Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"

Par ko ir šis tiesību akts?

Šie grozījumi maina noteikumus par skolēnu mācību snieguma vērtēšanu pamatizglītībā, nosakot jaunus principus un veidus, kā tiek vērtēti skolēnu sasniegumi.

Uz ko attiecas: Skolēniem, kuri apgūst pamatizglītības programmas; Pedagogiem un izglītības iestādēm.

Galvenais

Valsts
Latvija
Tiesību joma
Izglītības tiesības
Avots
likumi.lv
Teksts iegūts
Skaidrojums atjaunināts

Ko regulē šis tiesību akts?

  • Mācību snieguma vērtēšanas principus (sistēmiskums, objektivitāte, vērtējuma obligātums).
  • Vērtēšanas veidus: formatīvā, diagnosticējošā, monitoringa un summatīvā vērtēšana.
  • Summatīvo vērtējumu izteikšanas kārtību 1.-3. klasē un 4.-9. klasē.
  • Izglītības iestāžu pienākumu izstrādāt vērtēšanas kārtību.

Uz ko attiecas šis tiesību akts?

  • Skolēniem, kuri apgūst pamatizglītības programmas.
  • Pedagogiem un izglītības iestādēm.

Kādi ir galvenie punkti?

  • Pedagogam ir jāizstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojums, piešķirot lielāku svaru tiem darbiem, kas aptver plašāku rezultātu kopumu.
  • Skolēna pēdējam demonstrētajam sniegumam par vieniem un tiem pašiem rezultātiem tiek piešķirts lielāks svars.
  • 1.-3. klasē summatīvo vērtējumu izsaka apguves līmeņos, bet 4.-9. klasē – 10 ballu skalā.
  • Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasniegumu vērtējumu izsaka procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita.

Izglītības tiesības

8
Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības…
Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1…
Grozījumi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumā
Par Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 5. punkta un Ministru kabineta 2001. gada 20. februāra noteikumu Nr.…
Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.4.3.aktivitāti “Pirmsskolas…
Par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi"…
Zaudējis spēku - Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības…
Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un…

Izglītības tiesības

Likuma teksts

Likuma teksts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 Rīgā 2022. gada 6. septembrī (prot. Nr. 44 14. §) Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30. panta septīto daļu 1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 249. nr.; 2020, 136., 181. nr.; 2021, 60., 189. nr.; 2022, 96. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 11.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.1. sistēmiskuma princips - mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums:

11.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;

11.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;

11.1.3. izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros;

11.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;

11.1.5. ja pedagogam nav iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);"

1.2. izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.5. objektivitātes princips - mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:

11.5.1. izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi;

11.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses;"

1.3. papildināt ar 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.6. vērtējuma obligātuma princips - skolēnam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

1.4. izteikt 12.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno:

12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;"

1.5. izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Dignosticējošo vērtēšanu īsteno:

12.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;

12.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk - centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;"

1.6. izteikt 12.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.3. monitoringa vērtēšana, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Monitoringa vērtēšanu īsteno:

12.3.1. centrs, lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta;

12.3.2. izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;"

1.7. papildināt ar 12.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "12.4. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu.

Summatīvo vērtēšanu īsteno:

12.4.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;

12.4.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu 8. punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.";

1.8. izteikt 13. punktu šādā redakcijā: "13. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka:

13.1. 1.-3. klasē - apguves līmeņos (9. pielikums);

13.2. 4.-9. klasē - 10 ballu skalā (10. pielikums).";

1.9. svītrot 14. punktu;

1.10. izteikt 15. punktu šādā redakcijā: "15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un šo noteikumu 12. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem.";

1.11. izteikt 17. punktu šādā redakcijā: "17. Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasniegumu vērtējumu izsaka procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā pārbaudes darbā. Centrs nosaka, kuri valsts pārbaudes darbi tiek vērtēti centralizēti.";

1.12. izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.13. izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.14. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.15. izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.16. izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums);

1.17. izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums);

1.18. izteikt 15. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums);

1.19. izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums).

2.Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents A. K.

Kariņš Izglītības un zinātnes ministre A.

Muižniece 1. pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "9. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Skolēna mācību snieguma vērtēšana 1.-3. klasē apguves līmeņos 1. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;

1.2. atbalsta nepieciešamība;

1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.

2.Skolēna mācību sniegumu 1.-3. klasē vērtē atbilstoši tabulā noteiktajiem snieguma līmeņu aprakstiem:

Kritērijs Sācis apgūt (S) Turpina apgūt (T) Apguvis (A) Apguvis padziļināti (P) 1.

Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs 2.

Atbalsta nepieciešamība skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei skolēnam dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi, spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli 3.

Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā - arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā situācijā un starpdisciplinārā situācijā "

2.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "10. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 1. Skolēna mācību sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;

1.2. atbalsta nepieciešamība;

1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.

2.Skolēna sniegumu vērtē četros līmeņos atbilstoši šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem un izsaka 10 ballu skalā.
3.Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritērijus izvērtē kopumā. Augstāku vērtējumu viena līmeņa ietvaros nosaka, ja skolēna sniegums atbilst visiem attiecīgā līmeņa kritērijiem. 10 ballu skalas atbilstība katram no četriem snieguma līmeņiem noteikta tabulā:

1.

Snieguma līmenis sācis apgūt turpina apgūt apguvis apguvis padziļināti 2.

Balles 1-2 3-4 5-6 7-8 9-10 3.

Apguves procenti 10-20 % 21-40 % 41-66 % 67-86 % 87-100 % 4.

Kritēriji 4.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs/mācību jomas konteksts skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā/mācību jomas kontekstā skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā/mācību jomas kontekstā skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām/mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina 4.2. atbalsta nepieciešamība skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu vai pierakstu skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to 4.3. spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā 4. Pedagogs 10 ballu skalu piemēro summatīvās vērtēšanas darbiem, ko veido saskaņā ar šādiem principiem:

4.1. summatīvās vērtēšanas darbam jābūt tādam, lai var iegūt drošu (atkārtojot mērījumu, iegūst tādus pašus rezultātus) un ticamu rezultātu (vērtē to, sasniedzamo rezultātu apguvi, kuri tika mācīti proporcionāli mācību procesā veltītajam laikam);

4.2. skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā;

4.3. summatīvās vērtēšanas darbā kopumā ir sabalansētas iespējas demonstrēt prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos;

4.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskajiem sasniedzamajiem rezultātiem un kritērijiem.

5.Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs."
3.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "11. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības programmas paraugs (izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 21011113, 21011114, 23011111, 23011113, 23011114) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

II. Izglītības saturs 2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 3. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 4. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā.

5.Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 624 (18) 490 (14) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 208 (6) 385 (11) 525 (15) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 174 (5) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 208 (6) 210 (6) 105 (3) 3.3. literatūra 140 (4) 210 (6) 3.4. teātra māksla 35 (1) 35 (1) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 210 (6) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.

3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.

4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā 2. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 312 (9) 315 (9) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 104 (3) 210 (6) 210 (6) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 35 (1) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 175 (5) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla4 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika4 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. literatūra 105 (3) 105 (3) 3.4. teātra māksla4 35 (1) 35 (1) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 104 (3) 105 (3) 4.2. ķīmija 70 (2) 4.3. fizika 70 (2) 4.4. bioloģija 105 (3) 4.5. ģeogrāfija 105 (3) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 243 (7) 315 (9) 315 (9) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas4 104 (3) 105 (3) 105 (3) 6.2. datorika 105 (3) 105 (3) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 104 (3) 104 (3) 104 (3) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.

3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.

4 Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu.

6.Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
7.Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.
8.Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.-9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
9.Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.
10.Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
11.Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
12.Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

12.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums);

12.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;

12.4. pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

13.Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.
14.Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15.Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

V. Mācību vides raksturojums 16. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un garīgās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

17.Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

19.Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

19.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

19.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

19.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

19.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

19.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

19.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

19.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

19.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

20.Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
21.Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 22. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

23.Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

23.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

23.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

23.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

24.Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
25.Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
26.Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
4.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "12. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs (izglītības programmas kodi 21011121, 11011121, 21011123, 21011124, 23011121, 23011123, 23011124) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un valsts valodā varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
2.Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:

2.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;

2.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve;

2.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.

II. Izglītības saturs 3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 4. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 5. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā.

6.Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra 520 (15) 525 (15) 525 (15) 1.2. svešvalodas 174 (5) 245 (7) 315 (9) 1.3. mazākumtautības valoda un literatūra 312 (9) 315 (9) 315 (9) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. teātra māksla 70 (2) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 140 (4) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā 2. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra 312 (9) 350 (10) 455 (13) 1.2. svešvalodas 139 (4) 140 (4) 140 (4) 1.3. mazākumtautības valoda un literatūra 104 (3) 210 (6) 210 (6) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 70 (2) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 105 (3) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla2 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika2 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. teātra māksla2 35 (1) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 104 (3) 105 (3) 4.2. ķīmija 105 (3) 4.3. fizika 105 (3) 4.4. bioloģija 105 (3) 4.5. ģeogrāfija 140 (4) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 243 (7) 350 (10) 385 (11) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas2 104 (3) 105 (3) 105 (3) 6.2. datorika 105 (3) 105 (3) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 104 (3) 105 (3) 105 (3) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu.

7.Izglītības iestāde pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei:

7.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

7.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

7.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli.

8.Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9.Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.-9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
10.Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.
11.Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.
12.Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
13.Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
14.Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

14.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

14.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums);

14.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;

14.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

15.Izglītības iestāde skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.
16.Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
17.Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

V. Mācību vides raksturojums 18. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

19.Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

21.Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

21.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

21.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

21.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

21.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

21.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

21.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

21.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

21.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

22.Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
23.Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

25.Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

25.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

25.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

25.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

26.Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.
27.Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
28.Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
5.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "13. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs (izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru.

Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

2.Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašs veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē.

II. Izglītības saturs 3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

4.Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.

6.Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 624 (18) 490 (14) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 208 (6) 385 (11) 525 (15) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 174 (5) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 208 (6) 210 (6) 105 (3) 3.3. literatūra 140 (4) 210 (6) 3.4. teātra māksla 35 (1) 35 (1) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 210 (6) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.

3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.

4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

8.Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9.Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
10.Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.
11.Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
12.Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.
13.Lai palīdzētu skolēnam ar speciālajām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu.
14.Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15.Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
16.Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.
17.Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus:

17.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;

17.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) - skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;

17.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):

17.3.1. darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;

17.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;

17.3.3. individuālās/grupu nodarbības;

17.4. reintegrācijas veicināšana - sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.

18.Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.
19.Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek visa kalendāra gada laikā un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.
20.Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot tam nepieciešamo materiālo bāzi.
21.Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu skolēnus.
22.Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā norādīts šā pielikuma 2. tabulā.
2.tabula Nodarbība/klase Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība 2-6 2-6 2-6 2-6 4-8 4-8 4-8 4-8 4-8 Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 2-6 Individuālās/grupu nodarbības 0-6 0-6 0-6 0-6 0-8 0-8 0-8 0-8 0-8 Maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā 12 12 12 12 14 14 14 14 14 23. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā norādīts šā pielikuma 3. tabulā.

3.tabula Klase Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās/grupu nodarbības 6 6 6 6 8 8 8 8 8 24. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:

24.1. nodarbības darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram, šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;

24.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai, viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu dzīvesveidu;

24.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādējādi ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.

V. Mācību vides raksturojums 25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

27.Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

27.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

27.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

27.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

27.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

27.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

27.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

27.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

27.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

28.Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
29.Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
30.Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 31. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

32.Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
33.Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās korekcijas nodarbību plānam.
34.Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.
35.Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
36.Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē - 10 skolēni, minimālais skolēnu skaits vienā klasē - seši skolēni. Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, klases apvieno.
37.Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4. tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām.
4.tabula Amats Skolēnu skaits līdz 24 25 un vairāk 1. Direktors 1 2. Direktora vietnieks izglītības jomā 0,5 1 3. Izglītības psihologs 0,5 1 4. Sporta organizators 0,5 5. Bibliotekārs 0,2 0,25 6. Sociālais pedagogs Izzina skolēna problēmu loku.

Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai.

Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to.

Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi.

Reizi mēnesī 30-40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru skolēnu 7. Internāta skolotājs Skolēnu skaits internāta grupā no 6 līdz 10.

Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu.

Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu - pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde 8. Speciālais pedagogs Ja iestādē ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām "

6.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "14. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs (izglītības programmas kodi 21015111, 21015121, 21015211, 21015221, 21015311, 21015321, 21015411, 21015421, 21015511, 21015521, 21015611, 21015621, 21015711, 21015721) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
2.Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar speciālajām vajadzībām.
3.Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:

3.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;

3.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve;

3.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.

II. Izglītības saturs 4. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 5. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

6.Skolēnus speciālās izglītības programmās uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda2 624 (18) 490 (14) 315 (9) 1.2. svešvaloda 1, svešvaloda 23 208 (6) 385 (11) 525 (15) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 174 (5) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 208 (6) 210 (6) 105 (3) 3.3. literatūra 140 (4) 210 (6) 3.4. teātra māksla 35 (1) 35 (1) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 210 (6) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība4 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.

3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.

4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 mazākumtautību izglītības programmā 2. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra 520 (15) 525 (15) 525 (15) 1.2. svešvalodas 174 (5) 245 (7) 315 (9) 1.3. mazākumtautības valoda un literatūra 312 (9) 315 (9) 315 (9) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 2.2. sociālās zinības un vēsture 245 (7) 2.3.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.2. mūzika 104 (3) 105 (3) 105 (3) 3.3. teātra māksla 70 (2) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 4.2. ķīmija 140 (4) 4.3. fizika 140 (4) 4.4. bioloģija 210 (6) 4.5. ģeogrāfija 140 (4) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 416 (12) 560 (16) 525 (15) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 173 (5) 140 (4) 140 (4) 6.2. datorika 105 (3) 175 (5) 6.3. inženierzinības 35 (1) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

8.Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9.Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
10.Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.
11.Izglītības programma katrai speciālo vajadzību grupai tiek īstenota atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam ilgumam.
12.Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.
13.Mazākumtautību izglītības iestādes pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei:

13.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

13.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā un 7.-9. klasē - ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

14.Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
15.Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālajām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
16.Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
17.Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
18.Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

18.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

18.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats - vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

18.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

18.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

19.Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
20.Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.
21.Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
22.Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna speciālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 3.-9. tabulā norādīto nodarbību skaitu.

Nodarbību skaits skolēniem ar redzes traucējumiem 3. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 6 5 5 5 6 6 5 4 4 Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības orientēšanās, mobilitātes un redzes attīstīšanā 6 5 5 5 4 4 4 3 3 Kopā 12 10 10 10 10 10 9 7 7 Nodarbību skaits skolēniem ar dzirdes traucējumiem 4. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai 18 18 18 18 8 6 6 6 6 Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 4 5 5 3 3 3 3 3 3 Kopā 22 23 23 21 11 9 9 9 9 Nodarbību skaits skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem 5. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 12 12 14 14 15 15 15 14 14 Nodarbību skaits skolēniem ar somatiskām saslimšanām 6. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 5 5 5 5 4 4 3 3 4 Nodarbību skaits skolēniem ar valodas traucējumiem 7. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 12 12 12 12 10 8 8 8 8 Nodarbību skaits skolēniem ar mācīšanās traucējumiem 8. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 8 8 8 8 5 5 3 3 2 Nodarbību skaits skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem 9. tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 5 6 6 6 6 6 2 2 2 23. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar speciālajām vajadzībām nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.

24.Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums 25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 26. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

27.Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

27.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

27.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

27.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

27.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

27.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

27.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

27.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

27.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

28.Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
29.Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 30. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

31.Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

31.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

31.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

31.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

32.Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.
33.Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
34.Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
7.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "15. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs (izglītības programmas kodi 21015811, 21015821) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns savu spēju robežās varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
2.Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
3.Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:

3.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;

3.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve;

3.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.

II. Izglītības saturs 4. Speciālās pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.

5.Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 6. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

7.Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 8. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

9.Izglītības programmas īstenošana skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paredzēta deviņiem gadiem.
10.Vispārējās izglītības klasē iekļautajiem skolēniem izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, lai tos iekļautu kopējā mācību procesā.
11.Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1 1. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7.-9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda 624 (18) 490 (14) 315 (9) 1.2. svešvaloda 174 (5) 210 (6) 210 (6) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 105 (3) 2.2.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 208 (6) 210 (6) 210 (6) 3.2. mūzika 138 (4) 105 (3) 105 (3) 3.3. literatūra 175 (5) 210 (6) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 210 (6) 4.2. ģeogrāfija 210 (6) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 451 (13) 455 (13) 490 (14) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 208 (6) 560 (16) 805 (23) 6.2. datorika 105 (3) 105 (3) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā mazākumtautību izglītības programmās1 2. tabula Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets 1.-3. klase 4.-6. klase 7. -9. klase 1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra 350 (10) 420 (12) 420 (12) 1.2. svešvaloda 174 (5) 210 (6) 210 (6) 1.3. mazākumtautības valoda un literatūra 312 (9) 315 (9) 315 (9) 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma 2.1. sociālās zinības 104 (3) 105 (3) 105 (3) 2.2.

Latvijas un pasaules vēsture 210 (6) 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla 208 (6) 210 (6) 105 (3) 3.2. mūzika 104 (3) 105 (3) 105 (3) 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības 208 (6) 210 (6) 210 (6) 4.2. ģeogrāfija 210 (6) 5.

Matemātikas mācību joma matemātika 451 (13) 455 (13) 490 (14) 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas 208 (6) 490 (14) 770 (20) 6.2. datorika 105 (3) 105 (3) 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība2 278 (8) 315 (9) 315 (9) Piezīmes.

1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.

2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

12.Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
13.Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
14.Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.
15.Mazākumtautību izglītības programmās izglītības iestāde pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei:

15.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

15.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

15.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.-6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, kā arī mācību priekšmetus, kas 7.-9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli.

16.Mācību priekšmetu Dabaszinības un Dizains un tehnoloģijas saturā integrēti iekļauj mācību priekšmetu Fizika, Ķīmija un Bioloģija atsevišķus tematus ar atvieglotu mācību saturu.
17.Apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.
18.Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
19.Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

19.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

19.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats - vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

19.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

19.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

20.Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
21.Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.
22.Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
23.Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēnu individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 3. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
3.tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 6 6 6 6 5 5 2 2 2 24. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.

25.Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums 26. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 27. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi un vērtējuma izteikšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

28.Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

28.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

28.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

28.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

28.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

28.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

28.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

28.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

28.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

29.Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
30.Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 31. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

32.Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

32.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

32.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

32.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

33.Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.
34.Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
35.Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot skolēnus atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."
8.pielikums Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 550 "16. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs (izglītības programmas kodi 21015911, 21015921) I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēnam iespēju apgūt pamatprasmes atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim, nodrošinot attīstības traucējuma korekciju un kompensēšanu vai nodrošinot veselības saglabāšanu, lai skolēns varētu iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu personību.
2.Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
3.Izglītības programma paredz katram skolēnam individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu.
4.Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:

4.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;

4.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve;

4.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.

II. Izglītības saturs 5. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.

6.Mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību 7. Skolēnu uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

8.Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns (tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem) 9. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

10.Izglītības programmas īstenošana skolēniem paredzēta deviņiem gadiem. Atkarībā no skolēna veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmas īstenošana var ilgt līdz 12 gadiem.
11.Izvērtējot skolēna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, skolēnam tiek veidots individuāls izglītības programmas apguves plāns, par pamatu ņemot vienu no šādiem diviem izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:
1.variants Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valodu mācību joma latviešu valoda X X X X X X X X X 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma sociālās zinības X X X X X X X X X 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla X X X X X X X X X 3.2. mūzika X X X X X X X X X 3.3. literatūra X X X X X X 4.

Dabaszinātņu mācību joma dabaszinības X X X X X X 5.

Matemātikas mācību joma matemātika X X X X X X X X X 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas X X X X X X X X X 6.2. datorika X X X 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība X X X X X X X X X Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 2. variants Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) X X X X X X X X X 2.

Sociālās zinības (sociālās iemaņas) X X X X X X X X X 3.

Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) X X X X X X X X X 4.

Sports un veselība (kustību attīstīšana) X X X X X X X X X Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 12. Mazākumtautību izglītības programmās, izvērtējot skolēna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, skolēnam tiek veidots individuāls izglītības programmas apguves plāns, par pamatu ņemot vienu no šādiem diviem mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:

1.variants Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Valodu mācību joma 1.1. latviešu valoda un literatūra X X X X X X X X X 1.2. mazākumtautības valoda un literatūra X X X X X X X X X 2.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma sociālās zinības X X X X X X X X X 3.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma 3.1. vizuālā māksla X X X X X X X X X 3.2. mūzika X X X X X X X X X 4.

Dabaszinātņu mācību joma 4.1. dabaszinības X X X X X 5.

Matemātikas mācību joma matemātika X X X X X X X X X 6.

Tehnoloģiju mācību joma 6.1. dizains un tehnoloģijas X X X X X X X X X 6.2. datorika X X X 7.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sports un veselība X X X X X X X X X Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 2. variants Nr. p. k.

Mācību joma un mācību priekšmets Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) X X X X X X X X X 2.

Sociālās zinības (sociālās iemaņas) X X X X X X X X X 3.

Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) X X X X X X X X X 4.

Sports un veselība (kustību attīstīšana) X X X X X X X X X Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā 22 23 24 26 28 30 32 34 34 13. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāns pielāgojams katra skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim. Stundu skaits nedēļā individuālajā plānā var būt mazāks par mācību priekšmetu un stundu plānā maksimāli pieļaujamo.

14.Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
15.Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

15.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši skolēnu mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

15.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats - vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

15.3. individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

15.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

16.Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.
17.Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
18.Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
19.Izglītības iestāde skolēnam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
1.tabula Nodarbība Klase 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības 8 8 8 8 8 8 7 7 7 20. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros.

21.Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums 22. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 23. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi un vērtēšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

Skolēna mācību snieguma vērtējumu izsaka šo noteikumu 9. pielikumā minētajos apguves līmeņos.

24.Skolēni ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.
25.Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

25.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

25.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

25.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

25.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

25.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

25.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

25.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

25.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

26.Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu un izglītības iestādē izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
27.Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums 28. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

29.Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

29.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

29.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

29.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

30.Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo atbalsta nodarbību skaitam.
31.Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
32.Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot skolēnus atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.