Zaudējis spēku - Jelgavas apbūves noteikumi

Zaudējis spēku - Jelgavas apbūves noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr. 39 (protokols Nr. 24/10) 2001.gada 13.decembrī Jelgavas apbūves noteikumi Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem" I daļa Apbūves noteikumi 1. nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. Jelgavas apbūves noteikumi ir Jelgavas teritorijas plānojuma daļa, kas nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai, atbilstoši Jelgavas teritorijas plānojumā noteiktajai pilsētas visas teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai. Apbūves noteikumi nosaka zemes īpašnieku vai valdītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz viņu īpašumā vai lietojumā esošā zemesgabala izmantošanu. Jelgavas apbūves noteikumos saskaņā ar pilsētas teritorijas zonējumu ir noteikti apbūvēšanas principi un noteikumi, projektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtība. Jelgavas Apbūves noteikumi darbojas vienoti ar Jelgavas teritorijas plānojumu 1999.-2010. 2. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Jelgavā. Tie ir saistoši zemes, ēku, būvju īpašniekiem un valdītājiem, veicot jebkādu zemesgabalu arī ēku sadalīšanu vai apvienošanu, būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, rekonstrukciju, modernizāciju vai nojaukšanu. Jelgavas apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no pienākuma ievērot spēkā esošo valsts normatīvo aktu prasības. 3. Tā kā pilsēta ir intensīvi apbūvēta teritorija, visos zemes izmantošanas veidos ir paredzēta vai pieļaujama būvniecība. Tādēļ arī zemes izmantošanas tiesības galvenokārt ir būvtiesības. Būvtiesības nosaka kādiem mērķim, kur, ko un kā ir tiesības būvēt, kādi šai apbūvei ir noteikumi. 4. Gadījumi, kad nepieciešams iepazīties ar Jelgavas apbūves noteikumiem 4.1. Zemes vai ēku, būvju īpašnieks vai valdītājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot, nojaukt vai izmantot būves uz tās. 4.2. Potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast vai iegādāties atbilstošu zemesgabalu. 4.3. Pirms būvniecības ieceres pieteikšanas jāiepazīstas ar būvtiesību īstenošanas kārtības noteikumiem Jelgavā, kas noteikti Jelgavas apbūves noteikumu II daļā. 5. Visa veida zemes izmantošanai un būvniecībai ieskaitot pārbūvi, paplašināšanu, ierīkošanu un ēku nojaukšanu ir jāatbilst Jelgavas apbūves noteikumiem. Pašvaldības institūciju atļaujas vai apliecības nodomātai zemes, ēku, būvju izmantošanai vai būvēšanai, pārbūvēšanai, paplašināšanai, ierīkošanai vai nojaukšanai ir izsniedzamas tikai saskaņā ar Jelgavas apbūves noteikumiem un ievērojot lai šī rīcība nebūtu pretrunā ar kopējām pilsētas attīstības interesēm un citu personu interesēm. 6. Ja pēc Jelgavas apbūves noteikumu stāšanās spēkā būvju tehniski ekonomiskie rādītāji neatbilst Jelgavas apbūves noteikumiem, esošā izmantošana ir pieļaujama līdz jaunu būvniecības aktivitāšu uzsākšanai vai zemes gabala īpašuma maiņai, sadalīšanai vai apvienošanai. 7. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem 7.1. Ja zemesgabala (nekustamā īpašuma) izmantošana likumīgi iesākta, pirms pašvaldība pieņēmusi saistošos apbūves noteikumus, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu, attiecīgajam zemesgabalam (nekustamajam īpašumam) ir neatbilstoša izmantojuma statuss. 7.2. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši Jelgavas apbūves noteikumu prasībām. 7.3. Ja zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašniekam līdz Jelgavas apbūves noteikumu pieņemšanai, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu, ir akceptēts būvprojekts vai izsniegta būves projektēšanas atļauja, vai būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto būvniecību (izņemot gadījumus, kad pašvaldība kompensē attiecīgā īpašnieka zaudējumus). 8. Esošus neatbilstošus zemesgabalus ar platību, platumu vai dziļumu, kas mazāks par apbūves noteikumos noteikto, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijās (apbūves zonas) noteikumiem ar šādiem nosacījumiem: 8.1. ja šādus zemesgabalus nodrošina ar būvnormatīvos noteikto inženiertehnisko apgādi; 8.2. ja visas citas Jelgavas apbūves noteikumu prasības ir ievērotas. 2. nodaļa Noteikumi visiem zemes izmantošanas veidiem 1. Jelgavā, izņemot Jelgavas apbūves noteikumos minētos izņēmumus, atļauts: 1.1. Būvēt ēkas un būves atbilstoši funkcionālajai nozīmei un teritorijas plānojuma zonējuma prasībām; 1.2. ierīkot apstādījumus un veikt teritorijas labiekārtošanu; 1.3. izvietot inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus, atbilstoši teritorijas plānojumam vai detālā plānojuma prasībām un būvprojektam; 1.4. izbūvēt ielas, atbilstoši detālā plānojuma prasībām; 1.5. veikt darbības, kas minētajā teritorijā noteiktas kā palīgizmantošana. 2. Jelgavā aizliegts: 2.1. veikt teritorijas izmantošanu (arī ēku un būvju vai to daļu), kas rada būtisku apkārtējās vides piesārņojumu un neatbilst normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības un vides veselības jomā; 2.2. veikt būvniecību aizsargjoslu teritorijās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi; 2.3. veikt būvniecību teritorijās ar paaugstinātu riska līmeni - teritorijās, kas pakļautas applūšanai vai ar augstu piesārņojuma līmeni; 2.4. patvaļīgi ierīkot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai; 2.5. novietot, savākt un glabāt nolietotas, neizmantojamas automašīnas, sadzīves un rūpniecisko atkritumus, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu nav noteikts citādi. Esošās "autokapsētas" dzīvojamās teritorijas zonā vai tās tuvumā ir likvidējamas. Teritorijās, kur ir atļauta šī izmantošana, esošās vides aizsardzības prasībām neatbilstošās "autokapsētas" ir likvidējamas vai iekārtojamas atbilstoši vides aizsardzības, vides veselības prasībām. 2.6. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos atkritumus, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs; 2.7. izmantot (arī palīgizmantošanām) kuģu, automašīnu, vagonu korpusus vai to daļas, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi; 2.8. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana pamatota ar detālplānojumu tūristu vajadzībām, un ja šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi. 3. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai: 3.1. Jebkura saimnieciskā darbība atļauta vienīgi tādos zemesgabalos, kuriem ir nodrošināta piebraukšana. 3.2. Apbūves teritorijās jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības, glābšanas un apkalpes tehnikai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 3.3. Ikvienam dzīvoklim (arī dzīvoklim izmainot dzīvokļa funkciju), jānodrošina atsevišķa piekļūšana (ieeja). 3.4. Jebkurai piebrauktuvei jāparedz papildus īslaicīgas autostāvvietas. 3.5. Piebrauktuves kā strupceļu var veidot ne garākas kā 150 m, tās jānoslēdz ar apgriešanās laukumu, kura izmēri ir pietiekami paredzamo transportlīdzekļu manevrēšanai.. 3.6. Apgriešanās laukumu, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk, ir jāveido simetriski attiecībā pret piebraucamā ceļa asi ( ja potenciālie iebraucamā ceļa un apgriešanās laukuma lietotāji nav vienojušies par citu risinājumu to saskaņojot Būvvaldē šo noteikumu paredzētajā kārtībā). 3.7. Veicot jaunu objektu būvniecību vai esošo objektu rekonstrukciju, jānodrošina pasākumi pārvietošanās ērtību uzlabošanai cilvēkiem ar dzirdes, redzes un kustību traucējumiem. 4. Prasības zemes gabalu dalīšanai un apvienošanai: 4.1. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālo plānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai, vienkāršā situācijā (sadalot teritoriju ar platību līdz 3000 m2 ) izstrādājot zemes ierīcības projektu, ja Jelgavas domes Būvvalde tam piekrīt. 4.2. Nav atļauta zemesgabala sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem un, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošo ēku vai ēkas reālās daļās, arī tādos gadījumos, ja ēka vai objekts ir projektēti kā vienots objekts. 4.3. Nav pieļaujams nodalīt zemes gabalus, ja nav iespējams nodrošināt piekļūšanu kādai zemes gabala daļai. 4.4. Zemes gabalus nedrīkst sadalīt daļās, kuru platība ir mazāka par 500 m2, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāka par 400 m2. Zemes gabala platums gar ielu nedrīkst būt mazāks par 15 m, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāks par 8 m uz vienu sekciju. Izņēmuma kārtā zemes gabala lielums var tikt samazināts, ja to pieļauj detālplānojums. Samazinātus zemes gabalus iespējams nodalīt īpašiem inženierapgādes infrastruktūras elementiem (elektro transformatori, gāzes regulēšanas punkti, sūkņu stacijas un tamlīdzīgi). 5. Apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītājus nosaka detālplānojumos vai Jelgavas apbūves noteikumos attiecīgā zonējuma atļautajai izmantošanai. 6. Būvju augstums tiek noteikts detālplānojumos vai Jelgavas apbūves noteikumos attiecīgā zonējuma atļautajai izmantošanai, vai īpaši noteikts atzinumā par būvniecības ierosināšanu. Būvju maksimālo pieļaujamo augstumu specifiskiem gadījumiem nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konkrētajā teritorijas atļautajā izmantošanā noteiktie būvju augstumi neattiecas uz arhitektoniski dekoratīvu izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu. 7. Prasības pagalmiem: 7.1. Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 1.zīmējumā. 7.2. Pagalma platībā (platības aprēķinā) nedrīkst ietvert citu zemesgabalu vai cita zemesgabala daļu. 7.3. Norādītās prasības attālumiem no zemesgabala robežām līdz jebkuras galvenās būves virszemes daļai ir minimālās prasībās pagalmu platībām. Minimālo pagalmu nedrīkst aizņemt būves virszemes daļas, izņemot šādas būves un objektus: a) saimniecības ēkas, ja tās attiecīgajā pagalmā atļautas; b) arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, starpdzegas, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas; c) funkcionālas un dekoratīvas būves: markīzes, dekoratīvas strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi un tamlīdzīgi. d) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas. e) balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas pagalmā ne vairāk par 2,5 m uz āru no sienas. 7.4. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte. Pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi, jānodrošina lietus ūdens novadīšana. 7.5. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves gadījumā funkcionāli nepieciešamās teritorijas vai koplietošanas pagalmus jākopj un jāuztur kārtībā, vienojoties Jelgavas Komunālās saimniecības pārvaldei un namu apsaimniekotājiem. Koplietošanas pagalmus nedrīkst patvaļīgi apbūvēt. 7.6. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Jelgavas domes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem. 8. Prasības priekšpagalmiem: 8.1. Ēkas būvē uz būvlaides. Būvlaides nosaka detālplānojumā. Ja būvlaide nesakrīt ar sarkano līniju, veidojas priekšpagalms, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. Iedibinātās būvlaides gadījumā ēkas ir jāizvieto uz šīs iedibinātās būvlaides. 8.2. Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, nekādas būves virszemes daļas nedrīkst uz tās atrasties 8.3. Priekšpagalmos ierīko apstādījumus vai zālājus ar celiņiem. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam tie ir jāuztur kārtībā. Priekšpagalmus nav atļauts izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai. (Izņemot gadījumus, ja būvmateriālu īslaicīgai nokraušanai ir saņemta pašvaldības atļauja). 8.4. Ielu paplašināšanai paredzētās teritorijas (joslas) Jelgavas dome var iznomāt blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem pagaidu lietošanā priekšpagalma ierīkošanai. Ja Jelgavas Dome nolemj ielu paplašināšanai paredzēto zemes joslu pilnīgi vai daļēji ietvert ielas robežās, zemesgabala īpašniekam pēc Jelgavas domes rakstiska pieprasījuma 3 mēnešu laikā zemes josla jāatbrīvo un jānodod Jelgavas domes rīcībā. 9. Prasības būvju izvietojumam attiecībā uz zemesgabala robežām. Visas būves zemesgabalā ir jāaizvieto 3m no zemesgabala robežas (izņemot gadījumus, ja kaimiņiem ir vienošanās par šī attāluma samazināšanu), kā arī, ja ir noteikta būvlaide. Neviena būves daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kura tā atrodas, izņemot šādus gadījumus: 9.1. ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; logiem, kas atrodas zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu. 9.2. ja starp zemesgabaliem ir izbūvēts žogs; 9.3. ja kaimiņu zemesgabala īpašnieks piekrīt grozīt zemesgabala robežu pa vertikāli ( tiek veikta ēkas paplašināšana augšējo stāvu līmenī un paplašinājums projicējas kaimiņu zemes gabalā). Tādā gadījumā jāveic attiecīgus ierakstus zemesgrāmatā. 9.4. Ja kaimiņiem vienojoties, kas tiek rakstiski apstiprināts būvprojektā un attiecīgi tiek veikts ieraksts zemesgrāmatā, tiek samazināts attālums līdz 1m vai tiek veidota kaimiņu ēku kopīga siena, kas atrodas uz zemesgabalu robežas. 10. Attālumus starp ēkām nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, atbilstoši insolācijas, apgaismojuma, ugunsdrošības un prettrokšņa aizsardzības prasībām. 11. Prasības redzamības nodrošināšanai: 11.1. Izmantojot jebkuru zemes gabalu, kas piekļaujas satiksmes (autosatiksmes, dzelzceļa) ceļiem ir jāievēro pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt. 11.2. Autoceļa krustojumā ar dzelzceļu vienā līmenī prasības redzamības nodrošināšanai: a) uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam un to šķērsojošai ielai, nekādas būves nav atļauts izvietot, ka tās traucē skatu starp 0,5 m un 3,0 m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa teritorijā, ko ierobežo dzelzceļa piederības robeža, sarkanā līnija un līnija, kas savieno punktus, kas atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas, 50 m attālumā no šo līniju krustpunkta vai VAS "Latvijas dzelzceļš" Ceļu saimniecības dienesta un attiecīgi BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akceptētā attālumā no šo līniju krustpunkta (sk. 2. zīmējumu). b) Ja dzelzceļa un autoceļa krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400 m gar dzelzceļu un 90 m gar ielas līniju, vai saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" Ceļu saimniecības dienesta un attiecīgi BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas nosacījumiem. 11.3. Autoceļu krustojumā vienā līmenī ir jānodrošina redzamība virs krustojošos ielu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemesgabala sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām 10 m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akceptētā attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta (sk. 2.zīmējumu). 11.4. Rīcību un prasības attiecībā uz esošo apbūvi, kas neļauj nodrošināt noteiktās prasības, nosaka normatīvie akti. Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 12. Stihiju postījumu atjaunošana Neskatoties uz jebkādām citām Jelgavas apbūves noteikumu prasībām, īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu būvi tajās pašās pamatdimensijās un tajā pašā novietnē, atbilstoši būvprojektam, pēc kura šī būve būvēta, vai, ja būvprojekts nav saglabājies - izstrādājot atbilstoši būves jaunākajai inventarizācijas lietai jaunu būvprojektu, visas iepriekšminētās darbības saskaņojot Jelgavas domes Būvvaldē. 3. nodaļa Prasības ēku un būvju elementiem 1. Ēkas īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ēkas fasādes, sienas, logi, durvis, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi. 2. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar Būvvaldes izdoto krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu. Ēkas fasādēs drīkst pielietot ne vairāk kā trīs dažādus apdares materiālus un ne vairāk kā trīs dažādu krāsu pamattoņus. 3. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules beidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves. 4. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris. 5. Dažādu nestandarta elementu - apgaismes ķermeņu, kabeļu kronšteinu, gāzes apkures dūmvadu, ventilācijas, zvanu, ugunsdzēsības kāpņu, specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu - piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo Būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai. 6. Prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un marķīzēm: 6.1. Lodžiju un balkonu pārbūvēšanu (arī aizstiklošanu) jāveic vienlaicīgi visai ēkas fasādei saskaņā ar akceptētu būpvrojektu; 6.2. Logu likvidēšanu vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņu ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu; 6.3. Jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu. 6.4. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumus un citus vizuālās informācijas materiālus izvieto atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu. 6.5. Markīzes virs skatlogiem izbūvē tā, lai tās projicētos brauktuvei ne tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala būtu vismaz 2,2 m virs ietves. 7. Prasības pagrabu ieejas, lūkām un pagrabstāvu logiem 7.1. saimnieciskās pagrabu ieejas un lūkas aizliegts ierīkot ietvēs. Esošās lūkas drīkst saglabāt ne vairāk par 0,7m platumā, ja brīvs ietves platums paliek vismaz 0,75 m, tām jābūt ar noapaļotiem stūriem bez jumta izvirzījumiem ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa. Esošām lūkām pirms atvēršanas pieliek margas. 7.2. Ēku pārbūves un rekonstrukcijas gaitā ietvēs esošās, Jelgavas apbūves noteikumu prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas jālikvidē. Ja ieeja ir jāsaglabā, ir jāveido būvnormatīviem atbilstoša ieeja. 7.3. Darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 2,5m. Ja vienas ēkas vienā fasādē tiek veidoti vairāk nekā 2 ieejas mezgli, veido vienu kopēju noeju. Ieejas mezglus vienas ēkas vairākām pagrabu izbūvēm veido stilistiski vienotus, ievērojot vienotas augstuma atzīmes. 7.4. Darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu. 7.5. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas. 7.6. Pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas aizsargā ar ne mazāk kā 0,7m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām. 8. Sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus) aizliegts ierīkot ietves zonā, izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu. 9. Bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,7 m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3m2 laukums, vai brīvs ietves platums paliek vismaz 2,5 m. 4.nodaļa Prasības pilsētas ārtelpas elementiem 1. Prasības žogiem un prettrokšņa sienām: 1.1. Tos rajonus, kuros apbūvētos vai neapbūvētos zemesgabalus iežogo, nosaka Būvvalde, izsniedzot plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai pamato ar detālplānojumu. 1.2. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā projekts un trase ir jāakceptē Jelgavas pilsētas Būvvaldē. 1.3. Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru. 1.4. Žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, ja gar ielu tā sakrīt ar ielas sarkano līniju. 1.5. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam. 1.6. Slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju, jābūt ne augstākiem par 1,5 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. 1.7. Būvlaukumi, jaunbūves, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā pilsētas vidi, nožogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem žogiem, kuru trase un tehniskais risinājums saskaņojams Būvvaldē. 1.8. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā. 1.9. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar detālplānojumu vai arī tās nepieciešamība tiek noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā. 1.10. Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir veicama atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu. 2. Prasības apgaismes ķermeņiem: 2.1. Ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās. 2.2. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Risinājums saskaņojams Būvvaldē atsevišķi, uzrādot gaismas ķermeņu izvietojumu fasādē. 2.3. Obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu. 2.4. Jebkuras ēkas un būves vai teritorijas labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā. 2.5. Apgaismojuma ierīkošanai pilsētas centru teritorijās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. 2.6. Brīdinot būves īpašnieku vai valdītāju, attiecīgajiem dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites un stiprinājumus. 2.7. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens). 2.8. Jaunbūvējamiem sabiedriskiem objektiem ielas fasādēs paredzami fasāžu apgaismes elementi. 2.9. Apgaismes ķermeņu izvietojums ēkas, būvju fasādēs un pilsētas vidē saskaņojams Būvvaldē. 3. Prasības kioskiem, nojumēm un paviljoniem: Stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus), neatkarīgi no to piederības, saņemot zemes gabala nomas tiesības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar pašvaldības vai Būvvaldes akceptu. Ja minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju vai atrodas ielas sarkanajās līnijās, nepieciešams arī BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akcepts. 4. Prasības citiem ārtelpas elementiem: 4.1. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam jānodrošina, lai pie katras galvenās būves galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta mājas numura zīme. To piestiprina pie katras mājas fasādes 2,5-3,0 m augstumā. Ja tā nav skaidri saskatāma no ietves, numura zīmei jābūt arī pie žoga pie ieejas vārtiņiem zemesgabalā. Zīmei ar mājas numuru jābūt arī pie citām ieejām ielas pusē. 4.2. Stūra zemesgabala īpašniekam jānodrošina, lai uz žoga vai būves stūra būtu piestiprināta plāksnīte ar ielas (laukuma) nosaukumu valsts valodā. Plāksnītes attālumam no žoga vai būves stūra jābūt 0,1-1,0 m. Pie būves fasādes plāksnīti piestiprina 2,5-3,0 m augstumā no zemes līmeņa. 4.3. Atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās, ar pilsētas Vides veselības centru saskaņotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana. 4.4. Tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem vai valdītājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, sabiedriska iestāde, darījumu iestāde vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta atkritumu urna un tā būtu uzturēta ekspluatācijas kārtībā. 4.5. Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai. 4.6. Labiekārtojuma elementu izvietošanai pilsētas teritorijā (izņemot iežogotas privātas teritorijas) ir nepieciešams ainavu arhitekta akcepts. 5. nodaļa. Prasības būvēm 1. Prasības tirdzniecības centriem (lielveikaliem, vairumtirgotavām). 1.1. Jelgavā atļauts būvēt jaunus tirdzniecības centrus tikai saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu, un, ja tas ir noteikts detālplānojumā, kā arī ņemot vērā finansiāli ekonomisko un tehnisko pamatojumu. 1.2. Pilsētas centru teritorijās (jauktās darījumu un dzīvojamās teritorijās) nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi. 2. Prasības degvielas uzpildes stacijām, gāzes uzpildes stacijām: 2.1. Jelgavā atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas (ar stacionāru operatora ēku, sabiedrisko tualeti, taksofonu), kas izvietojamas speciālos laukumos. 2.2. Degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta tikai saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātu iespējamo degvielas uzpildes staciju izvietojuma shēmu un saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu vai ja to paredz detālplānojums. 2.3. Esošās konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas jāpārbūvē vai jārekonstruē Jelgavas domes noteiktajos termiņos, apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā un ievērojot VVC un Reģionālās vides pārvaldes prasības. 2.4. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz pirmsskolas bērnu iestādēm, vispārizglītojošo skolu, internātskolu, ārstniecības iestāžu ar stacionārām zemes gabala robežām vai līdz sabiedrisko ēku un būvju sienām nosaka valsts likumdošana, papildus jāievēro sekojoši attālumi: 30 m no skuju koku mežu masīviem; 25 m no lapu koku masīviem; 40 m no dzelzceļa malējās sliedes; 25 m no ražošanas būvēm; 50 m no dzīvojamām ēkām. 2.5. Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām. 2.6. Sašķidrinātā gāzes uzpildes stacijas atļauts izvietot tikai esošo DUS teritorijās, ja tās nav izvietotas pilsētas centra, kultūras pieminekļu, aizsargājamo apbūves un dabas objektu teritorijās vai to tiešā tuvumā. 2.7. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt kvalitatīvi un estētiski noformētām, teritorijām sakoptām, labi izgaismotām un apzaļumotām. 2.8. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt paredzētai no satiksmes drošības viedokļa drošai iebraukšanai un izbraukšanai ar attiecīgām norādījuma zīmēm. 3. Prasības autostāvvietām: 3.1. Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai. 3.2. Autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē. 3.3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai a) tirdzniecības objektos katriem 10 m2 tirdzniecības zāles vai izstāžu platības - 1 b) restorānos, kafejnīcās katrām 100 vietām - 15 c) sporta būvēs līdz 1000 sēdvietām katrām 10 skatītāju vietām - 1 virs 1000 sēdvietām, katrām 20 1 d) kultūras iestādēs katrām 100 skatītāju vietām vai katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus - 15 e) objektiem atklāto telpu izbūves teritorijās katriem 100  apmeklētājiem vienlaikus: 1) pludmalēs un atpūtas zonās 20 2) mežaparkos 10 3) īslaicīgas atpūtas objektos 15 tirgos katrām 2 tirdzniecības vietām - 1 3.4. Nepieciešamo stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija un to pamato ar detālplānojumu. 3.5. Iežogotas autostāvvietas un autostāvlaukumi ierīkojami tikai tādās vietās, kur to paredz teritorijas apbūves (kvartālu) shēmas vai detālplānojumi. 3.6. Autostāvvietu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām. 3.7. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums. 3.8. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas. 3.9. Visām autostāvvietām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā. 4. Prasības garāžām: 4.1. Pilsētas sabiedrisko centru teritorijās aizliegts izvietot brīvstāvošas mūra, koka vai metāla individuālās garāžas. Kooperatīvo garāžu būvniecību pilsētas teritorijā nosaka detālplānojums. 4.2. Autostāvvietu un garāžu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3,0 m platiem (katrai joslai), izņemot gadījumus, ja detālplānojumā ir noteikts citādi. 4.3. Garāžu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām. 5. Prasības saimniecības ēkām un būvēm mājlopiem: Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot: 5.1. Ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas. 5.2. Attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem (arī kaimiņu zemesgabalos) jābūt ne mazākam par 15 m. 5.3. Saimniecības ēkas jāizvieto atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 5.4. Mājlopu turēšanai izmantojamas tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves. 5.5. Mājlopu turēšanu drīkst tikai tajās pilsētas teritorijās, kurās saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu ir atļauta mājlopu turēšana (teritorijās, kur nav blīva apbūve) un, ja ir ievērotas veterināro un sanitāri higiēnisko dienestu prasības. 6.nodaļa Prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam 1. Visās izbūves teritorijās jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai inženierkomunikāciju attīstības shēmām. 2. Attālumi no tuvākajām inženierkomunikācijām līdz ēkām un citām būvēm, kā arī attālumus starp blakus izvietotām komunikācijām ir jāpieņem saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem (Latvijas Būvnormatīvi). Neuzbūvētas (nodomātas vai paredzētas) būves gadījumā jāpieņem attālums līdz būvlaidei. 3. Noteikumi grāvju saglabāšanai. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, jāsaglabā esošie grāvji un dabīgās ūdensteces, jāievēro to aizsargjoslas, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. 4. Mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves drīkst izvietot pilsētas neapbūvētajās teritorijās. 7. nodaļa Jelgavas teritorijas plānojums un zonējums 1. Jelgavas apbūves noteikumi darbojas vienoti ar Jelgavas teritorijas plānojumu un ir šī plānojuma paskaidrojošā daļa. Jelgavas apbūves noteikumu sastāvā ir iekļauts 1.pielikums "Jelgavas  teritorijas plānojums". Tajā ar teritorijas plānojuma noteikto robežu un Jelgavas apbūves noteikumos pieņemto apzīmējumu palīdzību attēlots noteikto zemes izmantošanas veidu iedalījums izbūves teritorijās (zonējums): Teritoriju veidi (zonējums) atbilstoši Krāsu apzīmējumi Burtu to atļautajai izmantošanai teritorijas plānojumā apzīmējumi Apbūves noteikumos Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas sarkana SD Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas oranža ar sarkanu DzSD diagonālu svītrojumu Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas oranža DzD Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas dzeltena DzS Augļudārzu teritorijas dzeltenzaļa AD Dabas pamatnes teritorijas gaiši zaļa V Apstādījumu teritorijas tumši zaļa PZ Meži un meža parki zaļa M Ūdeņi zila Lauksaimniecības teritorijas gaiši brūna LT Ražošanas teritorijas gaiši violeta RT Noliktavu un komunālās teritorijas tumši violeta NT Tehniskās apbūves teritorijas pelēka TT Automaģistrāles, ielas, ceļi tumši pelēka 2. Apzīmējumi ar burtiem un noradītajām krāsām ir ievērojami un pielietojami detālplānojumos, teritorijas plānojuma grozījumos un papildinājumos. 3. Apbūves teritoriju robežas ir ielu sarkanās līnijas, zemesgabalu robežas, ūdensmalas, mežu teritoriju robežas. 8.nodaļa Apbūves noteikumi zonējumā noteiktajām teritorijām 1. Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas. 1.1. Teritorijas raksturojums. Paredzēts izvietot administratīvās pārvaldes iestāžu, izglītības, kultūras, sporta, pakalpojumu, finansu, nerūpnieciska rakstura uzņēmumu teritorijas. Šīs teritorijas galvenokārt izvietojas Jelgavas centrā veidojot pilsētas sabiedriskās dzīves kodolu, kā arī apakšcentros lielākajos dzīvojamos rajonos 1.2. Definīcija. Sabiedrisko un darījuma iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas sarkanā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts saīsinājums SD) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus. 1.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu teritorijai (SD) ir: 1) darījumu iestādes, 2) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, 3) pārvaldes iestādes, 4) daudzdzīvokļu nami, 5) izglītības iestādes, 6) pārvaldes iestādes, 7) kultūras iestādes, 8) ārstniecības iestādes, 9) sociālās aprūpes iestādes, 10) saimniecības ēkas, 11) reliģiskas iestādes, nevalstiskas organizācijas iestādes, 12) autoostas, dzelzceļa stacijas, 13) autostāvvietas, 14)dzīvoklis kā palīgizmantošana, 15) sporta un atpūtas objekti . b) Zemesgabala minimālā platība - 500m2. Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki par 300 m. c) Zemesgabala minimālais platums gar ielu vai laukumu: 15m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija - zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 40% - zemesgabalos ar apbūvi publiskām iestādēm 15% e) Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām 6 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi, iespējama atkāpe dažādām specifiskām būvēm kā baznīcas vai sporta būves. f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide). Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 5,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. g) Noteikumi daudzdzīvokļu namiem. Attālumam starp daudzdzīvokļu namiem jābūt ne mazākam par 30m, ja tie ir izvietoti ar garākajām fasādēm viens pret otru. Attālumi no dzīvojamās apbūves līdz cita veida objektiem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām. h) Citi noteikumi. 1) ja dzīvokli izmanto citiem mērķiem (funkcijai), tam ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana. 2) Veidojot publiskus atklātus objektus (tirgus, estrādes u.tml), jāierīko publiskas tualetes. 3) Aizliegta individuālo garāžu izvietošana sabiedrisko centru teritorijās. 1.4. Izņēmumi. a) Gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemes gabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglas ražošanas objektu izvietošanu, ko nosaka detālplānojumā. b) Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību. c) Ar SD-1 apzīmētajā apbūves teritorijas daļā, kā attēlots 1.pielikumā "Jelgavas teritorijas plānojums", nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir: sporta būves un sporta būvju apkalpojošie objekti. d) Ar SD-2 apzīmētajā apbūves zonas daļā, kā attēlots 1.pielikumā "Jelgavas teritorijas planojums", nolūki, kādos atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves, ir: ārstniecības iestādes un tās apkalpojošie objekti. 2. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas. 2.1. Teritorijas raksturojums. Pārsvarā tās ir Jelgavas centra un apakšcentru teritorijas. Šajā zonējumā paredzētas ēkas ar tirdzniecības, apkalpes vai darījumu iestādēm ēku pirmajos stāvos vai ēku daļās. 2.2. Definīcija. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā ir apzīmētas ar diagonālu svītrojumu sarkanā un oranžā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts saīsinājums DzSD) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī daudzdzīvokļu nami. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmuma, kas nerada būtisku piesārņojumu, izvietošana. 2.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu teritorijai (DzSD) ir: 1) darījumu iestādes, 2) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, 3)pārvaldes iestādes, 4) daudzdzīvokļu nami, 5) izglītības iestādes, 6) pārvaldes iestādes, 7) kultūras iestādes, 8) reliģiskās iestādes, 9) ārstniecības iestādes, 10) sociālās aprūpes iestādes, 11) saimniecības ēkas, 12) dzīvoklis kā palīgizmantošana, 13) autostāvvietas 14) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu: degvielas un gāzes uzpildes stacija. b) Zemesgabala minimālā platība - 500 m (rindu un grupu ēku apbūvei uz sekciju 400 m). Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki par 300 m. c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija - zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 40% - zemesgabalos ar apbūvi sabiedriskām iestādēm 15% e) Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām 6 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi, vai 3 stāvi, ja jaunbūvējamā ēka piekļaujas savrupmāju, lauksaimniecības un augļu dārzu apbūves teritorijām. f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. g) Noteikumi daudzdzīvokļu namiem 1) Attālumiem satrp mazstāvu vai daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem ir jābūt ne mazākiem par 30m, ja tie ir izvietoti ar garākajām fasādēm viens pret otru. Insolācijas un pārskatāmības noteikumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 2) Attālumi no dzīvojamās apbūves līdz cita veida objektiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem. h) Citi noteikumi. Ja dzīvokli izmanto citiem mērķiem (funkcijai), tam ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana. 1.4. Izņēmumi. a) Gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemes gabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglas ražošanas objektu izvietošanu. Apbūves noteikumus nosaka detālplānojumā. b) Pieļaujama tādu esošo vieglās ražošanas uzņēmumu darbība un tādu jaunu uzņēmumu ierīkošana esošās ēkās, kas nerada apkārtējās vides piesārņojumu, nerada paaugstinātu trokšņa līmeni, kas vizuāli iekļaujas apkārtējā vidē un kuru apkalpei nav nepieciešams izmantot smago kravas transportu. c) Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību. 3.Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas 3.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas pārsvarā ir izveidojušās padomju periodā. Šobrīd ir daudzi nepabeigti daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāli ar nenodrošinātu infrastruktūru. Jaunas teritorijas šādu zonu izvietošanai nav paredzētas, ir jāpabeidz esošo rajonu būvniecība. Galvenais uzdevums ir šo rajonu humanizācija, padarot estētiski vērtīgus iekšpagalmus un ēku ārējos veidolus, kā arī ēku tehniskās kvalitātes uzlabošana. 3.2. Definīcija. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves zona (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas oranžā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums DzD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu namu dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem. 3.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamai apbūvei ir: 1) daudzdzīvokļu nami, 2) savrupmājas, dvīņu mājas, rindu mājas, 3) pirmsskolas bērnu iestādes, 4) atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu, vai daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos - vietējas nozīmes: - pārvaldes iestādes, - kultūras iestādes, - izglītības iestādes, - ārstniecības iestādes, - mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, - darījumu iestādes, - sporta būves; - autostāvvietas un garāžas, 5) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu: - tirdzniecības un pakalpojumu objekti, - degvielas un gāzes uzpildes stacijas. b) Zemesgabala minimālā platība. No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība 800 m2, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Savrupmājas apbūvei 800 m2, rindu un grupu ēku apbūvei uz sekciju 400 m2. Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki. c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija - zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 50% - zemesgabalos ar apbūvi publiskām iestādēm 30% e) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide). Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m vai, ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi. f) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 20 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. g) Maksimālais stāvu skaits: 5 stāvi. Mazstāvu dzīvojamās ēkas ar maksimālo stāvu skaitu 3 stāvi ir izvietojamas vietās, kur daudzstāvu apbūve ir tiešā tuvumā savrupmāju apbūvei, lauksaimniecības teritorijām vai augļudārzu teritorijām. h) Attālumi starp ēkām ir jābūt ne mazākiem par 30m, ja tās ir izvietotas ar garākajām fasādēm viena pret otru. Insolācijas un pārskatāmības noteikumi kā arī attālumi no dzīvojamās apbūves līdz cita veida objektiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem. i) Citi noteikumi 1) Celtniecībā pielietojami tikai individuāli izstrādāti dzīvojamo ēku projekti, 2) Izmainot dzīvokļa funkciju jānodrošina atsevišķa piekļūšana. Dzīvokļa funkcijas maiņa jāveic saistošo apbūves noteikumu noteiktajā kartībā. j) Izņēmumi. Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonām piemērojamas valsts normatīvo aktu prasības par pieminekļu aizsardzību. 4. Savrupmāju teritorijas 4.1. Teritorijas raksturojums. Pašlaik pilsētā aptuveni 25% iedzīvotāju dzīvo savrupmāju rajonos. Jelgavas teritorijas plānojumā ir paredzēts saglabāt esošās un veidot jaunas savrupmāju teritorijas. Tās paredzēts veidot ārpus pilsētas centra. 4.2. Definīcija. Savrupmāju (ģimenes māju) teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums DzS) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju un to apkalpojošo ēku apbūve. 4.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta savrupmāju apbūves teritorijā ir: 1) savrupmājas (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja), 2) dvīņu mājas (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas), 3) atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu - vietējas nozīmes: - mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, - Sporta un atpūtas būves un teritorijas, 4) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu: - pārvaldes iestādes, - mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, - darījumu iestādes, - autostāvvietas un garāžas, 5) individuālais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dzīves apstākļus, 6) privāti mājas bērnudārzi, 7) saimniecības ēkas. b) Zemesgabala minimālā platība. No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība: savrupmājai 800 m2, katrai no dvīņu mājām 400 m2, ja ar detalplānojumu nav noteikts citādi. Vēlamā platība 1200-1500 m2 c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, dvīņu māju vienai sekcijai 8m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija - zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 60% - zemesgabalos ar dvīņu mājām 40% e) Pagalmu noteikumi 1) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide). Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas nedrīkst ne mazāk par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi. 2) Sānu un aizmugures pagalmi Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi. 3) Ievērojot pastāvošos būvnormatīvus un ar kaimiņu rakstisku piekrišanu iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6m. 4) Ja būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošajai sienai. 5) Laivu, ceļojuma treileru, kravas automašīnu, piekabju, furgonu u.c. pastāvīga novietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. f) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Ja ēka izvietota mazākā attālumā kā 3,0 m no kaimiņu zemesgabala robežas, tad tās jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4,5 m. (Sk. 3.zīmējumu.) Šo augstumu drīkst palielināt ar kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, norādot augstumu, kādam viņš piekrīt. g) Maksimālais stāvu skaits: 3 stāvi visiem apbūves veidiem. h) Žogi. Zemesgabali var būt iežogoti, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. (Saskaņā ar 4.nodaļas 1.punktu). i) Saimniecības ēku un mājlopu būvju noteikumi saskaņā ar 5.nodaļas 4.punktu. j) Ēku piebrauktuvēm jāatbilst sekojošām prasībām: 1) piebrauktuves pie dzīvojamo ēku grupām un daudzdzīvokļu mājām jāveido vismaz 6,5 m platas (ar ietvi 1,0 m) vai 5,5 m bez ietves; 2) piebrauktuves pie atsevišķi stāvošām ģimenes mājām jāveido vismaz 4,2 m platas (ar ietvi) vai 3,5 m bez ietves. k) Inženiertehniskais nodrošinājums. Dzīvojamo ēku būvniecība ir pieļaujama tikai zemesgabalos, kam ir izveidoti piebraucamie ceļi un kur ir izveidoti kopējie inženiertīkli. 1) Ja nav iespējama pieslēgšanās kopējiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, jāveido vietējās ūdens ieguves vietas un vietējās attīrīšanas ietaises vai izolēta izsmeļamā kanalizācijas bedre, iepriekš saskaņojot Būvvaldē. 2) Ja tiek veidota vismaz 5 dzīvojamo ēku grupa, ir jāveido kopējas kanalizācijas attīrīšanas ietaises un kopēja ūdens apgāde. l) Komposta vietu izvietojums. Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 1) Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1,5m no kaimiņu zemesgabala robežas. 2) Ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, šo attālumu drīkst samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesgabala robežas. m) Citi noteikumi. 1) Ja dzīvokli izmanto citiem mērķiem (funkcijai), tam ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana. 2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā jābūt vismaz 2,3 m, arī tad ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa. 3) Projektētie piebraucamie ceļi veidojami saskaņā ar detālplānojumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Piebraucamā ceļa platums nedrīkst pārsniegt blakusesošās ielas platumu. 4) jānodrošina dzīvojamo telpu un teritoriju insolācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 5. Augļu dārzu teritorijas 5.1. Teritorijas raksturojums. Augļu dārzu teritoriju masveida izveide tika uzsākta 1950. gados līdz ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvu izveidi. Jelgavas teritorijas plānojumā nav paredzēta jaunu augļu dārzu teritoriju izveide, iespēju robežās šīs teritorijas ir transformējamas par savrupmāju teritorijām. 5.2. Definīcija. Augļu dārzu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenzaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums AD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir vasarnīcu, sezonas dārza māju, savrupmāju un šo māju apkalpes objektu apbūve. 5.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta augļu dārzu apbūves teritorijai, ir: 1) vasarnīcas, sezonas dārza mājas, 2) savrupmājas, dvīņu mājas, 3) atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu, - vietējas nozīmes: - mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, - sporta un atpūtas būves un teritorijas, 4) zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu: - mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, - darījumu iestādes, - autostāvvietas un garāžas, 5) saimniecības ēkas. b) Zemesgabala minimālā platība savrupmājai un vasarnīcai 600 m2, katrai no dvīņu mājām 400 m2, sezonas dārza mājai 300 m2. c) Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15m, dvīņu māju vienai sekcijai 8m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 70%. e) Pagalmu noteikumi 1) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide). Visa veida ēkas jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas ne mazāk par 6,0 m. 2) Sānu un aizmugures pagalmi Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, pie pilsētas maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi. Ar kaimiņu rakstisku piekrišanu iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0 m. 3) Ja būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošajai sienai. n) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12 m. o) Maksimālais stāvu skaits: 3 stāvi visiem apbūves veidiem. p) Žogi. Zemesgabali var būt iežogoti saskaņā ar 4.nodaļas 1.punktu. q) Komposta vietu izvietojums. 1)Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1,5m no kaimiņu zemesgabala robežas. 2) Ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, šo attālumu drīkst samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesgabala robežas. r) Inženiertehniskais nodrošinājums 1) Minimālais ielas platums augļu dārzu teritorijā ir 7,5m (attālums starp ielas sarkanajām līnijām). 2) Katram zemesgabalam ir jābūt pieslēgtam centralizētai vai vietējai kanalizācijas sistēmai vai arī jābūt nodrošinātam ar vietējo izsmeļamo kanalizācijas aku. 6. Dabas pamatnes teritorijas 6.1. Teritorijas raksturojums. Dabas pamatnes teritorijas ietver pļavas, dabiskās ūdensmalas, ornitoloģiskā lieguma teritorijas, ielu un ceļu malas bez īpaši izveidotiem apstādījumiem. 6.2. Definīcija. Dabas pamatnes (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums V) nozīmē teritoriju, ko aizņem dabas teritorijas, aizsargājamās dabas teritorijas, pludmales un ūdenskrātuves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas īpatnībām ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, arī rekreāciju un vides aizsardzību. 6.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Šo teritoriju atļautās izmantošanas un to noteikumus, atkarībā no ekoloģiskajiem apstākļiem pamato ar attiecīgās teritorijas detālplānojumu. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, izriet no teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības 1) teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, 2) organizētas peldvietas, 3) būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.). 4) Zemesgabalos pie maģistrālajām ielām, ja to pamato ar detālplānojumu, iespējams izvietot: - mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus, - darījumu iestādes, - autostāvvietas un garāžas. b) Ornitoloģiskā lieguma teritorijas kā īpaši aizsargājamas dabas teritoriju izmantošanu un aizsardzību regulē vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. c) Citi noteikumi 1) Priekšpagalmu minimālais dziļums 3 m, 2) Zemesgabalu maksimālā platība netiek reglamentēta. Nodalot zemes gabalus un risinot to apbūvi, obligāti veicams detālplānojums. 7. Pilsētas apstādījumi 7.1. Teritorijas raksturojums. Šajā zonā ietilpst visi pilsētas apstādījumi - parki, skvēri, ielu apzaļumojums ārpus ielu sarkanajām līnijām, kapi. Šīs teritorijas paredzēts saglabāt un papildus veidot aktīvās atpūtas parku Pasta salā. Paredzēts papildināt ielu stādījumus un skvērus, lai izveidotu zaļās joslas, kas caurvij visu pilsētu. 7.2. Definīcija. Pilsētas apstādījumi (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums PZ) nozīmē teritoriju, ko veido sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas, kur neiegūst produkciju un kas ietver parku, dārzu un skvēru stādījumus, kā arī ar rekreāciju saistītas būves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana saistīta ar rekreāciju un vides aizsardzību. 7.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta pilsētas apstādījumu teritorijā, izriet no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības 1) teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu, 2) specifiskas parku atrakciju apbūves, 3) organizētas peldvietas, 4) būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.), 5) autostāvvietas saskaņā ar detālplānojumu, kas nepieciešamas parku un skvēru funkcionēšanai un apmeklētājiem. - Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) 3m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk. - Maksimālais stāvu skaits 2, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. - Citi noteikumi. Parkos veidojamo gājēju celiņu parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums 0,75m. Jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām. h) Kapu teritoriju apsaimniekošanas nosacījumi: 1) Veicot jaunus apbedījumus, jāpopularizē alternatīvo apbedīšanas veidu - kremāciju, paredzot kādā no Jelgavas kapsētām vietu kolumbārijam - sienai, kurā iemūrē piemiņas urnas. 2) Kapsētām priekšpagalma dziļums (būvlaide) nedrīkst būt mazāks par 6,0 m. i) Citi noteikumi. Ar PZ-1 apzīmētajā izbūves teritorijas daļā, kā attēlots 1.pielikumā "Jelgavas teritorijas plānojums", nolūki, …