanas atzinums (turpmāk tekstā – TAA), ieskaitot termogrāfiju, spiediena testu un ēkas inženiertīklu tehnisko stāvokli, t.sk. ventilācijas un vēdināšanas sistēmu darbspēju un faktiskās gaisa plūsmas ātruma mērījumi, kā arī ēkas apmales faktisko augstumu pret trotuāru, kājceliņu nivelēšana (noteikumu 5.pielikums)1.3.Būves meta grafiskā daļa un paskaidrojuma raksts (noteikumu 6.pielikums)1.4.Būvniecības izmaksu tāme (noteikumu 7.pielikums)1.5.Projektēšanas uzdevums un detalizētas tehniskās specifikācijas2.Projekta ieviešanas tehniskā dokumentācija (II stadija), būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas būvprojekta izstrāde2.1.Arhitektūras daļa:2.1.1.ģenerālplāns uz Zemesgrāmatas situācijas un zemes robežu plāna pamata mērogā;2.1.2.topogrāfiskā plāna izstrāde, ja nepieciešams būvprojekts pilnā apjomā;2.1.3.stāvu plāni;2.1.4.jumta plāns un mezgli un parapeta ieseguma konstrukcijas risinājums;2.1.5.raksturīgie ēkas griezumi un mezgli;2.1.6.fasādes arhitektoniskais risinājums un mezgli;2.1.7.krāsu pase;2.1.8.materiālu un palīgmateriālu specifikācijas pēc punktiem 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.10., 4.11., 4.12., 4.13., 4.14. un 4.15.2.2.Inženierrisinājumu daļa:2.2.1.būvkonstrukciju sadaļa, ja ir TAA pamatojums: ēkas strukturālo daļu atjaunošana vai nomaiņa, kas nepieciešama projekta iesniegumā iekļauto ēkas siltumnoturības uzlabošanai;2.2.2.iekšējā ūdensvada un kanalizācijas tīklu sadaļa (ja energoaudita pārskatā un TAA konstatēts, ka tas nepieciešams);2.2.3.ārējā ūdensvada un kanalizācijas tīklu sadaļa, kas attiecas uz lietusūdens novadīšanas sistēmu un tās pieslēgumu centralizētajiem lietusūdens kanalizācijas tīkliem;2.2.4.apkures, ventilācijas un vēdināšanas sadaļa;2.2.5.siltummezgla rekonstrukcija, ja TAA konstatēts, ka tas nepieciešams;2.2.6.elektroapgāde, iekšējo elektrotīklu sadaļa (enerģiju taupošs apgaismojums, instalācijas, skaitītāji, kontroles un energotaupošu iekārtu pieslēgumu instalācijas);2.2.7.vājstrāvas iekšējo tīklu sadaļa, kas attiecas uz kontroles un sensoru iekārtām, un iekārtu energoefektivitātes automātiku;2.2.8.detalizēts būvdarbu apjomu saraksts, atbilstoši būvprojekta daļu un sadaļu specifikācijām;2.2.9.izmaksu aprēķins (būvdarbu tāme);2.2.10.būvdarbu organizācijas projekts;2.2.11.ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm);2.2.12.būvprojekta ekspertīze.2.3.Ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes, tehniskās shēmas vienkāršotai inženiertīklu pievada izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai, vai citas saskaņošanas un akceptēšanas dokumentācijas izmaksas saskaņā ar veicamo būvdarbu apjomu un normatīvajiem aktiem3.Autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksasATTIECINĀMĀS BŪVDARBU IZMAKSAS saskaņā ar būvprojektu pēc TAA un energoaudita pārskata prasībām4.Būvdarbu izmaksas pa pozīcijām4.1.Ēkas cokola un pirmā stāva grīdas norobežojošo konstrukciju siltināšana un nomaiņa:4.1.1.cokola, pagraba sienu un pirmā stāva grīdas remonts;4.1.2.gaismas bedres renovācija: siltināšana, lietus un atkušņu ūdens novadīšana;4.1.3.ēkas apmales demontāža;4.1.4.cokola un pagraba sienu siltināšana ≥60cm dziļumā zem ēkas apmales;4.1.5.ēkas apmales atjaunošana, ja tiek nodrošināta virsūdeņu novadīšana;4.1.6.drenāžas ierīkošana, ja tas nepieciešams augsta gruntsūdens līmeņa dēļ;4.1.7.zemes darbi cokola siltināšanas sagatavošanai;4.1.8.teritorijas sakārtošana pēc darbu veikšanas būvdarbu zonā ap ēku;4.1.9.pirmā stāva grīdas demontāža jaunas grīdas ar siltinājuma slāni izbūvei, ja zem pirmā stāva nav pagraba;4.1.10.jaunas grīdas izbūve ar siltinājuma slāni, ja zem pirmā stāva nav pagraba;4.1.11.sienu virsmu ierobežots kosmētiskais remonts, kas atjauno to apdari iepriekšējā stāvoklī pirms enerģiju taupošu būvdarbu uzsākšanas, t.sk. logaiļu iekšējā un ārēja apdare.4.2.Ārsienu renovācija un siltināšana:4.2.1.termiskos tiltus veidojošo ēkas elementu demontāža;4.2.2.ārsienu virsmas sagatavošana un šuvju apstrāde;4.2.3.siltinājuma un hermetizācijas materiālu iestrāde un nostiprināšana;4.2.4.logu ārējo aiļsānu siltināšana vienlaicīgi ar fasādes siltināšanu;4.2.5.armējamā sieta iestrāde fasādes virsmas apdarei;4.2.6.fasādes gala apdare atbilstoši Būvprojektam vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijai;4.2.7.balkonu un lodžiju renovācija un siltināšana, ieskaitot lodžiju aizstiklošanu, ja tas pamatots ar energoefektivitātes aprēķinu;4.2.8.kompleksa ēkas norobežojošo konstrukciju sadurvietu rekonstrukcija, ja tiek samazināts ēkas gaisa caurlaidības koeficients un novērsti aukstuma tilti;4.2.9.sienu virsmu ierobežots kosmētiskais remonts, kas atjauno to apdari iepriekšējā stāvoklī pirms būvdarbu uzsākšanas, t.sk. logaiļu iekšējā un ārēja apdare.4.3.Ēkas ieejas mezgla renovācija:4.3.1.vējtvera jumta renovācija;4.3.2.logu un stiklojuma nomaiņa uz logiem ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K;4.3.3.ieejas ārdurvju nomaiņa uz ārdurvīm ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K; ieejas iekšējo durvju blīvēšana vai nomaiņa; pašaizvēršanās mehānisma uzstādīšana;4.3.4.ieejas mezgla ārsienu renovācija ar siltināšanu;4.3.5.Ieejas mezgla gala apdare atbilstoši Būvprojektam vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijai;4.3.6ieejas mezgla sienu iekšējā apdare pēc logu un durvju nomaiņas.4.4.Pagraba pārseguma siltināšana:4.4.1.siltinājuma materiāla iestrāde un nostiprināšana;4.4.2.siltumizolācijas apdare un krāsojums;4.4.3.pagraba ārdurvju nomaiņa uz ārdurvīm ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K; blīvēšana, pašaizvēršanās mehānisma uzstādīšana, ja pagrabs ir apsildāms; pagraba durvju nomaiņa no pirmā stāva vai cokolstāva, ja pagrabs ir neapsildāms.4.5.Logu nomaiņa:4.5.1.esošo logu demontāža, ja to U-vērtība ir lielāka par 1,7 W/m2*K;4.5.2.jauno logu montāža, ar U-vērtību ne lielāku par 1,3 W/m2*K visai loga sistēmai kopumā, ieskaitot rāmja un montāžas ψ vērtību;4.5.3.esošu logu pārmontēšana (U-vērtība 2*K) novēršot termiskos tiltus;4.5.4.logailu rekonstrukcija, samazinot stiklojuma apjomu ziemeļu fasādēs saskaņā ar telpu funkciju un prasībām dabiskajam apgaismojumam;4.5.5.regulējamu žalūziju uzstādīšana dienvidu fasādēs, samazinot telpu pārkaršanu, pamatot ar aprēķinu;4.5.6.iekšējo palodžu nomaiņa;4.5.7.ārējo skārda palodžu nomaiņa;4.5.8.iekšējo logaiļu kosmētiskais remonts.4.6.Bēniņu un tehniskā stāva siltināšana:4.6.1.fasādes virsmas tīrīšanas un sagatavošanas darbi pirms siltinājuma montāžas;4.6.2.siltinājuma ierīkošana;4.6.3.piespiedu ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju) izbūve, ar siltuma atgūšanas efektivitāti ne zemāku par 85 %.4.7.Jumta renovācija, ar siltumizolāciju un hidroizolāciju:– ieskaitot jumta seguma izbūvi plakaniem jumtiem;– tikai siltumizolācijas un hidroizolācijas darbi slīpiem jumtiem.4.7.1.jumta seguma un esošā siltinājuma demontāža plakaniem jumtiem, slīpiem jumtiem daļēja demontāža, kas nepieciešama kvalitatīvai siltumizolācijas un hidroizolācijas darbu veikšanai;4.7.2.virsmas sagatavošana jauna siltinājuma ieklāšanai;4.7.3.jauna jumta seguma un hidroizolācijas izbūve plakaniem jumtiem, hidroizolācijas izbūve slīpiem jumtiem;4.7.4.iekšējās lietusūdens noteces sistēmas remonts, ja tāda ir;4.7.5.parapeta skārda ieseguma renovācija vai jauna ūdensdroša seguma ierīkošana;4.7.6.jaunu lietusūdens cauruļu un tekņu ierīkošana un pieslēgšana lietus ūdens kanalizācijas sistēmai vai novadīšana drošā attālumā no pamatiem (cokola).4.8.Sienu, griestu un grīdas ierobežots kosmētiskais remonts pēc inženiertīklu nomaiņas, lai atjaunotu virsmas iepriekšējā stāvoklī4.9.Siltumapgādes sistēmas renovācija:4.9.1.siltummezgla renovācija;4.9.2.siltumapgādes cauruļvadu (ēkas robežās, līdz siltummezglam) siltumizolācijas nomaiņa vai siltināšana;4.9.3.nefosilo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli) uzstādīšana un pieslēgšana.4.10.Apkures sistēmas renovācija, norādot aprēķināto siltuma enerģijas patēriņa samazinājumu:4.10.1.esošās centrālās apkures sistēmas demontāža ēkā, ja tiek izbūvēta jauna apkures sistēma, norādot aprēķināto siltuma enerģijas patēriņa samazinājumu;4.10.2.jaunas divcauruļu apkures sistēmas izbūve;4.10.3.apkures sistēmas ieregulēšana un balansēšana;4.10.4.apkures sistēmas izbūve no ventilācijas rekuperācijas;4.10.5.telpu temperatūras kontroles un regulēšanas ierīču iegāde un uzstādīšana, ja tas tiek īstenots kopā ar citiem siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem.4.11.Ventilācijas sistēmas renovācija vai izbūve:4.11.1.esošās sistēmas demontāža;4.11.2.piespiedu ventilācijas izbūve ar siltuma atgūšanas (rekuperācijas) sistēmu;4.11.3.ventilācijas iekārtu telpas renovācija vai ventilācijas iekārtu telpas kā jaunas rekuperācijas ventilācijas sistēmas sastāvdaļas, izbūve esošā ēkā;4.11.4.jaunu ventilācijas kanālu izbūve;4.11.5.individuālo rekuperācijas iekārtu uzstādīšana telpās vai telpu blokos;4.11.6.atsevišķu skaitītāju uzstādīšanu ventilācijas siltuma un elektroenerģijas patēriņam;4.11.7.klātbūtnes sensoru uzstādīšana, ventilācijas regulēšanas automātikas uzstādīšana.4.12.Ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija:4.12.1.karstā ūdens sagatavošanas sistēmas rekonstrukcija, ieskaitot enerģijas avota nomaiņu uz nefosilo enerģijas avotu (saules kolektori, gaisa vai zemes siltumsūkņi, granulu vai šķeldas apkures katli);4.12.2.cauruļvadu siltumizolācijas izbūve vai nomaiņa;4.12.3.santehnisko iekārtu un cauruļvadu nomaiņa uz resursus taupošām iekārtām (ja energoauditā konstatēta nepieciešamība, norādot aprēķināto enerģijas patēriņa samazinājumu).4.13.Apgaismojums un elektroapgāde:4.13.1.neefektīva un normatīvajiem aktiem neatbilstoša apgaismojuma un tā instalāciju demontāža telpās, kur tiek izbūvētas enerģiju taupošas apgaismojuma sistēmas, saskaņā ar aprēķinu;4.13.2.energoefektīva un normatīvajiem aktiem atbilstoša apgaismojuma uzstādīšana;4.13.3.apgaismojuma instalāciju izbūve;4.13.4.atsevišķu skaitītāju uzstādīšanu apgaismojuma elektroenerģijas patēriņam;4.13.5.klātbūtnes sensoru uzstādīšana, apgaismojuma regulēšanas automātikas uzstādīšana;4.13.6.elektroinstalācijas, kas nepieciešamas citu inženiertīklu ekspluatācijas un telpu klimata kontroles nodrošināšanai; norādot pieslēgto iekārtu enerģijas patēriņa samazinājumu.4.14.Vājstrāvu instalācijas, kas nepieciešamas citu inženiertīklu ekspluatācijas un telpu klimata kontroles nodrošināšanai, norādot pieslēgto iekārtu enerģijas patēriņa samazinājumu4.15.Citi ēkas renovācijas darbi, kas samazina siltumenerģijas patēriņu4.16.Ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude, spiediena tests, termogrāfija un fotografēšana pirms būvniecības un būvniecības stadijā4.17.Ēkas energosertifikāts pēc nodošanas ekspluatācijā Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3. pielikums Ministru kabineta 2010.gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 1 Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” iesnieguma veidlapa(Pielikums grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1534) Projekta nosaukums:   Projekta iesniedzējs: Aizpilda atbildīgā iestādeProjekta identifikācijas numurs: Projekta iesniegšanas datums: Projekta apstiprināšanas datums:  1. Sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju1.1. Projekta iesniedzējs1.1.1.Augstākās mācību iestādes nosaukums: 1.1.2.PVN maksātājsJā Nē1.1.3.Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs 1.1.4.Juridiskā adreseIela, mājas nr.Pilsēta, rajonsPasta indekss1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona1.2.1.Vārds, uzvārds 1.2.2.Ieņemamais amats 1.2.3.Tālrunis 1.2.4.Fakss 1.2.5.E-pasts 1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona1.3.1.Vārds, uzvārds 1.3.2Ieņemamais amats 1.3.3.Tālrunis 1.3.4.Fakss 1.3.5.E-pasts  2. Sadaļa – Projekta apraksts2.1. Projekta mērķisFormulēt projekta mērķi (līdz 500 zīmes). 2.2. Projekta kopsavilkums2.2.1. Projekta kopsavilkums latviešu valodāĪsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus (līdz 1500 zīmes). 2.2.2. Projekta kopsavilkums angļu valodāAngļu valodā īsi aprakstīt projekta mērķi, nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes (līdz 1500 zīmes). 2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojumsNosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (līdz 6000 zīmes). 2.4. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi2.4.1. Projekta ietvaros plānoto publisko iepirkumu raksturojumsNosaukt projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes) 2.4.2. Vides nosacījumu izmantošana publiskajos iepirkumosLai aizpildītu šo sadaļu, pirms tam ieteicams iepazīties ar "Informatīvo ziņojumu par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai"1 un konsultēties ar iepirkumu organizētāju jūsu iestādē.1 Informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai (pieņemts zināšanai MK sēdē 2008.gada 22.decembrī). Skat.: http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/?doc=8012Novērtējiet Jūsu plānoto iepirkuma procedūru atbilstību šeit minētajam:2.4.2.1. Konkursa nosaukums (līguma priekšmets)Vai konkursa nosaukumā (līguma priekšmetā) ietverti energoefektivitātes un vides nosacījumi? Piemēram:[ēkas tips] renovācija atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus un izstrādājumusJā  Nē   Ja neatbilst - kāds ir konkursa/ līguma nosaukums? 2.4.2.2. Atlases kritērijiVai ir ietverti šādi nosacījumi:Projektētāja pieredze vai izglītība videi draudzīgu ēku projektēšanāJā   Nē   Būvfirmu tehniskā kapacitāte, lai veiktu nepieciešamos vides pārvaldības pasākumus un nodrošinātu būvdarbu veikšanu videi draudzīgā veidā.Jā   Nē   Pretendentu izslēgšana (atkārtoti vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi)Jā   Nē   Ja neatbilst, vai ir citi atlases kritēriji?Īss uzskaitījums: 2.4.2.3. Tehniskās specifikācijas / Vērtēšanas kritērijiVai ir ietverti nosacījumi sekojošās kategorijās?Ēkas apsaimniekotāja apmācība par energoefektivitātiJā   Nē   Enerģijas sadales ekrānsJā   Nē   Noteiktu būvmateriālu izslēgšana (papildus punkti par videi draudzīgu būvmateriālu lietošanu)Jā   Nē   Kokmateriālu izcelsme (papildus punkti par likumīgi un no ilgtspējīgiem avotiem iegūtiem kokmateriāliem)Jā   Nē   Gaistošo organisko savienojumu emisiju robežsliekšņiJā   Nē   Ūdens taupīšanas pasākumiJā   Nē   Trokšņu mazināšanas pasākumi būvdarbu laikāJā   Nē   Ja tiek izmantotas citas specifikācijas, tad kādas?Īss uzskaitījums: 2.4.2.4. Līguma izpildes nosacījumiLīguma izpildes nosacījumiem jābūt skaidri izteiktiem paziņojumā par iepirkumu, lai pretendentiem būtu saprotamas visas saistības.Vai jūsu iepirkumos iekļauti šādi līguma izpildes nosacījumi?Ēkas gaisa apmaiņas koeficienta pārbaudes veikšanaJā   Nē   Būvniecības materiālu transportēšanas nosacījumiJā   Nē   Atkritumu samazināšana un apsaimniekošanaJā   Nē   Ja tiek izmantoti citi līguma izpildes nosacījumi, tad kādi?Īss uzskaitījums: 2.5. Ēkas, kurās īstenojamas projekta aktivitātesNr.p.k.Ēkas parametriRaksturlielumi1.Ēkas nosaukums 1.1.Adrese un kadastra nr. 1.2.Ēkas funkcija* 1.3.Nodošanas gads ekspluatācijā 1.4.Stāvu skaits, t.sk. pagrabsSkaits1.5.Kopējā apsildāmā platība, m2m22.  3.  * - Atbilstoši noteikumu 16.2. apakšpunktam.2.6. Projek …