📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 206-99 “Koka konstrukciju projektēšanas normas”
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra noteikumus Nr. 793 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 206-14 "Koka būvkonstrukciju projektēšana"".
Ministru kabineta noteikumi Nr.140
Rīgā 1999.gada 13.aprīlī (prot. Nr.21 1. §)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 206-99 “Koka konstrukciju projektēšanas normas”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Šie noteikumi apstiprina pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 206-99 “Koka konstrukciju projektēšanas normas”.
2
2. Ar 1999.gada 1.jūliju Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP II-25-80 “Koka konstrukcijas. Projektēšanas normas” , ko ar 1980.gada 18.decembra lēmumu Nr.198 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.
3
3. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 1999.gada 30.jūnijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 206-99 “Koka konstrukciju projektēšanas normas” nav obligāta.
4
4. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 “Projektēšanas pamatprincipi” apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumi un drošuma un slodžu kombināciju koeficienti jāpiemēro saskaņā ar SNiP 2.01.07-85 “Slodzes un iedarbības”.
5
4.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par būvklimatoloģiju (turpmāk – LBN 003-01).
6
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
4.2 Ekonomikas ministrija:
4.21. sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām koordinē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā un tulkojumu latviešu valodā;
4.22. iesniedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot Latvijas būvnormatīva LBN 206-99 “Koka konstrukciju projektēšanas normas” izpildei.
7
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
5. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587.)
8
6. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587.)
9
7. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.jūliju.
10
Ministru prezidents V.Krištopans
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
199 9.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.140
Latvijas būvnormatīvs LBN 206-99 “Koka konstrukciju projektēšanas normas”
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šis būvnormatīvs attiecas uz koka konstrukcijām jaunceļamās un rekonstruējamās ēkās un būvēs, kā arī elektropārvades gaisa līniju balstu koka konstrukcijām. Šis būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju un tiltu koka konstrukcijām.
11
2. Koka konstrukcijām jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem tehniskajiem parametriem attiecībā uz konstrukciju aizsardzību no uguns, mitruma, bioloģiskās bojāšanas un korozijas (ja paredzēts konstrukcijas ekspluatēt agresīvā vidē), lai nodrošinātu koka konstrukciju un būvju ilgizturību atbilstoši paredzētajam to kalpošanas laikam.
12
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
3. Koka konstrukcijas aprēķina pēc robežstāvokļu metodes, un tās atbilst nestspējas — stiprības, izturības un noturības (pirmā robežstāvokļu grupa) — un deformāciju (otrā robežstāvokļu grupa) aprēķina nosacījumiem, ievērojot slodzes darbības raksturu un ilgumu.
13
4. Koka konstrukcijas projektē, ievērojot to izgatavošanas, ekspluatācijas un transportēšanas apstākļus, kā arī to montāžu no atsevišķiem elementiem un apkopu blokiem.
14
5. Koka konstrukcijas drīkst lietot ar nosacījumu, ka pastāvīgi vai ilgstoši periodiski mainīga apkārtējā gaisa temperatūra nepārsniedz 50 °C, ja konstrukcija izgatavota no nelīmētas koksnes, un 35 °C, ja konstrukcija izgatavota no līmētas koksnes.
15
5.1 Gaisa mitruma rādītājus telpās un konstrukcijās nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku (LBN 002-01).
16
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
5.2 Šī būvnormatīva izpildei piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
17
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
5.3 Ja koka konstrukcijas tiek projektētas atbilstoši šī būvnormatīva 5.2 punktam, sniega un vēja slodžu vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamajiem standartiem.
18
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
5.4 Ja kādam šī būvnormatīva 5.2 punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.
19
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.587 redakcijā)
6. Koka konstrukciju darba rasējumos norāda koka sugu, koksnes šķiru (norāda standartu, kuram atbilst koksnes šķira, un tās atbilstību 3.tabulā dotajiem lielumiem) un papildu prasības atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam. Ja konstrukcija izgatavota no līmētas koksnes, darba rasējumos norāda arī tehniskās prasības līmei.
20
II. Materiāli
7. Koka konstrukciju izgatavošanai izmanto galvenokārt skujkoku koksni (priedes un egles). Lapkokus ar cietu koksni izmanto tapām, paliktņiem un citām svarīgām detaļām.
Piezīme.
Elektropārvades gaisa līniju balstu koka konstrukcijām izmanto priedes un lapegles koksni. Egles un dižegles koksni var lietot balstiem elektropārvades līnijās ar 35 kV un zemāku spriegumu, izņemot zemē iedziļinātu stabu elementus un uzgaļus, kā arī šķērskokus (traversas).
21
8. Koka konstrukciju nesošo elementu koksnes kvalitātei jāatbilst šī būvnormatīva 1.pielikumam un šādiem nosacījumiem:
8.1. koksnes pretestība nedrīkst būt mazāka par normatīvo pretestības vērtību R k atbilstoši šī būvnormatīva 2.pielikumam;
8.2. atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem — gaisa mitruma un temperatūras — koksnes mitrums konstrukciju elementos nedrīkst pārsniegt 1.tabulā noteiktās robežvērtības.
22
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587)
1.tabulaKonstrukciju ekspluatācijas apstākļu klasesKonstrukciju ekspluatācijas apstākļu raksturojumsKoksnes maksimālais mitrums konstrukcijās(procentos)līmētai koksneinelīmētai koksnei1234Apkurināmās telpās ar temperatūru līdz 35 °C un relatīvo gaisa mitrumu:A1līdz 60 %920A2virs 60 līdz 75 %1220A3virs 75 līdz 95 %1520 Neapkurināmās telpāsar relatīvo gaisa mitrumu:B1līdz 75 %1225B2virs 75 %1525Ārpus telpām, ja relatīvais gaisa mitrums:C1līdz 75 %1225C2virs 75 %1525Ēku un būvju konstrukcijās:D1kuras ir saskarē ar grunti vai atrodas gruntī-25D2kuras tiek pastāvīgi samitrinātas-nav ierobežotsD3kuras atrodas ūdenī-nav ierobežotsPiezīmes.1. Ekspluatācijas apstākļu klasē A1 atļauts lietot koka konstrukcijas no līmētas koksnes, ja gaisa relatīvais mitrums nav mazāks par 45 %.2. Ekspluatācijas apstākļu klasē C1 atļauts lietot koka konstrukcijas no nelīmētas koksnes ar mitrumu līdz 40 %, ja koksne ir aizsargāta pret trupi un ja koksnes izžūšana nepalielina mezglu padevīgumu vai neizraisa to sabrukumu.
9. Tapu, ieliktņu un citu detaļu koksnei jābūt tikai ar taisnām šķiedrām, bez zariem, koksnes vainām un citiem defektiem, un koksnes mitrums nedrīkst pārsniegt 12 %. Detaļas, kuras izgatavotas no koksnes sugām, kas ir neizturīgas pret trupi (piemēram, bērzs, dižskābardis, kļava), antiseptizē pilnīgi (visā šķērsgriezumā).
23
10. Aprēķinot konstrukciju elementus no apaļkoka, ņem vērā tā raukumu pa garumu, kas visām koku sugām ir 0,8 cm uz 1 m, izņemot lapegli, kurai raukums ir 1 cm uz 1 m.
24
11. Koka konstrukciju pašmasu nosaka, ņemot koksnes un būvsaplākšņu tilpummasu saskaņā ar 3.pielikumu.
25
12. Sintētiskās līmes tipu koksnes un būvsaplākšņu līmēšanai izvēlas pēc 2.tabulas.
26
2.tabulaSalīmējamie materiāli un ekspluatācijas apstākļu klases (saskaņā ar 1.tabulu)Līmes tips121. Koks ar koku un koks ar būvsaplāksni - visās ekspluatācijas apstākļu klasēs, izņemot D1, D2 un D3rezorcīna un fenolrezorcīna līme2. Koks ar koku un koks ar būvsaplāksni - visās ekspluatācijas apstākļu klasēs, izņemot A1, D1, D2 un D3alkilrezorcīna un fenola līme3. Koks ar koku un koks ar būvsaplāksni - ekspluatācijas apstākļu klasēs A2 un B1karbamīdmelamīna līme4. Koks ar koku un koks ar būvsaplāksni - ekspluatācijas apstākļu klasē A2karbamīda līmePiezīme.Atļauts lietot arī citas ūdensizturīgas līmes, ja tās nodrošina koka konstrukciju un būvju ilgizturību atbilstoši paredzētajam kalpošanas laikam.
13. Līmētām konstrukcijām lieto būvsaplākšņus, kuri salīmēti ar ūdensizturīgu fenolformaldehīda līmi, kā arī bakelizētos būvsaplākšņus, ja tie atbilst šī būvnormatīva 1.pielikumā noteiktajām prasībām. Atļauts lietot arī citas ūdensizturīgas līmes, ja tās nodrošina būvsaplākšņu ilgizturību atbilstoši paredzētajam kalpošanas laikam.
27
14. Koka konstrukciju tērauda elementu materiālus ņem saskaņā ar būvnormatīvu LBN 204 "Tērauda konstrukciju projektēšanas normas" un LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas".
28
15. Konstrukcijās, kuras ekspluatē tēraudam agresīvā vidē, elementu savienojumos izmanto alumīnija sakausējumus, stiklplastu, kārtaino koksnes plastikātu, kā arī elementus, kas izgatavoti no lapkokiem, kuriem ir cieta koksne.
29
III. Materiālu raksturlielumu aprēķina vērtības
16. Priedes (izņemot Veimuta priedi), egles, Eiropas un Japānas lapegles koksnes aprēķina pretestības vērtības dotas 3.tabulā.
30
3.tabulaSpriegumstāvoklis un elementa raksturojumsApzīmējumsAprēķina pretestības vērtības (MPa) koksnes šķirām1.šķira2.šķira3.šķira123451. Spiede un virsmas spiede šķiedru garenvirzienā un liece:1.1. taisnstūra šķērsgriezuma elementi ar augstumu līdz 50 cm (izņemot tabulas 1.2. un 1.3.apakšpunktā minētos)Rc,0,d; Rloc,0,d Rm,d14138,51.2. taisnstūra šķērsgriezuma elementi ar platumu 11 - 13 cm un augstumu 11 - 50 cmRc,0,d; Rloc,0,d Rm,d1514101.3. taisnstūra šķērsgriezuma elementi ar platumu, kas ir lielāks par 13 cm un augstumu 13 - 50 cmRc,0,d; Rloc,0,d;Rm,d1615111.4. elementi no apaļkokiem bez vājinājuma aprēķina šķērsgriezumāRc,0,d; Rloc,0,d Rm,d-16102. Stiepe šķiedru garenvirzienā:2.1. viengabala elementiRt,0,d107-2.2. līmētie elementiRt,0,d129-3. Spiede un virsmas spiede šķērsām šķiedrām visā elementa laukumāRc,90,d1,81,81,84. Virsmas spiede šķērsām šķiedrām (uz laukuma daļu):4.1. konstrukciju balstmezglos, gala iesējumos un elementu sadursavienojumosRloc,90,d3334.2. zem bultskrūvju paplāksnēm, ja spēka virziens ar šķiedrām veido no 60° līdz 90° leņķiRloc,90,d4445. Skalde šķiedru garenvirzienā:5.1. liektos viengabala elementosRv,d1,81,61,65.2. liektos līmētos elementosRv,d1,61,51,55.3. gala iesējumosRv,d2,42,12,15.4. līmētos savienojumos (vietējā)Rv,d2,12,12,16. Skalde šķērsām šķiedrām:6.1. viengabala elementu savienojumosRv,90,d10,80,66.2. līmētu elementu savienojumosRv,90,d0,70,70,67. Stiepe šķērsām šķiedrām līmētos elementosRt,90,d0,350,30,25Piezīmes.1. Koksnes aprēķina pretestības vērtību virsmas spiedē šķiedru šķērsvirzienā (ja nenoslogotais elementa garums ir lielāks par noslogotās daļas garumu un par elementa biezumu), izņemot tabulas 4.punktā noteiktos gadījumus, nosaka, izmantojot šādu formulu:Rloc,90,d = Rc,90,d [ 1 + 8 / ( lloc + 1,2 ) ] , kur (1)Rc,90,d - koksnes aprēķina pretestības vērtība spiedē un virsmas spiedē visā elementa laukumā šķiedru šķērsvirzienā pēc šīs tabulas 3.punkta;lloc - virsmas spiedes laukuma garums šķiedru garenvirzienā (centimetros).2. Koksnes aprēķina pretestības vērtību virsmas spiedē leņķī a pret šķiedru garenvirzienu nosaka, izmantojot šādu formulu:Rloc,a,d = Rloc,0,d / [ 1 + ( Rloc,0,d / Rloc,90,d - 1) sin3 a]. (2)3. Koksnes aprēķina pretestības vērtību skaldē leņķī a pret šķiedru garenvirzienu nosaka, izmantojot šādu formulu:Rv,a,d = Rv,d / [ 1 + ( Rv,d / Rv,90,d - 1) sin3 a]. (3)4. Būvlaukumā izgatavotām konstrukcijām koksnes aprēķina pretestības vērtību stiepē, kura noteikta saskaņā ar šīs tabulas 2.1.apakšpunktu, samazina par 30 %.5. Jumta klāju un latojuma 3.šķiras zāģmateriāliem aprēķina pretestības vērtību liecē ņem 13 MPa.6. Tabulā un šī būvnormatīva tekstā par koksnes šķiedru garenvirzienu uzskatāms virziens, kas orientēts paralēli koksnes šķiedrām, un par šķiedru šķērsvirzienu (šķērsām šķiedrām) - virziens, kas vērsts perpendikulāri koksnes šķiedrām.7. Tabulā un šī būvnormatīva tekstā aprēķina pretestība dota liektiem elementiem, kuru garenass orientēta paralēli šķiedru virzienam.8. Koksnes šķiras šajā tabulā noteiktas zāģmateriāliem atbilstoši GOST 8486-86 un apaļkokiem - atbilstoši GOST 9463-88. Var lietot arī zāģmateriālus, kuru kvalitāte noteikta pēc citiem standartiem, - tad aprēķina pretestību vērtības koksnes šķirām nosaka tā, lai to lietošana nodrošinātu aprēķināto koka konstrukciju un būvju ilgizturību atbilstoši paredzētajam kalpošanas laikam.
17. Aprēķina pretestības vērtību citām koku sugām nosaka, reizinot 3.tabulā minētos skaitliskos lielumus ar pārejas koeficientiem γc1, kas doti 4.tabulā.
31
4.tabulaKoku sugasKoeficients γc1 aprēķina pretestības vērtībāmstiepē, spiedē, virsmas spiedē šķiedru garenvirzienā un liecēRt,0,d, Rc,0,d, Rloc,0,d Rm,dspiedē, vietējā virsmas spiedē šķiedru šķērsvirzienāRc,90,d Rloc,90,dskaldē šķiedrugarenvirzienāRv,d12341. Skujkoki:1.1. lapegle (izņemot Eiropas un Japānas lapegli)1,21,211.2. Sibīrijas ciedrs0,90,90,91.3. Veimuta priede0,650,650,651.4. dižegle0,80,80,82. Lapkoki ar cietu koksni:2.1. ozols1,321,32.2. osis, kļava un skābardis1,321,62.3. akācija1,52,21,82.4. bērzs un dižskābardis1,11,61,32.5. goba un vīksna11,613. Lapkoki ar mīkstu koksni (alksnis, liepa, apse un vītols)0,810,8Piezīme.Ja elektropārvades gaisa līniju koka balstiem izmanto neantiseptizētu lapegli (ar mitrumu 25 % vai lielāku), 4.tabulā doto koeficientu γc1 reizina ar 0,85.
18. Trešajā tabulā dotās aprēķina pretestības vērtības reizina ar šādiem konstrukciju darbības apstākļu koeficientiem:
32
18.1. ar koeficientu γc2 (5.tabula), kas ievērtē konstrukciju ekspluatācijas apstākļu klasi (pēc gaisa mitruma un temperatūras);5.tabulaEkspluatācijas apstākļu klase(saskaņā ar 1.tabulu)Koeficientsγc2Ekspluatācijas apstākļu klase(saskaņā ar 1.tabulu)Koeficientsγc2A1, A2, B11C1, C2, D10,85A3, B20,9D2, D30,7518.2. ar koeficientu γc3, kas ir 1,0 vai 0,8, ja konstrukcijas pakļautas attiecīgi 35 °C vai 50 °C augstas temperatūras iedarbībai; temperatūras starpvērtībām koeficientu nosaka interpolējot;18.3. ar koeficientu γc4 = 0,8 konstrukcijām, kurās spriegumi no pastāvīgām un ilgstošas darbības mainīgām slodzēm pārsniedz 80 % no kopējā spriegumu lieluma, kas noteikts no visām slodzēm;18.4. ar koeficientu γc5 (6.tabula) konstrukcijām, uz kurām darbojas īslaicīgās slodzes (vēja, montāžas vai apledojuma slodzes), elektropārvades līniju vadu nostiepuma vai pārraušanas slodzes;6.tabulaSlodzesKoeficients γc5visiem koksnes pretestības veidiem, izņemot virsmas spiedi šķiedru šķērsvirzienāvirsmas spiedei šķiedru šķērsvirzienā1231. Vēja un montāžas slodzes (izņemot tabulas 2. un 3.punktā minētās)1,21,42. Elektropārvades gaisa līniju apledojuma, montāžas, vēja slodzes apledojuma laikā vai vadu nostiepuma slodzes temperatūrā, kas zemāka par gada vidējo temperatūru1,451,63. Elektropārvades gaisa līniju vadu un trošu pār-raušanas slodzes1,92,218.5. ar koeficientu γc6 (7.tabula) aprēķina pretestības vērtības liecē un spiedē šķiedru garenvirzienā liektām, ekscentriski spiestām, spiesti liektām un spiestām līmētām konstrukcijām un elementiem ar taisnstūrveida šķērsgriezumu, ja to augstums ir lielāks par 50 cm;7.tabulaŠķērsgriezuma augstums (cm)50 un mazāk607080100120 un vairākKoeficients γc610,960,930,900,850,818.6. ar koeficientu γc7 (8.tabula) aprēķina pretestības vērtības liecē, skaldē un spiedē šķiedru garenvirzienā, liektām, ekscentriski spiestām, spiesti liektām un spiestām konstrukcijām un elementiem atkarībā no salīmējamo kārtu biezuma;8.tabulaKārtas biezums (mm)19 un mazāk263342Koeficients γc71,11,0510,9518.7. ar koeficientu γc8 (9.tabula) aprēķina pretestības vērtības stiepē, spiedē un liecē liekti līmētām konstrukcijām un elementiem;9.tabulaSpriegumstāvoklisAprēķinapretestību apzīmējumsKoeficients γc8, ja attiecība ri / t ir150200250500 un vairākSpiede un lieceRm,d0,80,911StiepeRt,0,d0,60,70,81Piezīme.ri - dēļa liekuma rādiuss;t - dēļa biezums radiālā virzienā.18.8. ar koeficientu γc9 = 0,8 stieptiem elementiem ar vājinājumu aprēķina šķērsgriezumā un liektiem apaļkoka elementiem ar iecirtumiem aprēķina šķērsgriezumā;18.9. ar koeficientu γc10 = 0,9 elementiem, kuri dziļi (zem spiediena) piesūcināti ar antipirēniem. (Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587)
19. Būvsaplākšņa aprēķina pretestību vērtības dotas 10.tabulā. Būvsaplākšņa aprēķina pretestības vērtības reizina ar konstrukciju darbības apstākļu koeficientiem γc2, γc3, γc4, γc5, γc10 saskaņā ar šī būvnormatīva 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.9.apakšpunktu.
33
10.tabulaSaplākšņa veidsAprēķina pretestības vērtība (MPa)stiepē loksnes plaknēRp,t,0,dspiedē loksnes plaknēRp,c,0,dliecē perpendikulāri loksnes plakneiRp,m,dskalde loksnes plaknēRp,v,0,dcirpe perpen-dikulāri loksnes plakneiRp,v,90,d1234561. Ar fenolformaldehīda līmi līmēts mitrumizturīgs bērza būvsaplāksnis:1.1. no septiņām finierskaidas kārtām, 8 mm biezs un biezāks:1.1.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā1412160,861.1.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā98,56,50,861.1.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru garenvirzienu4,57-0,891.2. no piecām finierskaidas kārtām, 5 - 7 mm biezs:1.2.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā1413180,851.2.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā6730,861.2.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru garenvirzienu46-0,892. Ar fenolformaldehīda līmi līmēts, mitrumizturīgs lapegles būvsaplāksnis no septiņām finierskaidas kārtām, 8 mm biezs un biezāks:2.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā917180,652.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā7,513110,552.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru garenvirzienu35-0,77,53. Bakelizētais būvsa-plāksnis, 7 mm biezs un biezāks:3.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā3228331,8113.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā2423251,8123.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru garenvirzienu16,521-1,816Piezīme.Aprēķina pretestības vērtības virsmas spiedē un spiedē perpendikulāri loksnes plaknei ar fenolformaldehīda līmi līmētam bērza būvsaplāksnim ir Rp,loc,90,d = 4 MPa, bakelizētam būvsaplāksnim - Rp,c,90,d = Rp,loc,90,d = 8 MPa.
20. Aprēķina pretestību vērtības un elastības moduļa raksturīgos lielumus tēraudam un tā savienojumiem ņem saskaņā ar LBN 204 "Tērauda konstrukciju projektēšanas normas", bet stiegru tēraudam - saskaņā ar LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas". Aprēķina pretestības vērtību stiegru tērauda savilcēm, vājinātām ar vītni, reizina ar koeficientu γc = 0,8, bet savilcēm no cita būvtērauda ņem saskaņā ar LBN 204 "Tērauda konstrukciju projektēšanas normas" kā normālas precizitātes skrūvēm. Aprēķina pretestības vērtību dubultām savilcēm samazina, reizinot ar koeficentu γc = 0,85.
34
21. Koka konstrukciju otrās grupas robežstāvokļu aprēķinos:
35
21.1. koksnes elastības modulis šķiedru garenvirzienā E = 10000 MPa un šķiedru šķērsvirzienā E90 = 400 MPa;21.2. koksnes bīdes modulis, kas raksturo leņķa izmaiņu starp asīm, kuras vērstas šķiedru garenvirzienā un perpendikulāri koksnes šķiedru virzienam, G0,90 = 500 MPa;21.3. koksnes Puasona koeficients, kas raksturo izmēra izmaiņu perpendikulāri šķiedrām, ja pielikts normālspriegums koksnes šķiedru garenvirzienā, ir n90,0 = 0,5. Puasona koeficients, kas raksturo izmēru izmaiņu koksnes šķiedru garenvirzienā, ja pielikts normālspriegums perpendikulāri šķiedrām, ir n0,90 = 0,02;21.4. būvsaplākšņa elastības modulis Ep, bīdes modulis Gp, Puasona koeficients np loksnes plaknē otrās grupas robežstāvokļu aprēķinos atbilst 11.tabulai;11.tabulaSaplākšņa veidsElastības modulis Ep (MPaBīdes modulis Gp (MPa)Puasonakoefi-cients np1. Ar fenolformaldehīda līmi līmēts mitrumizturīgs bērza septiņkārtu un pieckārtu būvsaplāksnis:1.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā90007500,0851.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā60007500,0651.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru virzienu250030000,62. Ar fenolformaldehīda līmi līmēts mitrumizturīgs lapegles septiņkārtu būvsaplāksnis:2.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā700080000,072.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā55008000,062.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru virzienu200022000,63. Bakelizētais būvsaplāksnis:3.1. ārējo kārtu šķiedru garenvirzienā1200010000,0853.2. ārējo kārtu šķiedru šķērsvirzienā850010000,0653.3. 45° leņķī pret ārējo kārtu šķiedru virzienu350040000,7Piezīme.np - Puasona koeficients, kas raksturo izmēru izmaiņu būvsaplākšņa loksnes plaknē perpendikulāri elastības moduļa Ep noteikšanas virzienam.21.5. elastības modulis koksnes un būvsaplākšņa konstrukciju (izņemot elektropārvades līniju balstus) noturības aprēķinos un aprēķinos pēc deformētās shēmas ir: koksnei Edef = 300Rc,0,d, kur Rc,0,d atbilst 3.tabulai; būvsaplāksnim Ep,def = 250Rp,c,o,d, kur Rp,c,o,d atbilst 10.tabulai. Bīdes moduļi, kas raksturo leņķa izmaiņu starp šķiedru garenvirzienu un šķērsvirzienu, ir: koksnei G0,90,def = 0,05Edef, būvsaplāksnim Gp,def = Gp Ep,def / Ep, kur Ep un Gp atbilst 11.tabulai;21.6. koksnes un būvsaplākšņa elastības un bīdes moduļus reizina ar darbības apstākļu koeficientiem γc2, γc3 un γc4 (18.punkts), ja konstrukciju ekspluatācijas laikā ietekmē paaugstināta temperatūra, kā arī vienlaikus pastāvīga un mainīga ilgstošā slodze.
IV. Koka konstrukciju elementu aprēķins pēc nestspējas robežstāvokļiem
(pirmā robežstāvokļu grupa)
4.1. Centriski stieptu un centriski spiestu elementu aprēķins
22. Centriski stieptus elementus aprēķina saskaņā ar šādu stiprības nosacījumu:
Nd / Anet ≤ Rt,0,d γc,i , kur (4)
Nd aprēķina spēks šķiedru garenvirzienā;
Anet elementa šķērsgriezuma neto laukums;
Rt,0,d koksnes aprēķina pretestība stiepē šķiedru garenvirzienā;
γc,i attiecīgie darbības apstākļu koeficienti (17. un 18.punkts), kur indekss i = 1, 2, .., 10.
Aprēķinot elementa šķērsgriezuma neto laukumu Anet, pieņem, ka visi vājinājumi, kas elementā izvietoti 200 mm garā posmā, ir savietoti vienā šķēlumā.
36
23. Centriski spiestus viengabala elementus pārbauda
37
23.1. pēc stiprības nosacījuma:Nd / Anet ≤ Rc,o,d γc,i ; (5)23.2. pēc noturības nosacījuma:Nd / (φ Ad ) ≤ Rc,o,d γc,i , kur (6)φ- garenlieces (ļodzes) koeficients, kuru nosaka saskaņā ar 24.punktu;Rc,o,d - koksnes aprēķina pretestība spiedē šķiedru garenvirzienā;Ad - elementa šķērsgriezuma aprēķina laukums;23.3. elementa šķērsgriezuma aprēķina laukums ir:23.3.1. vienāds ar elementa šķērsgriezuma bruto laukumu, ja nav vājinājumu vai ja tie neskar elementa šķautnes un to laukums nepārsniedz 25 % no šķērsgriezuma bruto laukuma (1.a zīmējums);23.3.2. vienāds ar elementa šķērsgriezuma neto laukuma četrām trešdaļām (Ad = 4/3 Anet), ja vājinājumi neskar elementa šķautnes, bet to laukums pārsniedz 25 % no šķērsgriezuma bruto laukuma;23.3.3. vienāds ar elementa šķērsgriezuma neto laukumu, ja vājinājumi ir simetriski un skar elementa šķautnes (1.b zīmējums).1.zīmējumsSpiesti elementi ar simetriski vājinātu šķērsgriezumua - vājinājums neskar elementa šķautnes; b - vājinājums skar elementa šķautnes
24. Garenlieces koeficientu φ nosaka:
24.1. ja elementa lokanums λ ≤ 70,
φ = 1 - kφ1 (λ / 100)2 ;(7)
24.2. ja elementa lokanums λ > 70,
φ = kφ2 / λ2 .(8)
Piezīmes.
1. Koksnei kφ1 = 0,8 un kφ2 = 3000.
2. Saplāksnim kφ1 = 1 un kφ2 = 2500.
38
25. Viengabala elementu lokanumu (lokāmību) aprēķina:
λ = lef / i, kur (9)
lef - elementa aprēķina garums;
i - inerces rādiuss pret elementa šķērsgriezuma bruto laukuma galvenajām asīm (x vai y).
39
26. Elementa aprēķina garumu lef nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4.4.apakšnodaļu.
40
27. Saliktiem elementiem (2.zīmējums), kuru kārtas sasaistītas padevīgi un kuri balstīti pa visu šķērsgriezumu, stiprības un noturības aprēķinu veic, izmantojot formulas (5) un (6), kur Anet un Ad nosaka kā visu kārtu summāro laukumu. Saliktu elementu lokanumu λ nosaka, ievērojot kārtu saistījuma padevīgumu:
41
λy - saliktā elementa lokanums pret y asi, kas aprēķināts pēc saliktā elementa aprēķina garuma lef, neievērojot saistījuma padevīgumu;λ1 - saliktā elementa atsevišķās kārtas lokanums pret pašas simetrijas asi, kas paralēla y asij (2.zīmējums);μy - saliktā elementa lokanuma redukcijas koeficients, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:b un h - saliktā elementa šķērsgriezuma laukuma platums un augstums centimetros;lef - saliktā elementa aprēķina garums metros;nsp - nobīdes plakņu (šuvju) skaits saliktajā elementā, pa kurām notiek (ir iespējama) blakus esošo kārtu savstarpējā nobīde;nj - saišu (tapu, naglu) skaits vienā šuvē uz vienu elementa metru (ja to skaits dažādām šuvēm ir dažāds, pieņem vidējo skaitu visām šuvēm);kj - saites padevīguma koeficients, kuru aprēķina, izmantojot 12.tabulā dotās formulas.2.zīmējumsSalikta šķērsgriezuma elementia, b - visas kārtas ir vienmērīgi noslogotas; c, d - daļa kārtu nav atbalstītas12.tabulaSaišu veidsKoeficients kjcentriska spiedespiesti liekts1231. Naglas1 / (10d2)1 / (5d2)2. Cilindriskas tērauda tapas:2.1. tapu diametrs ir mazāks vai vienāds ar 1/7 no savienojamo kārtu biezuma1 / (5d2)1 / (2,5 d2)2.2. tapu diametrs ir lielāks par 1/7 no savienojamo kārtu biezuma1,5 / (td)3 / (td)3. Cilindriskas ozola tapas1/d21,5/d24. Plakanas ozola tapas-1,4 / (tfd bfd)5. Līme00Piezīmes.1. Naglu un tapu diametrs d, elementu kārtu biezums t, plakano tapu platums bfd un biezums tfd mērāms centimetros.2. Koeficienta kj vērtību savienojumos, kas sasaistīti ar cilindriskām tērauda tapām, nosaka pēc plānākās savienojamās kārtas biezuma t.3. Nosakot koeficientu kj, naglu diametrs nedrīkst pārsniegt 1/10 no plānākās savienojamās kārtas biezuma.4. Nosakot koeficientu kj, ozola cilindrisko tapu diametrs nedrīkst pārsniegt 1/4 no plānākās savienojamās kārtas biezuma.27.1. saliktos elementos kārtu saistījuma vietas (saites) izvieto vienmērīgi visā elementa garumā;27.2. taisnos, locīklveidīgi balstītos elementos atļauts to garuma vidējās ceturtdaļās izvietot uz pusi mazāk saišu nekā malējos posmos. Šādā gadījumā formulā (11) nj atbilst saišu skaitam elementa garuma malējās ceturtdaļās;27.3. ja naglu iespīlēto galu aprēķina garums ir mazāks par 4 d, tad tiem tuvākās starpkārtu nobīdes plaknes aprēķinā neņem vērā;27.4. saliktu elementu lokanumu, kas noteikts, izmantojot formulu (10), pieņem ne lielāku par atsevišķu kārtu kopējo lokanumu λ, kas aprēķināts, izmantojot šādu formulu:ΣIbr,i - atsevišķo kārtu šķērsgriezuma bruto laukumu inerces momentu summa, kuri noteikti pret kārtu asīm, kuras paralēlas y asij (2.zīmējums);Abr - elementa šķērsgriezuma bruto laukums;lef - elementa aprēķina garums;27.5. ja saliktu elementu kārtām ir dažāds šķērsgriezums, tad atsevišķas kārtas lokanums λ1 formulā (10) ir:27.6. kārtas aprēķina garumu l1 nosaka saskaņā ar 2.zīmējumu;27.7. saliktu elementu lokanumu pret asi, kas iet caur visu kārtu šķērsgriezuma laukumu smagumcentriem (x ass), ja visas kārtas ir vienmērīgi noslogotas (2.a un 2.b zīmējums), nosaka kā viengabala elementiem;27.8. ja saliktu elementu kārtas ir noslogotas nevienmērīgi, ievēro šī būvnormatīva 28.punktā minētos nosacījumus.
28. Saliktus elementus, kuru kārtas saistītas padevīgi un daļa no tām galos nav atbalstīta (2.c un 2.d zīmējums), aprēķina, izmantojot formulas (5) un (6), ievērojot šādus nosacījumus:
28.1. elementu šķērsgriezuma laukumus Anet un Ad aprēķina tikai pēc atbalstīto kārtu šķērsgriezuma laukumiem;
28.2. elementu lokanumu pret y asi (2.zīmējums) nosaka, izmantojot formulu (10), un, aprēķinot šķērsgriezuma laukuma inerces momentu, ievērtē visas kārtas;
28.3. elementu lokanumu pret x asi (2.zīmējums) nosaka, izmantojot formulu (9), kur šķērsgriezuma laukuma inerces moments ir visu atbalstīto kārtu un puses neatbalstīto kārtu inerces momentu summa.
42
29. Centriski spiestam elementam, kam šķērsgriezums mainās pa augstumu, aprēķinu veic saskaņā ar noturības nosacījumu:
Nd / (φ Amax kst,N) ≤ Rc γc,i , kur (14)
Amax - elementa šķērsgriezuma bruto laukums ar maksimāliem izmēriem;
kst,N - koeficients, ar kuru ievērtē elementa šķērsgriezuma laukuma mainīgumu un kuru nosaka pēc šī būvnormatīva 4.pielikuma 1.tabulas (elementiem ar nemainīgu šķērsgriezuma laukumu kst,N = 1);
φ - garenlieces koeficientu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 24.punktu lokanumam, kurš atbilst elementa šķērsgriezuma laukumam ar maksimāliem izmēriem.
43
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587)
4.2. Liektu elementu aprēķins
30. Koka elementu lieces pretestību pēc normālspriegumiem, ja elementu noturība darbības plaknē ir nodrošināta (34. un 35.punkts), aprēķina šādi:
44
Md / Wd ≤ Rm,d γc,i, kur (15)Md - lieces momenta aprēķina vērtība;Rm,d - koksnes aprēķina pretestība liecē;Wd - elementa šķērsgriezuma laukuma pretestības momenta aprēķina vērtība. Viengabala elementiem Wd = Wnet; saliktiem elementiem, kuru kārtas sasaistītas padevīgi un attiecīgajā slogojumā iespējama to savstarpēja nobīde, pretestības momenta aprēķina vērtību nosaka kā šķērsgriezuma neto laukuma pretestības momenta Wnet reizinājumu ar saišu padevīguma koeficientu kw; koeficienta kw vērtība elementiem, kuri sastāv no vienādām kārtām, dota 13.tabulā. Aprēķinot Wnet, visus vājinājumus, kas izvietoti aprēķina lieces momenta darbības zonā 200 mm garā posmā, uzskata par savietotiem vienā šķēlumā.13.tabulaKoeficientiKārtu skaits elementāKoeficientu vērtības saliktu liektu elementu aprēķinam, ja to laidums ir (m)2469 un vairākkw20,70,850,90,930,60,80,850,9100,40,70,80,85kst20,450,650,750,830,250,50,60,7100,070,20,30,4Piezīmes.1. Laiduma un kārtu skaita starpvērtībām koeficientus nosaka interpolējot.2. Koeficienta kst lietojums noteikts šī būvnormatīva 58.punktā.(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587)
31. Liektu elementu skaldes pretestību aprēķina:
Qd Sbr / ( Ibr d ) ≤ Rv,d, γc,i , kur (16)
Qd - šķērsspēka aprēķina vērtība;
Sbr - elementa šķērsgriezuma daļas bruto laukuma, kas atrodas vienā pusē no nobīdes plaknes, statiskais moments pret neitrālo asi;
Ibr - elementa šķērsgriezuma bruto laukuma inerces moments pret neitrālo asi;
d - šķērsgriezuma aprēķina platums nobīdes plaknē;
Rv,d - koksnes aprēķina pretestība skaldē liektam elementam.
45
32. Liektos saliktos elementos saišu (tapu, naglu) skaitam, kuras vienmērīgi izvietotas pa starpkārtu šuvēm posmā ar nemainīgas zīmes šķērsspēka epīru, jāatbilst šādam nosacījumam:
nj ≥ 1,5 ( MB - MA ) Sbr / ( Tj Ibr ) , kur (17)
nj - saišu skaits;
Tj - vienas saites nestspēja vienā nobīdes plaknē;
MA, MB - lieces momenti elementa apskatāmā posma sākuma (A) un beigu (B) šķēlumos.
Piezīme.Ja salikta liekta elementa šuvē ir saites ar dažādu nestspēju, bet vienādas pēc darbības rakstura (piemēram, tapas un naglas), tad to nestspējas vērtības summē.
46
33. Viengabala elementu pretestību greizā liecē aprēķina:
Mx,d / Wx,net + My,d /W y,net ≤ Rm,d γc,i , kur (18)
Mx,d un My,d - lieces momentu aprēķina lielumi ap šķērsgriezuma galvenajām (x un y) asīm;
Wx,net un Wy,net - elementa neto šķērsgriezuma pretestības momenti pret galvenajām (x un y) asīm.
47
34. Taisnstūra šķērsgriezuma liektu elementu noturību lieces plaknē pārbauda:
Md / ( φM Wbr ) ≤ Rm,d γc,i , kur (19)
Md - maksimālais lieces moments attiecīgajā posmā l1;
Wbr - maksimālais šķērsgriezuma bruto laukuma pretestības moments posmā l1;
φM - koeficients, kuru nosaka saskaņā ar 35.punktu.
48
35. Taisnstūra šķērsgriezuma liektiem elementiem, kuri locīklveidā nostiprināti pret izkļaušanos no lieces momenta darbības plaknes un kuru balsta šķēlumi nevar pagriezties ap elementa garenasi, koeficientu φM nosaka, izmantojot šādu formulu:
49
φM = 140 b2 kf / (l1 h) , kur (20)l1 - attālums starp elementa balsta šķēlumiem (ja elementa spiestā zona nostiprināta pret izkļaušanos arī starp balstiem, - attālums starp nostiprinājuma vietām);b - elementa šķērsgriezuma laukuma platums;h - elementa šķērsgriezuma laukuma maksimālais augstums posmā l1;kf - koeficients, kas atkarīgs no lieces momenta epīras formas posmā l1 un kuru pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikuma 2.tabulu;35.1. koeficientu φM liektiem elementiem ar lineāri mainīgu šķērsgriezuma augstumu un nemainīgu platumu, kas aprēķināts, izmantojot formulu (20), reizina ar papildu koeficientu kst,M, kuru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikuma 2.tabulu;35.2. ja liekta elementa šķērsgriezuma spiestā daļa nav nostiprināta pret izkļaušanos no lieces momenta darbības plaknes, aprēķina garums l1 formulā (20) ir vienāds ar galos nostiprinātā elementa laidumu. Šajā gadījumā, nosakot koeficientu kst,M, lieces momenta epīras formu un mainīgo šķērsgriezuma laukumu ņem visam laidumam;35.3. ja liektam elementam šķērsgriezuma spiestā daļa ir nostiprināta pret izkļaušanos no lieces momenta darbības plaknes m vietās ar vienmērīgu soli, tad aprēķina garums l1 = l / (m + 1). Šajā gadījumā, nosakot koeficientu kst,M, lieces momenta epīras formu un mainīgo šķērsgriezuma laukumu ņem aprēķina garuma l1 robežās. Ja m ³ 4, koeficients kst,M = 1;35.4. ja liektam elementam pret izkļaušanos no lieces momenta darbības plaknes ir nostiprināta tikai šķērsgriezuma stieptā daļa, tad aprēķina garums l1 ir vienāds ar elementa laidumu. Šajā gadījumā, nosakot koeficientu kst,M, lieces momenta epīras formu un mainīgo šķērsgriezuma laukumu ņem visam laidumam.
36. Koeficientu φM, kas noteikts, izmantojot formulu (20), liektiem elementiem, kuru noturību lieces momenta darbības plaknē nodrošina šķērsgriezuma stieptās daļas papildu nostiprinājumi, kuri izvietoti posmā l1, reizina ar papildu koeficientu k1,M:
k1,M = 1 + [0,142 l1 / h + 1,76 h / l1 + 1,4 α1 -1] [m2 / (m2 + 1)] , kur (21)
α2 - lokveida elementa centra leņķis posmā l1 radiānos (taisniem elementiem α1 = 0);
m - elementa šķērsgriezuma stieptās daļas papildu nostiprinājuma vietu skaits posmā l1 (ja m ≥ 4, lielumu m2 / (m2 + 1) pieņem vienādu ar 1).
50
37. Nemainīga dubultā T veida un kārbveida šķērsgriezuma liektu elementu noturību momenta darbības plaknē pārbauda, ja l1 ≥ 7bf, izmantojot šādu formulu:
Md / (φWbr) ≤ Rc,0,d γc,i , kur (22)
bf - elementa šķērsgriezuma spiestā plaukta platums;
φ - spiestā plaukta garenlieces koeficients perpendikulāri momenta darbības plaknei, kuru nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 24.punktam;
Rc,0,d - koksnes aprēķina pretestība spiedē šķiedru garenvirzienā;
Wbr - elementa šķērsgriezuma bruto laukuma pretestības moments; ja ir būvsaplākšņa sieniņas, tad Wbr nosaka kā reducēto pretestības momentu lieces plaknē;
γc,i - atbilstoši šī būvnormatīva 17. un 18.punktam.
51
4.3. Asspēka un lieces momenta vienlaicīgai iedarbībai pakļautu elementu aprēķins
38. Ekscentriski stieptu, kā arī stiepti liektu elementu pretestību nosaka:
Nd / Ad + Md Rt,0,d γc,i / (Wd Rm,d γc,i ) ≤ Rt,0,d γc,i , kur (23)
Wd - elementa šķērsgriezuma laukuma aprēķina pretestības moments, kas noteikts atbilstoši šī būvnormatīva 30.punktam;
Ad - elementa aprēķina šķērsgriezuma neto laukums.
52
39. Ekscentriski spiestu, kā arī spiesti liektu elementu pretestību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
53
Nd / Ad + Mdef / Wd ≤ Rc,0,d γc,i , kur (24)Mdef - lieces moments no garenvirziena un šķērsvirziena slodžu iedarbības, kas noteikts elementa deformētā stāvoklī.Piezīmes.1. Locīklveidīgi balstītiem elementiem ar simetriskām sinusoidālām, paraboliskām, poligonālām vai tām tuvām lieces momentu epīrām, kā arī konsolveida elementiem Mdef nosaka, izmantojot šādu formulu:Mdef = Md / ξ , kur (25)Md - lieces moments aprēķina šķēlumā bez garenspēka un izlieces radītā papildu momenta.2. Koeficientu ξ , ar kuru ievērtē garenspēka un izlieces radīto papildu momentu un kura vērtība mainās no 0 līdz 1, aprēķina, izmantojot šādu formulu:ξ = 1 - Nd / ( φ Rc,0,d Abr ) , kur (26)φ - garenlieces koeficients, kas aprēķināts, izmantojot formulu (8), saskaņā ar šī būvnormatīva 24.punktu.3. Ja spiesti liekta, locīklveidīgi balstīta elementa lieces momenta epīrai ir trīsstūra vai taisnstūra forma, koeficientu ξ, kas noteikts, izmantojot formulu (26), reizina ar papildu koeficientu kf,1:kf,1 = αf,1 + ξ ( 1 - αf,1) , kur (27)αf,1 - koeficients, kas ir 1,22 lieces momenta epīrai ar trīsstūra formu (no koncentrēta spēka) un 0,81 lieces momenta epīrai ar taisnstūra formu (no nemainīga momenta).4. Locīklveidīgi balstītos, nesimetriski slogotos elementos lieces momenta Mdef vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:Mdef= Ms / ξs + M0 / ξ0 , kur (28)Ms ; M0 - slodzes simetriskās un asimetriskās komponentes radītie lieces momenti elementa aprēķina šķēlumā;ξs; ξ0 - koeficienti, kas aprēķināti, izmantojot formulu (26), garenlieces simetriskai un asimetriskai formai atbilstošiem lokanumiem.5. Spiesti liektiem elementiem, kas iespīlēti vienā vai abos galos, aprēķinā ņem vērā iespīlējuma padevīgumu, koksnei deformējoties virsmas spiedē. To ievērtē noturības aprēķinā, palielinot koeficienta m0 vērtības (43.1.2., 43.1.3. un 43.1.4.apakšpunkts).6. Spiesti liektiem elementiem ar mainīgu šķērsgriezuma augstumu formulā (26) garenlieces koeficientu φ reizina ar koeficientu kst,N, kas noteikts pēc šī būvnormatīva 4.pielikuma 1.tabulas, un Abr vietā ņem Amax.7. Ja lieces un spiedes izraisītā normālspriegumu attiecība ir 0,1 un mazāka, tad spiesti liektam elementam papildus pārbauda noturību, izmantojot formulu (6), neievērojot lieces momentu.
40. Spiesti liektu elementu noturību momenta darbības plaknē pārbauda šādi:
54
Nd / ( φy Rc,0,d Abr ) + [Mdef / ( φM Rm,d Wbr )]n ≤ 1, kur (29)Abr - elementa šķērsgriezuma bruto laukums ar maksimāliem izmēriem posmā l1;Wbr - nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 34.punktu;n - kāpinātājs, nemainīga šķērsgriezuma spiesti liektiem elementiem; n = 1, ja to noturību momenta darbības plaknē nodrošina šķērsgriezuma stieptās daļas papildu nostiprinājumi, kas izvietoti posmā l1; n = 2, ja to noturība momenta darbības plaknē nav nodrošināta ar šķērsgriezuma stieptās daļas papildu nostiprinājumiem, kas izvietoti posmā l1;φy - garenlieces koeficients posmā l1, kas noteikts perpendikulāri momenta darbības plaknei (y asij) un aprēķināts, izmantojot formulu (8);φM - koeficients, kas aprēķināts, izmantojot formulu (20).Piezīmes.1. Koeficientu φy un φM vērtība var būt lielāka nekā vieninieks.2. Ja φy >1 un φM>1, tad nav jāpārbauda elementa noturība lieces momenta darbības plaknē.3. Ja lielāks par vieninieku ir tikai viens no koeficientiem (φy vai φM), tad elementa noturību momenta darbības plaknē pārbauda, izmantojot formulu (29), ievietojot tajā aprēķinātās φy un φM vērtības.40.1. ja spiesti liektiem elementiem bez šķērsgriezuma spiestās daļas nostiprinājuma pret izkļaušanos no lieces momenta darbības plaknes posmā l1 ir papildu nostiprinājumi arī šķērsgriezuma stieptajai daļai, koeficientu φM reizina ar papildu koeficientu k1,M, kas aprēķināts, izmantojot formulu (21), bet koeficientu φy reizina ar papildu koeficientu k1,N, kas aprēķināts, izmantojot formulu:k1,N = 1 + [0,75 + 0,06 (l1 / h)2 + 0,6 α1 (l1 / h) - 1] [m2 / (m2 + 1)] , kur (30)α1 ; l1 ; m - atbilstoši šī būvnormatīva 36.punktam;40.2. ja spiesti liektiem elementiem ar mainīgu šķērsgriezuma augstumu ir šķērsgriezuma spiestās daļas nostiprinājumi pret izkļaušanos no momenta darbības plaknes (ar soli l1), bet nav papildu nostiprinājumu šķērsgriezuma stieptajai daļai posmā l1, aprēķinot elementus deformētā stāvoklī, izmantojot formulu (29), koeficientus φy un φM reizina ar papildu koeficientiem kst,N un kst,M, kas aprēķināti pēc šī būvnormatīva 4.pielikuma 1. un 2.tabulas. Tāpat aprēķina, ja šķērsgriezuma spiestās daļas nostiprinājumu skaits m Ja m ≥ 4, kst,N = kst,M = 1.
41. Saliktos spiesti liektos elementos, ja visvairāk piepūlētās kārtas aprēķina garums pārsniedz septiņus kārtas biezumus, pārbauda tās noturību:
55
Nd / Abr + Mdef / Wbr ≤ φ1 Rc,0,d γc,i , kur (31)φ1 - elementa kārtas garenlieces koeficients, kas noteikts aprēķina garumam l1 (27.punkts);Abr; Wbr - elementa šķērsgriezuma bruto laukums un pretestības moments.Salikta spiesti liekta elementa noturību perpendikulāri momenta darbības plaknei pārbauda, izmantojot formulu (6), neievērojot lieces momentu.
42. Saliktos spiesti liektos elementos saišu (tapu, naglu) skaitam, kuras vienmērīgi izvietotas pa starpkārtu šuvēm, posmā ar nemainīgas zīmes šķērsspēka epīru un spiedes spēku, kas pielikts visā šķērsgriezuma laukumā, jāatbilst:
56
nj ≥ 1,5 Mdef Sbr / ( Tj Ibr) , kur (32)nj - saišu skaits;Mdef - lieces moments, kas noteikts saskaņā ar šī būvnormatīva 39.punktu;Sbr - elementa šķērsgriezuma daļas bruto laukuma statiskais moments pret neitrālo asi, kurš atrodas vienā pusē no nobīdes plaknes;Tj - vienas saites nestspēja vienā starpkārtu nobīdes plaknē (šuvē);Ibr - elementa šķērsgriezuma bruto laukuma inerces moments pret neitrālo asi.
4.4. Koka konstrukciju aprēķina garumi un lokanuma robežvērtības
43. Taisna, galos ar asspēku noslogota koka elementa aprēķina garumu lef nosaka, reizinot tā ģeometrisko garumu l ar koeficientu μ0:
57
lef = μ0 l ; (33)43.1. koeficienta μ0 vērtība ir:43.1.1. μ0 = 1, ja elementa gali nostiprināti locīklveidā, kā arī ja ir locīklveidīgi starpstiprinājumi elementa garumā;43.1.2. μ0 = 0,8, ja elementa viens gals nostiprināts locīklveidā, bet otrs ir iespīlēts;43.1.3. μ0 = 2,2, ja elementa viens gals iespīlēts, bet otrs (noslogotais gals) ir brīvs;43.1.4. μ0 = 0,65, ja elementa abi gali ir iespīlēti;43.2. ja slodze izvietota vienmērīgi pa visu elementa garumu, koeficienta μ0 vērtība ir:43.2.1. μ0 = 0,73, ja elementa gali nostiprināti locīklveidā;43.2.2. μ0 = 1,2, ja elementa viens gals ir iespīlēts, bet otrs brīvs;43.3. elementiem, kuri krustojas un krustojuma vietās savstarpēji sastiprināti, pārbaudot noturību konstrukcijas plaknē, par aprēķina garumu pieņem attālumu no balstmezgla centra līdz elementu krustpunktam;43.4. pārbaudot krusteniski izvietotu elementu noturību perpendikulāri konstrukcijas plaknei, aprēķina garums ir:43.4.1. ja krustojas divi spiesti elementi - visa elementa garums;43.4.2. ja krustojas spiests elements ar nenoslogotu - spiestā elementa garuma l1 un koeficienta μ0 reizinājums. Koeficientu μ0 aprēķina:μ0 = 1 / , kur (34)A1; l1; λ1 - attiecīgi spiestā elementa šķērsgriezuma laukums, viss garums un lokanums;A2; l2; λ2 - attiecīgi nenoslogotā elementa šķērsgriezuma laukums, garums un lokanums.Koeficients μ0 nedrīkst būt mazāks par 0,5;43.4.3. ja krustojas spiests elements ar vienādu pēc spēka lieluma stieptu elementu - spiestā elementa lielākais garums no mezgla centra līdz elementu krustpunktam;43.5. ja elementiem, kas krustojas, ir salikts šķērsgriezuma laukums, tad aprēķinā, izmantojot formulu (34), ņem lokanuma vērtības, kas noteiktas, izmantojot formulu (10).
44. Arkās un velvēs aprēķina garums lef, aprēķinot deformētā loka pretestību, ir:
44.1. divlocīklu arkām un velvēm, ja slodzes ir simetriskas, lef = 0,35 S;
44.2. trīslocīklu arkām un velvēm, ja slodzes ir simetriskas, lef = 0,58 S;
44.3. divlocīklu un trīslocīklu arkām un velvēm, ja slodzes ir asimetriskas:
58
lef = π S / (2 , kur (35)S - arkas vai velves loka garums starp balstlocīklām;α - pusarkas centra leņķis radiānos;44.4. trīslocīklu smailloka arkām, kuru kores lūzuma leņķis ir lielāks par 10°, visu veidu slodzēm lef = 0,5 S;44.5. trīslocīklu arkām, ja slodzes ir asimetriskas, lef = 0,58 S;44.6. aprēķina garums divlocīklu un trīslocīklu arkās un velvēs, aprēķinot noturību liekuma plaknē, ir lef = 0,58 S.
45. Aprēķina garums trīslocīklu rāmja elementiem stiprības aprēķinā rāmja plaknē ir pusrāmja garums pa ass līniju. Aprēķina garums trīslocīklu rāmja elementiem noturības aprēķinā rāmja plaknē ir:
45.1. rāmjiem no taisniem elementiem, ja leņķis starp rīģeļa un stata asīm dzegas mezglā ir lielāks par 130°, pusrāmja garums pa ass līniju;
45.2. rāmjiem no taisniem elementiem, ja leņķis starp rīģeļa un stata asīm dzegas mezglā ir mazāks par 130°, - stata un rīģeļa aprēķina garums ir lielākais attālums starp malējo skaldņu nostiprinājuma vietām;
45.3. rāmjiem no liektiem elementiem aprēķina garums ir pusrāmja garums pa ass līniju.
59
46. Koka konstrukciju elementu un to atsevišķo kārtu lokanums (lokāmība) nedrīkst pārsniegt 14.tabulā dotās robežvērtības.
60
14.tabulaKonstrukciju elementu nosaukumiLokanuma robežvērtības, λu1. Spiestās joslas, balstatgāžņi un stati virs balsta kopnēm; kolonnas1202. Pārējie kopņu un rāmju spiestie elementi1503. Spiestie saišu elementi (spraišļi)2004. Kopņu stieptās joslas vertikālā plaknē1505. Pārējie stieptie elementi kopnēm un citām režģotām konstrukcijām2006. Elektrolīniju balsti6.1. pamatelementi (stabi, pastabi, balstu atgāžņi)1506.2. pārējie elementi1756.3. saites200Piezīmes.1. Spiestiem mainīga šķērsgriezuma elementiem lokanuma robežvērtības λu reizina ar , kur koeficients kst,N ir atbilstošs šī būvnormatīva 4.pielikuma 1.tabulai.2. Spiesto elementu aprēķina garums kopnēs, aprēķinot noturību konstrukcijas plaknē, ir attālums starp mezglu centriem, bet, aprēķinot noturību perpendikulāri konstrukcijas plaknei, - attālums starp nostiprinājuma vietām pret izkļaušanos no kopnes plaknes.
4.5. No dažādiem materiāliem salikta šķērsgriezuma elementu aprēķins
47. No būvsaplākšņa un zāģmateriāliem līmētus elementus aprēķina pēc reducētā šķērsgriezuma. Elementa šķērsgriezuma raksturlielumus reducē uz materiālu, kura pretestību pārbauda.
61
48. Līmētu plātņu (3.zīmējums) apakšējā būvsaplākšņa apšuvuma pretestības nosacījums stiepē:Md / Wef ≤ Rp,t,0,d γc,p γc,i , kur (36)Md - lieces momenta aprēķina vērtība;Rp,t,0,d - būvsaplākšņa aprēķina pretestība stiepē loksnes plaknē;γc,p - darbības apstākļu koeficients, kurš ievērtē būvsaplākšņa pretestības samazināšanos lokšņu sadurvietās. γc,p = 0,8, ja būvsaplāksnis savienots ar uzli-kām vai slīpo saduri. γc,p = 1, ja konstrukcijā būvsaplākšņa loksnēm nav saduru;Wef - plātnes šķērsgriezuma laukuma pretestības moments, kas reducēts uz stiepto būvsaplākšņa apšuvumu, noteikts, izmantojot šādu formulu:Wef = Ief / yw,t , kur (37)yw,t - atstatums no konstrukcijas reducētā šķērsgriezuma laukuma smagumcentra līdz plātnes stieptā apšuvuma ārējai malai;Ief - plātnes šķērsgriezuma reducētā laukuma inerces moments, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:Ief = If + Iw ( Ew / Ef ) , kur (38)If - plātnes būvsaplākšņa apšuvuma šķērsgriezuma laukuma inerces moments;Iw - plātņu koka garenribu šķērsgriezuma laukuma inerces moments;Ew / Ef - koksnes un būvsaplākšņa elastības moduļu attiecība.Piezīme.Nosakot plātņu šķērsgriezuma laukuma reducētos inerces un pretestības momentus, būvsaplākšņa apšuvuma aprēķina platums bef ir:bef = 0,9b, ja l ≥ 6a, unbef = 0,15 b l / a, ja l b - plātnes šķērsgriezuma platums;l - plātnes laidums;a - atstatums starp plātnes garenribu asīm.3.zīmējumsLīmētas ribotas koka saplākšņa plātnes šķērsgriezums(1 - garenribas; 2 - apšuvums)
49. Līmētu plātņu augšējā būvsaplākšņa apšuvuma noturību pārbauda šādi:Md / ( φp Wef ) ≤ Rp,c,0,d γc,i , kur (39)φp = 1250 / (bf / hf )2, ja bf / hf ≥ 50;φp = 1 - (bf / hf )2 / 5000, ja bf / hf bf - atstatums starp plātņu garenribām;hf - plātņu būvsaplākšņa apšuvuma biezums.
50. Līmētām plātnēm pārbauda būvsaplākšņa apšuvuma un koka garenribu līmētās šuves pretestību skaldē:Qd Sef / ( Ief bef ) ≤ Rv,d γc,I , kur (40)Qd - aprēķina šķērsspēks;Sef - plātnes šķērsgriezuma daļas reducētā laukuma, kas atrodas vienā pusē no nobīdes plaknes, statiskais moments pret neitrālo asi;Sef = Sf + Sw (Ew / Ef);bef - šķērsgriezuma aprēķina platums, kas ir visu garenribu platumu summa - bef = Σbw.
51. Līmētos liektos dubultā T veida un kārbveida šķērsgriezuma elementos ar būvsaplākšņa sieniņu (4.zīmējums) pārbauda šādi:51.1. stieptā plaukta stiprība:Md / Wef ≤ Rt,0,d γc,i , kur (41)Md - ārējo spēku lieces moments elementa šķēlumā ar lielāko spriegumu plauktā;Wef - šķērsgriezuma laukuma pretestības moments, kas reducēts uz koksni (plauktā);Rt,0,d - koksnes aprēķina pretestība stiepē šķiedru garenvirzienā;4.zīmējumsLīmētu dubultā T veida un kārbveida šķērsgriezuma elementu ar būvsaplākšņa sieniņu ģeometriskie raksturlielumi51.2. spiestā plaukta noturība plaknē perpendikulārā momenta darbības plaknei:Md / Wef ≤ φ Rc,0,d γc,i , kur (42)φ - spiestā plaukta garenlieces koeficients perpendikulāri momenta darbības plaknei;Rc,0,d - koksnes aprēķina pretestība spiedē šķiedru garenvirzienā.
52. Liektos līmētos dubultā T veida un kārbveida šķērsgriezuma elementos būvsaplākšņa sieniņu pārbauda:52.1. uz cirpi neitrālās ass līmenī:Qd Sef / ( Ief Σbw ) ≤ Rp,v,90,d γc,i , kur (43)Qd - šķērsspēka aprēķina vērtība;Sef - elementa šķērsgriezuma daļas laukuma, kas atrodas vienā pusē no nobīdes plaknes, statiskais moments, kas reducēts uz būvsaplāksni;Ief - šķērsgriezuma laukuma inerces moments, kas reducēts uz būvsaplāksni;Σbw - būvsaplākšņa sieniņu summārais biezums;Rp,v,90,d - būvsaplākšņa aprēķina pretestība cirpē perpendikulāri loksnes plaknei;52.2. uz skaldi līmētā šuvē starp sieniņu un plauktu:Qd Sef / ( Ief Σhf ) ≤ Rp,v,0,d γc,i , kur (44)Σhf - līmēto šuvju starp sieniņām un plauktiem summārais platums;Rp,v,0,d - būvsaplākšņa aprēķina pretestība skaldē loksnes plaknē;52.3. uz stiprību stiepē bīstamajā šķēlumā stieptā plaukta iekšējās skaldnes plaknē:σw / 2 + ≤ Rp,t,α,d γc,i , kur (45)σw - stiepes spriegumi sieniņā plauktu iekšējās skaldnes plaknē;τw - bīdes spriegumi sieniņā plauktu iekšējās skaldnes plaknē;Rp,t,α,d - būvsaplākšņa aprēķina pretestība stiepē leņķī α, kuru nosaka pēc 5.pielikuma 1.zīmējuma;α - leņķis, kuru nosaka, izmantojot formulu tg 2α = 2τw / σw ;52.4. uz noturību - saskaņā ar šādiem nosacījumiem:52.4.1. ja hw / bw > 50 un būvsaplākšņa sieniņas ārējās finierskaidas šķiedru virziens ir paralēls elementa garenasij:sw / [km (100bw/hw)2] + tw/ [kτ (100bw / hef)2] ≤ 1, kur (46)hef = hw, ja attālums starp stinguma ribām a ≥ hw, un hef = a, ja a w;52.4.2. ja hw/bw > 80 un būvsaplākšņa sieniņas ārējās finierskaidas šķiedru virziens ir perpendikulārs elementa garenasij:τw / [ kτ / ( 100bw / hef)2 ] ≤ 1 , kur (47)km un kτ nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2. un 3.zīmējumam.(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.587)
4.6. Liekti līmētu elementu aprēķins
53. Liekti līmētiem elementiem (5.zīmējums), ja lieces moments M samazina to izliekumu, pārbauda radiālos stiepes spriegumus σr,i, kuri darbojas šķērsām koksnes šķiedrām:5.zīmējumsLiekti līmēta elementa ģeometriskie raksturlielumi, radiālo un tangenciālo normālspriegumu epīras53.1. ja r / h > 7, tad radiālos stiepes spriegumus nosaka:( σ0 + σi ) hi / (2ri) ≤ R t,90,d γc,i , kur (48)σ0 - stiepes spriegums koksnes šķiedru virzienā elementa stieptās zonas malējās šķiedrās;σi - stiepes spriegums koksnes šķiedru virzienā tajās šķiedrās, kurām nosaka spriegumu radiālā virzienā;hi - attālums starp malējo šķiedru un šķiedru, kurai tiek noteikts spriegums;r - liekuma rādiuss šķērsgriezuma centrālās ass līmenī;ri - liekuma rādiuss līknei, kura iet caur normālspriegumu epīras laukuma smagumcentru, ko norobežo vērtības σ0 un σi;Rt,90,d - līmētā elementa koksnes aprēķina pretestība stiepē šķērsām šķiedrām (3.tabulas 7.punkts);53.2. ja r / h ≤ 7, tad radiālos stiepes spriegumus nosaka šādi:[Md / ( Aef z0)] [ r0 / rin - 1 - ln ( r0 /rin)] ≤ Rt,90,d γc,i , kur (49)r0 - liekti līmēta elementa liekuma rādiuss šķērsgriezuma neitrālās ass līmenī r0 = r - z0 ;rin - liekti līmēta elementa iekšējās skaldnes liekuma rādiuss;rin = r - h / 2;z0 - attālums no elementa centrālās ass līdz neitrālajai asij, kuru nosaka, izmantojot formulu z0 = I / (A r), bet taisnstūra šķērsgriezumam z0 = h2 / (12 r);Aef - elementa šķērsgriezuma laukums;53.3. normālspriegumus σθ,i tangenciālā virzienā liekti līmētiem elemen-tiem pārbauda šādi:Md ( r0 - ri ) / ( Aef z0 ri ) ≤ Rt,90,d γc,i , kur (50)ri - liekuma rādiuss šķiedrai, kurai nosaka spriegumus.
54. Liekti līmētās plānsieniņu konstrukcijās (6.zīmējums) pārbauda nevienmērīgi sadalīto radiālo normālspriegumu darbību līmētajā šuvē starp sieniņu un plauktiem:τsp = σr,f ( b - Σbw ) / ( hf nsp ) ≤ Rmean,p,v,0,d γci , kur (51)σr,f = [ Md / ( Aef z0 )] [ r0 hf / ( rin rf ) - ln ( rf / rin )] ; (52)Rmean,p,v,0,d = Rp,v,0,d / (1 + β hf / e ) , kur (53)b - elementa šķērsgriezuma laukuma platums;Σbw - būvsaplākšņa sieniņu summārais biezums;hf - plaukta augstums;nsp - nobīdes plakņu (līmēto šuvju) skaits starp plauktiem un būvsaplākšņa sieniņām (6.zīmējumā nsp = 4);Aef - elementa reducētais šķērsgriezuma laukums;e - skaldes spēka ekscentritāte (6.zīmējums);β - koeficients, kas ievērtē nevienmērīgo skaldes spriegumu sadalījumu līmētā šuvē (β = 0,15);Rp,v,0,d - būvsaplākšņa aprēķina pretestība bīdē loksnes plaknē starp finierskaidas kārtām.6.zīmējumsLiekti līmēta plānsieniņu elementa ģeometriskie raksturlielumi
55. Liekti līmētās plānsieniņu konstrukcijās radiālos normālspriegumus būvsaplākšņa sieniņā pārbauda šādi:
[Md / (Ap,ef z0)] [r0 / rin - 1 - ln(r0 / rin)] + σr,f (b - Σbw) / Σbw = Rp,t (c),α,d γci , kur (54)
Rp,t (c),α,d - būvsaplākšņa aprēķina pretestība stiepē vai spiedē (atkarībā no lieces momenta zīmes) leņķī pret šķiedru virzienu ārējās finierskaidu kārtās;
Ap,ef - attiecībā pret būvsaplākšņa sieniņām reducētais elementa šķērsgriezuma laukums.
62
V. Koka konstrukciju aprēķins pēc deformāciju robežstāvokļiem (otrā robežstāvokļu grupa)
56. Koka konstrukciju un to elementu deformācijas nosaka, ņemot vērā bīdes deformācijas koksnē un savienojumu padevīgumu. Padevīgi saistīta savienojuma deformācijas lielums, ja tiek pilnīgi izmantota tā nestspēja, nosakāms pēc 15.tabulas, bet, ja daļēji tiek izmantota tā nestspēja, - proporcionāli piepūļu lielumam savienojumā.15.tabulaSavienojuma veidsSavienojuma deformācija (mm)1. Gala iesējumi un atbalsti1,52. Visu veidu tapu savienojumi, izņemot ielīmētos tērauda stieņus, un tērauda un koka elementu savienojumi23. Visu veidu savienojumi ar tērauda plāksnēm14. Piekļāvumi šķērsām šķiedrām35. Piekļāvumi šķērsām šķiedrām elementiem no līmētas koksnes26. Savienojumi ar ielīmētiem tērauda stieņiem, kuri tiek rauti (izrauti) vai caurspiesti šķērsām koksnes šķiedru virzienam un darbojas kā tapas0,57. Savienojumi ar ielīmētiem tērauda stieņiem, kuri tiek rauti (izrauti) vai caurspiesti koksnes šķiedru garenvirzienā un darbojas kā tapas0,258. Līmētie savienojumi0
57. Koka konstrukciju un elementu izlieces nedrīkst pārsniegt 16.tabulā noteiktās robežvērtības.16.tabulaKonstrukciju elementiPamatprasībasIzlieču robežvērtībasSlodzes izlieču noteikšanai12341. Sijas, kopnes, rīģeļi, kopturi, plātnes un klāji:1.1. jumta un starpstāvu pārsegumi, kāpņu, balkonu un lodžiju elementi, kuru laidums (m)estētiskas un psiholoģiskaspastāvīgās un ilgstošas darbības mainīgāsl ≤ 1l / 120l ≤ 3l / 150l ≤ 6l / 200l ≤ 24 (12)l / 250l ≤ 36 (24)l / 3001.2. jumta un starpstāvu pārsegumi, ja zem tiem ir starpsienaskonstruktīvaselementu izliece nedrīkst samazināt atstarpi starp elementa apakšējo malu un zem tā esošo starpsienu; atstarpe pa-rasti ir 40 mmslodzes, kuras samazina atstarpi starp nesošās konstrukcijas elementu un zem tās esošo starpsienu1.3. jumta un starpstāvu pārsegumi, ja virs tiem ir elementi, kuros var rasties plaisas (piemēram, starpsienas)konstruktīvasl / 150tās, kuras darbojas pēc starpsienu vai citu elementu uzbūvēšanas1.4. pārsegumos, kuri pakļauti kravu, materiālu, iekārtu pārvietošanas un citu kustīgu slodžu iedarbībaifizioloģiskas un tehnoloģiskasl / 3500,7 no īslaicīgo slodžu pilnas vērtības vai slodze no viena iekrāvēja2. Pārsegumu plātnes, kāpņu laidi un laukumi, kuru izlieci neierobežo blakus esošie elementifizioloģiskas0,7 mm1 kN liela koncentrēta slodze laiduma vidū3. Pārsedzes un piekārtie sienas paneļi virs logu un durvju ailāmkonstruktīvasl / 200Slodzes, kas samazina atstarpes starp nesošo elementu un logiem vai durvīm, kuras ir zem šiem elementiemPiezīmes.1. Tabulas 1.1.apakšpunktā iekavās dotie lielumi attiecas uz telpām, kuru augstums ir līdz 6 m.2. Konsolēm laiduma l vietā jāņem divkāršs konsoles garums.3. No 1 kN lielas koncentrētas slodzes laiduma vidū pārsegumu plātņu, kāpņu laidu un to laukumu izliece, kuru neierobežo blakus esošie elementi, nedrīkst pārsniegt 0,7 mm.4. Ja būvju konstrukciju elementi nav minēti citos būvnormatīvos, izlieces un pārvietojumi no pastāvīgām ilgstošām un īslaicīgām slodzēm nedrīkst pārsniegt 1/150 no laiduma vai 1/75 no konsoles garuma.5. Tabulā neminēto ēku un būvju koka konstrukciju elementu izlieces nedrīkst pārsniegt LBN 004 "Projektēšanas pamatprincipi" noteiktās maksimālās izlieces.
58. Liektu elementu izlieci nosaka pēc to šķērsgriezuma bruto laukuma inerces momenta. Saliktiem elementiem, kuru kārtas saistītas padevīgi, inerces momentu reizina ar koeficientu kst, kas ievērtē nobīdi padevīgi saistītajā savienojumā un ir dots 13.tabulā. Locīklveidā balstītiem, kā arī konsolveida liektiem elementiem ar pastāvīgu vai mainīgu šķērsgriezuma laukumu maksimālo izlieci nosaka, izmantojot šādu formulu:ufin = [ unet / kdef,1 ] [ 1 + kdef,2 ( h / l )2 ] , kur (55)unet - izliece elementam ar nemainīgu šķērsgriezuma augstumu h un laidumu l, neievērtējot bīdes deformāciju;kdef,1 - koeficients, kas ievērtē elementa šķērsgriezuma augstuma mainīguma ietekmi un kas elementiem ar pastāvīgu šķērsgriezumu ir kdef,1 = 1;kdef,2 - koeficients, kas ievērtē šķērsspēka radīto bīdes deformāciju.Piezīme.Elementu aprēķina pamatshēmām koeficientu kdef,1 un kdef,2 vērtības dotas šī būvnormatīva 4.pielikuma 3.tabulā.
59. Nosakot izlieci elementiem, kuri līmēti no būvsaplākšņa un zāģmateriāliem, to šķērsgriezuma stingumu EIef reizina ar koeficientu 0,7. Šo koeficientu nelieto izlieču noteikšanai elementiem ar līmēto dubultā T veida vai kārbveida šķērsgriezumu un būvsaplākšņa sieniņu, kas aprēķināti saskaņā ar šī būvnormatīva 51. un 52.punktu. Nosakot izlieci, plātņu apšuvuma aprēķina platums atbilst 48.punktā noteiktajam.
63
60. Spiesti liektu, locīklveidā balstītu, simetriski slogotu elementu, kā arī konsolveida elementu izlieci nosaka, izmantojot šādu formulu:ufin,N = ufin / ξ, kur (56)ufin - nosaka saskaņā ar formulu (55);ξ - nosaka saskaņā ar formulu (26).
VI. Koka konstrukciju elementu savienojumu aprēķins
6.1. Vispārīgie nosacījumi
61. Koka konstrukciju elementu savienojuma (saites) aprēķina nestspējai T jābūt lielākai par spēkiem (piepūlēm), kas darbojas uz savienojumu (saiti).
64
62. Aprēķina nestspēju savienojumiem virsmas spiedē un skaldē nosaka, izmantojot šādas formulas:62.1. virsmas spiedē:Tloc,d = Aloc,d Rloc,α,d γc,i ; (57)62.2. skaldē:Tv,d = Av,d Rmean,v,d γc,i , kur (58)Aloc,d - virsmas spiedes aprēķina laukums;Av,d - skaldes aprēķina laukums;Rloc,α,d - koksnes aprēķina pretestība virsmas spiedē leņķī α pret šķiedru garenvirzienu, kas noteikta, izmantojot formulu (2);Rmean,v,d - koksnes vidējā aprēķina pretestība skaldē šķiedru garenvirzienā skaldes laukumā, kas noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 63.punktu.
63. Koksnes vidējo aprēķina pretestību skaldē šķiedru garenvirzienā skaldes laukumā nosaka, izmantojot šādu formulu:Rmean,v,d = Rv,d /( 1 + β lv/e ) , kur (59)Rv,d - koksnes aprēķina pretestība skaldē šķiedru garenvirzienā;lv - skaldes laukuma aprēķina garums, kas nedrīkst būt lielāks par desmitkārtīgu iecirtuma dziļumu;e - skaldes spēku plecs, kas ir: 0,5 h elementiem ar nesimetrisku iecirtumu savienojumos bez atstarp …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.