Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" iesnieguma projektu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.121 Rīgā 2012.gada 13.martā (prot. Nr.12 29.§) Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas-Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" iesnieguma projektu 1. Atbalstīt programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas-Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" (turpmāk - programma) iesnieguma projektu. 2. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012.gada 14.martam iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju. 3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā. 4. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Ministru prezidenta vietā - labklājības ministre I.Viņķele Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis (Ministru kabineta 2012.gada  13.marta rīkojums Nr.121) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 "Stipendijas un Latvijas-Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" iesnieguma projekts 1. Ievads Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts saprašanās memorandos. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, kuru ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija, no vienas puses, un vadošā iestāde, no otras puses. Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem. Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, neskaitot Pielikumus un Statistikas pielikumu. Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, tā kā uz internetu bāzēts risinājums pieejams 2012.gada pirmajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā. Institūcija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati. Jānodrošina, lai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi, kas būs sagatavoti angļu valodā, bet kuri var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai. Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka Finanšu instrumentu birojs var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā interneta vietnē un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu informācijas atklātības normatīvo regulējumu. Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int. 2. Juridiskais ietvars Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Noteikumiem par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā vai Noteikumiem par Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti. Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatā. 3. Programmas iesniegums 3.1. Kopsavilkums Programma LV05 "Stipendijas un Latvijas - Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" apvieno noteiktās Programmas jomas pētniecībai un stipendijām, izveidojot vienotu programmu cilvēkresursu un zināšanu bāzes stiprināšanai Latvijā un institucionālas sadarbības pētniecībā un attīstībā palielināšanai starp donorvalstīm un Latviju, veicinot partnerības un mobilitāti starp Latvijas Republiku un donorvalstīm (Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu), kā arī palielinot saikni starp sadarbību pētniecībā un stipendijām. 2009.-2014.gada periodā ir plānotas divas aktivitātes: I "Stipendijas" ar diviem konkursiem - attiecīgi 2012. un 2013.gadā. Stipendijas var tikt izmantotas sagatavošanas vizītēm un mobilitātes projektiem augstākajā izglītībā (Vadlīniju 1.pasākums un 2.pasākums) 1 līdz 5 dienu ilgām vizītēm 2.pasākuma ietvaros un 3 līdz 11 mēnešus ilgiem mobilitātes periodiem viena akadēmiskā gada ietvaros augstākās izglītības institūciju (turpmāk - AII) studentiem, līdz 6 nedēļām AII personālam un līdz vienai nedēļai AII darbinieku vizītēm mobilitātes organizēšanai 2.pasākuma ietvaros. Stipendijām AII studentu un AII personāla mobilitātei nav ierobežojumu attiecībā uz studiju programmu līmeni un jomu. Šīs aktivitātes ietvaros īstenoto mobilitātes projektu, kas ir saistīti ar pētniecības projektiem, ilgums un apjoms var tikt pielāgoti. Pašreizējā stadijā ierosinātais konkursu skaits un izsludināšanas laiks ir indikatīvi, un tos var grozīt Programmas komiteja, sagatavojot atklātos konkursus. II "Divpusējā sadarbība pētniecībā" ar vienu konkursu 2012.gadā (projekta granta apjoms 30000 - 100000 EUR). Pašreizējā stadijā ierosinātais konkursu skaits, izsludināšanas laiks, kā arī minimālā un maksimālā finansējuma summa vienam projektam ir indikatīvi, un tos var grozīt Programmas komiteja, sagatavojot atklātos konkursus. Šīs Programmas ietvaros īstenoto divpusējās sadarbības pētniecībā projektu tematiskās jomas ir: a) sociālās un humanitārās zinātnes, atbalstot valsts finansētu pētniecību, tajā skaitā, pašreizējās materiālās un nemateriālās kultūras un vērtību sistēmas pētījumus, sociālās uzvedības izpēti, ieskaitot sociālo un darba dzīvi, dzimuma jautājumus, vidi un veselību; b) sabiedrības veselība, ieskaitot aspektus, kas saistīti ar farmāciju, biomedicīnu un profilaksi, pastiprinot sadarbību starp AII, pētniecības institūcijām un uzņēmumiem, sekmējot zinātnieku iesaistīšanos projektos un veicinot pārrobežu sadarbību zinātnē un pētniecībā. Pētniecības projektiem jebkurā no divām tematiskajām jomām ir vēlama atbilstība ar fundamentālo un lietišķo pētījumu prioritātēm, kas ir noteiktas ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2009.gada 31.augusta rīkojumu Nr.594 "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010. - 2013.gadā". Tiks veicināta starpdisciplināra pieeja. Saskaņā ar Noteikumu par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014.gadā un Noteikumu par Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014.gadā 12.pielikuma 2.3.1.pantu projektu partneri ārpus Latvijas un Norvēģijas varēs piedalīties pētniecības projektos. 3.2. Pamatinformācija Programmas nosaukums Stipendijas un Latvijas-Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma (LV05) Programmas jomas Norvēģijas Finanšu instrumenta (turpmāk - FI) Programmas joma Nr.23 "Divpusējā sadarbība pētniecībā" un Programmas joma Nr.24 "Divpusējā stipendiju sadarbība", kā noteikts Saprašanās memorandā par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti (turpmāk - SM (NOR)) un EEZ FI Programmas joma Nr.19 "Stipendijas", kā noteikts Saprašanās memorandā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti (turpmāk - SM (EEZ)). Programmas apsaimniekotāja nosaukums Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) Donoru Programmas partneru nosaukums un izcelsmes valsts Norvēģijas centrs starptautiskajai sadarbībai izglītībā (Norvēģija) Norvēģijas Pētniecības padome (Norvēģija) 3.3. Programmas svarīgums Programma vērsta uz cilvēkresursu, sociālās jomas attīstības un izglītības paaugstināšanu Latvijā, pilnveidojot mērķauditorijas zināšanas un veicinot tās mobilitāti, atbalstot zinātniskos pētījumus, inovācijas un augstāko izglītību un veicinot ilgtermiņa ilgtspējīgu sadarbību un partnerību starp donorvalstīm un Latviju pētniecības un attīstības jomā. Visas programmas ietvaros veiktās darbības jāveic, iesaistītajām pusēm cieši sadarbojoties. Tas attiecas uz sadarbību, kas jau iepriekš izveidojusies, bet kurai netika rasts finansējums, gan arī uz sadarbību, kas no jauna jāattīsta personīgo kontaktu ceļā vai saskaņojot viedokļus elektroniski. Programma skar visu trīs svarīgāko prioritāro jomu mērķus, vislielāko uzsvaru liekot uz pētniecības spēju stiprināšanu Latvijā, ciešāku un ilgtspējīgāku sadarbību pētniecības jomā starp Latviju un Norvēģiju, kā arī palielinot cilvēkresursu un zināšanu bāzi Latvijā institucionālas divpusējās sadarbības starp Latviju un donorvalstīm ietvaros. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam 4.nodaļa "Inovatīva un ekoefektīva ekonomika" ietver ilgtermiņa rīcības virzienu "Atvērtā inovāciju prakse", kas nosaka, ka globālās konkurences apstākļos arvien svarīgāk ir veidot atvērtas inovāciju sistēmas, kas veicinātu jaunāko zināšanu izplatību, kā arī likvidētu dažādās zināšanu barjeras. Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem jābūt pēc iespējas atvērtākiem un jāveicina zināšanu izplatīšana gan nacionālā, gan Baltijas jūras reģiona līmenī. Uz zināšanām balstītas ekonomikas veiksmīga attīstība nevar būt iedomājama bez zinātnes un pētniecības radītajām iespējām. Viens no vislabāk identificējamajiem veidiem, kā atbalstīt Latvijas iespējas pētniecības un zinātnes jomā ir - veicināt uz cilvēkresursiem un cilvēkspēju uzlabošanu vērstu attīstību. Tādēļ pats vērtīgākais resurss šajā ziņā ir zināšanas, to racionāla un mērķtiecīga izmantošana. Lai palielinātu valsts vispārējo konkurētspēju, ir nepieciešama inovatīvas valdības politikas mērķtiecīga ieviešana, kas veicinātu jaunu uz zināšanām balstītu rūpniecības nozaru paātrinātu attīstību un palielinātu preču ar augstu pievienoto vērtību proporciju tradicionālajās rūpniecības nozarēs. 1.aktivitāte "Stipendijas" Augstskolu likums nosaka, ka valsts institūcijas un augstākās izglītības institūcijas veicina starptautisku sadarbību starp augstskolām kopīgos projektos un programmās. Tajā ir noteiktas iespējas augstskolām attīstīt studiju programmas kopīgi ar ārvalstu partneriem; AII studentiem un AII personālam - piedalīties apmaiņas programmās, pieņemt darbā un pieaicināt ārvalstu lektorus. Programmas saturs un prognozējamie rezultāti atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam izglītības politikas plānošanas pamatdokumentam par izglītības sektoru Latvijā - Izglītības attīstības stratēģiskajām vadlīnijām 2007.-2013.gadam. Vadlīnijās ietvertas darbības augstākās izglītības un zinātnes jomā, lai uzlabotu pieejamību izglītībai, paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju, nodrošinātu augstus akadēmiskos standartus, turpinātu stratēģisku zinātnes attīstību, sasniegtu saskaņu starp mācību priekšmetiem, kurus māca, un valsts ekonomiku (prioritārie sektori ietver dabaszinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes un medicīnu). Vadlīnijas uzsver augstākās izglītības un zinātnes eksporta nozīmīgumu, kas sekmētu reģionālus un daudzpusējus tīklus starp institūcijām un Eiropas valstīm. Ar MK 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458 "Par Rīcības plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam" tika apstiprināta Latvijas valdības politika attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē. Plāns paredz pakāpenisku finansējuma paaugstināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei, sākot ar 2013.gadu un, attiecīgi - līdz 2015.gadam, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai 1.2% apjomā no iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP); un kopējo finansējumu zinātnei 1.5% apjomā no IKP; normatīvās bāzes uzlabošanu, kas regulē rūpniecības nozari; augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras nodrošināšanu, galvenokārt, izmantojot struktūrfondu finansējumu; studiju programmu, kas veido pirmo posmu koledžu sistēmas vērtēšanā un - ilgtermiņā (līdz 2020.gadam) konsolidējot valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūciju sistēmas, līdztekus - ņemot vērā valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, atbalstot institūciju ciešāku sadarbību un to labprātīgu apvienošanos, kā arī nodrošinot reģionālās un ražošanas nozaru augstskolas. Rīcības plāns apraksta īpašus pasākumus darbību veikšanai četros galvenajos virzienos: mācību kvalitātes un zinātniskās darbības pasākumu uzlabošana un augstskolu internacionalizācija. Šobrīd katrs otrais students Latvijā studē sociālās zinātnes, savukārt dabaszinātnes un inženierzinātnes studējošo procents ir nepietiekams. Tikai veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā ir zināms pieaugums uzņemto studentu skaita ziņā. Tajā pat laikā sociālo zinātņu jomā nav bijis pietiekami daudz iespēju un finansējuma studijām un pētnieciskajam darbam. Ņemot vērā to, ka Latvija ir Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalsts, tās nacionālās politikas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā mērķis ir noteikt Latvijas pētniecības potenciāla prioritātes Eiropas Savienības un valsts prioritāšu kontekstā, kā arī stimulēt aktīvu pētnieku iesaistīšanos, risinot aktuālās ekonomikas, kultūras un sociālās problēmas. Tas ietver stratēģijas "ES 2020" mērķi paaugstināt IKP investīcijām pētniecības jomā (šobrīd valsts noteiktais IKP procents pētniecībai ir 1,5% - 2015.gadā un 2% - 2020.gadā). Lai izpildītu stratēģijā "ES 2020" ietvertos mērķus, labas kvalitātes augstākās izglītības nodrošināšanai ir jāatbalsta talantīgie studenti, kā arī jāatbilst darba tirgus vajadzībām. Ar pētniecību un inovāciju tai ir jāveicina izcilība un jāsekmē attīstība valsts un reģionālajā līmenī. Tai ir jārod atbalsts efektīvas valdības struktūrās, un tai jānodrošina adekvāts finansējums, maksimāli gūstot labumu no mācību mobilitātes un pārrobežu sadarbības. 2.aktivitāte "Divpusējā sadarbība pētniecībā" Zinātniskās darbības likums, spēkā kopš 2005.gada 18.maija, šobrīd ir galvenais dokuments, kas nosaka tiesisko regulējumu zinātnes un tehnoloģijas politikai. Likums paredz zinātnes un augstākās izglītības integrāciju, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas; valsts iestāžu kompetenci un pienākumus attiecībā uz zinātniskās darbības nodrošināšanu. Ar MK 2009.gada 31.augustā rīkojumu Nr.594 "Par pētniecības prioritātēm fundamentālajā un pielietojamajā pētniecībā no 2010. līdz 2013.gadam" tika noteiktas piecas prioritārās pētniecības jomas fundamentālajā un pielietojamajā pētniecībā: 1) Enerģētika un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguve un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas, tehnoloģijas ietekmes uz vidi samazināšana un bioloģiskā dažādība); 2) Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas tehnoloģijas, nanostruktūras multifunkcionālie materiāli un nanotehnoloģija); 3) Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēku drošība); 4) Sabiedrības veselība (profilakse, ārstēšana, diagnosticējošie līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģija); 5) Vietējo resursu ilgtspējīgs izmantojums (zemaugsne, meži, pārtika un transports) - jauni produkti un tehnoloģijas. Nacionālās programmas īsteno MK apstiprinātās prioritārās zinātnes jomās, un tās tiek finansētas no IZM budžeta. Programmu mērķus savukārt nosaka attiecīgo nozaru ministrijas kopā ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Programmu ietvaros sasniegtie rezultāti sniedz lielu ieguldījumu intelektuālā potenciāla attīstībā Latvijā, un tiek nodrošināta mūsu zinātnieku regulāra dalība starptautiskos projektos, tādējādi iegūstot zināšanas un radot novatoriskas idejas. Zinātnieki ar saviem rezultātiem, kas sasniegti šajos gados, ir devuši lielu ieguldījumu uz zināšanām/inovācijām balstītas ekonomikas izveidē un attīstībā. Tajā pat laikā tas ir konkrēts pamats turpmākās sadarbības stiprināšanai starp zinātni, augstāko izglītību un valsts ekonomiku - jaunizveidoto valsts pētniecības centru un kompetences centru ietvaros, kā arī - turpmākas iespējas Latvijas zinātniekiem piedalīties dažādos valsts un starptautiskos projektos un programmās.1 Lai sasniegtu labāku Latvijas ekonomikas koordināciju novatoriskas darbības attīstības politikas virzienā, 2007.gada vidū MK tika apstiprināta Uzņēmējdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programma 2007.-2013.gadam. Inovāciju politikas attīstībā pamatuzsvars likts uz pētījumu veicināšanu atbilstoši ražošanas nozaru pieprasījumam, kā arī uz attīstību un infrastruktūras stiprināšanu saskaņā ar inovācijām, kā arī atbalstīti inovācijas un pētniecības projekti Eiropas Savienības Ietvara programmas ietvaros un sadarbības veicināšana starp zinātniski pētnieciskajām institūcijām un ražotājiem. 2009.gada 16.septembrī MK apstiprināja Zinātnes un tehnoloģijas attīstības vadlīnijas 2009.-2013.gadam. Vadlīniju mērķis ir noteikt zinātnes un tehnoloģijas politiku Latvijā, identificējot problēmas un nosaucot mērķus, pievēršot īpašu uzmanību principiem un darbības virzieniem. Galvenais zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas mērķis ir veidot zinātni un tehnoloģiju kā pamatu pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstībai, nodrošinot uz zināšanām balstītas ekonomikas un tās ilgtspējīgas izaugsmes īstenošanu. 1.tematiskā joma (sociālās un humanitārās zinātnes) ir iekļauta Programmas aptvērumā atbilstoši SM (NOR) noteiktajam Programmas jomai Nr.23 "Divpusējā sadarbība pētniecībā". Pētniecības projektu 2.tematiskā joma (sabiedrības veselība) programmas ietvaros tieši atbilst sabiedrības veselības prioritārajai pētniecības jomai - fundamentālajai un pielietojamajai pētniecībai, ko apstiprinājis MK. Tematiskā joma ir iekļauta Programmā, lai veicinātu starpdisciplināras pieejas un atbalstītu tādas iniciatīvas sabiedrības veselības jomā, kas ir papildinošas vai netiek atbalstītas citu instrumentu vai programmu ietvaros, kas pieejamas pētniekiem Latvijā. Turklāt, biomedicīna un farmācija Latvijā tradicionāli ir ietekmīgi, uz eksportu orientēti, Latvijas ekonomikas sektori, kurus ļoti lielā mērā ietekmējusi vēsturiskā attīstība un augstas kvalitātes profesionāļu darbība. Šajās disciplīnās Latvijā ir nodarbināti vairāk nekā 700 zinātnieku, kuri ir izstrādājuši starptautiskas zinātniskas publikācijas. Piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts vidēji gadā sagatavo ap 110 starptautiskām publikācijām, kā arī rada inovatīvus produktus (pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā vien bijuši vairāk nekā 250 starptautisku patentu pieteikumu). Tradicionāli lielākā daļa zinātnisko pētījumu šajā prioritātē tika veikti Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, bet pēdējos gados strauja attīstība biomedicīnas un farmacētiskajā nozarē ir novērota Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un tās filiālēs, kā arī medicīniskajās klīnikās - piemēram, Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Pēdējos gados ieviestie projekti ir ieguvuši jaunus zinātniskus instrumentus un aprīkojumu tehnoloģiju jomā vairāk nekā 6 miljonu latu apjomā. Tiek veidoti divi valsts nozīmes pētniecības centri - valsts nozīmes Farmacētiskās un biomedicīniskās pētniecības centrs (ietver, cita starpā, farmacētiskās tehnoloģijas studiju un pētniecības centru un biofarmacētisko pētījumu centru) un valsts nozīmes Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas pētniecības centrs, tādējādi radot zinātniski pētniecisko institūciju sadarbības ietvaru zinātnisko resursu koncentrācijai Eiropas līmeņa pētniecībai prioritārās jomās, kas sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas prioritāro sektoru veicināšanā un sabiedrības attīstībā. Atbilstoši kvalificēti speciālisti bioķīmijas un farmācijas nozarēs tiek sagatavoti Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem. Augsta līmeņa pētījumi (studijas doktorantūrā) galvenokārt tiek veikti pētnieciskajos institūtos, tādos kā Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnisko pētījumu un studiju centrs, kā arī medicīniskajās klīnikās, sadarbojoties ar farmācijas uzņēmumiem. 3.4. Programmas motivācija un pamatojums 3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze Valsts budžeta ietvaros finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei Latvijā ir ļoti neliela daļa no IKP. 2008.gadā tā bija augstākajai izglītībai - 0.81%. bet zinātnei - 0.46%. 2010.gadā valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai ir samazinājies līdz 0.7% no IKP. Tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā citās ES dalībvalstīs. Pēdējos gados privātā finansējuma daļai ir tendence samazināties kopējā augstākās izglītības finansēšanas kontekstā. Atbalsta saņemšana no donorvalstīm varētu būt viens no risinājumiem kā celt studiju un pētnieciskā darba efektivitāti. 1.aktivitāte "Stipendijas" Stipendiju granti turpina veicināt bakalaura programmas studentu, maģistrantu un doktorantu mobilitāti. Citu ārvalstu finanšu instrumentu (Šveices valdības programma, valdību stipendijas) ietvaros bakalaura programmu studentiem netiek piedāvātas pietiekamas mobilitātes un atbalsta iespējas, salīdzinot ar maģistrantiem un doktorantiem, tāpēc šīs programmas ietvaros priekšroka tiek dota bakalaura programmu studentiem. Statistika par iepriekšējo periodu arī parāda, ka EEZ/Norvēģijas stipendijas bakalaura studiju līmenī tiek ļoti augstu novērtētas un izmantotas: 66% no visiem apmaiņas studentiem bija bakalaura studenti, 33% bija maģistrantu un 1% - doktorantu. Programma vērsta uz to, lai palielinātu sadarbību starp donorvalstīm un Latviju augstākās izglītības un pētniecības sektoros, palielinātu starp iesaistīto valstu institūcijām apmaiņas studentu un pētījumu projektu skaitu. Iepriekšējā EEZ/Norvēģijas stipendiju projekta periodā kopumā bija 156 apmaiņas studentu no Latvijas, kuri devās uz donorvalstīm studēt un rakstīt diplomdarbu. Divi no 17 pētnieciskajiem projektiem tika īstenoti kopīgi ar donorvalstu partneriem. Mērķa grupa 1.aktivitātē ir Latvijas Republikas AII, AII visu līmeņu studenti un AII personāls. Donorvalstu augstskolās studējošo studentu skaits nav bijis pārāk liels pēdējos gados un būtiski nepalielinās2. Studentu no Latvijas skaits 2009.gadā Studentu uz Latviju skaits 2009.gadā Studentu no Latvijas skaits 2010.gadā Studentu uz Latviju skaits 2010.gadā Studentu no Latvijas skaits 2011.gadā Studentu uz Latviju skaits 2011.gadā Norvēģija 56 48 49 77 67 102 Islande 14 0 11 0 7 0 Lihtenšteina 2 2 4 1 4 1 Latvijā 2011.gadā AII pamatdarbā kā akadēmiskais personāls strādāja 4180 personas, no kuriem 3469 personas bija nodarbinātas pamatdarbā kā akadēmiskais personāls valsts dibinātās AII3. AII personāla mobilitāte kā viens no mobilitātes veidiem tika atbalstīta EEZ FI un Norvēģijas FI 2004.-2009.gada periodā Stipendiju grantu shēmas ietvaros. Rīcības plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam ietver arī pasākumu "veicināt studiju programmu izstrādi ES valodās, kā arī kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu ar ārvalstu partnerinstitūcijām", tādēļ AII personāla mobilitāte ir nozīmīga, lai uzlabotu AII personāla valodas prasmes un veicinātu kontaktu veidošanu ar partneriem donorvalstīs. 2.aktivitāte "Divpusējā sadarbība pētniecībā" Nozīmīga ES Struktūrfondu finansējuma daļa Latvijā ir investēta eksaktajās un dabaszinātnēs, līdz ar to sociālās zinātnes ir saņēmušas mazāk atbalsta un finansējuma iepriekšējos gados. Programmas nolūks ir palielināt pētniecības projektu sociālajās zinātnēs skaitu. Lai samazinātu atšķirības, kas radušās eksaktajām un dabas zinātnēm attiecībā pret sociālajām zinātnēm atšķirīgu finansiālo resursu piešķiršanas ziņā, šī programma liek uzsvaru uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Kopš 2007.gada fundamentālā un pielietojamā pētniecība vidēji ir saņēmusi 13% finansējuma (2007.gadā - 11%, 2008.gadā - 13%, 2009.gadā - 13%, 2010 - 14% un 2011.gadā - 14%) no kopējā valsts budžeta, kas paredzēts fundamentālo un pielietojamo pētniecības projektu īstenošanā. Kopš 2007.gada fundamentālās un pielietojamās pētniecības projekti humanitārajās un sociālajās zinātnēs vidēji ir saņēmuši 13% finansējuma (2007.gadā - 11%, 2009.gadā - 13%, 2010.gadā - 14% un 2011.gadā - 14%) no kopējā valsts budžeta fundamentālo un pielietojamo projektu īstenošanai. Turklāt no finansējuma, kas piešķirts nacionālajām programmām pētniecībā, tikai 15% no finansējuma kopējā budžeta ir piešķirts humanitāro un sociālo zinātņu projektiem (2007.gadā - 13%, 2008.gadā - 15%, 2009.gadā - 16%, 2010.gadā - 20% un 2011.gadā - 21%). Ievērojama studentu daļa Latvijā studē sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes4, līdz ar to izvēlētais tematiskais diapazons potenciāli ir daudzsološs veiksmīgiem starptautiskiem projektiem. Sabiedrības veselība, farmācija, biomedicīna un profilakse, kas ir iekļautas Programmas tēmu vidū, ir identificētas kā perspektīvas sadarbības jomas starp Latviju un starptautiskiem partneriem. Pēdējā laikā novērotais dažādu institūciju intereses pieaugums Latvijā veikt pētījumus sabiedrības veselības, farmācijas, biomedicīnas un profilakses jomā, kā arī jaunākie zinātniskie instrumenti un tehnoloģiskais aprīkojums, kas ir iegādāts iepriekšējos gados, un augsta līmeņa profesionāļi šajās nozarēs ir labs pamats izcilības sekmēšanai un sadarbības paplašināšanai ar attiecīgajām institūcijām Norvēģijā sadarbības projektu veidā. ES Struktūrfondi 2007.-2013.gada periodam ietver atbalstu pētniecībai valsts prioritārajās jomās 2.1.1.1. aktivitātē "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" un 1.1.1.2.aktivitātē "Cilvēkresursu iesaistīšana zinātnē", tomēr grantu apjoms (EUR 100 000-700 000 un, attiecīgi, EUR 200 000-2 000 000) nedod iespēju īstenot mazāka apjoma projektus. Mazāka apjoma projektu īstenošana paredzēta šīs programmas ietvaros. Programma paredz veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu sadarbību starp attiecīgajām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm valstī šajās tematiskajās nozarēs, palielinot kopējo pētniecības projektu skaitu. Valsts prioritārās pētniecības jomas, kuras noteicis MK laika posmam 2010.-2013.gadam ietver prioritāti "Sabiedrības veselība (profilakse, ārstēšana, diagnosticējošie instrumenti un metodes, biomedicīniskā tehnoloģija)". 2005.-2009.gadā divas valsts pētniecības programmas medicīnas zinātnē un farmakoloģijā, kā arī vairāki sadarbības projekti un daudzi tematiskie projekti (granti) tika veiksmīgi īstenoti. Mērķa grupas/mērķa institūcijas Mērķa grupas 1.aktivitātē "Stipendijas" ir visu līmeņu studenti, kuri studē Latvijas un donorvalstu AII, un Latvijas un donorvalstu AII personāls. Mērķa institūcijas stipendijām ir Latvijas valsts un privātās, kā arī donorvalstu augstskolas un koledžas. Mērķa grupas 2.aktivitātē "Divpusējā sadarbība pētniecībā" ir pētnieki vai zinātnieki, kuri veic pētniecības projektu īstenošanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs, un sabiedrības veselības, farmācijas, biomedicīnas un profilakses jomās Latvijā un Norvēģijā. Galvenās mērķinstitūcijas divpusējai sadarbībai pētniecībā ir zinātniskās institūcijas Latvijā un Norvēģijā, t.i., Latvijas valsts un donorvalstu zinātniskie institūti un augstākās izglītības institūcijas. Šīs institūcijas veic pētniecību un pētījumu ieviešanu attiecīgi Latvijā vai Norvēģijā. Lielākā daļa Latvijas valsts pētniecības institūciju pārrauga IZM, vienlaikus dažas citas institūcijas, kas saistītas ar noteiktiem lauksaimniecības, veselības, vides vai kultūras un mākslas sektoriem atrodas citu ministriju pārraudzībā. 3.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes Svarīgākās valsts iestādes, kuras nodrošina augstākās izglītības un zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas attīstību un ieviešanu, ir: · Ministru kabinets (MK) - nosaka augstākā līmeņa lēmumus un prioritātes politiskā līmenī; nosaka zinātnes un tehnoloģijas attīstību un inovāciju politiku, apstiprina noteikumus, kas atrunā jautājumus zinātnes un pētniecības jomā un apstiprina prioritārās zinātniskās jomas un valsts pētniecības programmas, kā arī pieņem citus lēmumus attiecībā uz zinātnes un tehnoloģijas politikas īstenošanu; apstiprina Programmas iesniegumu, izdod MK noteikumus un rīkojumus attiecībā uz Programmas īstenošanu; · Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - Latvijas zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas centrālā iestāde - tā ir vadošā valsts administrācijas iestāde zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas ziņā, un tā ir tieši iesaistīta politikas īstenošanā, pētniecības un administrācijas atbalsta programmu - gan vietējā, gan starptautiskā mērogā - finansēšanā; Programmas apsaimniekotājs; · Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija - centrālās iestādes attiecīgo jomu politiku ziņā; uzrauga noteiktas augstākās izglītības iestādes; pārstāvētas kā novērotāji Sadarbības komitejā. · Latvijas Zinātnes padome - IZM padotības iestāde; mērķis ir veicināt zinātnes, tehnoloģijas un inovāciju politikas ieviešanu un koordinēšanu, kā arī nodrošināt zinātnisko pētniecības projektu vērtēšanu un programmas pielietojumu un rezultātus; pārstāvēts kā novērotājs Sadarbības komitejā. · Latvijas Zinātņu akadēmija - autonoms tiesību subjekts, kas sastāv no ievēlētiem locekļiem un tiek subsidēts no valsts budžeta; nodrošina valdības augstākā līmeņa zinātnisko ekspertu komandu Latvijā; novērtē attīstības procesus Latvijas zinātnē, konsultē valdību par zinātniskajām prognozēm attiecībā uz dažādām valsts ekonomikas, kultūras un sociālo procesu un projektu vēlamajām un nevēlamajām sekām; pārstāvēta kā novērotājs Sadarbības komitejā. · Latvijas Rektoru padome - augstākās izglītības institūciju koleģiāls konsultatīvs orgāns, kas izveidots ar mērķi organizēt sadarbības koordinēšanu un nepieciešamo kopējo AII darbību politikas veidošanas procesā; pārstāv kopīgās intereses AII politikas veidošanas procesā; pārstāvēta kā novērotājs Sadarbības komitejā; · Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA) - IZM padotības iestāde; nodrošina Eiropas Savienības Struktūrfondu (Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) ieviešanu izglītības, apmācības, zinātnes un mūžizglītības jomā; ievieš Šveices - Latvijas sadarbības programmu, Mūžizglītības programmu un jau ieviesto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta grantu shēmas "Akadēmiskie pētījumi" un "Stipendiju grantu shēma" (periods 2004 - 2009); tiks deleģēta daļa no programmas apsaimniekotāja (turpmāk - PA) pienākumiem attiecībā uz programmas īstenošanu. 3.4.3. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi Būtiskie normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti: ES līmenis - Stratēģija "ES 2020"; Vienošanās starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par EEZ finanšu instrumentu 2009.-2014.gadam; Vienošanās starp ES un Norvēģiju par Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gadam. Programma ir sagatavota atbilstoši stratēģijā "ES 2020" noteiktajiem nacionālajiem mērķiem - augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanu, kā arī ieguldījuma pieaugumu zinātnē. FI līmenis - SM (EEZ) un SM (NOR), kas ir apstiprināti ar MK 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.251 "Par Latvijas Republikas un Īslandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā" un MK 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.252 "Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā" un ko ir noslēgusi Latvijas Republika ar donorvalstīm (Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģiju)); Noteikumi (EEZ) un Noteikumi (NOR). Programma atbilst abu SM (EEZ un NOR) noteiktajām prioritātēm, līmeņiem un apjomam triju programmas jomu īstenošanā. Nacionālais līmenis - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums; MK 2009.gada 31.augusta rīkojums Nr.594 "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā"; MK 2009.gada 16.septembra rīkojums nr.631 "Par Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2013.gadam"; MK 2006.gada 27.septembra rīkojums Nr.742 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam"; MK 2010.gada 5.augusta rīkojums "Par Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam"; Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.g. perioda vadības likums (stājās spēkā 2012.gada 24.februārī); MK noteikumi par finanšu instrumentu vadību, uzraudzību (tai skaitā, Uzraudzības komitejas nolikumu), kontroli, auditu, programmu ieviešanu un citiem ar finanšu instrumentu vadības nodrošināšanu saistītiem aspektiem (tiek izstrādāti). Programmas īstenošana ir saistīta ar šādiem nacionāla līmeņa normatīvo aktu aspektiem: - studentu skaita palielināšana, kuri daļu studiju laika pavada, studējot ārvalstīs; - starptautiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas augstākās izglītības iestādēm un donorvalstīm; - zinātnes un augstākās izglītības vienotības veicināšana, nodrošinot vienādas iespējas īstenot projektus gan zinātnē, gan augstākajā izglītībā; - Latvijas zinātnieku iesaistes veicināšana starptautiskajos projektos; - intelektuālā potenciāla pieauguma veicināšana; - jaunu starpinstitūciju partnerību nodibināšana un pastāvošo partnerību nostiprināšana. 3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi Komercdarbības atbalsta kontroles likums (stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī) nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Atbalsts pētniecībai nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, ja projektu ietvaros netiks veiktas saimnieciskās darbības un darbs tiks organizēts atbilstoši Kopienas nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (2006/C 323/01) 3.1.1.punktam. Publisko iepirkumu likums (stājās spēkā 2006.gada 1.maijā) reglamentē publiskā iepirkuma normas Latvijā. Publisko iepirkumu likumu piemēro atbilstoši nepieciešamībai. Programmas 1.aktivitātes "Stipendijas" projektiem nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma normas. Gadījumos, kad 2.aktivitātes "Divpusējā sadarbība pētniecībā" projektu ietvaros būs jāveic publiskais iepirkums, tiks nodrošinātas atbilstošas procedūras (šādi nosacījumi būs ietverti projekta īstenotāja noslēgtajā līgumā ar VIAA). Attiecībā uz Programmas uzraudzību Publiskā iepirkuma likums tiks piemērots atbilstoši nepieciešamībai. 3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums Ņemot vērā programmas uzdevumus, kuros ietverta pētnieciskās kapacitātes nostiprināšana, Latvijas un Norvēģijas zinātnes ilgtspējīga attīstība un sadarbība cilvēkresursu paaugstināšanā un zināšanu bāzes stiprināšanā divpusējas sadarbības ietvaros starp Latviju un donorvalstīm, programma vienlaikus ir pielietojama stratēģisku projektu ieviešanā, attīstot šādus stratēģiskās partnerības aspektus: - Latvijas un Norvēģijas institūciju kopīgu pētniecisko projektu skaita palielināšana; - Latvijas un donorvalstu augstākās izglītības un pētniecības institūciju sadarbības palielināšana un stiprināšana; - Latvijas augstākās izglītības studentu, pētnieku un augstākās izglītības un pētniecības institūciju personāla mobilitātes veicināšana starp Latviju un donorvalstīm. Programmas 1.aktivitātē "Stipendijas" papildus Vadlīniju 2.pasākumam "Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā", kas paredz studentu un AII personāla mobilitāti, iekļauts arī 1.pasākums "Sagatavošanas vizītes", lai veicinātu Latvijas AII ilgtspējīgu sadarbību ar donorvalstu augstākās izglītības institūcijām, stiprinātu jau līdz šim izveidoto sadarbību, paplašinot esošo kontaktu loku, ko institūcijas var izmantot mobilitātes projektu iesniegumu sagatavošanas vizītēm. Programmas 2.aktivitātē "Divpusējā sadarbība pētniecībā" ir iekļautās divas pētniecības jomas no vienas puses, ir paredzētas sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu zinātnisko projektu kvalitātes paaugstināšanai un to skaita palielināšanai, kuri līdz šim saņēma nepietiekamu finanšu atbalstu attiecībā pret studentu skaitu, kuri izvēlas šo tematisko studiju jomu. No otras puses - sabiedrības veselības projekti ir paredzēti ekselences un starptautiskās sadarbības veicināšanai, sadarbojoties ar Norvēģijas partneriem. Tā kā Latvijas sabiedrības veselība un tās apakšjomas iezīmējas kā stingri tradicionāls, uz eksportu orientēts sektors, kurš ir saņēmis ievērojamu finanšu atbalstu, Programmas ietvara projekti nodrošinās iespēju iespējas, lai veicinātu starpdisciplināras pieejas un atbalstītu iniciatīvas sabiedrības veselības sektorā, kas ir papildinošas vai netiek atbalstītas citu iniciatīvu vai programmu ietvaros, kas pieejamas pētniekiem Latvijā. Latvijas un Norvēģijas pētnieciskās sadarbība nostiprinās pētniecisko kapacitāti Latvijā un paplašinās pētījumu rezultātu pielietojumu. To sekmēs attiecīgas aktivitātes kapacitātes un kompetences palielināšanai, veicinot jaunu tiešo kontaktu nodibināšanu un veicinot to izveidošanos. Kopējo projektu dalībnieki tiek rosināti atspoguļot šo projektu rezultātus starptautiski publicētās zinātniskās publikācijas un citās zinātniskās publikācijās. Papildus mērķtiecīgai finansējuma palielināšanai pētniecībai, Programma ir izstrādāta, lai nodrošinātu ilgtermiņa kapacitāti un kompetences attīstīšanu pētniecībai Latvijā, kā arī lai uzlabotu pētnieku, speciālistu un studentu pētniecības un attīstības jomā kompetenci. Kompetences paaugstināšana un kapacitātes stiprināšana tiks nodrošināta ar ciešu saikni starp pētniecības un stipendiju aktivitātēm. Abas aktivitātes tiks īstenotas vienlaicīgi, lai nodrošinātu lielāku pozitīvu ietekmi un labākus Programmas rezultātus. Studenti un personāls, kas iesaistīti projektos, ko finansē no pētniecības aktivitātes varēs pretendēt gan uz atbalstu stipendiju aktivitātes pasākuma "Mobilitātes projekti augstākajā izglītībā", gan pasākuma "Sagatavošanas vizītes" ietvaros. Programmas mērķu nodrošinājumam paredzētais atklāto projektu konkursu skaits un termiņš ir izraudzīts atbilstoši vienkāršotai administratīvajai procedūrai. Programmas īstenošanas periodā ir paredzēti divi atklātie projektu iesniegumu konkursi - 2013/2014.akadēmiskajā gadā un 2014/2015.akadēmiskajā gadā. Ja stipendijām paredzētā granta apjoms divu projektu konkursu rezultātā netiks apgūts, tad sadarbības komiteja varēs lemt par papildus projekta konkursa nepieciešamību 2015/2016.akadēmiskajā gadā. Laika taupīšanas nolūkā vadlīniju 1. un 2.pasākums tiks īstenots viena atklāta projektu konkursa ietvaros, tādējādi pirmsprojektu sagatavošanas vizītes tiks uzskatītas par mobilitātes projektu attiecināmajām izmaksām ar iespēju saņemt vizīšu izdevumu atmaksu pēc projekta apstiprināšanas. Lai nodrošinātu saikni starp pētniecības un stipendiju aktivitātēm, Sadarbības komiteja koordinēts bilaterālās sadarbības pētniecībā un stipendiju atklāto konkursu saturu un izsludināšanas laiku. Nepieciešamības gadījumā Sadarbības komiteja var lemt par finansējuma pārdali starp Programmas 1.aktivitāti "Stipendijas" un 2.aktivitāti "Divpusējā sadarbība pētniecībā". Pētnieciskajai sadarbībai paredzēts viens atklāts projektu konkurss, kas dos iespēju vairāk laika veltīt projekta ieviešanai. Ja pētnieciskajai sadarbībai paredzētais granta apjoms netiks apgūts projekta ieviešanas laikā, tad sadarbības komiteja varēs lemts par papildu projektu konkursu. Lai nodrošinātu pētniecisko projektu iesniegumu augstāku kvalitāti, projektu iesniedzējiem paredzēti arī informatīvie semināri, konsultācijas un atbalsta sniegšana projekta sadarbības partneru meklēšanā. Lai nodrošinātu saikni starp pētniecības un stipendiju aktivitātēm, Sadarbības komiteja koordinēts bilaterālās sadarbības pētniecībā un stipendiju atklāto konkursu saturu un izsludināšanas laiku. Nepieciešamības gadījumā Sadarbības komiteja var lemt par finansējuma pārdali starp Programmas 1.aktivitāti "Stipendijas" un 2.aktivitāti "Divpusējā sadarbība pētniecībā". Programmas sekmīgai ieviešanai ir nepieciešama uzticama un stratēģiska sadarbība (projektu ieviesējiem un partneriem jābūt ar pietiekamu pieredzi un kompetentiem, kā arī - ar sekmīgas starptautisku projektu īstenošanas pieredzi); ieinteresētībai sasniegt programmas mērķus, nodrošinot projekta ilgtspēju un tālāku attīstību; projekta īstenotājiem jābūt kopīgai izpratnei par ilgtspēju un vienotai metodoloģijai, kas veicina kopēju izpratni par uzdevumiem, plānotajām aktivitātēm un rezultātiem. Programmas apsaimniekotājam (turpmāk - PA) un donoru programmas partneriem (turpmāk - DPP) ir paredzēts veicināt jaunu kontaktu dibināšanu un stiprināt jau pastāvošos kontaktus starp Latvijas un donorvalstu pētniecības iestādēm un augstākās izglītības jomu. 3.5. Programmas mērķi un indikatori 3.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme) Norādīt Programmas jomas: Norvēģijas FI Programmas joma Nr.23 "Divpusējā sadarbība pētniecībā" un Programmas joma Nr.24 "Divpusējā stipendiju sadarbība" kā noteikts SM (NOR) un EEZ FI Programmas joma Nr.19 "Stipendijas" kā noteikts SM (EEZ). Norādīt Programmas mērķi: Uzlabota cilvēkresursu un zināšanu bāze saņēmējvalstīs (izglītībā un pētniecībā balstītu zināšanu attīstībā, veicinot studentu un AII darbinieku mobilitāti un veicinot divpusējo pētniecības sadarbību un partnerattiecības starp Latvijas un donorvalstīm). 3.5.2. Plānotais programmas rezultāts # Rezultāts Indikators Apraksts Indikatora vērtība Apliecinājuma avots 1. PA1901 Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm AII studentu skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta no EEZ/Norvēģijas FI sadalījumā pa valstīm, dzimumiem, studiju līmeņiem un akadēmiskajām jomām AII studentu, kas ieguvuši mobilitātes stipendijas no EEZ FI, skaits Bāzes vērtība Mērķa vērtība Projektu noslēguma pārskati, AII nodrošinātā statistika 0 45 AII personāla skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta saskaņā ar EEZ/Norvēģijas FI sadalījumā pa valstīm, dzimumiem, personāla kategorijām un līmeņiem AII mācībspēku, kas ieguvuši mobilitātes stipendijas no EEZ FI, skaits 0 45 Projektu noslēguma pārskati, AII nodrošinātā statistika 2. PA2401 Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju AII studentu skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta no Norvēģijas FI sadalījumā pa valstīm, dzimumiem, studiju līmeņiem un akadēmiskajām jomām AII studentu, kas ieguvuši mobilitātes stipendijas no Norvēģijas FI, skaits Bāzes vērtība Mērķa vērtība Projektu noslēguma pārskati, AII nodrošinātā statistika 0 45 AII personālu skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta saskaņā ar Norvēģijas FI sadalījumā pa valstīm, dzimumiem, personāla kategorijām un līmeņiem AII mācībspēku, kas ieguvuši mobilitātes stipendijas no Norvēģijas FI, skaits 0 45 Projektu noslēguma pārskati, AII nodrošinātā statistika 3. PA2301 Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm Pētniecības institūciju skaits, kas iesaistītas sadarbībā Programmas ietvaros paredzēts, ka divpusējā sadarbība pētniecībā tiek īstenota institucionālā līmenī, sadarbojoties projekta īstenošanā vismaz divām institūcijām Bāzes vērtība Mērķa vērtība Projektu noslēguma pārskati 0 80 4. PA2302 Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm Starptautiski publicētu zinātnisko publikāciju skaits Starptautiski citētas zinātniskas publikācijas ir viens no institūciju kopīgo pētniecības projektu rezultātiem. Projekta rezultātā ir jābūt vismaz vienai starptautiski citētai zinātniskai publikācijai. Bāzes vērtība Mērķa vērtība Projektu noslēguma pārskati 0 40 1.aktivitātē "Stipendijas" noteikti rezultāti "Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstis" un "Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju". Šiem rezultātiem tika izvēlēti rādītāji, kas parādītu Programmas kvantitatīvo ietekmi. Tā kā programma atbalsta gan AII studentu, gan AII personāla mobilitāti abos virzienos, kvantitatīvie rādītāji tika noteikti abām šīm mērķa grupām. Rādītāju vērtības tika aprēķinātas tikai šīs Programmas ietvaros sniegtajam atbalstam AII studentu mobilitātei ar ilgumu 3-11 mēneši un AII personāla mobilitātei ar ilgumu 2-6 nedēļas. 2.aktivitātei "Divpusējā sadarbība pētniecībā" izvēlēti rezultāti "Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm" un "Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm". Abi rezultāti piemērojami visiem 2.aktivitātes ietvaros īstenotajiem projektiem, kas tiek apstiprināti vienota(-u) konkursa(-u) ietvaros. Budžets abiem rezultātiem ir tehniski sadalīts uz pusēm, tomēr Programmas noslēgumā sasniegtie rezultāti tiks attiecināti uz visu 2.aktivitātei paredzēto finansējumu. Sadarbībai pētniecības jomā rezultātam "Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm" tika izvēlēts kvantitatīvs rādītājs, lai parādītu to iestāžu skaitu, kas īsteno projektus šīs Programmas ietvaros - vismaz divas iesaistītās institūcijas katrā projektā, jo visiem projektu īstenotājiem ir jāpiesaista vismaz viens projekta partneris donorvalstī. Lai parādītu pētniecības projektu nozīmi šīs Programmas ietvaros, kā arī stiprinātu pētniecības kapacitāti, tika iekļauts rādītājs "Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm" un attiecīgi ieviests rādītājs kvalitatīvo rezultātu atspoguļošanai - starptautiski publicētu zinātnisko publikāciju skaits. Kopīgas starptautiskas publikācijas ir zinātniskās pētniecības kvalitātes pamata rādītājs, norādot to, kā sadarbība palielina zinātnisko produktivitāti5. Indikators vērtēs starptautiski publicētu zinātnisko publikācijas skaitu. 3.5.3. Programmas iznākumi Rezultāts Iznākums Iznākuma indikators Indikatora vērtība Apraksts PA1901 Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm AII studentu mobilitāte starp Latviju un EEZ EBTA valstīm AII studentu skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta no EEZ FI Bāzes vērtība Mērķa vērtība Programma ir vērsta uz to, lai palielinātu AII studentu mobilitāti starp Latviju un EEZ EBTA valstīm. Rādītājs tika izvēlēts, lai attēlotu kvantitatīvi to AII studentu, kas guvušas labumu no programmas, skaita pieaugumu. Pārbaudes avots ir projektu noslēguma pārskati, programmas novērtēšana. 0 45 AII personāla mobilitāte starp Latviju un EEZ EBTA valstīm AII personāla skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta no EEZ FI Bāzes vērtība Mērķa vērtība Programma ir vērsta uz to, lai palielinātu AII personāla mobilitāti starp Latviju un EEZ EBTA valstīm. Rādītājs tika izvēlēts, lai attēlotu kvantitatīvi to AII personāla, kas guvušas labumu no programmas, skaita pieaugumu. Pārbaudes avots ir projektu noslēguma pārskati , programmas novērtēšana. 0 45 PA2401 Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju AII studentu mobilitāte starp Latviju un Norvēģiju AII studentu skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta no Norvēģijas FI Bāzes vērtība Mērķa vērtība Programma ir vērsta uz to, lai palielinātu AII studentu mobilitāti starp Latviju un Norvēģiju. Rādītājs tika izvēlēts, lai attēlotu kvantitatīvi to AII studentu, kas guvušas labumu no programmas, skaita pieaugumu. Pārbaudes avots ir projektu noslēguma pārskati, programmas novērtēšana. 0 45 AII personāla mobilitāte starp Latviju un Norvēģiju AII personāla skaits, kas gūst labumu no mobilitātes granta no Norvēģijas FI Bāzes vērtība Mērķa vērtība Programma ir vērsta uz to, lai palielinātu AII personāla mobilitāti starp Latviju un Norvēģiju. Rādītājs tika izvēlēts, lai attēlotu kvantitatīvi to AII personāla, kas guvušas labumu no programmas, skaita pieaugumu. Pārbaudes avots ir projektu noslēguma pārskati, programmas novērtēšana. 0 45 PA2301 Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm Divpusēja sadarbība pētniecībā starp Latviju un Norvēģiju Pētniecības sadarbības projektu skaits Bāzes vērtība Mērķa vērtība Programma veicina divpusēju sadarbību pētniecības jomā starp Norvēģiju un Latviju, īstenojot pētniecības sadarbības projektus, tādējādi stiprinot iestāžu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes līmenī. Šis rādītājs ļauj attēlot kvantitatīvi izveidotās divpusējās sadarbības rezultātus un apjomu, kas izveidota programmas īstenošanas rezultātā un ir tieši saistīta ar Programmas mērķis sasniegšanu. 0 40 Institucionāla sadarbība augstākās izglītības un zinātnes līmenī starp Latviju un Norvēģiju Pētniecības institūciju skaits, kas iesaistītas sadarbībā Bāzes vērtība Mērķa vērtība 0 80 PA2302 Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm Starptautiski publicētu vai apstiprinātu publicēšanai zinātnisko publikāciju skaits Starptautiski publicētu vai apstiprinātu publicēšanai zinātnisko publikāciju skaits Bāzes vērtība Mērķa vērtība Programma veicina divpusēju sadarbību pētniecības jomā starp Norvēģiju un Latviju, nosakot, ka visiem pētniecības projektiem šīs Programmas ietvaros ir jābūt īstenotiem ar donorvalsts partneri. Šis rādītājs ļauj mērīt kopīgu pētniecības projektu kvalitatīvos rezultātus ar starptautiski publicētu zinātnisko publikāciju skaitu (vismaz viena katrā projektā) un zinātniskajām publikācijām (vismaz divas vienā projektā), kas izstrādātas projekta rezultātā. Rezultātu prezentēšana starptautiskās konferencēs var tikt ņemta vērā, nosakot indikatoru "Starptautiski publicētu vai apstiprinātu publicēšanai zinātnisko publikāciju skaits". 0 40 Publicētu vai apstiprinātu publicēšanai zinātnisko publikāciju skaits Publicētu vai apstiprinātu publicēšanai zinātnisko publikāciju skaits 0 80 Rezultātiem "Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstis" un "Lielāka AII studentu un personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju" tika izvēlēti rādītāji, kas parādītu Programmas kvantitatīvo ietekmi. Tā kā programma atbalsta gan AII studentu, gan AII personāla mobilitāti abos virzienos, kvantitatīvie rādītāji tika noteikti abām šīm mērķa grupām. Rādītāju vērtības tika aprēķinātas tikai šīs Programmas ietvaros sniegtajam atbalstam AII studentu mobilitātei ar ilgumu 3-11 mēneši un AII darbinieku mobilitātei ar ilgumu 2-6 nedēļas. Sadarbībai pētniecības jomā rezultātam "Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm" tika izvēlēts kvantitatīvs rādītājs, lai parādītu pētniecības sadarbības projektu skaitu un to institūciju skaitu, kas īsteno projektus šīs Programmas ietvaros. Paredzams, ka institūciju skaits, kas īsteno projektus šīs Programmas ietvaros, būs divas reizes lielāks, nekā pētniecības sadarbības projekti, jo visiem projektu īstenotājiem ir jāpiesaista vismaz viens projekta partneris donorvalstī. Rezultātam "Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm" tika izvēlēti iznākumi un indikatori "starptautiski publicētu zinātnisko publikāciju skaits" un "publicēto zinātnisko publikāciju skaits", lai varētu izmērīt veiktās pētniecības kvalitāti. Ir paredzēts, ka pētniecības sadarbības projektu ietvaros tiks izstrādātas vismaz divas zinātniskās publikācijas un / vai vismaz viena starptautiski citēta zinātniskā publikācija. 3.6. Programmas mērķa grupas Primārās mērķa grupas rezultātiem "Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm" un "Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju" ir AII studenti no visiem augstākās izglītības līmeņiem un visām studiju jomām, kā arī AII personāls, sekundārā mērķa grupa - AII. Primārā mērķa grupa rezultātam "Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm" un "Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm" ir pētnieki vai zinātnieki, sekundārā mērķa grupa - AII studenti. Konsultācijas par mērķa grupām Programmas plānošanas un īstenošanas laikā Programmas plānošanas laikā pārstāvji no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Jauno Zinātnieku asociācijas, Latvijas Rektoru padomes, kā arī pārstāvji no ministrijām, kas ir atbildīgi par vairākām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm (Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija) tika iekļauti kā novērotāji Sadarbības komitejā. Atsevišķos gadījumos ar šiem pārstāvjiem notika arī individuālas konsultācijas. 3.7. Riski un neskaidrības Rezultāta Nr. Rezultāts Riska apraksts Novērtējums Riska seku mazināšanas plāns Varbūtība [zema/vidēja/augsta] Ietekme [zema/vidēja/augsta] 1. PA1901 Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm Nepietiekams skaits augstas kvalitātes projektu, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un lai sasniegtu Programmas rezultātus Vidēja Augsta Organizēt informatīvus seminārus un konsultācijas potenciālajiem projektu iesniedzējiem / AII Nepietiekams skaits AII studentu un AII personāla piesakās stipendijām no EEZ FI Vidēja Augsta Viena no projekta prasībām ir iekļaut aktivitāti informācijas izplatīšanai, lai sasniegtu Programmas mērķa grupu Latvijas AII nav izveidojusies sadarbība ar EEZ un EBTA valstu AII pirms projektu iesniegumu iesniegšanas Zema Augsta Divpusējā fonda ietvaros tiks atbalstīti projektu iesniedzēju centieni atrast donorvalstu partnerus 2. PA2401 Lielāka AII studentu un AII personāla mobilitāte starp saņēmējvalstīm un Norvēģiju Nepietiekams skaits augstas kvalitātes projektu, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un lai sasniegtu Programmas rezultātus Vidēja Augsta Organizēt informatīvus seminārus un konsultācijas potenciālajiem projektu iesniedzējiem Nepietiekams skaits AII studentu un AII personāla piesakās stipendijām no Norvēģijas FI Vidēja Augsta Viena no projekta prasībām ir iekļaut aktivitāti informācijas izplatīšanai, lai sasniegtu Programmas mērķa grupu Latvijas AII nav izveidojusies sadarbība ar Norvēģijas AII pirms projektu iesniegumu iesniegšanas Zema Augsta Divpusējā fonda ietvaros tiks atbalstīti projektu iesniedzēju centieni atrast donorvalstu partnerus 3. PA2301 Pastiprināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm Nepietiekams skaits augstas kvalitātes projektu, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un lai sasniegtu Programmas rezultātus Vidēja Augsta Organizēt informatīvus seminārus un konsultācijas potenciālajiem projektu iesniedzējiem Projektu īstenotājiem nav izveidojusies sadarbība ar institūcijām Norvēģijā Vidēja Augsta Divpusējā fonda ietvaros tiks atbalstīti projektu iesniedzēju centieni atrast donorvalstu partnerus Projektu īstenotāji saņem finansējumu līdzīgu aktivitāšu īstenošanai citu finanšu instrumentu ietvaros Vidēja Augsta Informācijas analīze par citu finanšu instrumentu ietvaros atbalstītajām aktivitātēm 4. PA2302 Stiprināta pētniecības kapacitāte saņēmējvalstīs un palielināta pētniecības pielietošana, sadarbojoties Norvēģijai un saņēmējvalstīm Nepietiekams skaits augstas kvalitātes projektu, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un lai sasniegtu Programmas rezultātus Vidēja Augsta Organizēt informatīvus seminārus un konsultācijas potenciālajiem projektu iesniedzējiem / AII, zinātniskās institūcijas Projektu īstenotājiem nav izveidojusies sadarbība ar institūcijām Norvēģijā Vidēja Augsta Divpusējā fonda ietvaros tiks atbalstīti projektu iesniedzēju centieni atrast donorvalstu partnerus Projektu īstenotāji saņem finansējumu līdzīgu aktivitāšu īstenošanai citu finanšu instrumentu ietvaros Vidēja Augsta Informācijas analīze par citu finanšu instrumentu ietvaros atbalstītajām aktivitātēm 3.8. Divpusējas attiecības Visi projekti, kas tiek īstenoti šajā programmā, būs Donoru partnerības projekti, kā tas atrunāts Noteikumu (EEZ un NOR) 3.4.pantā. Projektu īstenošanas nosacījums ir, lai būtu izveidota partnerība ar institūcijām donorvalstīs. Tiek plānoti informatīvie semināri potenciālo projektu iesniedzēju informēšanai par projektu iesniegumu atklātajiem konkursiem un nosacījumiem, kā arī citām darbībām kontakttīklu veidošanai un iespējamo projektu partneru atrašanas sekmēšanai. Tiek plānots projektu līmenī izmantot finanšu līdzekļus divpusējām attiecībām, lai veicinātu kontakttīklu veidošanu, zināšanu, pieredzes un labās prakses apmaiņu, dalīšanos tajā un to savstarpēju tālāknodošanu starp Projektu īstenotājiem un juridiskajām personām donorvalstīs, kā tas minēts Noteikumu (EEZ un NOR) 3.6.panta 3.apakšpunktā. 3.8.1. Donoru programmas partneri Programma tiks īstenota, sadarbojoties PA un DPP, t.i. Norvēģijas Pētniecības padomei un Norvēģijas centram starptautiskajai sadarbībai izglītībā. Norvēģijas Pētniecības padome (tālrunis: +47 22 03 70 00, e-pasts: post@forskningsradet.no; adrese: P.O. Box 2700, St. Hanshaugen, NO-0131 OSLO, Norway) ir valsts stratēģiska un administratīva institūcija pētniecības jomā. Tā ir atbildīga par vispārējo zināšanu bāzes palielināšanu un par sabiedrības vajadzību pētniecības jomā apmierināšanu, veicinot fundamentālo un pielietojamo pētniecīb …