📄 Likuma teksts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta noteikumi Nr. 463
Rīgā 2024. gada 16. jūlijā (prot. Nr. 29 27.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2014.
gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas
invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas
un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas
noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma
4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu,
7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un
Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo
daļu,
12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1
daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos
Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju
zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta
izsniegšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 257. nr.;
2017, 183. nr.; 2018, 96., 245. nr.; 2019, 58., 245. nr.; 2021,
73. nr.; 2022, 111. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.5. citus nosūtījumā uz komisiju minētos dokumentus, kuri
pamato veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas
ierobežojumus, ja ārsts vai pati persona uzskata tos par
nepieciešamiem ekspertīzei."
2. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai
personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo
darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma
2. punktu, pēc komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā
dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks vai pašvaldības
sociālā dienesta ergoterapeits (2. pielikums). Pieprasījumu veikt
ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu komisija nosūta
pašvaldības sociālajam dienestam vai ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijai 10 dienu laikā pēc šo
noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma un dokumentu
saņemšanas."
3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo
noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības
traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums
ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie
dokumenti."
4. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13. Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju
zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju
ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir
būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums
ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie
dokumenti."
5. Izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.3. pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides
novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi, un
neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju
pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam vai
pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam;".
6. Izteikt 19.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"19.1. "slimība no bērnības" - pamatojoties uz medicīniskiem
vai citiem dokumentiem, kas bija izdoti, līdz persona sasniedz 18
gadu vecumu, un kas bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes
noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem,
kādi attiecīgajā laikposmā normatīvajos aktos bija paredzēti
invaliditātes noteikšanai;".
7. Izteikt 21.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"21.1. atzinumus, nosakot tā termiņu uz tādu pašu periodu,
kāds ir noteikts invaliditātei un darbspēju zaudējumam, vai uz
sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk
kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām:
21.1.1. par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa
speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu
kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma
atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;
21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību:
21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam - atbilstoši šo
noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;
21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma - atbilstoši šo noteikumu
8. pielikumā minētajiem kritērijiem;
21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem
naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības
iegūšanai;
21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas
darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja
darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju
gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;
21.1.5. par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši šo
noteikumu 10. pielikumā minētajiem kritērijiem;".
8. Izteikt 22.4 punktu šādā redakcijā:
"22.4 Apliecības izsniegšanas vai nosūtīšanas
uzskaiti komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes
informatīvā sistēma"."
9. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1.
pielikums).
10. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2.
pielikums).
11. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (3.
pielikums).
12. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (4.
pielikums).
13. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (5.
pielikums).
14. Izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (6.
pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Labklājības ministra pienākumu
izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
IESNIEGUMS AIZPILDĀMS DRUKĀTIEM
BURTIEM
Iesniegums
prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju
ekspertīzes veikšanai*
1. Personas dati
1.1. Vārds
1.2. Uzvārds
1.3. Personas
kods
1.4. Personas
dzimšanas dati: dd.mm.gggg.
1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus
vēlamās saziņas veidus)**
1.5.1. Faktiskās dzīvesvietas adrese
1.5.2. Tālrunis
1.5.3. E-pasta adrese
1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē tikai
vienu veidu)
1.6.1. Latvijas Republikas
pilsonis
1.6.2. Latvijas Republikas
nepilsonis
1.6.3.
Cits__________________________
2. Pilnvarotās personas vai
likumiskā pārstāvja personas dati***
2.1. Pārstāvības veids
Bērna vecāks Aizbildnis Aizgādnis Pilnvarojums
2.2. Vārds
2.3. Uzvārds
2.4. Personas
kods
2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus
vēlamās saziņas veidus)**
2.6. Faktiskās dzīvesvietas adrese
2.7. Tālrunis
2.8. E-pasta adrese
3. Informācija par
izglītību un nodarbinātību
3.1. Profesija, izglītība
3.2. Esmu nodarbināts (strādāju) jā nē
3.3. Ja atbilde ir "jā", pašreizējie
darba pienākumi (amats)
4. Vēlos saņemt
informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas
gaitu
Jā
Nē
Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo
informatīvo paziņojumu saņemšanas veidu
E-pastā (lūdzu norādīt)
E-adresē
5. Lēmumu vēlos
saņemt
E-adresē
Klātienē
Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu
adresi Latvijā
6. Vēlos saņemt
invaliditātes apliecību
Jā
Nē
Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo
invaliditātes apliecības saņemšanas veidu
Klātienē
Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu
adresi Latvijā
7. Iesniegumam pievienotie
dokumenti
Nosūtījums uz Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u)
(obligāti pievienojams dokuments)
Pārstāvību apliecinoša dokumenta
kopija (notariāli apliecināta pilnvara, tiesas lēmums,
bērna dzimšanas apliecība vai cits) (ja
attiecināms)
Citi dokumenti, kas pamato nosūtījumā
uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju
minētos veselības traucējumus un to izraisītos
funkcionēšanas ierobežojumus (ja ārsts vai pati persona
uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei)
8. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma
anketa (personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa
jāaizpilda obligāti). Metodiskie norādījumi anketas
aizpildīšanai atrodami iesnieguma beigās
Anketā ir jautājumi par
darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar
Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz
šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums
sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un
attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x.
Nr.
p. k.
Veicamā
darbība
Grūtību pakāpe
nekādu
grūtību
nelielas
grūtības
vidējas
grūtības
lielas
grūtības
ļoti lielas
grūtības
Saprašana un komunikācija
8.1.
Koncentrēšanās kādam
darbam uz 10 minūtēm
8.2.
Atcerēšanās paveikt kaut
ko svarīgu
8.3.
Ikdienas problēmu analīze
un to risināšana
8.4.
Jauna uzdevuma apgūšana,
piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā
8.5.
Citu cilvēku teiktā
saprašana
8.6.
Saskarsme ar nepazīstamiem
cilvēkiem
8.7.
Saprašanās ar sev tuviem
cilvēkiem
8.8.
Sarunāšanās un sarunas
uzturēšana
Mobilitāte
8.9.
Atrašanās vertikālā
stāvoklī (piemēram, stāvēšana, iešana) ilgāku laiku (30
minūtes)
8.10.
Piecelšanās kājās no sēdus
stāvokļa
8.11.
Pārvietošanās pa
mājokli
8.12.
Iziešana no
mājokļa
8.13.
200 metru attāluma
noiešana
Pašaprūpe
8.14.
Mazgāšanās
8.15.
Ģērbšanās
8.16.
Ēšana
8.17.
Palikšana uz dažām dienām
vienatnē
Mājas dzīve un darbs
8.18.
Galveno mājsaimniecības
darbu veikšana
8.19.
Darba pienākumu veikšana
(ja Jūs strādājat)
Ja šīs anketas 8.19. apakšpunktā norādījāt, ka Jums
ir grūtības veikt darba pienākumus, lūdzu, īsumā
aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo 3 (trīs) gadu
laikā esat strādājis (-usi) un kā izpaužas grūtības šos
pienākumus veikt:
Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju
saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma
numuru un īsumā aprakstiet problēmu.
9. Datums:
10. Paraksts****:
* Iesniegumu aizpilda, ievērojot prasības,
kas noteiktas Valsts valodas likumā.
** Norāda informāciju, kurā persona ir faktiski
sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā.
*** Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz
notariālas pilnvaras pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna
vecāks, aizbildnis vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta
pamata).
**** Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem
aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu,
"paraksta" lauku neaizpilda.
Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas
aizpildīšanas
metodiskie norādījumi (iesnieguma 8. punkta
aizpildīšanai)
Nosakot grūtību pakāpi - nekādu grūtību, nelielas
grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas
grūtības -, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai
nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes,
vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies
darbības veikšanas veids.
Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas
veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.
Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām
veicamajām darbībām:
1. jautājumā - koncentrēšanās kādam darba
uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta
spēlēšanai;
2. jautājumā - ikdienā svarīgās lietas un spēja tās
atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;
3. jautājumā - kā tiek identificētas problēmas, kā
tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai
sasniegtu vēlamo rezultātu;
4. jautājumā - cik viegli tiek apgūta jauna
informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu
uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik
daudz;
5. jautājumā - spēja saprast runu, arī tad, ja tā
ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas
personas;
6. jautājumā - sazināšanās gan mutiski, gan
rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;
7. jautājumā - attiecību uzturēšana ar tuvumā
esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;
8. jautājumā - kontaktu veidošana un uzturēšana,
vēlamā rezultāta sasniegšana, piemēram, kontaktēšanās ar veikala
pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo
preci vai pakalpojumu;
9. jautājumā - atrašanās ilgāku laiku stāvus
stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas
kustības;
10. jautājumā - spēja piecelties no krēsla vai
tualetes poda. Nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus
stāvokļa uz grīdas;
11. jautājumā - pārvietošanās istabā vai no istabas
uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;
12. jautājumā - fiziskas spējas iziet no mājokļa,
arī emocionāli psiholoģiskie aspekti, piemēram, depresija,
trauksme;
13. jautājumā - spēja pārvietoties pa līdzenu
virsmu, noejot noteiktu attālumu;
14. jautājumā - spēja nomazgāties (ķermeņa
mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;
15. jautājumā - drēbju izņemšana no skapja,
noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana, piemēram,
pogu, rāvējslēdzēja lietošana;
16. jautājumā - ēdiena paņemšana no šķīvja,
ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav
domāta ēdiena pagatavošana;
17. jautājumā - spēja palikt vienam ilgāku laiku,
iztiekot bez citu palīdzības;
18. jautājumā - mājas tīrīšana, veļas mazgāšana,
mājsaimniecības ierīču lietošana;
19. jautājumā - darba uzdevumu veikšana atbilstošā
apjomā, kvalitātē un laikā."
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"5. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
Veselības traucējumu
un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji
I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula
Veselības traucējumu smaguma pakāpe
Viegla
Mērena
Smaga
Ļoti smaga
Simptomu
raksturojums
Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir
viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas
Arī
pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski
mēreni simptomi
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi
simptomi
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti
smagi simptomi
Fizikālās
izmeklēšanas dati
Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā
atradne
Arī
pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski
mērena
Arī pēc
ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski
smaga
Arī pēc
ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti
smaga
Laboratoriski
instrumentālās izmeklēšanas dati
Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas
Arī
pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski
mērenas izmaiņas
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski
smagas izmaiņas
Arī pēc
ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti
smagas izmaiņas
II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula
Funkcionēšanas domēni un kategorijas
(saskaņā ar SFK)
Ierobežojuma pakāpe
0 - ierobežojuma nav
1 - viegla
2 - mērena
3 - smaga
4 - ļoti smaga
Piezīmes
1. Specifiskās garīgās funkcijas
1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana)
1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā)
1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas
(abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes
spēja, spriestspēja, problēmu risināšana)
Uzmanība - novērtē uzmanības
koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības
maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem
stimuliem vienlaikus.
Atmiņa - novērtē īslaicīgo un
ilglaicīgo atmiņu.
Abstrakcija - loģisks process, kurā
doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības
nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to
vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana - abstraktu
jēdzienu veidošana; vispārināšana.
Organizēšana - apvienot, saliedēt
(ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa
sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi,
saskaņoti.
Plānošana - spēja un/vai process, kas
nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu,
mērķtiecīgumu un efektivitāti.
Pašizpratne - sevis un savas
uzvedības apzināšanās un saprašana.
Spriestspēja - spēja veidot
spriedumu.
Problēmu risināšana - spēja
identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast
risinājumu
2. Sensorās funkcijas un sāpes
2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta)
Novērtējot
sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju -
nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas);
sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3-6
mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību,
provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm
spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību,
veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju
medicīniskajos dokumentos
3. Sirds-asinsvadu,
asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu
funkcijas
3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā
fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība)
Slodzes
toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību
funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un
veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi,
pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo
mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un
hematoloģiskās sistēmas izmaiņas
4.
Nervu-muskuļu-skeleta
un ar kustībām saistītās funkcijas
4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms
un vieglums)
4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu
spēks)
Novērtē locītavu kustību apjomu,
vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā - ietekmi
uz ikdienas aktivitātēm.
Novērtē muskuļu spēku:
5 balles - normāls spēks;
4++ balles - var izturēt pietiekami lielu pretestību,
bet spēks tomēr nedaudz samazināts;
4+ balles - var izturēt mērenu pretestību;
4 balles - var izturēt vieglu pretestību;
3 balles - var veikt kustības, bet bez
pretestības;
2 balles - nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības
iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu;
1 balle - tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās,
bez locekļa kustībām;
0 - pilnīga paralīze
5. Mācīšanās un zināšanu
lietošana
5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu
darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana)
5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana,
izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana)
Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru
mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar
galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem,
kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar
datoru, braukt ar automašīnu.
Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju
veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu
un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta
izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem
uzdevumiem izvēle un īstenošana
6. Komunikācija
6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas,
zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas
līdzekļus)
Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties
verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus
un telekomunikācijas līdzekļus
7. Mobilitāte
7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana
un maiņa)
7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās
vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu)
7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana
(priekšmetu pacelšana un pārvietošana)
7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām
(koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem)
7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu
darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas)
7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām
virsmām)
Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju
ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram,
sēdus vai stāvus, noliekšanās.
Ķermeņa pozīcijas saglabāšana.
Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik
nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes.
Priekšmetu pacelšana un nešana.
Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram,
pacelt un pārnest somu.
Smalku darbību veikšana ar rokām.
Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas
manipulācijas.
Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē
roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot
un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura
satveršana un durvju vilkšana vai grūšana.
Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan
mājās, gan ārpus mājas
8. Pašaprūpe
8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu
mazgāšana un noslaucīšana)
8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana
noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un
apavus)
8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja,
ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena
dzeršana)
8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe
Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa
ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos.
Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un
novilkt apģērbu un apavus.
Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem
cilvēkiem
9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem
(attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu
ievērošana)
Kompleksa mijiedarbība ar citiem
cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības
regulēšanu, sociālo normu ievērošanu
Piezīmes.
1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas
vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga,
ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes
ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti,
tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.
2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju
novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta
funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par
ierobežojuma stabilitāti un prognozi.
3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais
novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un
darbspēju zaudējumu:
3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir
viegli - nerada būtiskas problēmas funkcionēt.
Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24
%;
3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni -
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai
ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt
patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli,
vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto
attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā
arī vispārējo darbspēju zaudējums 25-59 %;
3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi -
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks
par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu
lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai
ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar
normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski
nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II
invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60-79
%;
3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi
- funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama
(nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas
palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs).
Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju
zaudējums 80-100 %."
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"6. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
Kritēriji darbspēju
zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes
gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta
ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanā
Nr. p. k.
Veselības traucējumi
Darbspēju zaudējums
(%)*
1.
Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90)
1.1.
Klīniski izārstēta tuberkuloze
ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju
traucējumiem
0-24
1.2.
Klīniski izārstēta plaušu un
ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un
mēreniem orgānu funkciju traucējumiem
25-59
1.3.
Aktīva plaušu un ārpusplaušu
tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu
ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai
ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas
darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja
60-79
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām
izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas
(pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):
a) ciroze;
b) plānsienu dobumi;
c) atelektāzes;
d) bronhektāzes;
e) plaušu fibroze;
f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar
paasinājumiem gada laikā;
g) elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē,
plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez
tās
Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu
tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem
vērā orgānu funkciju traucējumi:
a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;
b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma
pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze
1.4.
Hroniski noritoša progresējoša
plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu
intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā
kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi
80-100
2.
Sarkoidoze (SSK-10: D86)
2.1.
Neaktīva sarkoidoze, kam
ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās
III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos
rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu
neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju
traucējumus
25-79
2.2.
Aktīva sarkoidoze:
a) plaušu sarkoidoze III-IV stadijā;
b) ārpusplaušu sarkoidoze;
c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva
ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori
60-79
3.
Ļaundabīgie
audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)
3.1.
Krūts vēzis
(C50)
3.1.1.
T0-1 N0M0 stadija
- viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze,
orgānsaudzējoša operācija
10-24
3.1.2.
T2-2A N0M0 stadija
- mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija,
pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu
25-59
3.1.3.
T2B-3A-B N0M0 stadija
- izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija,
kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes,
recidīvs, šaubīga prognoze
60-79
3.1.4.
4. stadija - ļoti
izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes,
neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama
kopšana
80-100
3.2.
Dzemdes audzējs
(C54)
3.2.1.
audzējs izņemšanas stadijā
T1-2 N0M0
25-59
3.2.2.
saslimšana T2B
-3 N0M0 stadijā
60-79
3.2.3.
ļoti smags vispārējais
stāvoklis, kopšana
80-100
3.3.
Olnīcu audzējs
(C56)
3.3.1.
saslimšana
T1N0M0 stadijā
25-59
3.3.2.
saslimšana
T2 stadijā un lielākā
60-79
3.4.
Balsenes audzējs
(C32)
3.4.1.
saslimšana agrīnā
T1N0M0 stadijā
25-59
3.4.2.
saslimšana
T2-3 N0M0 stadijā
(ar balss zudumu)
60-79
3.4.3.
pastāvīga traheostoma
50-79
3.5.
Plaušu ļaundabīgs
audzējs (C34)
3.5.1.
saslimšana
T2-3 NxMx stadijā,
operēts vai neoperēts
60-79
3.5.2.
ielaists gadījums, specifiska
kopšana
80-100
3.6.
Mēles audzējs
(C01)
3.6.1.
saslimšana agrīnā
T1N0M0 stadijā
25-59
3.6.2.
saslimšana
T2 stadijā un lielākā
60-79
3.6.3.
izteikti barības uzņemšanas
traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana
80-100
3.7.
Kuņģa un barības
vada audzējs (C15-16)
3.7.1.
pēc operācijas vai neoperēta
audzēja gadījumā
60-79
3.7.2.
izteikti barības uzņemšanas
traucējumi, kaheksija, kopšana
80-100
3.7.3.
gastrektomija
50-79
3.8.
Zarnu trakta
audzējs (C17-21)
3.8.1.
resnās zarnas rezekcija agrīnā
stadijā
25-59
3.8.2.
resnās, taisnās zarnas audzējs
ar kolostomu
70-95
3.8.3.
fēču nesaturēšana anālā
gredzena nepietiekamības dēļ
70-95
3.9.
Nieru audzējs
(C64)
3.9.1.
nieres izņemšana agrīnā
stadijā (T1N0M0) ar
saglabātu otras nieres funkciju
25-59
3.9.2.
citās stadijās
60-79
3.9.3.
nepieciešama hemodialīze
100
3.10.
Prostatas audzējs
(C61)
3.10.1.
operācija agrīnā stadijā
25-59
3.10.2.
operācija citās stadijās
60-79
3.10.3.
neoperēts audzējs ar uzsāktu
hormonterapiju
60-79
3.11.
Urīnpūšļa audzējs
(C67)
3.11.1.
operācija agrīnā stadijā
25-59
3.11.2.
operācija citās stadijās
60-79
3.11.3.
cistektomija ar mākslīgu urīna
izvadi, stoma resnajā zarnā
65-95
3.12.
Ādas (izņemot
bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji
(C43-44)
3.12.1.
saslimšana
T1N0M0 stadijā
25-59
3.12.2.
augšējās, apakšējās
ekstremitātes amputācija, eksartikulācija
55-75
3.12.3.
saslimšana
T2 stadijā un lielākā
60-79
3.12.4.
izteikti funkciju traucējumi
pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai
plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība
80-100
4.
Limfoīdo, asinsrades un
radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji
(SSK-10: C81-C96; D46)
4.1.
Limfomas
4.1.1.
Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma
I, II stadija:
a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas
periodā;
b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II
stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas
slimības laikā
60-79
4.1.2.
Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III,
IV stadija:
a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas
periodā;
b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV
stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas
slimības laikā
80-95
4.1.3.
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:
a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas
lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva
terapija;
b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes
audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);
c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu
smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);
d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas,
perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas
komplikācijas
80-95
Pēc slimības stadijas un
slimnieka vispārējā stāvokļa
4.1.4.
Hodžkina, ne
Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas
remisijas sasniegšanas
4.1.4.1.
divi gadi
60-79
4.1.4.2.
trīs gadi
30-55
4.2.
Akūtas
leikozes
4.2.1.
akūtas leikozes diagnozes
precizēšanas un ārstēšanas laikā
60-90
4.2.2.
akūtas leikozes
atgriezeniskā/refraktērā fāzē
80-95
4.2.3.
remisijas
fāzē
4.2.3.1.
trīs gadi
60-79
4.2.3.2.
divi gadi
25-59
4.2.3.3.
slimības, ķīmijterapijas,
kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās
komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.3.
Hroniska
mieloleikoze
4.3.1.
hroniskās mieloleikozes
hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā
60-79
4.3.2.
blastu stadijas (blastu
krīzes) ārstēšanas laikā
80-95
4.3.3.
diagnosticējot agresīvas
pārveides variantus
80-95
4.3.4.
slimības, ķīmijterapijas,
allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.4.
Hroniska
limfoleikoze
4.4.1.
hroniskas limfoleikozes A
stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita,
"skatīšanās un gaidīšanas" taktika
0-24
4.4.2.
hroniska limfoleikoze, A
stadija, ārstēšanas periods
25-59
4.4.3.
B un C stadijas ārstēšanas
laikā
60-79
4.4.4.
hroniskas limfoleikozes
komplikācijas
60-79
4.4.5.
agresīvas pārveides
varianti
80-95
4.4.6.
īstā sarkano šūnu
aplāzija
80-95
4.4.7.
staru terapijas,
ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes
šūnu transplantācijas komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.5.
Mieloma
4.5.1.
asimptomātiska, snaudoša
mieloma, stabila gaita
25-59
4.5.2.
izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:
a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;
b) neiroloģisko sindromu;
c) nefroloģisko sindromu;
d) anēmisko sindromu;
e) hemorāģisko sindromu;
f) ekstraossāliem audzēja depozītiem -
dissemināciju
60-79
4.5.3.
ļoti izteikti orgānu funkciju
traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā
minētie sindromi, nepieciešama kopšana
80-95
4.5.4.
slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:
a) izteikta mielosupresija;
b) ātra audzēja augšana;
c) plazmas šūnu metastāzes;
d) agrīna mielomas leikemizācija;
e) kaulu smadzeņu izsīkums;
f) amiloidozes attīstība
80-95
4.5.5.
ķīmijterapijas, staru
terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas
komplikācijas
Pēc orgānu funkcijas
traucējumu smaguma pakāpes
4.6.
Mielodisplastiskais sindroms
4.6.1.
refraktērā anēmijas forma
25-59
4.6.2.
hroniskas mielomonocitārās
leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša
25-59
4.6.3.
refraktērās anēmijas forma ar
sekundāru hemahromatozi
60-79
4.6.4.
refraktērās anēmijas forma ar
gredzenveida sideroblastiem
60-79
4.6.5.
refraktērā anēmija, kas norit
ar neitropēniju, trombocitopēniju
60-79
4.6.6.
refraktērā anēmija ar blastu
pārsvaru
90-100
4.6.7.
refraktērā anēmija ar blastu
pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem
90-100
4.6.8.
hroniskas mielomonocitārās
leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā
leikozē
90-100
4.7.
Anēmijas
4.7.1.
aplastiskā
anēmija
4.7.1.1.
mēreni izteiktas pārmaiņas
perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās
komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju,
pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos
60-79
4.7.1.2.
izteiktas pārmaiņas
perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais
sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas
80-100
4.7.1.3.
negatīva atbildes reakcija uz
terapiju pirmajos trijos mēnešos
90-100
4.7.1.4.
pārveide agresīvajās
formās
90-100
4.7.2.
hemolītiskās
anēmijas
4.7.2.1.
hemolītiskās anēmijas ar
ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes
laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi
25-59
4.7.2.2.
hemolītiskās anēmijas ar
recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem
orgānu funkcijas traucējumiem
60-79
4.7.2.3.
hemolītiskās anēmijas, bieži
recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu
funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams
80-100
4.7.2.4.
pārveide agresīvajos
variantos
80-100
4.8.
Mieloproliferatīvās slimības
4.8.1.
īstā
policitēmija
4.8.1.1.
asimptomātiskā stadija:
izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija,
ārstēšana nav nepieciešama
0-20
4.8.1.2.
mēreni izteiktas A, B
kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas
stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem
ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti
25-59
4.8.1.3.
izteiktas A, B kategorijas
diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā,
izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju,
nepieciešamas biežas flebotomijas
60-79
4.8.1.4.
izsīkuma stadija
60-90
4.8.1.5.
pārveide agresīvajos
tipos
80-100
4.8.1.6.
pēc policitēmijas mieloidā
metaplāzija
80-100
4.9.
Hemofīlijas
4.9.1.
pēc norises
smaguma pakāpes
4.9.1.1.
viegla pakāpe
10-24
4.9.1.2.
vidēji smaga pakāpe, mēreni
izteikti orgānu funkcijas traucējumi
25-59
4.9.2.
smaga pakāpe
4.9.2.1.
izteikti orgānu funkcijas
traucējumi
60-80
4.9.2.2.
ļoti izteikti orgānu funkcijas
traucējumi
85-100
4.10.
Trombocitopēnijas
4.10.1.
pēc norises
smaguma pakāpes
4.10.1.1.
viegla norise (trombocītu
skaits 150-100 x 109/l)
10-20
4.10.1.2.
vidēji smaga norise
(trombocītu skaits 100-50 x 109/l) ar mēreni
izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem
25-59
4.10.1.3.
smaga norise (trombocītu
skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu
funkcijas traucējumiem
60-85
4.10.1.4.
pārveide agresīvajos
tipos
85-100
5.
Endokrīnās, uztures un
vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)
5.1.
Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu
kompensāciju uz adekvātas terapijas fona
Piezīme. Diabētiskas
retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā
pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)
10-24
5.2.
1. tipa cukura diabēts,
kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu,
biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm
25-59
5.3.
1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu
komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem
funkciju traucējumiem:
a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās
klasifikācijas) (GFĀ);
b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar
mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas
traucējumiem;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā
slimība, subkompensēta
25-59
5.4.
1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem
funkciju traucējumiem:
a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc
jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru
aizstājējterapija;
b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām
parēzēm;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva
slimība, dekompensēta;
d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu
amputāciju;
e) diabētiskās čūlas;
f) Šarko pēda
60-79
5.5.
1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām
komplikācijām:
a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru
aizstājējterapija (NAT);
b) diabētiska polineiropātija ar vairāku
ekstremitāšu izteiktām parēzēm;
c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva
slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;
d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas
traucējumiem
80-90
5.6.
Metabolā sindroma izpausmes:
a) adipozitāte;
b) arteriāla hipertensija;
c) dislipidēmija;
d) cukura diabēts
Nosaka pēc orgānu funkciju
traucējumu pakāpes
5.7.
Tireotoksikoze
5.7.1.
tireotoksikoze, bieži
paasinājumi, bez orgānu bojājumiem
10-20
5.7.2.
tireotoksikoze ar orgānu
bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni
izteiktiem funkciju traucējumiem
30-50
5.7.3.
tireotoksikoze ar orgānu
bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem
60-75
5.7.4.
subkompensēta hipotireoze ar
orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju
traucējumiem
10-20
5.7.5.
nekompensēta hipotireoze ar
orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju
traucējumiem
30-50
5.7.6.
nekompensēta hipotireoze ar
izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju
traucējumiem
60-85
5.8.
Kušinga
sindroms
5.8.1.
veselības un darbspēju zudumu
nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija,
sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi,
osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un
terapijas kompensācijas efekts
(skatīt atbilstošajās
nodaļās)
5.9.
Akromegālija
5.9.1.
akromegālija ar orgānu
bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura
diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju
traucējumiem
30-50
5.9.2.
akromegālija ar orgānu
bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura
diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju
traucējumiem
60-75
6.
Psihiski un uzvedības
traucējumi
(SSK-10: F00-F99)
6.1.
Alcheimera demence
(F00)
80-100
6.2.
Vaskulāra demence
(F01)
6.2.1.
bez psihozes
60-79
6.2.2.
ar psihozi
80-100
6.3.
Pika demence
(F02.0)
80-100
6.4.
Kreicfelda-Jakoba demence
(F02.1)
80-100
6.5.
Demence citu
slimību dēļ (F02.8)
6.5.1.
bez psihozes
60-79
6.5.2.
ar psihozi vai lēkmēm
80-100
6.6.
Organiska
halucinoze (F06.0)
6.6.1.
viegli traucējumi
10-24
6.6.2.
vidēji smagi traucējumi -
bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi
25-59
6.6.3.
smagi traucējumi - hroniski,
rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības
traucējumi
60-100
6.7.
Organiski
katatoniski traucējumi (F06.1)
6.7.1.
viegli traucējumi
10-24
6.7.2.
vidēji smagi traucējumi ar
personības traucējumiem
25-59
6.7.3.
smagi traucējumi - rezistenti
pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi
60-100
6.8.
Organiski
(šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)
6.8.1.
viegla pakāpe
10-24
6.8.2.
vidēji smaga pakāpe
(pievienojas personības traucējumi)
25-59
6.8.3.
smaga pakāpe - hroniski,
rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības
traucējumi
60-100
6.9.
Organiski
(afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)
6.9.1.
viegli traucējumi - vieglas
epizodes, padodas ārstēšanai
10-20
6.9.2.
vidēji smagi traucējumi - ar
trauksmi un personības traucējumiem
25-59
6.9.3.
smagi traucējumi - rezistenti
pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi
60-80
6.10.
Organiska trauksme
(F06.4)
6.10.1.
viegli traucējumi
10-20
6.10.2.
vidēji smagi traucējumi (ar
personības traucējumiem)
25-59
6.10.3.
smagi traucējumi - ar
depresiju, paniku, personības traucējumiem
60-80
6.11.
Organiski
personības traucējumi (F07.0)
6.11.1.
viegli traucējumi - viegli
astēniski un kognitīvi traucējumi
10-20
6.11.2.
vidēji smagi traucējumi - ar
dekompensācijām 2-3 reizes gadā
25-59
6.11.3.
smagi traucējumi ar
progresējošu gaitu
60-80
6.12.
Postkontūzijas
sindroms (F07.2)
6.12.1.
viegli traucējumi - īslaicīgi,
labi padodas ārstēšanai
10-20
6.12.2.
vidēji smagi traucējumi -
ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības
traucējumi
25-59
6.12.3.
smagi traucējumi - izteikti,
rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi
60-80
6.13.
Psihiski un
uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ
(F10)
6.13.1.
psihotiski traucējumi,
rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu
(F10.5)
60-79
6.13.2.
amnestisks sindroms,
rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu
(F10.6)
60-79
6.14.
Šizofrēnija
6.14.1.
paranoidā
šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)
6.14.1.1.
viegla gaita - reti
paasinājumi, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.1.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības
traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.1.3.
smaga gaita - paasinājumi
divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības
traucējumi
60-79
6.14.2.
paranoidā
šizofrēnija, nepārtrauktas norises
6.14.2.1.
viegla gaita - ir spontānas
remisijas, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.2.2.
vidēji smaga gaita - remisiju
nav, mēreni izteikti personības traucējumi
25-59
6.14.2.3.
smaga gaita - rezistenta pret
ārstēšanu, izteikti personības traucējumi
60-79
6.14.2.4.
ļoti smaga gaita ar ļoti
izteiktiem personības traucējumiem
80-100
6.14.3.
hebefrēnā
šizofrēnija (F20.1)
6.14.3.1.
viegla gaita - reti
paasinājumi, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.3.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības
traucējumi
25-59
6.14.3.3.
smaga gaita - rezistence pret
terapiju, personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.3.4.
ļoti smaga gaita - personības
traucējumi ļoti smagi
80-100
6.14.4.
katatonā
šizofrēnija (F20.2)
6.14.4.1.
viegla gaita - reti
paasinājumi, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.4.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni
izteikti
25-59
6.14.4.3.
smaga gaita - rezistence pret
terapiju, personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.4.4.
ļoti smaga gaita - personības
traucējumi ļoti smagi
80-100
6.14.5.
nediferencētā
šizofrēnija (F20.3)
6.14.5.1.
viegla gaita - reti
paasinājumi, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.5.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības
traucējumi
25-59
6.14.5.3.
smaga gaita - paasinājumi
vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti
60-79
6.14.6.
postšizofrēniska depresija
(F20.4)
sk. F20.3
6.14.7.
reziduāla
šizofrēnija (F20.5)
6.14.7.1.
viegla gaita - psihiskie
traucējumi viegli, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.7.2.
vidēji smaga gaita - psihiskie
traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti
25-59
6.14.7.3.
smaga gaita - psihiskie
traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence
pret terapiju
60-79
6.14.8.
vienkāršā
šizofrēnija (F20.6)
6.14.8.1.
viegla gaita - personības
traucējumi viegli
10-24
6.14.8.2.
vidēji smaga gaita - ar mēreni
izteiktiem personības traucējumiem
25-59
6.14.8.3.
smaga gaita - ar izteiktiem
personības traucējumiem
60-79
6.14.8.4.
ļoti smaga gaita - ar ļoti
izteiktiem personības traucējumiem
80-100
6.14.9.
citu veidu šizofrēnija
(F20.8)
sk. F20.9
6.14.10.
neprecizēta
šizofrēnija (F20.9)
6.14.10.1.
viegla gaita - reti
paasinājumi, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.10.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības
traucējumi
25-59
6.14.10.3.
smaga gaita - paasinājumi
bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi
izteikti
60-79
6.14.11.
šizotipiski
traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā
šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)
6.14.11.1.
viegla gaita - reti
paasinājumi, viegli personības traucējumi
10-24
6.14.11.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības
traucējumi
25-59
6.14.11.3.
smaga gaita - paasinājumi
vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības
traucējumi izteikti
60-79
6.15.
Persistējoši murgi
(F22)
6.15.1.
viegla gaita - klīnisko
simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas
10-24
6.15.2.
vidēji smaga gaita - pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi
pakāpeniski reducējas
25-59
6.15.3.
smaga gaita - rezistence pret
terapiju, pievienojas personības traucējumi
60-79
6.16.
Akūti psihotiski traucējumi
(F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez
efekta
25-59
6.17.
Inducēti murgi
(F24)
6.17.1.
viegla gaita - klīnisko
simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas
ārstēšanas
10-24
6.17.2.
vidēji smaga gaita - pēc sešu
mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi
pakāpeniski reducējas
25-59
6.17.3.
smaga gaita - rezistence pret
terapiju, pievienojas personības traucējumi
60-79
6.18.
Šizoafektīvi
traucējumi (F25)
6.18.1.
viegla gaita - psihiskie
traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados),
viegli personības traucējumi
10-24
6.18.2.
vidēji smaga gaita -
paasinājumi katru gadu, progresējoši personības
traucējumi
25-59
6.18.3.
smaga gaita - paasinājumi
vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi
60-79
6.19.
Bipolāri afektīvi
traucējumi (F31)
6.19.1.
viegla gaita - retas epizodes,
kas labi padodas ārstēšanai
10-24
6.19.2.
vidēji smaga gaita - vairākas
garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci
uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas
25-59
6.19.3.
smaga gaita - vairākas
garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar
psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu
60-79
6.20.
Depresīva epizode
(F32)
6.20.1.
viegla gaita - labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.20.2.
vidēji smaga gaita - vidēji
smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu
nepārtrauktas ārstēšanas
25-59
6.20.3.
smaga gaita - smaga depresija
ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu
nepārtrauktas ārstēšanas
60-79
6.21.
Rekurenti
depresīvi traucējumi (F33)
6.21.1.
viegla gaita - labi padodas
ārstēšanai
10-24
6.21.2.
vidēji smaga gaita - vidēji
smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta
ārstēšana bez efekta
25-59
6.21.3.
smaga gaita - smagas
depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez
uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas
60-79
6.22.
Persistējoši
garastāvokļa traucējumi (F34)
6.22.1.
traucējumi mēreni izteikti un
nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai
25-59
6.23.
Posttraumatisks
stresa sindroms (F43)
6.23.1.
viegla gaita - klīniskie
simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi
padodas ārstēšanai
10-24
6.23.2.
vidēji smaga gaita - klīniskie
simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības
traucējumi
25-59
6.24.
Somatoformi
traucējumi (F45)
6.24.1.
viegla gaita - klīniskie
simptomi labi padodas ārstēšanai
10-24
6.24.2.
vidēji smaga gaita -
pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas
sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai
25-59
6.25.
Neirotiski
traucējumi (F48)
6.25.1.
viegla gaita - klīniskie
simptomi labi padodas ārstēšanai
10-24
6.25.2.
vidēji smaga gaita -
pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas
sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai
25-59
7.
Nervu
sistēmas slimības (traumas)
(SSK-10: A80-A89; G00-G99;
S00-S39)
7.1.
Centrālā nervu
sistēma (galvas un muguras smadzenes)
7.1.1.
viegli izteikta centrāla tipa
galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla
simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju,
centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi,
veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks
sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā
0-24
7.1.2.
mēreni izteikta centrāla tipa
galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla
simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju,
centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi,
veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija,
psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā
25-59
7.1.3.
izteikta centrāla tipa galvas
nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla
simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju,
centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi,
veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija,
psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā
60-79
7.1.4.
ļoti izteikta centrāla tipa
galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla
simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju,
centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi,
veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija,
psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes
gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana
80-100
7.2.
Perifērā nervu
sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo
nervu bojājumi)
7.2.1.
viegli izteikti traucējumi:
sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi,
perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi
0-24
7.2.2.
mēreni izteikti traucējumi:
sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi,
perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi
25-59
7.2.3.
izteikti traucējumi: sāpes,
parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra
tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi
60-79
7.2.4.
ļoti izteikti traucējumi:
sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi,
perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi,
nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana
80-100
8.
Acu un
to palīgorgānu slimības (traumas)
(SSK-10:A18; B31; B58; C69;
H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)
8.1.
Redzes asuma
samazinājums
8.1.1.
slimības dēļ
Piezīme. Izvērtējot
darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ,
noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu
korekciju
Sk. 1. tabulu
8.1.2.
traumas dēļ
Sk. 2. tabulu
8.2.
Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas
Piezīme. Ekspertīzē
noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja
redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju
zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas
patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru
nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai
8.2.1.
afakija (bez
papildu redzes traucējumiem)
8.2.1.1.
vienā acī
10
8.2.1.2.
abās acīs
15
8.2.1.3.
vienā acī, ja otra acs ir
praktiski akla vai acs trūkst
25
8.2.1.4.
ar implantētu mākslīgo lēcu
vienā vai abās pusēs
5
8.2.2.
plakstiņa
noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes,
plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī
plakstiņa saaugums
8.2.2.1.
vienā acī
8.2.2.1.1.
acs pilnīgi aizvērta
20
8.2.2.1.2.
citādi
10
8.2.2.2.
abās acīs
8.2.2.2.1.
acs pilnīgi aizvērta
40
8.2.2.2.2.
citādi
20
8.2.3.
oftalmoplēģija
8.2.3.1.
totāla
30
8.2.3.2.
citādi
10
8.2.4.
rētaina asaru kanālu vai
asaru-deguna kanālu necaurlaidība
10
8.2.5.
homonīmā
hemianopsija
8.2.5.1.
pilnīga
hemianopsija, kvadrantu hemianopsija
8.2.5.1.1.
homonīmā hemianopsija
40
8.2.5.1.2.
bitemporālā hemianopsija
25
8.2.5.1.3.
binazālā hemianopsija
10
8.2.5.1.4.
homonīmā kvadrantu
hemianopsija augšā
20
8.2.5.1.5.
homonīmā kvadrantu
hemianopsija apakšā
30
8.2.5.1.6.
hemianopsija, ja otra acs ir
praktiski akla vai acs trūkst
60
8.2.5.2.
nepilnas
hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju
zaudējuma procenti jāpazemina par 5-10 % atkarībā no
defekta lieluma
8.2.6.
sašaurinājumi
redzeslaukā (maksimālais diametrs)
8.2.6.1.
sašaurinājums
vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls,
t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu
robežās
8.2.6.1.1.
100 grādu robežās
5
8.2.6.1.2.
60 grādu robežās
10
8.2.6.1.3.
20 grādu robežās
15
8.2.6.1.4.
10 grādu robežās
25
8.2.6.2.
sašaurināts
redzeslauks katrai acij
8.2.6.2.1.
100 grādu robežās
15
8.2.6.2.2.
60 grādu robežās
30
8.2.6.2.3.
20 grādu robežās
70
8.2.6.2.4.
10 grādu robežās
90
8.2.6.3.
vienīgajā acī, ja
otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst
8.2.6.3.1.
100 grādu robežās
40
8.2.6.3.2.
60 grādu robežās
60
8.2.6.3.3.
20 grādu robežās
90
8.2.6.3.4.
10 grādu robežās
95
8.2.7.
lielas skotomas,
t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna,
binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs
trūkst
8.2.7.1.
vismaz 1/3 redzeslauka
neaptver
20
8.2.7.2.
vismaz 2/3 redzeslauka
neaptver
50
8.2.8.
hroniska asinsvadu
trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais
apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu,
ja
8.2.8.1.
asinsvadu trakta iekaisuma
paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk
40
8.2.9.
tīklenes
atslāņošanās
8.2.9.1.
pēc veiktās
ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām
redzes funkcijām
8.2.9.1.1.
pirmo gadu pēc operācijas
60
8.2.9.1.2.
otro gadu pēc operācijas
30
8.2.9.1.3.
trešo gadu pēc operācijas un
vēlāk
15
8.2.9.2.
ja ir recidivējoša
tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās
acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas
rezultātu un saglabātām redzes funkcijām
8.2.9.2.1.
pirmos trīs gadus pēc pēdējās
operācijas
60
8.2.9.2.2.
divus gadus pēc
8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa
30
8.2.9.2.3.
trīs gadus pēc
8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa
15
8.2.9.3.
tīklenes
atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir
praktiski akla vai acs trūkst
8.2.9.3.1.
novēro piecus gadus, darbspēju
zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā
60
8.2.9.3.2.
pēc pieciem gadiem un
vēlāk
40
8.2.10.
glaukomas gadījumā
darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā
glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma
samazinājumu un izmaiņas redzes laukā
8.2.11.
šķielēšanas
gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs
tikai no redzes traucējumiem
8.2.12.
medicīniski
apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā
8.2.12.1.
piecu gadu
ciklā
8.2.12.1.1.
ja audzējs norobežots acs
ābolā (arī ja acs ābols izņemts)
60
8.2.12.1.2.
citādi
līdz 80
8.2.12.2.
pēc piecu gadu
novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja
recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc
redzes funkcijām
8.2.13.
diabētiska retinopātija
Piezīme.
Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai
no redzes traucējumiem
9.
Ausu un
aizauss paugura slimības (traumas)
(SSK-10:H60-H95; S08.1)
9.1.
Posttraumatisks, strutains
vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)
5-10
9.2.
Posttraumatisks epitimpanīts,
kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām
10-20
9.3.
Auss gliemežnīcas
vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)
9.3.1.
vienas auss
5
9.3.2.
abu ausu
10
9.4.
Vienpusēja
vājdzirdība
9.4.1.
III-IV pakāpe
0-10
9.4.2.
V pakāpe vai kurlums
10-20
9.5.
Abpusēja
vājdzirdība
9.5.1.
I-II pakāpe
0-10
9.5.2.
III pakāpe
10-20
9.5.3.
IV pakāpe
20-30
9.5.4.
V pakāpe vai kurlums
45
9.6.
Vestibulārās
funkcijas traucējumi
9.6.1.
galvas reiboņi lēkmju veidā
(1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara
traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes
10-20
9.6.2.
galvas reiboņi lēkmju veidā
(3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara
traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes
30-50
9.6.3.
galvas reiboņi lēkmju veidā
(biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un
līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes
60-70
9.7.
Bungādiņas plīsums, kas nerada
dzirdes pasliktināšanos
0-5
10.
Asinsrites sistēmas slimības (traumas)
(SSK-10:I00-I99; S26)
10.1.
Iedzimtas un
iegūtas sirdskaites
10.1.1.
iegūtas un iedzimtas
sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska
ritma traucējumiem
0-20
10.1.2.
iegūtas un iedzimtas
sirdskaites ar II-III funkcionālās klases sirds mazspēju
un/vai zema riska ritma traucējumiem
30-50
10.1.3.
iegūtas un iedzimtas
sirdskaites, kas norit ar hronisku III-IV funkcionālās
klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma
traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam
veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru
implantācijas
60-90
10.2.
Primārās
kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas,
restriktīvās)
10.2.1.
ar hronisku II-III
funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma
traucējumiem
30-59
10.2.2.
ar hronisku III funkcionālās
klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma
traucējumiem
60-79
10.2.3.
ar IV funkcionālās klases
sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem
80-100
10.3.
Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:
a) pamatslimības;
b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām
klasēm;
c) ritma traucējumiem
10.4.
Hroniska sirds
mazspēja
10.4.1.
hroniska sirds
mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu
ievainojuma
10.4.1.1.
II funkcionālā klase
10-20
10.4.1.2.
III funkcionālā klase
60-79
10.4.1.3.
IV funkcionālā klase
80-100
10.5.
Primāra arteriāla
hipertensija
10.5.1.
arteriāla
hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi,
norit ar
10.5.1.1.
mērķa orgānu bojājumiem un
pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to
funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas
funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi,
neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)
30-59
10.5.1.2.
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem
stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem
(hroniskas sirds mazspējas
III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma
traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam
veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru
implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju,
neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos:
koronāros, nieru, tīklenes)
60-95
11.
Elpošanas sistēmas slimības (traumas)
(SSK-10: J00-J99; S20-S29;
T27)
11.1.
Pilns deguna trūkums (kaula,
skrimšļa un mīksto audu)
60-75
11.2.
Deguna mīksto audu trūkums
(deguna spārnu un galiņa)
45
11.3.
Deguna galiņa vai deguna
spārnu trūkums
20
11.4.
Traucēta elpošana
caur degunu (deguna eju sašaurinājums)
11.4.1.
ievērojama vienpusēja, mērena
abpusēja
5-10
11.4.2.
smaga vienpusēja, izteikta
abpusēja
15
11.4.3.
pilnīgs eju sašaurinājums ar
stipri apgrūtinātu elpošanu
20
11.5.
Rīkles vai
balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ
11.5.1.
vieglas pakāpes balss
aizsmakums fiziskas slodzes laikā
10
11.5.2.
disfonija un viegli elpošanas
traucējumi miera stāvoklī
20-24
11.5.3.
pastāvīga traheostoma un
afonija (balss zudums)
50
11.6.
Atlieku izmaiņas
pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa,
hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu
bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi
11.6.1.
I pakāpe (FEV1 60-80 % no
NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC)
60-80 % no NR)
10-24
11.6.2.
II pakāpe (FEV1 40-60 %
no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC)
40-60 % no NR)
25-59
11.6.3.
III pakāpe (FEV1
60-100
11.7.
Pulmonektomija (plaušas
izņemšana)
50
11.8.
Atkarībā no
procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes
vienīgajā plaušā
11.8.1.
II pakāpe
60-75
11.8.2.
III pakāpe
75-100
11.9.
Krūškurvja
deformācija
11.9.1.
mēreni ierobežotas krūškurvja
kustības, 0-I pakāpes elpošanas mazspēja
0-20
11.9.2.
izteikti ierobežo …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.