Zaudējis spēku - Jelgavas apbūves noteikumi

Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr. 39 (protokols Nr. 24/10) 2001.gada 13.decembrī Jelgavas apbūves noteikumi Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem"

I daļa Apbūves noteikumi

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi 1. Jelgavas apbūves noteikumi ir Jelgavas teritorijas plānojuma daļa, kas nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai, atbilstoši Jelgavas teritorijas plānojumā noteiktajai pilsētas visas teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai. Apbūves noteikumi nosaka zemes īpašnieku vai valdītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz viņu īpašumā vai lietojumā esošā zemesgabala izmantošanu. Jelgavas apbūves noteikumos saskaņā ar pilsētas teritorijas zonējumu ir noteikti apbūvēšanas principi un noteikumi, projektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtība. Jelgavas Apbūves noteikumi darbojas vienoti ar Jelgavas teritorijas plānojumu 1999.-2010.

4.2. Potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast vai iegādāties atbilstošu zemesgabalu.

4.3. Pirms būvniecības ieceres pieteikšanas jāiepazīstas ar būvtiesību īstenošanas kārtības noteikumiem Jelgavā, kas noteikti Jelgavas apbūves noteikumu II daļā.

Pašvaldības institūciju atļaujas vai apliecības nodomātai zemes, ēku, būvju izmantošanai vai būvēšanai, pārbūvēšanai, paplašināšanai, ierīkošanai vai nojaukšanai ir izsniedzamas tikai saskaņā ar Jelgavas apbūves noteikumiem un ievērojot lai šī rīcība nebūtu pretrunā ar kopējām pilsētas attīstības interesēm un citu personu interesēm.

7.2. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši Jelgavas apbūves noteikumu prasībām.

7.3. Ja zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašniekam līdz Jelgavas apbūves noteikumu pieņemšanai, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu, ir akceptēts būvprojekts vai izsniegta būves projektēšanas atļauja, vai būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto būvniecību (izņemot gadījumus, kad pašvaldība kompensē attiecīgā īpašnieka zaudējumus).

8.1. ja šādus zemesgabalus nodrošina ar būvnormatīvos noteikto inženiertehnisko apgādi;

8.2. ja visas citas Jelgavas apbūves noteikumu prasības ir ievērotas.

2. nodaļa

Noteikumi visiem zemes izmantošanas veidiem 1. Jelgavā, izņemot Jelgavas apbūves noteikumos minētos izņēmumus, atļauts:

1.1. Būvēt ēkas un būves atbilstoši funkcionālajai nozīmei un teritorijas plānojuma zonējuma prasībām;

1.2. ierīkot apstādījumus un veikt teritorijas labiekārtošanu;

1.3. izvietot inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus, atbilstoši teritorijas plānojumam vai detālā plānojuma prasībām un būvprojektam;

1.4. izbūvēt ielas, atbilstoši detālā plānojuma prasībām;

1.5. veikt darbības, kas minētajā teritorijā noteiktas kā palīgizmantošana.

2.1. veikt teritorijas izmantošanu (arī ēku un būvju vai to daļu), kas rada būtisku apkārtējās vides piesārņojumu un neatbilst normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības un vides veselības jomā;

2.2. veikt būvniecību aizsargjoslu teritorijās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi;

2.3. veikt būvniecību teritorijās ar paaugstinātu riska līmeni - teritorijās, kas pakļautas applūšanai vai ar augstu piesārņojuma līmeni;

2.4. patvaļīgi ierīkot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

2.5. novietot, savākt un glabāt nolietotas, neizmantojamas automašīnas, sadzīves un rūpniecisko atkritumus, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu nav noteikts citādi. Esošās "autokapsētas" dzīvojamās teritorijas zonā vai tās tuvumā ir likvidējamas. Teritorijās, kur ir atļauta šī izmantošana, esošās vides aizsardzības prasībām neatbilstošās "autokapsētas" ir likvidējamas vai iekārtojamas atbilstoši vides aizsardzības, vides veselības prasībām.

2.6. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos atkritumus, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs;

2.7. izmantot (arī palīgizmantošanām) kuģu, automašīnu, vagonu korpusus vai to daļas, ja Jelgavas apbūves noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi;

2.8. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana pamatota ar detālplānojumu tūristu vajadzībām, un ja šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu tas nav noteikts citādi.

3.1. Jebkura saimnieciskā darbība atļauta vienīgi tādos zemesgabalos, kuriem ir nodrošināta piebraukšana.

3.2. Apbūves teritorijās jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības, glābšanas un apkalpes tehnikai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3.3. Ikvienam dzīvoklim (arī dzīvoklim izmainot dzīvokļa funkciju), jānodrošina atsevišķa piekļūšana (ieeja).

3.4. Jebkurai piebrauktuvei jāparedz papildus īslaicīgas autostāvvietas.

3.5. Piebrauktuves kā strupceļu var veidot ne garākas kā 150 m, tās jānoslēdz ar apgriešanās laukumu, kura izmēri ir pietiekami paredzamo transportlīdzekļu manevrēšanai..

3.6. Apgriešanās laukumu, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk, ir jāveido simetriski attiecībā pret piebraucamā ceļa asi ( ja potenciālie iebraucamā ceļa un apgriešanās laukuma lietotāji nav vienojušies par citu risinājumu to saskaņojot Būvvaldē šo noteikumu paredzētajā kārtībā).

3.7. Veicot jaunu objektu būvniecību vai esošo objektu rekonstrukciju, jānodrošina pasākumi pārvietošanās ērtību uzlabošanai cilvēkiem ar dzirdes, redzes un kustību traucējumiem.

4.1. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālo plānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai, vienkāršā situācijā (sadalot teritoriju ar platību līdz 3000 m2 ) izstrādājot zemes ierīcības projektu, ja Jelgavas domes Būvvalde tam piekrīt.

4.2. Nav atļauta zemesgabala sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem un, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošo ēku vai ēkas reālās daļās, arī tādos gadījumos, ja ēka vai objekts ir projektēti kā vienots objekts.

4.3. Nav pieļaujams nodalīt zemes gabalus, ja nav iespējams nodrošināt piekļūšanu kādai zemes gabala daļai.

4.4. Zemes gabalus nedrīkst sadalīt daļās, kuru platība ir mazāka par 500 m2, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāka par 400 m2. Zemes gabala platums gar ielu nedrīkst būt mazāks par 15 m, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāks par 8 m uz vienu sekciju. Izņēmuma kārtā zemes gabala lielums var tikt samazināts, ja to pieļauj detālplānojums.

Samazinātus zemes gabalus iespējams nodalīt īpašiem inženierapgādes infrastruktūras elementiem (elektro transformatori, gāzes regulēšanas punkti, sūkņu stacijas un tamlīdzīgi).

7.1. Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski attēloti 1.zīmējumā.

7.2. Pagalma platībā (platības aprēķinā) nedrīkst ietvert citu zemesgabalu vai cita zemesgabala daļu.

7.3. Norādītās prasības attālumiem no zemesgabala robežām līdz jebkuras galvenās būves virszemes daļai ir minimālās prasībās pagalmu platībām. Minimālo pagalmu nedrīkst aizņemt būves virszemes daļas, izņemot šādas būves un objektus:

7.4. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte.

Pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi, jānodrošina lietus ūdens novadīšana.

7.5. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves gadījumā funkcionāli nepieciešamās teritorijas vai koplietošanas pagalmus jākopj un jāuztur kārtībā, vienojoties Jelgavas Komunālās saimniecības pārvaldei un namu apsaimniekotājiem.

Koplietošanas pagalmus nedrīkst patvaļīgi apbūvēt.

7.6. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Jelgavas domes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem.

8.1. Ēkas būvē uz būvlaides. Būvlaides nosaka detālplānojumā. Ja būvlaide nesakrīt ar sarkano līniju, veidojas priekšpagalms, ja detālplānojumā nav noteikts citādi. Iedibinātās būvlaides gadījumā ēkas ir jāizvieto uz šīs iedibinātās būvlaides.

8.2. Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, nekādas būves virszemes daļas nedrīkst uz tās atrasties 8.3. Priekšpagalmos ierīko apstādījumus vai zālājus ar celiņiem. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam tie ir jāuztur kārtībā. Priekšpagalmus nav atļauts izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai. (Izņemot gadījumus, ja būvmateriālu īslaicīgai nokraušanai ir saņemta pašvaldības atļauja).

8.4. Ielu paplašināšanai paredzētās teritorijas (joslas) Jelgavas dome var iznomāt blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem pagaidu lietošanā priekšpagalma ierīkošanai. Ja Jelgavas Dome nolemj ielu paplašināšanai paredzēto zemes joslu pilnīgi vai daļēji ietvert ielas robežās, zemesgabala īpašniekam pēc Jelgavas domes rakstiska pieprasījuma 3 mēnešu laikā zemes josla jāatbrīvo un jānodod Jelgavas domes rīcībā.

Visas būves zemesgabalā ir jāaizvieto 3m no zemesgabala robežas (izņemot gadījumus, ja kaimiņiem ir vienošanās par šī attāluma samazināšanu), kā arī, ja ir noteikta būvlaide. Neviena būves daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kura tā atrodas, izņemot šādus gadījumus:

9.1. ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; logiem, kas atrodas zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu.

9.2. ja starp zemesgabaliem ir izbūvēts žogs;

9.3. ja kaimiņu zemesgabala īpašnieks piekrīt grozīt zemesgabala robežu pa vertikāli ( tiek veikta ēkas paplašināšana augšējo stāvu līmenī un paplašinājums projicējas kaimiņu zemes gabalā). Tādā gadījumā jāveic attiecīgus ierakstus zemesgrāmatā.

9.4. Ja kaimiņiem vienojoties, kas tiek rakstiski apstiprināts būvprojektā un attiecīgi tiek veikts ieraksts zemesgrāmatā, tiek samazināts attālums līdz 1m vai tiek veidota kaimiņu ēku kopīga siena, kas atrodas uz zemesgabalu robežas.

11.1. Izmantojot jebkuru zemes gabalu, kas piekļaujas satiksmes (autosatiksmes, dzelzceļa) ceļiem ir jāievēro pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt.

11.2. Autoceļa krustojumā ar dzelzceļu vienā līmenī prasības redzamības nodrošināšanai:

11.3. Autoceļu krustojumā vienā līmenī ir jānodrošina redzamība virs krustojošos ielu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemesgabala sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām 10 m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akceptētā attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta (sk.

2.zīmējumu).

11.4. Rīcību un prasības attiecībā uz esošo apbūvi, kas neļauj nodrošināt noteiktās prasības, nosaka normatīvie akti. Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3. nodaļa

Prasības ēku un būvju elementiem 1. Ēkas īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ēkas fasādes, sienas, logi, durvis, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi.

6.1. Lodžiju un balkonu pārbūvēšanu (arī aizstiklošanu) jāveic vienlaicīgi visai ēkas fasādei saskaņā ar akceptētu būpvrojektu;

6.2. Logu likvidēšanu vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņu ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu;

6.3. Jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu.

6.4. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumus un citus vizuālās informācijas materiālus izvieto atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu.

6.5. Markīzes virs skatlogiem izbūvē tā, lai tās projicētos brauktuvei ne tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala būtu vismaz 2,2 m virs ietves.

7.2. Ēku pārbūves un rekonstrukcijas gaitā ietvēs esošās, Jelgavas apbūves noteikumu prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas jālikvidē. Ja ieeja ir jāsaglabā, ir jāveido būvnormatīviem atbilstoša ieeja.

7.3. Darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 2,5m. Ja vienas ēkas vienā fasādē tiek veidoti vairāk nekā 2 ieejas mezgli, veido vienu kopēju noeju. Ieejas mezglus vienas ēkas vairākām pagrabu izbūvēm veido stilistiski vienotus, ievērojot vienotas augstuma atzīmes.

7.4. Darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.

7.5. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas.

7.6. Pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas aizsargā ar ne mazāk kā 0,7m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām.

Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu.

4.nodaļa Prasības pilsētas ārtelpas elementiem 1. Prasības žogiem un prettrokšņa sienām:

1.1. Tos rajonus, kuros apbūvētos vai neapbūvētos zemesgabalus iežogo, nosaka Būvvalde, izsniedzot plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai pamato ar detālplānojumu.

1.2. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā projekts un trase ir jāakceptē Jelgavas pilsētas Būvvaldē.

1.3. Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru.

1.4. Žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, ja gar ielu tā sakrīt ar ielas sarkano līniju.

1.5. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam.

1.6. Slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju, jābūt ne augstākiem par 1,5 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

1.7. Būvlaukumi, jaunbūves, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā pilsētas vidi, nožogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem žogiem, kuru trase un tehniskais risinājums saskaņojams Būvvaldē.

1.8. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā.

1.9. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar detālplānojumu vai arī tās nepieciešamība tiek noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

1.10. Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir veicama atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu.

2.1. Ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.

2.2. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Risinājums saskaņojams Būvvaldē atsevišķi, uzrādot gaismas ķermeņu izvietojumu fasādē.

2.3. Obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu.

2.4. Jebkuras ēkas un būves vai teritorijas labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā.

2.5. Apgaismojuma ierīkošanai pilsētas centru teritorijās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās.

2.6. Brīdinot būves īpašnieku vai valdītāju, attiecīgajiem dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites un stiprinājumus.

2.7. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).

2.8. Jaunbūvējamiem sabiedriskiem objektiem ielas fasādēs paredzami fasāžu apgaismes elementi.

2.9. Apgaismes ķermeņu izvietojums ēkas, būvju fasādēs un pilsētas vidē saskaņojams Būvvaldē.

Stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus), neatkarīgi no to piederības, saņemot zemes gabala nomas tiesības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar pašvaldības vai Būvvaldes akceptu. Ja minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju vai atrodas ielas sarkanajās līnijās, nepieciešams arī BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļas akcepts.

4.1. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam jānodrošina, lai pie katras galvenās būves galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta mājas numura zīme.

To piestiprina pie katras mājas fasādes 2,5-3,0 m augstumā.

Ja tā nav skaidri saskatāma no ietves, numura zīmei jābūt arī pie žoga pie ieejas vārtiņiem zemesgabalā. Zīmei ar mājas numuru jābūt arī pie citām ieejām ielas pusē.

4.2. Stūra zemesgabala īpašniekam jānodrošina, lai uz žoga vai būves stūra būtu piestiprināta plāksnīte ar ielas (laukuma) nosaukumu valsts valodā. Plāksnītes attālumam no žoga vai būves stūra jābūt 0,1-1,0 m. Pie būves fasādes plāksnīti piestiprina 2,5-3,0 m augstumā no zemes līmeņa.

4.3. Atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās, ar pilsētas Vides veselības centru saskaņotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana.

4.4. Tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem vai valdītājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, sabiedriska iestāde, darījumu iestāde vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta atkritumu urna un tā būtu uzturēta ekspluatācijas kārtībā.

4.5. Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.

4.6. Labiekārtojuma elementu izvietošanai pilsētas teritorijā (izņemot iežogotas privātas teritorijas) ir nepieciešams ainavu arhitekta akcepts.

5. nodaļa.

Prasības būvēm 1. Prasības tirdzniecības centriem (lielveikaliem, vairumtirgotavām).

1.1. Jelgavā atļauts būvēt jaunus tirdzniecības centrus tikai saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu, un, ja tas ir noteikts detālplānojumā, kā arī ņemot vērā finansiāli ekonomisko un tehnisko pamatojumu.

1.2. Pilsētas centru teritorijās (jauktās darījumu un dzīvojamās teritorijās) nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi.

2.1. Jelgavā atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas (ar stacionāru operatora ēku, sabiedrisko tualeti, taksofonu), kas izvietojamas speciālos laukumos.

2.2. Degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta tikai saskaņā ar Jelgavas domes apstiprinātu iespējamo degvielas uzpildes staciju izvietojuma shēmu un saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu vai ja to paredz detālplānojums.

2.3. Esošās konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas jāpārbūvē vai jārekonstruē Jelgavas domes noteiktajos termiņos, apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā un ievērojot VVC un Reģionālās vides pārvaldes prasības.

2.4. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz pirmsskolas bērnu iestādēm, vispārizglītojošo skolu, internātskolu, ārstniecības iestāžu ar stacionārām zemes gabala robežām vai līdz sabiedrisko ēku un būvju sienām nosaka valsts likumdošana, papildus jāievēro sekojoši attālumi:

30 m no skuju koku mežu masīviem;

25 m no lapu koku masīviem;

40 m no dzelzceļa malējās sliedes;

25 m no ražošanas būvēm;

50 m no dzīvojamām ēkām.

2.5. Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

2.6. Sašķidrinātā gāzes uzpildes stacijas atļauts izvietot tikai esošo DUS teritorijās, ja tās nav izvietotas pilsētas centra, kultūras pieminekļu, aizsargājamo apbūves un dabas objektu teritorijās vai to tiešā tuvumā.

2.7. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt kvalitatīvi un estētiski noformētām, teritorijām sakoptām, labi izgaismotām un apzaļumotām.

2.8. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt paredzētai no satiksmes drošības viedokļa drošai iebraukšanai un izbraukšanai ar attiecīgām norādījuma zīmēm.

3.1. Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai.

3.2. Autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē.

3.3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai

3.5. Iežogotas autostāvvietas un autostāvlaukumi ierīkojami tikai tādās vietās, kur to paredz teritorijas apbūves (kvartālu) shēmas vai detālplānojumi.

3.6. Autostāvvietu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām.

3.7. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums.

3.8. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas.

3.9. Visām autostāvvietām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā.

4.1. Pilsētas sabiedrisko centru teritorijās aizliegts izvietot brīvstāvošas mūra, koka vai metāla individuālās garāžas. Kooperatīvo garāžu būvniecību pilsētas teritorijā nosaka detālplānojums.

4.2. Autostāvvietu un garāžu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3,0 m platiem (katrai joslai), izņemot gadījumus, ja detālplānojumā ir noteikts citādi.

4.3. Garāžu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām.

Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot:

5.1. Ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas.

5.2. Attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem (arī kaimiņu zemesgabalos) jābūt ne mazākam par 15 m.

5.3. Saimniecības ēkas jāizvieto atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

5.4. Mājlopu turēšanai izmantojamas tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves.

5.5. Mājlopu turēšanu drīkst tikai tajās pilsētas teritorijās, kurās saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu ir atļauta mājlopu turēšana (teritorijās, kur nav blīva apbūve) un, ja ir ievērotas veterināro un sanitāri higiēnisko dienestu prasības.

6.nodaļa Prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam 1. Visās izbūves teritorijās jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai inženierkomunikāciju attīstības shēmām.

Neuzbūvētas (nodomātas vai paredzētas) būves gadījumā jāpieņem attālums līdz būvlaidei.

Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, jāsaglabā esošie grāvji un dabīgās ūdensteces, jāievēro to aizsargjoslas, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

7. nodaļa

Jelgavas teritorijas plānojums un zonējums 1. Jelgavas apbūves noteikumi darbojas vienoti ar Jelgavas teritorijas plānojumu un ir šī plānojuma paskaidrojošā daļa. Jelgavas apbūves noteikumu sastāvā ir iekļauts 1.pielikums "Jelgavas teritorijas plānojums".

Tajā ar teritorijas plānojuma noteikto robežu un Jelgavas apbūves noteikumos pieņemto apzīmējumu palīdzību attēlots noteikto zemes izmantošanas veidu iedalījums izbūves teritorijās (zonējums):

Teritoriju veidi (zonējums) atbilstoši Krāsu apzīmējumi Burtu to atļautajai izmantošanai teritorijas plānojumā apzīmējumi Apbūves noteikumos Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas sarkana SD Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas oranža ar sarkanu DzSD diagonālu svītrojumu Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas oranža DzD Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas dzeltena DzS Augļudārzu teritorijas dzeltenzaļa AD Dabas pamatnes teritorijas gaiši zaļa V Apstādījumu teritorijas tumši zaļa PZ Meži un meža parki zaļa M Ūdeņi zila Lauksaimniecības teritorijas gaiši brūna LT Ražošanas teritorijas gaiši violeta RT Noliktavu un komunālās teritorijas tumši violeta NT Tehniskās apbūves teritorijas pelēka TT Automaģistrāles, ielas, ceļi tumši pelēka 2. Apzīmējumi ar burtiem un noradītajām krāsām ir ievērojami un pielietojami detālplānojumos, teritorijas plānojuma grozījumos un papildinājumos.

8.nodaļa Apbūves noteikumi zonējumā noteiktajām teritorijām 1. Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas.

1.1. Teritorijas raksturojums. Paredzēts izvietot administratīvās pārvaldes iestāžu, izglītības, kultūras, sporta, pakalpojumu, finansu, nerūpnieciska rakstura uzņēmumu teritorijas. Šīs teritorijas galvenokārt izvietojas Jelgavas centrā veidojot pilsētas sabiedriskās dzīves kodolu, kā arī apakšcentros lielākajos dzīvojamos rajonos 1.2. Definīcija.

Sabiedrisko un darījuma iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas sarkanā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts saīsinājums SD) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus.

1.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu teritorijai (SD) ir:

1.4. Izņēmumi.

2.1. Teritorijas raksturojums. Pārsvarā tās ir Jelgavas centra un apakšcentru teritorijas. Šajā zonējumā paredzētas ēkas ar tirdzniecības, apkalpes vai darījumu iestādēm ēku pirmajos stāvos vai ēku daļās.

2.2. Definīcija. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā ir apzīmētas ar diagonālu svītrojumu sarkanā un oranžā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts saīsinājums DzSD) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī daudzdzīvokļu nami. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmuma, kas nerada būtisku piesārņojumu, izvietošana.

2.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu teritorijai (DzSD) ir:

Insolācijas un pārskatāmības noteikumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

1.4. Izņēmumi.

3.Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas 3.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas pārsvarā ir izveidojušās padomju periodā. Šobrīd ir daudzi nepabeigti daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāli ar nenodrošinātu infrastruktūru. Jaunas teritorijas šādu zonu izvietošanai nav paredzētas, ir jāpabeidz esošo rajonu būvniecība. Galvenais uzdevums ir šo rajonu humanizācija, padarot estētiski vērtīgus iekšpagalmus un ēku ārējos veidolus, kā arī ēku tehniskās kvalitātes uzlabošana.

3.2. Definīcija.

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves zona (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas oranžā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums DzD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu namu dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.

3.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamai apbūvei ir:

Zemesgabalus, kas izdalīti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atļauts apbūvēt, ja tie ir mazāki.

Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m vai, ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi.

Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonām piemērojamas valsts normatīvo aktu prasības par pieminekļu aizsardzību.

4.2. Definīcija.

Savrupmāju (ģimenes māju) teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums DzS) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju un to apkalpojošo ēku apbūve.

4.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta savrupmāju apbūves teritorijā ir:

Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas nedrīkst ne mazāk par 6,0 m vai ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi.

5.2. Definīcija. Augļu dārzu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenzaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums AD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir vasarnīcu, sezonas dārza māju, savrupmāju un šo māju apkalpes objektu apbūve.

5.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta augļu dārzu apbūves teritorijai, ir:

Visa veida ēkas jānovieto, atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m, pie pilsētas nozīmes maģistrālās ielas ne mazāk par 6,0 m.

6.2. Definīcija. Dabas pamatnes (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums V) nozīmē teritoriju, ko aizņem dabas teritorijas, aizsargājamās dabas teritorijas, pludmales un ūdenskrātuves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas īpatnībām ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, arī rekreāciju un vides aizsardzību.

6.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

7.2. Definīcija.

Pilsētas apstādījumi (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums PZ) nozīmē teritoriju, ko veido sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas, kur neiegūst produkciju un kas ietver parku, dārzu un skvēru stādījumus, kā arī ar rekreāciju saistītas būves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana saistīta ar rekreāciju un vides aizsardzību.

7.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta pilsētas apstādījumu teritorijā, izriet no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības

8.2. Definīcija. Mežu un mežaparku teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums M) nozīmē sabiedrībai pieejamas labiekārtotas mežaparku un aizsargājamas mežu teritorijas, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas būves.

8.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta mežu un mežaparku teritorijā, izriet tikai no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības.

Pilsētas tālākajā attīstībā paredzēta šo teritoriju samazināšana.

9.2. Definīcija.

Lauksaimniecības teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši brūnā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums LT) nozīmē teritoriju, kur galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana un tās funkcionēšanai nepieciešamās būves.

9.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta lauksaimniecības teritorijām, ir:

Paredzēta atsevišķu zonu specializācija, koncentrējot tajās līdzīga rakstura objektus:

10.1.1. lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, pārtikas rūpniecības uzņēmumi teritorijā starp Lietuvas šoseju un Bauskas ielu;

10.1.2. celtniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi celtniecības organizācijas teritorijā ap Viskaļu ielu;

10.1.3. metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi ZA rūpniecības zonā un bijušā AS RAF teritorijā.

Pilsētas centrālajā daļā ražošanas uzņēmumi nav paredzēti.

Uzņēmumu, kas šobrīd neatrodas minētajās teritorijās, esošā atrašanās vieta pieļaujama, ja uzņēmuma ražošanas procesā nav nepieciešamas sanitārās aizsargzonas vai ja zonu ierīkošana netraucē dzīvojamo rajonu izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

10.2. Definīcija.

Ražošanas teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši violetā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums RT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

10.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas teritorijām, ir:

Sanitārajās aizsargjoslās nedrīkst izvietot sporta, atpūtas un veselības aizsardzības iestādes.

Raksturīgi, ka šajās teritorijās attīstās jauna veida ekonomikas aktivitātes, kas saistītas ar ekoloģiski tīru ražošanu, tehnoloģisko detaļu komplektāciju, noliktavām, transporta uzņēmumiem u.c., kas vienlaicīgi ir arī darījumu iestādes, t.sk. vairumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi.

11.2. Definīcija.

Noliktavu un komunālās teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši violetā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums NT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

11.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta noliktavu un komunālajām teritorijām ir:

Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m.

12.2. Definīcija.

Tehniskās apbūves teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas pelēkā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums TT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts un pilsētas inženierkomunikāciju objekti, kā arī transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes.

12.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta tehniskās apbūves teritorijām, ir:

13.Lielceļi, ielas un ceļi 13.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas paredzētas lielceļu, pilsētas nozīmes maģistrāļu, starpkvartālu (rajona nozīmes), iekškvartālu (vietējās nozīmes) ielu un ceļu izbūvei, kur ietilpst braucamās daļas, velosipēdistu ceļi, gājēju ceļi, apzaļumotās joslas, kā arī transporta sakārtojumi vairākos līmeņos. Perspektīvā ir paredzēts paplašināt apvedceļu loku izveidošanu un jauno savrupmāju rajonu transporta komunikāciju izveidošanu.

13.1. Definīcija.

Lielceļu, ielu un ceļu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas kā līnija )nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana. Šo teritoriju robeža ir ielu sarkanā līnija.

13.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves teritorijā, kas paredzēta lielceļu, ielu un ceļu teritorijai, ir:

9.nodaļa Aizsargjoslas 9.1. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kur ir noteikti aizsargjoslu veidi, funkcijas, aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtība, saimnieciskās darbības aprobežojumi aizsargjoslās:

9.2. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvos aktus par teritoriju plānojumiem un aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemesgabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā.

Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriju plānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka Būvvalde, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.

9.3. Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka valsts likumi un Ministru kabineta noteikumi.

9.4. Jelgavā noteiktas sekojošas upju aizsargjoslas - Lielupei 100 m abos krastos, pārējām upēm 50 m abos krastos, ūdenstilpēm - 80 m. Pārsvarā šajās teritorijās paredzēt saglabāt dabas pamatnes teritorijas ar labiekārtojuma elementiem iedzīvotāju atpūtas un veselības vajadzībām.

9.5. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka un atzīme zemesgabalu plānos kā ielu sarkanās līnijas un būvlaidi.

9.6. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu likumā.

9.7. Augsnes virskārtas un koku saglabāšana. Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu, zemesgabalā maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs, kā arī esošie koki. Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno. Mazvērtīgu koku izciršana, izņemot augļu kokus, to vietā paredzot jaunus stādījumus, projektēšanas gaitā jāakceptē Jelgavas domē un, uzsākot būvniecību, jāsaņem ciršanas atļauja koku un citu vērtīgu stādījumu nociršanai.

9.8. Jelgavas pilsētā atrodas aizsargājamie dižkoki. Aizsargjosla ap dabas pieminekli - īpaši aizsargājamo koku tiek noteikta atbilstoši LR likumdošanai.

9.9. Derīgie izrakteņi.

Jebkāda projektēšana un būvniecība teritorijās, zem kurām ir derīgie izrakteņi, saskaņojama ar Valsts uzraudzības iestādēm likumā Par zemes dzīlēm un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.10. Ūdensapgādes dziļurbumi. Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa izsniedz licences uz pieprasījuma pamata atsevišķo ūdensapgādes urbumu, kas dziļāk kā 20 m ierīkošanai (izpētei) un pazemes ūdeņu ieguvei individuāliem lietotājiem personiskajām vajadzībām.

Reģionālā vides pārvalde izsniedz ūdens lietošanas atļauju, pamatojoties uz ūdensapgādes urbuma pasi.

10. nodaļa.

Kultūras pieminekļu aizsardzība 10.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu.

10.2. Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka valsts normatīvie akti (1992.gada 12.februāra LR likumā "Par pieminekļu aizsardzību" (grozījumi 01.06.93.;

02.12.93; 09.02.95.)un 1992.gada 26.novembra lēmums "Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem").

10.3. Viens no galvenajiem Jelgavas attīstības mērķiem ir saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kurā ietverti pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, un iekļaut tos kopējā pilsētas struktūrā.

10.4. Ar Valsts Kultūras ministrijas 1994.gada 27.decembra pavēli Nr.141 Jelgavas pilsētā ir apstiprināti 22 valsts un 56 vietējās nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi.

10.5. Jebkuri projektēšanas, remonta, restaurācijas un citi būvdarbi kultūras pieminekļos un pilsētbūvniecības pieminekļu apbūves aizsardzības un regulācijas teritorijās jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Jelgavas nodaļā.

10.6. Jaunu objektu celtniecība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās ir pieļaujama, tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās mēroga proporcijas un būvmateriālus.

10.7. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

10.8. Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un rekonstruējami tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē. Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

10.9. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.

10.10. Kultūras pieminekļu īpašuma un izmantošanas tiesības

10.11. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā vai valdījumā. Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji. Kultūras pieminekļa īpašnieka vai valdītāja pienākums ir:

10.12. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsargjoslas. Ap kultūras pieminekļiem, kam nav noteiktas aizsargjoslas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem ir 100 m aizsargjosla. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsargjoslā, kas var atstāt iespaidu uz aizsargājamo pieminekli, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

10.13. Lēmumu par atļauju nojaukt ēku pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā pieņem komisija, kuras sastāvā jābūt kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Jelgavas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora), kā arī pilsētas Jelgavas domes pārstāvjiem. Lai izlemtu jautājumu par ēkas nojaukšanu, tās īpašniekam vai valdītājam jāiesniedz komisijai kompetentu speciālistu (sertificētu arhitektu) izstrādāts iepriekšējās vēsturiskās un arhitektoniskās izpētes materiāls un detalizēts atzinums par ēkas konstrukciju stāvokli.

Ēkas nojaukšanai jānotiek kompetenta speciālista vadībā, lai varētu fiksēt un saglabāt vērtīgas un slēptas vēsturiskas būvdetaļas un atradumus.

10.14. Jelgavas teritorijas plānojumā ir noteiktas aizsargājamās apbūves teritorijas, kas veido pilsētbūvnieciskus ansambļus ar Jelgavas vēsturiskās apbūves raksturu.

10.15. Īpaši noteikumi aizsargājamās apbūves teritorijās

II daļa Būvtiesību īstenošanas kārtība 1.nodaļa Būvprojektēšanas atļauja. Tās saņemšanas kārtība 1.1. Visa veida būvniecība Jelgavā ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Jelgavas apbūves noteikumiem, Jelgavas teritorijas plānojumu un detālplānojumiem, kas pieņemti kā saistošie noteikumi.

1.2.Pirms iecerētās būvniecības nepieciešams Būvvaldē iesniegt būvniecības ieceres pieteikumu, zemes, ēku un būvju īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu.

1.3.Projektēšanas atļaujas noilgums.

Būvniecības atļauja tiek izsniegta uz Jelgavas domes lēmumā vai Būvvaldes noteikto laiku, vai uz vienu gadu un zaudē spēku, ja

2.nodaļa Būvprojekta izstrādāšana un saskaņošana un akceptēšana 2.1. Būvprojekta izstrādāšanai pasūtītājam jāsagatavo projektēšanas izejmateriāli, kas pievienojami būvprojektam:

2.2. Izstrādāto būvprojektu, kas atbilst visām normatīvo aktu prasībām, Jelgavas apbūves noteikumiem, Jelgavas teritorijas plānojumam un spēkā esošajiem detālplānojumiem akceptē Būvvalde.

2.3. Ja būvniecības darbi nav uzsākti divu gadu laikā pēc būvprojekta akceptēšanas, akceptēšana ir jāveic atkārtoti.

2.4. Būvprojekta sastāvam ir jābūt atbilstošam normatīvo aktu prasībām un atbilstoši īpašām prasībām, ja tās noteiktas atzinumā par būvniecības ierosināšanu.

3.nodaļa Būvatļaujas saņemšana un būvniecības gaita 3.1. Jebkurai būvei Jelgavas pilsētā (neatkarīgi no īpašuma formas) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem noteikta parauga noformēta būvatļauja. To izsniedz Būvvaldes būvinspekcija (turpmāk tekstā "Būvinspekcija") uz noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta pamata. Par būvatļaujas izsniegšanu pasūtītājam jāmaksā nodeva pilsētas budžetā.

3.2. Lai noformētu būvatļauju, būvētājam būvinspekcijai jāiesniedz:

3.3. Būvatļauju anulē, ja :

3.4. Būvatļauja tiek apturēta, ja būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta;

3.5. Pirms projektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas būvētājam attiecīgajā pašvaldības institūcijā jānoformē atļauja par tiesībām veikt zemes rakšanas darbus Jelgavā. Rakšanas darbi saskaņojami arī ar privātīpašumā esošās zemes īpašniekiem.

3.6. Būvētājam būvniecības laikā būvinspekcijā jāiesniedz paziņojumi:

3.7. Ja būvniecības laikā rodas būtiskas nesaistes ar projekta dokumentāciju, būvētājam obligāti ir jāsaskaņo izmaiņas dokumentācijā ar projekta autoru, ja rodas nesaistes ar akceptētā būvprojekta fasāžu risinajumu vai ja tiek mainītas būvkonstrukcijas, izmaiņas jāsaskaņo ar Jelgavas galveno arhitektu.

3.8. Būvinspekcija var veikt būves apskati un dot slēdzienu par darbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam. Būvinspekcijas un citu uzraudzības dienestu atklātie pārkāpumi , kas fiksēti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai autoruzraudzības žurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz noradītajam termiņam, par ko darbu vadītājam jāpaziņo būvinspekcijai.

3.9. Par visām izmaiņām būvētāja būvuzņēmēja attiecībās (atbildīgo personu atlaišanu, aizvietošanu ) jāpaziņo Būvinspekcijā.

3.10. Par patvaļīgi uzsāktu jaunu būvniecību, pārplānošanu, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju un nojaukšanu, ko fiziska vai juridiska persona ir uzsākusi bez attiecīgu pilsētas domes Būvinspekcijas atļauju noformēšanas vai būvniecību, kura tiek veikta ar atkāpēm no saskaņota projekta, tiek piemērots sods atbilstoši LR spēka esošam Administratīvo pārkāpumu kodeksam.

3.11. Būvdarbu gaitā būvlaukumam ir jābūt iežogotam (iežogojuma trase un tehniskais risinājums jāsaskaņo Būvvaldē). Pie publisko ēku un būvju būvlaukumiem ir jābūt pieejamai informācijai par jaunbūvējamo objektu un būvuzņēmēju.

3.12. Būvju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.13. Pēc visu darbu pabeigšanas, būves īpašnieka pienākums ir pasūtīt uzbūvētā objekta tehniskās inventarizācijas dokumentus.

3.14. Pazemes izbūves darbu veicējam savlaicīgi, ne vēlāk ka trīs dienas pirms tranšeju aizbēršanas jāpaziņo attiecīgo inženiertīklu dienestiem un Būvvaldei par inženiertīklu ieguldīšanu tranšejā.

Izpilduzmērījums digitālā un izdrukas veidā ar attiecīgo dienestu oriģināliem saskaņojumiem ir jāiesniedz Būvvaldē. Būvdarbu veicējam jāiesniedz jaunbūvēto inženiertīklu izpilduzmērījums (horizontālās un vertikālās piesaistes) attiecīgiem inženiertīklu dienestiem un jāsaņem akcepts.

3.15. Pārkāpumu gadījumos vai, ja nav veikta izbūvēto tīklu izlpilduzmērīšana, Būvvaldes amatpersonas sastāda administratīvo protokolu, kuru nosūta pašvaldības Administratīvajai komisijai darbu veicēju saukšanai pie administratīvās atbildības.

3.16. Pēc būvdarbu un labiekārtošanas darbu pabeigšanas ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

3.17. Ja ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā ziemas periodā, labiekārtošanas darbi jāpabeidz termiņā, kas norādīts pieņemšanas komisijas aktā.

4.nodaļa Nelietojamo un neestētisko būvju atjaunošana, konservācija vai nojaukšana 4.1. Īpašniekiem vai valdītājiem, kuru būves ir kļuvušas nelietojamas (sagruvušas, izdegušas, izpostītas un ar savu neestētisko izskatu bojā pilsētas ainavu u.tml.), atbilstoši Civillikuma prasībām tās jānojauc vai jāsaved kārtībā.

4.2. Ēkas un būves, kas ir kļuvušas nelietojamas (ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, to tehniskais stāvoklis rada draudus iedzīvotajiem vai bojā ainavu) līdz ēkas nojaukšanai vai sakārtošanai jānožogo ar necaurredzamu estētiski noformētu žogu. Žoga trase un konstrukcijas risinājums jāsaskaņo Būvvaldē.

4.3. Valsts un vietējās nozīme kultūras pieminekļu nojaukšana, konservācija un atjaunošana veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par pieminekļu aizsardzību.

4.4. Īpašniekam vai valdītājam ir jāiesniedz būves konservācijas projekts ar norādītiem drošības pasākumiem un būves daļu vizuālo noformējumu. Projekts ir jāsaskaņo Būvinspekcijā.

4.5. Būves nelietojamību (ja ēka ir avārijas stāvoklī vai neatbilst pilsētas vides estētiskajām prasībām) un tās atjaunošanas, konservācijas vai nojaukšanas termiņu atkarībā no būves stāvokļa, apjoma un sarežģītības nosaka pašvaldības izveidota komisija.

4.6. Ja noteiktajā termiņā nelietojamās būves īpašnieks vai valdītājs neizpilda komisijas lēmumu, tad Jelgavas dome pieņem lēmumu par nelietojamās būves nojaukšanu un nojaukšanas izdevumu piedzīšanu no būves īpašnieka vai valdītāja.

4.7. Būvju nojaukšanai nepieciešama Būvvaldes atļauja. Tās saņemšanai iesniegumam jāpievieno atbilstošs situācijas plāns , kur atzīmētas nojaukšanai paredzētās būves.

4.8. Nojaukto būvju vietas pilnīgi jānotīra un jānolīdzina. Būves nojaukšanas fakts noformējams ar attiecīgu komisijas aktu.

4.9. Ja būvju nojaukšanas laikā iespējami ietves un ielas satiksmes traucējumi, darbu jāsaskaņo ar BOVAS LAD Jelgavas nodaļu.

5. nodaļa

Kārtība un nosacījumi augļudārzu māju transformēšanai par dzīvojamām ēkām 5.1. Augļu dārzu teritorijas Jelgavas, kur tas iespējams, atļauts transformēt par dzīvojamām teritorijām.

5.2. Lai pārveidotu dārza māju par dzīvojamo ēku, tās parametriem un teritorijas labiekārtojumam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām un prasībām.

Pretējā gadījumā ir jaizstrādā nepieciešamā projektu dokumentācija (ēkai būvprojekts, teritorijai detālplānojums) un jāveic nepieciešamā pārbūve vai izbūve.

5.3. Minimālās prasības augļu dārzu ēkas transformācijai par dzīvojamo ēku

5.4. Teritorijai, lai tajā esošās ēkas varētu tarnsformēt ir jābūt izveidotam ielu tīklam (platums vismaz 7,5m sarkanajās līnijās) un nodrošinātai piebraukšanai visiem zemes gabaliem.

5.5. Nav pieļaujama augļu dārzu māju un augļudārzu teritoriju, kas atrodas visa veida aizsargjoslās, transformācija par dzīvojamām ēkām vai savrupmāju teritorijām. Tas attiecas arī uz teritorijām, kuras ir pakļautas plūdiem.

5.6. Nepieciešamie izejmateriāli transformācijas procesam:

5.6.1. iesniegums par dzīvojamā statusa piešķiršanu, 5.6.2. ēkas inventarizācijas plāns, 5.6.3. īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

5.6.4. būvinspekcijas apsekošanas akts, 5.6.5.Vides veselības centra atzinums, 5.6.6. Reģionālās vides pārvaldes atzinums, 5.6.7. Valsts ugunsdrošības dienesta atzinums, 5.6.8. DET Jelgavas tīklu rajona atzinums par elektrouzskaiti, 5.6.9. Vienošanās ar pašvaldības dienestiem par ielu uzturēšanu un atkritumu izvešanu.

5.6.10. Ja ir izstrādāts un apstiprināts teritorijas detālplanojums, nav nepieciešams Reģionālās vides pārvaldes atzinums.

5.7. Pozitīvu slēdzienu gadījumā jautājums par augļudārzu māju transformāciju par dzīvojamām ēkām tiek izskatīts domes sēdē.

6.nodaļa Nosacījumi un kārtība publisko telpu ierīkošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās 6.1. Jelgavā dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos, kur to atļauj higiēnas normas un, kur ir iespējams nodrošināt Latvijas būvnormatīvu, higiēnas, skaņas izolācijas, siltumizolācijas, ekspluatācijas drošības un ugunsdrošības prasības, ir pieļaujams izvietot publiskās telpas.

6.2. Publisko telpu ierīkošana nav atļauta pilnas saliekamības dzelzsbetona lielpaneļu ēkās (104, 467, 602 sērijas dzīvojamās ēkās).

6.3. Nosacījumi arhitektoniskajiem, konstruktīvajiem un plānojuma risinājumiem:

6.4. Nepieciešamie izejmateriāli Domes atļaujas saņemšanai publisko telpu izvietošanai dzīvojamās ēkās:

6.5. Jelgavas domes lēmums par atļauju ierīkot publiskās telpas.

6.6. Pēc Domes lēmuma saņemšanas būvniecības idejas pieteicējs izstrādā projektu un veic būvniecību Jelgavas pilsētas Apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā.

7.nodaļa Jelgavas apbūves noteikumu grozīšanas un papildināšanas noteikumi 7.1. Jelgavas apbūves noteikumu grozījumi veicami:

7.2. Jelgavas apbūves noteikumos ir veicami papildinājumi izstrādājot detālplānojumus. Būvvaldē ir iespējams iepazīties ar spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kur uzrādītas prasības, kas precizē šos Jelgavas apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas pamatoti ar detālplānojumu.

8. nodaļa

Atbildība par Jelgavas apbūves noteikumu neievērošanu 8.1. Par saistošo noteikumu "Jelgavas apbūves noteikumi" pārkāpšanu sastādīt administratīvo protokolu un uzlikt naudas sodu ir tiesīgas Būvvaldes amatpersonas.

8.2. Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var piemērot naudas sodu līdz Ls 10. Sastādot administratīvo protokolu, naudas sods līdz Ls 50.

8.3.Vainīgajai personai ir pienākums Būvvaldes noteiktajā termiņā novērst Jelgavas apbūves noteikumu pārkāpumu.

Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš