📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes”
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2015. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 265 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-15 "Ģeotehniskā projektēšana"".
Ministru kabineta noteikumi Nr.284
Rīgā 2003.gada 27.maijā (prot. Nr.31 21.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes”.
2
2. Ar 2003.gada 1.jūliju Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS celtniecības normas un noteikumi (SNiP) 2.02.03-85 “Pāļu pamati”.
3
3. Noteikumi nav attiecināmi uz būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā un citos būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2003.gada 30.jūnijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām.
4
4. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus Latvijas būvnormatīva LBN 214-03 “Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes” izpildei.
5
5. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.
6
Ministru prezidents E.Repše
Ekonomikas ministrs J.Lujāns
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284
Latvijas būvnormatīvs LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
1. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas ievēro, projektējot jaunbūvējamo, renovējamo un rekonstruējamo ēku un inženierbūvju pāļu pamatus un pamatnes.
7
2. Būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju un tiltu, kā arī uz tādu iekārtu pāļu pamatu un pamatņu projektēšanu, kuras dinamiski iedarbojas uz pāļu pamatiem un pamatnēm.
8
3. Pāļu pamatus un pamatnes projektē, ņemot vērā:
3.1. būvniecībai nepieciešamās ģeodēziskās, ģeotehniskās un hidrometeoroloģiskās izpētes rezultātus;
3.2. informāciju par būves izmantošanas veidu, konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām, slodzēm uz pamatiem un būves ekspluatācijas apstākļiem;
3.3. būvju pamatu iespējamo variantu tehniski ekonomisko salīdzinājumu, optimālu pamatnes pretestības un deformatīvo īpašību un pamatu materiālu fizikāli mehānisko īpašību izmantošanu;
3.4. ietekmi uz blakus esošajām pazemes un virszemes būvēm.
9
4. Inženierizpēti veic saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" (turpmāk – LBN 005-99). Pāļu pamatu un pamatņu projektēšana bez inženierizpētes materiāliem nav pieļaujama.
10
5. Pamatnes gruntis pāļu pamatu un pamatnes būvprojektā apzīmē atbilstoši standartam LVS 437 "Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija".
11
6. Inženierizpētes materiālos ietver informāciju, kas ļauj aprēķināt, izvēlēties un projektēt pamatni, pāļu pamatu iestrādāšanas dziļumu, izmērus un būvdarbu veikšanas metodes.
12
7. Ja tas noteikts tehniskajā uzdevumā, inženierizpētes materiālos ietver informāciju par pāļu statiskajām un (vai) dinamiskajām pārbaudēm.
13
8. Pāļu pamatu un pamatņu projektos paredz pasākumus noņemtās augsnes kārtas izmantošanai apzaļumošanā un rekultivācijā.
14
9. Pāļu pamatu un pamatņu projektos paredz pasākumus, kas nodrošina blakus esošo būvju normālus ekspluatācijas apstākļus projektējamās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.
15
10. Ja pāļa apakšējo galu paplašina ar eksploziju, pāļu pamatu būvprojektā norāda minimālo pieļaujamo attālumu līdz esošajām būvēm. Spridzināšanas darbus veic normatīvajos aktos par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālo apriti noteiktajā kārtībā. Būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā ietver spridzināšanas darbu izpildes kārtību un drošības nosacījumus.
16
11. Projektējot sarežģītu un īpaši nozīmīgu būvju pāļu pamatus un pamatnes vai jebkuru būvju pāļu pamatus un pamatnes sarežģītos ģeotehniskos apstākļos vai, ja tas ir paredzēts projektēšanas uzdevumā, būvprojektā paredz pasākumus eksperimentālai pamatnes deformāciju noteikšanai.
17
12. Projektējot pāļu pamatus agresīvā vidē, ievēro attiecīgajos būvnormatīvos noteiktās prasības.
18
13. Būvju pāļu pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – piemērojamie standarti).
19
14. Ja pāļu pamati un pamatnes ir projektēti atbilstoši LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997 sērijas standartu prasībām, pāļu pamati un pamatnes atbilst šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.
20
2. Pāļu tipi
15. Pēc pāļu iedziļināšanas veida gruntī pāļus iedala šādi:
15.1. dzelzsbetona, koka un metāla dzenamie pāļi – tos iedziļina gruntī bez tās izrakšanas, lietojot pāļdziņus, vibrācijas vai iespiešanas iekārtas;
15.2. ar betonu neaizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi – tos iegremdē ar vibrācijas iekārtām bez grunts izrakšanas vai daļēji izrokot grunti;
15.3. ar betonu daļēji vai pilnīgi aizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi – tos iegremdē ar vibrācijas iekārtām, izrokot grunti;
15.4. betona vai dzelzsbetona vietas pāļi;
15.5. dzelzsbetona urbpāļi – tos izveido, aizpildot urbumus ar stiegrotu betonu vai iepriekš izgatavotiem dzelzsbetona elementiem;
15.6. skrūvpāļi.
21
16. Pēc pāļu un grunts mijiedarbības pāļus iedala šādi:
16.1. statņpāļi – to apakšējais gals balstās uz klinšainām gruntīm;
16.2. dzenamie statņpāļi – to apakšējais gals balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm ar deformāciju moduli E ≥ 50 MPa;
16.3. berzes pāļi – to apakšējais gals balstās uz saspiežamām gruntīm un slodzi uz pamatni nodod caur pāļa sānu virsmu un apakšējo galu.
22
17. Pēc stiegrojuma veida dzelzsbetona dzenamos pāļus un čaulpāļus iedala šādi:
17.1. pāļi ar nesaspriegtu garenstiegrojumu un (vai) šķērsstiegrojumu;
17.2. pāļi ar iepriekš saspriegtu garenstiegrojumu un ar šķērsstiegrojumu vai bez tā.
23
18. Pēc šķērsgriezuma formas pāļus iedala šādi:
18.1. kvadrātveida un apaļi pāļi ar vai bez dobumiem;
18.2. taisnstūra, T veida vai dubulta T veida profila pāļi.
24
19. Pēc garengriezuma formas pāļus iedala šādi:
19.1. prizmatiskie un cilindriskie pāļi;
19.2. piramidālie, trapecveida un rombveida pāļi ar slīpām sānu virsmām.
25
20. Pēc konstruktīvā veidojuma pāļus iedala šādi:
20.1. pilnpāļi;
20.2. saliekamie pāļi.
26
21. Pēc apakšējā gala konstruktīvā veidojuma pāļus iedala šādi:
21.1. pāļi ar noasinātu galu;
21.2. pāļi ar plakanu galu;
21.3. pāļi ar paplašinātu jeb vāles tipa galu;
21.4. dobtie pāļi ar atvērtu vai slēgtu galu;
21.5. pāļi ar eksplozijā paplašinātu apakšējo galu.
27
22. Pēc izbūves tehnoloģijas vietas pāļus iedala šādi:
22.1. pāļi, kurus izveido, iedziļinot gruntī izvelkamas caurules, kam ir ar metāla vai betona uzgali aizdarināts apakšējais gals, kuru pēc caurules aizpildīšanas ar betonu un izvilkšanas atstāj gruntī;
22.2. pāļi, kurus izveido, izsitot padziļinājumu, ko aizpilda un noblīvē ar mazplūstošu betona masu.
28
23. Pēc izbūves tehnoloģijas urbpāļus iedala šādi:
23.1. pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi ar paplašinājumiem vai bez tiem, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu virs gruntsūdens līmeņa bez sieniņu nostiprināšanas mālainās gruntīs vai nostiprinot urbuma sieniņas ar ūdens pārspiedienu zem gruntsūdens līmeņa;
23.2. pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu jebkurās gruntīs zem gruntsūdens līmeņa un nostiprinot urbuma sieniņas ar māla duļķi vai izvelkamām apvalkcaurulēm;
23.3. apaļa šķērsgriezuma dobi vietas urbpāļi, kurus izbūvē, lietojot daudzsekciju vibroserdeni;
23.4. vietas urbpāļi, kurus izbūvē, urbumu noblīvējot ar šķembām;
23.5. vietas urbpāļi, kurus izbūvē, ar eksploziju paplašinot urbuma apakšējo daļu un aizpildot visu urbumu ar betonu;
23.6. injicēti urbpāļi, kurus izbūvē, urbumā ar spiedienu injicējot smalkgraudainu betonu, cementa vai speciālo javu;
23.7. stabpāļi, kurus izbūvē, aizpildot urbumu (ar paplašinājumu vai bez tā) ar cilindriskiem vai prizmatiskiem elementiem un monolitējot ar cementa javu.
29
24. Pamatu pāļus projektē no šāda materiāla:
24.1. dzenamos dzelzsbetona pāļus, vietas pāļus un urbpāļus ar nesaspriegtu garenstiegrojumu – no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B20;
24.2. injicētus urbpāļus ar nesaspriegtu garenstiegrojumu – no smalkgraudainā betona, kura klase nav zemāka par B25, kā arī cementa vai citām speciālām javām, kuru marka nav zemāka par M300.
30
25. Dzenamos dzelzsbetona pāļus ar saspriegtu garenstiegrojumu – no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B25.
31
26. Pāļu pamatu betona režģogus projektē no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B20, bet liela laiduma elektropārvades līniju balstu pamatiem – ne zemāka par B25.
32
27. Saliekamo režģogu saduras un būves kolonnas monolitē režģogos, izmantojot normālo betonu, kas atbilst standartam LVS EN 206–1:2001 un kura klase nav zemāka par B20 saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" (turpmāk – LBN 203-97).
33
28. Betona salizturības un ūdensnecaurlaidības klasi visu veidu pāļiem un režģogiem pieņem saskaņā ar LBN 203-97 un LVS EN 206–1:2001.
34
29. Koka pāļus izgatavo no vismaz 6,5 m gariem skujkoku apaļkokiem, kuru diametrs ir 22–34 cm.
35
30. Koka pāļus attīra no mizas, zariem un izaugumiem, saglabājot dabīgo konusu.
36
31. Koka paketpāļu konstrukciju, šķērsgriezumu un garumu pieņem saskaņā ar būvprojektu.
37
32. Saliktu koka pāļu atsevišķus elementus savstarpēji savieno ar saduras tipa savienojumiem un sastiprina ar metāla uzliktņiem vai uzmavām. Atsevišķu elementu saduras paketpālī izvieto pa vertikāli vismaz 1,5 m attālumā.
38
3. Pāļu pamatu un pamatņu aprēķins
33. Pāļu pamatus un pamatnes ar aprēķinu pārbauda divos robežstāvokļos:
33.1. nestspējas pārbaude (pirmais robežstāvoklis):
33.1.1. pāļa un režģoga materiālu nestspēja;
33.1.2. pāļu pamatnes grunts nestspēja;
33.1.3. pamatnes noturība un nestspēja, ja uz to iedarbojas ievērojamas horizontālās slodzes (atbalsta sienas un līdzīgas konstrukcijas) un pamatne atrodas nogāzē vai to veido ļoti slīpi grunts slāņi;
33.2. iespējamo deformāciju un pārvietojumu pārbaude (otrais robežstāvoklis):
33.2.1. pāļu pamatu un pamatnes sēšanās vertikālo slodžu iedarbes dēļ;
33.2.2. kopējie pāļu pamatu un pamatnes horizontāli pārvietojumi up un pagriešanās ψp horizontālo slodžu un lieces momentu iedarbes dēļ;
33.2.3. plaisu rašanās un atvēršanās iespējas pāļu pamatu dzelzsbetona konstrukcijās.
39
34. Slodzes un iedarbes, slodžu un iedarbju drošības koeficientus un kombinācijas būvju pāļu pamatu un pamatņu aprēķinam pieņem saskaņā ar projektēšanas uzdevumu un attiecīgajiem būvnormatīviem.
40
35. Pāļu pamatu un pamatnes nestspēju pirmajā robežstāvoklī pārbauda slodžu pamatsakārtojumam un īpašam sakārtojumam. Pāļu pamatu un pamatnes deformācijas otrajā robežstāvoklī pārbauda slodžu pamatsakārtojumam.
41
36. Visus pāļu pamatu un pamatņu aprēķinus veic, izmantojot materiālu un pamatņu grunšu aprēķina raksturlielumus.
42
37. Pāļu un režģoga materiālu aprēķina raksturlielumus pieņem saskaņā ar attiecīgo materiālu būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem vai piemērojamiem standartiem.
43
38. Pāļu pamatu un pamatnes grunšu aprēķina raksturlielumus nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207–01 "Ģeotehnika. Būvju pamatnes un pamati" (turpmāk – LBN 207–01) 2.3.apakšnodaļai.
44
39. Pāļu pamatu un pamatnes grunts aprēķina pretestību zem pāļa gala R (kPa) un uz sānu virsmas fi (kPa) pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 4.nodaļu.
45
40. Pāļus aptverošās grunts gultnes koeficienta cz (kN/m3) aprēķina vērtību var noteikt atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam.
46
41. Ja pamatnes grunšu nestspēja, ņemot vērā šī būvnormatīva 5.nodaļā noteiktās prasības, noteikta ar statisko zondēšanu vai ir veikta pāļu dinamiskā vai statiskā pārbaude, pāļu pamatnes grunšu nestspēju pieņem, izmantojot šo pārbaužu rezultātus.
47
42. Pāļu un režģoga stiprību aprēķina saskaņā ar šo būvnormatīvu un būvnormatīviem par attiecīgā materiāla būvkonstrukciju projektēšanu.
48
43. Betona vai dzelzsbetona pāļu un režģoga plaisu rašanās un atvēršanās iespējas aprēķina saskaņā ar LBN 203-97.
49
44. Pārbaudot jebkura materiāla pāļa stiprību, pāli uzskata par gruntī stingri iespīlētu stieni attālumā l1 (m) no režģoga apakšas; pāļa iespīlējuma attālumu nosaka, izmantojot šādu formulu:
l1 = lo + 2/αe, kur (1)
lo – pāļa iecirkņa garums no augstā režģoga apakšas līdz planēšanas atzīmei (m);
αe – deformācijas koeficients (1/m), kuru var noteikt atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam.
50
45. Ja urbpāļi vai čaulpāļi iedziļināti klintī un (2/αe) > h, pāļa iespīlējuma attālumu l1 nosaka, izmantojot šādu formulu:
51
l1 = lo + h, kur (2)lo – pāļa iecirkņa garums no augstā režģoga apakšas līdz grunts planēšanas atzīmei (m);h – urbpāļa vai čaulpāļa iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no pāļa apakšējā gala līdz grunts planēšanas atzīmei vai līdz gruntī iedziļināta režģoga pēdai.
46. Ja injicētie vietas urbpāļi iet cauri stipri saspiežamām gruntīm, kuru deformāciju modulis E d (m) atkarībā no pāļa diametra d (m) un stipri saspiežamās grunts slāņa biezuma hg (m) ir:
52
46.1. ld = 25d, ja stipri saspiežamo grunšu deformāciju modulis ir E ≤ 2000 kPa; ja ld > hg, tad pieņem ld = 2hg;46.2. ld = 15d, ja stipri saspiežamo grunšu deformāciju modulis ir 2000 ≤ E ≤5000 kPa; ja ld > hg, tad pieņem ld = 2hg.
47. Aprēķinot vietas pāļu un urbpāļu (izņemot stabpāļus) stiprību, betona aprēķina pretestību nosaka, ņemot vērā LBN 203-97 noteikto darba apstākļu koeficientu γb3 = 0,85 un (atkarībā no pāļu iestrādāšanas veida) šādus darba apstākļu papildu koeficientus:
47.1. γcb = 1,0, ja urbšana un betonēšana notiek sausā urbumā mālainās gruntīs bez urbuma sieniņu nostiprināšanas;
47.2. γcb = 0,90, ja urbšana un betonēšana notiek sausā urbumā, lietojot izvelkamās apvalkcaurules;
47.3. γcb = 0,80, ja urbšana un betonēšana notiek ar ūdeni pildītā urbumā, lietojot izvelkamās apvalkcaurules;
47.4. γcb = 0,70, ja urbšana un betonēšana notiek ar māla duļķi vai spiedūdeni pildītā urbumā bez apvalkcaurulēm.
53
48. Pāļu betonēšanai zem māla duļķa vai ūdens līmeņa lieto vertikāli pārvietojamu cauruli vai betona sūkņus.
54
49. Visu veidu pāļiem aprēķina būves radītās slodzes un iedarbības, kuras noteiktas, ievērojot tehniskajā uzdevumā un būvnormatīvā par slodzēm un iedarbēm noteiktās prasības. Dzenamiem pāļiem aprēķina arī pacelšanas piepūles, pieņemot, ka pacelšanas stiprinājums atrodas vienas trešdaļas pāļa garuma attālumā no pāļa galvas.
55
50. Izgatavošanas, transporta un pacelšanas slodžu radītās piepūles nosaka no pāļa normatīvā pašsvara, izmantojot šādus dinamiskuma koeficientus:
50.1. γf = 1,5, pārbaudot stiprību;
50.2. γf = 1,25, pārbaudot plaisu rašanos un atvēršanos.
56
51. Pāļu pamata atsevišķa pāļa vai viena pāļa grunts pamatnes nestspējai jāatbilst šādam nosacījumam:
57
N < Fd/γk, kur (3)N – aprēķina garenspēks uz pāļu pamata atsevišķu pāli vai vienu pāli, kuru nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktam;Fd – pāļu pamatu grunts pamatnes nestspēja atsevišķam pālim, kuru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4. un 5.nodaļu;γk – drošības koeficients.
52. Nosakot pāļu pamatu atsevišķa vai viena pāļa nestspēju, pieņem šādus drošības koeficientus γk:
52.1. γk = 1,2, ja pāļa nestspēja noteikta, izmantojot pāļu statiskās slogošanas rezultātus;
52.2. γk = 1,25, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu, izmantojot grunts zondēšanas pārbaudes rezultātus;
52.3. γk = 1,25, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu pēc pāļu dinamiskās pārbaudes rezultātiem un nosakot grunts elastīgās deformācijas;
52.4. γk = 1,4, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu vai pēc pāļu dinamiskās pārbaudes rezultātiem, nenosakot grunts elastīgo deformāciju;
52.5. γk = 1,0 vienlaidus pāļu laukam zem stingrām būvēm (atbilstoši LBN 207-02) ar su > 30 cm un vairāk nekā 100 pāļiem, un pāļa nestspēja noteikta, izmantojot pāļu statiskās slogošanas rezultātus.
58
53. Visu veidu spiestiem vai izraujamiem pāļiem aprēķina slodzi N (kN) nosaka no pāļa pašsvara ar pārslodzes koeficientu, kurš palielina aprēķina slodzi.
59
54. Ja aprēķina slodze noteikta, ieskaitot vēja un celtņu (ceļamkrānu) slodzes, pāļu pamatu malējo pāļu nestspēju var palielināt par 20 %, izņemot elektropārvades gaisa līniju balstu pāļu pamatus.
60
55. Nosakot aprēķina slodzi N (kN) uz atsevišķu pāli, pāļu pamatu uzskata par rāmja konstrukciju, kas slogota ar vertikālām, horizontālām un lieces momentu slodzēm.
61
56. Pāļu pamatam ar vertikāliem pāļiem aprēķina slodzi uz atsevišķu pāli nosaka, izmantojot šādu formulu:
62
N = (Nd/n) ± (Mxy/Σyi2) ± (Myx/Σxi2), kur (4)Nd – aprēķina slodžu spiedes spēks uz pāļu pamatu (kN);Mx, My – aprēķina slodžu lieces momenti (kNm) režģoga pēdas plaknē attiecībā pret pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm x un y;n – pāļu skaits pamatā;xi, yi – attālums no i-tā pāļa centra līdz pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm (m);x, y – attālums no attiecīgā pāļa centra līdz pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm (m).
57. Vienāda šķērsgriezuma vertikālu pāļu pamatam pielikto horizontālo slodzi pieļaujams sadalīt vienmērīgi uz visiem pāļiem.
63
58. Pāļu pamatu un pamatnes noturību pārbauda, ņemot vērā pāļu ierosinātās papildu horizontālās reakcijas uz nobīdāmo grunts masīvu, saskaņā ar LBN 207-01.
64
59. Ja pāļu pamatu pamatnē ir kūkumojošās gruntis, attiecībā uz kūkumošanās spēkiem pārbauda:
59.1. grunts masīva noturību atbilstoši LBN 207-01;
59.2. pāļu un režģoga nestspēju atbilstoši šī būvnormatīva 36.punktam.
65
60. Aprēķinot būves pāļu pamatu un pamatnes deformāciju, jāizpilda šāds nosacījums:
66
s ≤ su, kur (5)s – pamatnes, pāļu pamata un būves kopējā deformācija (piemēram, sēšanās, pārvietošanās, pāļu vai pāļu pamatu relatīvā sēšanās), kura noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 34. un 35.punktu, 7.nodaļu un 1.pielikumu;su – pāļu, pāļu pamata un būves projektēšanas uzdevumā noteiktā galējā pieļaujamā deformācija.
61. Ja projektēšanas uzdevumā nav noteikta būves, pāļu pamata un pamatnes galēji pieļaujamā deformācija, to pieņem saskaņā ar LBN 207-01 4.pielikumu.
67
4. Pāļu nestspējas aprēķins (pirmais robežstāvoklis)
4.1. Statņpāļi
62. Čaulpāļiem, vietas pāļiem un urbpāļiem, kuri balstās uz klinšainām gruntīm, un dzenamiem statņpāļiem Fd (kN), kuri balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm, nestpēju nosaka, izmantojot šādu formulu:
68
Fd = γcRA, kur (6)γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γc = 1;A – uz grunts balstītais pāļa apakšējā gala laukums (m2);R – grunts aprēķina pretestība (kPa) zem pāļa apakšējā gala.
63. Pāļa apakšējā gala laukums A (m2), kas balstās uz grunti, ir vienāds ar:
63.1. pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu (m2) pilna šķērsgriezuma pāļiem, dobtajiem un čaulpāļiem, ja dobums aizpildīts ar betonu ne mazāk kā triju dobumu diametru augstumā;
63.2. pāļa neto šķērsgriezuma laukumu (m2) dobtajiem un čaulpāļiem ar neaizpildītu dobumu.
69
64. Visu veidu dzenamajiem pāļiem, kuri balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm, grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem pāļa apakšējā gala pieņem R = 20000 kPa.
70
65. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem nesadēdējušās klinšainās gruntīs ne mazāk kā 0,5 m dziļumā iestrādātu vietas pāļu, urbpāļu un ar betonu aizpildītu čaulpāļu apakšējā gala nosaka, izmantojot šādu formulu:
71
R = Rc,n (ld/df + 1,5)/γg, kur (7)Rc,n – klinšainās grunts vienvirziena spiedes normatīvā pretestība ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);γg – grunts drošības koeficients γg = 1,4;ld – vietas pāļa, urbpāļa vai aizpildīta čaulpāļa projektētais iestrādāšanas dziļums klinšainā gruntī (m);df – vietas pāļa, urbpāļa vai čaulpāļa klinšainā gruntī iestrādātās daļas ārējais diametrs (m).
66. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem neaizpildītu čaulpāļu apakšējā gala, ja pāļi vienmērīgi balstās uz nesadēdējušas klinšainas grunts, kura ne mazāk kā triju pāļu diametru biezumā nosegta ar neizskalojamām neklinšainām gruntīm, nosaka, izmantojot šādu formulu:
72
R = Rc,n/γg, kur (8)Rc,n – klinšainās grunts vienvirziena spiedes normatīvā pretestība ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);γg – grunts drošības koeficients γg = 1,4.
67. Ja zem vietas pāļa, urbpāļa vai čaulpāļa apakšējā gala atrodas sadēdējušas vai izmiekšķējamas klinšainas gruntis, grunts vienvirziena spiedes pretestību nosaka ar spiedogu pārbaudēm vai pāļu statiskās slogošanas pārbaudēm.
73
68. Nosakot statņpāļu nestspēju, neņem vērā pāļa sānu virsmas berzes pretestību, izņemot negatīvo berzi uz pāļa sānu virsmas.
74
4.2. Visu veidu dzenamie berzes pāļi un bez grunts izņemšanas iedziļināti čaulpāļi
69. Spiestu dzenamo berzes pāļu un bez grunts izņemšanas iedziļinātu čaulpāļu nestspēju Fd (kN), summējot visu pāļa caurieto grunts slāņu berzes pretestību, nosaka, izmantojot šādu formulu:
75
Fd = γc(γcR RA + uΣ γcffihi), kur (9)γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γc = 1;R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai;A – uz grunts balstītā pāļa apakšējā gala laukums (m2), kuru pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu, eksplozijpāļu paplašinājuma lielāko šķērsgriezuma laukumu vai dobo čaulpāļu neto šķērsgriezuma laukumu;u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;hi – pamatnes i-tā ar pāļa sānu virsmu saskarē esoša grunts slāņa biezums (m);γcR – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam;γcf – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam.
70. Ja projektā paredzēta teritorijas norakšana vai iespējama grunts noskalošana ūdenstilpē, summē visu to grunts slāņu pretestību, kuri atrodas zem planēšanas atzīmes vai līdz ūdenstilpes dibenam.
76
71. Vāles pāļu nestspēju nosaka, izmantojot 9.formulu; par pāļa aprēķina perimetru u (m) pieņem:
71.1. pāļa stumbra iecirknī – stumbra perimetru;
71.2. pāļa paplašinājuma iecirknī – paplašinājuma perimetru.
77
72. Ja mālainās gruntīs pāļus iedziļina vairāk par 5 m, grunts aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R un sānu virsmas fi (kPa) pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam kā 5,0 m dziļumam.
78
73. Smiltīs vāles pāļa sānu virsmas aprēķina pretestību fi (kPa) visā pāļa garumā pieņem kā pāļiem bez paplašinājuma.
79
74. Mālainās gruntīs vāles pāļa stumbra iecirknī sānu virsmas aprēķina pretestību fi (kPa) uz pāļa sānu virsmas pieņem vienādu ar nulli.
80
75. Ja dzenamo pāļu apakšējais gals balstās uz irdenām smiltīm vai mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju IL > 0,6, pāļa nestspēju nosaka pēc pāļu statiskās slogošanas pārbaužu rezultātiem.
81
76. Ja piramidālie, trapecveida vai rombveida pāļi iet cauri smiltīm vai mālainām gruntīm un sānu malu slīpums ip ≤ 0,025, pāļa nestspēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:
82
Fd = γc[RA + Σhi(ui f i + uo,iipEikiξr)], kur (10)γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γc = 1;R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai;A – uz grunts balstītais pāļa laukums (m2), kuru pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu, eksplozijpāļu paplašinājuma lielākā šķērsgriezuma laukumu vai dobo čaulpāļu neto šķērsgriezuma laukumu;fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esoša pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m);ui – pāļa i-tā šķērsgriezuma perimetrs;uo,i – pāļa i-tā šķērsgriezuma slīpo malu izmēru summa (m);ip – pāļa sānu virsmu slīpums;Ei – pāļa sānu virsmu aptverošā i-tā grunts slāņa deformāciju modulis, kuru pieņem pēc kompresijas pārbaudes rezultātiem;ki – koeficients:ki = 0,5 – smiltīm un mālsmiltīm;ki = 0,6 – smilšmālam;ξr – reoloģiskā efekta koeficients ξr = 0,8;ki = 0,7 – māliem, ja plasticitātes skaitlis Ip = 18;ki = 0,9 – māliem, ja plasticitātes skaitlis Ip = 25.Māliem ar plasticitātes skaitļa starpvērtībām koeficienta ki vērtību nosaka, lineāri interpolējot.
77. Rombveida pāļiem ar pretēji vērstu sānu virsmas slīpumu grunts sānu virsmas pretestību 10.formulā nesummē.
83
78. Piramidālā pāļa ar sānu virsmas slīpumu ip > 0,025 nestspēju Fd (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot presiometrisko pārbaužu rezultātus un šī būvnormtīva 2.pielikumu.
84
79. Ja presiometrisko pārbaužu rezultātu nav un piramidālā pāļa sānu virsmas slīpums ip > 0,025, piramidālā pāļa nestspēju Fd (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot 10.formulu (pieņem, ka pāļa sānu virsmas slīpums ip = 0,025).
85
80. Izraujamu dzenamo berzes pāļu un bez grunts izņemšanas iedziļinātu čaulpāļu nestspēju Fdu (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:
86
Fdu = γcuΣγcffihi, kur (11)u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m);γcf – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam;γc – pāļu pamata darba apstākļu koeficients.
81. Darba apstākļu koeficientu γc gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatiem nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.nodaļai; būvēm darba apstākļu koeficients γc ir:
81.1. γc = 0,6, ja pālis gruntī iedziļināts mazāk kā 4,0 m;
81.2. γc = 0,8, ja pālis gruntī iedziļināts 4,0 m vai vairāk.
87
4.3. Berzes vietas pāļi, urbpāļi un ar betonu aizpildīti čaulpāļi
82. Spiestu berzes vietas pāļu, urbpāļu un ar grunts izņemšanu iedziļinātu un ar betonu aizpildītu čaulpāļu (ar pāļu apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) nestpēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:
88
Fd = γc(γcRRA + uΣγcffihi), kur (12)γc – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī; γc = 0,8, ja pālis balstās uz mālainām gruntīm ar mitruma pakāpi Sr < 0,9, γc = 1,0 visos pārējos gadījumos;γcR – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala, nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 83.punktu;γcf – darba apstākļu koeficients gruntij uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulai;R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 84.punktu;A – uz grunts balstītā pāļa laukums (m2), pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu ar betonu aizpildītiem čaulpāļiem, vietas pāļiem un urbpāļiem bez paplašinājuma vai vienādu ar paplašinājuma lielāko šķērsgriezuma laukumu vietas pāļiem un urbpāļiem ar paplašinājumu;u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība uz pāļa sānu virsmas (kPa), pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m).
83. Darba apstākļu koeficientu γcR pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatiem nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 6.nodaļu; būvēm darba apstākļu koeficients γcR ir:
83.1. γcR = 1,3 pāļiem ar eksploziju paplašinātu apakšējo galu;
83.2. γcR = 0,9 pāļiem ar paplašinātu apakšējo galu, kurus betonē zem ūdens;
83.3. γcR = 1,0 pārējos gadījumos.
89
84. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa apakšējā gala pāļiem, kuri izbūvēti, izmantojot šī būvnormatīva 22.punktā noteikto tehnoloģiju, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai, bet pārējos gadījumos nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 85., 86. vai 87.punktu.
90
85. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa, urbpāļa (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) vai čaulpāļa apakšējā gala, kuri iestrādāti rupjdrupu gruntīs ar smilšu aizpildījumu vai smiltīs ne mazāk kā 2,0 m dziļumā, bet ne mazāk par pāļa vai paplašinājuma diametru, nosaka, izmantojot šādu formulu:
91
R = kα4(α1 γI′ d+α2α3γIh), kur (13)k – koeficients:k = 0,75 vietas pāļiem vai urbpāļiem (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) un čaulpāļiem ar pilnīgi izņemtu grunts serdi;k = 1,0 čaulpāļiem, kuriem netraucēta rupjdrupu vai smilts grunšu serde saglabāta ne mazāk kā 0,5 m dziļumā;α1, α2, α3 un α4 – bezdimensiju koeficienti, kas ir atkarīgi no grunts iekšējās berzes leņķa φI un kuru aprēķina vērtības pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikuma 1.tabulai;γI′ – grunts īpatnējā svara (kN/m3) aprēķina vērtība, ieskaitot ūdens cēlējspēku zem pāļa apakšējā gala;γI – pa slāņiem vidējotā grunts īpatnējā svara (kN/m3) aprēķina vērtība, ieskaitot ūdens cēlējspēku virs pāļa apakšējā gala;d – vietas pāļa vai urbpāļa diametrs vai paplašinājuma diametrs pāļiem ar paplašinātu apakšējo galu, ar cementa javu monolitizēta čaulpāļa vai stabpāļa urbuma diametrs (m);h – pāļa vai pāļa paplašinājuma apakšējā gala iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no dabīgā reljefa virsmas vai planēšanas atzīmes norokot.
86. Mālainu grunšu aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa vai urbpāļa (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) un čaulpāļa apakšējā gala pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikuma 2.tabulai.
92
87. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem tāda čaulpāļa apakšējā gala, kurš iestrādāts bez grunts izņemšanas, vai ar betonu neaizpildītam čaulpālim, kura apakšējā galā saglabāta netraucēta grunts serde ne mazāk kā triju pāļa diametru augstumā, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai, bet grunts darba apstākļu koeficientu – atbilstoši 6.pielikuma 1.tabulas 4.punktam. Šajā gadījumā grunts aprēķina pretestība attiecas tikai uz čaulpāļa neto šķērsgriezuma laukumu.
93
88. Izraujamu vietas pāļu, urbpāļu un čaulpāļu nestpēju Fdu (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:
94
Fdu = γc(uΣγcffihi), kur (14)γc – būvju pāļu pamatu darba apstākļu koeficients:γc = 0,6, ja pālis gruntī iedziļināts mazāk kā 4,0 m;γc = 0,8, ja pālis gruntī iedziļināts 4,0 m vai vairāk;γcf – darba apstākļu koeficients gruntij uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulai;u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);fi – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;hi – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m).
4.4. Skrūvpāļi
89. Spiestu vai izraujamu skrūvpāļu nestpēju Fd (kN) nosaka pēc pāļu statiskās slogošanas pārbaudes rezultātiem.
95
90. Spiestu vai izraujamu skrūvpāļu ar lāpstiņas diametru d ≤ 1,2 m un garumu l ≤ 10,0 m nestpēju Fd (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot šādu formulu:
96
Fd = γc[(α1cI + α2γIh1)A + ufi(h – d)], kur (15)γc – pāļu darba apstākļu koeficients, kuru atkarībā no slodzes veida un grunts apstākļiem pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 1.tabulai;α1 un α2 – bezdimensiju koeficienti, kurus atkarībā no skrūves lāpstiņai lāpstiņas diametra biezumā piegulošā grunts slāņa (skrūves lāpstiņas darba zona) iekšējās berzes leņķa φI aprēķina vērtības pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulai;cI – mālainu grunšu saistes aprēķina vērtība vai smilšu linearitātes parametrs skrūves lāpstiņas darba zonā (kPa);γI – virs pāļa skrūves lāpstiņas pa slāņiem vidējotā grunts īpatnējā svara (kN/m3) (ieskaitot ūdens cēlējspēku) aprēķina vērtība;h1 – pāļa skrūves lāpstiņas iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no dabīgā reljefa virsmas vai planēšanas atzīmes norokot;A – skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru (m2), ja uz pāli iedarbojas spiedes spēki, vai skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru, atskaitot pāļa stobra šķērsgriezuma laukumu (m2), ja uz pāli iedarbojas izraušanas spēki;fi – visā pāļa iestrādāšanas dziļumā uz pāļa stobra sānu virsmas vidējotā grunts aprēķina pretestība (kPa), pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;u – pāļa stobra šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);h – gruntī iestrādājamā pāļa stobra daļas garums (m);d – pāļa skrūves lāpstiņas diametrs.
91. Nosakot skrūvpāļa nestspēju, grunts raksturojumus atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulai spiestajiem skrūvpāļiem ņem gruntīm zem lāpstiņas, bet izraujamiem skrūvpāļiem – gruntīm virs lāpstiņas.
97
92. Skrūves lāpstiņu iestrādā ne mazāk kā piecu lāpstiņas diametru dziļumā putekļainās un mālainās gruntīs un ne mazāk kā sešu lāpstiņas diametru dziļumā smiltīs, skaitot no planēšanas atzīmes.
98
93. Grunts iekšējās berzes leņķa φI un saistes cI aprēķina vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 38.punktu.
99
4.5. Negatīvo (pretēji vērsto) grunts berzes spēku iedarbības uz pāļu sānu virsmu ievērtēšana
94. Vertikāli uz leju vērsto negatīvo berzes spēku iedarbību uz pāļu sānu virsmu, nosēžoties gruntij pāļu tiešā tuvumā, ievērtē, ja:
94.1. teritoriju uzber vairāk kā 1,0 m biezumā;
94.2. lietderīgā slodze uz pirmā stāva grīdu ir lielāka par 20 kN/m2;
94.3. tehnoloģiskās iekārtas lietderīgā slodze pāļu pamatu tiešā tuvumā ir lielāka par 100 kN/m2;
94.4. pazeminot gruntsūdeni, samazinās ūdens cēlējspēks un palielinās efektīvie spriegumi;
94.5. nav beigusies uzbērtās grunts un tehnogēno nogulumu konsolidācija;
94.6. dinamiskas iedarbības ietekmē notiek nesaistītu grunšu noblīvēšanās.
100
95. Vertikāli uz leju vērsto negatīvo berzes spēku iedarbību uz pāļu sānu virsmu ievērtē līdz tādam dziļumam, kurā pēc pāļu pamata slogošanas pāļa tiešā tuvumā esošās grunts nosēšanās pārsniedz pusi no pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas.
101
96. Nosakot vertikāli uz leju vērstos negatīvos berzes spēkus, grunts aprēķina pretestību fi uz pāļu sānu virsmas pieņem ar mīnus zīmi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, bet kūdrai, dūņām un sapropelim fi = –5 kPa.
102
97. Ja pāļa garuma robežās atrodas 0,3 m vai biezāki kūdras slāņi un iespējama piegulošās teritorijas uzbēršana vai līdzvērtīga slogošana, grunts slāņiem, kuri atrodas virs zemākā kūdras slāņa, aprēķina pretestību fi uz pāļu sānu virsmas pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, ievērojot šādus nosacījumus:
97.1. ja teritoriju uzber mazāk kā 2,0 m biezumā, uzbērtajai gruntij un visiem kūdras slāņiem fi = 0, bet visiem pārējiem grunts slāņiem fi pieņem ar plus zīmi;
97.2. ja teritoriju uzber no 2,0 m līdz 5,0 m biezumā, visiem kūdras slāņiem fi = –5 kPa, pārējiem grunts slāņiem, arī uzbērtajam, fi = –0,4;
97.3. fi = –5 visiem kūdras slāņiem un mīnus fi visiem grunts slāņiem, arī uzbērtajam, ja uzbēruma biezums ir lielāks kā 5,0 m.
103
98. Ja pēc pāļu pamata slogošanas pāļa apakšējās daļas tiešā tuvumā grunts nosēšanās ir mazāka par pusi no pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, grunts aprēķina pretestību fi pieņem ar plus zīmi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, bet kūdrai, dūņām un sapropelim fi = 5 kPa.
104
99. Ja pāļu pamatu režģoga būves sākuma stadijā uzbērtās (pieslogotās) teritorijas grunts konsolidācija ir beigusies vai pāļu pamatus aptverošās grunts iespējamā nosēšanās turpmāk nepārsniegs pusi no projektējamās būves pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, tad neatkarīgi no kūdras slāņu biezuma un iegulas dziļuma visu grunts slāņu sānu berzes aprēķina pretestību fi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai var pieņemt ar plus zīmi, bet kūdras slāņu sānu berzes aprēķina pretestība fi = 5 kPa.
105
100. Ja pāļa iestrādāšanas dziļumā iegulošo kūdras slāņu konsolidācijas koeficienti un deformāciju moduļi ir zināmi un iespējams noteikt pieslogotās teritorijas katra grunts slāņa nosēšanos atsevišķi, tad negatīvos berzes spēkus var noteikt no tā grunts slāņa augšējās robežas, kura papildu nosēšanās no teritorijas pieslogošanas, skaitot no pāļa pilnas aprēķina slodzes pielikšanas momenta, nepārsniegs pusi no projektējamās būves pamatnes galējās pieļaujamās deformācijas.
106
5. Lauka pārbaudes
101. Pāļu statiskās un dinamiskās pārbaudes un grunts zondēšanu veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām.
107
102. Ja pāļu nestspējas noteikšanai izmanto vienas vai vairāku lauka pārbaužu rezultātus, katrai ēkai vai būvei jāveic ne mazāk kā:
102.1. divu pāļu statiskā pārbaude;
102.2. sešu pāļu dinamiskā pārbaude;
102.3. sešas grunts statiskās zondēšanas pārbaudes;
102.4. sešas grunts dinamiskās zondēšanas pārbaudes.
108
103. Ja izmanto pāļu statiskās vai dinamiskās pārbaudes rezultātus, pāļa nestspēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:
109
Fd = (γcFu,n)/γg, kur (16)γc – darba apstākļu koeficients statiskai iespiešanas vai horizontālai slodzei γc = 1,0; izraušanas slodzei γc pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 81.punktu;Fu,n – pāļa robežpretestības normatīvā vērtība (kN), pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 105., 106. vai 107.punktu;γg – grunts drošības koeficients, pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 105., 106. vai 107.punktu.
104. Ja pāļa pārbaudes apstākļi ar horizontālu statisku slodzi atbilst pāļa faktiskajai slogošanas shēmai būves pāļu pamatā, pieļaujamo horizontālo aprēķina slodzi uz pāli var noteikt tieši pēc pārbaudes rezultātiem.
110
105. Ja vienādos grunts apstākļos pārbaudīto pāļu skaits ir mazāks par sešiem, grunts drošības koeficients γg = 1 un pāļu robežpretestības normatīvā vērtība Fu,n = Fu,min.
111
106. Ja vienādos apstākļos pārbaudīto pāļu skaits ir seši un vairāk, grunts drošības koeficientu γg un pāļu robežpretestības normatīvo vērtību Fu,n nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 107., 108., 109., 111. vai 117.punktu noteikto atsevišķo pāļu robežpretestības vērtību Fu statistiskās apstrādes rezultātiem.
112
107. Par atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes iespiešanas robežpretestību Fu (kN) pieņem statiskās pārbaudes iespiešanas slodzi, kurā notiek nepārtraukta pāļa sēšanās bez slodzes palielināšanas un kopējā pāļa sēšanās nepārsniedz 20 mm.
113
108. Par atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes iespiešanas robežpretestību Fu (kN) pieņem pāļa iespiešanas slodzi, kura rada pāļa sēšanos s, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:
114
s = ξsu,mt ≤ 40 mm, kur (17)su,mt – projektējamās būves pāļu pamatu galējās pieļaujamās deformācijas vidējā vērtība (mm) – pieņem pēc tehniskā uzdevuma vai LBN 207-01 4.pielikuma;ξ – pārejas koeficients; ξ = 0,2, ja sēšanās stabilizējas 0,1 mm stundā un pāļa apakšējais gals balstās uz smiltīm, cietām un sīksti plastiskām mālainām gruntīm vai stabilizējas 0,1 mm divās stundās un pāļa apakšējais gals balstās uz mīksti plastiskām līdz plūstošām mālainām gruntīm.
109. Ja sēšanās, kura noteikta, izmantojot 17.formulu, ir lielāka par 40 mm, par atsevišķa pāļa pārbaudes robežpretestību Fu pieņem iespiešanas slodzi, kura izsauc sēšanos, s = 40 mm.
115
110. Koeficienta ξ vērtību pieļaujams koriģēt, izmantojot analoģiskos apstākļos būvētu būvju pāļu pamatu sēšanās novērojumu rezultātus.
116
111. Par atsevišķa pāļa pārbaudes robežpretestību Fu var pieņemt maksimālo novēroto iespiešanas slodzi, ja maksimālā pārbaudes slodze ir vienāda vai lielāka par 1,5 Fd (Fd – izmantojot 5., 9., 10., 12. un 15.formulu noteiktā pāļa nestspēja) un novērotā pāļa sēšanās s ir mazāka par to, kas noteikta, izmantojot 17.formulu.
117
112. Pāļu statiskās slogošanas pārbaudēs slogošanas pakāpi pieņem no 1/10 līdz 1/15 daļai no prognozējamās pāļa pārbaudes robežpretestības vērtības Fu.
118
113. Atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes izraušanas vai horizontālās slodzes robežpretestību Fu (kN) pieņem pēc statiskās pārbaudes raksturlīknes "slodze–pārvietojumi", kura ir par vienu pakāpi zemāka par izraušanas vai horizontālu slodzi, kurā pāļa pārvietojumi nepārtraukti pieaug bez slodzes palielināšanas.
119
114. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa dinamiskās pārbaudes robežpretestību Fu (kN) nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 9.pielikumu.
120
115. Ja, izmantojot dinamiskās pārbaudes rezultātus, saskaņā ar 16.formulu noteiktā pāļa nestspēja Fd (kN) vairāk nekā 1,4 reizes atšķiras no aprēķinātās pāļa nestspējas, pāļa nestspēju nosaka pēc statiskās zondēšanas vai pāļu statiskās slogošanas pārbaužu rezultātiem.
121
116. Ja izmanto grunšu zondēšanas pārbaudes rezultātus, spiestu dzenamo berzes pāļu un skrūvpāļu nestspēju Fd (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:
122
γc – darba apstākļu koeficients γc = 1;n – statiskās zondēšanas punktu skaits;Fu – atsevišķa berzes pāļa vai skrūvpāļa normatīvā robežpretestība Fu (kN);γg – grunts drošības koeficients, kuru nosaka, pieņemot statistisko varbūtības ticamību α = 0,95.
117. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa un skrūvpāļu normatīvo robežpretestību Fu (kN), izmantojot zondēšanas rezultātus, nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 10.pielikumu.
123
118. Etalonpāļa un zondes pāļa pārbaudes rezultātus izmanto atsevišķu dzenamā berzes pāļa nestspējas Fu noteikšanai saskaņā ar piemērojamos standartos noteikto metodi.
124
6. Gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatu projektēšanas īpatnības
119. Gaisa elektropārvades līniju un atklāto sadales apakšstaciju balstu pāļu pamatus projektē visās gruntīs, kurās pāļus var iestrādāt.
125
120. Gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatos nedrīkst lietot vālveida, piramidālus un rombveida pāļus.
126
121. Pāļus, kuri uzņem horizontālas vai izraušanas slodzes, iedziļina gruntī ne mazāk kā 4 m, bet koka balstu pāļus – ne mazāk kā 3 m.
127
122. Gaisa elektropārvades līniju koka balstu koka pāļu pamatus atļauts lietot neatkarīgi no gruntsūdens līmeņa. Mainīga mitruma zonā paredz pastiprinātu koka pāļu pretpuves aizsardzību.
128
123. Spiestu dzenamo berzes un vietas pāļu nestspēju nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 125.punktu, izmantojot 9. vai 12.formulu un pieņemot darba apstākļu koeficientu γc:
123.1. γc = 1,2 – normāliem starpbalstiem;
123.2. γc = 1,0 – pārējiem balstiem.
129
124. Izraujamu dzenamo berzes un vietas pāļu nestspēju nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva arī 125.punktu, izmantojot 11. vai 14.formulu un pieņemot darba apstākļu koeficientu γc:
124.1. γc = 1,2 – normāliem starpbalstiem;
124.2. γc = 1,0 – enkurbalstiem un stūra balstiem;
124.3. γc = 1,0 – liela laiduma pārejām, ja pāļu un režģoga pašmasu noturošais spēks vienāds ar aprēķina izraujošo spēku;
124.4. γc = 0,60 – liela laiduma pārejām, ja noturošais spēks vienāds vai mazāks par 65 % no aprēķina izraujošā spēka;
124.5. pārējos gadījumos lineāri interpolē.
130
125. Dzenamo pāļu aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala un pāļu sānu berzes aprēķina pretestību fi pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam; normālo balstu sānu berzes aprēķina pretestību fI (kPa) mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju IL ≥ 0,3 pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, palielinot par 25 %.
131
126. Sānu berzes aprēķina pretestību fi reizina ar šī būvnormatīva 6.pielikuma 3.tabulā noteiktajiem darba apstākļu koeficientiem γc.
132
7. Pāļu pamatu un pamatnes deformāciju aprēķins (otrais robežstāvoklis)
127. Berzes pāļu pamata un pamatnes deformāciju aprēķina kā nosacītam pamatam uz dabīgas pamatnes atbilstoši šim būvnormatīvam un LBN 207-01.
133
128. Pāļu pamatam atbilstošā nosacītā pamata robežas nosaka šādi:
128.1. augšējā robeža – horizontāla plakne, kura atbilst planēšanas virsmai;
128.2. apakšējā robeža – horizontāla plakne, kura iet caur pāļu apakšējiem galiem dziļumā h (m);
128.3. sānu robeža – vertikālas plaknes, kuras iet caur slīpu pāļu apakšējiem galiem vai atrodas no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas attālumā a (m), kuru nosaka, izmantojot šādas formulas:
134
a = htg(φII,mt/4) (19)φII,mt = Σ (φII,ihi)/ Σhi, kur (20)φII,mt – grunts iekšējās berzes leņķa vidēji svērtā aprēķina vērtība dziļumā h (m);hi – atsevišķa grunts slāņa biezums.
129. Ja zem vertikālo pāļu galiem atrodas mālainas gruntis ar plūstamības rādītāju IL > 0,6, ievēro nosacījumu a ≤ 2d, kur d – pāļa diametrs vai taisnstūra pāļa malas izmērs (perpendikulārs šai plaknei).
135
130. Aprēķinot nosacītā pamata sēšanos, tā pašsvarā iekļauj pāļu, režģoga un nosacīto grunts masīvu.
136
131. Aprēķinātā pāļu pamata un pamatnes deformācijas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar 5.formulu noteikto galēji pieļaujamo deformāciju.
137
132. Ja pāļu iedzīšanas dziļumā atrodas kūdras vai dūņu slāņi, kas ir biezāki par 30 cm un projektā paredzēta teritorijas uzbēršana vairāk kā 2,0 m biezumā vai ekvivalenta pastāvīga (ilgstoša) slogošana, vertikālu un slīpu berzes pāļu pamata nosacītā pamata vertikālās sānu plaknes attālumu amt (m) no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas nosaka, izmantojot šādu formulu:
138
amt = hmttg(φII,mt/4), kur (21)hmt – attālums no pāļu apakšējiem galiem līdz zemākā kūdras vai dūņu slāņa apakšai (m);φII,mt – grunts iekšējās berzes leņķa vidēji svērtā aprēķina vērtība dziļumā hmt (m).
133. Deformācija nav jāaprēķina statņpāļu pamatiem, atsevišķiem berzes pāļiem un berzes pāļu puduriem, uz kuriem iedarbojas izraušanas spēki.
139
134. Pāļu pamatu deformāciju, vienlaikus iedarbojoties vertikālām, horizontālām un momenta slodzēm, var pārbaudīt saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu, bet mazslogotu lentveida pāļu pamatu un atsevišķu pāļu deformāciju – saskaņā ar šī būvnormatīva 3. un 4.pielikumu.
140
8. Pāļu pamatu konstruēšana
135. Atkarībā no pāļu izvietojuma plānā projektē šādus pāļu parametrus:
135.1. atsevišķi pāļi atsevišķiem balstiem;
135.2. vienā vai vairākās rindās izvietotas pāļu lentes zem būvju sienām;
135.3. pāļu puduri;
135.4. nepārtraukts pāļu lauks, kas apvienots ar vienlaidus režģogu, kurš balstās uz grunti.
141
136. Projektējot pāļu pamatus, ievēro:
136.1. būvju slodzes uz pamatiem;
136.2. projektējamo un blakus esošo būvju konstruktīvo shēmu;
136.3. projektējamo un blakus esošo būvju iedziļināto daļu gabarītus un attālumus līdz projektējamiem pāļu pamatiem;
136.4. nesošo konstrukciju gabarītus un materiālus;
136.5. grīdu konstrukciju un iespējamās slodzes uz tām;
136.6. tehnoloģiskās iekārtas izvietojumu, slodzes un ietekmes uz projektējamiem pāļu pamatiem;
136.7. galējo pieļaujamo pāļu pamatu sēšanos vai sānsveri.
142
137. Nosakot pāļu skaitu pamatā, ņem vērā:
137.1. pieļaujamo aprēķina slodzi uz pāli;
137.2. pāļa materiāla maksimālo nestspēju, ņemot vērā malējo pāļu pieļaujamo pārslodzi;
137.3. pāļu pamatu konstrukciju un izmērus, slodžu vērtību un virzienu;
137.4. pāļu pamatu un būvju celtniecības tehnoloģiju.
143
138. Pāļus ar režģogu savieno brīvi, izņemot šī būvnormatīva 140.punktā minētos gadījumus. Brīvu pāļu savienojumu ar režģogu konstruktīvi veido, iestrādājot pāļa galvu 5–10 cm dziļi režģogā. Aprēķinos šādu savienojumu uzskata par locīklu.
144
139. Ja spiedes spēki nepārsniedz 400 kN, saliekamo režģogu pieļaujams balstīt uz pāļa galvas, kas izlīdzināta ar cementa javu.
145
140. Stingru pāļu savienojumu ar režģogu projektē, ja:
140.1. pāļi atrodas vājās gruntīs (piemēram, irdenas smiltis, plūstošas konsistences mālainas gruntis, dūņas, kūdra);
140.2. spiedes spēks pāļa un režģoga savienojumā pielikts ārpus pāļa šķērsgriezuma kodola;
140.3. brīvā savienojumā horizontālo spēku radītie pārvietojumi ir lielāki par normatīvi pieļaujamajiem;
140.4. pāļu pamatā ir slīpi vai salikti vertikāli pāļi;
140.5. uz pāļiem iedarbojas izraušanas spēki.
146
141. Stingru pāļu savienojumu ar režģogu konstruktīvi veido, iestrādājot pāļa galvu vai pāļa stiegrojuma izlaidumus režģogā stiegrojuma enkurošanas garumā atbilstoši LBN 203-97 5.4.apakšnodaļai vai sametinot vajadzīgās stiprības metāla ieliekamās detaļas.
147
142. Projektējot iepriekš saspriegtu pāļu stingru savienojumu ar režģogu, pāļu galvā jābūt iestrādātam nesaspriegta stiegrojuma karkasam, kurš nodrošina šī būvnormatīva 141.punktā noteikto prasību izpildi.
148
143. Ekscentriski slogota pāļu pamata pudurī pāļus izvieto tā, lai pastāvīgo slodžu kopspēks atrastos iespējami tuvāk pāļu pudura smagumcentram.
149
144. Vertikālo, horizontālo un momenta slodžu uzņemšanai paredzami vertikāli, slīpi vai āžu pāļi.
150
145. Slīpo pāļu slīpums attiecībā pret vertikāli nedrīkst pārsniegt:
145.1. dzenamajiem pāļiem ar diametru līdz 1,0 m – 1:1;
145.2. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru no 1,0 līdz 1,2 m – 4:1;
145.3. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 1,6 m – 5:1;
145.4. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 2,0 m – 6:1;
145.5. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 3,0 m – 7:1.
151
146. Attālumu starp dzīto berzes pāļu asīm pāļu apakšgalu plaknē projektē ne mazāku par 3d, bet statņpāļiem – ne mazāku par 1,5d (d – pāļa diametrs vai taisnstūra garākās malas izmērs).
152
147. Brīvo attālumu starp vietas pāļu, urbpāļu un čaulpāļu stāviem vai stabpāļu urbumiem projektē ne mazāku kā 1,0 m.
153
148. Brīvo attālumu starp jebkura tipa pāļu apakšējā gala paplašinājumu projektē ne mazāku kā:
148.1. 0,5 m – cietās un puscietās putekļainās un mālainās gruntīs;
148.2. 1,0 m – pārējās gruntīs, izņemot klinšainas.
154
149. Attālumu starp slīpajiem vai slīpajiem un vertikālajiem pāļiem režģoga pēdas līmenī nosaka, ņemot vērā:
149.1. pamatu konstruktīvās īpatnības;
149.2. pāļu drošu iedziļināšanu gruntī;
149.3. režģoga stiegrošanas un betonēšanas veidu.
155
150. Pāļu garumu nosaka, ņemot vērā:
150.1. būvlaukuma grunts īpatnības;
150.2. režģoga pēdas atzīmi;
150.3. pāļu pamatu izbūves tehnoloģiskās iespējas un prasības.
156
151. Pāļu apakšējo galu iedziļina izturīgās gruntīs, izejot cauri vājo grunšu slāņiem.
157
152. Iedzenamo pāļu apakšējos galus iedziļina ne mazāk kā:
152.1. 0,5 m – akmeņainās gruntīs, grantī, rupjās vai vidēji rupjās smiltīs vai mālainās gruntīs ar plūstamības rādītāju IL ≤ 0,1;
152.2. 1,0 m – pārējās gruntīs, izņemot klinšainas.
158
153. Ja pāļu pamatu izbūves vietā ieguļ kūdras slānis, pāļu apakšējos galus iedziļina ne mazāk kā 2,0 m zem kūdras slāņa.
159
154. Izvēloties pāļu pamata režģoga pēdas iestrādāšanas dziļumu, ņem vērā:
154.1. būvju pazemes daļu (piemēram, pagraba, tehniskās pagrīdes) konstruktīvos risinājumus;
154.2. teritorijas planēšanas atzīmi (norakums vai pabērums);
154.3. projektējamā režģoga augstumu.
160
155. Projektējot un būvējot pāļu pamatus kūkumojošās gruntīs, paredz pasākumus, kas nepieļauj vai samazina grunts sala kūkumošanās spēku ietekmi uz pāļiem un režģogu.
161
156. Pāļu pamatu projektā paredz iespējamo grunts pacelšanos pāļu dzīšanas laikā, ja:
156.1. būvlaukuma pamatni veido mīksti plastiskas vai plūstoši plastiskas mālainas gruntis un ūdens piesātinātas putekļainas vai smalkas smiltis;
156.2. pāļu iedzīšana notiek būvbedrē;
156.3. pāļu pamatu veido pāļu lauks vai attālums starp pāļu puduru malējiem pāļiem ir mazāks nekā 9 m.
162
157. Grunts virsmas vidējo pacelšanos h (m) nosaka, izmantojot šādu formulu:
163
h = k(Vp/Ae), kur (22)k – koeficients, kuru pieņem robežās no 0,5 līdz 0,7 atkarībā no grunts mitruma pakāpes robežās no Sr = 0,9 līdz Sr = 1,0;Vp – visu iedzenamo pāļu tilpums (m3);Ae – pāļu lauka vai būvbedres laukums (m2).
158. Ja esošos pamatus pastiprina ar injicētiem urbpāļiem, šo pāļu iestrādāšanas dziļumu esošā pamatā vai režģogā nosaka ar aprēķinu atbilstoši LBN 203-97 vai LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas" vai pieņem konstruktīvi vienādu ar pieciem pāļu diametriem.
164
Ekonomikas ministrs J.Lujāns
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 214-03
"Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.284)
Pāļu aprēķins uz vienlaicīgu vertikālo un horizontālo spēku un lieces momentu iedarbību
1. Aprēķinot vienlaicīgu vertikālo un horizontālo spēku un lieces momentu iedarbību uz pāļiem, atbilstoši slodžu shēmai ņem vērā sistēmas "pālis–grunts" saspriegti deformētā stāvokļa divas stadijas (zīmējums).2. Deformētā stāvokļa pirmajā stadijā pāli aptverošo grunti uzskata par lineāri deformējamu vidi ar gultnes koeficientu cz (kN/m3), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:cz = (Kz)/γc, kur (1)K – proporcionalitātes koeficients (kN/m4), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;z – pāļa attiecīgā šķēluma dziļums gruntī (m), skaitot no zemā režģoga pēdas vai grunts virsmas atzīmes augstajam režģogam;γc – darba apstākļu koeficients.3. Deformētā stāvokļa otrajā stadijā pāli aptverošās grunts augšdaļā galējā robežstāvoklī izveidojas plastiskā zona, kuru raksturo grunts stiprības proporcionalitātes koeficients α.4. Ja pāļi pāļu pamatā izvietoti vairākās rindās un režģogs balstās uz grunti, uzskata, ka grunts saspriegti deformētā stāvokļa pirmā un otrā stadija veidojas viena pēc otras. Šajā gadījumā veic pāļu divstadiju aprēķinu, un darba apstākļu koeficients γc 1.formulā ir γc = 1.5. Visos pārējos gadījumos uzskata, ka sistēmai "pālis–grunts" veidojas saspriegti deformētā stāvokļa pirmā stadija. Šajā gadījumā veic pāļu vienstadijas aprēķinu, un darba apstākļu koeficients γc 1.formulā ir γc = 3.6. Pāļu aprēķinu, vienlaikus iedarbojoties vertikālajiem un horizontālajiem spēkiem un lieces momentiem, veic šādi:6.1. nosaka pāļa nestspēju (ja var izveidoties otrā saspriegti deformētā stāvokļa stadija), izmantojot šādu formulu:H ≤ Fd/γk, kur (2)H – šķērsspēka aprēķina vērtība (kN), kas darbojas uz vienu pāli;Fd – viena pāļa nestspēja (kN), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 18.punktam;γk – drošības koeficients, kuru pieņem γk = 1,4;6.2. pārbauda grunts noturību (ja pieņem, ka sistēmai "pālis–grunts" izveidosies tikai saspriegti deformētā stāvokļa pirmā stadija), kuru veic atbilstoši šī pielikuma 26.punktam;6.3. aprēķina pāļa deformāciju, izpildot šādus nosacījumus:up ≤ uu (3)ψp ≤ ψu , kur (4)up un ψp – attiecīgi pāļa galvas horizontālā pārvietojuma (m) un pagriešanās leņķa (radiānos) aprēķina vērtības, kuras nosaka atbilstoši šī pielikuma 11.punktam;uu un ψu – attiecīgi būves projektēšanas uzdevumā noteiktās pāļa galvas horizontālā pārvietojuma (m) un pagriešanās leņķa (radiānos) maksimāli pieļaujamās vērtības;6.4. pārbauda pāļa attiecīgo šķērsgriezumu stiprību, plaisu rašanās un atvēršanās iespējas, vienlaikus iedarbojoties ass spēkam, šķērsspēkam un lieces momenta aprēķina vērtībām, ņemot vērā, ka lieces momenta un šķērsspēka aprēķina vērtības pāļa attiecīgajos šķērsgriezumos noteiktas atbilstoši šī pielikuma 15., 16. un 17.punktam un spēkā ir pieņēmums, ka sistēmā "pālis– grunts" iespējama saspriegti deformētā stāvokļa otrās stadijas izveidošana;6.5. pārbauda pāļa attiecīgo šķērsgriezumu stiprības, plaisu rašanās un atvēršanās iespējas pārējos gadījumos atbilstoši šī pielikuma 26., 27., 28., 29. un 30.punktam.7. Ja aprēķinā pieņemts, ka gruntī izveidosies saspriegti deformētā stāvokļa otrā stadija, par sistēmas "pālis–grunts" robežstāvokli pieņem lieces momentu Mu (kNm), kurš dziļumā zz (m) plastiskās zonas robežās vai uz robežas izveido plastisko šarnīru un ir vienāds ar pāļa attiecīgā šķērsgriezuma galējo pieļaujamo lieces momentu.8. Ja pālis iespīlēts režģogā un secīgi viens pēc otra izveidojas divi plastiskie šarnīri: pirmais – pāļa iespīlējuma vietā režģogā, otrais – grunts plastiskajā zonā vai uz tās robežas, par sistēmas galējo robežstāvokli pieņem lieces momentu, kurš izveidojas otrajā plastiskajā šarnīrā.9. Pāļu aprēķinos pirmajam un otrajam robežstāvoklim atkarībā no grunts deformāciju koeficienta αε (1/m) izmanto šādus parametrus:9.1. pāļa attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums (z(red));9.2. pāļa reducētais iedziļinājums gruntī l(red);9.3. deformētā stāvokļa otrās stadijas plastiskās zonas reducētais dziļums (z(red)i);9.4. šķērsspēka reducētā aprēķina vērtība H(red), kura iedarbojas no režģoga uz pāļa galvu;9.5. momenta reducētā aprēķina vērtība M(red), kura iedarbojas no režģoga uz pāļa galvu;9.6. šķērsspēka reducētā robežvērtība H(red)el = H(red), kura atbilst sistēmas "pālis–grunts" elastīgās darbības robežai un zi = 0;9.7. pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais horizontālais pārvietojums u(red)el zemā režģoga pēdas līmenī z(red)i = 0;9.8. pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais pagriešanās leņķis ψ(red)el zemā režģoga pēdas līmenī z(red)i = 0;9.9. pāļa reducētais horizontālais pārvietojums u(rel) un relatīvais pagriešanās leņķis ψ(red, kurus nosaka, izmantojot šādas formulas:z(red) = zαε (5)z(red)i = ziαε (6)l(red) = lαε (7)H(red) = (Hαε2)/(abp) (8)M(red) = (Mαε3)/(abp) (9)H(red)el = (Helαε2)/(abp) (10)αε = [(Kbp)/(γcEI)]0,2, kur (11)αε – deformāciju koeficients (1/m);z, zi un l – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma, plastiskās zonas un apakšējā gala faktiskais dziļums (m);K – proporcionalitātes koeficients (kN/m4), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4);bp – nosacītais pāļa platums (m):bp = d + 1, ja d ≥ 0,8 m vai bp = 1,5d + 0,5 pārējos gadījumos;γc – darba apstākļu koeficients, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 4. un 5.punktam;d – apaļa pāļa ārējais diametrs vai taisnstūra pāļa malas izmērs spēka darbībai perpendikulārā plaknē (m);a – stiprības proporcionalitātes koeficients (kN/m3), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai.10. Šajā pielikumā par pozitīviem virzieniem pieņemts:10.1. moments pulksteņa rādītāja virzienā un horizontālais spēks no kreisās puses uz labo – pāļa galvai;10.2. moments pulksteņa rādītāja virzienā un šķērsspēks no kreisās puses uz labo – pāļa šķērsgriezuma nosacīti atšķeltajai pāļa apakšējai daļai, ja šīs piepūles rada nosacīti atšķeltā augšējā daļa;10.3. pagrieziena leņķis pulksteņa rādītāja virzienā un horizontālais pārvietojums uz labo pusi pāļa šķērsgriezumā.11. Pāļa horizontālā pārvietojuma up (m) un pagrieziena leņķa ψp (radiānos) aprēķina vērtības režģoga pēdas līmenī nosaka, izmantojot šādas formulas:up = uo+ ψllo+[(Hlo3)/3+(Mlo2)/2]/(EI) (12)ψp = ψo+[(Hlo2)/2+Mlo]/(EI), kur (13)H, M – šķērsspēka (kN) un lieces momenta (kNm) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;lo – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m4);uo, – pāļa pārvietojums (m) grunts virsmas līmenī (augstais režģogs) vai zemā režģoga pēdas līmenī, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 13. un 14.punktam, ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, vai atbilstoši šī pielikuma 24.punktam, ja veic pāļa vienstadijas aprēķinu;ψo – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis (radiānos) grunts virsmas līmenī (augstais režģogs) vai zemā režģoga pēdas līmenī, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 13. un 14.punktam, ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, vai atbilstoši šī pielikuma 24.punktam, ja veic pāļa vienstadijas aprēķinu.12. Ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, sistēmas "pālis–grunts" elastīgas darbības robežai atbilstošo horizontālo spēku H = Hel (kN) nosaka, izmantojot 10.formulu:Hel = H(red) labpe/αε2, kur (14)H(red)el nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai atkarībā no L(red) un zi = 0.13. Ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, pāļa horizontālo pārvietojumu uo (m) un pagrieziena leņķi ψo (radiānos) nosaka, izmantojot šādas formulas:13.1. ja H ≤ Heluo = u(red)elaH/(KHel) (15)ψo = ψ(red)elaαεH/(KHel) (16)13.2. ja H > Heluo = u(red)a/K (17)ψo = ψ(red)aαε/K, kur (18)H – šķērsspēka (kN) aprēķina vērtība pāļa galvas līmenī;Hel – šķērsspēka robežvērtība, kuru nosaka saskaņā ar 14.formulu;u(red), ψ(red) – pāļa reducētais horizontālais pārvietojums un reducētais pagriešanās leņķis, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai, …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.