Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā

Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-59 Rīgā 2011.gada 9.septembrī   (prot. Nr.44, 3.§) Lēmuma publiskojamā versija Par lietas izpētes izbeigšanu daļā un pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu daļā Lieta Nr.2944/11/03.02./2 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās Konkurences padome 09.12.2010. saņēma SIA "Dubultu šķelda" (turpmāk - Iesniedzējs) 08.12.2010. iesniegumu par iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās (turpmāk - Iesniegums). Iesniegumā norādīts, ka Slokas ielā 47a, Jūrmalā atrodas siltumenerģijas ražošanas komplekss, kurā ietilpst katlu mājas un noliktavas, vienā no katlu mājām atrodas šķeldas dedzināšanas un transportēšanas iekārta ar katlu KVGM-10, kas ir pielāgots siltumenerģijas ražošanai, izmantojot koka šķeldas kurināmo, kuru siltumenerģijas ražošanā izmanto SIA "Dubultu šķelda". SIA "Dubultu šķelda" rīcībā esošais apkures katls un ar to saistītā sistēma ir savienota ar SIA "Jūrmalas siltums" siltumapgādes tīklu. SIA "Dubultu šķelda" nav savienojuma ar citu siltumenerģijas operatoru vai patērētāju siltumapgādes tīkliem. Tāpat ražošanas kompleksā Slokas ielā 47a, Jūrmalā, izmantojot citu apkures katlu, kas darbojas ar gāzes kurināmo, siltumenerģiju ražo arī SIA "Jūrmalas siltums". Papildus Iesniedzējs norāda, ka daudzas siltumenerģijas ražošanas procesā nepieciešamās kustamās un nekustamās lietas SIA "Dubultu šķelda" ir saņēmis lietošanā no SIA "Jūrmalas siltums". Abu iesaistīto pušu starpā 2008.gada 5.martā ir noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.03/08, kas paredz administratīvās ēkas un katlumājas iznomāšanu SIA "Dubultu šķelda". Iesniedzējs norāda, ka iepriekšējais nomas līgums papildus paredzēja arī šķeldas noliktavas iznomāšanu. SIA "Dubultu šķelda" uzskata, ka gan šīs noliktavas, gan citu siltumenerģijas ražošanas kompleksā esošo kustamo un nekustamo lietu lietošana faktiski ir nepieciešams priekšnosacījums siltumenerģijas ražošanai šajā kompleksā. SIA "Dubultu šķelda" un SIA "Jūrmalas siltums" 2008.gada 17.decembrī noslēdza līgumu Nr.7 par siltumenerģijas piegādi (turpmāk - Līgums). Saskaņā ar līguma 1.1. un 1.2. punktu Līguma priekšmets ir siltumenerģija, kuru SIA "Dubultu šķelda" kā piegādātājs apņemas saražot un, izmantojot ūdeni kā siltumenerģijas nesēju, piegādāt SIA "Jūrmalas siltums" kā operatoram tālākpārdošanai dzīvojamo māju īpašniekiem, apsaimniekotājiem u.c. klientiem. Saskaņā ar Līguma 2010.gada 8.janvāra pielikuma Nr.5 (turpmāk - Vienošanās) nosacījumiem SIA "Dubultu šķelda" 2010.gadā piegādā SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģiju 30000 MWh (megavatstundas). Papildus Iesniedzējs atzīmē, ka Vienošanās 16.punkts, kā arī 16.1. un 16.2.apakšpunkti paredz darbības, kuras puses veic, ja 30000 MWh gada siltumenerģijas iepirkuma apjoms netiek sasniegts, vai arī tiek pārsniegts (tiek veikts pārrēķins, saskaņā ar kuru puses apmaksā iztrūkstošo vai pārsniegto siltumenerģijas daudzumu 2011.gada 1.ceturksnī). 2010.gada 8.oktobrī SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA "Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/275 un deva atbilstošu rīkojumu žurnālā apturēt šķeldas apkures katla darbību tehniskās pārbaudes veikšanai 2010.gada 20.oktobrī plkst. 8:30. 2010.gada 13.oktobrī SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA "Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/280, kurā apvainoja SIA "Dubultu šķelda" (kā nomnieku) SIA "Jūrmalas siltums" (iznomātājs) mantas bojāšanā administratīvajā ēkā Slokas ielā 47a, Jūrmalā (bojātas divu telpu dzelzs durvis). 2010.gada 29.novembrī saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rīkojumu SIA "Dubultu šķelda" tika samazināta piegādājamās siltumenerģijas jauda līdz 3MW (pēc SIA "Jūrmalas siltums" skaidrojuma šāds rīkojums dots, lai netiktu pārsniegts 30000 MWh siltumenerģijas piegādes apjoms 2010.gadā. SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka vērsusies SIA "Jūrmalas siltums" ar lūgumu izskatīt siltumenerģijas piegādes noteikumus gan 2011.gadam, gan ar konkrēti noteiktu siltumenerģijas piegādes apjomu uz pieciem gadiem. SIA "Jūrmalas siltums" sniedza atbildi, kurā norādīja, ka jautājumus par siltumenerģijas piegādes noteikumiem 2011.gadam ierosina apspriest 2011.gada sākumā. Iesniedzējs papildus norāda, ka 2010.gada 2.decembrī nosūtīja SIA "Jūrmalas siltums" vēstuli, ar kuru mēģināja novērst pārkāpumu bez vēršanās Konkurences padomē, lūdzot atcelt rīkojumu par jaudas ierobežošanu, akceptēt 2.10.punkta izslēgšanu no Līguma teksta, un lūdzot sniegt atbildi līdz 2010.gada 6.decembrim. Atbilde no SIA "Jūrmalas siltums" līdz 8.decembrim nebija saņemta. SIA "Dubultu šķelda" Iesniegumā lūdza par minētajiem pārkāpumiem SIA "Jūrmalas siltums" darbībās ierosināt lietu un uzsākt tās izpēti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, noteikt pagaidu noregulējumu, aizliedzot izdot rīkojumus, kas ierobežo SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjomu, kā arī uzlikt SIA "Jūrmalas siltums" tiesiskos pienākumus un noteikt naudas sodu normatīvajos aktos paredzētajā apmērā. Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un 22.panta 1.punktu, Konkurences padome 05.01.2011. pieņēma lēmumu (prot. Nr.1, 2.§) ierosināt lietu Nr.2944/11/03.02./1 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās" un lietu Nr.2944/11/03.02./2 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās" (turpmāk - Lieta). Pamatojoties uz Konkurences likuma 30.pantu, kas paredz pagaidu noregulējumu tikai lietās par Eiropas Savienības konkurences tiesību normu iespējamiem pārkāpumiem, un, ņemot vērā, ka lietas ierosinātas par Konkurences likuma 13.panta normu iespējamiem pārkāpumiem, Konkurences padome 05.01.2011. nolēma (prot. Nr.1, 2.§)  noraidīt lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu. Lietā Nr.2944/11/03.02./1 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās" Konkurences padome 08.04.2011. pieņēma lēmumu Nr.E02-18 (prot. Nr.17, 3.§) "Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu". Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 8.panta otro daļu un 27.panta otro daļu, Konkurences padome 30.06.2011. pieņēma lēmumu (prot. Nr.32, 2.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.2944/11/03.02./2 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās" uz laiku līdz 15.01.2012., par to atbilstoši informējot lietas dalībniekus. Atbilstoši Konkurences likuma 26.panta sestajai un septītajai daļai Konkurences padome paziņoja SIA "Jūrmalas siltums" (01.07.2011. vēstule Nr.1617) un SIA "Dubultu šķelda" (01.07.2011. vēstule Nr.1618), ka Lietā ir iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, un uzaicināja puses iepazīties ar Lietu. SIA "Jūrmalas siltums" līdz lēmuma pieņemšanas brīdim ar Lietu iepazīties neieradās un arī viedokli Lietā neiesniedza. SIA "Dubultu šķelda" 18.07.2011. iesniedza viedokli Lietā (14.07.2011. vēstule Nr.11/07/14-01) un 17.08.2011. iepazinās ar Lietas materiāliem. Izvērtējot Lietā esošo informāciju, Konkurences padome konstatēja: 1. Lietas dalībnieki "Dubultu šķelda" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003330156, tās juridiskā adrese: Dzelzavas iela 117, Rīga. SIA "Dubultu šķelda" ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 16.05.2011. spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu (turpmāk - SIA "Dubultu šķelda"). SIA "Dubultu šķelda" Enerģētikas likuma 1.panta izpratnē ir neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, kuram ir izsniegta Energoapgādes regulēšanas padomes licence Nr.21032 siltumenerģijas ražošanai Jūrmalas pilsētā no 29.12.1997. - 28.12.2017. Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators 11.09.2008. pieņēma lēmumu Nr.5, ar kuru apstiprināja SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifu. "Jūrmalas siltums" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.42803008058, tās juridiskā adrese: Slokas iela 55A, liters 2, Jūrmala (turpmāk - SIA "Jūrmalas siltums"). SIA "Jūrmalas siltums" ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas Enerģētikas likuma 1.panta izpratnē ir centralizētās siltumapgādes sistēmas operators Jūrmalas pilsētā, kuram ir izsniegtas licences siltumenerģijas ražošanai Jūrmalas pilsētā no 29.12.1997.-28.12.2017. (Energoapgādes regulēšanas padomes licence Nr.21034), pārvadei un sadalei Jūrmalas pilsētā no 29.12.1997.-28.12.2017. (Energoapgādes regulēšanas padomes licence Nr.22019), kā arī siltumenerģijas realizācijai Jūrmalas pilsētā no 01.01.2011.-31.12.2015. (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licence Nr.E25009). Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators 29.12.2008. pieņēma lēmumu Nr.6, ar kuru apstiprināja SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas tarifus. Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums" 100% un SIA "Dubultu šķelda" 50% daļu īpašnieks bija Jūrmalas pilsētas dome. SIA "Dubultu šķelda" dalībniekam SIA "Kilbe" pieder 41 % daļu. Trešajam SIA "Dubultu šķelda" dalībniekam SIA "Viņķis" pieder 9 % daļas. Atbilstoši SIA "Dubultu šķelda" statūtiem uzņēmuma valdi ievēl balsstiesīgie dalībnieki, kas nodrošina ¾ kvoruma. Līdz ar to Vienošanās noslēgšanas brīdī Jūrmalas pilsētas dome realizēja kopīgu izšķirošu ietekmi SIA "Dubultu šķelda". No kā savukārt pamatoti ir secināt, ka SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda" bija viens tirgus dalībnieks Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē. Starp SIA "Dubultu šķelda", to pārstāvot dalībnieku mazākuma pārstāvim SIA "Kilbe", un Jūrmalas pilsētas domi strīda rezultātā par daļu apmaksu sabiedrībā SIA "Dubultu šķelda" ar 04.03.2010. Jūrmalas pilsētas tiesas lēmumu ir uzlikts Jūrmalas pilsētas domei liegums atsavināt SIA "Dubultu šķelda" piederošās daļas, kā arī liegums izmantot balsstiesības. Ar 25.03.2010. tika apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, liedzot SIA "Kilbe" atsavināt tai piederošās daļas SIA "Dubultu šķelda" un izmatot balsstiesības. Šo lēmumu SIA "Kilbe" pārsūdzēja. 07.06.2010. Rīgas rajona tiesa to pilnībā atcēla (tostarp pilnībā atjaunojot SIA "Kilbe" balsstiesības), savukārt 03.09.2010. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzina, ka 07.06.2010. Rīgas rajona tiesas lēmums ir atceļams un nolēma uzlikt SIA "Kilbe" liegumu atsavināt SIA "Dubultu šķelda" piederošās daļas, saglabājot tiesības izmantot balsstiesības. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 03.01.2011. izziņu Nr.7-3-168770, ieraksts komercreģistrā par SIA "Dubultu šķelda" amatpersonu maiņu izdarīts 22.06.2010. SIA "Dubultu šķelda" amatpersonas kopš 22.06.2010. līdz pat šim brīdim ir M.K. (valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi), J.K. (valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem) un M.E. (valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem). Līdz ar to kopš amatpersonu maiņas brīža SIA "Kilbe" realizē izšķirošu ietekmi SIA "Dubultu šķelda", savukārt Jūrmalas pilsētas domei šajā sabiedrībā pieder daļas, bet saskaņā ar 04.03.2010. Jūrmalas pilsētas tiesas lēmumu nav ietekmes. No kā savukārt izriet, ka SIA "Dubultu šķelda" un SIA "Jūrmalas siltums" kopš amatpersonu maiņas SIA "Dubultu šķelda", kā arī uz Iesniegumā aprakstīto iespējamo pārkāpumu (daļā ar Konkurences padomes 08.04.2011. lēmumu Nr. E02-18 jau konstatēto pārkāpumu) brīdi, nav viens tirgus dalībnieks. 2. Normatīvais regulējums Siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas vispārējā kārtība noteikta Enerģētikas likumā, kura devītā nodaļa reglamentē siltumenerģijas sistēmas darbības pamatprincipus. Likuma 46.panta pirmā daļa nosaka, ka siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Tāpat likuma normās ir norādīts, ka centralizēto siltumapgādi var veikt viens vertikāli integrēts energoapgādes komersants, savukārt, sistēmās, kurās ir vairāki siltumenerģijas ražotāji, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgais ražotājs, izveido centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru, kura funkcijas var pildīt vertikāli integrēts komersants, kurš savstarpēji nodalīti veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali (47.panta pirmā un otrā daļa). Atbilstoši minētajām normām, SIA "Jūrmalas siltums" darbojas kā sistēmas operators Jūrmalas pilsētā. Likuma 48.pantā tāpat ir noteikts, ka sistēmas operators iepērk siltumenerģiju no siltumenerģijas ražotājiem, tai skaitā no neatkarīgajiem ražotājiem (SIA "Dubultu šķelda"), bet 49.panta pirmajā daļā noteikts, ka siltumenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās cenu. Šī paša panta otrā daļa nosaka, ka sistēmas operators, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem: 1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas noteikumi; 2) siltumenerģijas pārvades izmaksas; 3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam; 4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem. Enerģētikas likuma 5.pants nosaka, ka energoapgādes komersantu darbība tiek regulēta saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (2.panta otrā daļa) nosaka, ka valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību enerģētikā. Tāpat likuma 7.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka regulators uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti. Enerģētikas likuma 1.panta izpratnē SIA "Jūrmalas siltums" ir centralizētās sistēmas operators, savukārt SIA "Dubultu šķelda" ir neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, tādējādi, SIA "Jūrmalas siltums", slēdzot līgumu par siltumenerģijas iepirkšanu no SIA "Dubultu šķelda", vai arī atsakoties līgumu slēgt, ir jāvadās pēc iepriekš minētajiem ekonomiskā principa kritērijiem. 3. Konkrētais tirgus Konkrētais tirgus līdzīgā gadījumā tika definēts Konkurences padomes lietā Nr.3114/09/05/2 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 5.punkta pārkāpumu AS "Rīgas siltums" darbībās"1. Ņemot vērā minētās lietas un šobrīd izskatīšanā izvērtējamā Iesnieguma būtību un atsevišķu aspektu analoģiju, konkrētajā lietā ir pamatoti atsaukties uz atsevišķiem augstāk minētās lietas konkrētā tirgus definēšanas apsvērumiem. Līdz ar to var secināt, ka siltumenerģija kā produkts nav aizvietojams ar citu un ir uzskatāms par homogēnu produktu, tādējādi par konkrētās preces tirgu ir uzskatāms siltumenerģijas iepirkuma tirgus. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu var atzīt konkrēto centralizētās siltumapgādes sistēmu, kurai pieslēgts konkrētais SIA "Dubultu šķelda" apkures katls, jo siltumapgādes sistēma ir noslēgta, tādējādi arī konkrētajā ģeogrāfiskā teritorijā (siltumapgādes zonā) darbojas tikai tie siltumenerģijas ražotāji, kas ir pieslēgti šai kopējai sistēmai. No publiski pieejamās informācijas2 un SIA "Jūrmalas siltums" sniegtās informācijas secināms, ka Jūrmalā ir četras centralizētās siltumapgādes zonas, kā arī vēl astoņas atsevišķas lokālās katlu mājas, kas apgādā ar siltumenerģiju konkrētas dzīvojamās mājas nelielās lokālās teritorijās. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka atsevišķās siltumapgādes zonas Jūrmalas pilsētā nav savstarpēji saistītas, tādējādi vienā siltumapgādes zonā saražoto siltumenerģiju nevar piegādāt uz citu siltumapgādes zonu. Tādējādi, kā ģeogrāfiskais tirgus var tikt definēta konkrētā siltumapgādes zona, kurai ir pieslēgta apkures katlu māja Slokas ielā 47a, Jūrmalā - "Dubultu siltumapgādes zona". 4. Dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū Enerģētikas likuma 47.pants nosaka, ka centralizēto siltumapgādi var veikt  viens vertikāli integrēts energoapgādes komersants. Sistēmās, kurās ir vairāki siltumapgādes ražotāji, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgais ražotājs, izveido centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru. SIA "Jūrmalas siltums" ir vienīgais centralizētās siltumapgādes operators Jūrmalas pilsētā, kuram atbilstoši izsniegtajām licencēm ir tiesības pārvadīt un sadalīt siltumenerģiju, kas objektīvi nodrošina SIA "Jūrmalas siltums" tirgus varu konkrētajā tirgū. Līdz ar to var secināt, ka SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā atrodas dominējošā stāvoklī. 5. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpums 5.1. Vienošanās starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA "Jūrmalas siltums" Starp SIA "Jūrmalas siltums" kā Operatoru un SIA "Dubultu šķelda" kā Piegādātāju 2008.gada 17.decembrī noslēgts līgums Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi". 2010.gada 8.janvārī starp abām pusēm noslēgta papildu vienošanās kā līguma Pielikums Nr.5 "Vienošanās par SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa samazinājumu 2010.gadam, lai segtu SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumus, kas tai rodas, pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu" (turpmāk - Vienošanās). Konkurences padome izvērtēja Vienošanā iekļauto nosacījumu pamatotību, lai noskaidrotu vai SIA "Jūrmalas siltums" rīcība, samazinot SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas iepirkuma tarifu, neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Vienošanās saturā ir plaši izklāstīts SIA "Jūrmalas siltums" saražotās siltumenerģijas sadārdzinājuma pamatojums - izdevumu pieauguma (gāzes augstāka iepirkuma cena, mainoties iepirktajam gāzes apjomam) pārsvars pār ieguvumiem, kas rodas iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" (gāzes akcīzes nodokļa samazinājums, nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu samazinājums), kā arī šī sadārdzinājuma attiecināšana uz SIA "Dubultu šķelda" piedāvāto iepirkuma tarifu to samazinot: 1) pēc SIA "Jūrmalas siltums" aprēķiniem un prognozēm kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums 2010.gadā bija paredzēts 170339 MWh apmērā (Vienošanās 2.punkts); 2) visu apjomu saražojot tikai SIA "Jūrmalas siltums" apkures katlos, būtu nepieciešams iepirkt 20100 tūkst.nm3, un šāds apjoms atbilst AS "Latvijas gāze" noteiktajam 7.lietotāju grupas apjomam (no 20000 tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ), kas Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums" nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 149,85 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN); 3) savukārt Vienošanās 1.punkts paredz, ka 2010.gada SIA "Dubultu šķelda" plānotais saražotais siltumenerģijas apjoms ir 30000MWh. Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" ražošanā kā kurināmo izmanto šķeldu, kopējais SIA "Jūrmalas siltums" nepieciešamais dabasgāzes apjoms samazinās līdz 16560 tūkst.nm3, kas nodrošina 140339 MWh siltumenerģijas apjoma saražošanu (170339 MWh - 30000 MWh = 140339 MWh), tādējādi šāds dabasgāzes apjoms atbilst tikai 6.lietotāju grupas apjomam (no 12600 tūkst.nm3 līdz 20000 tūkst.nm3 ), kas Vienošanās noslēgšanas brīdī SIA "Jūrmalas siltums" nodrošinātu dabasgāzes iepirkuma tarifu 156,71 LVL/tūkst.nm3  (bez PVN); 4) starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un 6.dabasgāzes patēriņa grupām ir 6,86LVL par 1000 nm3 gāzes (Vienošanās 3.punkts), un šo cenu starpību minētajā Vienošanā SIA "Jūrmalas siltums" attiecina uz iepirkuma cenu siltumenerģijai no SIA "Dubultu šķelda"; 5) SIA "Jūrmalas siltums" aprēķina savu izmaksu pieaugumu (pieaugums rodas no gāzes iepirkuma cenu starpības, kas reizināta ar nepieciešamo gāzes apjomu 2010.gadam 140339 MWh siltumenerģijas saražošanai), kas veido aptuveni 113590 LVL (Vienošanās 4., 5., 6.punkts). No šī izmaksu pieauguma tiek atņemts akcīzes nodokļa apmērs un siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu iegādes izdevumi (samazinoties ražošanas apjomam, samazinās šo izmaksu apmērs) (Vienošanās 7., 8., 9.punkts); 6) tādējādi kā kopējie SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumi sakarā ar pāreju no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu tiek uzrādīti 85 600 LVL, tādā veidā pamatojot, ka vidējais SIA "Dubultu šķelda" tarifs samazināts par 2,85 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 10., 11.punkts); 7) tāpat tiek ņemts vērā 2010.gada 1.pusgads un 2.pusgads un periodos saražotās siltumenerģijas apjoms, tādējādi iegūstot gala tarifa samazinājuma apmērus 1.pusgadā par 1,84 LVL/MWh (bez PVN) un 2.pusgadā par 4,37 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 12., 13., 14.punkts). 8) lai SIA "Jūrmalas siltums" gūtu no darījuma ekonomisku ieguvumu, puses vienojas, ka SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifs tiek samazināts 2010.gada 1.pusgadā par 1,86 LVL/MWh (bez PVN) un 2.pusgadā par 4,50 LVL/MWh (bez PVN) (Vienošanās 15.punkts). Vienošanās 16.punktā ir papildus noteikumi, kuri paredz (1) gadījumus, kuros veicams pārrēķins atkarībā no faktiskā siltumenerģijas piegādes apjoma (faktiskā apjoma izmaiņas attiecībā pret Vienošanā paredzēto) (16.1., 16.2.apakšpunkts), un (2) pārrēķinā iekļaujamo un neiekļaujamo faktisko ekonomisko ieguvumu izņēmuma nosacījumus (16.3., 16.4., 16.6.apakšpunkts), kā arī (3) nosaka rīcību, ja saražotais siltumenerģijas daudzums, pārrēķinot uz gāzes patēriņu, ir mazāks par 20 milj.nm3 (16.5.apakšpunkts). 5.2. Vienošanās par siltumenerģijas tarifa samazinājumu izvērtējums 5.2.1. Siltumenerģijas ražošanas izmaksu salīdzinājums 5.2.1.1. Siltumenerģijas ražošanas tarifu salīdzinājums Lietas ietvaros Konkurences padome izvērtēja SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifu projektus, saskaņā ar kuriem regulators ir apstiprinājis šobrīd spēkā esošos siltumenerģijas tarifus, un tajos iekļautos ekonomiskos aprēķinus (nekontrolējamo un kontrolējamo izmaksu pozīcijas3). SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido izdevumi kurināmā iegādei, emisiju kvotu iegādei, elektroenerģijas iegādei ražošanas vajadzībām un izdevumi ūdens un kanalizācijas nodrošināšanai. Nekontrolējamajās fiksētajās izmaksās iekļauts dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma un zemes nodoklis (atbilstoši regulējuma izmaiņām 2010.gadā4, nekustamā īpašuma nodoklis šobrīd tiek attiecināts uz pastāvīgajām izmaksām). Tarifa kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu nolietojums, pamatlīdzekļu remonta un iegādes izdevumi, darba samaksa, obligātās valsts sociālās iemaksas, ilgtermiņa aizdevumu un līzinga procentu atmaksa, kā arī pārējie izdevumi (sakaru izdevumi, degviela, inventārs u.c.). Tāpat jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" tarifu projektā nav paredzējusi siltumenerģijas iepirkumu, tādējādi visi ekonomiskie aprēķini ir balstīti uz pieņēmumu, ka visu nepieciešamo siltumenerģijas apjomu saražo pats SIA "Jūrmalas siltums". SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās mainīgās izmaksas veido kurināmā izmaksas un ražošanas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas. Nekontrolējamās fiksētās izmaksas veido dabas resursu nodoklis, nodeva sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kā arī neparedzētie izdevumi. Siltumenerģijas ražošanas kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu remonta izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, darba samaksa, obligātās valsts sociālās iemaksas, materiālu izmaksas, aizdevumu procentu atmaksa, ilgtermiņa kredītu pamata daļas atmaksa, kā arī pārējie pastāvīgie izdevumi. SIA "Dubultu šķelda" apstiprinātais tarifs pie gāzes kurināmā cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN)  (vidējā 2010.gada dabasgāzes cena) ir 23,75 LVL/MWh (bez PVN), savukārt SIA "Jūrmalas siltums" - 30,31 LVL/MWh (bez PVN). Starpība starp regulatora apstiprinātajiem ražošanas tarifiem ir 6,56 LVL/MWh. SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas pie gāzes cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh (saskaņā ar  Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātā tarifa ekonomiskajiem aprēķiniem, kuros ir iekļauts arī nekustamā īpašuma un zemes nodoklis). Konkurences padome norāda, ka, atbilstoši nekontrolējamo izmaksu definīcijai5, kas nosaka, ka nekontrolējamās izmaksas ir tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu, kā arī tarifa aprēķināšanas metodikas izmaiņām 2010.gadā6, kurā nekustamā īpašuma nodoklis tiek attiecināts uz pastāvīgajām izmaksām, turpmākajā Lietas izpētē nekustamā īpašuma un zemes nodoklis netiks ietverts kopējās nekontrolējamajās izmaksās, lai objektīvi varētu salīdzināt SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifus. Nekustamā īpašuma un zemes nodokļa attiecināmās izmaksas ir (*) LVL/MWh, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas pie gāzes cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 (bez PVN) ir (*) LVL/MWh. SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifs ir par (*) LVL/MWh zemāks nekā SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas 1MWh siltumenerģijas saražošanai. Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu, kā arī tarifu veidojošo nekontrolējamo mainīgo izmaksu apjomu ar SIA "Dubultu šķelda" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu, Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda" saražotās siltumenerģijas iepirkuma maksimālais tarifs ir ne tikai zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" regulatora apstiprināto ražošanas tarifu (par 6,56 LVL/MWh), bet arī zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz 1MWh siltumenerģijas saražošanu (par (*) LVL/MWh), tādējādi SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā. 5.2.1.2. Siltumenerģijas ražošanas faktisko 2010.gada izmaksu salīdzinājums SIA "Dubultu šķelda" 17.02.2011. vēstulē Nr.11/02/17-01 sniedza 2010.gada faktiskās siltumenerģijas ražošanas pašizmaksas aprēķinus. 2010.gadā SIA "Dubultu šķelda" saražoja 30 116 MWh siltumenerģijas, patērējot (*) m3 kurināmā šķeldas un (*) KWh elektroenerģijas. Tāpat siltumenerģijas mainīgajās izmaksās tiek ieskaitītas darba algas (kurinātājiem, traktoristiem, mehāniķiem u.tml.) un degvielas izmaksas. SIA "Dubultu šķelda" pastāvīgās ražošanas izmaksas veido darba algas, pamatlīdzekļu nolietojums, kurināšanas sistēmas uzturēšanas izmaksas, pamatlīdzekļu noma, telpu noma, aizdevuma procenti un citi ar ražošanu saistītie izdevumi, dažādas administrācijas izmaksas. Ņemot vērā patērēto kurināmās šķeldas apjomu un vidējo cenu ((*) LVL/m3), elektroenerģijas patērēto apjomu un vidējo gada cenu ((*) LVL/KWh), kā arī resursu patēriņu, kas nepieciešams 1 MWh siltumenerģijas ražošanai, SIA "Dubultu šķelda" kopējās mainīgās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi mainīgās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir (*) LVL. SIA "Dubultu šķelda" kopējās pastāvīgās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi pastāvīgās izmaksas uz 1 MWh siltumenerģijas ir (*) LVL. Kapitālsabiedrības kopējās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, kopējās izmaksas uz saražoto 1 MWh siltumenerģijas ir (*) LVL. SIA "Jūrmalas siltums" 18.02.2011. vēstulē Nr.01-3.1/27 sniedza siltumenerģijas ražošanas izmaksu kalkulācijas par 2010.gadu, kurā SIA "Jūrmalas siltums" saražoja 157 528,02 MWh siltumenerģijas, patērējot (*) nm3 (normālkubikmetrus7) dabasgāzes un (*) KWh elektroenerģijas. Papildus siltumenerģijas nekontrolējamās mainīgajās izmaksās SIA "Jūrmalas siltums" ieskaita arī ūdens un kanalizācijas izdevumus. Nekontrolējamās fiksētajās izmaksās SIA "Jūrmalas siltums" iekļauj dabas resursu nodokļa apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Kā Konkurences padome norādīja 5.2.1.1.apakšpunktā, nekustamā īpašuma un zemes nodoklis netiks ietverts kopējās nekontrolējamās izmaksās, bet gan koriģējot pārnests uz SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamām izmaksām. SIA "Jūrmalas siltums" kontrolējamās izmaksas veido pamatlīdzekļu nolietojums, remonts un iegādes izdevumi, darba samaksa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas, ilgtermiņa aizdevumi un līzinga procentu apmaksa. SIA "Jūrmalas siltums" kopējās nekontrolējamās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi vidējās nekontrolējamās izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*) LVL. Kopējās kontrolējamās izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, tādējādi kontrolējamās izmaksas uz 1 MWh saražotās siltumenerģijas ir (*) LVL. SIA "Jūrmalas siltums" kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas 2010.gadā ir (*) LVL, kas uz 1 saražoto siltumenerģijas MWh ir (*) LVL. Secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" mainīgās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai ir par (*) LVL mazākas nekā SIA "Jūrmalas siltums", bet attiecīgi pastāvīgās izmaksas par (*) LVL mazākas. Vienlaicīgi jānorāda, ka SIA "Dubultu šķelda" kopējās izmaksas ir ne tikai par (*) LVL mazākas nekā SIA "Jūrmalas siltums" kopējās izmaksas 1 MWh siltumenerģijas saražošanai, bet arī par (*) LVL mazākas nekā SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas. 5.2.2. Patērētājiem nepieciešamā siltumenerģijas apjoma nodrošināšana SIA "Dubultu šķelda" apkures katla maksimālā jauda ir 10MW, taču Iesniedzējs norāda, ka faktiski var nodrošināt siltumenerģijas piegādi ar jaudu līdz 9,5MW, kas nozīmē, ka konkrētajā siltumapgādes zonā, SIA "Dubultu šķelda" var nodrošināt siltumenerģijas piegādi kvalitātes robežās (Līguma pielikumi Nr.2 un Nr.3) līdz āra gaisa temperatūrai -7 līdz -8 oC. Savukārt, SIA "Jūrmalas siltums" 23.12.2010. vēstulē Nr.01-5.1/367 (adresēta SIA "Dubultu šķelda") cita starpā norādīja, ka fiksētie mēraparātu rādījumi liecina, ka SIA "Dubultu šķelda" jau līdz 2010.gada 28.novembrim nenodrošināja minimālo siltumnesēja turpgaitas temperatūras režīmu, tādējādi nespējot piegādāt vairāk kā 8,8 MW siltuma jaudas. Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda" apkures katla jauda ir nepietiekama, lai ziemas mēnešos spētu pilnā apjomā nodrošināt pieprasītās siltumenerģijas apjoma (2010.gada decembra vidējā diennakts jauda bija 9,15 MW) piegādi patērētājiem, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" apkures sezonas aukstākajos mēnešos ir jānodrošina trūkstošās (papildus SIA "Dubultu šķelda" saražotajam apjomam patērētājiem nepieciešamais siltumenerģijas apjoms) siltumenerģijas saražošana. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ir jāuztur siltumenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, jāalgo darbinieki, jāapdrošina iekārtas u.tml. darbības, kas veido kapitālsabiedrības kontrolējamās izmaksas. Kontrolējamās izmaksas paliek nemainīgas neatkarīgi no tā vai SIA "Jūrmalas siltums" ražo siltumenerģiju tikai dažus mēnešus, vai arī ražotu to ar maksimāli iespējamo jaudu. Ievērojot augstāk minēto, Konkurences padome secina, ka SIA "Jūrmalas siltums", vienojoties ar  SIA "Dubultu šķelda" par siltumenerģijas iepirkuma cenu, ir pamatoti salīdzināt piedāvātās iepirkuma cenas apmēru tieši ar SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa nekontrolējamo izmaksu daļu, jo šīs izmaksas ir tieši saistītas ar saražotās siltumenerģijas apjomu. Tas pamatojams ar to, ka siltumenerģijas iepirkuma cena, kas vienāda ar SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu apjomu, nepalielinātu kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas siltumenerģijas ražošanā (kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas nemainītos neatkarīgi no tā, vai SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem nepieciešamo siltumenerģijas apjomu saražotu pats, vai daļu no tās iepirktu no SIA "Dubultu šķelda"), tādējādi, ievērojot patērētāju intereses, netiktu paaugstināts arī gala tarifs siltumenerģijas patērētājiem. Iepirkuma cenai pārsniedzot SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamās izmaksas, pieaugtu kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, tādējādi paaugstinot arī gala tarifu, savukārt siltumenerģijas iepirkuma cena, kas ir zemāka par SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamajām izmaksām, nodrošinātu SIA "Jūrmalas siltums" kopējo izmaksu samazināšanos, kas rezultātā samazinātu arī patērētājiem noteikto gala tarifu siltumenerģijas iegādei. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA "Dubultu šķelda" piedāvātās siltumenerģijas iepirkuma cena ir konkurētspējīga tikai gadījumā, ja tā ir zemāka nekā SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas nekontrolējamās izmaksas, jo pretējā gadījumā SIA "Jūrmalas siltums" saražot papildu siltumenerģijas apjomu ir ekonomiski izdevīgāk nekā iepirkt to no SIA "Dubultu šķelda". Konkurences padome 5.2.1.apakšpunktā secina, ka SIA "Dubultu šķelda" Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifā ietvertajām nekontrolējamajām izmaksām, kas tieši attiecināmas uz 1MWh siltumenerģijas saražošanu, tāpat arī faktiskās SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada kopējās izmaksas ir zemākas nekā SIA "Jūrmalas siltums" faktiskās 2010.gada nekontrolējamās izmaksas, tādējādi secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa cena ir konkurētspējīga siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā. 5.2.3. Dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņa Saskaņā ar Vienošanās 2.punktu SIA "Jūrmalas siltums" plānotais kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums 2010.gadā ir 170 339 MWh, no kuriem atbilstoši Vienošanās 1.punktam 30 000 MWh paredzēts iepirkt no SIA "Dubultu šķelda". Faktiski 2010.gadā Jūrmalā tirgus dalībnieki kopumā saražoja siltumenerģiju 187 643,52 MWh apjomā, no kopējā apjoma 30 115,50 MWh saražojot SIA "Dubultu šķelda". Vidējais dabasgāzes kurināmā apjoms, kas nepieciešams 1 MWh siltumenerģijas saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures katlos, Vienošanā ir noteikts 118 nm3 apmērā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopējā faktiskā apjoma saražošanai tikai SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures katlos būtu nepieciešami 22 142 tūkst.nm3 dabasgāzes, bet Vienošanā paredzētā plānotā apjoma saražošanai attiecīgi 20 100 tūkst.nm3 dabasgāzes. Šāda apjoma dabasgāzes kurināmā iepirkums nodrošinātu SIA "Jūrmalas siltums" 7.lietotāju grupas dabasgāzes tirdzniecības cenu (no 20000 tūkst.nm3 līdz 100000 tūkst.nm3 ). Lai SIA "Jūrmalas siltums" varētu iepirkt dabasgāzi atbilstoši 7.lietotāju grupas cenai, SIA "Jūrmalas siltums" gadā nepieciešams saražot vismaz 169 491,53 MWh siltumenerģijas (169 491,53 MWh * 118 nm3/MWh = 20 000 tūkst.nm3). Iepērkot 30 000 MWh siltumenerģijas no SIA "Dubultu šķelda" (kā paredzēts Vienošanā), SIA "Jūrmalas siltums" plānotais ražošanas apjoms bija 140 339 MWh. Arī faktiskie 2010.gadā nepieciešamie un iepirktie siltumenerģijas apjomi nenodrošina SIA "Jūrmalas siltums" iespēju saražot nepieciešamo siltumenerģijas apjomu dabasgāzes 7.lietotāju grupas cenas saglabāšanai (kopējais apjoms bija 187 643,52 MWh, no kuriem 30 115,50 no SIA "Dubultu šķelda" iepirktā un 157 528,02 MWh SIA "Jūrmalas siltums" saražotā siltumenerģija). Tādējādi, SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gadā iepirka dabasgāzi no AS "Latvijas gāze" atbilstoši 6.lietotāju grupas cenai. Starpība starp dabasgāzes iepirkuma cenu 7. un 6.lietotāju grupām ir 6,86 LVL par 1000 nm3 dabasgāzes, kas nozīmē, ka sadārdzinājums uz 1 MWh siltumenerģijas ir 0,8094 LVL (118 nm3/MWh * 0,00686 LVL/nm3 = 0,8094 LVL/MWh). Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes patēriņa apjoma intervālu (no 12 600 tūkst.nm3 līdz 20 000 tūkst.nm3 ), SIA "Jūrmalas siltums" gadā nepieciešams saražot vismaz 106 779,66 MWh siltumenerģijas (106 779,66 MWh * 118 nm3/MWh = 12 600 tūkst.nm3), lai saglabātu 6.lietotāju grupai piemērojamo dabasgāzes cenu. Ņemot vērā 2010.gada faktisko siltumenerģijas ražošanas apjomu (187 643,52 MWh) un SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas jaudu (30 000 - 35 000 MWh), Konkurences padome secina, ka, ļaujot SIA "Dubultu šķelda" ražot siltumenerģiju ar maksimālu jaudu (atbilstoši pieprasījumam), SIA "Jūrmalas siltums" nevar zaudēt 6.lietotāju grupas dabasgāzes cenu. Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma attiecināšanas uz iepirkuma cenu pamatotības skaidrojums atspoguļots, izmantojot piemēru, kas balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas ražošanas apjomiem un 2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu (203,38 LVL/tūkst.nm3  6.lietotāju grupai un 196,52 LVL/tūkst.nm3  7.lietotāju grupai) 8: 1.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums". Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA "Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (ņemot vērā, ka tieši par šo tarifu siltumenerģija tiek pārdota gala patērētājiem), būtu 187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh = (*) LVL (saražotās siltumenerģijas apjoms * ražošanas tarifs = kopējās izmaksas). 2.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo pats. a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 būtu 30 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh = 715 243,13 LVL (iepirktās siltumenerģijas apjoms * ražošanas tarifs = kopējās izmaksas); b) SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas izmaksas, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas sadārdzinājumu (pieaug tarifa nekontrolējamās izmaksas par 0,8094 LVL/MWh, tarifa kontrolējamajām izmaksām paliekot nemainīgām), būtu  (*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh + (*) LVL = (*) LVL (nekontrolējamās izmaksas * siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās izmaksas). Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par  (*) LVL + 715 243,13 LVL - (*) LVL = (*) LVL augstākas, kā rezultātā pieaugtu arī gala patērētāja siltumenerģijas iegādes tarifs, līdz ar to pie šādiem nosacījumiem SIA "Jūrmalas siltums" nebūtu ekonomiski izdevīgi iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" par regulatora noteikto maksimālo tarifu. 5.2.4. SIA "Jūrmalas siltums" papildus ieguvums no siltumenerģijas iepirkuma Latvijas Republikas Saeima 1995.gada ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi Latvija uzņēmās pildīt virkni saistību. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka Emisiju tirdzniecības sistēmā obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic noteiktas piesārņojošas darbības, tostarp enerģētikā - izmantojot sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas. SIA "Jūrmalas siltums" sistēmā piedalās kā obligātais operators, kuram jānodod siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju kvotas9, kas atbilst SIA "Jūrmalas siltums" iekārtu emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. SIA "Jūrmalas siltums" iekārtai "Katlu māja "Dubulti"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-17, iekārtai "Katlu māja Aizputes 1d" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-25, iekārtai "Katlu māja "Kauguri"" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-19, iekārtai "Katlu māja Pliekšāna 80" 13.12.2007. izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja 2008.-2012.gadam Nr.RIT-20-II-SEG-24. SEG emisiju kvotas operatoriem (tostarp SIA "Jūrmalas siltums") tiek piešķirtas atbilstoši apstiprinātajam Emisiju kvotu sadales plānam 2008.-2012.gadam, tāpat operatori var iegādāties pietrūkstošās emisiju kvotas, vai pārdot pāri paliekošās emisiju kvotas (atbilstoši radīto SEG izmešu daudzumam). Saskaņā ar Emisiju kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam SIA "Jūrmalas siltums" šajā periodā ik gadu tiek piešķirts noteikts apjoms emisiju kvotu: 1)  SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti (LV-2410) piešķirtas 7243 emisiju kvotas; 2)  SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri (LV-25) piešķirtas 21986 emisiju kvotas; 3)  SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas (LV-70) piešķirtas 1403 emisiju kvotas; 4)  SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes (LV-71) piešķirtas 2336 emisiju kvotas. No publiski pieejamās informācijas11 par SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto `pārskatu par SEG emisiju apstiprināšanu, redzams, ka 2008. un 2009.gadā (par citiem gadiem informācija nav pieejama) SIA "Jūrmalas siltums" iekārtu emisiju apjoms pārsniedza tām piešķirto SEG emisiju apjomu. 1.tabula SIA "Jūrmalas siltums" piešķirto un nodoto emisiju kvotu apjoms 2008., 2009.gadā Operatora nosaukums Gads Piešķirtais kvotu daudzums, gab. Nodotais kvotu daudzums, gab. Starpība, gab. SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti 2008 7 243 8 414 1 171 SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri 21 986 23 859 1 873 SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas 1 403 1 631 228 SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes 2 336 2 914 578 Kopā 2008.gadā: 32 968 36 818 3 850 SIA "Jūrmalas siltums" Dubulti 2009 7 243 8 811 1 568 SIA "Jūrmalas siltums" Kauguri 21 986 23 302 1 316 SIA "Jūrmalas siltums" Konkordijas 1 403 1 737 334 SIA "Jūrmalas siltums" Aizputes 2 336 2 735 399 Kopā 2009.gadā: 32 968 36 585 3 617 Avots: izveidota pēc Valsts Vides dienesta datiem. Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" 2009.gada siltumenerģijas ražošanas apjomu (171 550 MWh), secināms, ka 1 MWh ražošanas procesā vidēji tiek izmesti 213 kg CO2 izmešu, kas atbilst 0,213 SEG emisiju kvotām. No tā savukārt izriet, ka SIA "Jūrmalas siltums" piešķirtais SEG emisiju kvotu apjoms ir pietiekams, lai saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas. Katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties 0,213 SEG emisiju kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG emisiju kvotas cena ir  (*) LVL (jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa aprēķinā iekļautā SEG emisiju kvotu cena neatbilst faktiskajai tirgus cenai - saskaņā ar starptautiskās biržas datiem12, 2010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08 LVL ), kas nozīmē, ka papildus 1 MWh siltumenerģijas ražošanas izmaksas pieaug par (*) LVL * 0,213 = (*) LVL. Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas tarifu pie apjoma (*) MWh (atbilstoši tarifu projektam), SIA "Jūrmalas siltums" ir plānojis, ka papildus nepieciešams iegādāties (*) SEG emisiju kvotas, ar kopējiem tam paredzētajiem izdevumiem (*) LVL apjomā. Šie izdevumi attiecināti uz visu kopējo siltumenerģijas ražošanas apjomu, tādā veidā sadārdzinot 1 MWh ražošanas nekontrolējamās izmaksas par (*) LVL. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka situācijā, kad SIA "Jūrmalas siltums" var iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda", katra siltumenerģijas vienība, kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā vietā, lai to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums", samazina SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa izmaksas par (*) LVL (līdz apjoma robežai (154 779 MWh), pie kuras SIA "Jūrmalas siltums" SEG emisiju kvotas papildus nav jāiepērk). Dabasgāzes cenas sadārdzinājuma un papildus nepieciešamo SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma kopsakarā radītā ekonomiskā efekta uz SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifu skaidrojums atspoguļots izmantojot piemēru, kas balstīts uz 2010.gada siltumenerģijas ražošanas apjomiem un 2010.gada vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu (203,38 LVL/tūkst.nm3  6.lietotāju grupai un 196,52 LVL/tūkst.nm3  7.lietotāju grupai)13. Papildus aprēķinā ņemts vērā SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu samazinājums, ņemot vērā papildus nepieciešamo SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu: 1.variants - ražo tikai SIA "Jūrmalas siltums". Ja SIA "Jūrmalas siltums" visu patērētājiem nepieciešamo siltumenerģiju saražotu pats (neiepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda"), SIA "Jūrmalas siltums" kopējās ražošanas izmaksas, ņemot vērā 7.lietotāju grupas dabasgāzes cenu un apstiprināto siltumenerģijas ražošanas izmaksu tarifu (kurā iekļautas arī SEG emisiju kvotu iegādes izmaksas), būtu 187 643,52 MWh * (*) LVL/MWh = (*) LVL (saražotās siltumenerģijas apjoms * ražošanas tarifs = kopējās izmaksas). 2.variants - SIA "Jūrmalas siltums" iepērk siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" un ražo pats. a) SIA "Jūrmalas siltums" izdevumi siltumenerģijas iepirkumam, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" apstiprināto tarifu pie gāzes cenas 196,52 LVL/tūkst.nm3 būtu 30 115,50 MWh * 23,75 LVL/MWh = 715 243,13 LVL (iepirktās siltumenerģijas apjoms * ražošanas tarifs = kopējās izmaksas); b) SIA "Jūrmalas siltums" tarifa nekontrolējamās izmaksas pieaug par 0,8094 LVL/MWh (dabasgāzes grupas maiņa), savukārt samazinās par (*) LVL (ņemot vērā, ka nav nepieciešams iegādāties SEG emisiju kvotas par to ražošanas apjomu, kas tiek iepirkts no SIA "Dubultu šķelda": 30115,50 MWh * 0,213 SEG kvotas/MWh * (*) LVL/SEG kvotu / 187 643,52 MWh = (*) LVL/MWh.) Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas izmaksas, ņemot vērā 6.lietotāju grupas gāzes cenas sadārdzinājumu un nekontrolējamo izmaksu samazinājumu par SEG emisiju kvotu iegādi, pārējām izmaksu pozīcijām paliekot nemainīgām, būtu (*) LVL/MWh * 157 528,02 MWh + (*) LVL = (*) LVL (nekontrolējamās izmaksas * siltumenerģijas apjoms + kontrolējamās izmaksas = kopējās izmaksas). Tātad, iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" par Jūrmalas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu, kopējās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas būtu par  (*) LVL - (*) LVL - 715 243,13 LVL = (*) LVL  zemākas. Tādējādi, ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" zemākās ražošanas izmaksas (gan tarifa projekta izmaksas, gan arī faktiskās izmaksas), dabasgāzes cenas sadārdzinājumu (lietotāju grupas maiņas rezultātā) un SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu (samazinoties SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas apjomam), Konkurences padome secina, ka atbilstoši SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas tarifa izmaksu pozīcijām un apmēriem, kā arī faktiskajam 2010.gada siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma apjomam, SIA "Jūrmalas siltums" iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" par regulatora noteikto maksimālo tarifu, netiktu paaugstināts siltumenerģijas gala tarifs. 5.2.5. Vienošanās nosacījumi 2008.gada 17.decembrī SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda" noslēdza siltumenerģijas iepirkuma līgumu Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi", bet 2010.gada 8.janvārī noslēdza Vienošanos, kā līguma Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi" pielikumu Nr.5. Vienošanās paredz plānoto siltumenerģijas piegādes apjomu 2010.gadā, kā arī noteiktu siltumenerģijas iepirkuma cenu. Vienošanās nosacījumos pārsvarā pamatots siltumenerģijas tarifa samazinājums, lai segtu SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumus, kas tai rodas pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu. 5.2.5.1. Siltumenerģijas iepirkuma apjoms SIA "Dubultu šķelda" plānotais siltumenerģijas ražošanas apjoms noteikts Vienošanās 1.punktā, paredzot saražot 30 000 MWh siltumenerģijas daudzumu. Vienošanās 2.punktā kopējais saražotais siltumenerģijas daudzums Dubultu siltumapgādes zonā plānots 170 339 MWh apmērā. Tāpat no Vienošanās nosacījumiem secināms, ka faktiskais iepirkuma apjoms var mainīties, jo 16.1. un 16.2.apakšpunktos paredzēts veikt iepirkuma cenas pārrēķinu, ja iepirkuma apjoms ir mazāks vai lielāks nekā sākotnēji plānotais. To apliecina arī SIA "Dubultu šķelda" paustais viedoklis Iesniegumā un 23.12.2010. vēstules Nr.10/12/23-01 7.punktā. Tāpat jāatzīmē, ka Vienošanās noteiktais SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas iepirkuma apjoms būtiski neatšķiras no SIA "Dubultu šķelda" Konkurences padomei 23.12.2010. vēstules Nr.10/12/23-01 5.punktā norādītā vēlamā gada piegādes apjoma (30 000 -35 000 MWh). Konkurences padomes ieskatā siltumenerģijas ražošanas apjoma noteikšana, paredzot iespēju, ka iepirkuma apjoms var būt mazāks vai lielāks par sākotnēji plānoto, konkrētajā gadījumā ir objektīvi pamatota, ņemot vērā, ka patērētājiem faktiski nepieciešamais siltumenerģijas apjoms ir atkarīgs no dažādiem ietekmējošajiem apstākļiem, tostarp laika apstākļiem. 5.2.5.2. Siltumenerģijas iepirkuma cena Konkurences padome lēmuma 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3. un 5.2.4.apakšpunktos izvērtēja dažādus siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma izdevumus ietekmējošos apstākļus, gala tarifu ietekmējošos faktorus (ražošanas tarifu un faktisko izmaksu salīdzinājumu, siltumenerģijas apjoma nodrošināšanas iespējas, dabasgāzes patēriņa lietotāju grupas maiņu, SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājumu), tādējādi ir pilnībā pamatoti, ka visi šie faktori ir ņemti vērā, SIA "Jūrmalas siltums" slēdzot Vienošanos par siltumenerģijas iepirkumu, lai kopējā siltumenerģijas ražošanas un piegādes procesā tiktu ievērotas abu darījuma pušu un arī patērētāju intereses (nepieaugtu siltumenerģijas gala tarifs). Izvērtējot Vienošanās nosacījumus, Konkurences padome secina, ka atsevišķu Vienošanās punktu iekļaušana cenas noteikšanas aprēķinā nav ekonomiski pamatota vai nav saistīta ar tarifa samazināšanas sākotnējo mērķi - lai segtu zaudējumus, kas SIA "Jūrmalas siltums" rodas pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu. 1) Vienošanās 9.punktā tarifa aprēķināšanā ir ņemts vērā zaudējumu samazinājums no SEG emisijas kvotu iegādes rēķina, kas saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rādītājiem ir 5 900 LVL. Konkurences padome norāda, ka atbilstoši 5.2.4.apakšpunktā norādītajam, SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums no SEG emisiju kvotu iegādes izdevumu samazinājuma, ko tā iegūst iepērkot siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda", ir būtiski augstāks. Konkurences padome jau iepriekš secināja, ka ar SIA "Jūrmalas siltums" piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu ir pietiekoši, lai saražotu 154 779 MWh siltumenerģijas. Savukārt katras nākamās siltumenerģijas MWh saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" papildus nepieciešams iegādāties 0,213 SEG emisiju kvotas14. Ņemot vērā, ka SEG emisiju kvotu (kas nepieciešamas papildus pie jau piešķirtajām emisiju vienībām) iegādes izdevumi  ir attiecināti uz pilnīgi visu SIA "Jūrmalas siltums" saražoto siltumenerģijas apjomu, tad katra siltumenerģijas vienība, kas tiek iepirkta no SIA "Dubultu šķelda" tā vietā, lai to saražotu pats SIA "Jūrmalas siltums", samazina SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa izmaksas, tādā veidā radot SIA "Jūrmalas siltums" ekonomisku ieguvumu kopējo izdevumu samazinājuma veidā. Ar SIA "Jūrmalas siltums" 2010.gada Vienošanos bija paredzēts saražot 140 339 MWh siltumenerģijas, no SIA "Dubultu šķelda" paredzēts iepirkt 30 000 MWh siltumenerģijas. Tādējādi secināms, ka, ņemot vērā piešķirto SEG emisiju kvotu apjomu (pietiek, lai saražotu 154 779 MWh), no SIA "Dubultu šķelda" iepirktās siltumenerģijas apjoma saražošanai SIA "Jūrmalas siltums" dabasgāzes apkures katlos būtu nepieciešams iegādāties papildus 3 314 SEG emisiju kvotas. Saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" apstiprināto siltumenerģijas ražošanas tarifu 1 SEG emisiju kvotas cena ir (*) LVL, kas nozīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas SEG emisiju kvotu iegādei būtu (*) LVL. Tomēr jāatzīmē, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas tarifa aprēķinā iekļautā SEG emisiju kvotu cena neatbilst faktiskajai tirgus cenai - saskaņā ar starptautiskās biržas datiem15, 2010.gada decembra mēneša vidējā SEG emisiju kvotu cena ir 10,08 LVL, kas nozīmē, ka faktiskās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas kvotu iegādei būtu aptuveni 33 405,12 LVL.  Tādējādi Vienošanās kā dabasgāzes lietotāju grupas maiņas rezultātā radušos zaudējumu samazinājums (no SEG emisiju kvotu iegādes izmaksu samazinājuma) būtu jāiekļauj 33 405,12 LVL, kas būtiski atšķiras no Vienošanās paredzētā samazinājuma 5 900 LVL apmērā. Tomēr Konkurences padome norāda, ka Vienošanās 16.3.apakšpunktā paredzēts, ka pārrēķinā iekļauj SIA "Jūrmalas siltums" faktisko ekonomisko ieguvumu no nepieciešamo SEG emisijas kvotu iegādes, tādējādi Vienošanās ir paredzēts pārskatīt šī zaudējumu samazinājuma apmēru atbilstoši faktiskajai situācijai noslēdzoties 2010.gadam. Ņemot vērā minēto, SIA "Jūrmalas siltums" kā dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcība, iekļaujot Vienošanās minētos nosacījumus, nav vērtējama kā netaisnīga attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda". 2) Vienošanās 13.punktā kopējais aprēķinātais SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumu apjoms (85 600 LVL) tiek attiecināts pa periodiem, nosakot, ka 39% (33 160 LVL) attiecināmi uz 2010.gada I pusgadu, bet atlikušie 61% (52 440 LVL) attiecināmi uz 2010.gada II pusgadu. Konkurences padomes ieskatā šāda zaudējumu attiecināšana, kā rezultātā tiek diferencēts arī siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums (1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā), nav pamatota, ņemot vērā, ka I pusgadā plānots no SIA "Dubultu šķelda" iepirkt 60% (18 000 MWh), bet II pusgadā attiecīgi 40% (12 000 MWh) no kopējā siltumenerģijas iepirkuma apjoma (30 000 MWh). Lielākā samazinājuma daļa ir attiecināta uz 2010.gada II pusgadu, tādējādi SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada I pusgadā netieši saņem priekšapmaksu jau par II pusgada siltumenerģijas piegādēm. Tomēr Konkurences padome secina, ka šāda veida tarifa diferenciācija nav vērtējama kā netaisnīga attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", jo neatkarīgi no attiecināto zaudējumu apmēra uz katru no periodiem, kopējais tarifa samazinājums no tā nemainās. 3) Vienošanās 15.punktā iepriekš aprēķinātais tarifa samazinājums (1,84 LVL/MWh I pusgadā un 4,37 LVL/MWh II pusgadā) tiek palielināts par 0,02 LVL/MWh I pusgadā un 0,13 LVL/MWh II pusgadā, lai SIA "Jūrmalas siltums" no konkrētā darījuma gūtu ekonomisku ieguvumu. Tādējādi SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums 2010.gadā, ņemot vērā plānotos siltumenerģijas iepirkuma apjomus, veido 1 920 LVL, kas ir 0,3% no iepirkuma darījuma aptuvenās summas. Tāpat 16.4.apakšpunktā noteikts, ka pārrēķinā neiekļauj SIA "Jūrmalas siltums" faktiskos ekonomiskos ieguvumus, kas tai rodas no SIA "Dubultu šķelda" saražotās siltumenerģijas un SIA "Jūrmalas siltums" saražotās siltumenerģijas starpības. Ņemot vērā iepriekš minēto (5.2.1. un 5.2.2.apakšpunktos), SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums rodas no starpības starp SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas tarifu un SIA "Jūrmalas siltums" nekontrolējamo izmaksu 1MWh siltumenerģijas saražošanai apmēru (pie 2010.gada vidējās dabasgāzes cenas starpība bija (*) LVL/MWh). Atbilstoši plānotajam siltumenerģijas iepirkuma apjomam 2010.gadā (30 000 MWh), SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskais ieguvums ir (*) LVL apmērā, kas ir (*) (<10) no siltumenerģijas iepirkuma aptuvenās darījuma vērtības. Enerģētikas likuma 49.panta pirmajā daļā noteikts, ka siltumenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās cenu, savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka sistēmas operators, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem (piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas noteikumi, pārvades izmaksas, ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam, piedāvātās siltumenerģijas atbilstība tehniskajiem parametriem). Tādējādi secināms, ka lai SIA "Jūrmalas siltums" būtu pienākums iepirkt siltumenerģiju, SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas iepirkuma cenai ir jābūt ekonomiski izdevīgākai par SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas izmaksām. Ņemot vērā Enerģētikas likumā noteiktās normas, kā arī SIA "Jūrmalas siltums" ekonomiskā ieguvuma samērīgo apmēru attiecībā pret darījuma kopējo summu, konkrētie Vienošanās nosacījumi nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda". 5.3. Secinājums par iespējamo pārkāpumu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas un pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana. Izvērtējot Vienošanās nosacījumus kopumā un 5.punktā ietverto argumentāciju, Konkurences padome secina, ka lēmuma 5.punktā aprakstītās SIA "Jūrmalas siltums" darbības neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Ņemot vērā SIA "Dubultu šķelda" ierobežoto siltumenerģijas ražošanas jaudu, kā arī dabasgāzes sadārdzinājumu lietotāju grupas maiņas rezultātā, Vienošanās iekļautie nosacījumi par siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājumu nav vērtējami kā netaisnīgi attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", tie ir ekonomiski pamatoti un ir saskaņā ar kopējām patērētāju interesēm. 6. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta pārkāpums 6.1. Šķeldas apkures katla apturēšana 14.10.2010. SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA "Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/281, norādot, ka nepieciešams nekavējoties veikt katla agregāta KVGM-10 Nr.6 tehnisko pārbaudi, un lūdzot apturēt katla darbību 20.10.2010. laikā no plkst.8.00 līdz plkst.10.00, lai nodrošinātu katla atdzišanu pirms tā pārbaudes. Katla pārbaude tika paredzēta 22.10.2010. no plkst.8.00, pēc kuras siltumenerģijas ražošana tiktu atjaunota. Katla apturēšanai izdots SIA "Jūrmalas siltums" rīkojums (ieraksts žurnālā) 2010.gada 20.oktobrī plkst.8.30 apturēt katlu Nr.6 tehniskās pārbaudes veikšanai. Katls faktiski tika apturēts 20.10.2010. plkst.8.40 (ieraksts žurnālā). Saskaņā ar 16.09.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība" 46.punktu, spiedieniekārtu (tostarp SIA "Dubultu šķelda" apkures katla) ārējo tehnisko pārbaudi jāveic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, iekšējo tehnisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 4 gados, savukārt hidraulisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados. SIA "Dubultu šķel …