📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2003. gada 23. decembra noteikumus Nr. 736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju".
Latvijas Republikas noteikumi Nr. 155
Rīgā (prot. nr.22 4.§) 1997.gada 22.aprīlī
Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par dabas resursu nodokli" 10.panta pirmo daļu
un likuma "Par zemes dzīlēm" 10.panta pirmo daļu
I. Noteikumos lietotie termini(Nodaļa MK 17.11.1998. noteikumu Nr. 437 redakcijā)
Iekšējie piekrastes ūdeņi — ūdeņi zemes pusē no līnijas, no kuras tiek mērīts teritoriālo ūdeņu platums, ūdensteču gadījumā to paplašina līdz saldūdens robežai.
Izplūdes prasības — prasības, kas atbilstoši noteiktajai robežkoncentrācijai izvirzītas bīstamo vielu koncentrācijai notekūdeņos to izplūdes vietā.
Karpveidīgo zivju ūdeņi — ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpveidīgo zivju, kā arī citu zivju sugu (līdakas, asari, zuši) eksistenci.
Komunālie notekūdeņi — sadzīves notekūdeņi, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukums un lietus notekūdeņi. Šo noteikumu izpratnē:
1) sadzīves notekūdeņi ir notekūdeņi, kas radušies sabiedriskajās, dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnisko un sadzīves darbību rezultātā;
2) ražošanas notekūdeņi ir notekūdeņi, kas tiek novadīti no tirdzniecības vai ražošanas vajadzībām paredzētajām vietām;
3) lietus notekūdeņi ir atmosfēras nokrišņi, kā arī drenāžas un laistīšanas notekūdeņu notece no apdzīvoto vietu un uzņēmumu teritorijām.
Kvalitātes prasības — skaitļos izteikta maksimālā vielu robežkoncentrācija, kāda ir pieļaujama notekūdeņos un dabas ūdeņos.
Lašveidīgo zivju ūdeņi — ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu, foreļu, alatu un sīgu eksistenci .
Limitējošā koncentrācija — piesārņojuma rādītāju robežkoncentrācija notekūdeņos, kas noteikta atsevišķam piesārņojumam konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā noteiktā laikposmā. Limitējošo koncentrāciju nosaka ūdens lietošanas atļaujā, ko izsniedz Vides ministrijas pilnvarotā institūcija.
Limits — ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos ietverti ūdens lietošanas kvantitatīvi un kvalitatīvi ierobežojumi, ko attiecīgajam laikposmam noteikušas Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas, pamatojoties uz ūdens lietotāja pieteikumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai un ūdens resursu atjaunošanas un kvalitātes saglabāšanas spējām.
Notekūdeņi — ūdeņi, kas cilvēka darbības rezultātā mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības.
Piesārņojuma slodze — piesārņojuma daudzums, kas noteiktā laikposmā (dienā, gadā) ar notekūdeņiem tiek novadīts ūdenstilpē vai kanalizācijas sistēmas tīklos. Piesārņojuma slodze gadā (PSg) saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināma, izmantojot notekūdeņu daudzumu gadā un vidējo limitējošo koncentrāciju gadā.
Piesārņojums — tieša v ai netieša antropogēnas izcelsmes vielu novadīšana ūdens vidē un termiskā režīma izjaukšana, kas apdraud cilvēka veselību, rada kaitējumu bioloģiskajiem resursiem un ūdens ekosistēmām, kā arī traucējumus ūdens resursu izmantošanā.
Ūdens ieguves vieta — vieta ūdens apgādes sistēmā, no kuras tiek ņemti pazemes vai virszemes ūdenstilpju ūdeņi.
Ūdens lietošana — darbība, kas rada ietekmi uz ūdens kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem virszemes un pazemes ūdeņos (izņemot kuģu balasta ūdeņus, kuru lietošanu nosaka citi normatīvie akti), ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:
1) notekūdeņu daudzums konkrētā izplūdes vietā pārsniedz 5 m3 diennaktī;
2) pazemes ūdeņu ieguve pārsniedz 10 m3 diennaktī;
3) tiek iegūti minerālūdeņi, kas nav paredzēti personīgām vajadzībām;
4) tiek ietekmēts virszemes ūdenstilpes hidroloģiskais režīms vai virszemes saldūdeņu patēriņš pārsniedz 20 m3 diennaktī;
5) iepriekš minētie daudzumi netiek pārsniegti, bet ūdens ieguves vai emisijas dēļ ir iespējama būtiska ietekme uz vidi.
Ūdens lietošanas atļauja — dokuments, kas atļauj ūdens lietotājam lietot ūdeni un reglamentē ūdens lietošanas nosacījumus, apstākļus un noteikumus, kā arī nosaka limitus.
Ūdens lietošanas nosacījumi — prasību kopums, kas reglamentē ūdens lietotāja darbību, tiesības, pienākumus un atbildību.
Ūdens lietotājs — ikviena fiziska vai juridiska persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā.
Ūdens patēriņa norma — ūdens daudzums, kas nepieciešams produkcijas vienības ražošanai vai konkrētam patērētājam diennaktī, ja ūdeni izmanto racionāli un lieto tehnoloģiju, kas dod iespēju taupīt ūdeni.
Ūdeņi — Latvijas Republikas virszemes saldūdeņi, iekšējie piekrastes ūdeņi un pazemes ūdeņi.
Virszemes saldūdeņi — visi stāvošie un tekošie virszemes saldūdeņi.
(MK 17.11.1998. noteikumu Nr. 437 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)
II. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama ūdens lietošanas atļauja (turpmāk - atļauja), kā arī ūdens lietotāja un atļaujas izsniedzēja tiesības un pienākumus.
2
2. Atļauja apliecina attiecīgā ūdens lietotāja tiesības lietot ūdeni un nosaka ūdens lietošanas veidu, daudzumu, termiņus, kā arī ūdens lietotāja pienākumus ūdeņu aizsardzībā.
3
3. Atļauja reglamentē iekšējo piekrastes ūdeņu, virszemes saldūdeņu un pazemes ūdeņu lietošanu Latvijas Republikas teritorijā, tā ir obligāta un tās nosacījumi ir saistoši ikvienam ūdens lietotājam.
4
(MK 17.11.1998. noteikumu Nr. 437 redakcijā)
4. Atļaujas pieprasītājam, ūdens lietotājam un atļaujas izsniedzējam jāievēro apbūves un teritorijas plānojuma noteikumi.
5
(MK 22.01.2002. noteikumu Nr. 35 redakcijā)
III. Kārtība, kādā pieprasāma un izsniedzama atļauja
5. Atļaujas pieprasītājs reģionālajai vides pārvaldei iesniedz ar pagasta vai pilsētas pašvaldību saskaņotu aizpildītu pieteikumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai (turpmāk - pieteikums) (1.pielikums), kas ir obligāts nosacījums atļaujas saņemšanai. Pieteikumā atbilstoši ūdens lietošanas veidam sniedzamas šādas ziņas un pievienojami attiecīgi dokumenti:
5.1. par ūdens saimniecības sistēmu, kurā ūdens tiek ņemts un tiek novadīts:
5.1.1. pamatojums nepieciešamajai ūdens ieguvei;
5.1.2. ūdens ieguves vietas, ūdens lietošanas veida un ūdens kvalitātes raksturojums (ja ūdeni iegūst no virszemes saldūdeņiem, pieteikumam pievieno to ierīču pases kopiju, kuras aizsargā zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā);
5.1.3. īpatnējais ūdens patēriņš (m3 uz vienu iedzīvotāju diennaktī un/vai m3 uz vienu produkcijas vienību diennaktī);
5.1.4. ūdens ieguves avoti, daudzums un ūdens lietošanas veidi;
5.1.5. ūdens ieguves un lietošanas režīma raksturojums;
5.1.6. kompetentas atbilstības novērtēšanas institūcijas sniegts atzinums par ūdens atbilstību tā specifiskās lietošanas (dzeramais, laistīšanas, dzesēšanas u.c.) prasībām;
5.1.7. ūdensapgādes sistēmas tehniskās pases kopija;
5.1.8. ūdens lietošanas bilance;
5.1.9. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums;
5.1.10. notekūdeņu izcelsme un tehnoloģisko procesu raksturojums;
5.1.11. notekūdeņu daudzums un piesārņojums konkrētajā izplūdes vietā (m3 diennaktī, m3 gadā, piesārņojuma paredzamā vidējā koncentrācija gadā, paredzamās kvalitātes prasības nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos un kopējā piesārņojuma slodze gadā);
5.1.12. notekūdeņu novadīšanas režīms un vieta;
5.1.13. ūdens kvalitātes vērtējums augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas;
5.1.14. kanalizācijas sistēmas tehniskās pases kopija;
5.1.15. notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu apstrādes tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzums un sastāvs, kā arī to iespējamā izmantošana un/vai izvietošana;
5.1.16. veicamie pasākumi ārkārtējās situācijās un epidēmiju laikā;
5.1.17. ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas uzskaites datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas);
5.2. par ūdens saimniecības sistēmu, kurā tiek ņemts ūdens:
5.2.1. pamatojums nepieciešamajai ūdens ieguvei;
5.2.2. ūdens ieguves vietas, ūdens lietošanas veida un ūdens kvalitātes raksturojums (ja ūdeni iegūst no virszemes saldūdeņiem, pieteikumam pievieno to ierīču pases kopiju, kuras aizsargā zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā);
5.2.3. īpatnējais ūdens patēriņš (m3 uz vienu iedzīvotāju diennaktī un/vai m3 uz vienu produkcijas vienību diennaktī);
5.2.4. ūdens ieguves avoti, daudzums un ūdens lietošanas veidi;
5.2.5. ūdens ieguves un lietošanas režīma raksturojums;
5.2.6. kompetentas atbilstības novērtēšanas institūcijas sniegts atzinums par ūdens atbilstību tā specifiskās lietošanas (dzeramais, laistīšanas, dzesēšanas u.c.) prasībām;
5.2.7. ūdensapgādes sistēmas tehniskās pases kopija;
5.2.8. ūdens lietošanas bilance;
5.2.9. ūdens ieguves uzskaites datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas);
5.3. par ūdens saimniecības sistēmu, kurā tiek novadīts ūdens:
5.3.1. ūdens lietošanas bilance;
5.3.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums;
5.3.3. notekūdeņu izcelsme un tehnoloģisko procesu raksturojums;
5.3.4. notekūdeņu daudzums un piesārņojums konkrētajā izplūdes vietā (m3 diennaktī, m3 gadā, piesārņojuma paredzamā vidējā koncentrācija gadā, paredzamās kvalitātes prasības nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos un kopējā piesārņojuma slodze gadā);
5.3.5. notekūdeņu novadīšanas režīms un vieta;
5.3.6. ūdens kvalitātes vērtējums augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas;
5.3.7. kanalizācijas sistēmas tehniskās pases kopija;
5.3.8. notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu apstrādes tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzums un sastāvs, kā arī to iespējamā izmantošana un/vai izvietošana;
5.3.9. veicamie pasākumi ārkārtējās situācijās un epidēmiju laikā;
5.3.10. notekūdeņu novadīšanas uzskaites datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas).
6
(Grozīts ar MK 20.01.1998. noteikumiem Nr. 17; MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
6. (Svītrots ar MK 20.01.1998. noteikumiem Nr. 17)
7
7. Ja ūdensapgādei izmanto centralizēto ūdensvadu sistēmu, dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami atbilstoši šo noteikumu 5.3.apakšpunktam (tikai par notekūdeņu novadīšanu). Ja notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami atbilstoši šo noteikumu 5.2.apakšpunktam (tikai par ūdensapgādes sistēmu). Minētajos gadījumos dokumentiem pievieno ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju noslēgtu līgumu.
8
(Grozīts ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
8. Pieteikums iesniedzams ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kārtējās atļaujas derīguma termiņa beigām, un tam jābūt saskaņotam ar attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldību.
9
9. Vienlaikus ar pieteikumu ūdens lietotājs reģionālajā vides pārvaldē iesniedz ražošanas tehnoloģiskajos procesos radītā piesārņojuma samazināšanas, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un kontroles sistēmas uzlabošanas perspektīvo plānu (turpmāk — perspektīvais plāns). Perspektīvajā plānā norāda konkrētus izpildes termiņus un veicamos pasākumus, lai izpildītu normatīvajos aktos par pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti noteiktos normatīvus.
10
(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
10. Perspektīvais plāns ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa, un tā izpildi kontrolē reģionālā vides pārvalde. Ja perspektīvais plāns netiek pildīts, reģionālā vides pārvalde var samazināt atļaujā noteiktos kvantitatīvos limitus proporcionāli plānā paredzēto kvalitatīvo rādītāju neizpildītajai daļai.
11
11. Atļauju, pamatojoties uz ūdens lietotāja pieteikumu, izsniedz attiecīgā reģionālā vides pārvalde (2.pielikums), un to paraksta reģionālās vides pārvaldes direktors.
12
12. Katram ūdens lietotājam izsniedz atļauju (3.pielikums), piešķirot tai kārtas numuru, kurā norāda arī attiecīgās reģionālās vides pārvaldes kodu. Atļaujas pielikumos norāda izvirzītos nosacījumus konkrētam ūdens lietošanas veidam vai atsevišķam objektam.
13
13. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt anulēt atļauju vai pieprasīt izdarīt grozījumus tajā. Ūdens lietotājs vai citas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas pārsūdzēt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par ūdens lietošanas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķiem atļaujas nosacījumiem Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus, kā arī uzdod pārvaldei izsniegt jaunu atļauju, mainot atļaujas nosacījumus.
14
(Grozīts ar MK 12.03.2002 noteikumiem Nr. 119)
14. Reģionālā vides pārvalde četru nedēļu laikā pēc pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas no ūdens lietotāja izsniedz atļauju vai izdara tajā grozījumus, vai divu nedēļu laikā paziņo par motivētu atteikumu izsniegt atļauju. Ja atļauja ūdens lietotājam tiek piešķirta pirmo reizi, lēmums par tās piešķiršanu vai atteikums piešķirt atļauju ūdens lietotājam jāpaziņo sešu nedēļu laikā no pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas dienas.
15
15. Atļauju izsniedz trīs oriģināleksemplāros, no kuriem vienu izsniedz ūdens lietotājam, bet divus - reģionālajai vides pārvaldei.
16
16. Reģionālā vides pārvalde reģistrē izsniegtās un anulētās atļaujas, kā arī tās, kurās ir izdarīti grozījumi, un atteikumus piešķirt atļaujas.
17
17. Atļaujas derīguma termiņu nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā atļaujā izvirzīto nosacījumu un perspektīvā plāna izpildi, bet tas nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Ja mainās ūdens lietošanas tehnoloģija, ūdens lietotājs griežas attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, un tās Ekspertīzes nodaļa izvērtē, vai esošā atļauja var tikt pagarināta vai nepieciešama jauna atļauja.
18
18. Ja atļauja nepieciešama jaunbūvēta objekta īpašniekam, to izsniedz pirms attiecīgā objekta nodošanas ekspluatācijā. Ierīkojot jaunu urbumu, dziļāku par 20 m, nepieciešama Ģeoloģijas dienesta izdota zemes dzīļu izmantošanas licence. Ja ūdens nepieciešams objekta celtniecības laikā, reģionālā vides pārvalde izsniedz īstermiņa atļauju.
19
(Grozīts ar MK 20.01.1998. noteikumiem Nr. 17)
19. Lai veicinātu vienotu pieeju ūdens resursu apsaimniekošanai un lietošanai un vienotu tehnisko risinājumu piemērošanu valstī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izveido konsultatīvu institūciju — ūdens resursu lietošanas padomi (turpmāk — padome) — un apstiprina tās personālsastāvu un nolikumu. Padomē darbojas četri pārstāvji no Vides ministrijas, pa vienam pārstāvim no Latvijas Vides aģentūras, Valsts Ģeoloģijas dienesta, Vides valsts inspekcijas, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja, Veselības ministrijas un Pašvaldību lietu pārvaldes.
20
(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)
20. (Svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
21
IV. Ūdens ieguve un lietošana
21. Reģionālā vides pārvalde katrai ūdens ieguves vietai izstrādā un apstiprina ūdens ieguves nosacījumus, kas tiek norādīti ūdens lietošanas atļaujas 1.pielikumā. Ūdens lietošanas atļaujas 1.pielikums ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa, un tajā norāda:
21.1. objekta nosaukumu;
21.2. ūdens ieguves avota ģeogrāfiskās koordinātes, ūdenssaimniecisko kodu un teritoriālo kodu;
21.3. atļauto ūdens ieguves daudzumu (m3 diennaktī, m3 gadā);
21.4. nosacījumus par ūdens ieguves režīmu;
21.5. nosacījumus par ūdens ieguves datu uzskaites kārtību.
22
22. Ūdens ieguves nosacījumus izstrādā, ņemot vērā:
22.1. ūdens lietotāja pieteikumu;
22.2. ūdens ieguves avotu un tā nodrošinājumu ar ūdens resursiem;
22.3. ūdens lietošanas mērķus;
22.4. ūdens patēriņa normas;
22.5. esošās un perspektīvās tehnoloģijas;
22.6. iespēju attīrīt notekūdeņus.
23
V. Notekūdeņu novadīšana
23. Reģionālā vides pārvalde katrai notekūdeņu izplūdei izstrādā un apstiprina notekūdeņu novadīšanas nosacījumus, kas tiek norādīti ūdens lietošanas atļaujas 2.pielikumā. Ūdens lietošanas atļaujas 2.pielikums ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa, un tajā norāda:
23.1. notekūdeņu novadīšanas vietu, tās ģeogrāfiskās koordinātes, ūdenssaimniecisko kodu un teritoriālo kodu;
23.2. ūdeņu kvalitāti lejpus notekūdeņu izplūdes vietas atbilstoši ūdensteces straumes ātrumam vai ūdenstilpes vidējam dziļumam, kā arī ņemot vērā to normatīvo aktu prasības, kas nosaka virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;
23.3. kopējo notekūdeņu daudzumu katrā izplūdes vietā;
23.4. notekūdeņu raksturojumu;
23.5. notekūdeņu izplūdes datu uzskaites kārtību un laboratoriskās kontroles biežumu;
23.6. piesārņojumu notekūdeņos, katram piesārņojuma parametram konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā obligāti nosakot:
23.6.1. limitējošo koncentrāciju vidēji gadā (mg/l);
23.6.2. limitējošo koncentrāciju, kas maksimāli pieļaujama nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos (mg/l);
23.6.3. piesārņojuma slodzi gadā (t gadā), kuru nosaka, izmantojot kopējo notekūdeņu daudzumu un limitējošo koncentrāciju vidēji gadā;
23.7. notekūdeņu novadīšanas papildu nosacījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.
24
(Grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437; MK 22.01.2002 noteikumiem Nr. 35; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
24. Ražošanas notekūdeņiem to rašanās vietā vai pirms to sajaukšanās ar citiem notekūdeņiem jāatbilst atļaujā izvirzītajiem nosacījumiem.
25
25. Reģionālā vides pārvalde nosaka limitējošo koncentrāciju, pieļaujamo piesārņojuma slodzi un piemēro bīstamo vielu izplūdes prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, ņemot vērā:
25.1. virszemes saldūdeņu — ūdenstilpju (4.pielikums) un ūdensteču (5.pielikums) — kvalitātes atbilstību noteiktajam mērķim;
25.2. valsts programmu “Ūdens apgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās” (800+);
25.3. fona koncentrāciju dzesēšanas ūdeņiem ūdens ieguves avotā;
25.4. vispārīgās virszemes saldūdeņu kvalitātes prasības nosaka atbilstoši lietojuma mērķim un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem normatīviem. Virszemes ūdeņiem, kuri nav klasificēti kā prioritārie zivju ūdeņi, peldūdeņi vai dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi, kvalitātes prasības nosaka atbilstoši karpveidīgo zivju ūdeņiem noteiktajiem normatīviem.
26
(MK 22.01.2002. noteikumu Nr. 35 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
26. Ūdens lietotājam ir tiesības lūgt padomei izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos.
27
27. Reģionālā vides pārvalde izstrādā un apstiprina notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzuma un sastāva, kā arī limitējošo koncentrāciju nosacījumus, kas tiek norādīti ūdens lietošanas atļaujas 3.pielikumā, kā arī izvērtē sniegto informāciju par minēto blakusproduktu un dūņu iespējamo izmantošanu vai izvietošanu. Ūdens lietošanas atļaujas 3.pielikums, kā arī izvērtējums ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa.
28
28. Reģionālā vides pārvalde ūdens lietošanas atļaujā var iekļaut lietus notekūdeņu novadīšanas nosacījumus.
29
29. Epidēmiju laikā Sabiedrības veselības aģentūrai vai tās filiālēm ir tiesības noteikt papildu prasības, lai novadāmajos notekūdeņos samazinātu bakterioloģisko piesārņojumu.
30
(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
VI. Atļauju izsniegšana citiem ūdens lietošanas veidiem
30. Atļaujas pieprasītājs pieteikumā atspoguļo to konkrēto saimniecisko darbību, kas saistīta ar ietekmi uz ūdens resursiem, to kvalitāti vai režīma izmaiņu, norādot izmaiņu mērogu, vietu un laiku.
31
31. Reģionālā vides pārvalde atļaujā norāda reglamentējošos nosacījumus attiecīgajam ūdens lietošanas veidam.
32
VII. Ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas tehniskā pase(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
32. Apdzīvotās vietas ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi aizpilda attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki vai tās juridiskās personas darbinieki, kuras pārziņā atrodas ūdensapgādes sistēma vai kanalizācijas sistēma, un apstiprina attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai juridiskās personas vadītājs.
33
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
33. Ūdensapgādes sistēmas tehniskajā pasē (8.pielikums) sniedzama šāda informācija:
33.1. vispārīgajā daļā (veidlapa ŪI) — informācija par apdzīvoto vietu vai tās daļu, kuru apkalpo attiecīgā ūdensapgādes sistēma (pilsētas vai pagasta nosaukums, iedzīvotāju skaits un citi raksturojoši lielumi), kā arī informācija par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), juridisko vai fizisko personu, kura apsaimnieko attiecīgo ūdensapgādes sistēmu (uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, struktūra, vispārīgi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) raksturojoši dati; fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods);
33.2. ūdensapgādes sistēmas vispārīgs raksturojums (tabula Ū1);
33.3. ūdens ieguves avotu tehniskie dati (tabula Ū2);
33.4. tehniskie dati par sūkņu stacijām un to iekārtām (tabula Ū3);
33.5. ūdens attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskie rādītāji un ģeometriskie izmēri (tabula Ū4);
33.6. ūdens dezinfekcijas ierīču tehnoloģiskie rādītāji un ģeometriskie izmēri (tabula Ū5);
33.7. dati par ūdensvada tīklu (tabula Ū6);
33.8. ūdens rezervju uzkrāšanas elementi (objekti) ūdensapgādes sistēmā (tabula Ū7);
33.9. dati par ūdens mērītājiem (tabula Ū8).
34
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
34. Kanalizācijas sistēmas tehniskajā pasē (9.pielikums) sniedzama šāda informācija:
34.1. vispārīgajā daļā (veidlapa KI) — informācija par apdzīvoto vietu vai tās daļu, kuru apkalpo attiecīgā kanalizācijas sistēma (pilsētas vai pagasta nosaukums, iedzīvotāju skaits un citi raksturojoši lielumi), kā arī informācija par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), juridisko vai fizisko personu, kura apsaimnieko attiecīgo kanalizācijas sistēmu (uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, struktūra, vispārīgi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) raksturojoši dati; fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods);
34.2. kanalizācijas sistēmas vispārīgs raksturojums (tabula K1);
34.3. dati par kanalizācijas cauruļvadiem (tabula K2);
34.4. dati par sūkņu stacijām (tabula K3);
34.5. informācija par attīrīšanas ietaisēm (tabula K4);
34.6. dati par gaisa pūtējiem (tabula K5);
34.7. dati par elektrosaimniecību (tabula K6);
34.8. dati par dūņu apstrādes iekārtām (tabula K7);
34.9. dati par mehāniskajām dūņu apstrādes iekārtām (tabula K8);
34.10. dati par notekūdeņu nostādināšanas baseiniem (tabula K9);
34.11. dati par bioloģiskajiem dīķiem (tabula K10);
34.12. dati par bioloģiskajām un kompaktajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (tabula K11);
34.13. dati par biofiltriem (tabula K12);
34.14. dati par septiķiem, emšeru akām un citām mazajām attīrīšanas iekārtām (tabula K13).
35
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
35. Tehniskās pases grafiskajā daļā jānorāda pilsētas, pagasta vai attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas shēma. Ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu grafiski var attēlot atsevišķi.
36
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
36. Ūdensapgādes sistēmas shēmā jānorāda ūdens ņemšanas akas vai vietas, ūdens mērītāju atrašanās vietas, maģistrālie vadi, ūdensvada ielu tīkls ar diametru 100 mm un lielāks, hidranti, aizbīdņi, skatakas, ūdenstorņi, tīrā ūdens rezervuāri, ūdens attīrīšanas iekārtas un dezinficēšanas ierīces.
37
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
37. Kanalizācijas sistēmas shēmā jānorāda kanalizācijas ielu tīkls (dalītais, kombinētais, lietus un rūpniecības kanalizācijas tīkls) ar diametru 150 mm un lielāks, skatakas, pārgāzes kameras, kanalizācijas sūkņu stacijas, notekūdeņu attīrīšanas stacijas (iekārtas, ēku eksplikācija u.c.).
38
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
38. Pilsētas ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu tīkli jānorāda pilsētas apbūves plānā mērogā 1:5000 vai 1:10000, norādot to diametrus un skatakas. Kanalizācijas skatakām jānorāda vāka un caurules teknes augstuma atzīmes. Uz plāna jābūt ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas elementu atšifrējumam, ak u un ierīču savienojumiem ar ielu tīklu, kā arī, ja attiecīgajā apdzīvotajā vietā ir divas vai vairākas sistēmas, plānā jābūt norādītām katras sistēmas robežām un numuram.
39
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
39. Dzeramā ūdens sagatavošanas vai notekūdeņu attīrīšanas stacijas plānā ar horizontālēm mērogā 1:1000 vai 1:500 jānorāda visas attīrīšanas ietaises, palīgsaimniecības objekti, komunikācijas starp atsevišķiem attīrīšanas stacijas elementiem, ceļi, uzbērumi un iebrauktuves. Plāna tehniskajā zīmējumā jānorāda attīrīšanas stacijas komunikāciju nosacītie apzīmējumi, visu ietaišu un ēku eksplikācija, kā arī hidrauliskie profili pa notekūdeņu un nogulšņu kustības virzienu (horizontālais mērogs tāds pats kā plānā, vertikālais — 1:100).
40
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
40. Tehniskie zīmējumi jāizpilda saskaņā ar Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām un jāapstiprina ar stūra spiedogu un atbildīgā tehniskā darbinieka parakstu.
41
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
41. Ūdensapgādes sistēmas tehnisko pasi un kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi ir tiesīgi izstrādāt speciālisti ar augstāko izglītību inženierceltniecībā un atbilstošām praktiskajām iemaņām. Minētās iemaņas apliecina Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā piešķirts būvprakses sertifikāts ūdensapgādes un kanalizācijas specialitātē.
42
(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
42. Ja ūdensapgādes sistēmā vai kanalizācijas sistēmā tiek veiktas tehniska rakstura izmaiņas, atbildīgajai amatpersonai mēneša laikā attiecīgās izmaiņas jānorāda tehniskajā pasē.
43
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
VIII. Ūdens lietošanas uzskaites kārtība(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
43. Katrs ūdens lietotājs veic ūdens ieguves un lietošanas un notekūdeņu novadīšanas datu uzskaiti (turpmāk — uzskaite), reģistrē minētos datus attiecīgos uzskaites žurnālos, ko paraksta atbildīgā amatpersona, un atbilstoši žurnālos reģistrētajiem mērījumu rezultātiem iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par ūdens lietošanu.
44
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
44. Attiecīgo datu uzskaites biežumu, paraugu ņemšanas vietas un pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā to normatīvo aktu prasības, kas nosaka piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un dzeramā ūdens nekaitīgumu.
45
(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)
45. Jāuzskaita un jāreģistrē šādi dati:
45.1. ūdens ieguves un lietošanas kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji;
45.2. notekūdeņu un to piesārņojuma kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji izplūdes vietās;
45.3. dūņu daudzums un kvalitāte.
46
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
46. Lai uzskaitītu no ūdens ieguves vietām un ūdensvadu tīkliem vai citām ūdensapgādes sistēmām saņemto ūdens daudzumu, kā arī to ūdens daudzumu, kas tiek novadīts vai nonāk ūdenstilpēs, kanalizācijas tīklos, filtrācijas laukos, iztvaicētājos, uzkrājējos un tamlīdzīgi, jāpielieto instrumentālās uzskaites metodes un rezultāti jāreģistrē ūdens lietošanas instrumentālās uzskaites žurnālā (10.pielikums).
47
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
47. Lai uzskaitītu saņemto ūdens daudzumu no ūdens ieguves vietām un ūdensvadu tīkliem vai citām ūdensapgādes sistēmām, kā arī to ūdens daudzumu, kas tiek novadīts vai nonāk ūdenstilpēs, kanalizācijas tīklos, filtrācijas laukos, iztvaicētājos, uzkrājējos un tamlīdzīgi, un ja tā uzskaitei pagaidām nav atbilstošu iekārtu un aprīkojuma, jāpielieto netiešās uzskaites metodes un rezultāti jāreģistrē ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnālā (11.pielikums).
48
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
48. Lai reģistrētu to notekūdeņu kvalitāti, kuri novadīti dabiskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs (pazemes un virszemes) vai filtrācijas laukos vai nodoti kanalizācijas tīklā vai citiem ūdens lietotājiem, katrai izplūdei atsevišķi (neatkarīgi no tās lieluma un tipa) obligāti jāreģistrē ūdens kvalitāte notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnālā (12.pielikums).
49
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
49. Katrā no ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas vietām veic atsevišķu uzskaiti, un datus reģistrē atsevišķā ūdens lietošanas uzskaites žurnālā. Visām žurnāla lapām jābūt numurētām un cauršūtām, un tas saskaņā ar lietvedības prasībām uzglabājams piecus gadus. Ja uzskaite ir datorizēta, katru mēnesi veic izdrukas un uzglabā tās kā uzskaites žurnālu.
50
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
50. Lai sniegtu pilnīgu pārskatu par ņemtā ūdens un notekūdeņu daudzumu un kvalitāti un kontrolētu ūdens resursu izmantošanas lietderību, tiek sagatavota ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas bilances shēma.
51
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
51. Iegūtā un novadītā ūdens caurteci mēra instrumentāli katrā ūdens ieguves vietā un katrā notekūdeņu izplūdes vietā, kā arī katrā vietā, kur ūdens tiek ņemts no cita ūdens lietotāja vai nodots citam ūdens lietotājam.
52
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
52. Ūdens lietošanas instrumentālā uzskaite veicama metriskajā sistēmā. Nepieciešamo mērierīču un mēraparātu izvēle ir atkarīga no ūdens lietojuma mērķiem, nosakāmā ūdens daudzuma (maksimālā un minimālā), plūsmas maiņām, ūdens ņemšanas aprīkojuma jaudas, notekūdeņu kvalitātes u n citiem parametriem.
53
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
53. Ja ūdens lietotājs ūdens lietošanas uzskaiti veic aprēķinu ceļā (atbilstoši saražotās produkcijas vai pakalpojumu daudzumam), patērēto ūdens daudzumu uzņēmumiem nosaka, pamatojoties uz aprēķina perioda darbadienu skaitu, bet individuālo patēriņu, — uz aprēķina perioda kalendāra dienu skaitu.
54
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
54. Ūdens lietošanas uzskaite netiek piemērota atkārtotai ūdens izmantošanai, ja tai nav neatkarīgas papildu ūdens apgādes (arī darba cikla papildināšanai) vai atsevišķas notekūdeņu novadīšanas. Ja ūdens tiek izmantots atkārtoti (ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem, kuru darbībā ūdens ar priekšsagatavošanu vai bez tās tiek izmantots atkārtoti vai daudzkārtēji), sistēmas gada ūdens patēriņš tiek noteikts kā viss gada laikā sistēmai padotais svaigais ūdens daudzums un viss pārskata periodā izveidotais notekūdeņu daudzums.
55
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
55. Uzskaitei nepieciešamā ūdens un notekūdeņu kvalitātes laboratoriskā pārbaude veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Analīzes var veikt tikai noteiktajam analīžu veidam akreditēta laboratorija.
56
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
56. Ūdens lietošanas uzskaites un kontroles ierīces un aprīkojums jānorobežo, un to ekspluatācija ir pieejama tikai atbilstoši apmācītam personālam.
57
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
57 . (Svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
58
58. (Svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
59
IX. Maksājumi par ūdens lietošanu(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
59. Ūdens lietotājs par ūdens ieguvi un notekūdeņu novadīšanu maksā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
60
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
60. Ja pārsniegta atļaujā noteiktā termiskā piesārņojuma norma vai notekūdeņi ir toksiski, maksu aprēķina par tādu ūdens apjomu, kāds teorētiski nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgā kvalitātes rādītāja pieļaujamos parametrus.
61
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
61. Ja nav ierīkota piesārņojuma kontroles sistēma, maksu par piesārņojuma novadīšanu no īpaši projektētām dabiskām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām aprēķina, izmantojot attiecīgās attīrīšanas sistēmas projektā paredzēto notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti.
62
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
62. Ja vides aizsardzības institūciju kontroles dati nesakrīt ar ūdens lietotāja uzskaites datiem, strīdu izskata reģionālās vides pārvaldes izveidota komisija, kurā pieaicina attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības pārstāvjus un kura noskaidro datu atšķirības iemeslu, un reģionālās vides pārvaldes direktors pieņem lēmumu par attiecīgo datu korekciju.
63
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
X. Ūdens lietotāja pienākumi un atbildība(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
63.Ūdens lietotājam ir šādi pienākumi:
63.1. saņemt atļauju pirms ūdens lietošanas uzsākšanas;
63.2. pieteikumā sniegt objektīvas ziņas un izpildīt atļaujā minētos nosacījumus;
63.3. saskaņā ar atļaujā minētajiem nosacījumiem regulāri sniegt reģionālajai vides pārvaldei pārskatu par perspektīvā plāna izpildi;
63.4. izmantojot standartizētu vai metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru, nodrošināt ūdens lietošanas datu kvantitatīvu un kvalitatīvu uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;
63.5. noteiktajos termiņos vai pēc pieprasījuma sniegt objektīvus ūdens lietošanas uzskaites datus, kā arī, pamatojoties uz tiem, aizpildīt valsts statistisko pārskatu “2-Ūdens” vai veikt jebkuru citu sekundāro uzskaiti un aprēķinus;
63.6. iesniegt saņemtās atļaujas kopiju attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldībā.
64
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)
64. Ja, veicot saimniecisko darbību, ūdens tiek lietots bez atļaujas vai netiek ievēroti attiecīgajā atļaujā minētie nosacījumi, ūdens lietotāju var saukt pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
65
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
XI. Reģionālās vides pārvaldes tiesības, pienākumi un atbildība, izsniedzot atļaujas(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
65.Izsniedzot atļaujas, reģionālajai vides pārvaldei ir šādas tiesības:
65.1. atteikt atļauju, ja nav sniegta pilnīga informācija vai nav ievērota šajos noteikumos noteiktā kārtība, kā arī apturēt vai anulēt atļauju, ja ūdens lietošanas veids ir pretrunā ar šiem noteikumiem vai citiem tiesību aktiem;
65.2. samazināt pieprasīto limitu, ja ūdens lietošana nav racionāla (ūdens netiek izmantots atkārtoti, ja tas ir tehnoloģiski iespējams, augstas kvalitātes ūdeni izmanto vajadzībām, kur tas tehnoloģiski nav nepieciešams, ir nepamatoti augsts ūdens patēriņš uz vienu produkcijas vienību) vai ja tas nepieciešams, lai izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī;
65.3. ja nepieciešams, izsniegt atļauju citiem ūdens lietošanas veidiem (piemēram, organizētai rekreācijai, ūdenssportam);
65.4. izvirzīt papildu prasības ūdens ņemšanas, lietošanas un notekūdeņu novadīšanas datu uzskaitei;
65.5. saukt ūdens lietotāju pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
66
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)
66.Reģionālajai vides pārvaldei ir šādi pienākumi:
66.1. patstāvīgi izsniegt atļaujas atbilstoši šiem noteikumiem;
66.2. kontrolēt atļaujā minēto nosacījumu ievērošanu un perspektīvā plāna izpildi, kā arī ūdens lietošanas uzskaites žurnālos reģistrētos ierakstus un to atbilstību patiesajam stāvoklim, sastādīt pārbaudes aktu un izdarīt attiecīgajā uzskaites žurnālā atzīmi par veikto pārbaudi un piezīmēm;
66.3. strīda gadījumos izsniegt atļaujas saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu;
66.4. izskatīt pašvaldību pieprasījumus par atļauju anulēšanu vai grozījumu izdarīšanu tajās;
66.5. kontrolēt šo noteikumu 44.punktā minēto prasību izpildi.
67
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437; MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35)
67. Reģionālā vides pārvalde ir atbildīga par:
67.1. prasību atbilstību vides aizsardzības politikas plānā noteiktajiem principiem;
67.2. (svītrots ar MK 22.01.2002 noteikumiem Nr. 35);
67.3. sadarbību ar attiecīgajām pašvaldībām atļauju izsniegšanā;
67.4. ūdens lietošanas uzskaites datu kontroli.
68
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
XII. Noslēguma jautājumi(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
68. (Svītrots ar MK 22.01.2002 noteikumiem Nr. 35)
69
69. (Svītrots ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)
70
70. Līdz 1997.gada 31.martam izsniegtās atļaujas tiek atjaunotas saskaņā ar ūdens lietošanas atļauju izskatīšanas padomes apstiprināto grafiku, bet ne vēlāk kā 2000.gada 1.janvārī. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš rakstiski informē ūdens lietotāju par termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums jaunas atļaujas saņemšanai.
71
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
71. Šo noteikumu 4. un 5.pie likumā minēto ūdensteču garumi un ūdenstilpju platības jāņem vērā, nosakot aizsargjoslu platumu atbilstoši normatīvajiem aktiem.
72
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
72. Ūdens ņemšanas instrumentālā uzskaite jāievieš līdz 1998.gada 1.septembrim un notekūdeņu novadīšanas instrumentālā uzskaite — līdz 2000.gada 1.janvārim, ja ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos nav atrunāts citādi.
73
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
73. Notekūdeņu tiešajām izplūdēm jūrā, kas pārsniedz 10 000 CE, instrumentālā uzskaite jāievieš ne vēlāk kā 1998.gada 31.decembrī.
74
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
74. Paralēli tiešajiem mērījumiem pieļaujami notekūdeņu atklātās plūsmas mērījumi, izmantojot īpaši iekārtotas vietas — atklātās teknes, trapus un citas ierīces, kuru mērījumu rezultāti ir apstrādājami un atzīmējami uzskaites žurnālos. Minētās ierīces līdz 1998.gada 1.septembrim atkārtoti jāpārkalibrē, jāsagatavo atbilstoša tehniskā dokumentācija un līdz 2000.gada 1.janvārim jāpārveido instrumentālajai uzskaitei.
75
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
75. Līdz 2000.gada 1.janvārim visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jāaprīko paraugu noņemšanai un caurteces mērījumiem īpašās kontroles akās tieši aiz attīrīšanas iekārtas, ja ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos nav noteikts citādi.
76
(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)
Ministru prezidents A.Šķēle
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
1. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr. 155(Pielikums grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)
10. Paredzētais novadāmo notekūdeņu daudzums un piesārņojums konkrētajā izplūdes vietāNotekūdeņu novadīšanas vietas nosaukumsTeritorijas kodsKopējais notekūdeņu daudzums(m3 diennaktī, m3 gadā)Komunālie notekūdeņi(m3 diennaktī, m3 gadā)Ražošanas notekūdeņi(m3 diennaktī, m3 gadā)Lietus notekūdeņi*(l/s)Piesārņojošā viela, parametrsKvid(paredzētā koncentrācija vidēji gadā (mg/l))Kmax(paredzētā koncentrācija, kas maksimāli pieļaujama nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos (mg/l))PSg(piesārņojuma slodze gadā (t/g))Sadzīves notekūdeņi (m3 diennaktī, m3 gadā) ______________________________1 Netiek skaitīti pie kopējā notekūdeņu daudzuma12. Notekūdeņu izcelsme un tehnoloģisko procesu raksturojums 13. Informācija par ūdens kvalitāti ūdenstilpē — atbilstoši tās vidējam dziļuma rādītājam vai ūdenstecē — atbilstoši tās straumes ātruma rādītājam.13.1. augšpus notekūdeņu izplūdes 13.2. lejpus notekūdeņu izplūdes 14. Notekūdeņu novadīšanas režīms un vieta 15. Notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu apstrādes tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzums un sastāvs, kā arī to iespējamā izmantošana un/vai izvietošana 16. Ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
2.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiemnr.155
Ūdens lietošanas atļauju izsniegšana atbilstoši attiecīgās reģionālās vides pārvaldes darbības kompetencei
Nr.p.k.Reģionālā vides pārvaldeTeritoriālais iedalījumsReģionālās vides pārvaldes kods1.Daugavpils reģionālā vides pārvaldeDaugavpilsDAT-6 Daugavpils rajonsDAT-6 Jēkabpils rajonsDAT-9 Krāslavas rajonsDAT-11 Preiļu rajonsDAT-182.Jelgavas reģionālā vides pārvaldeJelgavaJET-10 Bauskas rajonsJET-4 Dobeles rajonsJET-7 Jelgavas rajonsJET-103.Lielrīgas reģionālā vides pārvaldeRīgaRIT-R JūrmalaRIT-J Rīgas rajonsRIT-20 Ogres rajonsOGR-174.Liepājas reģionālā vides pārvaldeLiepājaLIT-13 Kuldīgas rajonsLIT-12 Liepājas rajonsLIT-13 Saldus rajonsLIT-215.Madonas reģionālā vides pārvaldeAlūksnes rajonsMAT-2 Gulbenes rajonsMAT-8 Madonas rajonsMAT-16 Aizkraukles rajonsMAT-16.Rēzeknes reģionālā vides pārvaldeRēzekneRET-19 Balvu rajonsRET-3 Ludzas rajonsRET-15 Rēzeknes rajonsRET-197.Valmieras reģionālā vides pārvaldeCēsu rajonsVAT-5 Limbažu rajonsVAT-14 Valkas rajonsVAT-24 Valmieras rajonsVAT-258.Ventspils reģionālā vides pārvaldeVentspilsVET-26 Talsu rajonsVET-22 Tukuma rajonsVET-23 Ventspils rajonsVET-269.Jūras vides pārvaldeKompetencē esošajiem objektiemBJT-27
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
3.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiemnr.155(Pielikums grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)
Vides ministrija______________________________ reģionālā vides pārvaldeŪdens lietošanas atļaujaNr.___1. Izsniegta ūdens lietotājam (norādīt fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un tālruņa nr. vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas nr., juridisko adresi un tālruņa nr.)šādiem ūdens lietošanas veidiem (norādīt attiecīgo ūdens lietošanas veidu) 2. Ūdens lietošanas atļaujai ir pievienoti šādi pielikumi:Nr. ________ Nr. ________ Nr. ________ 3. Ūdens lietošanas atļauja izsniegta trīs eksemplāros saskaņā ar pieteikumu,(norādīt ūdens lietotāju) kas 199 __. gada _____________ saskaņots ar (norādīt attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldību)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
4.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155(Pielikums grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)
Virszemes saldūdeņu — ūdenstilpju — kvalitātes atbilstība noteiktajam mērķim
Nr. p.k.Rajons / ūdenstilpes nosaukumsPlatība(ha)Ūdeņu izmantošanas mērķiPiezīmes12345 Aizkraukles rajons 1.Odzes ezers269K, P 2. Pļaviņu HES ūdenskrātuve 3490 K, P Alūksnes rajons 3.Alūksnes ezers1591L, P 4.Baltiņš (ezers)10K, P 5.Dzilnas ezers12K, P 6.Garais ezers19K, P 7.Indzeris (ezers)146L, P 8.Ķiploka ezers25K, P 9.Lielsloku ezers12K, P 10.Liepnicas ezers13K, P 11.Lukstu ezers11K, P 12.Lukumītis (ezers)51K, P 13.Muratu ezers11K, P 14.Pilskalna ezers15K, P 15.Pullānu ezers18K, P 16.Raipaļa ezers36L, P 17.Sudalu ezers182L, Pdaļa Gulbenes rajonā18.Vaidavas ezers24K, P 19.Veclaicenes ezers10K, P 20.Zvārtavas ezers34K, P Balvu rajons 21.Balvu ezers167K, P 22.Baževas ezers28K, P 23.Ilganču ezers27K, P 24.Kalnis (ezers)119K, Pdaļa Gulbenes rajonā25.Lazdags (ezers)148K, Pdaļa Gulbenes rajonā26.Nastrovas ezers23K, P 27.Pērkonu ezers230K, P 28.Sproģu ūdenskrātuve58K, P 29.Svētūnes ezers36K, P 30.Vectilžas ezers19K, P 31.Viļakas ezers138K, P Bauskas rajons 32.Rukšu ezers5K, P 33.Staņķu ezers3K, P Cēsu rajons 34.Alauksts (ezers)774L 35.Driškins (ezers)18K, P 36.Drustu(Skolas ezers34K, P 37.Ilzes(Lodes ezers42K, P 38.Inesis (ezers)519L, P 39.Juveris (ezers)77K, P 40.Raiskuma ezers78K, P 41.Ratnieku ezers44K, P 42.Riebiņu ezers75K, P 43.Sārumezers189L 44.Taurenes ezers32K, P 45.Ungura ezers394K, P Daugavpils rajons 46.Ardavas ezers72K, Pdaļa Preiļu rajonā47.Baltezers48K, P 48.Baltais ezers20K, P 49.Briģenes ezers136L, P 50.Černovu ezers86L, P 51.Demenes ezers30K, P 52.Ilzes (Ilzenes) ezers19K, P 53.Kaminčas ezers28K, P 54.Kazemirvaldes ezers16K, P 55.Kāša ezers59K, P 56.Kirjanišķu ezers40K, P 57.Klapiņu ezers34K, P 58.Krīvānu ezers12K, P 59.Kumpinišķu ezers44K, Pdaļa Lietuvā60.Kurcuma ezers12K, P 61.Lielais Ilgas ezers115L, P 62.Lielais Kalupes ezers175K, Pdaļa Preiļu rajonā63.Lielais Stropu ezers418L, P 64.Luknas ezers409K, P 65.Lustberga ezers20K, P 66.Marijas ezers19K, P 67.Mazais Kalupes ezers110K, P 68.Mazais Stropu ezers37K, P 69.Meduma ezers268L, P 70.Pabērzu ezers16K, P 71.Patmalnieku ezers26K, P 72.Puru ezers17K, P 73.Riču ezers587L, Pdaļa Baltkrievijā74.Sasaļu ezers27K, P 75.Seiļu ezers17K, P 76.Sila ezers262L, P 77.Skirnates ezers32K, Pdaļa Lietuvā78.Smilginas ezers49K, P 79.Subates ezers51K, P 80.Sventes ezers739L, P 81.Sviļu ezers11K, P 82.Svīļu ezers32K, P 83.Šķirstenes ezers26K, P 84.Šuņezers (ezers)15K, P 85.Ugarinku ezers30K, P 86.Viragnes ezers84K, Pdaļa Preiļu rajonā87.Višķu ezers360K, P Dobeles rajons 88.Annenieku ūdenskrātuve27K, P 89.Apguldes ezers38K, P 90.Augstkalnes dzirnezers17K, P 91.Bēnes dzirnezers25K, P 92.Dziļezers3K, P 93.Gaurātas ezers14K, P 94.Indrānu ezers24K, P 95.Klūnu ūdenskrātuve12K, P 96.Kroņauces dzirnezers14K, P 97.Lielauces ezers372K, P 98.Sesavas ezers17K, P 99.Spārņu ezers14K, P 100.Zebrus ezers443K, P Gulbenes rajons 101.Augulienas ezers78K, P 102.Ludza ezers281K, P 103.Pintelis (ezers)66K, P 104.Pogas ezers28K, P 105.Siladzirnavu ezers48K, P 106.Stāmerienas ezers93K, P 107.Sudalu ezers182L, Pdaļa Alūksnes rajonā108.Ušuru ezers160L, P Jelgavas rajons 109.Ānes dīķis15K, P 110.Branku dīķis30K, P 111.Griķu dīķis20K, P 112.Jānīšu karjers1,3K, P 113.Jāņu dīķis10K, P 114.Libertu dīķis40K, P 115.Karjers pie Mauriņiem3K, P 116.Ozolnieku ūdenskrātuve (karjers)18K, P 117.Pūteļu karjers5K, P 118.Ruļļukalna karjers14Dz 119.Senču dīķis35K, P 120.SIA "Spartaks" karjers120K, P 121.Ūbeļu dīķis10K, P 122.Viesturu dīķis25K, P Jēkabpils rajons 123.Baltezers45K, P 124.Baļotes ezers149K, P 125.Biržu ūdenskrātuve8K, P 126.Ildzenieku ezers27K, P 127.Laukezers50L, P 128.Marinzejas ezers74K, P 129.Radžu ūdenskrātuve54K, P 130.Rubeņu ūdenskrātuve5K, P 131.Saukas ezers718K, P 132.Viesītes ezers232K, P 133.Vīķu ezers85K, P 134.Zasas ūdenskrātuve4K, P Krāslavas rajons 135.Ardavas ezers229L, P 136.Cārmaņu ezers221L, P 137.Dagdas ezers498L, P 138.Drīdzis (ezers)753L, P 139.Ežezers1065L, P 140.Garais ezers103L, P 141.Ilzas-Geraņimovas ezers327L, P 142.Jazinka ezers263L, P 143.Kustaru ezers144L, P 144.Lejas ezers177L, P 145.Lielais Gusēna ezers120L, P 146.Ojātu ezers31L, P 147.Ormijas ezers66L, P 148.Sīvers (ezers)1759L, P 149.Stirna ezers148L, P 150.Tērpes ezers134L, P 151.Užuņu ezers265L, P 152.Zirga ezers38K, P Kuldīgas rajons 153.Āpu ezers21K, P 154.Ķikuru ezers22K, P 155.Lielais Nabas ezers71K, P 156.Mazais Nabas ezers65K, P 157.Padūres dīķis18K, P 158.Pinku ezers29L, P 159.Vilgales ezers242K, P 160.Zvirgzdu ezers75L, P Liepājas rajons 161.Liepājas ezers3715K, PL - migrācijai162.Papes ezers1205K, P 163.Sēpenes ezers67K, P Limbažu rajons 164.Aģes ezers111K, P 165.Aijažu ezers311K, P 166.Augstrozes Lielezers400K, P 167.Auziņu ezers56L, P 168.Āsteres ezers82K, P 169.Bīriņu ezers18K, P 170.Dziļezers32L 171.Dūņezers156K, P 172.Lādes ezers246K, P 173.Limbažu Lielezers256K, P 174.Primmas ezers17K, P 175.Riebezers82L 176.Ungurpils dzirnezers22K, P Ludzas rajons 177.Bižas ezers168L 178.Cirma ezers1261K, P 179.Dukānu ezers143K, P 180.Dziļezers151K, P 181.Istras ezers155K, P 182.Križūtu ezers67K, P 183.Kurjanovas ezers129K, P 184.Lauderu ezers55K, P 185.Lielais Kurmas ezers84K, P 186.Lielais Ludzas ezers846K, P 187.Lielais Zurzu ezers77K, P 188.Mazais Ludzas ezers36K, P 189.Mazais Zurzu ezers55K, P 190.Nirzas ezers557L, P 191.Pildas ezers295K, P 192.Plisūnas ezers480K, P 193.Porkaļu ezers48K, P 194.Rogaižu ezers58K, P 195.Sološu ezers88K, P 196.Šķaunes ezers254K, P 197.Zilezers216K, Pdaļa Krievijā198.Zvirgzdenes ezers134K, P Madonas rajons 199.Baltiņš (ezers)16K, P 200.Gulbēris (ezers)87K, P 201.Ilziņš (ezers)22K, P 202.Jumurdas ezers174K, P 203.Kalsnavas ezers23K, P 204.Kanepēnu ezers60K, P 205.Kāla ezers407L, P 206.Kārzdabas ezers12K, P 207.Labones ezers26K, P 208.Lazdonas ezers30K, P 209.Lielais Līderis (ezers)125K, P 210.Lubānas ezers8210K, Pdaļa Rēzeknes rajonā211.Odzienas ezers47K, P 212.Puduļu ezers20K, P 213.Pulgosnis (ezers)93K, P 214.Rāceņu ezers35K, P 215.Salas ezers32K, P 216.Salājs (ezers)44K, P 217.Sāvienas ezers58K, P 218.Talejas ezers79K, P 219.Ūberis (ezers)31K, P 220.Vecmuižas ezers17K, P 221.Viešūrs (Kaķīšu ezers)176L, P 222.Virānes ezers47K, P Ogres rajons 223.Ķeguma ūdenskrātuve2490K, P 224.Lobes ezers520K, P 225.Plaužu ezers96K, P 226.Rīgas ūdenskrātuve4220K, Dz, Pdaļa Rīgas rajonā227.Selēku ezers9K, P Preiļu rajons 228.Bešona ezers64K, P 229.Bērzgaļu ezers272K, P 230.Bicānu ezers149L, P 231.Cirišs (ezers)630L, P 232.Eikša ezers57L, P 233.Feimaņu ezers625K, Pdaļa Rēzeknes rajonā234.Iesalnieku ezers17K, P 235.Ilzas ezers33K, P 236.Jašas ezers107K, P 237.Jersikas ezers41K, P 238.Karpa ezers61K, P 239.Kategrades ezers133K, P 240.Kaucers (ezers)49K, P 241.Lielais Dubuļkas ezers28K, P 242.Lielais Kalupes ezers175K, Pdaļa Daugavpils rajonā243.Lielais Ostrovas ezers53K, P 244.Lielais Solkas ezers48K, P 245.Limankas ezers55K, P 246.Mazais Solkas ezers27K, P 247.Pakalnis (ezers)55K, P 248.Pelēču ezers82K, P 249.Rušona ezers (Sekstes ezers)2373L, Pdaļa Rēzeknes rajonā250.Salmejs (ezers)104K, P 251.Silavu ezers14K, P 252.Stupānu ezers32K, P 253.Terehovas ezers13K, P 254.Zalvu ezers364K, P Rēzeknes rajons 255.Adamovas ezers186K, P 256.Ancovas ezers29K, P 257.Balinovas ezers13K, P 258.Baltais ezers26K, P 259.Bižas ezers140K, P 260.Čeratogas ezers27K, P 261.Černostjes ezers221K, P 262.Dziļūkšņu ezers11K, P 263.Dziļūts (ezers)33K, P 264.Feimaņu ezers626K, Pdaļa Preiļu rajonā265.Gadrinkas ezers34K, P 266.Gaiduļu ezers66K, P 267.Gailumu ezers24K, P 268.Galdička ezers (Galdacis)14K, P 269.Harčenku ezers12K, P 270.Idzipoles ezers72K, P 271.Ilzas ezers40K, P 272.Ismeru- Žogotu ezers157K, P 273.Ižoru ezers22K, P 274.Jūseris (ezers)13K, P 275.Kauguru ezers52K, P 276.Kaunatas ezers54K, P 277.Kovališķu ezers11K, P 278.Kraku ezers19K, P 279.Lielais Kūriņa ezers66K, P 280.Lielais Svētiņu ezers19K, P 281.Lubānas ezers8210K, Pdaļa Madonas rajonā282.Meirānu ezers106K, P 283.Micānu ezers123K, P 284.Niperovas ezers12K, P 285.Ošura ezers22K, P 286.Partovas ezers83K, P 287.Pušas ezers241L, P 288.Puškrievu (Kugras) ezers12K, P 289.Rāznas ezers5756L, P 290.Rēzeknes ezers22K, P 291.Rikopoles ezers12K, P 292.Rušona ezers2373L, Pdaļa Preiļu rajonā293.Salājs (ezers)175K, P 294.Sedzeris (ezers)58K, P 295.Sološnieku ezers81K, P 296.Sološu ezers66K, P 297.Soročkas ezers11K, P 298.Spruktu ūdenskrātuve153K, P 299.Stibrīšu ezers45K, P 300.Stogoršņu (Stagariņu/ Klaugu ) ezers19K, P 301.Stoļerovas ezers15K, P 302.Svātavas ezers135K, P 303.Šostu ezers17K, P 304.Špeļu ezers19K, P 305.Tiskādu ezers179 K, P 306.Tuzeris (Tuzerītis) (ezers)38K, P 307.Umaņu ezers56K, P 308.Vaišļu ezers29K, P 309.Vertukšņas ezers53K, P 310.Viraudas (I) ezers124L, P 311. Viraudas (II) ezers95K, P 312.Zosnas ezers156K, P 313.Žirklītis (ezers)20K, P Rīgas rajons 314.Babītes ezers2555K, P 315.Beberbeķu ezers10K, P 316.Dzirnezers173K, P 317.Gaiļezers7,6 (8)K, P 318.Juglas ezers 570L,Dz, PL - migrācijai319.Kadagas ezers25K, P 320.Ķīšezers1730L, P L - migrācijai321.Lielais Baltezers597K, P 322.Līlastes ezers274K, P 323.Linezers2,3K, P 324.Mazais Baltezers 198Dz, P 325.Melnezers10 K, P 326.Rīgas HES ūdenskrātuve4220K, Dz,Pdaļa Ogres rajonā327.Sudrabezers31Dz 328.Vecdaugava (ezers)130K, P Saldus rajons 329.Baltezers35K, P 330.Brocēnu ezers43K, P 331.Cieceres ezers227L, P 332.Miču ezers (Luknis)6K, P 333.Oldzīnu (Zvārdes) ezers20K, P 334.Pakuļu ūdenskrātuve172K, P 335.Remtes ezers75K, P 336.Saldus ezers22K, P 337.Svētaiņu ezers30K, P Talsu rajons 338.Engures ezers3141K, Pdaļa Tukuma rajonā339.Gulbju ezers115K, P 340.Kalvenes ezers26K, P 341.Laidzes ezers171K, P 342.Lubezers130K, P 343.Mordangas- Kaņu ezers78 8K, P 344.Sasmakas ezers252K, P 345.Spāres ezers201K, P 346.Uguņu ezers17K, P Tukuma rajons 347.Dzirciema ezers27K, P 348.Engures ezers3141K, P daļa Talsu rajonā349.Kaņieris (ezers)1123K, P 350.Kliģu ezers22K, P 351.Rideļu ūdenskrātuve45K, P 352.Seklis (ezers)34 4K, P 353.Sēmes ezers49K, P 354.Valguma ezers60L, P Valkas rajons 355.Bērzu ezers15K, P 356.Cepšu ezers25K, P 357.Dutkas ezers15K, P 358.Lizdoles ezers54K, P 359.Niedrājs (ezers)17K, P 360.Salainis (ezers)77K, P 361.Spicieris (ezers)16K, P 362.Teperis (ūdenskrātuve)10 0K, P 363.Valdis (ezers)25K, P 364.Zāģezers13 3K, P Valmieras rajons 365.Burtnieku ezers4006K, P Ventspils rajons 366.Būšnieku ezers30K, P 367.Puzes ezers520L, Dz 368.Tirukšezers46K, P 369.Usmas ezers3892L, Dz, P Pielikumā lietotie saīsinājumi:Dz - dzeramā ūdens kvalitātei atbilstoši ūdeņi;K — karpveidīgo zivju ūdeņi;L — lašveidīgo zivju ūdeņi;P - peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
5.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155(Pielikums grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)
Virszemes saldūdeņu — ūdensteču — kvalitātes atbilstība noteiktajam mērķim
Nr.p.k.NosaukumsGarums(km)Ūdensteces kods attiecīgajā baseināBaseina laukums(km2)Administratīvais rajonsŪdeņu izmantošanas mērķiBaseins aiz valsts robežas(km2)12345678Baltijas jūras baseinā (baseina kods - 33)1.Šventāja (upe)7333677,5Liepājas rajons, LietuvaK, P4712.Kaņava (upe)15336230,0Liepājas rajons, LietuvaK, P35,53.Lukne (upe)13 3336422,5Liepājas rajons, LietuvaK, P35,14.Papes ezera kanāls 338240,3Liepājas rajonsK, P Paurupes-Līgupes kanāls73382134,3Liepājas rajonsK, P 6.Paurupe17 73382240,8Liepājas rajonsK, P 7.Līgupe203382477,5Liepājas rajonsK, P 8.Tukleru kanāls8338434,0Liepājas rajonsK, P Baltijas jūras baseinā (baseina kods - 34)9.Ostas kanāls- Liepājas ezers3341772,8Liepājas rajons, LietuvaK, P2520,310.Ālande (upe)24344241,0Liepājas rajonsK, P 11.Nocietinājuma kanāls11344271,9Liepājas rajonsK, P 12.Kazupe7344630,4Liepājas rajonsK 13.Otaņķe (upe)32 2346143,8Liepājas rajonsK, P 14.Polderu kanāls10346226,4Liepājas rajonsK 15.Bārta (upe)983481226,5Liepājas rajons, LietuvaL, P197416.Tosele (upe)10348294,5Liepājas rajonsK 17.Kaņiere (upe)123482459,2Liepājas rajonsK 18.Jēčupe28348493,1Liepājas rajonsK 19.Ķiburu strauts133485447,6Liepājas rajonsL 20.Kārklupe123485624,9Liepājas rajonsL 21.Vārtāja (upe)643486541,3Liepājas rajonsL 22.Birztala (upe)253486269,1Liepājas rajonsL 23.Virga (upe)2934864142,4Liepājas rajonsL 24.Lašupīte12348642212,7Liepājas rajonsL 25.Padones strauts103486676,7Liepājas rajonsL 26.Pluģupe1334866223,5Liepājas rajonsL 27.Kalējupīte934866427,0Liepājas rajonsK 28.Ādìere (upe)83486844,4Liepājas rajonsL 29.Apše (upe)453488233,1Liepājas rajons, LietuvaL364,830.Āžu strauts63488227,1Liepājas rajonsL 31.Ruņa (upe)3134884185,8Liepājas rajonsL 32.Vidvide (upe)2134884254,3Liepājas rajonsL 33.Augustupe1034884827,6Liepājas rajonsL 34.Sārte (upe)123488610,2Liepājas rajons, LietuvaK, P19,1Baltijas jūras baseinā (baseina kods - 35)35.Kārļupīte11351415,1Liepājas rajonsK 36.Bubiere (upe)12351644,2Liepājas rajonsK 37.Bubierpieteka123516224,3Liepājas rajonsK 38.Ziemupe8351830,7Liepājas rajonsK 39.Rudupe10353444,7Liepājas rajonsK 40.Saka (upe)63541110,0Liepājas rajonsL 41.Mindes Orga (upe)12354231,2Liepājas rajonsL 42.Durbe (upe)473544477,3Liepājas rajonsL 43.Kārpa (upe)835441226,8Liepājas rajonsK 44.Cepļupe1035443818,5Liepājas rajonsL 45.Dubeņa (upe)143544436,7Liepājas rajonsL 46.Akmene (upe)153544629,9Liepājas rajonsL 47.Ilmuts (upe)635447429,0Liepājas rajonsK 48.Lāņupe1735449272,1Liepājas rajonsK 49.Tebra (upe)693546584,6Liepājas rajonsL 50.Grāpste (upe)173546254,1Liepājas rajonsL 51.Alokste (upe)4835464292,3Liepājas rajonsL 52.Skalda (upe)18354642120,4Liepājas rajons, Kuldīgas rajonsL 53.Lapupe18354642437,8Liepājas rajons, Kuldīgas rajonsL 54.Vaipa (upe)1035464427,7Liepājas rajons, Kuldīgas rajonsK 55.Laža (upe)163546621,6Liepājas rajonsL 56.Rīva (upe)53356229,4Liepājas rajonsL 57.Ēnava (upe)103571218,1Liepājas rajons, Ventspils rajonsK 58.Muižupīte113571417,6Ventspils rajonsL 59.Sārnate (upe)6357244,4Ventspils rajonsK 60.Užava (upe)67358601Ventspils rajons, Kuldīgas rajonsL, P 61.Tērande (upe)15358259,2Ventspils rajonsL 62.Vanka (upe)30358485,6Kuldīgas rajonsL 63.Kauliņa (upe)26358684,4Kuldīgas rajonsL 64.Siliņa (upe)73587431,7Kuldīgas rajonsK 65.Stirna (upe)10358839,7Kuldīgas rajonsL Baltijas jūras baseinā - Kurzeme (baseina kods - 37)66.Lūžupe10371825,6Ventspils rajonsK 67.Irbe (upe)323721960Ventspils rajonsL 68.Dižgrāvis123721449,6Ventspils rajonsK 69.Rinda (upe)2937221141,4Ventspils rajonsL 70.Zviede (upe)1337221431,1Ventspils rajonsL 71.Svēte (upe)1237223240,2Ventspils rajonsK 72.Riekste (upe)1237223822,7Ventspils rajonsK 73.Baņģava (upe)2037225243,2Ventspils rajonsK 74.Kāņupe1437225850,0Kuldīgas rajons, Talsu rajonsK 75.Vidusupe2437229106,7Talsu rajonsK 76.Stende (upe)1237231160Ventspils rajons, Talsu rajonsL 77.Briežupe1537229235,8Talsu rajonsK 78.Trumpe (upe)183723249,1Ventspils rajonsL 79.Lonaste (upe)-3724555,1Ventspils rajonsL 80.Ostupe (upe)2937241290,1Ventspils rajons, Talsu rajonsL 81.Rūšupe10372413616,2Ventspils rajonsL 82.Pāce (upe)1537242169,7Ventspils rajons, Talsu rajonsL 83.Vīgriežupe133724215230,6Talsu rajonsL 84.Engure (upe)2037223160,6Ventspils rajons, Talsu rajonsL, Dz 85.Alokste (upe)1537242231,9Talsu rajonsL 86.Štēburupīte1237242440,0Talsu rajonsK 87.Raķupe3437244202,0Ventspils rajons, Talsu rajonsL 88.Pārkakte (upe)737244436,8Talsu rajonsK 89.Ģibzdes valks12372444412,2Talsu rajonsK 90.Veciere (upe)1237244653,2Ventspils rajonsL 91.Stende (upe)1003725526,5Talsu rajonsL 92.Upatu valks2037253835,8Ventspils rajonsL 93.Lūšupīte (upe)1237257265,5Talsu rajonsK 94.Sēme (upe)8372572227,5Talsu rajonsK 95.Silupe1237257630,9Talsu rajonsL 96.Dzelzupe1037259226,5Talsu rajonsK 97.Mazirbe (upe)26373284,2Talsu rajons, Ventspils rajonsL 98.Pitragupe14373441,0Talsu rajonsL 99.Vaides grāvis- Vecročupe113735234,0Talsu rajonsK 100.Melnsilupe-3736100,1Talsu rajonsL, P 101.Mīlgrāvis173736650,0Talsu rajonsL 102.Lorumupe123736830,3Talsu rajonsK 103.Pilsupe22373895,5Talsu rajonsL, P 104.Lieknsupe63738235,6Talsu rajonsK 105.Roja (upe)78374477,7Talsu rajonsL, P 106.Velkumupe163741251,2Talsu rajonsK 107.Jaunarāja (upe)1037412218,9Talsu rajonsL 108.Planču valks93741625,4Talsu rajonsK 109.Vērums (upe)113743625,8Talsu rajonsK 110.Mazroja (upe)203745450,4Talsu rajonsK 111.Ķeižupe63747226,9Talsu rajonsK 112.Žulniekvalks12375456,9Talsu rajonsL 113.Grīva103758141,3Talsu rajonsL, P 114.Engures kanāls4376688,4Talsu rajonsL 115.Dzedrupe93764266,1Talsu rajonsL, P 116.Jādekša (upe)173764466,3Talsu rajonsL 117.Šķēde (upe)2037646136,9Talsu rajonsL 118.Okte (upe)1437649217,5Talsu rajonsL 119.Odre (upe)437646930,3Talsu rajonsK 120.Dursupe283766111,7Talsu rajonsL 121.Oksle (upe)143766426,1Talsu rajonsL 122.Jurģupe11376867,1Tukuma rajonsL 123.Liekņa (upe)143768237,0Tukuma rajons, …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.