📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra noteikumus Nr. 822 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.21
Rīgā 2004.gada 6.janvārī (prot. Nr.1 36.§)
Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 6.panta trešo daļu,
7.panta otro, ceturto un astoto daļu, 11.panta ceturto daļu un 15.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka vienotu valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk — NATO), Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības režīmu valsts un pašvaldību institūcijās un sevišķās lietvedības kārtību, speciālo apzīmējumu un kodu lietošanas kārtību, kā arī slepenības režīma uzraudzības un dienesta izmeklēšanas kārtību.
2
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)
2. Noteikumu prasības attiecas arī uz komersantiem (komercsabiedrībām), kas, pildot valsts vai pašvaldības pasūtījumu, kļūst par valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas subjektiem. Valsts vai pašvaldības pasūtītājs, piešķirot valsts vai pašvaldību pasūtījumu, kurš saistīts ar valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līgumā par pasūtījuma izpildi paredz, ka izpildītājs ir atbildīgs par šo noteikumu ievērošanu.
3
3. Ministru kabinets nosaka īpašu kārtību, kādā Ministru kabinetā iesniedzams un izskatāms politikas plānošanas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir valsts noslēpuma objekts.
4
II. Pieeja valsts noslēpumam, NATO un Eiropas Savienības klasificētajai informācijai(Nodaļas nosaukums MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
4. Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) apliecina to personu tiesības pieejai valsts noslēpumam, kuras ieņem attiecīgus amatus (turpmāk — persona). Speciālo atļauju personām pirms darba uzsākšanas ar valsts noslēpuma objektiem izsniedz valsts drošības iestādes.
5
(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr. 126; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr. 432; MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
4.1 Par speciālo atļauju uzskatāms valsts drošības iestādes apliecinājums, ka personai ir atļauja pieejai konfidenciāliem, slepeniem vai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Valsts drošības iestāde apliecinājumu:
4.1 1. personai izsniedz vai pārbaudes iniciatoram nosūta kā noteikta parauga atļauju (1. pielikums);
4.1 2. sniedz pārbaudes iniciatoram par tādām personām, kurām speciālā atļauja nepieciešama darbam ar valsts noslēpuma objektiem vienas institūcijas ietvaros, nosūtot vēstuli, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, speciālās atļaujas kategorija un laikposms, uz kādu atļauja izsniegta, vai institūcijas personāla uzskaites un vadības sistēmā tiešsaistes režīmā veicot ierakstu par attiecīgās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu un laikposmu, uz kādu atļauja izsniegta.
6
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
5. Personai ir tiesības iepazīties ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ja personas amats ir iekļauts to amatu sarakstā, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, un ja persona ir saņēmusi sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju (turpmāk — sertifikāts). Amatu sarakstu, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai (izņemot pieeju informācijai, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiskā organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā RESTRICTED), apstiprina institūcijas vadītājs. Amatu sarakstu saskaņo ar Satversmes aizsardzības biroja apakšstruktūru — Nacionālās drošības iestādi.
7
5.1 Personas pārbaudi speciālās atļaujas vai sertifikāta izsniegšanai iniciē institūcija, kurā attiecīgā persona veiks darbu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju.
8
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
6. Nacionālās drošības iestāde veic personu pārbaudi attiecībā uz pieejas tiesībām NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, izsniedz sertifikātus un apkopo informāciju par personām, kas saņēmušas sertifikātus. Sertifikāta oriģinālu glabā Nacionālās drošības iestādē. Sertifikāta kopiju nosūta glabāšanai personas darba (dienesta) vietā.
9
7. Sertifikātu izsniedz tikai personām, kuras ir saņēmušas atbilstošas kategorijas speciālo atļauju.
10
8. (Svītrots ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.744.)
11
8.1 Latvijas Republikas pilsonis, kam saistībā ar darbu NATO vai Eiropas Savienības institūcijās ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, pirms darba uzsākšanas personīgi iesniedz Nacionālās drošības iestādē attiecīgās NATO vai Eiropas Savienības institūcijas vadītāja parakstītu iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu minētajai personai, kā arī šo noteikumu 11.punktā minēto informāciju (pārbaudes veikšanai). Iesniegumā norāda sertifikāta izsniegšanas pamatojumu, termiņu, uz kādu izsniedzams sertifikāts, un informācijas klasifikācijas pakāpi.
12
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
9. Persona, kas ir saņēmusi sertifikātu, iepazīstas ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams darba vai dienesta pienākumu pildīšanai vai konkrētu uzdevumu veikšanai.
13
10. Speciālās atļaujas izsniedz:
10.1. Satversmes aizsardzības birojs — pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (violetā krāsā);
10.2. valsts drošības iestāde, kas veikusi personas pārbaudi, — otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem (sarkanā krāsā) un trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem (zilā krāsā);
10.3. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432).
14
(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr.126)
11. Lai saņemtu speciālo atļauju, persona institūcijā, kurā veiks darbu ar valsts noslēpumu:
11.1. aizpilda aptaujas lapu (2. pielikums) un iesniedz parakstītu saistību rakstu (3. pielikums). Aptaujas lapu aizpilda un saistību rakstu iesniedz reizi piecos gados, ja vien valsts drošības iestāde nav pieprasījusi iesniegt jaunu aptaujas lapu;
11.2. ar parakstu aptaujas lapā apliecina, ka ir iepazinusies ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbu ar valsts noslēpumu, ir brīdināta par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un ka sniegtā informācija ir patiesa;
11.3. iesniedz divas fotogrāfijas (3 × 4 cm);
11.4. iesniedz autobiogrāfiju, ja persona sākotnēji (pirmo reizi) pretendē uz pieeju valsts noslēpuma objektiem.
15
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
11.1 Valsts drošības iestāde pārbaudes ietvaros veic pārrunas ar personām, kas pretendē uz pieeju sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētai informācijai, NATO konfidenciālai, slepenai vai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ar personām, kas pretendē uz pieeju slepeniem vai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem, Eiropas Savienības slepenai vai konfidenciālai informācijai, pārrunas var veikt, ja jāprecizē atbildes uz aptaujas lapā minētajiem jautājumiem vai jāizvērtē pārbaudes laikā atklāta svarīga informācija. Personas uzklausīšanu valsts drošības iestāde nodrošina likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā kārtībā. Pārrunu un uzklausīšanas gaitu fiksē rakstiski, audioierakstā vai videoierakstā.
16
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
11.2 (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432.)
17
11.3 Militārās izlūkošanas un drošības dienests veic instruktāžu par valsts noslēpuma objektu aizsardzību signālu izlūkošanas jomā (turpmāk – signālu izlūkošanas informācija) personām, kuras saņēmušas speciālo atļauju. Personu instruktāžu par signālu izlūkošanas informācijas aizsardzību Militārās izlūkošanas un drošības dienests veic pirms darba uzsākšanas ar signālu izlūkošanas informāciju (turpmāk – sākotnējā instruktāža), kā arī pēc darba pabeigšanas ar signālu izlūkošanas informāciju (turpmāk – noslēguma instruktāža).
18
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
11.4 Sākotnējās vai noslēguma instruktāžas veikšanu iniciē institūcija, kurā nodarbinātais uzsāks vai ir pabeidzis darbu ar signālu izlūkošanas informāciju (turpmāk – instruktāžas iniciators). Instruktāžas iniciators nosūta Militārās izlūkošanas un drošības dienestam pieprasījumu par instruktāžas veikšanu (3.1 pielikums). Instruktāžas iniciators nodrošina, lai nodarbinātais neiepazītos un neveiktu darbu ar signālu izlūkošanas informāciju, pirms nav saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta apliecinājums, ka nodarbinātais ir instruēts par signālu izlūkošanas informācijas specifiku un apguvis tās aizsardzības prasības.
19
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
11.5 Apliecinājumu par to, ka nodarbinātais ir instruēts par signālu izlūkošanas informācijas specifiku un apguvis tās aizsardzības prasības, vai apliecinājumu par noslēguma instruktāžas veikšanu Militārās izlūkošanas un drošības dienests rakstiski izsniedz instruktāžas iniciatoram. Ja Militārās izlūkošanas un drošības dienests informē instruktāžas iniciatoru, ka nodarbinātais sākotnējās instruktāžas laikā nav apguvis signālu izlūkošanas informācijas apstrādes un aizsardzības pamatprincipus, instruktāžas iniciators vienojas ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu par personas atkārtotu instruēšanu vai virza citu personu attiecīgo pienākumu veikšanai.
20
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
11.6 Militārās izlūkošanas un drošības dienests nodrošina informācijas uzskaiti par personām, kurām veikta sākotnējā un noslēguma instruktāža darbam ar signālu izlūkošanas informāciju.
21
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
12. (Svītrots ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
22
13. Personas pārbaudes materiālus glabā tā valsts drošības iestāde, kas atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajai kompetencei veic attiecīgās institūcijas telpu un personu pārbaudi (turpmāk – kompetentā valsts drošības iestāde).
23
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
14. Valsts drošības iestādes veic vienotu speciālo atļauju uzskaiti. Pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē attiecīgo institūciju par personai izsniegto speciālo atļauju.
24
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
15. Ja personai nepieciešams mainīt speciālās atļaujas kategoriju, izsniegt jaunu speciālo atļauju, pārformēt vai anulēt speciālo atļauju, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarotais attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku iesniegumu kompetentajai valsts drošības iestādei.
25
(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 773 redakcijā)
15.1 (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432.)
26
16. Ja speciālā atļauja ir nozaudēta:
16.1. tās turētājs par nozaudēšanas faktu nekavējoties informē slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību un iesniedz tajā rakstisku paskaidrojumu par nozaudēšanas apstākļiem;
16.2. pēc personas iesnieguma saņemšanas par speciālās atļaujas nozaudēšanu institūcijā veic dienesta pārbaudi un pārbaudes materiālus nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei. Kompetentā valsts drošības iestāde lemj par jaunas speciālās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt. Dienesta pārbaudes materiālus pievieno personas valsts noslēpuma pārbaudes lietai;
16.3. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432).
27
(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr. 126; MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
17. Ja atklājas likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešajā daļā minētie apstākļi vai tiek konstatēts, ka persona apzināti par sevi sniegusi nepatiesas ziņas, Nacionālās drošības iestāde anulē sertifikātu un informē par to institūcijas vadītāju.
28
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
III. Valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi
18. Par valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu nodrošināšanu kopumā katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs. Institūcijas vadītājs:
18.1. izveido slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīga par to, un, ja nepieciešams, pilnvaro institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāju organizēt slepenības režīma nodrošināšanu attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā;
18.2. institūcijās, kurās ir neliels sevišķās lietvedības apjoms (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā), institūcijas vadītājs pats organizē slepenības režīma nodrošināšanu vai norīko darbinieku, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīgs par to;
18.3. izveido nodaļu vai ar rakstisku rīkojumu norīko atsevišķu darbinieku, kas ir atbildīgs par sevišķās lietvedības kārtošanu institūcijā, un, ja nepieciešams, pilnvaro institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāju izveidot nodaļu vai ar rakstisku rīkojumu norīkot darbinieku, kas ir atbildīgs par sevišķās lietvedības kārtošanu šajā teritoriālajā struktūrvienībā;
18.4. izveido struktūrvienību vai ar rakstisku rīkojumu norīko atsevišķu darbinieku, kas ir atbildīgs par NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti;
18.5. apstiprina kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā;
18.6. apstiprina valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus institūcijā;
18.7. nosaka vai deleģē tiesības struktūrvienības vadītājam saskaņā ar Valsts noslēpuma objektu sarakstu (turpmāk — objektu saraksts) noteikt pakļautībā esošu darbinieku pieeju konkrētam valsts noslēpuma objektam;
18.8. nosaka valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāju (turētājus), kas atbild par konkrēto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu izpildi;
18.9. atbild par valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāju apmācību un nodrošināšanu ar attiecīgu telpu, darba vietu, nepieciešamajiem piederumiem un inventāru;
18.10. pēc attiecīga rakstiska iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par citu institūciju darbinieku pieeju valsts noslēpuma objektam, NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai savā institūcijā vai izsniegšanu citu institūciju darbiniekiem. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka citas institūcijas darbinieka iesniegums nav saistīts ar viņa amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu, institūcijas vadītājs pirms valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izsniegšanas pieprasa attiecīgā darbinieka institūcijas vadītājam papildu informāciju un apstiprinājumu iesnieguma pamatotībai. Pieprasītājs institūcijas vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt kompetentajā valsts drošības iestādē vai, ja ir atteikts izsniegt NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, Nacionālās drošības iestādē;
18.11. apstiprina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas evakuācijas plānu ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī. Plānā norāda:
18.11.1. valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, kura jānogādā evakuācijas vietā vai jāiznīcina;
18.11.2. darbiniekus, kas atbildīgi par evakuējamo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas uzskaiti un glabāšanu, sagatavošanu transportēšanai, transportēšanu, apsardzi vai iznīcināšanu;
18.11.3. kārtību, kādā veicama valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apsardze evakuācijas vietā;
18.12. nodrošina, ka darbinieki ne retāk kā reizi gadā tiek informēti par drošības prasībām valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības jomā, atbildību par drošības prasību neievērošanu, informācijas nesankcionētu izpaušanu vai nozaudēšanu. Sadarbībā ar valsts drošības iestādi institūcijas vadītājs ne retāk kā reizi gadā informē darbiniekus par iespējamiem izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumiem, kas var būt vērsti pret tiem. Informācijas saņemšanu darbinieki apliecina ar savu parakstu;
18.13. saskaņo ar Nacionālās drošības iestādi un apstiprina šo noteikumu 5.punktā minēto amatu sarakstu;
18.14. izdod instrukciju par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību, ja valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas atrašanās vieta, izmērs, izmantojuma veids vai citi apstākļi neļauj izpildīt šajos noteikumos minētās prasības. Instrukciju saskaņo ar kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi;
18.15. lai paātrinātu un vienkāršotu dokumentu apriti un speciālās atļaujas izsniegšanas procesu, var vienoties ar kompetento valsts drošības iestādi par kārtību, kādā:
18.15.1. personas iesniedz ar elektronisku parakstu parakstītus dokumentus;
18.15.2. iesniedz informāciju par šo noteikumu 21.6. apakšpunktā minētajām izmaiņām aptaujas lapā bez slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības starpniecības;
18.15.3. sniedz speciālās atļaujas apliecinājumu par šo noteikumu 4.1 2. apakšpunktā minētajām personām.
29
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr. 105; MK 16.01.2007. noteikumiem Nr. 56; MK 10.07.2012. noteikumiem Nr. 492; MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
18.1 Institūcijas vadītāja pilnvarotais institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs:
18.11. pats organizē slepenības režīma nodrošināšanu vai ar rakstisku rīkojumu norīko darbinieku, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu attiecīgajā struktūrvienībā;
18.12. nosaka valsts noslēpuma objektu turētāju (turētājus) attiecīgajā struktūrvienībā, kas atbild par konkrēto valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu izpildi;
18.13. ir atbildīgs par valsts noslēpuma objektu turētāju apmācību un nodrošināšanu ar attiecīgu telpu, darba vietu, nepieciešamajiem piederumiem un inventāru;
18.14. pēc attiecīga rakstiska iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par citu institūciju darbinieku pieeju valsts noslēpuma objektam savā teritoriālajā struktūrvienībā vai izsniegšanu citu institūciju darbiniekiem. Ja institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājam ir pamats uzskatīt, ka citas institūcijas darbinieka iesniegums nav saistīts ar viņa amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu, institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs pirms valsts noslēpuma objekta izsniegšanas pieprasa attiecīgā darbinieka institūcijas vadītājam papildu informāciju un apstiprinājumu iesnieguma pamatotībai. Pieprasītājs institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt attiecīgajā institūcijā. Pieprasītājs institūcijas vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt kompetentajā valsts drošības iestādē.
30
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr. 56 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
19. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai darbinieks, kas atbild par slepenības režīma nodrošināšanu, ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam vai - attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā - institūcijas vadītāja pilnvarotajam attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Ja slepenības režīmu institūcijā nodrošina viens darbinieks, uz viņu attiecas visas šajos noteikumos noteiktās slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības tiesības un pienākumi.
31
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.56 redakcijā)
20. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai ir šādi pienākumi:
20.1. kontrolēt, kā amatpersonas un darbinieki, kas veic darbu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informāciju (turpmāk — darbinieks), ievēro un pilda valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pienākumus;
20.2. pieprasīt no darbiniekiem paskaidrojumus par valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu neievērošanu un ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem institūcijas vadītājam;
20.3. speciālās atļaujas nozaudēšanas gadījumā nodrošināt dienesta pārbaudes veikšanu par nozaudēšanas faktu un pārbaudes rezultātu nosūtīšanu kompetentajai valsts drošības iestādei;
20.4. laikus informēt personas, kurām amata pienākumu izpildei nepieciešama speciālā atļauja, par kārtību un termiņu, kādā iesniedzami šo noteikumu 11. punktā minētie dokumenti, kā arī informēt personas, kurām laikposms, uz kādu izsniegta speciālā atļauja, tuvojas beigām, par to, ka minētos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms speciālās atļaujas derīguma termiņa beigām;
20.5. (svītrots ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773);
20.6. personas pārbaudes veikšanai laikus nosūtīt kompetentajai valsts drošības iestādei institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota teritoriālās struktūrvienības vadītāja parakstītu pavadvēstuli, pievienojot šo noteikumu 11. punktā minētos dokumentus;
20.7. laikus nosūtīt kompetentajai valsts drošības iestādei personas iesniegto informāciju par izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos.
20.8. (svītrots ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
32
(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr. 432; MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
21. Darbiniekam, kurš veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir šādi pienākumi:
21.1. pārtraukt citu personu rīcību, kuras dēļ var notikt valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana nepiederošām personām, un nekavējoties ziņot par to slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai un institūcijas vadītājam;
21.2. ievērot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas lietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumus;
21.3. izsniedzot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pārliecināties, vai personai ir attiecīgās kategorijas speciālā atļauja vai sertifikāts darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju;
21.4. pirms darba attiecību pārtraukšanas laikus nodot struktūrvienībā, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu, valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju vai pirms došanās atvaļinājumā sniegt pārskatu par valsts noslēpumu objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību;
21.5. pēc slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības darbinieku pieprasījuma nekavējoties uzrādīt pārbaudei visus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, reģistrācijas un uzskaites dokumentus;
21.6. mēneša laikā rakstiski ziņot slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai vai kompetentajai valsts drošības iestādei par izmaiņām aptaujas lapas 1., 2., 7., 8., 11., 12., 18.–33. un 35.–38. punktā norādītajos datos;
21.7. ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms speciālās atļaujas derīguma termiņa beigām vai pēc slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības pieprasījuma iesniegt šo noteikumu 11. punktā minētos dokumentus;
21.8. beidzot pildīt ar valsts noslēpuma izmantošanu saistītā amata pienākumus, kā arī beidzoties laikposmam, uz kādu speciālā atļauja izsniegta, vai saņemot jaunu speciālo atļauju, mēneša laikā nodot izsniegto speciālo atļauju slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībā vai kompetentajā valsts drošības iestādē.
33
(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr. 432; MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
22. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju elektroniski var radīt, apkopot, uzkrāt, apstrādāt, izmantot, pārsūtīt, saņemt un iznīcināt, ja tiek izmantots slēgts elektronisko sakaru tīkls vai atsevišķi stāvoša elektroniska ierīce (turpmāk - informācijas sistēma). Informācijas sistēma ir jāaizsargā pret nepiederošu personu piekļūšanu. Telpai, kurā uzstādīta informācijas sistēma, jāatbilst drošības prasībām, kādas tiek izvirzītas telpām, kurās glabā valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Informācijas sistēmu nedrīkst savienot ar publiskiem tīkliem, ieskaitot internetu. Pirms darba uzsākšanas informācijas sistēmas jāreģistrē Nacionālās drošības iestādē un jāsaņem tajā akreditācijas sertifikāts par informācijas sistēmas atbilstību drošības prasībām.
34
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)
23. Informācijas sistēmas, kurās tiek apstrādāti un glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, var savstarpēji savienot, izmantojot Nacionālās drošības iestādes atzītas šifrēšanas sistēmas, ja Nacionālās drošības iestādē ir saņemta atsevišķa akreditācija. Nacionālās drošības iestāde nosaka šifrēšanas sistēmas, kuras drīkst izmantot valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai, kā arī veic visu šifrēšanas materiālu uzskaiti, iepirkumu un administrāciju. Visiem šifrēšanas materiāliem norāda speciālo marķējumu "KRIPTO". Pieeju šifrēšanas materiāliem var iegūt tikai pēc šifrēšanas atļaujas saņemšanas.
35
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)
23.1 Ministru kabinets izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama informācijas sistēmu drošības pārbaude, reģistrācija un akreditācija, šifrēšanas atļauju izsniegšana, šifrēšanas materiālu izplatīšana, glabāšana un uzskaite, kā arī par drošības prasībām, kādas tiek izvirzītas informācijas sistēmām, lai nodrošinātu valsts noslēpuma, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apstrādi, glabāšanu un pārsūtīšanu.
36
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
24. Par informācijas sistēmas darbību, kurā tiek apstrādāti un glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, ir atbildīgs ar institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstisku rīkojumu (pavēli) norīkots informācijas sistēmas drošības pārzinis. Informācijas sistēmu apkalpojošiem darbiniekiem ir nepieciešama attiecīgas pakāpes speciālā atļauja, kas atbilst informācijas sistēmā apstrādātā un uzkrātā valsts noslēpuma slepenības pakāpei. Ja informācijas sistēmā apstrādā un glabā NATO un Eiropas Savienības konfidenciālo vai slepeno klasificēto informāciju, informācijas sistēmu apkalpojošiem darbiniekiem ir nepieciešams arī sertifikāts, kas ir par vienu slepenības pakāpi augstāks par informācijas sistēmā apstrādātās un uzkrātās NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi. Ja informācijas sistēmā apstrādā un glabā NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju, informācijas sistēmu apkalpojošiem darbiniekiem ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina to pieejas tiesības NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai.
37
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56)
25. Telpas, kurās veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir kontrolējamas un nodrošinātas pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu. Institūcijas apsardzes postenis, pamatojoties uz darbinieka pieprasījumu, izsniedz vienreizēju caurlaidi institūcijas apmeklējumam un rakstiski atzīmē (vārds, uzvārds, amats, institūcija, laiks) apmeklētāju ierašanos un aiziešanu no institūcijas vai no tās daļas, kurā veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Telpas, kurās tiek veikti darbi ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, apmeklētāji var apmeklēt tikai institūcijas darbinieka pavadībā. Ja nepieciešams, izvieto apsardzi to telpu ārpusē, kurās tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Ar sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju var iepazīties tikai telpās, kurās tiek veikta sevišķā lietvedība. Sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai pievieno to amatpersonu sarakstu, kuras iepazinušās ar minēto informāciju un apliecinājušas iepazīšanās faktu ar parakstu, kā arī norādījušas iepazīšanās laiku un datumu.
38
26. Telpas, kurās tiek uzkrāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, atbilst šādām prasībām:
26.1. sienas ir veidotas no:
26.1.1. sertificētiem, nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, dzelzsbetons, fibrobetons, betons, vieglbetons, dzelzsbetona plātnes, akmens, ķieģeļi, keramiskie bloki, keramzītbetona bloki, silikātbloki), kuru tilpummasa (blīvums) nav mazāka par 650 kg/m3. Ja sienas izbūvē izmanto monolītās betonēšanas tehnoloģiju, tās spiedes stiprība nedrīkst būt zemāka par 10 MPa. Ja mūri veido no atsevišķiem materiāliem, šo materiālu spiedes stiprība nedrīkst būt zemāka par 5 MPa un to savienošanai izmanto cementa javu un cementkaļķu javu, kuras spiedes stiprība nav zemāka par 10 MPa, vai izmanto citus ražotāja noteiktos materiālu noturīgas savienošanas paņēmienus. Ja sienu izveidei izmanto materiālus ar dobumiem, tie mūra izbūves laikā ir jāaizpilda ar betonu vai cementa javu, kuras spiedes stiprība nav zemāka par 10 MPa (prasība neattiecas uz caurumotajiem ķieģeļiem un keramiskajiem blokiem). Lai nodrošinātu mūra bīdes stiprību un iespējamo noturību pret ielaušanos, sienas konstruktīvajam minimālajam platumam bez skaņas izolācijas jābūt:
26.1.1.1. 150 mm, ja siena ir stiegrota un tās tilpummasa ir lielāka par 2400 kg/m3;
26.1.1.2. 200 mm, ja sienas tilpummasa ir lielāka par 2000 kg/m3 (izņemot šo noteikumu 26.1.1.1.apakšpunktā minēto gadījumu);
26.1.1.3. 250 mm, ja sienas tilpummasa ir no 1200 līdz 1999 kg/m3;
26.1.1.4. 300 mm, ja sienas tilpummasa ir no 650 līdz 1199 kg/m3;
26.1.2. sertificētām savstarpēji pa visu perimetru sametinātām plakanām, gludām vai rievotām auksti vai karsti velmētām tērauda vai nerūsējošā tērauda plāksnēm, kuru minimālais biezums nav mazāks par 8 mm, ja plāksnes visā saskarsmes garumā ir sametinātas ar tērauda vai nerūsējošā tērauda statiem (piemēram, T, U, I profili, leņķi, taisnstūrveida vai kvadrāta caurules), kuri droši piestiprināti pie pārseguma un griestu konstrukcijas;
26.1.3. sertificētiem nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, gāzbetona bloki, keramzītbetona bloki, ģipša bloki, dubultā karkasa starpsienas ar divām ģipškartona plātņu kārtām un akmens vates skaņas izolāciju), kuru tilpummasa ir mazāka par 650 kg/m3 vai materiālu spiedes stiprība ir zemāka par 5 MPa, ja konstrukcijas iekšienē visā sienas augstumā ir ievietota tērauda konstrukcija (siets), kas veidota no krustpunktos sametinātiem stieņiem (atstarpes starp stieņiem nav lielākas par 200 mm, un stieņu izveidei izmantota armatūra vai apaļtērauds, kura diametrs nav mazāks par 18 mm, vai kvadrāts, kura mala nav mazāka par 16 mm). Katras sienas tērauda konstrukcija jāsametina ar blakus esošās sienas konstrukciju vai citā veidā jānodrošina tās nekustīgums (piemēram, iebetonējot vai iemūrējot blakus esošajā sienā, ja tā izbūvēta saskaņā ar šo noteikumu 26.1.1.apakšpunkta nosacījumiem);
26.2. ja sienas platums ir mazāks par šo noteikumu 26.1.1.1., 26.1.1.2., 26.1.1.3. un 26.1.1.4.apakšpunktā minēto platumu, sienā ir jāiebūvē šo noteikumu 26.1.3.apakšpunktā minētā tērauda konstrukcija;
26.3. sienām nodrošina skaņas izolāciju atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām. Šo noteikumu 26.1.1., 26.1.2. un 26.1.3.apakšpunktā minētajām sienas konstrukcijām ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju skaņas gaisā izolācijas indekss R’w nedrīkst būt zemāks par 56 dB;
26.4. sienās neizbūvē vertikālas nišas, šahtas un cauruļvadus;
26.5. pārsegums ir veidots no sertificētiem nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, dzelzsbetons, dzelzsbetona plātnes, betons, tērauda konstrukcijas, akmens, pilnie ķieģeļi), kuru tilpummasa nav zemāka par 1700 kg/m3. Pārseguma konstrukcijas reducētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām nedrīkst būt lielāks par 56 dB;
26.6. ieejas durvis (izņemot šo noteikumu 26.7.apakšpunktā minētos gadījumus) veido no:
26.6.1. tērauda konstrukcijām;
26.6.2. I–III cietības klases gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) masīvkoka (piemēram, skābardis, dižskābardis, osis, ozols, kļava), ja durvju vērtnes biezums nav mazāks par 25 mm. Ja durvju vērtnes biezums ir 25–37 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 2 mm biezu tērauda plāksnes apšuvumu;
26.6.3. IV–V cietības klases gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) masīvkoka (piemēram, bērzs, priede, egle, alksnis), ja durvju plāksnes biezums nav mazāks par 37 mm. Ja durvju vērtnes biezums ir 37–50 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 2 mm biezu tērauda plāksnes apšuvumu;
26.7. ieejas durvis uz telpām, kur kārto sevišķo lietvedību, kā arī uz apakšreģistra biroja un kontrolpunktu biroju telpām veido no tērauda konstrukcijām;
26.8. šo noteikumu 26.6.2. un 26.6.3.apakšpunktā minēto durvju vai durvju virsgaismas stiklojuma (piemēram, armētais stikls, bruņustikls) mehāniskie stiprības un skaņas izolācijas rādītāji nav zemāki par attiecīgo durvju pamatmateriāla rādītājiem;
26.9. ja durvis veidotas no tērauda konstrukcijām, durvju aplodu labi nostiprina sienā, piemetinot pie metāla tapām, kuras vismaz 80 mm dziļumā iestrādātas sienas mūrī (attālums starp tapām nepārsniedz 700 mm), vai durvju aplodu piemetina pie tērauda statiem, kas droši nostiprināti sienā. Šo noteikumu 26.6.2. un 26.6.3.apakšpunktā minēto durvju aplodai un tās konstruktīvajam stiprinājumam sienā stiprība nav zemāka par attiecīgo durvju pamatmateriāla stiprību;
26.10. sprauga starp divvērtņu durvju vērtnēm no abām pusēm ir nosegta ar saduras seglīstēm. Aizliegts izmantot abpusēji veramās durvis un bīdāmās durvis;
26.11. durvju viras var:
26.11.1. izvietot durvju iekšpusē;
26.11.2. iebūvēt durvju vērtnē un rāmī (neredzamās viras);
26.11.3. izvietot durvju ārpusē, ja virs virām un zem tām sienā ir iemūrētas vai durvju rāmī iekaltas pretizcelšanas tapas, kas neļauj durvis noņemt;
26.12. masīvkoka durvis aprīko ar vismaz vienu durvju vērtnē iebūvētu paaugstinātas pretuzlaušanas izturības slēdzeni. Slēdzenes bultai jābūt aizsargātai pret izzāģēšanu. Attālums no slēdzenes priekšplāksnes līdz pretplāksnei nav lielāks par 5 mm. Slēdzeni komplektē ar slēdzenes izturībai atbilstošas kvalitātes profilcilindru, kas ir nodrošināts pret vardarbīgu atslēgšanu, izurbšanu un izvilkšanu. Lai profilcilindru nevarētu satvert ar knaiblēm un izvilkt, to neizvirza ārpus uzlikas vairāk par 2 mm. Ja tas ir tehniski iespējams, durvis var aprīkot ar šo noteikumu 26.13.apakšpunktā minēto slēdzeni;
26.13. durvis, kas veidotas no tērauda konstrukcijām, aprīko ar vairākpunktu slēdzeni, kura 3 vai 5 punktos noslēdz durvis ar stabiliem tērauda aizbīdņiem vai svārsta bultām, kas ieāķējas slēdzenes pretplāksnē. Durvis var papildus aprīkot ar šo noteikumu 26.12.apakšpunktā minētajām slēdzenēm;
26.14. ja uz slēdzenes ir manāmas vardarbīgas atvēršanas pēdas, to nekavējoties nomaina;
26.15. logi ir aprīkoti:
26.15.1. no ārpuses vai iekšpuses – ar tērauda režģiem vai metāla (alumīnija, tērauda) žalūzijām. Tērauda režģi ir veidoti no armatūras vai apaļtērauda, kura diametrs nav mazāks par 18 mm, vai tērauda kvadrāta, kura mala nav mazāka par 16 mm (atstarpes starp stieņiem nav lielākas par 150 mm). Krustpunktos režģi ir sametināti. Vismaz katram otrajam režģa stienim jābūt iebūvētam sienā ne mazāk kā 80 mm dziļumā;
26.15.2. no iekšpuses – ar žalūzijām vai ir veikti citi pasākumi, kas liedz no ārpuses novērot telpu (izņemot gadījumu, ja pastāvīgi izmanto šo noteikumu 26.15.1.apakšpunktā minētās metāla žalūzijas);
26.16. ir nodrošināta vēdināšanas sistēmu un dūmkanālu aizsardzība, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tiem;
26.17. telpas aprīko ar apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas iekārtu, kas var darboties arī tad, ja tiek atvienota no elektrotīkla, un to kontrolē no telpas, kur uzturas apsardzes darbinieki. Signalizācijas iekārtas darbspējas pārbaudi veic nepārtraukti no apsardzes telpas pults. Nacionālās drošības iestāde nosaka prasības signalizācijas iekārtām. Apsardzes pienākumus pastāvīgi veic ne mazāk kā trīs apsardzes darbinieki. Apsardzes darbiniekiem nepieciešama vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Ja saistībā ar darba pienākumu pildīšanu apsardzes darbiniekam ir kļuvis zināms augstākas pakāpes valsts noslēpuma objekta saturs, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, kompetentās valsts drošības iestādes vai Nacionālā drošības iestāde viņu rakstiski brīdina par šīs informācijas neizpaušanu un atbildību.
39
(MK 15.09.2008. noteikumu Nr. 744 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
27. Telpu piemērotību noteiktas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu glabāšanai pārbauda un rakstisku atzinumu sniedz kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde, ja telpā tiek glabāta NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija. Valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var iepazīties ar segto darbu pieņemšanas aktiem, lai izvērtētu telpu izbūves atbilstību šo noteikumu 26.punktā minētajām prasībām. Valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām, ja atzīst, ka kopumā veiktie pasākumi nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību konkrētajā telpā.
40
(MK 15.09.2008. noteikumu Nr. 744 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
27.1 Šo noteikumu 27.punktā minētajā atzinumā norāda:
27.11. tās iestādes nosaukumu, kas veica pārbaudi;
27.12. pārbaudāmās institūcijas vai institūcijas teritoriālās struktūrvienības nosaukumu;
27.13. pārbaudāmās institūcijas vai institūcijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvjus;
27.14. pārbaudāmo telpu nosaukumus un numurus;
27.15. konstatētos trūkumus;
27.16. norādi par atļauju konkrētajās telpās glabāt valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju.
41
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)
28. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju glabā seifos atbilstoši šādām prasībām:
28.1. NATO sevišķi slepeno (COSMIC TOP SECRET) klasificēto informāciju glabā atsevišķā seifā atsevišķi no valsts noslēpuma objektiem un citas NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas;
28.2. Eiropas Savienības sevišķi slepeno (TOP SECRET) klasificēto informāciju glabā atsevišķā seifā atsevišķi no valsts noslēpuma un citas NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas;
28.3. valsts noslēpuma objektus, kā arī NATO un Eiropas Savienības konfidenciālo (CONFIDENTIAL) un slepeno (SECRET) klasificēto informāciju var glabāt vienā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu novietojot seifa atsevišķos nodalījumos;
28.4. drošības prasības seifiem un piemērotību attiecīgās pakāpes valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanai nosaka Nacionālā drošības iestāde;
28.5. uz katra seifa, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, nepieciešama uzlīme ar šādu informāciju:
28.5.1. par seifu atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un tālruņa numuri, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar viņu ārkārtas situācijā vai gadījumā, ja seifs atrasts atvērts;
28.5.2. seifa uzskaites numurs;
28.6. evakuācijas plānā norāda informāciju par pasākumiem, kas veicami ar seifā glabājamiem valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī.
42
29. Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanas seifa kodu kombinācijas, seifa un telpu atslēgu viens eksemplārs kopā ar informāciju par seifa uzskaites numuru, atrašanās vietu un darbinieku (uzvārds un amats), kas ir atbildīgs par seifu, glabājas slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības vai institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja, vai viņa norīkotā darbinieka, kas atbild par slepenības režīma nodrošināšanu attiecīgajā struktūrvienībā, seifā ievietotā penālī vai aploksnē. Uz penāļa vai aploksnes aizdares vietas ir par seifu atbildīgā darbinieka zīmoga (spiedoga) nospiedums vai paraksts. Zīmogojumu vai parakstu nosedz ar caurspīdīgu līmlenti vai citu iepakojumam piemērotu materiālu.
43
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56)
30. Seifa koda kombināciju maina:
30.1. ne retāk kā reizi sešos mēnešos;
30.2. ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku, kas ir atbildīgs par seifu;
30.3. ja ir aizdomas, ka seifa koda kombinācija ir kļuvusi zināma nepiederošām personām.
44
31. Pēc darba laika beigām darbinieks, izejot no telpas, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, veic šādas darbības:
31.1. pārbauda, vai valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija ir ievietota seifos, aizslēdz seifus, kā arī aizver logus;
31.2. izdara atzīmi kontroles lapā par šo noteikumu 31.1.apakšpunktā noteiktās pārbaudes veikšanu, norādot datumu un laiku. Kontroles lapā izdarīto atzīmi apliecina ar savu parakstu. Kontroles lapu piestiprina uz ieejas durvīm telpas iekšpusē vai pie sienas tiešā durvju tuvumā telpas iekšpusē. Kontroles lapu glabā 60 dienas pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas. Pēc minētā termiņa beigām kontroles lapu var iznīcināt;
31.3. aizslēdz ieejas durvis;
31.4. pievieno telpu signalizācijai;
31.5. nodod telpu apsardzei.
45
32. Ja telpā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, telpas uzkopšana un citi saimniecības darbi minētajā telpā veicami valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāja klātbūtnē.
46
33. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai speciāli norīkots darbinieks ne retāk kā reizi ceturksnī, bet ar institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu (pavēli) izveidota komisija reizi gadā pārbauda valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas esību institūcijā vai attiecīgajā institūcijas struktūrvienībā. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda aktu. Aktu glabā trīs gadus. Nacionālās drošības iestādei ir tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudes par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību institūcijā un aizsardzības prasību ievērošanu. Kompetentajai valsts drošības iestādei ir tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudes par valsts noslēpuma objektu esību institūcijā un aizsardzības prasību ievērošanu.
47
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr. 105; MK 16.01.2007. noteikumiem Nr. 56; MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
34. Ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar institūcijas darbinieku, kam ir speciālā atļauja vai sertifikāts, vai viņam uzdod pildīt citus pienākumus institūcijā, darbinieks nodod visus viņa rīcībā esošos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju struktūrvienībā, kas kārto sevišķo lietvedību, vai (ar nodošanas un pieņemšanas aktu) darba pienākumu pārņēmējam un par to izdara ierakstus sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajā informatīvajā sistēmā (turpmāk — sistēma).
48
35. Avārijas dienesta darbinieki, ugunsdzēsēji, ātrās medicīniskās palīdzības brigādes, kā arī operatīvās grupas (ja ir noticis noziegums) teritorijā un telpās, kurās tiek veikts darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētu informāciju, tiek ielaistas un uzturas tajās apsardzes darbinieku vai par slepenības režīma nodrošināšanu atbildīgā darbinieka klātbūtnē.
49
36. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem Latvijā, ievēro šādus nosacījumus:
36.1. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt:
36.1.1. institūcijas kurjers (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);
36.1.2. institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks (konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju);
36.1.3. valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus);
36.2. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu, gaisa transportu vai pārnēsājot (atļauts pārnēsāt konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju, ja institūcija vai institūcijas teritoriālā struktūrvienība to nav aizliegusi). Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas nogādāšanai aizliegts izmantot sabiedrisko transportu. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts valsts noslēpuma objektus var nogādāt ar vilcienu;
36.3. institūcijas kurjeram, institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotam darbiniekam vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasta darbiniekam ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, arī atbilstošas pakāpes sertifikāts.
50
(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)
37. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem ārvalstīs un no ārvalstīm, ievēro šādus nosacījumus:
37.1. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt:
37.1.1. ar diplomātisko pastu (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);
37.1.2. institūcijas kurjers (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);
37.1.3. institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks (konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju);
37.2. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu vai gaisa transportu;
37.3. institūciju kurjeram, institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotam darbiniekam ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, arī atbilstošas pakāpes sertifikāts;
37.4. NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt institūcijas kurjers, kuram Nacionālās drošības iestāde iepriekš ir izsniegusi rakstisku atļauju. Rakstisko atļauju izsniedz uz vienu gadu;
37.5. ja NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu vai slepenu klasificēto informāciju nogādā institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks, tam katru reizi iepriekš ir jāsaņem Nacionālās drošības iestādes rakstiska atļauja;
37.6. NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenas klasificētās informācijas nosūtīšanas veidu un maršrutu iepriekš rakstiski saskaņo ar Nacionālās drošības iestādi.
51
(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)
38. Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" kurjerpastam nodoto valsts noslēpuma objektu saglabāšanu to pārvadāšanas un piegādes gaitā ir atbildīgs minētās sabiedrības ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors nosaka sūtījumu pieņemšanas, pārvadāšanas, piegādes un nodošanas kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
52
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)
39. Kurjeram vai darbiniekam, kurš nogādā valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju:
39.1. aizliegts atstāt uzticēto informāciju bez personiskas uzraudzības (piemēram, viesnīcās, viesnīcu seifos vai bagāžas glabātavās, automašīnās);
39.2. aizliegts iepazīties ar uzticētās nosūtāmās informācijas saturu;
39.3. informācija jāpārvadā tā, lai nepiederošas personas nevarētu konstatēt, ka tiek pārvadāts valsts noslēpuma objekts, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, un iepazīties ar tās saturu.
53
40. Institūcijas vadītājs var atļaut darbiniekam ņemt līdzi komandējumā (arī uz ārvalstīm) darbam nepieciešamos slepenus un konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālu klasificēto informāciju dubultiepakojumā, ja darbinieks izmanto dienesta autotransportu vai gaisa transportu. Pirms valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas ņemšanas līdzi komandējumā darbiniekam nepieciešams:
40.1. saņemt no attiecīgās Latvijas institūcijas vai ārvalsts organizācijas apliecinājumu, ka tiks nodrošināta valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšana un iespēja pārvadāšanai komandējuma vietā izmantot dienesta transportu;
40.2. pārvadāšanas laikā ievērot šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā noteiktās prasības.
54
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)
40.1 (Svītrots ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.744.)
55
41. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju ārvalstīs var glabāt:
41.1. Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības telpās, ievērojot valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības nodrošināšanas pasākumus;
41.2. to ārvalstu kontrolētās telpās, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti līgumi par klasificētās informācijas aizsardzību.
56
42. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nosūta dubultiepakojumā. Iekšējo un ārējo iepakojumu noformē atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā noteiktajām prasībām.
57
43. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas un sertifikāta, kļuvis zināms valsts noslēpums, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, tās pienākums ir neizpaust to. Kompetentajai valsts drošības iestādei vai Nacionālās drošības iestādei (attiecībā uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju), kurai šis fakts kļuvis zināms, par to rakstiski jābrīdina šī persona. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas un sertifikāta, valsts noslēpums, NATO vai Eiropas savienības klasificētā informācija ir kļuvusi zināma civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, procesa virzītāja pienākums ir informēt par to kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi, kura rakstiski brīdina minēto personu par pienākumu to neizpaust.
58
(Grozīts ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
IV. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana, slepenības pakāpes grozīšana un deklasificēšana
44. Valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, slepenības pakāpes grozīšanas un deklasificēšanas nosacījumi neattiecas uz NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju.
59
45. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar objektu sarakstu. Ja informācija saskaņā ar objektu sarakstu atbilst valsts noslēpuma objekta statusam, bet tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana nevar nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm, informācijas statuss tiek noteikts, ievērojot Informācijas atklātības likumu.
60
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)
46. Valsts noslēpuma objektu deklasificēšana ir slepenības pakāpes atcelšana objektam.
61
47. Valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to paraksta vai apstiprina. Klasificējot valsts noslēpuma objektu, norāda termiņu, pēc kura beigām jālemj par attiecīgā objekta slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu. Slepenības pakāpi pārskata darbinieks, kas parakstījis vai apstiprinājis valsts noslēpuma objektu, ja viņa amata pienākums ir būt par šī valsts noslēpuma turētāju, vai darbinieks, kura amata pienākums ir būt par valsts noslēpuma objekta klasificētāju slepenības pakāpes pārskatīšanas brīdī.
62
(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.437 redakcijā)
48. Ja ir pieņemts lēmums saglabāt valsts noslēpuma objektam sākotnēji noteikto slepenības pakāpi vai valsts noslēpuma objektam tiek mainīta slepenības pakāpe, vai tas deklasificēts pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām, lēmuma pieņēmējs par to rakstiski informē visus attiecīgā valsts noslēpuma objekta turētājus. Attiecīgā valsts noslēpuma objekta turētājs 10 dienu laikā izdara grozījumus attiecīgā objekta apzīmējumos par slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai deklasifikāciju.
63
49. Valsts noslēpuma objekta turētājs deklasificē no citas institūcijas saņemtu valsts noslēpuma objektu, iepriekš to rakstiski saskaņojot ar institūciju, kas izgatavojusi šo valsts noslēpuma objektu, vai saņemot minētās institūcijas paziņojumu par valsts noslēpuma objekta deklasificēšanu.
64
(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.437 redakcijā)
50. Klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm.
65
51. Ja vairākus valsts noslēpuma objektus ar dažādām slepenības pakāpēm apvieno vienā objektā, tam piešķir augstāko no bijušajiem atsevišķajiem objektiem noteiktajām slepenības pakāpēm un nosaka ilgāko no slepenības pakāpes saglabāšanas termiņiem.
66
52. Valsts noslēpuma objekta daļas var izmantot katru atsevišķi, tās apzīmējot kā patstāvīgus valsts noslēpuma objektus.
67
53. (Svītrots ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 773)
68
54. Ja objekts atbilst valsts noslēpuma objekta kritērijiem, bet nav iekļauts objektu sarakstā, attiecīgās institūcijas vadītājs:
54.1. piešķir minētajam objektam pagaidu slepenības pakāpi uz laiku līdz sešiem mēnešiem;
54.2. noteiktā kārtībā sagatavo un iesniedz priekšlikumus par grozījumiem objektu sarakstā;
54.3. nodrošina attiecīgā objekta aizsardzību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
54.4. atceļ objekta pagaidu slepenības pakāpi, ja sešu mēnešu laikā objektu saraksts nav attiecīgi grozīts.
69
55. Valsts noslēpuma objekta atsevišķās neklasificētās daļas, atdalot no klasificētā valsts noslēpuma objekta, var izmantot atklāti.
70
56. Mācību nolūkam izmantotā informācija, kas imitē valsts noslēpuma objektus, uzskatāma par atklātu.
71
56.1 No privāto tiesību subjektiem saņemtai neklasificētai informācijai valsts noslēpuma statuss tiek piešķirts, ja saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 2.panta pirmo daļu tā satur valsts noslēpumu. Valsts noslēpuma statusu informācijai piešķir darbinieks, kam privāto tiesību subjekts to ir adresējis, ja tam ir attiecīgas kategorijas speciālā atļauja. Darbinieks uz saņemtā objekta izdara norādi par noteiktas slepenības pakāpes piešķiršanu, lieto citus speciālos apzīmējumus, kā arī informē privāto tiesību subjektu par saņemtajam objektam piešķirto valsts noslēpuma statusu.
72
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
57. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētājam neatkarīgi no klasifikācijas termiņa esamības aizliegts patvarīgi mainīt klasifikācijas pakāpi, ja nav saņemts rakstisks informācijas izgatavotāja pieprasījums vai piekrišana, izņemot gadījumu, ja informācijai ir beidzies noteiktais klasifikācijas termiņš.
73
V. Speciālo apzīmējumu lietošana
58. Valsts noslēpuma objektus apzīmē, noteiktā kārtībā izvietojot attiecīgus apzīmējumus (4.pielikums) un pievienojot īpašas norādes lapas par to, ka objekts ir attiecīgi klasificēts: sevišķi slepeniem — violetā krāsā, slepeniem — sarkanā krāsa, konfidenciāliem — zilā krāsā. Ja norādes lapas nav iespējams izmantot, lieto norādes uzlīmes.
74
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)
58.1 Norādes lapas un norādes uzlīmes pievieno arī NATO un Eiropas Savienības klasificētajai informācijai.
75
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
59. Norādes lapā sniedz tikai šādas ziņas:
59.1. lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū norāda valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopējo slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI");
59.2. lapas vidū norāda, ka attiecīgā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".
76
(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)
60. Attiecīgas krāsas norādes uzlīmes līmē uz elektroniskajiem informācijas nesējiem (piemēram, disketēm, kompaktdiskiem (CD-R)), tabulām, kartēm, zīmējumiem un fotogrāfijām. Norādes uzlīmē ietver:
60.1. valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi;
60.2. institūcijas nosaukumu;
60.3. valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas numuru un datumu.
77
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
60.1 Valsts noslēpuma objekta pirmās lappuses pirmsteksta zonas labajā pusē norāda valsts noslēpuma objekta kopējo slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI") un eksemplāra numuru.
78
(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)
61. Valsts noslēpuma objekta lappuses numurē, katras lappuses apakšējās malas labajā stūrī ar arābu cipariem norāda lappuses kārtas numuru un aiz domuzīmes — dokumenta kopējo lappušu skaitu. Atzīmi par klasifikācijas pamatojumu un termiņu norāda dokumenta pirmās lappuses apakšējā labajā pusē. Lappuses, uz kurām nav informācijas, nenumurē. To vidū izdara norādi: "Šī lappuse nav izmantota". Ja rakstiska informācija izvietota tikai uz lapu vienas puses, šādai norādei jābūt uz visām neizmantotajām lapu otrajām pusēm.
79
(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.437)
62. Katras valsts noslēpuma objekta lappuses augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi par attiecīgā objekta konkrētajā lapā ietvertās informācijas slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI"). Ja valsts noslēpuma objekta konkrētajā lappusē nav informācijas, kura satur valst …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.