Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināša

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 229 Rīgā 2024. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 15 51. §) Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 3.1 un ceturto daļu Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.; 2019, 114., 206. nr.; 2020, 74A., 242. nr.; 2021, 66. nr.; 2022, 34., 248. nr.; 2023, 90., 237. nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2024. gadam ir 34 036 500 euro, un no tiem piešķir: 3.1. 21 572 500 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem; 3.2. 800 000 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē; 3.3. 975 000 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi; 3.4. 8 000 000 euro - ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai; 3.5. 2 500 000 euro - selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu; 3.6. 189 000 euro - 2023. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējuma kredītprocentu daļējai dzēšanai." 2. Izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā: "7.1 Informāciju par piešķirto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) ​ 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, sērijas Nr. L) (turpmāk - Komisijas regula ​ 2023/2831), Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk - regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas." 3. Izteikt 7.2 punktu šādā redakcijā: "7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam. Ja pārkāptas Komisijas regulas 2023/2831, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam nelikumīgo atbalsta pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu." 4. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā: "8. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem un, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegto apliecinājumu, pārbauda, vai atbalsta pretendentam nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts maksātnespējas process un vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru." 5. Izteikt 10.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.4. ja atbalsta pretendenta nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds pārsniedz apmēru, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;". 6. Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.5. ja uz pretendentu attiecas regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums, - šo noteikumu 43.4. apakšpunktā un V1 nodaļā paredzēto atbalstu." 7. Izteikt 11.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai izvērtē pretendenta iesnieguma atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu (iesnieguma apstiprināšanas diena uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu) vai noraidīšanu;". 8. Izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā un 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu piešķir tā, lai triju gadu laikā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, tas nepārsniegtu Komisijas regulas 2023/2831​ 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas ​ 2023/2831 2. panta 2. punktu;". 9. Izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā, kā arī 14. punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktu;". 10. Izteikt 11.7. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.7. šo noteikumu 34.4 punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktu;". 11. Izteikt 11.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.8. ievērojot Komisijas regulas ​ 2023/2831 5. panta 1., 2. un 3. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus, šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un 23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu drīkst kumulēt gan ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, gan ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja ar šo kumulāciju netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā;". 12. Izteikt 11.9. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.9. datus par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472, Komisijas regulu 2023/2831, Komisijas regulu Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem;". 13. Izteikt 11.10. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.10. divu mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.-2027. gada plānošanas periodā, pieprasa atbalsta atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo noteikumu prasības;". 14. Izteikt 11.11. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.11. lēmumu par šajos noteikumos minētā de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem, ievērojot Komisijas regulas ​ 2023/2831 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;". 15. Izteikt 11.12. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831​, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas 2023/2831​ 7. panta 3. punktā un 8. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un 8. pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;". 16. Papildināt ar 11.14. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.14. pretendentam šajos noteikumos noteikto maksimālo atbalsta summu nevērtē pretendenta saistīto personu vai viena vienota uzņēmuma līmenī, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai." 17. Papildināt ar 11.1 punktu šādā redakcijā: "11.1 Lauku atbalsta dienests un akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar informāciju par Lauku atbalsta dienesta klientiem piešķirtajiem atbalstiem un akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" klientiem piešķirtajiem aizdevumiem." 18. Izteikt 13.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "13.1.3. jaunas lauksaimniecības traktortehnikas (tostarp kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādi vai iekārtu un aprīkojuma iegādi precīzo tehnoloģiju izmantošanai;". 19. Izteikt 13.1.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "13.1.4. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, ja pretendents ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalsta maksājuma saņemšanai kārtējā gadā ir deklarējis platību, kas nav mazāka par kredītlīgumā norādīto;". 20. Papildināt ar 15.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;". 21. Izteikt 15.12. apakšpunktu šādā redakcijā: "15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa." 22. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā: "16. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 60 000 euro. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām: 16.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk - regula 2021/2115), 73. panta 4. punkta nosacījumiem; 16.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347) (turpmāk - regula Nr. 1305/2013), maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti." 23. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā: "18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz: 18.1. iesniegumu (1. pielikums); 18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju; 18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi; 18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem); 18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus dokumentus - pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus - vai to kopijas, vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas; 18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem, ja tie nav reģistrēti Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā; 18.7. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas; 18.8. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu - veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru." 24. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā: "19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz: 19.1. iesniegumu (2. pielikums); 19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju; 19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi; 19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem); 19.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru." 25. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā: "20. Ja šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie apliecinošie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 18.1., 18.3., 18.4., 18.8., 19.1., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minēto dokumentu." 26. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā: "21. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta summu, kura kārtējā gadā pārsniedz 40 000 euro. Savukārt, ja pēdējo triju fiskālo gadu laikā sasniegts de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais apmērs, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1408/2013 II pielikumā, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina pretendentiem izmaksājamo de minimis atbalsta summu." 27. Izteikt 23.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, - īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulas 2023/2831​ 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas regulas 2023/2831​ 1. panta 2. punktā noteiktās prasības." 28. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā: "24. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa aizdevuma vai faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī īstermiņa aizdevumam vai faktoringam (ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības) vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām: 24.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem; 24.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti." 29. Papildināt ar 25.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;". 30. Izteikt 25.12. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa." 31. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā: "28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz: 28.1. iesniegumu (3. pielikums); 28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju; 28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi; 28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem); 28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) - pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) - un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, - maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu; 28.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;". 32. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā: "29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz: 29.1. iesniegumu (4. pielikums); 29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju; 29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi; 29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem); 29.5. kooperatīvās sabiedrības vai mežsaimniecības nozarē strādājošas kooperatīvās sabiedrības valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi; 29.6. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru." 33. Izteikt 34.1 punktu šādā redakcijā: "34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831​ piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem - grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051-04039099, 04052010-04052030, 3501 un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831​ 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi." 34. Izteikt 34.2 punktu šādā redakcijā: "34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem - grupa 10.52 un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051-04039099, 04052010-04052030, 3501 un 3502 un tiek nodrošināta regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpilde." 35. Izteikt 34.3 punktu šādā redakcijā: "34.3 Atbalstu īstermiņa aizdevuma kredītprocentu dzēšanai pretendentam, kura darbības veids atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodam 10.1 - gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, kodam 10.5 - piena produktu ražošana un kodam 10.6 - graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi." 36. Izteikt 34.4 punktu šādā redakcijā: "34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu grupai 03, un saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831, ja tas darbojas atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem - grupa 10.2. vai 10.41. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi." 37. Papildināt ar 35.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;". 38. Izteikt 35.12. apakšpunktu šādā redakcijā: "35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa." 39. Izteikt 36.1 punktu šādā redakcijā: "36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām: 36.11. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem; 36.12. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti." 40. Izteikt 36.2 punktu šādā redakcijā: "36.2 Pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz šo noteikumu 36.11. vai 36.12. apakšpunktā minēto maksimālo atbalsta intensitāti, kā arī atbilstoši Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem (NUTS 3 saskaņā ar 2021. gada klasifikāciju) noteikto maksimālo atbalsta intensitāti: 36.21. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā (izņemot Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada un Pierīgas statistiskā reģiona administratīvās vienības) regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 60 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai - 50 procentu un liela uzņēmuma kategorijai - 40 procentu; 36.22. Rīgas statistiskajā reģionā, Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada administratīvajās vienībās, kā arī Pierīgas statistiskajā reģionā regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 50 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai - 40 procentu un liela uzņēmuma kategorijai - 30 procentu." 41. Papildināt ar 36.3 punktu šādā redakcijā: "36.3 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004, 41. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk - regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta regulas Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu." 42. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā: "38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz: 38.1. iesniegumu (5. pielikums); 38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju; 38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi; 38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem); 38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) - pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) - un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, - maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu; 38.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā; 38.7. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru." 43. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā: "39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz: 39.1. iesniegumu (6. pielikums); 39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju; 39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi; 39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem); 39.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru." 44. Izteikt 40. punktu šādā redakcijā: "40. Ja šo noteikumu 38. un 39. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 38.1., 38.3., 38.4., 38.7., 39.1., 39.3., 39.4. un 39.5. apakšpunktā minēto dokumentu." 45. Svītrot IV2 nodaļu. 46. Izteikt 43.4.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 1. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tostarp nodokļu samaksai, - līdz 90 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas." 47. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā: "44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta nosacījumiem, un tas ir paredzēts: 44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma ​1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā minētos pārejošos pētījumus; 44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43. punktā minētos pētījumus." 48. Papildināt ar 45.14. apakšpunktu šādā redakcijā: "45.14. zinātniskās institūcijas stratēģijā ir noteicis specializāciju "lauksaimniecība", "mežsaimniecība" vai "veterinārā medicīna"." 49. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā: "49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi." 50. Izteikt 50. punktu šādā redakcijā: "50. Atbalsta pretendents pirms plānoto jaunu darbību uzsākšanas paziņo Lauku atbalsta dienestam par izmaiņām šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajā atbalsta izdevumu tāmē." 51. Izteikt 50.1 punktu šādā redakcijā: "50.1 Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām (izņemot attiecībā uz šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu) grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas un tiek paredzētas jaunas darbības, pirms izmaiņu veikšanas tāmē un jaunu darbību uzsākšanas nepieciešams saņemt Zemkopības ministrijas Zinātniskās padomes sekretariāta saskaņojumu." 52. Izteikt 52.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma zinātniskā pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā: 52.2.1. kārtējā gadā īstenotā pētījuma zinātnisko pārskatu līdz kārtējā gada 5. decembrim ievietot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē un Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datubāzē; 52.2.2. rezultātus pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti vismaz divus gadus, līdz otrā gada 5. decembrim publiskot atbilstošās nozares zinātniskā konferencē un zinātniski praktiskā žurnālā; 52.2.3. par pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti vismaz trīs gadus, līdz trešā gada 5. decembrim iesniegt publicēšanai vismaz vienu oriģinālu zinātnisku rakstu tādā žurnālā vai rakstu krājumā, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentu no Web of Science Core Collection vai SCOPUS datubāzēs izmantotās klasifikācijas nozarē vidējā citēšanas indeksa." 53. Izteikt 52.9 punktu šādā redakcijā: "52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz: 52.91. iesniegumu (11. pielikums); 52.92. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, tajā ietverot šo noteikumu 12. pielikumā minētos izcenojumus." 54. Papildināt ar 55. punktu šādā redakcijā: "55. Atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā, pretendenti var saņemt atbilstoši šiem noteikumiem, iesniedzot iesniegumus (1., 2., 3., 4., 5. vai 6. pielikums), kā arī šo noteikumu 18., 19., 28., 29., 38. un 39. punktā minētos dokumentus. Ja šie dokumenti, izņemot iesniegumus, Lauku atbalsta dienestā jau iesniegti 2023. gadā, tie nav jāiesniedz, atkārtoti piesakoties uz atbalstu 2024. gadā." 55. Papildināt ar 56. punktu šādā redakcijā: "56. Maksimālo atbalsta summu, kas minēta šo noteikumu 16. punktā, vienam pretendentam var palielināt par 20 000 euro tikai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā. Lauku atbalsta dienests šajā punktā minēto atbalstu administrē atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem, izmaksājot atbalstu 2024. gadā." 56. Svītrot 6.1 pielikumu. 57. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums). 58. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums). 59. Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums). Ministru prezidente E. Siliņa Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ labklājības ministrs U. Augulis 1. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 229 "7. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi Nr. p. k. Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro)* Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments 1. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 1.1. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus; 1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām; 1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2024. gadā; 1.4. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku; 1.5. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī; 1.6. pilnveidot SEG emisiju aprēķinus atbilstoši iepriekšējā gadā izstrādātajai rokasgrāmatai; 1.7. papildināt modeli ar pesticīdu izmantošanas bloku 80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 2. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 2.1.1. veikt monitoringu ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 2.1.2. veikt monitoringu, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 2.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī; 2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem; 2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas (N un P noplūdes) koeficientiem dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem; 2.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī; 2.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē; 2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām; 2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 61 300 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 3. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU)): 3.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu (vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā); 3.1.2. turpināt raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 3.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem; 3.2. izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (LVMI "Silava"): 3.2.1. izvērtēt Eiropas Savienības (ES) regulējuma priekšlikumus saistībā ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora SEG inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi; 3.2.2. novērtēt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas darbību atbilstību kritērijiem, kurus ES noteikusi oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, un sagatavot priekšlikumus pasākumu atbilstības nodrošināšanai; 3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI "Silava" un AREI): 3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju un augsnes heterotrofo elpošanu) trijās sējplatībās; 3.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par CO2 emisijas faktoriem aluviālām augsnēm; 3.3.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem; 3.4. turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI "Silava" un AREI) 70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 4. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU): 4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās; 4.2. meliorācijas kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"): 4.2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai (LVMI "Silava"); 4.2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar diametru 10-20 cm līnijveida objektiem, izmantojot meliorācijas kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru, lielāku par 20 cm, līnijveida objektiem (LBTU) 51 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 5. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionā (kopā 7-8 lauka pupas sējumos); 5.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos; 5.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings laukaugu platībās; 5.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos; 5.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un botāniskā sastāva noteikšana 80 998 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 6. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem; 6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti; 6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā; 6.4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai; 6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību ierobežošanai 30 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 7. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 7.1. apkopot pieejamo informāciju par prioritāro savvaļas sugu izplatību un atradnēm; 7.2. analizēt apkopoto informāciju, lai saprastu, par kurām sugām vai reģioniem trūkst informācijas (angļu v. - gap analysis); 7.3. no pieejamās informācijas identificēt platības ar lielāku sugu daudzveidību un sastopamību 10 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 8. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā tipa) govs šķirnes un Latvijas zilās govs šķirnes dzīvniekiem un turpināt slaucamo govju un vaislas buļļu genoma analīzi pieaugušajiem un 2022. un 2023. gadā dzimušajiem dzīvniekiem; 8.2. apgūt Latvijas baltās cūkas šķirnes kuiļu bioloģiskā materiāla (spermas) dziļo sasaldēšanu. Ievākt Latvijas baltās cūkas šķirnes dzīvnieku sarus un veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu cūku genotipus gaļas kvalitāti un iedzimto slimību ietekmējošiem gēniem; 8.3. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu un cūku pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un atbilstoši iespējām izvairītos no nevēlamu gēnu izplatības populācijās; 8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu 2023. un 2024. gadā dzimušajiem lauksaimniecības dzīvniekiem 25 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 9. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo gaistošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas - izotopu attiecības masspektrometrijas - metodi. Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem; 9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF, cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.) Latvijas izcelsmes paraugos; 9.3. veikt pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugos noteikt glifosāta saturu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina saturu ar ICP-MS metodi 30 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 10. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās; 10.2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības ražošanas; 10.3. ievākt (augsnes, ziedaugu) paraugus buferjoslās un noteikt AAL atliekvielas; 10.4. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu 60 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 11. Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi 11.1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu; 11.2. veikt kāpostu cekulkodes olu uzskaiti uz augiem; 11.3. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu dārzeņu stādījumos; 11.4. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitoringu 33 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 12. Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai 12.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.-2025.); 12.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.-2025.); 12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.-2025.); 12.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.); 12.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.-2024.); 12.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.); 12.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.-2025.) 50 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 13. Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākam AAL lietojuma samazinājumam; 13.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un herbicīdiem; 13.3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm 123 343 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 14. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 14.1. veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā; 14.2. veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma kontekstā; 14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā 26 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments 15. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu 15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis, 2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. - starpkultūra, 2024. g. - pupas, 2025. g. - vasaras mieži, 2026. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu); 15.2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos; 15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, |NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos; 15.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām; 15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg); 15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs); 15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos 13 200 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 16. Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos 16.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku: 16.1.1. kazu saimniecības; 16.1.2. putnu saimniecības; 16.1.3. zirgu saimniecības; 16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku, ievākt sākotnējos datus un paraugus un veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku; 16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados atlasītajām saimniecībām; 16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku; 16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonj …