Par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-2/49 Rīgā 2019.gada 4.aprīlī Par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmo daļu atstādinu Nilu Ušakovu no Rīgas domes (turpmāk - Dome) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem. [1.] Likumos noteikto pienākumu nepildīšana un normatīvo aktu pārkāpumi, kurus Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pieļāvis kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (turpmāk - Rīgas satiksme attiecīgā locījumā) kapitāla daļu turētāja pārstāvis [1.1.] Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžets ir apstiprināts ar Domes 2016.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.231 (prot. Nr.85, 4.§) "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.231).1 Ar Domes 2017.gada 21.jūnija saistošajiem noteikumiem (prot Nr.95, 1.§) Nr.262 "Grozījumi Rīgas domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu"" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.262)2 Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā 2017.gadam 4.sadaļā "Finansēšana" no pamatbudžeta noteikts ieguldījums pašu kapitālā Rīgas satiksmei 8 800 000 euro apmērā.3 Paskaidrojuma raksta par grozījumiem Domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu" 16.lapā saistībā ar skaidrojumu par pašvaldības budžeta finansēšanas daļu norādīts, ka ir precizēts budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā no 31 720 858 euro uz 92 391 718 euro, pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības 2016.gada konsolidēto pārskatu par budžeta izpildi. Aizņēmums 1 486 087 euro apmērā tiks piesaistīts 2016.gadā uzsāktajiem un pārejošajiem objektiem - ielu seguma atjaunošanai. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Mežaparka Lielā estrāde" rekonstrukcijai papildu aizņēmums 3 805 318 euro un Rīgas satiksmei ieguldījums pašu kapitālā 8 800 000 euro Rīgas satiksmes 2017.gada 8.jūnija valdes sēdes protokolu Nr.8.4 Paskaidrojuma rakstu ir parakstījis Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Ar Domes 2017.gada 15.novembra saistošajiem noteikumiem (prot Nr.11, 132.§) Nr.11 "Grozījumi Rīgas domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu"" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.11)5 Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā 2017.gadam 4.sadaļā "Finansēšana" no pamatbudžeta noteikts ieguldījums pašu kapitālā Rīgas satiksmei 9 632 000 euro apmērā, kopā 2017.gadā 18 432 000 euro apmērā.6 Paskaidrojuma raksta par grozījumiem Domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu" 17.lapā saistībā ar skaidrojumu par pašvaldības budžeta finansēšanas daļu norādīts, ka veikti ieguldījumi pašu kapitālā Rīgas satiksmei 9 632 000 euro apmērā, pamatojoties uz Rīgas satiksmes 2017.gada 31.oktobra valdes sēdes protokolu Nr.17.7 Paskaidrojuma rakstu ir parakstījis Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Tādā veidā saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētā kopbudžeta informāciju un paskaidrojošajiem dokumentiem, kas apstiprināti Domes sēdēs, 2017.gadā kopējais Rīgas pilsētas pašvaldības ieguldījums Rīgas satiksmes pašu kapitālā kopā sastāda 18 432 000 euro. Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešajā daļā noteikts, ka pašvaldības konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskatiem noteikto kārtību. Pašvaldības gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu. Saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē pieejamo informāciju Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskats parakstīts 2018.gada 26.martā un pieņemts 2018.gada 7.maijā. Gada pārskatu parakstījis Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumu Nr.1115 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (spēkā līdz 2018.gada 30.jūnijam) 77.4.apakšpunktu pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta izpildi, par speciālā budžeta izpildi un par ziedojumu un dāvinājumu izpildi un aizpilda: 77.4.1.ieņēmumu un finansēšanas sadaļu - kopā pašvaldībai pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām; 77.4.2. izdevumu sadaļu - katrai funkcijai un apakšfunkcijai atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā, norādot izdevumu ekonomiskās kategorijas pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām. Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapu Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi", konstatējams, ka veidlapas 5453.rindā postenī "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas" ar budžeta klasifikācijas kodu F55010013 iegrāmatoti 19 232 000 euro. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumu Nr.875 "Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju" (turpmāk - MK noteikumi Nr.875) 1.punktu šie noteikumi nosaka budžetu finansēšanas klasifikāciju, kuru piemēro normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteikto budžetu plānošanā, uzskaitē un pārskatu sagatavošanā. MK noteikumu Nr.875 5.2.apakšpunktā noteikts, ka klasifikācijas koda otrā zīme apzīmē darījumu iedalījumu finanšu instrumentu kategorijās, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr.875 5.2.6.apakšpunktu kategorija F50010000 "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" ietver ieguldījumu kapitālos, tas ir, akciju vai daļu darījumu neto vērtību, kura neietver vērtību ietekmējošās izmaiņas. MK noteikumu Nr.875 5.3.apakšpunktā noteikts, ka klasifikācijas koda trešā zīme apzīmē apakškategoriju iedalījumu, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr.875 5.3.4.apakšpunktu apakškategorija F55010000 "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā, neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas, un ieguldījumi starptautisko organizāciju kapitālā" ietver ieguldījumu darījumus komersantu pašu kapitālā (tai skaitā akciju un daļu ieguldījumu darījumus komersantu kapitālā), neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas un atsevišķi nodalot iegādes un pārdošanas darījumus, kas summā veido darījumu neto vērtību, kura neietver vērtību ietekmējošās izmaiņas. Šajā grupā norāda ieguldījumus pamatkapitālā, nodalot līdzdalības radniecīgo un asociēto komersantu kapitālos, ieguldījumus biržās kotētu un biržās nekotētu komersantu kapitālos, kā arī ieguldījumus starptautisko organizāciju kapitālā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.875 5.9.3.apakšpunktu klasifikācijas koda devīto zīmi piemēro, nosakot apakškategorijas "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā, neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas, un ieguldījumi starptautisko organizāciju kapitālā" iedalījumu: (devītā zīme 3) "Līdzdalība radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akciju sabiedrības" ietver pārējo ieguldījumu darījumus (atsevišķi nodalot iegādes un pārdošanas darījumu vērtību, kura neietver vērtību ietekmējošās izmaiņas) finanšu ieguldījumiem radniecīgo komersantu kapitālos, kas nav akciju sabiedrības. Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapu Nr.2 - NP "Naudas plūsmas pārskats" konstatējams, ka veidlapas 62.rindā ar kodu B.2.5. pie posteņa ar nosaukumu "Līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā, akciju un vērtspapīru iegāde" pamatbudžeta kolonnā iegrāmatoti 19 232 000 euro.8 Kā izriet no skaidrojuma valsts konsolidētajam naudas plūsmas pārskatam, ieguldījumu darbības naudas plūsma veidojas no aktīvu iegādes, kas paredzēti budžeta iestāžu funkciju nodrošināšanai, ienākumu gūšanai un naudas plūsmas radīšanai nākotnē, un no šādu aktīvu pārdošanas. Ieņēmumos vai izdevumos no ieguldījumu darbības uzskaita naudas līdzekļus: • par valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumiem vai izdevumiem, kas saņemti par pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un citu ilgtermiņa aktīvu pārdošanu vai samaksāti par pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu izveidošanu vai iegādi; • par valsts un pašvaldību budžetu iestāžu ieņēmumiem vai izdevumiem, kas saņemti vai samaksāti par līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā; • par valsts budžeta finanšu uzskaites ieņēmumiem vai izdevumiem no parāda vērtspapīru pārdošanas un ieguldījuma vērtspapīru iegādes, kapitāla daļām citos uzņēmumos (izņemot tos, kas iekļauti naudas plūsmas pārskatā kā naudas ekvivalenti, kā arī tos, kas iegādāti tirdzniecības nolūkā). Ieņēmumus vai izdevumus, kas saņemti vai samaksāti par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tai skaitā nākotnes darījumu līgumiem (fx forward), mijmaiņas līgumiem (CCIRS), izņemot gadījumus, kad ar tiem saistītie saņemtie maksājumi uzrādīti kā finansēšanas darbības naudas plūsma.9 Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapu Nr.7-1. "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats", konstatējams, ka veidlapas 17.rindā ar finansēšanas klasifikācijas kodu F55 01 00 03 Rīgas satiksmei kolonnā "Darījumi (+,-)" iegrāmatots palielinājums 18 432 000 euro. Veidlapas 19.rindā redzams, ka ar šo pašu finansēšanas klasifikācijas kodu iegrāmatots palielinājums 800 000 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas veselības centrs".10 Minēto palielinājumu summu kopsumma veido Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" un veidlapā Nr.2 - NP "Naudas plūsmas pārskats" konstatēto iegrāmatojumu attiecīgi - postenī "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas" un postenī "Līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā, akciju un vērtspapīru iegāde" kopsummu - 19 232 000 euro. Eiropas Savienības terminu vārdnīcā termins "ieguldījums" tiek definēts kā naudas ieguldīšana resursos (piemēram, ēkās), akcijās, depozītos u. c. veidos, lai palielinātu naudas vērtību un gūtu ienākumus.11 Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata skaidrojumā norādīts, ka uz 2017.gada 31.decembri ilgtermiņa finanšu ieguldījumi radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtēti pēc pašu kapitāla metodes, pamatojoties uz pēdējiem auditētajiem kapitālsabiedrību finanšu pārskatiem, pēc piesardzības principa papildus atzīstot tekošā gada zaudējumus saskaņā ar operatīvajiem datiem. Tekošā gada peļņa saskaņā ar operatīvajiem datiem netiek atzīta. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību, kurās Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder kapitāla daļas, iesniegtajiem finanšu pārskatiem, ir veikta ikgadējā ieguldījumu pārvērtēšana pēc pašu kapitāla metodes uz auditēto pārskatu datiem par 2016.gadu un aktīvu novērtēšana ar piesardzības principu par plānotajiem zaudējumiem 2017.gadā, saskaņā ar operatīvās informācijas datiem par pašu kapitāla izmaiņām, 2017.gadā kopsummā ir samazinājusies par 10 469 181 euro, no kuriem līdzdalība Rīgas satiksmē ir samazinājusies par 18 343 599 euro. Pārskata gadā Rīgas pilsētas pašvaldība veikusi ieguldījumus radniecīgo kapitālsabiedrību pamatkapitālā kopsummā EUR 2 307 600 un pašu kapitālā kopsummā par EUR 18 432 000, tai skaitā, Rīgas satiksmē ieguldīti nekustamie īpašumi EUR 474 900 vērtībā un pašvaldības naudas līdzekļi EUR 18 432 000 vērtībā, kurus Rīgas satiksme ir iekļāvusi tekošā perioda pelņas un zaudējumu aprēķinā. Lai patiesāk atspoguļotu darījumu būtību, pārskatā šī summa ir uzrādīta kā darījumu palielinājums un attiecīgi koriģēts kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma rezultāts par 2017.gadu, kas atspoguļots veidlapas Nr.7-1 "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats" ailē "Pārvērtēšana(+,-)/ vērtības samazinājums(+,-).12 Rīgas satiksmes konsolidētais gada pārskats par 2017.gadu apstiprināts Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē 2018.gada 22.maijā, protokols Nr.2. Dalībnieku sapulces protokolu parakstījis Nils Ušakovs. Iepazīstoties ar Rīgas satiksmes konsolidētā gada pārskata par 2017.gadu Finanšu pielikuma 2.daļu, konstatējams, ka (5) sadaļā "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" 2017.gadā norādīts finansējums no pašvaldības budžeta 1), 2 - 18 432 000 euro apmērā. Paskaidrojumā norādīts, ka: 1) saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.262 Rīgas satiksmei piešķirts papildus finansējums iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai 8 800 000 euro apmērā; 2) saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.11 Rīgas satiksmei piešķirts papildus finansējums iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai 9 632 000 euro apmērā; Tādējādi secināms, ka: kaut arī saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētā kopbudžeta informāciju un paskaidrojošajiem dokumentiem, kas apstiprināti Domes sēdēs, Domes deputātiem balsojot, 2017.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība ieguldījusi Rīgas satiksmes pašu kapitālā 18 432 000 euro un 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" atspoguļojusi tos iegrāmatojumā ar budžeta klasifikācijas kodu F55010013 "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas", turpretī Rīgas satiksme šos finanšu līdzekļus 2017.gada pārskatā atspoguļojusi kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, skaidrojot tos kā pašvaldības piešķirto papildus finansējumu iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai, kas tādā veidā neatbilst pēc būtības ne Saistošo noteikumu Nr.231 1.pielikumā (Saistošo noteikumu Nr.262 un Saistošo noteikumu Nr.11 redakcijā) "Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2017.gadam" atspoguļotajai informācijai, ne saskaņā ar Domes veiktajā grāmatojumā pārskatā par budžeta izpildi, kas ir kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas, atspoguļotajam mērķim, kam pašvaldības finanšu līdzekļu pārskaitījums ticis veikts. Juridiskajā literatūrā izlasāms, ka sabiedrības pašu kapitāls ir grāmatvedības uzskaitē lietots jēdziens, ar ko saprot starpību starp sabiedrībai piederošajiem aktīviem un parādsaistībām. Pašu kapitāla avoti, kas to veido, ir sabiedrības pamatkapitāls, daļu uzcenojums, rezerves (obligātās vai brīvprātīgi izveidotās) un nesadalītā peļņa. Atsevišķās ārvalstu tiesību sistēmās (piemēram, Zviedrijā) atzīst un regulē dalībnieku tiešus ieguldījumus sabiedrības pašu kapitālā vai arī tādi nav tieši aizliegti un nerada nodokļu sekas (piemēram, Igaunijā), tādēļ bieži tiek pielietoti praksē, risinot situācijas, kad nepieciešams uz laiku novērst pašu kapitāla vai apgrozāmo līdzekļu problēmas. Taču Latvijas tiesību sistēmā tieši ieguldījumi nav regulēti. Izvērtējot piemērojamās tiesību normas, jāsecina, ka sabiedrības dalībnieku finanšu atbalsts, neradot nodokļu konsekvences, pieļaujams tikai, veicot Komerclikumā (turpmāk - KcL) regulēto ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā (pamatkapitāla palielināšana) vai uz laiku piešķirot sabiedrībai aizdevumu. Pēdējais risinājums ir noderīgs gadījumā, ja nepieciešams risināt īslaicīgas apgrozāmo līdzekļu problēmas vai piesaistīt papildu finanšu līdzekļus attīstības plānu realizācijai un dalībniekiem saņemt atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem procentu maksājuma veidā. Tomēr aizdevumu piešķiršana nerisina pašu kapitāla problēmas. Tā kā tiešas iemaksas pašu kapitālā likumā nav regulētas, pie tam, ņemot vērā tiesu praksi, no uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas viedokļa tiešas dalībnieku iemaksas pašu kapitālā (rezervēs) var tikt vērtētas kā dāvinājums, tad vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījumu veids ir pamatkapitāla palielināšana KcL paredzētajā veidā un kārtībā.13 No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra prakses izriet, ka nauda, kas iemaksāta sabiedrības kontā pirms dalībnieka lēmuma, nevar tikt uzskatīta par naudu, kas iemaksāta pamatkapitāla palielināšanas ietvaros, pamatojoties uz dalībnieka lēmumu atbilstoši pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. Nauda, ko sabiedrības dalībnieks iemaksā sabiedrības kontā pirms lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas, ir uzskatāma par dalībnieka aizdevumu sabiedrībai, no kura dalībniekam rodas prasījuma tiesības pret sabiedrību. Prasījuma tiesību apmaiņa pret sabiedrības kapitāla daļām jeb parāda kapitalizācija ir uzskatāma par mantisko ieguldījumu. Šādā gadījumā ieguldījuma priekšmets ir prasījuma tiesība pret sabiedrību, kura, pārejot sabiedrībai, izbeidzas ar sakritumu. Līdz ar to prasījuma tiesību var ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, palielinot to.14 Tādējādi secināms, ka saskaņā ar KcL noteikumiem vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījumu veids sabiedrībā ir pamatkapitāla palielināšana KcL paredzētajā veidā un kārtībā. Savukārt maksājumi, ko dalībnieki veic sabiedrībai, nepalielinot pamatkapitālu, ir uzskatāms par aizdevumu vai dāvinājumu, kam nav ieguldījuma rakstura. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) 2.panta trešajā daļā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos publiskas personas komercdarbības pamatus, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus. Kapitālsabiedrība šā likuma izpratnē nav privātpersona. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta judikatūru, publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām.15 Minētais ļauj secināt, ka uz pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību, jo īpaši rīcībā ar finanšu līdzekļiem, ko piešķīrusi atvasināta publiska persona - pašvaldība, ir attiecināmi arī Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas noteikumi, proti, ka jebkurai rīcībai ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu jābūt likumīgai un jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, ir tiesības dibināt kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Publiskās personas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldīšanas jautājumus atsevišķi reglamentē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Pārvaldības likums) noteikumi. Pārvaldības likuma 2.pantā noteikts, ka likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Likuma "Par pašvaldībām" 62.panta 11.punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos. Savukārt Pārvaldības likuma 14.panta pirmā daļa noteic - ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Saskaņā ar Pārvaldības likuma 14.panta pirmo daļu Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pilda Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus. Pārvaldības likuma 62.pantā ir noteikts, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. Pārvaldības likuma 63.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības pamatkapitālu var palielināt: 1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu; 2) pēc tam, kad gada pārskats vai saimnieciskās darbības pārskats par īsāku laikposmu nekā gads apstiprināts, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām. Minētā panta otrā daļa noteic, ka ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt Pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas 9.punktā noteikts, ka tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu. Saistībā ar finanšu līdzekļiem 18 432 000 euro apmērā, ko Dome 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" atspoguļojusi iegrāmatojumā ar budžeta klasifikācijas kodu F55010013 "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas" Rīgas satiksmes dalībnieku sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu, nav pieņemts, tā vietā Rīgas satiksmei šos finanšu līdzekļus 2017.gada pārskatā, ko apstiprinājusi Rīgas satiksmes dalībnieku sapulce un parakstījis Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs - Nils Ušakovs, atspoguļojot kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus. Tādējādi, ņemot vērā to, ka tikai un vienīgi pamatkapitāla palielināšana normatīvajos aktos paredzētajā veidā apstiprinātu Domes pieņemtajā 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā ietvertā finanšu līdzekļu ieguldījuma 18 432 000 euro apmērā kapitāla daļu iegādei līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas, likumpamatotu izlietojumu, secināms, ka Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs - Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, nenodrošinot dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanu par pamatkapitāla palielināšanu, ir pārkāpis Pārvaldības likuma 62.panta, 63.panta un 66.panta pirmās daļas 9.punkta noteikumus. Savukārt, kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs, pieļaujot Rīgas satiksmei šos finanšu līdzekļus 2017.gada pārskatā atspoguļot kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, un neizlietojot tos saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi, Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pārkāpis Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas noteikumus. Papildus - neieguldot Domes 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzētos finanšu līdzekļus Rīgas satiksmes pamatkapitālā, bet iekļaujot pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos, attiecīgi nenodrošinot tos ar atbilstošu skaitu jaunu kapitāla daļu Domei kā kapitāla daļu turētājai atbilstoši ieguldījuma kapitāla daļu iegādei būtībai, ir pieļauts normatīvajiem aktiem neatbilstošs Domes mantas samazinājums, turklāt nesamazinot Rīgas satiksmes zaudējumus. Vienlaikus saskaņā ar Rīgas satiksmes oficiālajā tīmekļvietnē esošo informāciju Rīgas satiksmes uzkrātie zaudējumi uz 2016.gada 31.decembri ar korekciju 15 658 474 euro (atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistību korekcija, attiecinot uz iepriekšējo gadu uzkrātajiem zaudējumiem) apmērā ir 14 604 026 euro, bet uz 2017.gada 31.decembri - 14 611 693 euro.16 Ievērojot minēto, secināms, ka Rīgas satiksme ir strādājusi ar būtiskiem zaudējumiem. Likuma "Par grāmatvedību" 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs, 2018.gada 22.maija dalībnieku sapulcē apstiprinot un parakstot Rīgas satiksmes 2017.gada konsolidēto gada pārskatu ar Domes veiktā ieguldījuma mērķim neatbilstoši atspoguļotu finanšu līdzekļu 18 432 000 euro apmērā izlietojumu ir pārkāpis arī likuma "Par grāmatvedību" 2.panta noteikumus. Domes priekšsēdētāja atbildību konkrētajā situācijā nemīkstina apstāklis, ka likuma "Par grāmatvedību" 2.panta trešās daļas izpratnē uzņēmuma vadītājs kapitālsabiedrībā ir kapitālsabiedrības valde. Pārvaldīšanas likuma 34.pantā ir noteikts, ka atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu vispusīgi izvērtē kapitālsabiedrības finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu. Izvērtējot mērķu īstenošanas progresu, atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis atbilstoši nepieciešamībai pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. Kā arī saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām " 70.panta 2. punktu Dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu, lai pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību. Līdz ar to pašvaldībām ir tiesības kontrolēt pašvaldības ieguldītās mantas un līdzekļu izmantošanas efektivitāti kapitālsabiedrībā, kurā tā ir kapitāla daļu turētāja. Bez tam, minēto rīcību nav pieļaujams uzskatīt par procedūras pārkāpumu un līdz ar to par maznozīmīgu, ievērojot, ka: 1) Rīgas satiksmes sagaidāmā rīcība, atbilstoši normatīvajiem aktiem palielinot Rīgas satiksmes pamatkapitālu par pašvaldības 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzēto ieguldījumu 18 432 000 euro apmērā un faktiskā rīcība minētos finanšu līdzekļus iekļaujot Rīgas satiksmes pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos un izlietojot tos budžetā neparedzētajam mērķim, paredz atšķirīgas sekas; 2) seku atšķirīgais raksturs izpaužas tā, ka pirmajā gadījumā Dome kā kapitāla daļu turētājs no ieguldījuma darbības iegūtu papildu līdzdalību kapitālsabiedrībā kapitāla daļu veidā un tādējādi tiesības uz dividendēm. Savukārt Rīgas satiksmes faktiskās rīcības rezultātā ir secināms, ka Rīgas satiksme pašvaldības ieguldījumu pēc būtības ir izlietojusi kā dāvinājumu, ņemot vērā, ka faktiskā situācija minēto finanšu līdzekļu apmēru neļauj identificēt arī kā aizdevumu, kas neatbilst ieguldījuma darbības būtībai. 3) līdz ar to, ņemot vērā, ka Rīgas satiksmes un Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvja rīcības faktiskās sekas pretstatā sagaidāmajām vēlamajām sekām no normatīvajiem aktiem atbilstošas rīcības, ir radījušas Domes mantas samazinājumu un rezultējušās Pārvaldības likuma 62.panta, 63.panta un 66.panta pirmās daļas 9.punkta noteikumu pārkāpumā, kā arī Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumā, tādējādi konstatējot šīs rīcības būtisku cēlonisko ietekmi augstāk konstatēto normatīvo aktu pārkāpumu saistībā, kas šo rīcību neļauj kvalificēt kā maznozīmīgu. Augstākās tiesas Civillietu departaments 2018.gada 28.jūnija spriedumā lietā Nr.SKC-195/2018 ir atzinis, ka sabiedrības dalībnieks un valdes loceklis, kas rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir lojāls sabiedrībai un neveic darbības, kas apdraud tās mērķu, tostarp peļņas gūšanas un sabiedrības attīstības mērķu, sasniegšanu. Turklāt atbilstoši Civillikuma 2241., 2250. un 2251.pantam ikvienam sabiedrības, tostarp sabiedrības ar ierobežotu atbildību, dalībniekam ir lojalitātes pienākums pret sabiedrību, kas nozīmē, ka dalībniekam jārīkojas sabiedrības interesēs kā krietnam un rūpīgam saimniekam.17 Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām " 70.panta 2. punktu Dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu, lai pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību. Līdz ar to pašvaldībām ir tiesības kontrolēt pašvaldības ieguldītās mantas un līdzekļu izmantošanas efektivitāti kapitālsabiedrībā, kurā tā ir kapitāla daļu turētāja. Domes priekšsēdētājs - Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs, atbildot uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 21.marta vēstuli Nr.1-132/2534 par paskaidrojuma sniegšanu, ar 2019.gada 28.marta vēstuli Nr.2-14/RD-19-682-nd par minētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem ir sniedzis paskaidrojumu (turpmāk - Paskaidrojums), norādot tālāk minēto: 1) Pārvaldības likums, uz kuru atsaucās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija regulējot jautājumus par pamatkapitāla izmaiņām, taču neregulējot jautājumus par finansējuma novirzīšanu kapitālsabiedrības zaudējumu segšanai, tos ieguldot pašu kapitālā; 2) Pārvaldības likuma 3.panta trešajā daļā esot noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, esot piemērojami KcL noteikumi, kuru tiesību normu jēga un mērķis, kas regulē komercsabiedrību darbību, paredzot nodrošināt komercsabiedrības stabilus finanšu rādītāju esamību; 3) ar Saistošo noteikumu 231 1.pielikumu esot noteikts ieguldījums Rīgas satiksmes pašu kapitālā 18 432 000 euro ar mērķi - zaudējumu samazināšanai nevis pamatkapitāla palielināšanai, kas Rīgas satiksmei, lai segtu zaudējumus, jāparādot peļņas zaudējumu aprēķinā, tādā veidā caur tekošā gada peļņas vai zaudējumu aprēķinu samazinot zaudējumu apmēru vai palielinot peļņas apmēru, kas rezultātā atstājot ietekmi uz iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu apmēru, tos samazinot. Ieguldot pamatkapitālā, Rīgas satiksmes zaudējumi nesamazinātos; 4) gan palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu, gan palielinot kapitālsabiedrības pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumus un rezultātā arī peļņu, tiekot atstāta vienāda ietekme uz Rīgas satiksmes pašu kapitālu, palielinot Domes līdzdalību radniecīgu komersantu kapitālā. Izvērtējot sniegto paskaidrojumu, tas ir novērtējams kritiski un atzīstams par nepamatotu, ņemot vērā, ka: 1) Rīgas pašvaldībai kā publiskai personai ir saistoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas noteikumi, proti, ka jebkurai rīcībai ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu jābūt likumīgai un jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Atbilstoši publisko tiesību principam, publiskajās tiesībās atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu. Kā skaidrots iepriekš, ne Pārvaldības likums, ne KcL neparedz dalībnieku tiešas iemaksas sabiedrības pašu kapitālā, nepalielinot pamatkapitālu. Ne Rīgas pašvaldības 2017.gada konsolidētā kopbudžeta informācija, un jo vairāk - atspoguļotā informācija Domes 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" neliecina, ka Dome 2017.gada budžetā finanšu līdzekļus 18 432 000 euro apmērā būtu paredzējusi kā dotāciju vai aizdevumu. Līdz ar to Domes budžetā noteiktais ieguldījums 18 432 000 euro apmērā nevarēja būs izlietojams nekā citādi, kā vien palielinot Rīgas satiksmes pamatkapitālu un tādējādi nodrošinot Rīgas satiksmes pozitīvu finanšu rādītāju esamību; 2) Kā izriet no Valsts kases skaidrojuma par vērtības samazinājuma kritēriju izvērtēšanu un noteikšanu finanšu ieguldījumiem, budžeta iestādes bilancē līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtē un norāda saskaņā ar izmaksu vai pašu kapitāla metodi. Piemērojot pašu kapitāla metodi, uzskaites vērtību veido: 1) sākotnēji atzīstot: pamatkapitālā iemaksātā nauda; pamatkapitālā ieguldītā manta. 2) katra pārskata perioda beigās: līdzdalību palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrību pašu kapitālā, pamatojoties uz kapitālsabiedrības gada pārskatā norādīto informāciju; līdzdalības vērtību nosaka, reizinot kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ar iestādei piederošo daļu procentu.18 Tādējādi, saskaņā ar norādīto, kā arī no Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapas Nr.7-1. "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats" ailē "Pārvērtēšana(+,-)/ vērtības samazinājums(+,-) redzamās informācijas, un Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata skaidrojumā sniegtās informācijas, kur norādīts, ka līdzdalība Rīgas satiksmē ir samazinājusies par 18 343 599 euro, attiecīgi koriģējot kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma rezultātu par 2017. gadu, kas atspoguļots veidlapas Nr.7-1 "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats" ailē "Pārvērtēšana(+,-)/ vērtības samazinājums(+,-), secināms, ka līdzdalības samazināšana vai palielināšana saistībā ar finanšu līdzekļiem 18 432 000 euro apmērā nebūtu iespējama bez pamatkapitāla palielināšanas, ja šie finanšu līdzekļi sākotnēji netiktu atzīti kā pamatkapitālā iemaksātā nauda, kam obligāti ir nepieciešams dalībnieku sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Līdz ar to secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapas Nr.7-1. "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats" ailē "Pārvērtēšana(+,-)/ vērtības samazinājums(+,-) veiktais samazinājums ir nepamatots. Jo vairāk - Nilam Ušakovam, sniedzot skaidrojumu kā Domes priekšsēdētājam par šo pārkāpumu apstākļiem, ir pamats secināt, ka Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kas saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 62.panta 5.punktu vada Domes finanšu komitejas darbu, kā arī ir parakstījis Saistošo noteikumu Nr.262 un Saistošo noteikumu Nr.11 paskaidrojuma rakstus, kā arī, apstiprinot Rīgas Satiksmes 2017.gada pārskatu un Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskatu, kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir pieļāvis, bet kā Domes priekšsēdētājs - atzinis 18 343 599 euro izlietojumu pretēji Domes 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā noteiktajam un pārskatā par budžeta izpildi skaidri norādītajam mērķim. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmo daļu pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15.pants noteic, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild: 1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas; 2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši likumam "Par budžetu un finanšu vadību". Tātad iepriekšminētās normas tieši un nepārprotami nosaka pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Turklāt, ņemot vērā iepriekš skaidroto par to, ka tiešas iemaksas sabiedrības pašu kapitālā normatīvie akti neparedz, kā arī to, ka Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir parakstījis Saistošo noteikumu Nr.262 un Saistošo noteikumu Nr.11 paskaidrojuma rakstu, kā arī, kā izriet no Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova sniegtās informācijas, sniedzot paskaidrojumu, ir pamats secināt, ka Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs Saistošo noteikumu Nr.262 un Saistošo noteikumu Nr.11 apstiprināšanas brīdī ir apzinājies sekas, kas varētu iestāties, pieļaujot 18 343 599 euro izlietojuma iespēju pretēji ieguldījuma būtībai un maldinājis Domes deputātus, kas balsojuši par izmaiņu Domes 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā apstiprināšanu, dodot deputātiem pamatu uzskatīt, ka viņi balsojuši par ieguldījuma 18 343 599 euro Rīgas satiksmei, kura izlietojums atbildīs ieguldījuma būtībai, bet patiesībā apstiprinājuši dāvinājumu, kas nav atzīstams arī par dotāciju. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka publiska persona, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana privātpersonas vai citas kapitālsabiedrības īpašumā, kā arī kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana publiskas personas īpašumā. Tādējādi Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pārkāpis Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmās daļas noteikumus un likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15.panta noteikumus, kā arī atzīstot 18 343 599 euro izlietojumu pretēji Domes 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā noteiktajam un pārskatā par budžeta izpildi skaidri norādītajam mērķim, kas šo finanšu līdzekļu piešķīrumu pēc būtības kvalificē kā dāvinājumu - arī Izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.panta pirmo daļu. Lai gan tas nav patstāvīgs pamats šā rīkojuma izdošanai, tomēr bez ievērības nav atstājams, ka šajā punktā aprakstītajā veidā 2016.gadā Rīgas satiksme ir saņēmusi 10 000 000 euro, tādējādi Domes sagaidāmās mantas attiecībā uz tiesībām uz līdzdalību Rīgas satiksmē atrāvuma negatīvo finansiālo ietekmi palielinot līdz 28 432 000 euro. [1.2.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - Ministrija) 2019.gada 20.februāra vēstulē Nr.1-32/1515 Domei, 2019.gada 27.februāra vēstulē Nr.1-132/1727 un 2019.gada 1.marta vēstulē Nr.1-32/1852 Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam pieprasīja izsniegt Rīgas satiksmes uzdevumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ernst & Young Baltic" sagatavotā neatkarīgas biznesa pārbaudes ziņojuma kopiju un Rīgas satiksmes atsevišķu iepirkumu un to rezultātā noslēgto līgumu juridisku izvērtējumu un iespējamo risku analīzes ziņojuma kopiju (turpmāk - Pārbaudes ziņojumi). Ministrija 2019.gada 27.februāra vēstulē Nr.1-132/1727 Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam paskaidroja, ka Ministrijai ir tiesības iepazīsties ar ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar pašvaldību un tās kapitālsabiedrību darbību, lai izpildītu likuma "Par pašvaldībām" noteiktās pārraudzības funkcijas, un 2019.gada 27.februāra vēstulē Nr.1-132/1727 Domes priekšsēdētājam pieprasīja sniegt šo informāciju līdz 2019.gada 1.martam, savukārt 2019.gada 1.marta vēstulē Nr.1-32/1852 - līdz 2019.gada 4.martam. Pieprasīto informāciju Ministrija nesaņēma, bet ir saņēmusi Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova 2019.gada 1.marta vēstuli Nr.2-14/RD-19-476-nd. Vēstulē skaidrots, ka Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nevarot izpildīt Ministrijas pieprasījumu, jo pieprasītā informācija vairs neesot Domes priekšsēdētāja rīcībā. Tā esot nosūtīta atpakaļ Rīgas satiksmei, lūdzot pašreizējai Rīgas satiksmes pagaidu valdei izvērtēt iespējamo pamatu bijušo valdes locekļu atbildībai atbilstoši Pārbaudes ziņojumos norādītajām rekomendācijām, lai Domes priekšsēdētājs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis saskaņā ar Pārvaldības likuma 65.panta otro daļu un 66.panta pirmās daļas 6.punktu varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu vai atteikšanos no prasības pret bijušajiem valdes locekļiem. Vienlaikus Ministrija 2019.gada 4.februāra vēstulē Nr.1-13/1000 Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam lūdza nosūtīt Ministrijai Rīgas satiksmes pagaidu valdes ziņojumu. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs 2019.gada 10.februāra vēstulē Nr.2-14/RD-19-411-nd Ministrijai norāda, ka Rīgas satiksmes pagaidu valdes 2019.gada 20.decembra ziņojums kapitāla daļu turētāja pārstāvim ietverot komercnoslēpumu saturošu informāciju, un ar to varot iepazīties pie kapitāla daļu turētāja pārstāvja. Saskaņā ar Pārvaldības likuma 14.panta pirmo daļu Domes priekšsēdētājs pilda Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, ir tiesības dibināt kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Savukārt, saskaņā ar Pārvaldības likuma 2.pantu Pārvaldības likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 70.panta pirmās daļas otro punktu Dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu, lai pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību. Līdz ar to pašvaldībām ir tiesības kontrolēt pašvaldības ieguldītās mantas un līdzekļu izmantošanas efektivitāti kapitālsabiedrībā, kurā tā ir kapitāla daļu turētāja. Turklāt Pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par prasības celšanu pret valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā. Ievērojot minēto un to, ka kapitālsabiedrības valde nodrošina kapitālsabiedrības vadības un pārstāvības funkcijas, kas nesatur iepriekšējo valdes locekļu atbildības izvērtēšanu, pašvaldības domes priekšsēdētājam kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim patstāvīgi ir pienākums izvērtēt prasības celšanu pret bijušajiem valdes locekļiem vai par atteikšanos no prasības pret viņiem. Tādējādi nav pieļaujams, ka Rīgas satiksmes kapitāla daļa turētāja rīcībā nav Pārbaudes ziņojuma un Rīgas satiksmes atsevišķu iepirkumu un to rezultātā noslēgto līgumu juridiskā izvērtējumu un iespējamo risku analīzes ziņojuma. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmās daļas pirmo teikumu, ja pašvaldības domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Līdz ar to Ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt jebkādu informāciju no pašvaldības domes priekšsēdētāja, kas attiecas uz pašvaldības domes priekšsēdētāja kompetenci, jo citādi Ministrija nevarētu veikt pašvaldību pārraudzības funkciju, kas Ministrijai noteikta ar likumu "Par pašvaldībām". Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministrijai ir tiesības Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam pieprasīt un Domes priekšsēdētājam ir pienākums izsniegt Ministrijai Pārbaudes ziņojuma kopiju, Rīgas satiksmes atsevišķu iepirkumu un to rezultātā noslēgto līgumu juridisku izvērtējumu un iespējamo risku analīzes ziņojuma kopiju un Rīgas satiksmes pagaidu valdes 2019.gada 20.decembra ziņojuma kapitāla daļu turētāja pārstāvim kopiju. Tāpat arī Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ir pienākums patstāvīgi izvērtēt bijušo valdes locekļu atbildību, nevis norobežoties no šā pienākuma izpildes, uzdodot to veikt pašreizējai Rīgas satiksmes valdei. [1.3.] Rīgas satiksme 2016.gada 10.oktobra ārkārtas dalībnieku sapulci (protokols Nr.5) ir sasaukusi Rīgas satiksmes valde. Dalībnieku sapulce tās faktiskās norises dienā un tajā ir izskatīti šādi jautājumi: 1) par grozījumiem Investīciju plānā 2015.-2017.gadam; 2) par līguma "Par aizdevumu piešķiršanu investīciju projektu finansēšanai" noslēgšanu; 3) par līguma "Par ar ūdeņradi darbināmo transportlīdzekļu piegādi" noslēgšanu. Minētajā dalībnieku sapulcē Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs ir piekritis: 1) Rīgas satiksmes investīciju plāna 2015.-2017.gadam, kas ir Rīgas satiksmes 2016.gada 29.februāra dalībnieku sapulcē apstiprinātā 2016.gada budžeta 12.pielikums, grozījumiem; 2) Rīgas satiksmes aizdevumu līguma (tai skaitā komercķīlas un/vai ķīlas (hipotēkas) līguma) ar AS "SEB banka" slēgšanai, ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 60.panta otrajā daļā noteikto nogaidīšanas termiņu; 3) Rīgas satiksmes līguma "Par ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu piegādi" (tai skaitā ķīlas līguma) ar "SOLARIS Bus & Coach" S.A. slēgšanai. Minētos lēmumus Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs ir pieņēmis bez Domes Īpašuma departamenta atzinuma (viedokļa). Pārvaldības likuma 70.panta trešā daļa noteic, ka valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pārvaldības likuma 70.panta piektā daļa noteic, ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato dalībnieku sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs. Vienlaikus Pārvaldības likuma 73.panta trešā daļa noteic, ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 69.panta otrajā un trešajā daļā vai 70.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces. Savukārt Pārvaldības likuma 74.panta trešā daļa noteic, ka dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem). Ievērojot minēto, Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvim ir pienākums nodrošināt Pārvaldības likuma normu ievērošanu. Pārvaldības likuma 14.panta ceturtā daļa noteic, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē. Savukārt Rīgas pilsētas domes 2013.gada 18.jūnija iekšējo noteikumu "Rīgas domes Īpašuma departamenta nolikums" 8.11.1.apakšpunkts noteic, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Īpašuma departamentam ir uzdevums pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanas jomā sniegt pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim nepieciešamās ziņas un sagatavot dokumentus, lai kapitāla daļu turētāja pārstāvis varētu pildīt savas funkcijas vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus kapitālsabiedrībā, tajā skaitā sniegt atzinumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskatāmajiem jautājumiem, sagatavot dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu projektus un organizēt dalībnieku (akcionāru) sapulces norisi. Tādējādi Dome ir noteikusi pienākumu Domes Īpašuma departamentam pildīt atbildīgā darbinieka pienākumus, kas ir jāievēro ne vien Domes Īpašuma departamentam, bet arī pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim, tostarp Domes priekšsēdētājam, pildot kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus. Vienlaikus saskaņā ar Domes priekšsēdētāja 2015.gada 9.marta iekšējo noteikumu Nr.2 "Rīgas pilsētas pašvaldības kapitāla daļu (akciju) turētāja pārstāvim nepieciešamo ziņu sniegšanas un dokumentu sagatavošanas kārtība" (turpmāk - iekšējie noteikumi Nr.2) 2.punktu Rīgas domes Īpašuma departaments nodrošina pašvaldībai piederošo kapitāla daļu (akciju) vienotu pārvaldību. Savukārt saskaņā ar iekšējo noteikumu Nr.2 12.punktu, ja izskatāmajā jautājumā dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus jāpieņem steidzami vai nekavējoties, Īpašuma departaments sagatavo atzinumu bez kapitāla daļu turētāja pārstāvja rakstveida uzdevuma vai, ja atzinumu nav iespējams sagatavot, pauž viedokli dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Ievērojot minēto SIA "Rīgas satiksme" kapitālu daļu turētāja pārstāvim, pieņemot lēmumus SIA "Rīgas satiksme" 2016.gada 10.oktobra ārkārtas dalībnieku sapulcē, ir pienākums ievērot iekšējo noteikumu Nr.2 12.punktu. Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA "Rīgas satiksme" kapitāla daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs nav ievērojis Pārvaldības likuma 74.panta trešajā daļā noteikto pienākumu, Rīgas pilsētas domes 2013.gada 18.jūnija iekšējo noteikumu "Rīgas domes Īpašuma departamenta nolikums" 8.11.1.apakšpunktā noteikto Rīgas pilsētas domes, tostarp kapitāla daļu turētāja, gribu un tādējādi nav rīkojoties kā krietns un rūpīgs saimnieks. Vienlaikus, lai gan tas nav patstāvīgs pamats šā rīkojuma izdošanai, tomēr bez ievērības nav atstājams fakts, ka analoģiskā veida pārkāpums konstatējams arī iepriekšējā Domes sasaukuma laikā, kad, tāpat Domes darbības laikā pēc 2017.gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanām, Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pildīja Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus. Proti, Rīgas satiksmes 2013.gada 6.novembra ārkārtas dalībnieku sapulcē (protokols Nr.7) ir izskatīts jautājums par līguma par autobusu piegādi noslēgšanas. Dalībnieku sapulce bija sasaukta tikai vienu dienu pirms dalībnieku sapulces sanākšanas dienas. Minētajā dalībnieku sapulcē Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs ir: 1) pieņēmis zināšanai valdes sniegto informāciju par atklāto konkursu "Par autobusu piegādi' (identifikācijas Nr.RS 2012/15) rezultātiem un plānoto iepirkuma līguma par autobusu piegādi ar "SOLARIS Bus & Coach" S.A. slēgšanu; 2) saskaņā ar Rīgas satiksmes statūtu 13.4.apakšpunktu piekritis ķīlas līguma starp Rīgas satiksmi un SOLARIS Bus & Coach" S.A. slēgšanai. Minētos lēmumus Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs ir pieņēmis, nedodot laiku Domes Īpašuma departamentam pilnībā iepazīties ar dokumentiem atzinuma (viedokļa) sniegšanai. No minētā protokola izriet, ka Domes Īpašuma departaments ar dokumentiem iepazinies iespēju robežās un nav paspējis sagatavot rakstveida atzinumu par darba kārtībā iekļauto jautājumu. Atbilstoši Domes 2019.gada 26.februāra vēstulei Nr.2-14/RD-19-445-nd secināms, ka uz 2013.gada 6.novembri, lai Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē izskatītu jautājumu par plānoto iepirkuma līguma par autobusu piegādi ar "SOLARIS Bus & Coach" S.A. slēgšanu, Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvim bija jāsaņem Domes Īpašuma departamenta atzinums (viedoklis) pēc būtības. Pārvaldības likuma 14.panta ceturtā daļa noteic, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē. Savukārt Domes 2013.gada 18.jūnija iekšējo noteikumu "Rīgas domes Īpašuma departamenta nolikums" 8.11.1.apakšpunkts noteic, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Īpašuma departamentam ir uzdevums pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanas jomā sniegt pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim nepieciešamās ziņas un sagatavot dokumentus, lai kapitāla daļu turētāja pārstāvis varētu pildīt savas funkcijas vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus kapitālsabiedrībā, tajā skaitā sniegt atzinumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskatāmajiem jautājumiem, sagatavot dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu projektus un organizēt dalībnieku (akcionāru) sapulces norisi. Tādējādi Dome ir noteikusi pienākumu Domes Īpašuma departamentam pildīt atbildīgā darbinieka pienākumus, kas ir jāievēro ne vien Domes Īpašuma departamentam, bet arī pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim, tostarp Domes priekšsēdētājam, pildot kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus. Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā līguma par autobusu piegādi summu 75 808 297,50 LVL (bez PVN) un ķīlas līguma noteikto komercķīlas atbildību 47 450 000 LVL, kā arī šo darījumu attiecību pret Rīgas satiksmes pamatkapitālu 43 752 872 LVL, kapitāla daļu turētāja pārstāvim bija jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, proti, bija jāizvērtē un jāņem vērā šādu darījumu slēgšanas riski un jāizsaka sava griba par minētajiem darījumiem. Turklāt likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) 52.panta trešā daļa noteica, ka valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 55.panta piektā daļa noteica, ka ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt dalībnieku sapulci. Vienlaikus likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 55.panta trešā daļa noteica, ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 52.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces. Savukārt likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 56.panta trešā daļa noteica, ka dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids. Ievērojot minēto, Rīgas satiksmes kapitālu daļu turētāja pārstāvis Nils Ušakovs nav ievērojis likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 56.panta trešajā daļā noteikto pienākumu, Rīgas pilsētas domes 2013.gada 18.jūnija iekšējo noteikumu "Rīgas domes Īpašuma departamenta nolikums" 8.11.1.apakšpunktā noteikto Rīgas pilsētas domes, tostarp kapitāla daļu turētāja, gribu un tādējādi nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Līdz ar to, lai gan tas nav patstāvīgs pamats šā rīkojuma izdošanai, augstāk minētais liecina, ka Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvja Nila Ušakova pieļautajiem pārkāpumiem Rīgas satiksmes dalībnieku sapulces sasaukšanā un lēmumu pieņemšanā nav vienreizējs raksturs, bet tie ir sistemātiski. [1.4.] Ministrija ir saņēmusi Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova 2019.gada 19.februāra vēstuli Nr.2-14/RD-19-411-nd, kurā ir sniegtas atbildes uz ministrijas 2019.gada 4.februāra vēstulē Nr.1-13/1000 Domes priekšsēdētājam uzdotajiem jautājumiem, tajā skaitā par Rīgas satiksme valdei nepieciešamo dalībnieku sapulces piekrišanu darījumu slēgšanai. Atbilstoši Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas 2.punktam, valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana tādu darījumu slēgšanai, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu. Vienlaikus Pārvaldības likuma 82.panta astotā daļa nosaka, ka, ja sabiedrībā netiek veidota padome, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos lēmumu pieņem dalībnieku sapulce. Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova 2019.gada 19.februāra vēstulē Nr.2-14/RD-19-411-nd paskaidrots, ka lēmumus padomes neesamības gadījumā pieņem dalībnieku sapulce. Līdz ar to Rīgas satiksmes 2014.gada 17.decembra ārkārtas dalībnieku sapulcē (protokols Nr.8) nolemts, ka valdei ir nepieciešama iepriekšēja dalībnieku sapulces piekrišana tādu darījumu slēgšanai, kuru summa preču un pakalpojumu iegādei pārsniedz 420 000 euro (bez PVN) un būvdarbiem 5 200 000 euro (bez PVN), izņemot darījumus, kas saistīti ar Rīgas satiksmes pamatdarbības nodrošināšanu un ietverti Rīgas satiksme dalībnieku sapulcē apstiprinātā budžeta Investīciju budžetā, IT uzturēšanas un kapitālieguldījumu plānā, Materiālo izmaksu budžetā un Infrastruktūras objektu būvdarbu plānā. Ievērojot minēto izriet, ka dalībnieku sapulces piekrišana nav nepieciešama darījumiem, kas saistīti ar Rīgas satiksme pamatdarbības nodrošināšanu un ietverti Rīgas satiksme dalībnieku sapulcē apstiprinātā budžeta Investīciju budžetā, IT uzturēšanas un kapitālieguldījumu plānā, Materiālo izmaksu budžetā un Infrastruktūras objektu būvdarbu plānā. Minētais nosacījums norāda uz to, ka netiek prasīta dalībnieku sapulces piekrišana, ja darījums tiek slēgts budžeta un plānu ietvaros. Pārvaldības likuma 82.panta ceturtās daļas mērķis ir noteikt dalībnieku sapulcei tiesības veikt kontroli pēc būtības par konkrēta darījuma slēgšanu, nevis tikt informētai par darījuma slēgšanu. Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova 2019.gada 19.februāra vēstulē Nr.2-14/RD-19-411-nd sniegtais skaidrojums nesniedz pārliecību, ka Rīgas satiksmē ir noteikta skaidra kārtība, kādos gadījumos nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana un …