Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība

Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 547 Rīgā 2023. gada 26. septembrī (prot. Nr. 47 33. §) Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta otro un ceturto daļu un 19. panta piekto daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, un dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību. 2 2. Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes paredzēts patēriņam cilvēku uzturā un dzeršanai gan publiskās, gan privātās telpās, uztura pagatavošanai un izmantošanai mājsaimniecībā neatkarīgi no piegādes veida – pa ūdensvadu vai cisternās (turpmāk – dzeramais ūdens). 3 3. Noteikumos lietotie termini: 3.1. ūdens piegādātājs – komersants vai iestāde, kas piegādā dzeramo ūdeni ūdens piegādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā; 3.2. ūdensapgādes sistēma – ūdens piegādātāja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo ūdensvada tīklu un būvju kopums, kas nodrošina dzeramā ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi dzeramā ūdens piegādes pakalpojumu lietotājiem; 3.3. ūdensapgādes inženiertīkli – cauruļvadi, aprīkojums, iekārtas un ierīces, kas ir ierīkotas starp publiskās vai privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem, kuri ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai un ūdens sadales inženiertīkliem. Ūdens piegādātājs nav atbildīgs par ūdensapgādes inženiertīkliem; 3.4. prioritāri objekti – stacionārās ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes iestādes, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumu; 3.5. apdraudējums – bioloģisks, ķīmisks, fizikāls vai radioloģisks faktors dzeramajā ūdenī vai cits apstāklis, kas potenciāli var radīt kaitējumu cilvēku veselībai; 3.6. bīstams notikums – notikums, kas rada apdraudējumus dzeramā ūdensapgādes sistēmā vai tos nenovērš; 3.7. risks – bīstama notikuma iespējamības un seku nopietnības kombinācija, ja apdraudējums un bīstams notikums notiek dzeramā ūdensapgādes sistēmā; 3.8. kontrolsaraksts – ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātas vielas vai savienojumi, kuru atrašanās dzeramajā ūdenī rada ar veselību saistītus riskus; 3.9. orientējošā vērtība – kontrolsarakstā ietvertās vielas vai savienojuma koncentrācija, kuru pārsniedzot jāveic riska samazināšanas pasākumi. 4 4. Noteikumi neattiecas uz: 4.1. pārtikas uzņēmumos izmantojamo dzeramo ūdeni un fasētu dzeramo ūdeni; 4.2. dabīgo minerālūdeni, kas atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni; 4.3. ūdeni, ko Zāļu valsts aģentūra atzinusi par zālēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrēšanas kārtību; 4.4. dzeramo ūdeni, ko izmanto tā, ka tas tieši vai netieši nerada draudus cilvēku veselībai, un par to ir saņemts Veselības inspekcijas (turpmāk – inspekcija)  atzinums; 4.5. dzeramo ūdeni, ko iegūst atsevišķās ieguves vai piegādes vietās, kuras izmanto mazāk par 50 personām vai kurās ieguves apjoms nepārsniedz vidēji 10 m3 diennaktī, ja dzeramo ūdeni neizmanto publisko būvju ūdensapgādei vai nepiegādā, sniedzot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam. 5 5. Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, neattiecas šo noteikumu 22., 23., 25. punkts, 4.2. ​apakšnodaļa​, 54.1., 57.2., 57.3. apakšpunkts, 60. punkts, 7. un 8. nodaļa. 6 6. Uz ūdens piegādātājiem, kas piegādā dzeramo ūdeni publisko būvju ūdensapgādei vai komerciālas darbības ietvaros sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, kā arī piegādā dzeramo ūdeni vidēji mazāk par 10 m3 diennaktī vai piegādā dzeramo ūdeni mazāk par 50 personām, neattiecas šo noteikumu 8., 9., 22., 23., 24., 25. punkts, 4. nodaļa, 8. nodaļa. 7 7. Lai neradītu apdraudējumu un risku cilvēku veselībai, neviena rīcība vai pasākums, ko veic ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona šo noteikumu izpildei, tostarp ūdensapgādes iekārtu ekspluatācija, atjaunošana vai maiņa, nepasliktina dzeramā ūdens kvalitāti vai nepalielina piesārņojumu dzeramā ūdens ieguves vietās, radot draudus cilvēku veselībai. 8 8. Inspekcija publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ieguves vietas līdz patērētājam pārbauda minimālo prasību ievērošanu ūdens apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un veic ķīmisko maisījumu tirgus uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk ‒ Regula 2019/1020), kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu". 9 9. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda minimālo prasību ievērošanu filtrēšanas līdzekļiem un šo noteikumu 23. punktā minētajiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, veicot filtrēšanas līdzekļu un materiālu tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu 2019/1020, kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu". 10 2. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim un kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām 10. Dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja ir veikti visi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, un ir ievēroti šādi nosacījumi: 10.1. dzeramais ūdens nesatur mikroorganismus, parazītus un vielas tādā koncentrācijā vai skaitā, kas var radīt iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai; 10.2. dzeramais ūdens atbilst kvalitātes standartiem jeb prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. un 4. punktā. 11 11. Pasākumi, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, balstās uz piesardzības principu un nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļauj dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai. 12 12. Dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu 10. punktā noteiktajām prasībām un šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā un 3. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām vietās, kur: 12.1. dzeramo ūdeni piegādā no sadales tīkla tajā vietā objektā vai iestādē, kur dzeramo ūdeni saņem patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu; 12.2. dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja dzeramo ūdeni piegādā cisternā. 13 13. Ja ir konstatēts, ka dzeramā ūdens neatbilstību ir izraisījis ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai tā ekspluatācija, par dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām ir atbildīgs ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.  14 14. Ja no sadales tīkla piegādātais dzeramais ūdens objektā vai iestādē šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktajā vietā neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma rādītāju vērtībām: 14.1. inspekcija sniedz norādījumus ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai par jebkādiem iespējamiem korektīviem pasākumiem, ko tas varētu veikt; 14.2. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka tiek veikti piemēroti pasākumi atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem inspekcijas norādījumiem un, ja nepieciešams, tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes un samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst rādītāju vērtībām pēc tā piegādes; 14.3. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgie patērētāji ir pienācīgi informēti un tiem tiek ieteikti jebkādi iespējami papildu korektīvi pasākumi, kas patērētājiem jāveic. 15 15. Ja, nosakot šo noteikumu 1. pielikumā minētos dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus, ūdens paraugā atrod Escherichia coli vai enterokokus, dzeramā ūdens piegādātājs pēc šīs informācijas saņemšanas nekavējoties veic šajā punktā noteikto mikrobioloģisko rādītāju atkārtotu testēšanu. 16 16. Atkarībā no vietas, kur konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām vai dzeramā ūdens organoleptisko rādītāju pārmaiņas, korektīvos pasākumus īsteno: 16.1. ūdens piegādātājs, kas ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu līdz piederības robežai; 16.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona. 17 17. Ja dzeramā ūdens neatbilstība var radīt draudus cilvēku veselībai, šo noteikumu 16. punktā minētais korektīvo pasākumu īstenotājs nekavējoties īsteno korektīvus pasākumus, lai noteiktu neatbilstības cēloni un to novērstu, nepieļaujot iespējamos draudus cilvēku veselībai. Korektīvos pasākumus nosaka un veic prioritārā secībā, ņemot vērā, cik lielā mērā attiecīgā rādītāja vērtība ir pārsniegta un kāds ir iespējamais apdraudējums cilvēku veselībai. 18 18. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19. panta ceturtajā daļā minētajām Veselības inspekcijas tiesībām izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās iespējamos draudus cilvēku veselībai un, ja nepieciešams, aizliedz vai stingri ierobežo dzeramā ūdens izmantošanu, kā arī veic citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai. Ja inspekcija aizliedz dzeramā ūdens izmantošanu, pašvaldība nodrošina alternatīvu dzeramā ūdens piegādi. Nosakot aizliegumu vai ierobežojumu dzeramā ūdens izmantošanai, ņem vērā risku cilvēku veselībai, ko radītu dzeramā ūdens izmantošanas pārtraukums vai ierobežojums. 19 19. Par apdraudējumu cilvēku veselībai uzskatāma neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā minēto rādītāju vērtībām, ja vien neatbilstību attiecīgajai rādītāja vērtībai inspekcija neuzskata par nenozīmīgu. 20 20. Konstatējot tādu dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, ūdens piegādātājs vai ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nekavējoties pēc šīs informācijas saņemšanas rakstiski informē inspekciju un, konsultējoties ar inspekciju, veic šādus pasākumus iedzīvotāju informēšanai: 20.1. brīdina skartos patērētājus par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu; 20.2. sniedz patērētājiem vajadzīgos ieteikumus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni, un šo informāciju atjauno vismaz vienu reizi mēnesī līdz patērētāju informēšanai par šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto apdraudējuma novēršanu; 20.3. informē patērētājus, ja apdraudējums cilvēku veselībai ir novērsts un pakalpojums atsākts normālā režīmā. 21 21. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 1. pielikumā ietvertā kontrolsaraksta viela vai savienojums tādā koncentrācijā, kas pārsniedz orientējošo vērtību, tiek īstenoti šādi pasākumi: 21.1. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem veikt kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu monitoringu; 21.2. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem pārbaudīt, vai ūdens piegādātāja izmantotā ūdens apstrāde ir piemērota orientējošās vērtības sasniegšanai un, ja tas nepieciešams, uzdod veikt izmaiņas ūdens apstrādē; 21.3. par kontrolsarakstā ietvertas vielas vai savienojuma orientējošās vērtības pārsnieguma gadījumu inspekcija informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē attiecīgās vielas vai savienojuma monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta (neapstrādātā ūdenī) atbilstoši šo noteikumu 45.2. apakšpunktam; 21.4. ūdens piegādātājs veic citus korektīvos riska mazināšanas pasākumus, ja inspekcija atzīst, ka tie ir nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai. 22 22. Ūdens piegādātājs, ievērojot piesardzību, nodrošina ūdens sagatavošanā un apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu efektīvu, drošu un pienācīgu pārvaldību un tīrību, tajā skaitā izmantojot attiecīgos Eiropas standartus konkrētiem apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem un filtrēšanas līdzekļiem, kā arī nodrošina kontroles institūcijām piekļuvi dokumentiem, kas apliecina dzeramā ūdens apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu lietošanas pārvaldību. 23 23. Dzeramā ūdens apstrādes ķīmiskie maisījumi, filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un materiāli, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās vai esošās iekārtās, ja tiek veikta to atjaunošana, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šādām prasībām: 23.1. tieši vai netieši neapdraud cilvēku veselību, ņemot vērā dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības; 23.2. nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu; 23.3. neveicina mikroorganismu augšanu; 23.4. nerada piesārņotāju nonākšanu ūdenī lielākā apjomā, nekā nepieciešams, ņemot vērā materiāla paredzēto mērķi; 23.5. nepieļauj ūdens kvalitātes pasliktināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai. 24 24. Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Veselības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 22. punktā minēto prasību nodrošināšanai dzeramā ūdens sagatavošanā.  25 25. Ja materiāli, kas ir paredzēti saskarei ar dzeramo ūdeni, ieskaitot tajos izmantotos gala materiālus, atbilst minimālajām higiēnas prasībām materiāliem saskarē ar dzeramo ūdeni, tiek uzskatīts, ka šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunkta prasības ir izpildītas. 26 3. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrāde un izpilde 26. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrādā, lai nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu: 26.1. uzraudzīt dzeramā ūdens kvalitātes un drošības pasākumu efektivitāti, lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ūdens ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei un apliecinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs; 26.2. sniegt informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti un atbilstību šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktajām prasībām un 1. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām; 26.3. nodrošināt informāciju efektīvāko dzeramā ūdens korektīvo un apstrādes pasākumu izvēlei, lai mazinātu apdraudējumu cilvēka veselībai. 27 27. Ūdens piegādātājs, saskaņojot ar inspekciju, izveido monitoringa programmu šajos noteikumos noteiktajam dzeramajam ūdenim saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktu. Monitoringa programmu pielāgo piegādes apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai, ņemot vērā sateces baseina ūdens ieguves vietas novērtēšanas rezultātus, un atbilstoši šo noteikumu 4.3. apakšnodaļai, ņemot vērā ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātus. 28 28. Monitoringa programma: 28.1. ietver vienu vai abas  šādas daļas: 28.1.1. atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana; 28.1.2. pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi; 28.2. papildus šo noteikumu 28.1. apakšpunkta nosacījumiem monitoringa programma var ietvert arī: 28.2.1. ūdensapgādes sistēmas aprīkojuma un tehniskās apkopes pārbaužu dokumentāciju; 28.2.2. ūdens ieguves apgabala un ūdens apstrādes, glabāšanas un sadales infrastruktūras pārbaužu dokumentāciju. 29 29. Monitoringa programmā ietver šādus rādītājus: 29.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu un papildu rādītāju monitoringu, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā, tajā skaitā tos, kuru iekļaušanas nepieciešamību monitoringa programmā nosaka veiktais ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu; 29.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu ūdensapgādes inženiertīklā, ja to nepieciešamību nosaka ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtējums;   29.3. šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā noteikto operacionālo monitoringu; 29.4. kontrolsarakstā iekļauto vielu un savienojumu monitoringu; 29.5. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. 30 30. Monitoringa programmas īsteno, laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī: 30.1. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic kārtējo monitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti raksturojošajiem minimāli nepieciešamajiem mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem A grupas rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.1. apakšpunktu, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, veicot operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam; 30.2. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic auditmonitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens drošumu un kvalitāti kopumā raksturojošajiem B grupas mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem un indikatorrādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.2. apakšpunktu, kā arī par kontrolsarakstā iekļautajiem rādītājiem; 30.3. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļai un 3. pielikumam; 30.4. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla monitoringu atbilstoši šo noteikumu 65.2. apakšpunktam. 31 31. Dzeramā ūdens monitoringa paraugus ņem tā, lai tie raksturotu dzeramā ūdens kvalitāti visa gada garumā un visā teritoriālajā ūdens piegādes zonā. Paraugu ņemšanas punktus ietver ar inspekciju saskaņotajā monitoringa programmā. Paraugu ņemšanas vietas izvēlas un paraugus ņem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā noteiktajām prasībām šādās vietās: 31.1. no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu un nav noteikta cita parauga ņemšanas vieta; 31.2. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja ūdens tiek piegādāts cisternā. 32 32. Ja šo noteikumu 31.1. vai 31.2. apakšpunktā minētajās paraugu ņemšanas vietās dzeramais ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, ūdens piegādātājs ņem dzeramā ūdens paraugu ārējā ūdensapgādes tīklā līdz ūdens cauruļvada ievadei ēkas ūdensapgādes inženiertīklā vai cisternas pildīšanas vietai, lai noteiktu neatbilstības vietu. 33 33. Ūdens piegādātājs katru gadu līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādā kārtējā monitoringa programmu, kā arī atbilstoši šo noteikumu 84. punktam radioaktīvo vielu monitoringa programmu, saskaņo tās ar inspekciju un atbilstoši tām īsteno monitoringu. Ūdens piegādātājs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. tabulā noteiktajam auditmonitoringa veikšanas biežumam līdz attiecīgā gada 1. janvārim izstrādā auditmonitoringa programmu, saskaņo to ar inspekciju un atbilstoši tai īsteno auditmonitoringu. Ūdens piegādātājs auditmonitoringa programmā iekļauj arī kontrolsarakstā iekļautu vielu vai savienojumu.  34 34. Inspekcija uztur informāciju par atbilstoši šo noteikumu 33. punktam saskaņotajām monitoringa programmām.  35 35. Izstrādājot monitoringa programmu, tās izstrādātājs ņem vērā šo noteikumu 39.1. un 39.2. apakšpunktā minētos riska novērtējuma rezultātus atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. nodaļai. 36 36. Šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētā kārtējā monitoringa izmaksas sedz ūdens piegādātājs. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētā monitoringa izmaksas atbilstoši šo noteikumu 121. punktam sedz ūdens piegādātājs. 37 37. Ja, pamatojoties uz personas iesniegumu, ir konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu 1. , 2.  un  3. pielikumā noteiktajām nekaitīguma prasībām, izdevumus par ūdens paraugu testēšanu, ja neatbilstība konstatēta pirms ūdens cauruļvada ievades ēkas ūdensapgādes inženiertīklā, sedz ūdens piegādātājs, bet, ja neatbilstība konstatēta pēc ūdens cauruļvada ievades ēkas ūdensapgādes inženiertīklā, izdevumus sedz ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona. 38 4. Riska novērtējuma izmantošana dzeramā ūdens monitoringa programmu izstrādē 4.1. Riska novērtēšanas vispārīgās prasības 38. Dzeramā ūdens piegādi, apstrādi un sadali veic atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām riska novērtēšanas prasībām, kas aptver visu piegādes ķēdi no sateces baseina, ūdens ieguves, apstrādes, glabāšanas un sadales līdz šo noteikumu 12. punktā norādītajai atbilstības vietai. 39 39. Riska novērtēšanu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus: 39.1. dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu riska novērtēšanu un riska pārvaldību veic saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšnodaļu; 39.2. katras ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību, kas aptver dzeramā ūdens ieguvi, apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai, veic ūdens piegādātāji saskaņā ar šo noteikumu 4.3. apakšnodaļu. Ūdens piegādātāji, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 ūdens diennaktī vai apkalpo mazāk par 50 personām, riska novērtējumu var veikt brīvprātīgi; 39.3. ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu prioritārajos objektos veic objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona saskaņā ar šo noteikumu 4.4. apakšnodaļu. Pārējos objektos ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu var veikt brīvprātīgi. 40 40. Inspekcija var atbrīvot ūdens piegādātājus, kas piegādā vidēji 10–100 m3 ūdens diennaktī vai apkalpo 50–500 cilvēkus, no pienākuma veikt ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību, ja inspekcija ir izvērtējusi, ka šāds atbrīvojums neapdraud dzeramā ūdens kvalitāti. Šāda atbrīvojuma gadījumā ūdens piegādātāji, attiecībā uz kuriem noteikts atbrīvojums, veic regulāru monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 28., 29., 30. un 31. punktu. 41 4.2. Dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseina riska novērtēšana 41. Vienotu metodiku dzeramā ūdens ieguves vietas sateces baseina (turpmāk – sateces baseins) noteikšanai un kartēšanai izstrādā, kā arī sateces baseinus nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. 42 42. Gan esošām, gan jaunām dzeramā ūdens ieguves vietām sateces baseina sākotnējo riska novērtējumu veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina veiktā riska novērtējuma pieejamību ūdens piegādātājiem un inspekcijai. 43 43. Sateces baseina riska novērtējuma pārskatīšanu un atjaunošanu, kā arī saskaņošanu ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru nodrošina ūdens piegādātājs, kas dzeramā ūdens piegādei izmanto sateces baseinā esošo dzeramā ūdens ieguves vietu. Sateces baseina riska novērtējumu ūdens piegādātājs pārskata ne retāk kā reizi sešos gados. 44 44. Sateces baseina riska novērtēšanā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:  44.1. izmanto informāciju, kas ietverta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, upju baseinu raksturojumā un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā; 44.2. izmanto valsts vides monitoringa datus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguves kārtību veiktās hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus; 44.3. ietver sateces baseina raksturojumu, tai skaitā informāciju par sateces baseina platību, tajā esošajām ūdens ieguves vietām, ap attiecīgo ūdens ieguves vietu noteiktajām aizsargjoslām, zemes lietošanas veidiem, noteci un pazemes ūdeņu krājumu papildināšanos. Informāciju par sateces baseina platību un aizsargjoslām attēlo arī kā telpiskos datus; 44.4. apraksta apdraudējumus un iespējamos bīstamos notikumus konkrētajā sateces baseinā un novērtē riskus, ko tie var radīt dzeramā ūdens nekaitīgumam un kvalitātei, identificējot riskus, kas var izraisīt cilvēku veselību apdraudošu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos; 44.5. izvērtē gan ūdens piegādātāja, gan par valsts vides monitoringu un dzeramā ūdens auditmonitoringu atbildīgo iestāžu veiktā monitoringa rezultātus, tai skaitā atbilstoši šo noteikumu 45. punktam veiktā monitoringa rezultātus. 45 45. Atbilstoši šo noteikumu 44. punktam veiktajā riska novērtējumā identificētajiem apdraudējumiem un bīstamajiem notikumiem, riska novērtējuma secinājumiem, inspekcijas un ūdens piegādātāju sniegtajai informācijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs: 45.1. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus ūdens piegādātāja veiktajā neapstrādātā ūdens monitoringā un informē ūdens piegādātāju par papildus novērojamo rādītāju sarakstu,  iekļaujot šo informāciju attiecīgā sateces baseina riska novērtējumā;    45.2. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas sateces baseins vai ar kuriem tas ir saistīts, attiecīgi lemjot par grozījumu ierosināšanu Vides monitoringa programmā un pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa plānā kārtējam gadam. Minētā monitoringa rezultāti ir publiski pieejami atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību. 46 46. Lemjot par šo noteikumu ​45. punktā minētajiem papildu rādītājiem monitoringam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izvērtē vismaz: 46.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktos rādītājus; 46.2. pazemes ūdeņu piesārņojošās vielas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem un kurām noteikti vides kvalitātes normatīvi vai robežvērtības;  46.3. prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti; 46.4. upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos upju baseiniem specifiskos piesārņotājus; 46.5. citas piesārņojošās vielas un apdraudējumus, kurus ir būtiski kontrolēt dzeramajā ūdenī konkrētajā sateces baseinā konstatēto apdraudējumu un iespējamo bīstamo notikumu dēļ;  46.6. dabā sastopamas vielas, kas varētu radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, lietojot dzeramo ūdeni; 46.7. kontrolsarakstā iekļautās vielas un savienojumus. 47 47. Ūdens piegādātājs, kas veic monitoringu sateces baseinā, neapstrādātā ūdenī vai atbilstoši šo noteikumu 45.1. apakšpunktam, reizi gadā iesniedz veiktā monitoringa rezultātus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. 48 48. Atbilstoši šo noteikumu 45. punktam  veicamo papildus monitorējamo rādītāju sarakstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pārskata, ja:  48.1. ir grozīti normatīvie akti, ar kuriem noteikti šo noteikumu 46. punktā minētie rādītāji;  48.2. šāda nepieciešamība konstatēta, pārskatot un atjaunojot sateces baseina riska novērtējumu;  48.3. šāda nepieciešamība konstatēta, izvērtējot ūdens piegādātāja sniegtos datus, tai skaitā ja uz to norāda piesārņojuma izmaiņu tendences vai ir novērotas vielu, piesārņotāju vai citu rādītāju netipiskas koncentrācijas vai vērtības; 48.4. ja tiek ierīkota jauna ūdens ieguves vieta. 49 49. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību īstenot pasākumus risku mazināšanai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties informē par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un inspekciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod: 49.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ietvert atbilstošus preventīvos un ietekmes samazināšanas pasākumus upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī paredzēt atbilstošus novērojumus Vides monitoringa programmā; 49.2. Valsts vides dienestam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, kā arī ņemt vērā sateces baseinu sākotnējā riska novērtējuma rezultātus, veicot ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izsniedzot tehniskos noteikumus. 50 50. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību novērot noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju klātbūtni, koncentrācijas un to izmaiņu tendences neapstrādātā ūdenī vai dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam atbilstoši papildināt dzeramā ūdens kārtējā monitoringa un auditmonitoringa programmu. 51 51. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību samazināt noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam nodrošināt atbilstošu dzeramā ūdens apstrādi.      52 52. Ja sateces baseina riska novērtējums un ūdens piegādātāja veiktā monitoringa rezultāti liecina, ka sateces baseinā nepastāv apdraudējumi, riski un citi iepriekš paredzami apstākļi, kas dzeramā ūdens kvalitāti varētu pasliktināt tādā mērā, ka tas varētu radīt risku cilvēku veselībai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par to informē inspekciju. Inspekcija atļauj ūdens piegādātājam pārskatīt dzeramā ūdens monitoringa programmu, izslēdzot no tās attiecīgos rādītājus vai arī samazinot attiecīgo rādītāju monitoringa biežumu un neietverot tos ūdensapgādes sistēmas riska novērtējumā. Iepriekšminētais neattiecas uz šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā uzskaitītajiem rādītājiem.                                  53 53. Inspekcija informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par ūdens piegādātāju, kam piemērotas šo noteikumu 50., 51. un 52. punkta prasības. Pārskatot Vides monitoringa programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz attiecīgo rādītāju monitoringu virszemes vai pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas attiecīgais sateces baseins. 54 4.3. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšana 54. Ūdens piegādātājs veic riska novērtējumu un regulāri (bet ne retāk kā reizi sešos gados) pārskata un atjauno riska pārvaldības pasākumus. Riska novērtējumu var izstrādāt arī ārpakalpojuma sniedzējs pēc ūdens piegādātāja pieprasījuma. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanā: 54.1. ņem vērā atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai veiktos ūdens ieguves vietas sateces baseina riska novērtēšanas un riska pārvaldības rezultātus; 54.2. ietver aprakstu par ūdensapgādes sistēmu, sākot ar ieguves vietu, ūdens apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai; 54.3. identificē apdraudējumus un bīstamus notikumus ūdensapgādes sistēmā un ietver to risku novērtējumu, ko tie sakarā ar dzeramā ūdens lietošanu varētu radīt cilvēku veselībai, ņemot vērā riskus, kurus rada klimata pārmaiņas, ūdens zudumi un noplūdes no cauruļvadiem; 54.4. var izmantot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" tīmekļvietnē pieejamo ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas veidni. 55 55. Ja riska novērtējumu izstrādā ārpakalpojuma sniedzējs, ūdens piegādātājs sniedz nepieciešamo informāciju riska novērtējumam. 56 56. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšana attiecas uz šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitītajiem rādītājiem un saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu noteiktajiem papildu rādītājiem. 57 57. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājs veic šādus riska pārvaldības pasākumus: 57.1. īsteno kontroles pasākumus, lai novērstu un mazinātu tos ūdensapgādes sistēmā identificētos riskus, kas varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti;  57.2. īsteno kontroles pasākumus ūdensapgādes sistēmā papildus pasākumiem, kas jau paredzēti vai īstenoti attiecībā uz risku mazināšanu, kuri varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar sateces baseinu pārvaldības plāniem tiem sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas;  57.3. īsteno piegādes apstākļiem pielāgotu operacionālā monitoringa programmu;  57.4. ja dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, nodrošina, ka tiek validēta dezinfekcijas efektivitāte, lai jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem būtu pēc iespējas zemāks, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti, jebkāds piesārņojums ar apstrādes ķimikālijām būtu pēc iespējas zemāks un jebkādas vielas, kas paliek ūdenī, neapdraudētu šo noteikumu 10. punktā minēto vispārīgo pienākumu izpildi;  57.5. pārbauda, vai ūdensapgādes sistēmā izmantotie materiāli, apstrādes ķimikālijas un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šo noteikumu 22. un 23. punktā minētajām prasībām.  58 58. Riska novērtējuma rezultātā ūdens piegādātājs var atkāpties no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 2. pielikumā minētā paraugu ņemšanas biežuma saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu. 59 59. Inspekcija, pamatojoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājam samazina rādītāja monitoringa biežumu vai svītro kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta (izņemot šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minētos pamata rādītājus),  ja inspekcijai ir informācija, ka, to darot, netiks apdraudēta dzeramā ūdens kvalitāte. Rādītāja monitoringa biežumu samazina vai kādu rādītāju svītro no monitorējamo rādītāju saraksta šādos gadījumos:  59.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas. Šajā gadījumā nav nepieciešams veikt ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu;  59.2. ja rādītājs var rasties tikai konkrēta apstrādes paņēmiena vai dezinfekcijas metodes izmantošanas rezultātā un ūdens piegādātājs neizmanto minēto paņēmienu vai metodi;  59.3. ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:  59.3.1. paraugu ņemšanas vieta un biežums tiek noteikts kopsakarā ar rādītāja izcelsmi, kā arī tā mainību un ilgtermiņa tendenci attiecībā uz tā koncentrāciju, ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā noteiktās atbilstības vietas;  59.3.2. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas minimālo biežumu visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 60 % no rādītāja vērtības;  59.3.3. attiecībā uz kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 30 % no rādītāja vērtības;  59.3.4. par konkrēta rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta lemj, balstoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ņemot vērā dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultātus un apstiprinot, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens piesārņojums;  59.3.5. ja rādītāja paraugu ņemšanas biežuma samazināšanai vai rādītāja izņemšanai no monitorējamo rādītāju saraksta riska novērtēšana apstiprina, ka nevar saprātīgi paredzēt nevienu faktoru, kas varētu pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti. 60 60. Ja ūdens piegādātājam ir atļauts samazināt rādītāja monitoringa biežumu vai svītrot kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, kā minēts šo noteikumu 59.1. apakšpunktā, ūdens piegādātājs nodrošina, ka tiek veikts minēto rādītāju pienācīgs monitorings, kad tiek pārskatīts riska novērtējums un riska pārvaldība attiecībā uz sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas.  61 61. Ja monitoringa rezultāti, kas pierāda, ka šo noteikumu 59.3.2., 59.3.3., 59.3.4. un 59.3.5. apakšpunktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, jau ir pieejami līdz 2021. gada 12. janvārim, minētos monitoringa rezultātus no šīs dienas var izmantot, lai pielāgotu monitoringu pēc ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas.  62 62. Inspekcija, pamatojoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājiem paplašina monitorējamo rādītāju sarakstu vai monitoringa biežumu šādos gadījumos: 62.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas;  62.2. ja ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā  noteikto rādītāju sarakstu vai šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto analīžu biežumu nepietiek, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām;  62.3. ja ir radušās aizdomas par apdraudējumu cilvēku veselībai un vajadzīgs papildu monitorings, lai kontrolētu šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā neiekļautus rādītājus;  62.4. ja ir jāsniedz šo noteikumu 26.1. apakšpunktā paredzētais apliecinājums, lai apstiprinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs.  63 63. Saskaņā ar šo noteikumu  62.2. un 62.3. apakšpunktu noteiktās papildu rādītāju vērtības atbilst vismaz šo noteikumu 10.1. apakšpunkta prasībām.  64 64. Ja monitoringa pielāgojumi jau ir īstenoti pēc ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", inspekcija var izvērtēt, vai iespējams apstiprināt iepriekšējā pielāgotā monitoringa derīgumu, neprasot veikt monitoringu atbilstoši šo noteikumu 59.3.2. un 59.3.3. apakšpunktam vēl vismaz trīs gadus no visai dzeramā ūdens piegādes zonai raksturīgiem paraugu ņemšanas punktiem. 65 4.4. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšana 65. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu, kuru pārskata un atjauno ne retāk kā reizi sešos gados un kurā ietilpst: 65.1. iespējamo risku vispārīga analīze, kas saistīta ar ūdensapgādes inženiertīkla un tā izstrādājumu un materiālu radītajiem riskiem un par to, vai šie iespējamie riski ietekmē ūdens kvalitāti vietā, kur tas izplūst pa krānu, kas ir paredzēts dzeramā ūdens lietošanai un; 65.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā uzskaitīto rādītāju monitorings objektos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 65.1. apakšpunktu veiktajā vispārējā novērtēšanā ir identificēti konkrēti riski ūdens kvalitātei un cilvēku veselībai. 66 66. Šo noteikumu 65.1. apakšpunktā minēto analīzi par iespējamiem riskiem un šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto monitoringu attiecībā uz Legionella spp. baktērijām un svinu īsteno tikai prioritārajiem objektiem. Pārējo ēku ūdensapgādes inženiertīklu riska analīzi un 65.2. apakšpunktā minēto monitoringu īsteno brīvprātīgi, ja vien citā veidā nav konstatēts risks cilvēku veselībai. 67 67. Ja ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada risku cilvēku veselībai vai ja Legionella spp. baktēriju un svina monitoringā tiek konstatēts, ka viens vai abi rādītāji neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4. punkta rādītāju vērtībām, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic korektīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu neatbilstības risku. 68 68. Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar ūdensapgādes inženiertīklu visās ēkās: 68.1. inspekcija informē patērētājus, kā arī publisku un privātu telpu īpašniekus vai to pilnvarotas personas par pasākumiem, ar ko novērš vai mazina risku, ka ūdensapgādes inženiertīkla dēļ dzeramais ūdens neatbilst kvalitātes standartiem; 68.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona informē patērētājus par dzeramā ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst minēto risku atkārtošanos; 68.3. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona attiecībā uz Legionella spp. baktērijām nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un ar risku samērīgi kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos legionelozes uzliesmojumus, bet attiecībā uz svinu, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, veic pasākumus no svina izgatavoto detaļu aizstāšanai esošajās ūdensapgādes inženiertīkla sistēmās. 69 5. Dzeramā ūdens monitoringa programmu izpildes kontrole 69. Inspekcijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists, īstenojot monitoringa programmu vai veicot tās uzraudzību, ir tiesīgs, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt jebkuru ūdens piegādātāju. 70 70. Ūdens piegādātājs informē inspekciju par kārtējā monitoringa un auditmonitoringa rezultātiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, izmantojot e-pakalpojumu "Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai".  71 71. Ja monitoringā konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām un: 71.1. monitoringu ir īstenojis ūdens piegādātājs, tas pēc iespējas drīzāk (vēlākais – nedēļas laikā pēc neatbilstības konstatēšanas) elektroniska dokumenta veidā par to informē inspekciju; 71.2. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ir īstenojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tas pēc iespējas drīzāk (vēlākais – nedēļas laikā pēc neatbilstības konstatēšanas) par to informē inspekciju un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – Radiācijas drošības centrs). 72 72. Ja monitoringā dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai, monitoringa īstenotājs nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas par to informē inspekciju. 73 73. Dzeramā ūdens kārtējā monitoringa un auditmonitoringa laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētā laboratorijā.  74 74. Dzeramā ūdens analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, validē akreditēta laboratorija. 75 75. Dzeramo ūdeni pārbauda ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 4. pielikumā: 75.1. analīzes metodes, kas nav minētas šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktā, var izmantot, ja ar tām iegūtie rezultāti ir vismaz tikpat droši kā tie, kurus sniedz šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktā noteiktās metodes; 75.2. rādītājiem, kuri minēti šo noteikumu 4. pielikuma 3. punktā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst šo noteikumu 74. punktā un 4. pielikumā noteiktajām prasībām. 76 76. Dzeramā ūdens paraugus ņem un transportē uz laboratoriju saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5667-3 "Ūdens kvalitāte ‒ Paraugu ņemšana ‒ 3. daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai" un standartu LVS ISO 5667-5 "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa. Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām". 77 77. Lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu, ūdensapgādes sistēmas iekārtas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc atjaunošanas, kas veikta pēc avārijas, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā. 78 78. Īstenojot šo noteikumu 77. punktā minēto profilaktisko dezinfekciju, ūdens piegādātājs kontrolē šo noteikumu 1. pielikuma 3.4. un 3.16. apakšpunktā noteiktos rādītājus, dezinfekcijas efektivitāti un dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni, saskaņojot ar inspekciju konkrēto izmeklējumu programmu. 79 79. Ja konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai rādītājiem, kas nav ietverti šo noteikumu 1. pielikumā, vai radušās pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu vai toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādā daudzumā, kas apdraud cilvēku veselību, inspekcija: 79.1. izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu iesniegto ūdens piegādātāja, publiskas būves vai daudzdzīvokļu nama īpašnieka vai tā pilnvarotas personas informāciju; 79.2. pēc šo noteikumu 79.1. apakšpunktā minētās informācijas izvērtēšanas nekavējoties lemj par turpmāko rīcību, izvērtējot iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai atkarībā no pārsniegtajiem rādītājiem un rādītāju maksimālo vērtību pārsniegšanas pakāpes. Inspekcija dzeramā ūdens piegādātājam, publiskas būves un daudzdzīvokļu nama īpašniekam vai tā pilnvarotai personai var uzdot veikt papildu aukstā un karstā ūdens paraugu laboratoriskos izmeklējumus, kā arī ūdensapgādes inženiertīkla iekārtu un cauruļvadu dezinfekciju; 79.3. ja radusies neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā minētajām rādītāju vērtībām, inspekcijas uzdotie korektīvie pasākumi ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai ietver šo noteikumu 68. punktā un 79.2. apakšpunktā noteiktos pasākumus; 79.4. var ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens izmantošanu; 79.5. papildus šo noteikumu 20.1. apakšpunkta nosacījumiem savā tīmekļvietnē izvieto brīdinājumu patērētājiem par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp par lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu; 79.6. sniedz informāciju ūdens piegādātājam, lai tas varētu ziņot patērētājiem par dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumu, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni; 79.7. papildus šo noteikumu 20.3. apakšpunkta nosacījumiem informē sabiedrību, ka iepriekš noteiktais apdraudējums cilvēku veselībai dzeramā ūdens neatbilstības dēļ vairs nepastāv. 80 6. Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings 80. Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ūdeņos nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atbilstoši Vides monitoringa programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likumu. 81 81. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir tiesīgs neveikt radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ja ir pietiekama informācija par to, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā nav iespējama tāda radioaktīvās vielas koncentrācija dzeramajā ūdenī, kas varētu pārsniegt šo noteikumu 3. pielikumā minēto attiecīgā rādītāja vērtību. 82 82. Ūdens piegādātājs, uzsākot jauna ūdens piegādes avota izmantošanu, veic šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju kontroli. 83 83. Inspekcija ar Radiācijas drošības centru saskaņo nosakāmos radioaktivitātes līmeņa rādītājus un vietas, kurās nepieciešams šo rādītāju monitorings. 84 84. Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, ūdens piegādātājs monitoringa programmā iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju kontroli un to saskaņo ar inspekciju atbilstoši šo noteikumu 33. punktam. 85 85. Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus: 85.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs elektroniski nosūta inspekcijai pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kopš rezultāti ir pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram; 85.2. šo noteikumu 84. punktā minētajā gadījumā ūdens piegādātājs elektroniski nosūta inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kopš monitoringa rezultāti ir pieejami. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos. 86 86. Ja pārsniegta šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētā radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī, inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru izvērtē, vai radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī nerada tādus draudus cilvēku veselībai, kuru dēļ nepieciešams rīkoties, kā arī, ja nepieciešams, organizē korektīvas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un nodrošinātu tādu kvalitātes līmeni, kas atbilst cilvēku veselības aizsardzības prasībām no radiācijas drošības viedokļa. Korektīvās darbības īsteno bez šā punkta pirmajā teikumā minētās izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l. 87 87. Radioaktīvo vielu kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko īslaicīgi piegādā cisternās, kas cisternās nav pildīts no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, nosaka inspekcija, saskaņojot to ar Radiācijas drošības centru. 88 88. Ja kalendāra gadā radona, indikatīvās dozas (ID) vai tritija vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram vai ūdens piegādātājam ir tiesības neīstenot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, par to informējot inspekciju. Ja ir zināms, ka ūdens apgādē ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, ūdens piegādātājs īsteno arī šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu atbilstoši norādītajam ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālajam biežumam. 89 89. Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs. 90 90. Ja dzeramais ūdens ir apstrādāts radionuklīdu līmeņa samazināšanai, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu attīrīšanas efektivitātes kontrolei. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs. 91 91. Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētajām vērtībām, Radiācijas drošības centrs nekavējoties informē inspekciju par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai aizsargātu cilvēkus pret jonizējošo starojumu. Inspekcija nodrošina, ka iedzīvotājiem nekavējoties tiek paziņots par apdraudējumu un īstenotajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma. 92 7. Pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšana dzeramajam ūdenim 92. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu var piešķirt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk – īpašas normas). Īpašas normas var piešķirt uz trim gadiem attiecībā uz  šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā noteikto ķīmisko rādītāju vērtībām vai šo noteikumu 1. pielikumā  neietverto papildu rādītāju vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 29.1. apakšpunktu vai 62. punktu. Īpašas normas nenosaka fasētam dzeramajam ūdenim un dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās. 93 93. Šo noteikumu 92. punktā minētās īpašās normas nosaka tikai šādos gadījumos: 93.1. dzeramā ūdens ieguvei tiek izvēlēts jauns sateces baseins; 93.2. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir konstatēti jauni piesārņojuma rādītāji; 93.3. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, konstatēta iepriekš neparedzēta vai izveidojusies ārkārtas situācija, kas var uz laiku ierobežotā apjomā izraisīt rādītāju vērtību pārsniegšanu. 94 94. Iesniegumu par īpašo normu noteikšanu ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz inspekcijā. 95 95. Iesniegumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim iesniedzējs norāda šādu informāciju: 95.1. īpašu normu noteikšanas pamatojumu un priekšlikumus par maksimāli pieļaujamām īpašajām normām un to monitoringu paredzamajā laikposmā; 95.2. iepriekšējos monitoringa un kontroles rezultātus par rādītājiem, kuriem paredzēts piemērot īpašas normas. Ja iesniegumu iesniedz par noteikto īpašo normu termiņa pagarināšanu, norāda arī informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem iepriekšējā īpašo normu piemērošanas laikposmā; 95.3. par teritoriju, kurā piemērojamas īpašas normas, un iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā; 95.4. par piegādātā dzeramā ūdens daudzumu diennaktī; 95.5. par īpašu normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu; 95.6. dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanas korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, kurā ir ietverta informācija par: 95.6.1. korektīvajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, pamatojoties uz ūdens piegādātāja pārbaudes rezultātiem par neatbilstības vietas noteikšanu un dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem ūdens paraugos no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ārējā ūdensapgādes tīklā un ūdens ieguves vietā atbilstoši rādītājiem, kam piemērotas īpašas normas. Pārbaudi organizē ūdens piegādātājs. Ūdens piegādātājs atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu; 95.6.2. sagatavotajiem projektiem ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai, dzeramā ūdens neatbilstību novēršanai; 95.6.3. plānotajiem finanšu līdzekļiem projekta īstenošanai; 95.6.4. plānotajiem projekta pasākumiem, norādot darbu grafiku un konkrētus pasākumu izpildes termiņus; 95.6.5. korektīvā rīcības plāna pārskatīšanu vai aktualizāciju. Korektīvo rīcības plānu pārskata un aktualizē vismaz reizi gadā; 95.7. par laikposmu, kurā nepieciešams piemērot īpašas normas. 96 96. Inspekcija izskata iesniegumu, izvērtē ūdens piegādātāja ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un neatbilstību ūdens kvalitātes prasībām un: 96.1. ja inspekcija neatbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2. punkta prasībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neiekļautajiem papildu rādītājiem ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu un ar korektīviem pasākumiem neatbilstību var novērst 30 dienu laikā pēc tās konstatēšanas, inspekcija uz šo konkrēto laiku nosaka maksimālās pieļaujamās attiecīgā rādītāja vērtības un atbilstošu korektīvo pasākumu izpildi; 96.2. nosaka īpašas normas, izsniedzot atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un īstenojamiem korektīvajiem pasākumiem. Lēmumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim inspekcija norāda šo noteikumu 95. punktā minēto informāciju vai nosaka aizliegumu dzeramā ūdens izmantošanai un korektīvos pasākumus neatbilstības novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļu. 97 97. Ja saskaņā ar šo noteikumu 96.1. apakšpunktu noteiktā neatbilstība minēto rādītāju vērtībām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi ilgāka par 30 kalendāra dienām, inspekcija piemēro šo noteikumu 96.2. apakšpunktā noteiktās prasības par īpašās normas piemērošanu. 98 98. Iesniedzējs viena mēneša laikā pirms katra šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētā īpašo normu piemērošanas laikposma beigām iesniedz inspekcijā informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja korektīvie pasākumi ir neatbilstoši un nav nodrošināta dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, iesniedzējs inspekcijā iesniedz paskaidrojumu. 99 99. Ja noteiktas īpašas normas, inspekcija var palielināt kontroles un monitoringa biežumu, kā arī papildus noteikt kārtējā monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētajā lēmumā. 100 100. Piešķirto īpašo normu perioda beigās inspekcija izvērtē veikto korektīvo pasākumu rezultātus dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes problēmu novēršanai. 101 101. Šo noteikumu 92. punktā noteikto īpašo normu piemērošanu, izņemot šo noteikumu 93.3. apakšpunktu,  ievērojot šo noteikumu 93. punkta prasības, var ārkārtēju apstākļu dēļ pagarināt otrreiz vēl uz trijiem gadiem. 102 102. Nosakot šo noteikumu 101. punktā minēto pagarinājumu, inspekcija iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu un lēmuma pamatojumu par otrā pagarinājuma nepieciešamību. 103 103. Ja saskaņā ar šo noteikumu 96.1. apakšpunktu ir noteiktas maksimālās pieļaujamā rādītāja vērtības vai saskaņā ar šo noteikumu 96.2. apakšpunktu ir noteiktas īpašas normas, iesniedzējs informē patērētājus par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, rādītājiem, kam piemērotas maksimālās pieļaujamās rādītāja vērtības vai īpašas normas, un to piešķiršanas termiņu, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas to reglamentē. Informācijā ietver brīdinājumu noteiktām iedzīvotāju grupām, ja īpašās normas tām var radīt apdraudējumu. Informāciju nekavējoties ievieto ūdens piegādātāja vai attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē, vietējos preses izdevumos un izvieto ēku pārvaldīšanas saimnieciskās darbības veicēja publiski pieejamās telpās. 104 8. Informācija sabiedrībai un institūcijām 104. Ūdens piegādātājs nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama šo noteikumu 105. un 106. punktā norādītā informācija. 105 105. Ūdens piegādātājs nodrošina, ka visas ar dzeramo ūdeni apgādātās personas vismaz reizi gadā bez pieprasījuma piemērotā un viegli pieejamā veidā saņem šādu informāciju: 105.1. dzeramā ūdens kvalitāte, tai skaitā arī indikatorrādītāji; 105.2. piegādātā dzeramā ūdens cena par litru un kubikmetru; 105.3. vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā – mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija; 105.4. mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar mājsaimniecību vidējo patēriņu, ja šāda informācija ir pieejama saistībā ar šo noteikumu 105.3. apakšpunktu; 105.5. saite uz tīmekļvietni, kurā sniegta šajā nodaļā norādītā informācija. 106 106. Ūdens piegādātājs tiešsaistē viegli uztveramā veidā patērētājiem nodrošina šādu informāciju (patērētāji pēc pamatota pieprasījuma minētajai informācijai var piekļūt arī citā veidā): 106.1. attiecīgā ūdens piegādātāja identifikācija (nosaukums), apgādes teritorija, kā arī ūdens sagatavošanas metode, tostarp vispārīga informācija par izmantotajiem ūdens apstrādes un dezinfekcijas veidiem; 106.2. jaunākie monitoringa rezultāti, tostarp monitoringa biežums kopā ar attiecīgo rādītāju vērtībām. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki par vienu gadu, izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos noteiktais monitoringa biežums atļauj citādi; 106.3. ūdens cietība, minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni un katjoni – kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K); 106.4. atbilstoši šo noteikumu 20. punktam informācija par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un ar to saistītie ieteikumi attiecībā uz veselību un patēriņu (vai saite uz vietni, kurā šāda informācija ir pieejama), ja inspekcija ir konstatējusi iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai. Ūdens piegādātājs var neinformēt patērētāju par dzeramā ūdens neatbilstību kvalitātes un nekaitīguma prasībām, ja inspekcija šo neatbilstību ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu; 106.5. ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums; 106.6. ieteikumi patērētājiem, tostarp par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu, kā lietot ūdeni atbildīgi un atbilstoši vietējiem apstākļiem un kā novērst stāvoša ūdens izraisītus veselības riskus; 106.7. ūdens piegādātājiem, kuri piegādā vismaz 10 000 m3 ūdens diennaktī vai sniedz pakalpojumu vismaz 50 000 cilvēku, katru gadu informācija: 106.7.1. par ūdensapgādes sistēmas vispārējiem efektivitātes rādītājiem un ūdens zudumiem, tiklīdz šī informācija ir pieejama; 106.7.2. ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmu – par ūdens kubikmetra tarifa struktūru, ieskaitot fiksētās un mainīgās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanas p …