Par Grobiņas novada domes 2009.gada 29.septembra saistošo noteikumu Nr.4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apst

Par Grobiņas novada domes 2009.gada 29.septembra saistošo noteikumu Nr.4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", ar kuriem apstiprināti Medzes pagasta padomes 2009.gada 4.jūnija saistošie noteikumi Nr.3/09 "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes pagasta teritorijā un Grobiņas novada domes 2010.gada 18.februāra saistošo noteikumu Nr.62 "Detālplānojums īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Par Grobiņas novada domes 2009.gada 29.septembra saistošo noteikumu Nr.4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", ar kuriem apstiprināti Medzes pagasta padomes 2009.gada 4.jūnija saistošie noteikumi Nr.3/09 "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes pagasta teritorijā un Grobiņas novada domes 2010.gada 18.februāra saistošo noteikumu Nr.62 "Detālplānojums īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2011.gada 3.maijā lietā Nr.2010-54-03 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis un Vineta Muižniece, pēc Alda Mežvida, Dzidras Pavāres, Ilmas Rubenes, Ausmas Ievas Stals, Madara Valdmaņa, Ināras Kuršes, Veronikas Ravdones, Elmas Irnestes, Gonera Voldemāra Indriksona, Veltas Reines, Zanes Šenkevicas, Jāņa Midāna, Harija Šuišela, Valerija Guca, Līgas Gucas, Ērika Sarmas, Gunitas Skroderēnas, Olgas Samsonovas, Rolanda Ekšteina, Elvīras Saldenieces, Benitas Ziemeles, Daiļa Ziemeļa, Ievas Balodes, Gunitas Peiperes, Vijas Kaupiņas, Gunāra Magones, Gata Magones, Edmunda Rubeņa, Oskara Siņicina, Ramonas Kravecas, Mārītes Kūlaines, Sintijas Valdmanes, Olitas Ozolas, Žaņa Makuža, Mirjamas Makužes, Gunāra Druļļa, Rainera Erkera, Santas Siņicinas, Roberta Siņicina, Arvīda Ķēdes, Mārča Kūlaiņa, Baibas Gestes, Agra Kūlaiņa, Jāņa Valdmaņa un Aināra Valdmaņa konstitucionālajām sūdzībām, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, 19.2 un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2011. gada 12. aprīlī tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Grobiņas novada domes 2009. gada 29. septembra saistošo noteikumu Nr. 4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", ar kuriem apstiprināti Medzes pagasta padomes 2009. gada 4. jūnija saistošie noteikumi Nr. 3/09 "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes pagasta teritorijā un Grobiņas novada domes 2010. gada 18. februāra saistošo noteikumu Nr. 62 "Detālplānojums īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantam". Konstatējošā daļa 1. 2005. gada 6. septembrī Medzes pagasta padomes sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi Nr. 4/05 "Liepājas rajona Medzes pagasta teritorijas plānojums" (turpmāk arī - Teritorijas plānojums). Paziņojums par šo noteikumu apstiprināšanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2005. gada 27. septembrī, un tie stājās spēkā 2005. gada 28. septembrī. 1.1. 2007. gada 5. aprīlī Medzes pagasta padome pieņēma lēmumu uzsākt grozījumu izstrādi Teritorijas plānojumā, lai Medzes pagasta teritorijā citastarp noteiktu vēja ģeneratoru apbūves zonas. 2007. gada 3. maijā ar Medzes pagasta padomes lēmumu tika apstiprināts Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevums (protokols Nr. 6, 6. §). 2007. gada 6. jūnijā laikrakstā "Kurzemes Vārds" un 2007. gada 13. jūnijā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts paziņojums par Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu, norādot sabiedriskās apspriešanas pirmā posma termiņu, kā arī sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu. 2007. gada 18. jūnijā notika Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes sabiedriskās apspriešanas pirmā posma sanāksme, kurā piedalījās septiņas personas. Sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā tika saņemti 23 rakstveida priekšlikumi un iebildumi. 2007. gada 12. oktobrī Medzes pagasta padome nosūtīja Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk arī - Vides birojs) vēstuli Nr. 3-8/674 ar iesniegumu par plānošanas dokumenta (Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu) izstrādes uzsākšanu. Vides birojs ar 2007. gada 23. oktobra vēstuli Nr. 7-01/2518 lūdza Medzes pagasta padomi papildināt savu iesniegumu. Pieprasīto informāciju Medzes pagasta padome nosūtīja 2008. gada 1. jūlijā (vēstule Nr. 3-8/280). 2008. gada 2. jūnijā Medzes pagasta padome nolēma nodot Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju sabiedriskajai apspriešanai (protokols Nr. 8, 2. §). Paziņojums par grozījumu sabiedriskās apspriešanas otro posmu tika publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds" 2008. gada 13. jūnijā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008. gada 20. jūnijā. Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas otrā posma sanāksme notika 2008. gada 14. jūlijā, un tajā piedalījās 11 personas. Tika saņemti 25 rakstveida priekšlikumi un iebildumi. 2008. gada 18. jūlijā, pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta trešo daļu, 23.2 un 23.3 pantu, Vides birojs pieņēma lēmumu Nr. 44 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu" attiecībā uz Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem. 2008. gada 4. septembrī Medzes pagasta padome nolēma pilnveidot Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī sagatavot Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju un noteica, ka sabiedriskā apspriešana sāksies 2008. gada 1. oktobrī (protokols Nr. 11, 3. §). 2009. gada 7. janvārī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā "Kursas Laiks" tika publicēts paziņojums par Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās (galīgās) redakcijas un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu, norādot tās termiņu, sabiedriskās apspriešanas sanāksmes vietu un laiku, to, ka ar materiāliem var iepazīties Medzes pagasta padomē, un citu normatīvajos aktos noteikto informāciju. Šāds paziņojums tika ievietots arī mājaslapā www.liepajasrajons.lv un nosūtīts ievietošanai Vides biroja mājaslapā. 2009. gada 2. februārī notika Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās (galīgās) redakcijas un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā piedalījās 21 persona. Sabiedriskās apspriešanas laikā attiecībā uz pilnveidoto (galīgo) redakciju un Vides pārskata projektu tika saņemti 85 rakstveida priekšlikumi un iebildumi. 2009. gada 5. martā Medzes pagasta padome pieņēma lēmumu pilnveidot Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju (protokols Nr. 4, 2. §). 2009. gada 18. martā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā "Kursas Laiks" par to tika publicēts paziņojums, norādot sabiedriskās apspriešanas termiņu, kā arī datumu un vietu, kad un kur notiks sēde, kurā plānots apstiprināt Teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju. 2009. gada 16. aprīlī Vides birojs sniedza atzinumu Nr. 9 par Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu Vides pārskatu (turpmāk arī - Atzinums). 2009. gada 16. aprīlī Medzes pagasta padome nolēma noteikt Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto redakciju par galīgo redakciju un nosūtīt to Kurzemes plānošanas reģionam atzinuma sniegšanai (protokols Nr. 6, l. §). 2009. gada 18. maijā Kurzemes plānošanas reģions sniedza atzinumu Nr. 6-3/10/09. 2009. gada 4. jūnijā Medzes pagasta padome apstiprināja Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumus kā pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 3/09 "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk arī - Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi). Saistošie noteikumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 10. jūnijā un stājās spēkā 2009. gada 11. jūnijā. 1.2. Medzes pagasts administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika iekļauts Grobiņas novadā. Grobiņas novada dome nolēma ar 2009. gada 25. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 3 "Par grozījuma izdarīšanu Medzes pagasta padomes 2009. gada 4. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 3/09 "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"" (protokols Nr. 6, 6. §) grozīt Medzes pagasta teritorijas plānojumu, atceļot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu. Šis lēmums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 16. septembrī un stājās spēkā 2009. gada 17. septembrī. Grobiņas novada dome 2009. gada 29. septembrī pieņēma pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", tostarp apstiprinot arī Medzes pagasta teritorijas plānojumu. Lēmums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 21. oktobrī un saistošie noteikumi stājās spēkā 2009. gada 22. oktobrī. 1.3. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz septiņas vēja elektrostaciju (turpmāk arī - VES) apbūves teritorijas 18 atsevišķos zemes gabalos, tostarp arī nekustamajā īpašumā "Papardes" (kadastra Nr. 64760040190) 9,9 hektāru platībā. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.18.1. punkta 1. apakšpunktā noteikts, ka teritorijām, kurās plānota VES izbūve, jāizstrādā detālplānojums. 2009. gada 17. septembrī Grobiņas novada dome saņēma sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eko Vējš" iesniegumu ar lūgumu uzsākt detālplānojuma izstrādi īpašumam "Papardes". 2009. gada 29. septembrī Grobiņas novada dome pieņēma lēmumu uzsākt detālplānojuma izstrādi īpašumam "Papardes", detālplānojuma teritorijā iekļaujot piegulošo pašvaldības ceļu, kā arī apstiprināja darba uzdevumu un detālplānojuma izstrādes robežas (protokols Nr. 9, 28. §). 2009. gada 16. oktobrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā "Kursas Laiks", kā arī pašvaldības mājaslapā www.grobina.lv tika publicēts paziņojums par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu un iespēju iesniegt priekšlikumus līdz 2009. gada 16. novembrim. 2009. gada 17. decembrī Grobiņas novada dome pieņēma lēmumu par Grobiņas novada Medzes pagasta īpašuma "Papardes" detālplānojuma pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai (protokols Nr. 13, 13.§). Paziņojums par detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu tika publicēts laikrakstā "Kursas laiks" 2010. gada 4. janvārī, bet laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - 2010. gada 5. janvārī, kā arī pašvaldības mājaslapā www.grobina.lv. Detālplānojuma pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 2010. gada 21. janvārī. Sanāksmē piedalījās 20 personas: Medzes pagasta sešu nekustamo īpašumu īpašnieki, domes deputāti, amatpersonas, preses pārstāvji un detālplānojuma izstrādātāju pārstāvis. 2010. gada 18. februārī Grobiņas novada dome apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 62 "Detālplānojums īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" (turpmāk arī - Detālplānojums). Detālplānojumā noteikts, ka teritorijā var izvietot četras VES, kuru maksimālais augstums būtu 51 metrs, maksimālais rotora diametrs - 30 metri un maksimālā jauda - 250 kilovati. Katrai vēja elektrostacijai tika noteikta aizsargjosla 76,5 metru rādiusā. Šie saistošie noteikumi stājās spēkā 2010. gada 27. februārī. 2. Pieteikumu iesniedzēji Aldis Mežvids, Dzidra Pavāre, Ilma Rubene, Ausma Ieva Stals, Madars Valdmanis, Ināra Kurše, Veronika Ravdone, Elma Irneste, Goners Voldemārs Indriksons, Velta Reine, Zane Šenkevica, Jānis Midāns, Harijs Šuišels, Valerijs Gucs, Līga Guca, Ēriks Sarma, Gunita Skroderēna, Olga Samsonova, Rolands Ekšteins, Elvīra Saldeniece, Benita Ziemele, Dailis Ziemelis, Ieva Balode, Gunita Peipere, Vija Kaupiņa, Gunārs Magone, Gatis Magone, Edmunds Rubenis, Oskars Siņicins, Ramona Kraveca, Mārīte Kūlaine, Sintija Valdmane, Olita Ozola, Žanis Makužis, Mirjama Makuže, Gunārs Drullis, Rainers Erkers, Santa Siņicina, Roberts Siņicins, Arvīds Ķēde, Mārcis Kūlainis, Baiba Geste, Agris Kūlainis, Jānis Valdmanis un Ainārs Valdmanis (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) uzskata, ka Medzes novada teritorijas plānojums daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes pagasta teritorijā un detālplānojums īpašumam "Papardes" (turpmāk arī - apstrīdētie akti) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. un 115. pantam. 2.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka vēja elektrostaciju apbūves teritoriju noteikšana Medzes pagasta teritorijas plānojumā aizskar viņiem Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. VES būvniecības rezultātā tiekot ierobežotas personas tiesības brīvi rīkoties ar tai piederošo īpašumu, proti, neesot iespējama īpašuma izmantošana, piemēram, rekreācijai vai tūrismam, dažos īpašumos neesot iespējams veikt apbūvi, tikšot traucēta jau esošā nekustamā īpašuma lietošana, būtiski tikšot ierobežotas iespējas nodarboties ar lopkopību un bioloģisko lauksaimniecību. Tādējādi tiekot atbalstīti tie nekustamo īpašumu īpašnieki, kuri plāno attīstīt vēja enerģijas biznesu, savukārt apkārtējo zemes gabalu īpašniekiem tiekot liegts turpmāk attīstīt un likumīgi izmantot savu īpašumu. Pieteikumu iesniedzēji arī uzskata, ka ierobežojumam nav leģitīma mērķa. Tā patiesais mērķis esot nodrošināt konkrētu komersantu ekonomiskās intereses, ignorējot pagasta iedzīvotāju un visas sabiedrības intereses. Tāpat konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka ierobežojums neatbilst samērīguma principam, jo Pieteikumu iesniedzēju pamattiesībām nodarītais kaitējums būšot lielāks nekā sabiedrības reālais ieguvums. 2.2. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka VES apbūves teritoriju noteikšana Medzes pagasta teritorijas plānojumā neatbilst Satversmes 115. pantam, kas garantē tiesības uz labvēlīgu vidi. Minētais pants ne vien nosakot personai tiesības uz labvēlīgu vidi, bet arī uzliekot par pienākumu publiskās varas institūcijām, arī pašvaldībām, nodrošināt šo tiesību īstenošanu. Tiesības tikt uzklausītiem un ņemtiem vērā izrietot arī no īpašuma tiesībām. 2.3. Pieteikumu iesniedzēji atzīst, ka īpašuma tiesības ir ierobežojamas. Tomēr šajā gadījumā ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, jo Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas un apstiprināšanas laikā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi. Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laikā organizētā sabiedriskā apspriešana esot uzskatāma par formālu, jo izteiktie iebildumi neesot izvērtēti. Sabiedrībai neesot argumentēti paskaidrots, kāpēc tās viedoklis netiek ņemts vērā. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti par notiekošo sabiedrisko apspriešanu. Piemēram, paziņojums par Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgās redakcijas apspriešanu no 2009. gada 20. marta līdz 14. aprīlim ievietots laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Kursas Laiks", taču vietējā, proti, Medzes pagasta laikrakstā "Medzes Vēstis" un Medzes pagasta pašvaldības telpās informācija par sabiedrisko apspriešanu neesot bijusi atrodama. Pieteikumu iesniedzēji norāda arī uz citiem gadījumiem, kad pašvaldība apzināti vai neapzināti maldinājusi iedzīvotājus, kā arī nav spējusi atbildēt uz sabiedriskās apspriešanas gaitā iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem un iesniegtajiem iesniegumiem. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka 2009. gada 16. aprīlī Medzes pagasta padomes sēdē tika izskatīta Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgā redakcija, kuru nolēma nosūtīt Kurzemes plānošanas reģionam atzinuma sniegšanai. Tieši tai pašā dienā Vides birojs sniedzis atzinumu Nr. 9 "Par Medzes pagasta teritorijas plānojuma 2005. - 2017. gadam grozījumu Vides pārskatu", tāpēc Teritorijas plānojuma grozījumos Vides biroja atzinumā ietvertās rekomendācijas neesot un nevarot būt ņemtas vērā. Pieteikumu iesniedzēji arī uzskata, ka stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā nav sniegtas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar plānotajām VES apbūves teritorijām, piemēram, par trokšņa un vibrācijas līmeņa izmaiņu novērtējumu, nevēlamiem vizuālajiem efektiem, ietekmi uz tuvākajām ūdens ņemšanas vietām u. c. Medzes pagastā atrodoties trīs Natura 2000 teritorijas, "kas īpaši strikti tiek aizsargātas Eiropas Savienības līmenī". Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Teritorijas plānojuma grozījumiem nav veikts pietiekami detalizēts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - stratēģiskais novērtējums) attiecībā uz vēja enerģijas zonas izveidošanas pieļaujamību. Esošo novērtējumu varot uzskatīt par neatbilstošu normatīvajiem aktiem un līdz ar to arī par būtisku teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu. Latvijā neesot pieejami plaši pētījumi un informācija par VES ietekmi uz cilvēku un vidi. Ārvalstu pieredze rādot, ka šādas stacijas tiek izvietotas ārpus apdzīvotām vietām, tādējādi respektējot cilvēku tiesības uz atbilstošu dzīves kvalitāti, veselību un atpūtu, un tuvāk tās var atrasties vienīgi skaļajiem rūpniecības rajoniem. VES radītais piesārņojums (troksnis, ēnas, zemas frekvences skaņa, vibrācija) ietekmējot cilvēkus, putnus un vispār dzīvo dabu. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka šobrīd vienīgais normatīvs, kas regulē vēja elektrostaciju izvietošanas iespējas, ir likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2004. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 597 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība". Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumos paredzētā vēja enerģijas zona nav sociāli pamatota un nenodrošinās ne pagasta ekonomisko labklājību, nedz arī līdzsvarotu saimniecisko attīstību, bet, tieši pretēji, šo attīstību traucēs. 2.4. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar 2009. gada 25. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 3 Grobiņas novada dome prettiesiski atcēlusi Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu, kas paredzēja: "Uzsākot jebkādas darbības, kas saistītas ar vēja elektrostaciju izbūves iespēju realizēšanu tam plānotajās teritorijās, iniciatoram ir jāiesniedz pagasta padomē notariāli apstiprināta piegulošo zemju īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstiska piekrišana vēja elektrostaciju izbūvei konkrētajā teritorijā." Minētā norma esot regulējusi nevis būvniecības saskaņošanas kārtību, kā to skaidrojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, bet gan jebkādu darbību uzsākšanu saistībā ar vēja elektrostaciju izbūvi, proti, tas esot "papildu aprobežojums attiecībā uz teritorijas izmantošanu". Tiesības noteikt šādus aprobežojumus izrietot no likuma "Par pašvaldībām" 15. panta, Būvniecības likuma un citiem normatīvajiem aktiem. Tā kā minētā norma noteica teritorijas izmantošanas aprobežojumus, tās atcelšana esot uzskatāma par Teritorijas plānojuma grozījumu, kādu izdarīt nedrīkstot citādi, kā vien ievērojot normatīvajos aktos noteikto teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanas procedūru. Tādā veidā arī Medzes pagasta iedzīvotāji esot maldināti. Vispirms, reaģējot uz sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtajiem iedzīvotāju iebildumiem pret vēja elektrostaciju apbūves teritoriju noteikšanu, nu jau izslēgtā norma esot ietverta Teritorijas plānojumā un iedzīvotāji ar šādu risinājumu samierinājušies, taču vēlāk šī norma esot svītrota un iedzīvotāji vēja elektrostaciju "iespējamo būvniecību vairs faktiski nevarēs ietekmēt". Līdz ar to esot pārkāpta arī iedzīvotāju tiesiskā paļāvība. Atceļot šo normu, esot likvidēts Medzes pagasta teritorijas plānojuma "leģitīmais pamats, kas tika panākts kā consensus starp iedzīvotājiem, pašvaldību un komersantiem, tādējādi teritorijas plānojums būtu jāpārstrādā, lai no jauna saskaņotu personu intereses". 2.5. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka detālplānojums īpašumam "Papardes" ir prettiesisks. Mazāk nekā viena kilometra attālumā no šīs teritorijas atrodoties daudz dzīvojamo māju, un tiekot aizskartas šo māju iemītnieku pamattiesības, kas nostiprinātas Satversmes 115. pantā. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka Detālplānojums atzīstams par prettiesisku un atceļams no tā izdošanas brīža, jo "tas pamatojas uz prettiesisku teritorijas plānojumu". Arī Detālplānojuma izstrādē esot pieļauti būtiski materiāltiesiski un procesuāli pārkāpumi. Detālplānojumā esot nepareizi noteiktas drošības aizsargjoslas ap VES. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ap vēja elektrostaciju vajagot būt tādai drošības aizsargjoslai, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā VES maksimālais augstums, par kuru uzskatāma masta augstuma un rotora diametra puses summa. Savukārt detālplānojumā īpašumam "Papardes" VES nepieciešamā aizsargjosla aprēķināta, ņemot vērā vienīgi masta augstumu. Pieteikumu iesniedzēji uzsver, ka Detālplānojums stājās spēkā, pirms Ekonomikas ministrija bija sniegusi skaidrojumu par vēja elektrostacijas augstumu (līdz tās rotora asij) citu VES būvniecības sakarā. Detālplānojuma izstrādes gaitā neesot veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Vides birojs, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, esot saņēmis nepilnīgu un neprecīzu informāciju, piemēram, ka tuvākās mājas atrodoties aptuveni viena kilometra attālumā no īpašuma robežām, turklāt vairāki paredzamās ietekmes uz vidi veidi (piemēram, vibrācijas līmenis, apēnojums) vispār neesot izvērtēti. Sabiedriskā apspriešana Detālplānojuma izstrādes laikā esot organizēta formāli, nosakot laika ierobežojumu - viena stunda, nesniedzot konkrētas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem un atsaucoties uz Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem kā uz tādu dokumentu, kas paredz vēja enerģijas zonu noteikšanu. Līdz ar to sabiedriskās apspriešanas sanāksmes esot vērtējamas kā tikai formāli notikuši pasākumi, kas nesasniedz to mērķi, proti, neiesaista sabiedrību teritorijas plānošanā. Turklāt plānošanas un arhitektūras uzdevumi vēja elektrostaciju būvniecībai esot izdoti jau vairāk nekā pusgadu pirms Detālplānojuma apstiprināšanas. 3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Grobiņas novada dome (turpmāk arī - Dome) - nepiekrīt Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem. Pēc tās ieskata, apstrīdētie akti atbilst Satversmes 105. un 115. pantam. 3.1. Dome uzskata, ka vēja elektrostaciju apbūves teritoriju noteikšana Medzes pagasta teritorijas plānojumā neaizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, kas noteiktas Satversmes 105. pantā. No šā panta izrietot īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu, un šajā gadījumā esot jāvērtē, vai apstrīdētie akti patiešām šīs tiesības ierobežo. Konstitucionālajā sūdzībā neesot norādīts, kādā veidā konkrēti tiek aizskartas Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, bet norādīts vienīgi tas, ka viņu interešu realizācija nākotnē varētu tikt apgrūtināta, ja citas personas izmantos savas tiesības, kas izriet no Teritorijas plānojumā noteiktās atļautās teritorijas izmantošanas. Šādu situāciju nevarot uzskatīt par Satversmes 105. pantā noteikto īpašuma tiesību ierobežojumu. Teritorijas plānojums visiem pašvaldības teritorijā garantējot vienlīdzīgas iespējas izmantot savu īpašumu tādā veidā, kādu paredz Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Nevarot un nedrīkstot garantēt viena īpašnieka interešu vai viena pieļaujamā teritorijas izmantošanas veida pārsvaru pār citiem. Zemes īpašniekiem vajagot respektēt kaimiņos esošo īpašumu īpašnieku intereses un tiesības. Tādējādi Satversmes 105. pants esot attiecināms ne tikai uz Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesībām, bet arī uz jebkuru citu īpašnieku īpašuma tiesībām. Savukārt tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas vēlas būvēt vēja elektrostacijas, esot jārēķinās ar citu personu īpašuma tiesībām, ciktāl valsts ir noteikusi aprobežojumus sabiedrības interesēs, piemēram, regulējumu par pieļaujamo trokšņa, ēnu un vibrācijas līmeni. Dome uzskata, ka ar Medzes pagasta teritorijas plānojumu Pieteikumu iesniedzēju tiesības izmantot viņu īpašumu atbilstoši Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos plānotajai (atļautajai) izmantošanai netiek aizskartas. Tāpēc neesot pamata vērtēt, vai šo tiesību ierobežojumi ir noteikti ar likumu, vai tiem ir leģitīms mērķis un tie atbilst samērīguma principam. Pamatojot detālplānojuma īpašumam "Papardes" atbilstību Satversmes 105. pantam, Dome norāda, ka netiek ierobežotas Pieteikumu iesniedzēju tiesības lietot savus īpašumus. Viņu apgalvojumi esot izteikti pieņēmumu formā, neievērojot speciālistu atzinumus. Pilnīgi nepamatots esot Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka VES apbūve būtiski ierobežos iespēju viņu īpašumus izmantot rekreācijai vai tūrisma biznesa uzsākšanai, kā arī jaunu būvju celtniecībai, jo VES radītais troksnis un apēnojums atbilstot normatīvo aktu prasībām. Pieteikumu iesniedzēji vēloties saglabāt apkārtējo vidi nemainīgu un liegt blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem izmantot tiem piederošos īpašumus atbilstoši savām interesēm. Satversmes 115. pants a priori neparedzot pastāvošās vides saglabāšanu un neliedzot īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. 3.2. Dome pauž viedokli, ka vēja enerģijas zonas noteikšana Medzes pagasta teritorijas plānojumā neaizskar Pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 115. pantā garantētās tiesības uz labvēlīgu vidi. Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana esot atzīta par obligātu mērķi Eiropas Savienības mērogā, un vēja enerģijas plašāka izmantošana esot arī viens no valsts enerģētikas politikas stratēģiskajiem mērķiem. Vēja enerģija esot viens no atjaunojamo energoresursu veidiem, kam neesot būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, salīdzinot ar fosilajiem enerģijas avotiem. Tādējādi VES tiekot uzstādītas ne tikai atsevišķas personu grupas ekonomiskās interesēs, bet visas valsts iedzīvotāju interesēs, pirmkārt, nodrošinot enerģētisko neatkarību no citām valstīm un, otrkārt, radot labvēlīgāku dzīves vidi, jo tiekot samazināta siltumnīcefekta gāzu emisija atmosfērā. Līdz ar to pasākumi, kas vērsti uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, esot atzīstami par tādiem, kurus valsts īsteno, lai nodrošinātu Satversmes 115. pantā noteikto pamattiesību aizsardzību. 3.3. Grobiņas novada dome uzskata, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunkts atcelts likumīgi. Pašvaldības rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā esot ierobežota ar teritorijas atļautās izmantošanas un tās ierobežojumu noteikšanu. Pašvaldība varot noteikt vienīgi tādus teritorijas atļautās izmantošanas ierobežojumus, lai konkrētais teritorijas izmantošanas veids varētu tikt realizēts (piemēram, būves augstums, apbūves blīvums u.tml.), taču kārtību, kādā attiecīgā būvniecība saskaņojama ar kaimiņiem, valsts iestādēm vai sabiedriskām organizācijām, pašvaldība nedrīkstot noteikt. Pašvaldībai arī neesot tiesību izvirzīt tādu nosacījumu, ka īpašuma izmantošana teritorijas plānojumā atļautajā veidā ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja piegulošo zemes īpašumu īpašnieki tam piekrīt. Tādējādi atceltajā normā iekļautais nosacījums neesot uzskatāms par tādu aprobežojumu, kāda noteikšanu pieļauj teritorijas plānošanu reglamentējoši normatīvie akti. Šāds ierobežojums būtu bijis Satversmes 105. pantā noteikto tiesību pārkāpums, un tad pašvaldības rīcība būtu pretrunā ar patvaļas aizlieguma principu. Prettiesiska nosacījuma atcelšanu nevarot saistīt ar teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes kārtību. Šādā situācijā esot jāvadās pēc Teritorijas plānošanas likuma 7.1 panta un likuma "Par pašvaldībām" 49. panta, kas noteic, kā pašvaldībai jārīkojas, ja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ar rīkojumu apturējis pašvaldības saistošajos noteikumos ietilpstošu nelikumīgu normu darbību, - proti, divu nedēļu laikā esot jāsasauc ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo normu atcelšanu. Neviens normatīvais akts nenosakot, kā jārīkojas pašvaldībai, ja tā pati konstatē, ka atsevišķs tās saistošo noteikumu punkts ir nelikumīgs, taču, piemērojot tiesību analoģiju, būtu secināms, ka pašvaldībai ir tiesības šo punktu atcelt. Grobiņas novada domes viedoklim piekrītot arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Izslēdzot no Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem prettiesisko normu, neesot izdarīts Medzes pagasta iedzīvotāju, tostarp Pieteikumu iesniedzēju, tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Šajā gadījumā esot konstatējama divu principu - Pieteikumu iesniedzēju tiesiskās paļāvības principa un tiesiskuma principa - sadursme. Grobiņas novada dome uzskata, ka priekšroka šoreiz dodama tiesiskuma principam, jo pretēja pieeja novestu pie būtiska Satversmes 105. pantā garantēto īpašuma tiesību aizskāruma personām, kuru iespējas izmantot savus īpašumus Teritorijas plānojumā paredzētajā veidā būtu padarītas pilnībā atkarīgas no citu nekustamo īpašumu īpašnieku "ne ar ko neaprobežotas gribas izpausmes". Turklāt atceltā norma neesot vienīgā, kas garantējusi iedzīvotāju tiesību ievērošanu un nodrošinājusi kompromisa sasniegšanu. Jau Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas laikā esot izvērtēts, vai konkrētā vēja elektrostaciju apbūves zona neatrodoties pārāk tuvu apdzīvotām vietām vai meža teritorijās un vai tur nav nepieciešama zemes transformācija. Tāpat esot noteikta prasība VES apbūves teritorijām izstrādāt detālplānojumus (Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 6. apakšpunkts), veikt ainavas izpēti un pārdomāt mastu izvietojumu (4. apakšpunkts), pēc VES izbūves nodrošināt pastāvīgu ietekmes monitoringu un ornitoloģiskos pētījumus (5. apakšpunkts). Ticis arī aizliegts izvietot VES tā, ka aizsargjoslas apgrūtinājums pārkāptu īpašuma robežas (3. apakšpunkts). Grobiņas novada dome uzskata, ka šādu nosacījumu iekļaušana Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos atbilst teritorijas plānošanas principiem un šie nosacījumi ir vērsti uz sabiedrības, pašvaldības un komersantu interešu salāgošanu. 3.4. Dome uzskata, ka detālplānojums īpašumam "Papardes" ir tiesisks, jo ne pieteikuma iesniegšana, ne lietas ierosināšana Satversmes tiesā neietekmē apstrīdētā Medzes pagasta teritorijas plānojuma spēkā esamību. Turklāt saistošajiem noteikumiem, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums un detālplānojums, esot vienāds juridiskais spēks. Detālplānojumu nevarot uzskatīt par teritorijas plānojumam pakārtotu aktu, lai gan tam jāatbilst teritorijas plānojumam. Detālplānojums īpašumam "Papardes" atbilstot Medzes pagasta teritorijas plānojumam. Tas esot Medzes pagasta teritorijas daļas plānojums, kas detalizē un precizē noteiktas teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus. Atbildes rakstā norādīts, ka detālplānojums īpašumam "Papardes" izstrādāts, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, tostarp arī Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punktā noteikto, un tas esot pamatots un likumīgs. Detālplānojumā esot noteikts, ka aizsargjosla ap VES ir 76,5 metrus plata, tātad tā 1,5 reizes pārsniedz VES maksimālo augstumu. Tas atbilstot Aizsargjoslu likuma un Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" (turpmāk - Noteikumi Nr. 982) regulējumam. Nosakot VES maksimālo augstumu, pašvaldība esot ņēmusi vērā Ekonomikas ministrijas 2010. gada 11. martā sniegto informāciju, ka vēja elektrostacijas maksimālais augstums nosakāms no zemes virsmas līdz rotora asij. Grobiņas novada dome uzskata, ka aprobežojums nosakāms vismazākajā apmērā, jo vēja elektrostacijas aizsargjoslas varot skart arī citus īpašumus un tādējādi tiktu pārkāpts Satversmes 105. pantā noteiktais, proti, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Aizsargjoslas ap īpašumā "Papardes" izplānoto VES neskarot blakus esošos īpašumus. Vides birojam esot sniegta pareiza informācija. Pašvaldībai neesot pamata apšaubīt to, ka kompetentas valsts institūcijas pieņemtie lēmumi par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu ir likumīgi un pamatoti. Vēja elektrostacijas neradot tādu troksni, kas pārsniegtu normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo līmeni. Arī vēja elektrostaciju radītais apēnojums neesot būtisks, un plānotā darbība neatstāšot būtisku ietekmi uz vidi. Sabiedriskā apspriešana Detālplānojuma izstrādes laikā esot organizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un neesot uzskatāma par formālu. Sabiedriskās apspriešanas sanāksme izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet uz to ieradušies tikai seši Medzes pagasta nekustamo īpašumu īpašnieki. Iesniegtie iebildumi bijuši analoģiski tiem, kas saņemti Medzes pagasta teritorijas plānojuma izstrādes laikā. Par Detālplānojuma izstrādi un sabiedrisko apspriešanu esot informēti Detālplānojuma teritorijai piegulošo īpašumu īpašnieki, bet pamatoti iebildumi no viņiem neesot saņemti ne rakstveidā, ne mutvārdos. Fakts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevumi četru VES būvniecībai izdoti jau 2009. gada 14. jūlijā, neesot pamats secinājumam, ka detālplānošanas process bijis tikai formāls. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecīgais uzdevums ir būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojektu izstrādāšanai, bet vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus. Izdotie plānošanas un arhitektūras uzdevumi esot uzskatāmi par informatīva rakstura materiāliem, kuri ietver iespējamas prasības saistībā ar būvniecības ieceri, un tajos noteikts, ka tehniskā projekta izstrādi var uzsākt pēc Detālplānojuma spēkā stāšanās. 4. Pieaicinātā persona - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM) - norāda, ka 2005. gada 2. augustā tā sniegusi atzinumu par Medzes pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas atbilstību normatīvajiem aktiem, savukārt Kurzemes plānošanas reģions 2009. gada 18. maijā sniedzis atzinumu par Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgās redakcijas atbilstību normatīvajiem aktiem. Atsaucoties uz Pieteikumu iesniedzēja A. Mežvida 2010. gada 17. marta iesniegumu, RAPLM esot izvērtējusi detālplānojumu īpašumam "Papardes" un secinājusi, ka tas izstrādāts saskaņā ar Medzes pagasta teritorijas plānojumu, ievērojot normatīvo aktu prasības. RAPLM pauž viedokli, ka Dome savu 2009. gada 25. augusta lēmumu atcelt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu pieņēmusi, balstoties uz vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, minētā norma bijusi prettiesiska, jo ne likumā "Par pašvaldībām", ne Teritorijas plānošanas likumā, ne Būvniecības likumā vietējām pašvaldībām neesot dots deleģējums noteikt privātpersonu zemes apbūves saskaņošanas kārtību. Otrkārt, Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 883) 5. punkts tolaik paredzējis, ka "vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas", bet atceltā norma neesot noteikusi nedz teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, nedz izmantošanas aprobežojumus kādā konkrētā teritorijas daļā. Treškārt, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 16. punktā noteikto tikai dome varot pieņemt saistošos noteikumus. Tā kā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunkta atcelšana "pēc būtības un satura nemainīja Medzes pagasta teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu vai tās aprobežojumus", pašvaldībai esot bijušas tiesības izdarīt grozījumus šajos saistošajos noteikumos, izdodot jaunus saistošos noteikumus likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, nevis Noteikumos Nr. 883 teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanai noteiktajā procedūrā. 5. Pieaicinātā persona - Vides ministrija, kura kopš 2011. gada 1. janvāra kopā ar RAPLM veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, - uzskata, ka detālplānojums ir tāds dokuments, uz kuru var attiecināt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - Novērtējuma likums) 4. panta piekto daļu, tāpēc stratēģiskais novērtējums detālplānojumiem lielākoties nav jāveic. Saskaņā ar Vides biroja sniegto informāciju tikai izņēmuma gadījumos tiekot izskatīts jautājums par stratēģiskā novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu detālplānojumiem, ja tie saistīti ar iespējamu būtisku ietekmi, citastarp uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000). Tā kā Teritorijas plānojumam bija veikts stratēģiskais novērtējums, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, Vides birojs secina, ka, izstrādājot detālplānojumu īpašumam "Papardes", stratēģiskais novērtējums nebija jāveic. 6. Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts birojs - vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikumu iesniedzēji, pamatojot savu viedokli, vienlaikus atsaucas gan uz Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu un detālplānojuma īpašumam "Papardes" izstrādes un sabiedriskās apspriešanas procesu, gan uz Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumu stratēģiskā novērtējuma procesu, gan uz konkrētu VES būvniecības ieceru sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma procesu un šo VES būvprojektēšanas un būvatļauju izsniegšanas gaitu. Vides birojs norāda, ka Satversmes tiesas procesa ietvaros nevar lūgt izvērtēt administratīvo aktu tiesiskumu, jo šis jautājums pakļauts administratīvo tiesu kontrolei. Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros neesot izvērtējami lēmumi par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu un jautājumi, kas saistīti ar VES būvprojektu izstrādi. 2008. gada 18. jūlijā, pamatojoties uz Novērtējuma likuma 4. panta trešo daļu un 23.1 pantu, kā arī uz Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums" (turpmāk - Noteikumi Nr. 157) 5. un 6. punktu, Vides birojs pieņēmis lēmumu Nr. 44 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu" attiecībā uz Medzes pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem. Vides birojs izvērtējis Medzes pagasta padomes 2009. gada 23. martā iesniegto Vides pārskatu un 2009. gada 16. aprīlī izdevis atzinumu Nr. 9 "Par Medzes pagasta teritorijas plānojuma 2005.-2017. gadam grozījumu Vides pārskatu". Apstākļi, kas būtu par pamatu atzinuma nesniegšanai, Vides pārskata pārstrādāšanai vai sabiedriskās apspriešanas atkārtotai veikšanai, neesot konstatēti, tāpēc attiecīgos Pieteikumu iesniedzēju pārmetumus Vides birojs uzskata par nepamatotiem. Vides birojs norāda, ka Novērtējuma likums paredz atšķirīgas procedūras attiecībā uz ietekmju novērtēšanu, kas tiek veikta tiesību aktiem vai paredzētajām darbībām (piemēram, būvniecības iecerēm). Pieteikumu iesniedzēji "argumentus par visām šīm procedūrām, izdotiem tiesību aktiem un izdotiem administratīvajiem aktiem saista kopā". Attiecībā uz VES ierīkošanu īpašumā "Papardes" Vides birojs 2009. gada 15. oktobrī pieņēmis lēmumu Nr. 442 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu" un 2009. gada 27. novembrī - lēmumu Nr. 496 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu". Šie lēmumi pieņemti citādas procedūras ietvaros nekā 2008. gada 18. jūlija lēmums Nr. 44 par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu. Stratēģiskā novērtējuma saistība ar detālplānojumu varot izrietēt tikai kā atsevišķs gadījums Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punkta izpratnē, ja tiek konstatēta šāda novērtējuma nepieciešamība. Savukārt detālplānojumu nevarot saistīt ar konkrētu paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu. Vides birojs uzskata, ka vietējās pašvaldības tiesību aktu izdošana nav tāds process, kas būtu atkarīgs, piemēram, no būvprojektēšanas administratīvā procesa vai kas būtu pakārtots administratīvajam procesam par konkrētu būvniecības ieceru ietekmes uz vidi novērtēšanu. Lēmumi Nr. 442 un Nr. 496 pieņemti, izvērtējot konkrētas darbības - vēja elektrostaciju būvniecības - ietekmi uz vidi, nevis detālplānojuma izstrādes procesa ietvaros. Vides birojs pauž viedokli, ka stratēģiskā novērtējuma procedūra Detālplānojumam netiktu piemērota arī tādā gadījumā, ja pašvaldība būtu vērsusies Vides birojā ar attiecīgu iesniegumu, jo detālplānojums īpašumam "Papardes" attiecas uz nelielu teritoriju un tajā paredzētu "konkrētu darbību ar zināmiem parametriem, apjomiem un identificējamu ietekmes zonu". Secinājumu daļa 7. Pieteikumu iesniedzēji lūdz izvērtēt divu savstarpēji saistītu teritorijas plānošanas dokumentu - Teritorijas plānojuma grozījumu un Detālplānojuma - atbilstību Satversmes 105. un 115. pantam. Satversmes tiesas spriedumos ir nostiprināta tāda prakse, ka noteikta veida saimnieciskās darbības paredzošu teritorijas plānošanas dokumentu atbilstība Satversmei pārbaudāma Satversmes 115. panta tvērumā, bet noteikta veida saimniecisko darbību liedzošu teritorijas plānošanas dokumentu atbilstība Satversmei pārbaudāma Satversmes 105. panta tvērumā (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 5. punktu). Pieteikumu iesniedzēji apstrīd teritorijas plānošanas dokumentus sakarā ar tajos atļauto saimniecisko darbību. Līdz ar to apstrīdētie akti visupirms vērtējami Satversmes 115. panta tvērumā. Ja Satversmes tiesa secinās, ka tie neatbilst Satversmes 115. pantam, tad izvērtēt to atbilstību Satversmes 105. pantam vairs nebūs nepieciešams. Savukārt tad, ja Satversmes 115. pantā ietverto pamattiesību pārkāpums netiks konstatēts, Satversmes tiesai būs jāpārbauda, vai konkrētās saimnieciskās darbības atļaušana plānošanas dokumentos var radīt Satversmes 105. pantā noteikto tiesību uz īpašumu aizskārumu. 8. Satversmes 115. pants nosaka: "Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu." 8.1. Minētā Satversmes norma, pirmkārt, publiskās varas institūcijām uzliek par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu; otrkārt, privātpersonai piešķir tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūt vides informāciju un līdzdarboties ar vides izmantošanu saistītu lēmumu pieņemšanas procesā; treškārt, tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē piešķir pamattiesību rangu (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 1. punktu un 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu). Publiskās varas institūciju pienākums izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu nozīmē, ka tām jāņem vērā vides aizsardzības intereses tad, kad tiek izstrādāti un pieņemti politikas mērķi vai tiesību akti, kā arī tad, kad pieņemtie tiesību akti tiek piemēroti un politikas mērķi tiek īstenoti. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mūsdienās teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem un līdz ar to arī ar vidi saistīta joma, kurā Satversmes 115. pants sabiedrībai piešķir plašas tiesības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu). 8.2. Teritorijas plānošanas jomā Satversmes 115. pantā noteiktās sabiedrības tiesības, kā arī valsts pienākumu konkretizē Teritorijas plānošanas likums. Piemēram, Teritorijas plānošanas likuma 2. pantā ir noteikts valsts pienākums veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu. Turpretim tā paša likuma 8. un 9. pantā tiek regulēts viens no būtiskākajiem vides lēmumu leģitimitātes priekšnoteikumiem - sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā. Savukārt Teritorijas plānošanas likumā ietvertās prasības tiek detalizētas likumpakārtotajos tiesību aktos, piemēram, Noteikumos Nr. 883 vai Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumos Nr.1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi". 9. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punktā vietējām pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, noteikts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13. punktā noteikts, ka viena no vietējās pašvaldības autonomajām funkcijām ir saskaņā ar savas teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 1. pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstiski un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanas rezultātā tiek noteikti gan visas valsts, gan atsevišķas teritorijas ilgtspējīgas attīstības virzieni un prasības. Teritorijas plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, notiek nacionālajā, plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības līmenī. Ja teritorijas plānojumu un detālplānojumu izstrādā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, tad ir iespējams sekmīgi līdzsvarot dažādas intereses. 9.1. Satversmes tiesa jau ir norādījusi uz to, ka mērķus un uzdevumus, ko mūsdienu sabiedrībai izvirza vides tiesības, var sasniegt, vienīgi cieši sadarbojoties valstij, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un privātajam sektoram. Satversmes 115. pantā lietotais termins "valsts" nav interpretējams šauri, bet ar to saprotamas arī pašvaldības un citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kurām kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11.punktu). Satversmes 115. pants ne vien nosaka personai tiesības uz labvēlīgu vidi, bet arī uzliek par pienākumu publiskās varas institūcijām, tostarp pašvaldībām, nodrošināt šo tiesību īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 11. punktu). Teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam šajā procesā pašvaldībai ir jāievēro ilgtspējības princips, tātad pašvaldībai ir jāapsver arī jautājumi, kas saistīti ar iespējām veicināt enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem energoresursiem. 9.2. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka kopumā vēja enerģijas ražošanas attīstība ir vērsta uz to, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu uzlabot vides stāvokli, respektīvi, vērsta uz sabiedrības labklājību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.2. punktu). Medzes pagasts atrodas reģionā, kurā vidējais vēja stiprums ir viens no lielākajiem visā valsts teritorijā. Tāpēc Medzes pagastā ir iespējama augsta iegūstamās vēja enerģijas ekonomiskā efektivitāte (sk. lietas materiālu 5. sēj. 24. - 25. lpp.). Uzsākot darbu pie Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes, Dome vadījusies arī no valsts plānošanas dokumenta "Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006. - 2013. gadam", paredzot tā īstenošanu arī vietējās pašvaldības līmeņa teritorijas plānošanas dokumentā. Teritorijas plānojumā tika iekļautas vēja enerģijas ieguves zonas (teritorijas), lai īstenotu valsts plānošanas dokumenta pamatnostādnes. Dome norāda, ka VES uzstādīšanu Medzes pagasta teritorijā pieļāva Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi arī pirms 2009. gada Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes. Šādi objekti varēja tikt izvietoti inženiertehniskās apbūves zonās. Grozot Teritorijas plānojumu, VES izbūvei tika noteiktas īpašas zonas un paredzēts, ka citās apbūves teritorijās šādu objektu izvietošana vairs nav pieļaujama. Tātad esot ievērots arī teritorijas plānošanas ilgtspējības princips. 9.3. Saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem Medzes pagasta teritorijas plānošanā tika īstenota ne vien valsts politika Satversmes 115. pantā garantēto tiesību nodrošināšanai, bet arī ekonomiskās intereses, ievērojot personu izteiktos priekšlikumus par vēja ģeneratoru apbūves zonu noteikšanu. Dome norāda, ka konkrētajā gadījumā šīs ekonomiskās intereses ir nesaraujami saistītas arī ar sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un uz šo tiesību nodrošināšanu vērstās valsts politikas īstenošanu. Satversmes 115. pants a priori neparedz pastāvošās vides saglabāšanu un neliedz īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. Ilgtspējības princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm, taču prasa, lai visas šīs intereses tiktu ņemtas vērā kā vienlīdz svarīgas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.2008-03-03 secinājumu daļas 17.2. punktu). Tādējādi pašvaldība savas rīcības brīvības ietvaros varēja izlemt, vai tās teritorijā ir VES uzstādīšanai piemērotas vietas un vai pagasta teritorijā būtu vēlams īstenot vēja ģeneratoru apbūvi. 10. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanas un Detālplānojuma izstrādes gaitā pieļauti vairāki būtiski procesuāli pārkāpumi. 10.1. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi līdz tās ārējām robežām. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Viens no teritorijas plānošanas pamatprincipiem ir ilgtspējīgas attīstības princips, kas nostiprināts Vides aizsardzības likumā, Teritorijas plānošanas likumā, kā arī Reģionālās attīstības likumā. Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likuma 1. pants). Turklāt teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā ir jālīdzsvaro visu iesaistīto pušu intereses, jāaizsargā vājākie dalībnieki un jānodrošina visas sabiedrības intereses. Teritorijas plānošanas uzdevums ir ne tikai radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei, bet arī paredzēt vides kvalitātes, teritorijas racionālas izmantošanas un rūpniecisko un vides risku novēršanas priekšnoteikumus, saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību un paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti (Teritorijas plānošanas likuma 4.pants). Pašvaldībai ir pienākums ar teritorijas plānojumu kā vienu no plānošanas politikas īstenošanas instrumentiem noteikt teritorijas turpmāko attīstību un saskaņot dažādas, reizēm pat pretējas intereses. Tādējādi teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras interešu īstenošanu, gan arī vides aizsardzību. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) norādījusi, ka valstīm un arī pašvaldībām pirms projekta īstenošanas ir pienākums veikt pienācīgu un pilnīgu tā izvērtēšanu, apsverot alternatīvus risinājumus, lai atrastu iespējami labāko projekta īstenošanas risinājumu un nodrošinātu līdzsvarotu dažādu interešu ievērošanu (sk. ECT 2001. gada 2. oktobra sprieduma lietā "Hatton and Others v. the United Kingdom" 97. punktu). 10.2. Interešu līdzsvarošanu nodrošina teritorijas plānojuma izstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu dažādās šīs teritorijas daļās. Teritorijas plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas un teritorijas plānojuma uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un arī kultūras interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu). 11. Lai teritorijas plānojums un detālplānojums būtu tiesisks, tiem, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātiem un apstiprinātiem un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem. Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi, teritorijas plānojums vai detālplānojums nav pieņemts pienācīgā kārtībā. 11.1. Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14. punktu). Tādējādi, izvērtējot Teritorijas plānojuma grozījumu un Detālplānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam, nepieciešams noskaidrot, vai ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas kārtība un vai atbilstoši normatīvajos aktos reglamentētajam teritorijas plānošanas līmenim un veidam ir noteikta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi. 11.2. Vērtējot, vai Teritorijas plānojuma grozījumi ir izstrādāti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai to izstrādē ir ievērotas procesuālās prasības. Proti, vai un kā ir veikts stratēģiskais novērtējums, vai ir notikusi Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskā apspriešana un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi no attiecīgajām institūcijām. Savukārt vērtējot to, vai Detālplānojums ir izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās prasības attiecībā uz Detālplānojuma izstrādi. Proti, vai bija nepieciešams veikt stratēģisko novērtējumu, vai ir notikusi Detālplānojuma sabiedriskā apspriešana, un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi no attiecīgajām institūcijām. Tikai tad, kad ir izvērtēta plānošanas dokumenta pieņemšanas procedūras likumība, var izvērtēt, vai ir ievērotas arī materiālo tiesību normās ietvertās prasības attiecībā uz vides aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 17. punktu). 12. Pieteikumu iesniedzēji norāda uz vairākiem Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesuālajiem pārkāpumiem. 12.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana bijusi formāla. Saņemtie iebildumi sabiedriskās apspriešanas pārskatos un ziņojumos noraidīti bez pamatojuma. Teritorijas plānojumam tāpat kā citiem teritorijas plānošanas dokumentiem esot jāatspoguļo izraudzītā risinājuma lietderības apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem lēmuma pieņēmēja apsvērumiem, kuru dēļ daži priekšlikumi ņemti vērā, bet citi - noraidīti. 12.1.1. Lietā nav strīda par to, vai sabiedriskā apspriešana notikusi saskaņā ar normatīvā regulējuma prasībām. Pieteikumu iesniedzēji norāda tikai uz to, ka pašvaldība, noraidot viņu iebildumus, nav tos izvērtējusi un sniegusi noraidījuma pamatojumu. Izspriežamās lietas ietvaros saduras divas pretējas intereses - no vienas puses, to zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri vēlas savā īpašumā attīstīt VES būvniecību, un, no otras puses, to blakus esošo zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri nevēlas, lai pagasta teritorijā būtu atļauta VES būvniecība, bet uzskata, ka izņēmums varētu būt mazu VES - ar jaudu līdz 20 kilovatiem - būvniecība. Pašvaldības uzdevums šajā situācijā bija izvērtēt un līdzsvarot minētās intereses un pieņemt tādu lēmumu, kas vislabāk būtu piemērots tai un tās iedzīvotājiem. Teritorijas plānošanas jautājumos, kuros nepieciešams saskaņot atšķirīgas intereses, vispusīgs izvērtējums ir obligāta plānošanas sastāvdaļa. Šis izvērtējums veicams, plānojuma izstrādes procesā iesaistot ieinteresētās personas, kā arī apsverot to izteiktos viedokļus un pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu. Tikai tāds attīstības risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, uzskatāms par ilgtspējīgu. Tādējādi, no vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilstu plānojuma izstrādāšanas mērķim, taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam, proti, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, pašvaldībai ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums. Jau iepriekš tika secināts, ka pašvaldībai bija tiesības plānot savā teritorijā vēja ģeneratoru apbūvi, taču tās plānošanas gaitā bija jāievēro plānošanas dokumentu izstrādes un pieņemšanas kārtība. 12.1.2. Lietas materiāliem pievienots Ziņojums par fizisko un juridisko personu priekšlikumu/iebildumu izskatīšanas rezultātiem (turpmāk - Ziņojums), kurā apkopoti Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas posmos saņemtie priekšlikumi un iebildumi un to izvērtēšanas rezultāts (sk. lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130. lpp.). No Ziņojumā ietvertās informācijas var secināt, ka …